Nē.
Ikviens izmeklētājs var pieprasīt jebkurai personai, attiecībā uz kuru viņam ir iemesls uzskatīt, ka tā zina viņa izmeklēto nodarījumu faktus vai apstākļus, ierasties laikā un vietā, ko izmeklētājs var pamatoti noteikt, lai to nopratinātu un pieņemtu liecību par attiecīgo nodarījumu.
Jebkura tiesa, ja tā uzskata, kas tas ir atbilstoši, var atlikt jebkuru tai ierosinātu lietu, un, pamatojoties uz šādu atlikšanu, tā var vai nu atbrīvot apsūdzēto ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par pamatotiem, vai uzdot viņu paturēt apcietinājumā līdz tiesas sēdei.
Aizdomās turētajiem, kuri nesaprot policijas vai citu
kompetento iestāžu lietoto valodu, ir tiesības saņemt tulka pakalpojumus bez maksas. Tulks
var palīdzēt aizdomās turētajam sazināties ar viņa advokātu, un tulkam ir jāievēro minētās saziņas satura konfidencialitāte. Aizdomās turētajiem ir arī šādas tiesības:
Apcietināšanas un aizturēšanas gadījumā aizdomās turētajam vai viņa advokātam ir tiesības piekļūt būtiskajiem dokumentiem (apcietināšanas vai aizturēšanas rīkojuma kopijai, tā pieprasījuma un ar zvērestu apliecinātas liecības kopijai, uz kuru pamata izdots rīkojums), kas viņiem vajadzīgi, lai apstrīdētu aizdomās turētā apcietināšanas vai aizturēšanas likumīgumu. Ja lieta tiek ierosināta tiesā, aizdomās turētajam vai viņa advokātam ir tiesības piekļūt liecībām un dokumentiem, kas iegūti ar iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu saistītās lietas izmeklēšanas laikā.
Aizdomās turētajiem ir tiesības konfidenciāli sazināties ar advokātu. Advokāts ir neatkarīgs no policijas, kas var palīdzēt aizdomās turētajam sazināties ar advokātu.
Saskaņā ar tiesību aktiem aizdomās turētajiem ir arī šādas tiesības:
a) pirms nopratināšanas policijā vai izmeklēšanas, ko veic jebkura cita kompetentā iestāde;
b) savlaicīgi pirms nogādāšanas uz tiesu;
c) kad policija vai jebkura kompetentā iestāde veic izmeklēšanu vai pierādījumu vākšanu;
d) bez nepamatotas kavēšanās pēc brīvības atņemšanas.
a) jebkurā laikā privāti tikties un sazināties ar pārstāvošo advokātu;
b) pieprasīt, lai advokāts ir klāt un piedalās nopratināšanā, lai sniegtu skaidrojumus par procedūras norisi un konsultētu par procesuālajām tiesībām saistībā ar nopratināšanu;
c) pieprasīt, lai advokāts ir klāt izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas laikā, ja aizdomās turētajam ir tiesības uz advokāta klātbūtni attiecīgās nopratināšanas laikā.
Policija ievēro konfidencialitāti, kas reglamentē saziņu starp aizdomās turēto un viņa advokātu tikšanās, sarakstes, telefonsarunu laikā un visā citā atļautajā saziņā starp aizdomās turētajiem un advokātu.
Pagaidu atkāpšanās no aizdomās turētā tiesībām piekļūt advokātam bez nepamatotas kavēšanās pēc viņa brīvības atņemšanas ir atļauta izņēmuma apstākļos un tikai pirmstiesas posmā, ja ģeogrāfiskās nošķirtības apsvērumu dēļ ir neiespējami garantēt tiesības piekļūt advokātam.
i) ir steidzami jānovērš būtiska nelabvēlīga ietekme uz personas dzīvību, brīvību vai fizisko integritāti;
ii) ir steidzami vajadzīga tūlītēja policijas rīcība, lai novērstu kriminālprocesa būtisku apdraudējumu.
i) ir samērīgas un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams;
ii) ir stingri ierobežotas laikā;
ii) nav balstītas tikai uz iespējamā nodarījuma veidu vai smagumu un
iv) neskar tiesvedības vispārēji patieso raksturu.
i) piekļuvi advokātam pēc viņu brīvības atņemšanas un bez nepamatotas kavēšanās;
ii) klātienes tikšanos un saziņu ar advokātu; un
iii) viņu advokāta klātbūtni nopratināšanas laikā un izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas laikā, viņi vai nu tad, kad viņi pirmo reizi ierodas tiesā, vai viņu lietas pirmās izskatīšanas dienā var lūgt tiesu izvērtēt iemeslus, kuru dēļ viņiem nav atļauts īstenot šādas tiesības.
Apcietināšanas vai aizturēšanas brīdī aizdomās turētais informē policiju par to, vai viņš vēlas pats telefoniski sazināties ar kādu, piemēram, ģimenes locekli vai darba devēju, lai informētu par aizturēšanu. Konkrētos gadījumos tiesības informēt citu personu par aizturēšanu var tikti īslaicīgi ierobežotas. Šādos gadījumos policija par to informē aizdomās turēto.
Ārvalstnieki informē policiju par to, vai viņi vēlas paši telefoniski sazināties ar savas valsts konsulāro pārstāvniecību vai vēstniecību. Turklāt viņi informē policiju par to, vai viņi vēlas sazināties ar savas valsts konsulārās pārstāvniecības vai vēstniecības amatpersonu. Šajā saistībā viņus informē, ka atteikšanās no tiesībām informēt konsulāro pārstāvniecību vai vēstniecību vai sazināties ar to var ietekmēt viņus personīgi.
Saskaņā ar tiesību aktiem viņiem ir arī šādas tiesības:
a) ir steidzami jānovērš būtiska nelabvēlīga ietekme uz personas dzīvību, brīvību vai fizisko integritāti, vai
b) ir steidzami jānovērš situācija, kurā var rasties būtisks apdraudējums kriminālprocesam, un ar nosacījumu, ka atkāpe:
i) ir samērīga un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams;
ii) ir stingri ierobežota laikā;
iii) nav balstīta tikai uz iespējamā nodarījuma veidu vai smagumu un
iv) neskar tiesvedības vispārēji patieso raksturu.
Ja attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu, lai īstenotu savas
tiesības piekļūt advokātam pirmstiesas posmā, tā var informēt par to par nopratināšanu atbildīgo policijas darbinieku pēc attiecīgas veidlapas parakstīšanas. Tad personai iesniedz sarakstu, kurā norādīti to advokātu vārdi, uzvārdi un tālruņa numuri, kuri ir ieinteresēti savu pakalpojumu sniegšanā. Aizdomās turētais pārliecinās, ka viņam ir iesniegts minētais saraksts. Policijas darbinieks attiecīgi informē aizdomās turētā izvēlēto advokātu.
Ja aizdomās turētais vēlas, lai viņam sniedz bezmaksas advokāta pakalpojumus, viņš var iesniegt attiecīgu lūgumu tiesai tūlīt pēc viņa nogādāšanas tiesā, un tiesa izskata viņa lūgumu.
Personu, kura tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uzskata par nevainīgu, kamēr tā nav atzīta par vainīgu saskaņā ar tiesību aktiem.
Tiesību princips, kas attiecas uz nevainīguma prezumpciju, ir piemērojams fiziskai personai kriminālprocesā no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz tiesvedības noslēgšanai, pieņemot tiesas galīgo lēmumu.
Kad personu nopratina policija vai citas kompetentās iestādes, tai nav pienākums atbildēt uz jautājumiem par iespējamo nodarījumu. Arī tad, kad personai pieprasa sniegt liecību vai atbildēt uz jautājumiem, tai
nav pienākums sniegt pierādījumus, uzrādīt dokumentus vai sniegt informāciju, kas var novest pie liecināšanas pret sevi.
Policija ir atbildīga par to pierādījumu vākšanu, uz kuru pamata saprātīgi neapšaubāmi tiek konstatēti izmeklējamie nodarījumi. Apsūdzētajām personām ir tiesības izklāstīt savu versiju par faktiem un sniegt liecību vai aizstāvības argumentu izklāstu, kas pieejams izmeklēšanas iestādēm, lai pamatotu savu versiju vai nevainīgumu.
Personai, kura ir jaunāka par 14 gadiem, neiestājas kriminālatbildība par kādu darbību vai bezdarbību (154. nodaļa, 14. pants), un tādējādi to neapcietina. Šādai personai liek ierasties policijas iecirknī kopā ar tās vecākiem/aizbildņiem, ja tās klātbūtne tiek uzskatīta par nepieciešamu.
2. Apcietināšana
Papildus tiesībām, ko piešķir visiem ieslodzītajiem (Likums 163(Ι)/2005), aizturētajiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir vēl arī turpmāk uzskaitītās tiesības saistībā ar viņu aizturēšanu.
Bērnus uzskata par neaizsargātām personām, un tāpēc aizsardzības pasākumi, kas minēti iepriekšējā punktā (vi) punktā), attiecas arī uz viņiem.
Apcietināto un aizturēto personu tiesību likuma (Likums 163(I)/2005) nozīmē «neaizsargāta persona» ir aizdomās turēta vai apsūdzēta persona, kura nespēj saprast kriminālprocesu vai efektīvi piedalīties kriminālprocesā sava vecuma, garīgā vai fiziskā stāvokļa vai invaliditātes dēl.
Ja tiek apcietināta persona ar garīgiem traucējumiem vai fizisku invaliditāti, informāciju minētajai personai par tās tiesībām, kas izriet no Likuma 163(I)/2005, sniedz vienkāršā un saprotamā valodā, ņemot vērā šādas personas īpašās vajadzības.
Šādā gadījumā nodrošina pakalpojumus, ko sniedz persona, kura var paziņot attiecīgo informāciju apcietinātajai personai vai pārējām iesaistītajām personām tā, lai tās šādu informāciju saprastu, ņemot vērā to garīgos traucējumus vai invaliditāti.
Turklāt, ja tiek apcietināta persona, kura jebkādu garīgu traucējumu vai — attiecīgā gadījumā — fiziskas invaliditātes dēļ acīmredzami nespēj īstenot piekļuves tiesības, kas paredzētas tiesību aktos (Likumā 163(I)/2005), minētā persona ir tiesīga īstenot šādas tiesības ar valsts medicīnas un/vai sociālo dienestu amatpersonas palīdzību un/vai tās klātbūtnē, un šāda palīdzība jādara pieejama personai tūlīt pēc tās apcietināšanas un katrā ziņā tiklīdz tas kļūst iespējams.
Personu, kura apcietināta kā turēta aizdomās par nodarījuma izdarīšanu, 24 stundu laikā pēc tās apcietināšanas nogādā pie tiesneša, ja nopratināšana par nodarījumu, par kuru tā apcietināta, nav pabeigta. Šādas ierašanās pie tiesneša mērķis ir nodrošināt, lai policija varētu pieprasīt personas aizturēšanu uz noteiktu laikposmu, kas nedrīkst pārsniegt astoņas dienas vienā reizē un kopumā trīs mēnešus.
Pēc aizturēšanas rīkojuma darbības termiņa beigām un ja nopratināšana un izmeklēšana nav pabeigta, policijai ir iespējams iesniegt tiesā lūgumu pagarināt rīkojuma darbības termiņu vēl uz astoņām dienām, un pēc rīkojuma darbības termiņa pagarināšanas to var atkārtot ik pēc astoņām dienām uz maksimālo ieslodzījuma termiņu, kas kopumā nepārsniedz trīs mēnešus.
Parasti uzskata pa nepieciešamu aizturēt aizdomās turamo, ja pastāv risks, ka atbrīvošanas gadījumā aizdomās turētais varētu ietekmēt lieciniekus vai iznīcināt pierādījumus. Policijai ir pienākums tiesai pietiekamā apmērā pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi aizturēšanas rīkojuma izdošanai.
Tiesa, kam ir jurisdikcija attiecīgajā krimināllietā, var pēc saviem ieskatiem izdot rīkojumu par apsūdzētās personas aizturēšanu tiesas sēdē, kurā iztiesā tās lietu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. pantu (155. nodaļa) tās rajona tiesas pilnvaras, kurā notiek saīsinātā tiesvedība, ierobežo līdz maksimālajam laikposmam, kas ir astoņas dienas, katru reizi, kad lietas izskatīšana tiek atlikta. Turpretī šādu ierobežojumu nepiemēro Augstākās tiesas vai zvērināto tiesas pilnvarām izdot rīkojumu par apsūdzētā aizturēšanu viņa krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdes laikā.
Likuma 157. panta 1. punkts (155. nodaļa) paredz, ka tiesa, kurai ir jurisdikcija attiecīgajā krimināllietā, var atļaut atbrīvošanu pret drošības naudu. Ja tiesa nolemj atbrīvot apsūdzēto, tai ir pilnvaras to darīt, paredzot īpašus nosacījumus un uzdodot apsūdzētajam parakstīt dokumentu par drošības naudu. Šīs tiesas pilnvaras ir Kriminālprocesa kodeksa 48. panta un 157. panta 1. punkta noteikumu apvienotais rezultāts.
Kipras Republikas kompetentā iestāde var pārsūtīt tās izdoto lēmumu par uzraudzības pasākumiem tās dalībvalsts kompetentajai identifikācijas iestādei, kurā ir attiecīgās personas likumīgā un pastāvīgā dzīvesvieta, ja minētā persona pēc tam, kad tā ir informēta par attiecīgajiem pasākumiem, piekrīt atgriezties minētajā dalībvalstī.
Kipras Republikas kompetentā iestāde, kas izdevusi lēmumu, pēc attiecīgās personas lūguma var pārsūtīt lēmumu par uzraudzības pasākumiem tās
dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir personas likumīgā
un pastāvīgā dzīvesvieta, ar nosacījumu, ka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā personai nav likumīgās un pastāvīgās dzīvesvietas,
piekrīt šādai pārsūtīšanai.
Kipras Republikas kompetentā identifikācijas iestāde piekrīt pārsūtīt lēmumu par uzraudzības pasākumiem attiecībā uz personu, kuras likumīgā un pastāvīgā dzīvesvieta nav Kipras Republikā, tikai tad, ja
minētā persona ir atradusies tās teritorijā vismaz trīs (3) mēnešus.
Kompetentā lēmuma izdevēja iestāde Kipras Republikā ir zvērināto tiesa vai rajona tiesa, kurai ir jurisdikcija attiecīgajā krimināllietā un jurisdikcija attiecībā uz konkrēto nodarījumu vai kura izdevusi lēmumu par uzraudzības pasākumiem.
Kompetentā identifikācijas iestāde Kipras Republikā attiecībā uz citas dalībvalsts lēmumiem par uzraudzības pasākumiem ir:
a) rajona tiesa (Eparchiako Dikastirio) ar teritoriālo jurisdikciju teritorijā, kurā dzīvo persona, attiecībā uz kuru cita dalībvalsts izdevusi lēmumu par uzraudzības pasākumiem;
b) Nikosijas Rajona tiesa (Eparchiako Dikastirio Lefkosias), ja attiecīgās personas dzīvesvieta nav zināma vai ja attiecīgā persona nedzīvo Kipras Republikā.
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Ja krimināllieta attiecas uz nodarījumu vai nodarījumiem, par ko piespriež ieslodzījumu līdz pieciem gadiem, lietas izskatīšana notiek rajona tiesā (Eparchiako Dikastirio) (viena tiesneša sastāvā). Jāņem vērā, ka ar ģenerālprokurora (Genikos Eisaggeleas) rakstisku piekrišanu rajona tiesa var iztiesāt noziedzīgu nodarījumu, par kuru piespriež ieslodzījumu uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Ja par noziedzīgo nodarījumu piespriež ieslodzījumu uz vairāk nekā pieciem gadiem, lietas izskatīšana notiek zvērināto tiesā (trīs tiesnešu sastāvā).
Apsūdzības var mainīt lietas izskatīšanas sākumā vai tās laikā. Kriminālprocesa likuma 155. nodaļas 83., 84. un 85. pantā ir paredzēta procedūra apsūdzību mainīšanai un apsūdzētā tiesības.
83.1) Ja jebkurā lietas izskatīšanas posmā tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, nolemj, ka lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības ir kaut kādā ziņā nepilnīgs vai nu pēc būtības, vai formas ziņā, tiesa var izdot rīkojumu grozīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesā iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, to mainot, aizstājot vai papildinot ar jaunām apsūdzībām, kā tiesa uzskata par nepieciešamu, lai apsūdzībās atspoguļotu lietas faktus.
2) Ja lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tiek grozīts šādā veidā, rīkojumu par grozīšanu reģistrē lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtajā lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības, un šos dokumentus izmanto jebkurai saistītai tiesvedībai tā, it kā tie būtu iesniegti grozītajā formā.
84.1) Ja lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tiek grozīts, kā paredzēts 83. pantā, tiesa nekavējoties aicina apsūdzēto iesniegt tiesā aizstāvības argumentu izklāstu un paziņot, vai viņš ir gatavs tam, ka viņa lieta tiek iztiesāta, pamatojoties uz grozīto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.
2) Ja apsūdzētais paziņo, ka viņš nav gatavs, tiesa izskata izvirzītos argumentus, un, ja tā uzskata, ka tiesvedības tūlītēja turpināšana negatīvi neietekmēs apsūdzētā aizstāvību vai to, kā prokurors izskata lietu, tā var turpināt lietas izskatīšanu tā, it kā grozītais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības būtu sākotnējais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības.
3) Ja grozītais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības ir tāds, ka tiesas ieskatā lietas izskatīšanas tūlītēja turpināšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt apsūdzēto vai prokuroru, tiesa var vai nu izdot rīkojumu par jaunu lietas izskatīšanu, vai arī atlikt lietas izskatīšanu uz tādu laikposmu, kādu tā uzskata par nepieciešamu.
4) Ja lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības tiesa groza pēc lietas izskatīšanas sākšanās, var izmantot liecību, kas jau sniegta lietas izskatīšanas laikā, bez vajadzības rīkot jaunu tiesas sēdi, bet pusēm ir atļauts vēlreiz izsaukt lieciniekus vai nosūtīt atkārtotu paziņojumu par ierašanos uz tiesu lieciniekiem, kuri var būt jau liecinājuši, un viņus nopratināt vai savstarpēji nopratināt par konkrēto grozījumu.
85.1) Ja var pierādīt tikai lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības daļu un pierādītā daļa veido noziedzīgu nodarījumu, tad, negrozot lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzēto var notiesāt par noziedzīgo nodarījumu, kura izdarīšana ir pierādīta.
2) Ja persona tiek apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, viņu var notiesāt par mēģinājumu izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu bez vajadzības grozīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.
3) Ja tiek konstatēts, ka persona ir veikusi jebkādu darbību nolūkā izdarīt noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa apsūdzēta, un ja minētās darbības veikšana ar šādu nolūku veido noziedzīgu nodarījumu, notiesāto personu, ja viņa vēl nav apsūdzēta minētajā noziedzīgajā noziegumā, var notiesāt par nodarījumu bez vajadzības grozīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.
4) Ja lietas izskatīšanas beigās tiesa uzskata, ka ar liecību ir pierādīts, ka apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgus nodarījumus, kuri nav ietverti lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtajā lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības un par kuriem apsūdzēto nevar notiesāt pirms lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības iepriekšējas grozīšanas, un ka gadījumā, kad notiesātais tiktu notiesāts par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, viņam netiktu piemērots stingrāks sods par sodu, kas būtu piemērojams, ja viņš būtu notiesāts, pamatojoties uz lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, un ka šā iemesla dēļ apsūdzētā aizstāvība netiktu nelabvēlīgi ietekmēta, tiesa var uzdot pievienot lēmumam par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtajam lēmumam par saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzību vai apsūdzības attiecībā uz šādu(-iem) noziedzīgo(-ajiem) nodarījumu(-iem), un tiesa par to izlemj tā, it kā šāda(-as) apsūdzība(-as) būtu daļa no sākotnējā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības.
Apsūdzētā tiesības būt klāt lietas izskatīšanā ir garantētas ar Konstitūcijas 12. un 30. panta noteikumiem un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta noteikumiem. Turklāt apsūdzētajam ir pienākums būt klāt lietas izskatīšanā, ja vien uz viņa neierašanos nav attiecināmi izņēmumi, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 45. panta 1. punktā un 63. panta 3. punktā (155. nodaļā).
45. panta 1. punkts.
Tiek uzskatīts, ka tiesnesis vai — attiecībā uz tādām noziedzīgu nodarījumu kategorijām, kādas rajona tiesas (Eparchiako Dikastirio) priekšsēdētājs var noteikt ar vispārēju rīkojumu — ieceltais tiesas sekretārs (Protokollitis) ar vispārēju rīkojumu tiesas pavēstē var atbrīvot apsūdzēto no pienākuma ierasties personīgi, un
a) ļaut apsūdzētajam ierasties un atbildēt uz apsūdzībām ar advokāta pārstāvību; šādā gadījumā apsūdzētais var ierasties un atbildēt šādā veidā.
Tiek uzskatīts, ka gadījumā, kad apsūdzētais tiek apsūdzēts vienīgi kā uzņēmuma direktors vai sekretārs un netiek personīgi apsūdzēts nodarījumā, viņam nav personīgi jāierodas tiesā, lai atbildētu uz apsūdzībām, vai jebkurā citā posmā, izņemot posmu, kurā notiek tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, bet viņam ir tiesības uz to, lai viņu pārstāvētu advokāts;
b) ļaut apsūdzētajam, ja viņš vēlas atzīt vainu, nosūtīt šo atbildi tiesai, un atbildi pienācīgi apliecina un apzīmogo tiesas sekretārs vai seržants (lochias), vai policijas darbinieks, vai vecākais policijas darbinieks atbilstoši Policijas likumam, vai apliecinājumu sniedzēja amatpersona atbilstoši Apliecinājuma sniedzēju amatpersonu likumam, vai advokāts atbilstoši Advokātu likumam, kurš šim nolūkam izmanto savu personīgo spiedogu, kurā skaidri norādīts viņa pilns vārds, uzvārds un adrese, vai kopienas vadītājs (koinotarchis), kopā ar tiesas pavēsti, attiecībā uz kuru tiek sniegta atbilde; šādā gadījumā atbildi uzskata par vainas atzīšanu procedūras nolūkos.
63.1) Apsūdzētajam ir tiesības būt klāt tiesā visā lietas izskatīšanas laikā, ja vien viņš pienācīgi uzvedas.
2) Ja atbildētājs neuzvedas pienācīgi, tiesa var pēc saviem ieskatiem likt viņu izvest no tiesas zāles un paturēt apcietinājumā, kā arī turpināt lietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes, veicot
tādus pasākumus, kādus tiesa uzskata par pietiekamiem, lai apsūdzēto informētu par visu, kas noticis lietas izskatīšanas laikā, un lai viņš varētu sagatavoties savai aizstāvībai.
3) Ja tiesa to uzskata par piemērotu, tā var ļaut apsūdzētajam palikt ārpus tiesas zāles visā lietas izskatīšanas laikā vai tās daļā, ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.
Pamatojoties uz Kipras judikatūru, lietas izskatīšana var notikt bez atbildētāju klātbūtnes, ja tas ir tiesvedības interesēs.
Tiesības uz mutiskā tulka pakalpojumiem ir garantētas gan ar Konstitūciju, gan 2014. gada Likumu par tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem kriminālprocesā (18(I)/2014). Turklāt tiesības uz mutiskā tulka pakalpojumiem ir paredzētas Kriminālprocesa likuma 65. pantā (155. nodaļā).
Konstitūcijas 12. panta 5. punkta a) un e) apakšpunktā ir paredzēts, ka
ikvienai personai, kura apsūdzēta nodarījumā, ir vismaz šādas tiesības:
a) tikt nekavējoties un sīki informētai viņai saprotamā valodā par apsūdzību veidu un to iemesliem;
b) izmantot bezmaksas mutiskā tulka palīdzību, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai tajā nerunā.
Konstitūcijas 30. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ikvienai apsūdzētai personai ir tiesības uz bezmaksas mutiskā tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai tajā nerunā.
2014. gada Likumā par tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem kriminālprocesā (18(I)/2014) ir paredzētas turpmāk aprakstītās tiesības.
4.1) Kompetentā iestāde nekavējoties noorganizē mutiskās tulkošanas pakalpojumus aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kura nerunā valodā un/vai nesaprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, kriminālprocesa laikā, kas notiek izmeklēšanas un/vai tiesu iestādēs, tostarp policijas veiktā nopratināšanā, visās tiesas sēdēs un visās nepieciešamajās starpposma tiesas sēdēs.
2) Tiesas iestāde, kas atbild par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, saskaņā ar 11. pantu Likumā par Eiropas apcietināšanas orderi un procedūrām pieprasīto personu izdošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm noorganizē mutiskās tulkošanas pakalpojumu nekavējošu sniegšanu ikvienai pieprasītajai personai, kura nerunā valodā un/vai nesaprot valodu, kādā notiek saistītā tiesvedība.
3) Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, kompetentā iestāde noorganizē mutiskās tulkošanas pakalpojumus, lai nodrošinātu saziņu starp aizdomās turēto, apsūdzēto un/vai pieprasīto personu un viņas advokātu, ja šāda saziņa ir tieši saistīta ar nopratināšanu un/vai uzklausīšanu kriminālprocesa gaitā, un/vai Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, un/vai apelācijas iesniegšanu, un/vai citiem procesuāliem prasījumiem, tostarp pieprasījumu par atbrīvošanu pret drošības naudu.
4) Saskaņā ar šo pantu mutisko tulkošanu:
a) nodrošina aizdomās turētās, apsūdzētās personas vai pieprasītās personas dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, kurā šī persona runā un/vai kuru viņa saprot, un
b) pēc vajadzības papildina ar citu palīdzību, piemēram, zīmju valodu izmantošanu, lai apmierinātu tādu aizdomās turēto, apsūdzēto vai pieprasīto personu vajadzības, kurām ir dzirdes un/vai runas problēmas.
5) Kompetentā iestāde, izmantojot līdzekļus, ko tā uzskata par piemērotiem, pārliecinās, vai aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona runā valodā un saprot valodu, ko lieto kriminālprocesā vai Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūrā un vai attiecīgajai personai ir vajadzīga mutiskā tulka palīdzība.
6) Šajā pantā paredzētie mutiskās tulkošanas pakalpojumi ir pietiekami kvalitatīvi, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, jo īpaši nodrošinot, ka aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona saprot pret viņu ierosināto lietu, lai minētā persona varētu īstenot savas aizstāvības tiesības. Šajā saistībā kompetentā iestāde pievērš īpašu uzmanību ar mutiskā tulka palīdzību notiekošās saziņas specifikai.
7) Ja nepieciešams, kompetentā iestāde var noorganizēt mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot komunikācijas tehnoloģijas, piemēram, videokonferences, tālruni un/vai internetu, ja vien nav vajadzīga mutiskā tulka fiziska klātbūtne, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu.
8) Šā panta 5. punkta noteikumu labākas īstenošanas nolūkā procedūru vai mehānismu, ko izmanto, lai pārliecinātos, vai aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona runā valodā un saprot valodu, ko lieto kriminālprocesā vai Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūrā, var paredzēt noteikumos.
5.1) Lai nodrošinātu, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona spēj īstenot savas aizstāvības tiesības, un lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, kompetentā iestāde saprātīgā termiņā nodrošina aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kura nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu, visu būtisko dokumentu rakstisku tulkojumu.
2) Šā likuma nolūkā būtiskie dokumenti ir:
a) visās lietās — apcietināšanas un/vai aizturēšanas orderis, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības un jebkurš tiesas lēmums vai rīkojums, kas saistīts ar tiesvedību, un
b) jebkurš cits dokuments, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku ex officio vai pēc aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas advokāta pamatota pieprasījuma.
3) Kompetentajām iestādēm nav jānodrošina tādu būtisku dokumentu izvilkumu tulkojums, kuri neveicina aizdomās turētās vai apsūdzētās personas izpratni par lietu, kas ierosināta pret viņu.
4) Lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūrā kompetentā iestāde saprātīgā termiņā nodrošina prasītajai personai, kas nesaprot valodu, kurā sagatavots Eiropas apcietināšanas orderis vai kurā to pārtulkojusi izdevēja dalībvalsts, minētā dokumenta rakstisku tulkojumu.
5) Neatkarīgi no 1., 2. un 4. punkta noteikumiem kompetentā iestāde rakstiska tulkojuma vietā var nodrošināt būtisko dokumentu mutisku tulkojumu un/vai mutisku kopsavilkumu, ar nosacījumu, ka šāds mutisks tulkojums un/vai mutisks kopsavilkums neietekmē tiesvedības taisnīgumu.
6) Aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona var atteikties no tiesībām saņemt šajā pantā paredzēto rakstisko un/vai mutisko tulkojumu un/vai mutisko kopsavilkumu, ja kompetentajai iestādei tiek iesniegti pietiekami pierādījumi, ka:
a) attiecīgā persona ir iepriekš apspriedusies ar advokātu un/vai citādi pilnībā apzinās šādas atteikšanās sekas, un
b) atteikšanās ir juridiski spēkā esoša un ir brīvprātīga.
7) Šajā pantā paredzēto rakstisko un/vai mutisko tulkojumu un/vai mutisko kopsavilkumu nodrošina aizdomās turētās, apsūdzētās personas vai pieprasītās personas dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, kurā šī persona runā un/vai kuru viņa saprot.
8) Šajā pantā paredzētais rakstiskais un/vai mutiskais tulkojums un/vai mutiskais kopsavilkums ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, jo īpaši nodrošinot, ka aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona ir informēta par lietu, kas ierosināta pret viņu, un lai viņa varētu īstenot savas aizstāvības tiesības.
Kriminālprocesa likuma 65. panta1. punktā (155. nodaļā) ir paredzēts, ka,
ja liecība tiek sniegta valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, un ja apsūdzētais ir klāt tiesas sēdē, mutiskais tulks pārtulko teikto apsūdzētajam atklātā tiesas sēdē valodā, ko apsūdzētais saprot.
Tiek uzskatīts, ka gadījumā, kad ir aizstāvības advokāts, ar viņa piekrišanu mutisko tulkošanu var nenodrošināt.
2) Ja tiek iesniegti dokumenti kā oficiāli pierādījumi, tiesa var pēc saviem ieskatiem iztulkot tik daudz no to satura, cik tā uzskata par nepieciešamu.
Saskaņā ar Konstitūcijas 12. pantu¨
ikvienai personai, kura apsūdzēta nodarījumā, ir vismaz šādas tiesības:
c) aizstāvēt sevi personīgi vai ar sevis izvēlēta advokāta starpniecību vai, ja viņa nevar atļauties advokātu, saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesiskumu;
Konstitūcijas 30. panta 3. punkts arī paredz, ka
ikvienam ir tiesības
d) izvēlēties aizstāvības advokātu un saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja tas ir vajadzīgs, lai ievērotu tiesiskumu un saskaņā ar tiesību aktiem.
Arī saskaņā ar Juridiskās palīdzības likumu, t. i., Likumu 165(Ι)/2002, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi, tiesas sēdē apsūdzētajam ir tiesības izvēlēties advokātu un saņemt bezmaksas juridisko palīdzību.
Ja saīsinātajā tiesāšanās procedūrā apsūdzētā persona neierodas noteiktajā laikā un pēc tam, kad ir uzrādīti pierādījumi, ka šai persona ir bijusi izsniegta tiesas pavēste, tiesa var turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu bez šīs personas klātbūtnes vai, ja tā uzskata to par piemērotu, atlikt tiesas sēdi un izdot orderi personas apcietināšanai.
Tiek uzskatīts, ka tiesnesis vai — attiecībā uz tādām noziedzīgu nodarījumu kategorijām, kādas rajona tiesas (Eparchiako Dikastirio) priekšsēdētājs var noteikt ar vispārēju rīkojumu — ieceltais tiesas sekretārs (Protokollitis) ar vispārēju rīkojumu tiesas pavēstē var atbrīvot apsūdzēto no pienākuma ierasties personīgi, un
a) ļaut apsūdzētajam ierasties un atbildēt uz apsūdzībām ar advokāta pārstāvību; šādā gadījumā apsūdzētais var ierasties un atbildēt šādā veidā;
b) ļaut apsūdzētajam, ja viņš vēlas atzīt vainu, nosūtīt šo atbildi tiesai, un atbildi pienācīgi apliecina un apzīmogo tiesas sekretārs vai seržants (lochias), vai policijas darbinieks, vai vecākais policijas darbinieks atbilstoši Policijas likumam, vai apliecinājumu sniedzēja amatpersona atbilstoši Apliecinājuma sniedzēju amatpersonu likumam, vai advokāts atbilstoši Advokātu likumam, kurš šim nolūkam izmanto savu personīgo spiedogu, kurā skaidri norādīts viņa pilns vārds, uzvārds un adrese, vai kopienas vadītājs (koinotarchis), kopā ar tiesas pavēsti, attiecībā uz kuru tiek sniegta atbilde; šādā gadījumā atbildi uzskata par vainas atzīšanu procedūras nolūkos.
Tiek uzskatīts, ka gadījumā, kad apsūdzētais tiek apsūdzēts vienīgi kā uzņēmuma direktors vai sekretārs un netiek personīgi apsūdzēts nodarījumā, viņam nav personīgi jāierodas tiesā, lai atbildētu uz apsūdzībām, vai jebkurā citā posmā, izņemot posmu, kurā notiek tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, bet viņam ir tiesības uz to, lai viņu pārstāvētu advokāts.
Ja apsūdzētais tiek izsaukts atbildēt uz apsūdzībām, viņš var atzīt vai noliegt savu vainu vai sniegt īpašu aizstāvības paziņojumu, un tiesa reģistrē viņa atbildi.
Īpašajā aizstāvības paziņojumā iekļauj šādus paziņojumus:
a) tiesai, uz kuru apsūdzētais izsaukts atbildēt uz apsūdzībām, nav jurisdikcijas, un citai tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz apsūdzēto vai noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņš apsūdzēts. Ja šis apgalvojums tiek pieņemts, tiesa nodod lietu Kipras Republikas tiesai, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai attiecīgo noziedzīgo nodarījumu;
b) apsūdzētais ir iepriekš notiesāts vai — attiecīgā gadījumā — attaisnots, pamatojoties uz tiem pašiem faktiem par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
c) apsūdzētajam ir piešķirta apžēlošana par šo noziedzīgo nodarījumu.
Ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā apgalvotie fakti nepierāda apgalvojumu vai ka apgalvojums ir nepatiess, apsūdzētajam ir jāatbild uz apsūdzībām.
Ja apsūdzētais atzīst vainu un tiesai ir pietiekami pierādījumi, ka viņš ir sapratis savas atbildes būtību, tā var rīkoties tā, it kā apsūdzētais būtu notiesāts ar tiesas lēmumu.
Ja apsūdzētais noliedz savu vainu, tiesa turpina izskatīt lietu. Ja apsūdzētais atsakās atbildēt vai neatbild tūlīt, vai nespēj atbildēt fiziskas invaliditātes dēļ, tiesa rīkojas tā, it kā apsūdzētais nebūtu atzinis vainu.
Rajona tiesa saīsinātajā tiesāšanās procedūrā izskata nodarījumus, par kuriem saskaņā ar likumu piespriež ieslodzījumu uz ne vairāk kā pieciem gadiem vai naudassodu, kas nepārsniedz 85 000 EUR, vai abus soda mērus.
Zvērināto tiesa (Kakourgiodikeio) izskata noziedzīgus nodarījumus, par kuriem piespriež ieslodzījumu uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Persona, kuru Augstākās tiesas krimināllietu palāta (Κακουργιοδικείο) vai apgabaltiesa (Επαρχιακό Δικαστήριο) atzinusi par vainīgu un kurai piespriesta brīvības atņemšana uz jebkādu laiku vai naudas sods, var spriedumu vai piespriesto sodu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Par notiesājošu tiesas spriedumu nav iespējams celt civilprasību.
Tiesas piespriesto sodu policija ievada reģistrā, ko sauc par Sodāmības reģistru (Αρχείο Προηγούμενων Καταδικών). Sodāmības dzēšana notiek saskaņā ar Likumu Nr. 70/1981 par sodāmības dzēšanu. Mūža ieslodzījums vai par 2 gadiem ilgāks ieslodzījums netiek dzēsts.
Brīvības atņemšanas soda izciešana sākas sprieduma nolasīšanas dienā, bet, ja vien tiesa nelemj citādi, šo termiņu samazina par laiku, kuru saskaņā ar likumu notiesātā persona pavadīja pirmstiesas apcietinājumā.
Tiesa nolemj piemērot nosacītu brīvības atņemšanu, ja piespriestā soda ilgums nepārsniedz trīs gadus un ja to pamato visi lietas apstākļi un apsūdzētā personiskie apstākļi.
Tiesa, kas nolemj piemērot soda nosacītu izciešanu, var izdot probācijas rīkojumu, ar ko notiesāto personu nodod probācijas darbinieka uzraudzībā uz laiku, kurš nepārsniedz rīkojuma piemērošanas termiņu (3 gadi).
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.