Manas tiesības nozieguma izmeklēšanas laikā

A. Esmu ārvalstnieks — vai tas ietekmē izmeklēšanu?

Nē.

B. Kādi ir izmeklēšanas posmi?

i. Pierādījumu vākšanas posms / izmeklētāju pilnvaras

Ikviens izmeklētājs var pieprasīt jebkurai personai, attiecībā uz kuru viņam ir iemesls uzskatīt, ka tā zina viņa izmeklēto nodarījumu faktus vai apstākļus, ierasties laikā un vietā, ko izmeklētājs var pamatoti noteikt, lai to nopratinātu un pieņemtu liecību par attiecīgo nodarījumu.

ii. Policijas uzraudzība

  • Personai, kura ir apcietināta un aizturēta, ir tiesības pieprasīt, lai tai vai tās advokātam tiek piešķirta savlaicīga piekļuve dokumentiem, kas ir būtiski konkrētajā lietā un kas ir apsūdzētāju rīcībā, un kas ir nepieciešami, lai efektīvi apstrīdētu apcietināšanas un aizturēšanas likumīgumu.
  • «Būtiskie dokumenti» ir apcietināšanas un aizturēšanas ordera kopija un tā pieprasījuma un ar zvērestu apliecinātās liecības kopija, uz kuru pamata izdots orderis.
  • Ja tiesnesim tiek pierādīts, ka izmeklēšana par tā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par kuru persona apcietināta, nav pabeigta, un ja to pieprasa policijas darbinieks, kuram ir galvenā inspektora pakāpe vai augstāka pakāpe, tiesnesis saskaņā ar tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai viņam ir pilnvaras izskatīt krimināllietu, par kuru tiek veikta nopratināšana, var laiku pa laikam izdot rīkojumu, lai apcietinātā persona paliek policijas uzraudzībā ne ilgāk par astoņām dienām, un jebkurā gadījumā, kā tiesa uzskata par atbilstošu, par policijas uzraudzības pirmo dienu uzskata nākamo dienu pēc rīkojuma par policijas uzraudzību izdošanas.

iii. Nopratināšana

  • Izmeklētājs var reģistrēt nopratināmās personas sniegtu liecību, ko pēc tam nolasa minētajai personai, kura to paraksta vai — ja persona neprot rakstīt — uzliek uz tā atšķirības zīmi. Ja persona atsakās šādi rīkoties, izmeklētājs reģistrē atteikumu liecības beigās, norādot arī atteikuma iemeslu, ja tas ir pārbaudīts, un tad izmeklētājs paraksta liecību.
  • Ikvienu šādu liecību — ar nosacījumu, ka ir pierādīts, ka tā sniegta brīvprātīgi — pieņem kā pierādījumu kriminālprocesā pret personu, kura sniegusi liecību.
  • Ikviens, kurš bez pamatota iemesla atsakās ierasties vietā un laikā, ko izmeklētājs var noteikt, tiek uzskatīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, un viņam var piespriest brīvības atņemšanu uz ne vairāk kā vienu gadu vai naudassodu, kas nepārsniedz tūkstoš mārciņu, vai abus minētos sodus.
  • Noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas laikā, ja izmeklētājs uzskata, ka izmeklēšanas nolūkos ir nepieciešams vai vēlams kāds dokuments, izmeklētājs var izdot rakstisku rīkojumu, kas adresēts personai, kuras rīcībā vai kontrolē ir — vai tiek uzskatīts, ka tās rīcībā vai kontrolē ir — minētais dokuments, pieprasot, lai minētā persona uzrāda dokumentu vietā un laikā, kas norādīts rīkojumā. Uzskata, ka persona, kurai ar rakstisku rīkojumu pieprasīts uzrādīt dokumentu, ir izpildījusi rīkojumu, ja tā ir nodrošinājusi dokumenta uzrādīšanu tā vietā, lai ierastos personīgi šajā nolūkā.
  • Ikvienu, kurš bez pamatota iemesla atsakās uzrādīt dokumentu pēc attiecīga rīkojuma atbilstoši šim pantam, uzskata par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, un viņam var piespriest brīvības atņemšanu uz ne vairāk kā trīs gadiem vai naudassodu, kas nepārsniedz tūkstoš piecsimt mārciņu, vai abus minētos sodus.

iv. Pirmstiesas aizturēšana

Jebkura tiesa, ja tā uzskata, kas tas ir atbilstoši, var atlikt jebkuru tai ierosinātu lietu, un, pamatojoties uz šādu atlikšanu, tā var vai nu atbrīvot apsūdzēto ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par pamatotiem, vai uzdot viņu paturēt apcietinājumā līdz tiesas sēdei.

C. Kādas ir manas tiesības izmeklēšanas laikā?

i. Kādas tiesības man ir attiecībā uz mutisko un rakstisko tulkošanu?

Aizdomās turētajiem, kuri nesaprot policijas vai citu

kompetento iestāžu lietoto valodu, ir tiesības saņemt tulka pakalpojumus bez maksas. Tulks

var palīdzēt aizdomās turētajam sazināties ar viņa advokātu, un tulkam ir jāievēro minētās saziņas satura konfidencialitāte. Aizdomās turētajiem ir arī šādas tiesības:

  • ja apcietināšana notiek ārpus policijas iecirkņa, gadījumā, kad policijas darbinieks, kurš veicis apcietināšanu, nerunā valodā, ko aizdomās turētais saprot, lai viņu informētu, vai ja policijas darbiniekam nav nepieciešamo līdzekļu, lai to nodrošinātu, ka apcietināšana notiek ārpus policijas iecirkņa, policijas darbinieks informē izmeklētāju, kurš noorganizē aizdomās turētā informēšanu nekavējoties un katrā ziņā pirms izmeklēšanas sākšanas;
  • ja aizdomās turētais nevar sazināties ar savu izvēlēto advokātu valodā, ko viņš saprot, pēc advokāta pieprasījuma nopratināšanā var piedalīties tulks vai cita persona, lai aizdomās turētā advokāts varētu sazināties ar aizdomās turēto viņam saprotamā valodā;
  • turklāt, ja aizdomās turētais nevar sazināties ar ārstu viņam saprotamā valodā, medicīniskajā izmeklēšanā, ārstēšanā un turpmākās vizītēs var piedalīties tulks vai cita persona, lai aizdomās turētā ārsts varētu sazināties ar aizdomās turēto viņam saprotamā valodā;
  • turklāt aizdomās turētajam ir tiesības saņemt visu būtisko dokumentu (apcietināšanas un/vai aizturēšanas rīkojuma, apsūdzības raksta, jebkura tiesvedībā izdota tiesas lēmuma un rīkojuma un jebkura cita dokumenta, ko par būtisku uzskata kompetentā iestāde) bezmaksas tulkošanas pakalpojumus. Konkrētos gadījumos var nodrošināt būtisko dokumentu mutisku tulkojumu un/vai mutisku kopsavilkumu.

ii. Kādas ir manas tiesības uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem?

Apcietināšanas un aizturēšanas gadījumā aizdomās turētajam vai viņa advokātam ir tiesības piekļūt būtiskajiem dokumentiem (apcietināšanas vai aizturēšanas rīkojuma kopijai, tā pieprasījuma un ar zvērestu apliecinātas liecības kopijai, uz kuru pamata izdots rīkojums), kas viņiem vajadzīgi, lai apstrīdētu aizdomās turētā apcietināšanas vai aizturēšanas likumīgumu. Ja lieta tiek ierosināta tiesā, aizdomās turētajam vai viņa advokātam ir tiesības piekļūt liecībām un dokumentiem, kas iegūti ar iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu saistītās lietas izmeklēšanas laikā.

iii. Kādas ir manas tiesības piekļūt advokātam un panākt, lai trešā persona tiek informēta par manu situāciju?

Tiesības piekļūt advokātam

Aizdomās turētajiem ir tiesības konfidenciāli sazināties ar advokātu. Advokāts ir neatkarīgs no policijas, kas var palīdzēt aizdomās turētajam sazināties ar advokātu.

Saskaņā ar tiesību aktiem aizdomās turētajiem ir arī šādas tiesības:

  • tūlīt pēc apcietināšanas un bez nepamatotas kavēšanās viņiem ir tiesības telefoniski pašiem sazināties ar advokātu pēc viņu izvēles bez jebkādas citas personas klātbūtnes.
    Viņiem ir tiesības piekļūt advokātam šādos laikos atkarībā no tā, kurš ir agrāks:

a) pirms nopratināšanas policijā vai izmeklēšanas, ko veic jebkura cita kompetentā iestāde;

b) savlaicīgi pirms nogādāšanas uz tiesu;

c) kad policija vai jebkura kompetentā iestāde veic izmeklēšanu vai pierādījumu vākšanu;

d) bez nepamatotas kavēšanās pēc brīvības atņemšanas.

  • Piekļuve advokātam ietver tiesības:

a) jebkurā laikā privāti tikties un sazināties ar pārstāvošo advokātu;

b) pieprasīt, lai advokāts ir klāt un piedalās nopratināšanā, lai sniegtu skaidrojumus par procedūras norisi un konsultētu par procesuālajām tiesībām saistībā ar nopratināšanu;

c) pieprasīt, lai advokāts ir klāt izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas laikā, ja aizdomās turētajam ir tiesības uz advokāta klātbūtni attiecīgās nopratināšanas laikā.

Policija ievēro konfidencialitāti, kas reglamentē saziņu starp aizdomās turēto un viņa advokātu tikšanās, sarakstes, telefonsarunu laikā un visā citā atļautajā saziņā starp aizdomās turētajiem un advokātu.

  • Jebkurā gadījumā aizdomās turētajiem tūlīt pēc viņu apcietināšanas vai — ja viņi tiek apcietināti ārpus policijas iecirkņa — tūlīt pēc viņu ierašanās policijas iecirknī dara pieejamu visu to advokātu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru sarakstu, kuri reģistrēti «profesijā praktizējošo advokātu reģistrā».
  • Atrodoties policijas uzraudzībā, aizdomās turētajiem savas aizsardzības nolūkos ir tiesības jebkurā dienā un jebkurā laikā konfidenciāli tikties ar savu advokātu aizturēšanas iestādē, kurā viņi tiek turēti, īpaši noteiktā vietā, kur viņus neredz un nedzird neviens policijas darbinieks, un tiesības saņemt no sava advokāta konfidenciālus rakstiskus vai mutiskus norādījumus nopratināšanas laikā.
  • Ja aizdomās turētie nevēlas, lai viņus pārstāv advokāts, viņi rakstiski informē personu, kura atbild par aizturēšanas iestādi, aizpildot attiecīgu veidlapu. Turklāt aizdomās turētos informē, ka atteikšanās no tiesībām piekļūt advokātam var ietekmēt viņu aizstāvības efektivitāti.
  • Ja attiecīgā persona ir jaunāka par 18 gadiem, nopratināšana notiek tās advokāta klātbūtnē. Turklāt šādas personas vecākiem vai aizbildņiem ir tiesības būt klāt nopratināšanā ar personas advokātu.
  • Ja attiecīgā persona garīgu traucējumu vai fiziskas invaliditātes dēļ nevar īstenot savas tiesības sazināties ar advokātu bez palīdzības, aizdomās turētajam ir tiesības īstenot minētās tiesības ar valsts medicīnas un/vai sociālo dienestu amatpersonas palīdzību un/vai šādas amatpersonas klātbūtnē, un aizdomās turētais šādas tiesības īsteno, tiklīdz tas ir iespējams pēc viņa apcietināšanas. Turklāt, ja aizdomās turētais garīgu traucējumu dēļ nesaprot savas tiesības, viņu nopratina viņa advokāta klātbūtnē.

Pagaidu atkāpšanās no tiesībām piekļūt advokātam

Pagaidu atkāpšanās no aizdomās turētā tiesībām piekļūt advokātam bez nepamatotas kavēšanās pēc viņa brīvības atņemšanas ir atļauta izņēmuma apstākļos un tikai pirmstiesas posmā, ja ģeogrāfiskās nošķirtības apsvērumu dēļ ir neiespējami garantēt tiesības piekļūt advokātam.

  • Turklāt pagaidu atkāpšanās no aizdomās turētā tiesībām piekļūt advokātam var tikt atļauta izņēmuma apstākļos pirmstiesas posmā un ja to pamato lietas īpašie apstākļi sakarā ar vienu no šādiem sevišķi svarīgiem iemesliem:

i) ir steidzami jānovērš būtiska nelabvēlīga ietekme uz personas dzīvību, brīvību vai fizisko integritāti;

ii) ir steidzami vajadzīga tūlītēja policijas rīcība, lai novērstu kriminālprocesa būtisku apdraudējumu.

  • Tomēr iepriekš minētās pagaidu atkāpes:

i) ir samērīgas un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams;

ii) ir stingri ierobežotas laikā;

ii) nav balstītas tikai uz iespējamā nodarījuma veidu vai smagumu un

iv) neskar tiesvedības vispārēji patieso raksturu.

  • Ja aizdomās turētiem nav atļauts īstenot viņu tiesības attiecībā uz:

i) piekļuvi advokātam pēc viņu brīvības atņemšanas un bez nepamatotas kavēšanās;

ii) klātienes tikšanos un saziņu ar advokātu; un

iii) viņu advokāta klātbūtni nopratināšanas laikā un izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas laikā, viņi vai nu tad, kad viņi pirmo reizi ierodas tiesā, vai viņu lietas pirmās izskatīšanas dienā var lūgt tiesu izvērtēt iemeslus, kuru dēļ viņiem nav atļauts īstenot šādas tiesības.

Trešās personas informēšana par jūsu apcietināšanu vai aizturēšanu / jūsu konsulāta vai vēstniecības informēšana

Apcietināšanas vai aizturēšanas brīdī aizdomās turētais informē policiju par to, vai viņš vēlas pats telefoniski sazināties ar kādu, piemēram, ģimenes locekli vai darba devēju, lai informētu par aizturēšanu. Konkrētos gadījumos tiesības informēt citu personu par aizturēšanu var tikti īslaicīgi ierobežotas. Šādos gadījumos policija par to informē aizdomās turēto.

Ārvalstnieki informē policiju par to, vai viņi vēlas paši telefoniski sazināties ar savas valsts konsulāro pārstāvniecību vai vēstniecību. Turklāt viņi informē policiju par to, vai viņi vēlas sazināties ar savas valsts konsulārās pārstāvniecības vai vēstniecības amatpersonu. Šajā saistībā viņus informē, ka atteikšanās no tiesībām informēt konsulāro pārstāvniecību vai vēstniecību vai sazināties ar to var ietekmēt viņus personīgi.

Saskaņā ar tiesību aktiem viņiem ir arī šādas tiesības:

  • viņiem ir tiesības bez nepamatotas kavēšanās tūlīt pēc viņu apcietināšanas un policijas darbinieka klātbūtnē pašiem telefoniski sazināties ar ģimenes locekli vai darba devēju, vai citu personu pēc viņu izvēles un, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem, ar savu vecāku vai aizbildni, lai informētu par apcietināšanu un darītu zināmu, kurā policijas iecirknī vai aizturēšanas iestādē viņi ir ievietoti vai tiks ievietoti;
  • ja attiecīgā persona garīgu traucējumu vai fiziskas invaliditātes dēļ nevar īstenot savas tiesības sazināties ar minētajām personām, aizdomās turētajam ir tiesības īstenot minētās tiesības ar valsts medicīnas un/vai sociālo dienestu amatpersonas palīdzību un/vai šādas amatpersonas klātbūtnē, un aizdomās turētais šādas tiesības īsteno, tiklīdz tas ir iespējams pēc viņa apcietināšanas;
  • ārvalstniekiem ir arī tiesības bez nepamatotas kavēšanās un tiklīdz tas ir iespējams pēc viņu apcietināšanas policijas darbinieka klātbūtnē pašiem telefoniski sazināties ar tās valsts konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību Kipras Republikā, kuras valstspiederīgie viņi ir, lai informētu par apcietināšanu vai aizturēšanu un darītu zināmu, kurā policijas iecirknī vai aizturēšanas iestādē viņi ir ievietoti vai tiks ievietoti. Ja Kipras Republikā nav attiecīgas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības, viņi var sazināties ar Kipras Republikas Pārvaldības un cilvēktiesību aizsardzības komisāru (ombudu). Ja viņi ir divu (2) vai vairāku valstu valstspiederīgie, viņi var izvēlēties konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību, ko viņi vēlas informēt par brīvības atņemšanu un ar ko viņi vēlas sazināties. Turklāt viņiem ir tiesības, ja viņi vēlas, sazināties, tikties, sarunāties un sarakstīties ar šādām iestādēm, kā arī noorganizēt, lai tās viņus pārstāv, ja iestādēm nav iebildumu šajā saistībā.
  • Ja personas garīgu traucējumu dēļ tai ir acīmredzami neiespējami saprast — vai to ir neiespējami informēt —, ka tai ir iepriekš minētās tiesības attiecībā uz saziņu, vai pilnībā saprast savas tiesības īstenot minētās tiesības, policijas darbinieks informē Kipras Republikas konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību vai — attiecīgā gadījumā — Pārvaldības un cilvēktiesību aizsardzības komisāru (ombudu).
  • Personu arī informē, ka atteikšanās no tās tiesībām informēt trešās personas, radiniekus, darba devēju vai attiecīgās konsulārās iestādes un sazināties ar tām var ietekmēt to personīgi.
  • Ja personas garīgu traucējumu dēļ tai ir acīmredzami neiespējami saprast — vai to ir neiespējami informēt —, ka tai ir tiesības attiecībā uz saziņu, vai pilnībā saprast savas tiesības īstenot minētās tiesības, policija tūlīt pēc apcietināšanas telefoniski sazinās ar apcietinātās personas radinieku, lai informētu par apcietināšanu un darītu zināmu, kurā policijas iecirknī vai aizturēšanas iestādē persona ir ievietota vai tiks ievietota.

Pagaidu atkāpšanās no tiesībām sazināties ar radiniekiem / personu pēc jūsu izvēles / jūsu darba devēju

  • Tiesības sazināties ar apcietinātās personas radiniekiem vai personu pēc tās izvēles, vai darba devēju un tiesības informēt personas, kuras īsteno vecāku atbildību (ja attiecīgā persona ir jaunāka par 18 gadiem), nepiešķir tūlīt pēc apcietināšanas, ja to pamato lietas konkrētie apstākļi, sakarā ar vienu no šādiem sevišķi svarīgiem iemesliem:

a) ir steidzami jānovērš būtiska nelabvēlīga ietekme uz personas dzīvību, brīvību vai fizisko integritāti, vai

b) ir steidzami jānovērš situācija, kurā var rasties būtisks apdraudējums kriminālprocesam, un ar nosacījumu, ka atkāpe:
i) ir samērīga un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams;
ii) ir stingri ierobežota laikā;
iii) nav balstīta tikai uz iespējamā nodarījuma veidu vai smagumu un
iv) neskar tiesvedības vispārēji patieso raksturu.

  • Ja to pamato steidzama vajadzība vai līdzvērtīgas operatīvās prasības, apcietinātajai personai nepiešķir tiesības sazināties ar trešo personu (radiniekiem, darba devēju vai personu pēc tās izvēles) tūlīt pēc tās apcietināšanas.
  • Ja apcietinātajai personai nav atļauts īstenot savas tiesības
    i) informēt radiniekus, personu pēc tās izvēles vai darba devēju vai sazināties ar tiem,
    ii) informēt personas, kuras īsteno vecāku atbildību, ja apcietinātā persona ir jaunāka par 18 gadiem, tā vai nu tad, kad tā pirmo reizi ierodas tiesā, vai tās lietas pirmās izskatīšanas dienā var lūgt tiesu izvērtēt iemeslus, kuru dēļ tai nav atļauts īstenot šādas tiesības.
  • Ja attiecīgā persona ir jaunāka par 18 gadiem un ir piemērojamas minētās pagaidu atkāpes, policija bez nepamatotas kavēšanās informē sociālās labklājības dienestus, bērnu tiesību aizsardzības komisāru un jebkuru citu iestādi, kuras kompetencē ir bērnu aizsardzība un labklājība, par brīvības atņemšanu minētajai personai.

iv. Kādas ir manas tiesības uz juridisko palīdzību?

Ja attiecīgajai personai nav pietiekamu līdzekļu, lai īstenotu savas

tiesības piekļūt advokātam pirmstiesas posmā, tā var informēt par to par nopratināšanu atbildīgo policijas darbinieku pēc attiecīgas veidlapas parakstīšanas. Tad personai iesniedz sarakstu, kurā norādīti to advokātu vārdi, uzvārdi un tālruņa numuri, kuri ir ieinteresēti savu pakalpojumu sniegšanā. Aizdomās turētais pārliecinās, ka viņam ir iesniegts minētais saraksts. Policijas darbinieks attiecīgi informē aizdomās turētā izvēlēto advokātu.

Ja aizdomās turētais vēlas, lai viņam sniedz bezmaksas advokāta pakalpojumus, viņš var iesniegt attiecīgu lūgumu tiesai tūlīt pēc viņa nogādāšanas tiesā, un tiesa izskata viņa lūgumu.

v. Svarīga informācija, kas jāzina

  1. Nevainīguma prezumpcija

Personu, kura tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uzskata par nevainīgu, kamēr tā nav atzīta par vainīgu saskaņā ar tiesību aktiem.

Tiesību princips, kas attiecas uz nevainīguma prezumpciju, ir piemērojams fiziskai personai kriminālprocesā no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz tiesvedības noslēgšanai, pieņemot tiesas galīgo lēmumu.

  1. Tiesības klusēt un tiesības neliecināt pret sevi

Kad personu nopratina policija vai citas kompetentās iestādes, tai nav pienākums atbildēt uz jautājumiem par iespējamo nodarījumu. Arī tad, kad personai pieprasa sniegt liecību vai atbildēt uz jautājumiem, tai

nav pienākums sniegt pierādījumus, uzrādīt dokumentus vai sniegt informāciju, kas var novest pie liecināšanas pret sevi.

  1. Pierādīšanas pienākums

Policija ir atbildīga par to pierādījumu vākšanu, uz kuru pamata saprātīgi neapšaubāmi tiek konstatēti izmeklējamie nodarījumi. Apsūdzētajām personām ir tiesības izklāstīt savu versiju par faktiem un sniegt liecību vai aizstāvības argumentu izklāstu, kas pieejams izmeklēšanas iestādēm, lai pamatotu savu versiju vai nevainīgumu.

vi. Kādi ir īpašie aizsardzības pasākumi attiecībā uz bērniem?

  1. Kriminālatbildība

Personai, kura ir jaunāka par 14 gadiem, neiestājas kriminālatbildība par kādu darbību vai bezdarbību (154. nodaļa, 14. pants), un tādējādi to neapcietina. Šādai personai liek ierasties policijas iecirknī kopā ar tās vecākiem/aizbildņiem, ja tās klātbūtne tiek uzskatīta par nepieciešamu.

2. Apcietināšana

  • Ja iespējams, izvairās apcietināt nepilngadīgu personu. Nepilngadīgā apcietināšana jāveic saskaņā ar tiesību aktiem tikai galējas nepieciešamības gadījumā un uz iespējami īsāko laiku.
  • Ja tiek apcietināts nepilngadīgais, ievēro apcietināšanas procedūru (informācijas sniegšana, tiesas noteikumi, tiesību paziņojums utt.). Jāievēro, ka apcietināšanas laikā
  • jāņem vērā bērna vecums, briedums un neaizsargātība.
  • Turklāt ikvienam lēmumam par bērna apcietināšanu vajadzētu būt balstītam uz bērna interesēm.
  • Bērni, kuri tiek apcietināti, būtu jāinformē par procedūrām, kas tiks veiktas, viņiem saprotamā veidā, ņemot vērā viņu vecumu un briedumu.
  • Nelieto rokudzelžus, ja vien tas nav absolūti nepieciešams un ņemot vērā Policijas noteikumos 5/39 paredzētos nosacījumus.
  • Policijas steka izmantošana ir atļauta tikai kā galējais līdzeklis un tikai atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti Policijas noteikumos 5/38.
  • Personas pārmeklēšana būtu jāveic tā paša dzimuma policijas darbiniekam.
  1. Juridiskā pārstāvība un citas tiesības
  • Nepilngadīgā informēšana par tiesībām pašam telefoniski sazināties ar advokātu pēc viņa izvēles bez citas personas klātbūtnes;
  • nepilngadīgā informēšana par viņa tiesībām saņemt juridisko palīdzību gadījumā, kad viņam nav pietiekamu līdzekļu;
  • nepilngadīgā informēšana par tiesībām pašam policijas darbinieka klātbūtnē telefoniski sazināties ar saviem vecākiem/aizbildņiem un informēt viņus par apcietināšanu, kā arī darīt zināmu, kurā policijas iecirknī vai aizturēšanas iestādē viņš ir ievietos vai tiks ievietots.
  • Vecākus/aizbildņus informē nekavējoties. Sazināšanos ar vecākiem/aizbildņiem, lai viņus informētu, var atlikt, un tā var notikt 12 stundu laikā pēc apcietināšanas, ja ir pamatotas aizdomas, ka piekļuves tiesību īstenošana tūlīt pēc apcietināšanas varētu
    a) izraisīt ar nodarījuma noskaidrošanu saistīto pierādījumu iznīcināšanu vai slēpšanu, vai
    b) traucēt citas personas apcietināšanai vai nopratināšanai saistībā ar nodarījumu vai izraisīt šādas personas bēgšanu, vai
    c) izraisīt cita nodarījuma izdarīšanu vai jebkuras personas nāvi vai miesas bojājumu nodarīšanu viņai, vai
    d) kaitēt interesēm, kas saistītas ar Kipras Republikas drošību vai konstitucionālo vai sabiedrisko kārtību, vai izraisīt iejaukšanos tiesas spriešanā.
  • Policijas veikta nepilngadīgā vecāku/aizbildņu informēšana par apcietināšanu (papildinošā veidā) un paredzēto aizturēšanas iestādi. Izmeklēšanas materiālos izdarīts atbilstošs ieraksts.
  • Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu un ir nepilngadīgā interesēs, par apcietināšanu var informēt arī valsts sociālos dienestus.
  1. Nopratināšana
  • Izmeklētājs nedrīkst sākt nopratināšanu pirms šādas informācijas un/vai paziņojuma sniegšanas un pirms nepilngadīgais ir īstenojis prasītās piekļuves tiesības.
  • Personas, kuras jaunākas par 18 gadiem, nopratina to advokāta klātbūtnē.
  • Ja nopratinātā persona nerunā attiecīgajā valodā vai to nesaprot, tai ir tiesības saņemt tulka palīdzību.
  • Nopratināšana vienmēr jāveic saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, tiesas noteikumiem un attiecīgajiem policijas noteikumiem (PR 3/3, PR 3/4, PR 5/18).
  • Nepilngadīgos, kuri neatrodas aizturēšanā, nopratina — un liecības no viņiem iegūst — viņu vecāku vai aizbildņu klātbūtnē.
  • Policijai būtu jānodrošina, ka nopratināšana tiek veikta tik drīz, cik vien iespējams, un katrā ziņā 24 stundu laikā, tāpēc principā nav vajadzības lūgt, lai tiesa izdod rīkojumu par ieslodzīšanu (bērnu tiesību aizsardzības komisāra 2014. gada 11. jūnija vēstule).
  1. Nepilngadīgu skolēnu apcietināšana/nopratināšana/kriminālvajāšana
  • Jāizvairās no nepilngadīgu skolēnu apcietināšanas un nopratināšanas skolas telpās. Tomēr, ja tas ir nepieciešams, policijas darbiniekiem jāierodas skolā civilā apģērbā un ar nemarķētu policijas transportlīdzekli.
    • Apcietināšana un nopratināšana jāveic skolas direktora — kuru attiecīgi informē iepriekš — klātbūtnē (PR 5/18, 6. punkta 3. apakšpunkts).
  • Ja tiek uzsākta kriminālvajāšana pret nepilngadīgu skolēnu, komisāra palīga vietniekam (Astinomikos Diefthintis) jāinformē Izglītības un kultūras ministrija tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams un ja viņš uzskata, ka šāda informēšana atbilst Kipras Republikas kriminālpolitikas vai korekcijas politikas vajadzībām, un, pats par sevi saprotams, ņemot vērā
    – nodarījuma veidu, ar nosacījumu, ka šādas darbības nolūks ir aizsargāt citus skolēnus / valsts sargus (ethnofrouri);
    – problēmas, kādas attiecīgajā brīdī pastāv Kipras sabiedrībā, un
    – katras lietas konkrētos apstākļus.
  • Ir aizliegts izpaust skolas nosaukumu un/vai adresi, un/vai fotogrāfijas vai jebkādu citu informāciju, pēc kā var identificēt jaunieti, kurš ierodas Nepilngadīgo tiesā (Dikastirio Anilikon), izņemot ar tiesas atļauju.
  1. Aizturēšanas nosacījumi

Papildus tiesībām, ko piešķir visiem ieslodzītajiem (Likums 163(Ι)/2005), aizturētajiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir vēl arī turpmāk uzskaitītās tiesības saistībā ar viņu aizturēšanu.

  • Nepilngadīgie uzturas atsevišķās kamerās nošķirti no citiem aizturētajiem. Būtu arī jānodrošina, ka nepilngadīgie netiekas koplietošanas telpās ar pieaugušajiem ieslodzītajiem.
  • Nepilngadīgie, kuriem atņemta brīvība, jātur aizturēšanas iestādēs, kuras īpaši paredzētas šā vecuma personām, kurās ir pieejamas viņu vajadzībām atbilstošas aktivitātes un kurās strādā īpaši apmācītas personas. Šādām iestādēm jābūt pietiekami lielām, pietiekami izgaismotām un vēdinātām, pienācīgi mēbelētām un labi iekārtotām, un tajās jānodrošina atbilstoši vizuāli stimuli. Visbeidzot, nepilngadīgie kamerās var paturēt pietiekamu skaitu personīgo mantu (CPT standarti), ja vien tas nerada drošības apdraudējumus. Turklāt, sadarbojoties ar citiem dienestiem, nodrošina, ka bērni pavada laiku veselīgi (bērnu tiesību aizsardzības komisāra 2014. gada 7. novembra vēstule).
  • Nepilngadīgā vecākiem vai aizbildņiem ir tiesības būt klāt nopratināšanas laikā kopā ar nepilngadīgā advokātu.
  • Nepilngadīgā vecākiem vai aizbildņiem jābūt klāt ikvienā nepilngadīgā medicīniskajā izmeklēšanā, ārstēšanā un turpmākās vizītēs.
  • Par aizturēšanas iestādi atbildīgajai personai jāinformē visi aizturētie un jebkurš viņu radinieks vai cita persona pēc viņu izvēles un — ja aizturētie ir jaunāki par 18 gadiem — viņu vecāki vai aizbildņi viņiem saprotamā valodā par to, ka viņiem ir tiesības tikties katru dienu uz laiku līdz kopumā vienai stundai atsevišķā aizturēšanas iestādes telpā policijas darbinieka klātbūtnē.

vii. Kādi ir īpašie aizsardzības pasākumi attiecībā uz neaizsargātiem aizdomās turētajiem?

Bērnus uzskata par neaizsargātām personām, un tāpēc aizsardzības pasākumi, kas minēti iepriekšējā punktā (vi) punktā), attiecas arī uz viņiem.

Apcietināto un aizturēto personu tiesību likuma (Likums 163(I)/2005) nozīmē «neaizsargāta persona» ir aizdomās turēta vai apsūdzēta persona, kura nespēj saprast kriminālprocesu vai efektīvi piedalīties kriminālprocesā sava vecuma, garīgā vai fiziskā stāvokļa vai invaliditātes dēl.

Ja tiek apcietināta persona ar garīgiem traucējumiem vai fizisku invaliditāti, informāciju minētajai personai par tās tiesībām, kas izriet no Likuma 163(I)/2005, sniedz vienkāršā un saprotamā valodā, ņemot vērā šādas personas īpašās vajadzības.

Šādā gadījumā nodrošina pakalpojumus, ko sniedz persona, kura var paziņot attiecīgo informāciju apcietinātajai personai vai pārējām iesaistītajām personām tā, lai tās šādu informāciju saprastu, ņemot vērā to garīgos traucējumus vai invaliditāti.

Turklāt, ja tiek apcietināta persona, kura jebkādu garīgu traucējumu vai — attiecīgā gadījumā — fiziskas invaliditātes dēļ acīmredzami nespēj īstenot piekļuves tiesības, kas paredzētas tiesību aktos (Likumā 163(I)/2005), minētā persona ir tiesīga īstenot šādas tiesības ar valsts medicīnas un/vai sociālo dienestu amatpersonas palīdzību un/vai tās klātbūtnē, un šāda palīdzība jādara pieejama personai tūlīt pēc tās apcietināšanas un katrā ziņā tiklīdz tas kļūst iespējams.

D. Kādi ir juridiskie termiņi izmeklēšanas laikā?

Personu, kura apcietināta kā turēta aizdomās par nodarījuma izdarīšanu, 24 stundu laikā pēc tās apcietināšanas nogādā pie tiesneša, ja nopratināšana par nodarījumu, par kuru tā apcietināta, nav pabeigta. Šādas ierašanās pie tiesneša mērķis ir nodrošināt, lai policija varētu pieprasīt personas aizturēšanu uz noteiktu laikposmu, kas nedrīkst pārsniegt astoņas dienas vienā reizē un kopumā trīs mēnešus.

Pēc aizturēšanas rīkojuma darbības termiņa beigām un ja nopratināšana un izmeklēšana nav pabeigta, policijai ir iespējams iesniegt tiesā lūgumu pagarināt rīkojuma darbības termiņu vēl uz astoņām dienām, un pēc rīkojuma darbības termiņa pagarināšanas to var atkārtot ik pēc astoņām dienām uz maksimālo ieslodzījuma termiņu, kas kopumā nepārsniedz trīs mēnešus.

Parasti uzskata pa nepieciešamu aizturēt aizdomās turamo, ja pastāv risks, ka atbrīvošanas gadījumā aizdomās turētais varētu ietekmēt lieciniekus vai iznīcināt pierādījumus. Policijai ir pienākums tiesai pietiekamā apmērā pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi aizturēšanas rīkojuma izdošanai.

E. Kādi ir pirmstiesas sagatavošanās pasākumi, tostarp alternatīvas pirmstiesas aizturēšanai un iespējas pārcelt personu uz mītnes valsti (Eiropas uzraudzības rīkojums)?

Tiesa, kam ir jurisdikcija attiecīgajā krimināllietā, var pēc saviem ieskatiem izdot rīkojumu par apsūdzētās personas aizturēšanu tiesas sēdē, kurā iztiesā tās lietu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. pantu (155. nodaļa) tās rajona tiesas pilnvaras, kurā notiek saīsinātā tiesvedība, ierobežo līdz maksimālajam laikposmam, kas ir astoņas dienas, katru reizi, kad lietas izskatīšana tiek atlikta. Turpretī šādu ierobežojumu nepiemēro Augstākās tiesas vai zvērināto tiesas pilnvarām izdot rīkojumu par apsūdzētā aizturēšanu viņa krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdes laikā.

Likuma 157. panta 1. punkts (155. nodaļa) paredz, ka tiesa, kurai ir jurisdikcija attiecīgajā krimināllietā, var atļaut atbrīvošanu pret drošības naudu. Ja tiesa nolemj atbrīvot apsūdzēto, tai ir pilnvaras to darīt, paredzot īpašus nosacījumus un uzdodot apsūdzētajam parakstīt dokumentu par drošības naudu. Šīs tiesas pilnvaras ir Kriminālprocesa kodeksa 48. panta un 157. panta 1. punkta noteikumu apvienotais rezultāts.

Nosacījumi tiesas lēmuma par uzraudzības pasākumiem pārsūtīšanai

Kipras Republikas kompetentā iestāde var pārsūtīt tās izdoto lēmumu par uzraudzības pasākumiem tās dalībvalsts kompetentajai identifikācijas iestādei, kurā ir attiecīgās personas likumīgā un pastāvīgā dzīvesvieta, ja minētā persona pēc tam, kad tā ir informēta par attiecīgajiem pasākumiem, piekrīt atgriezties minētajā dalībvalstī.

Kipras Republikas kompetentā iestāde, kas izdevusi lēmumu, pēc attiecīgās personas lūguma var pārsūtīt lēmumu par uzraudzības pasākumiem tās

dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir personas likumīgā

un pastāvīgā dzīvesvieta, ar nosacījumu, ka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā personai nav likumīgās un pastāvīgās dzīvesvietas,

piekrīt šādai pārsūtīšanai.

Kipras Republikas kompetentā identifikācijas iestāde piekrīt pārsūtīt lēmumu par uzraudzības pasākumiem attiecībā uz personu, kuras likumīgā un pastāvīgā dzīvesvieta nav Kipras Republikā, tikai tad, ja

minētā persona ir atradusies tās teritorijā vismaz trīs (3) mēnešus.

Kompetentā lēmuma izdevēja iestāde Kipras Republikā ir zvērināto tiesa vai rajona tiesa, kurai ir jurisdikcija attiecīgajā krimināllietā un jurisdikcija attiecībā uz konkrēto nodarījumu vai kura izdevusi lēmumu par uzraudzības pasākumiem.

Kompetentā identifikācijas iestāde Kipras Republikā attiecībā uz citas dalībvalsts lēmumiem par uzraudzības pasākumiem ir:

a) rajona tiesa (Eparchiako Dikastirio) ar teritoriālo jurisdikciju teritorijā, kurā dzīvo persona, attiecībā uz kuru cita dalībvalsts izdevusi lēmumu par uzraudzības pasākumiem;

b) Nikosijas Rajona tiesa (Eparchiako Dikastirio Lefkosias), ja attiecīgās personas dzīvesvieta nav zināma vai ja attiecīgā persona nedzīvo Kipras Republikā.

Lapa atjaunināta: 16/11/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Manas tiesības lietas izskatīšanas laikā

A. Kur notiks lietas izskatīšana?

Ja krimināllieta attiecas uz nodarījumu vai nodarījumiem, par ko piespriež ieslodzījumu līdz pieciem gadiem, lietas izskatīšana notiek rajona tiesā (Eparchiako Dikastirio) (viena tiesneša sastāvā). Jāņem vērā, ka ar ģenerālprokurora (Genikos Eisaggeleas) rakstisku piekrišanu rajona tiesa var iztiesāt noziedzīgu nodarījumu, par kuru piespriež ieslodzījumu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Ja par noziedzīgo nodarījumu piespriež ieslodzījumu uz vairāk nekā pieciem gadiem, lietas izskatīšana notiek zvērināto tiesā (trīs tiesnešu sastāvā).

B. Vai apsūdzības var mainīt? Kādas šādā gadījumā ir manas tiesības saņemt informāciju?

Apsūdzības var mainīt lietas izskatīšanas sākumā vai tās laikā. Kriminālprocesa likuma 155. nodaļas 83., 84. un 85. pantā ir paredzēta procedūra apsūdzību mainīšanai un apsūdzētā tiesības.

83.1) Ja jebkurā lietas izskatīšanas posmā tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, nolemj, ka lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības ir kaut kādā ziņā nepilnīgs vai nu pēc būtības, vai formas ziņā, tiesa var izdot rīkojumu grozīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesā iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, to mainot, aizstājot vai papildinot ar jaunām apsūdzībām, kā tiesa uzskata par nepieciešamu, lai apsūdzībās atspoguļotu lietas faktus.

2) Ja lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tiek grozīts šādā veidā, rīkojumu par grozīšanu reģistrē lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtajā lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības, un šos dokumentus izmanto jebkurai saistītai tiesvedībai tā, it kā tie būtu iesniegti grozītajā formā.

84.1) Ja lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tiek grozīts, kā paredzēts 83. pantā, tiesa nekavējoties aicina apsūdzēto iesniegt tiesā aizstāvības argumentu izklāstu un paziņot, vai viņš ir gatavs tam, ka viņa lieta tiek iztiesāta, pamatojoties uz grozīto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.

2) Ja apsūdzētais paziņo, ka viņš nav gatavs, tiesa izskata izvirzītos argumentus, un, ja tā uzskata, ka tiesvedības tūlītēja turpināšana negatīvi neietekmēs apsūdzētā aizstāvību vai to, kā prokurors izskata lietu, tā var turpināt lietas izskatīšanu tā, it kā grozītais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības būtu sākotnējais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības.

3) Ja grozītais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtais lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības ir tāds, ka tiesas ieskatā lietas izskatīšanas tūlītēja turpināšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt apsūdzēto vai prokuroru, tiesa var vai nu izdot rīkojumu par jaunu lietas izskatīšanu, vai arī atlikt lietas izskatīšanu uz tādu laikposmu, kādu tā uzskata par nepieciešamu.

4) Ja lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības tiesa groza pēc lietas izskatīšanas sākšanās, var izmantot liecību, kas jau sniegta lietas izskatīšanas laikā, bez vajadzības rīkot jaunu tiesas sēdi, bet pusēm ir atļauts vēlreiz izsaukt lieciniekus vai nosūtīt atkārtotu paziņojumu par ierašanos uz tiesu lieciniekiem, kuri var būt jau liecinājuši, un viņus nopratināt vai savstarpēji nopratināt par konkrēto grozījumu.

85.1) Ja var pierādīt tikai lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības daļu un pierādītā daļa veido noziedzīgu nodarījumu, tad, negrozot lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzēto var notiesāt par noziedzīgo nodarījumu, kura izdarīšana ir pierādīta.

2) Ja persona tiek apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, viņu var notiesāt par mēģinājumu izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu bez vajadzības grozīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.

3) Ja tiek konstatēts, ka persona ir veikusi jebkādu darbību nolūkā izdarīt noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa apsūdzēta, un ja minētās darbības veikšana ar šādu nolūku veido noziedzīgu nodarījumu, notiesāto personu, ja viņa vēl nav apsūdzēta minētajā noziedzīgajā noziegumā, var notiesāt par nodarījumu bez vajadzības grozīt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.

4) Ja lietas izskatīšanas beigās tiesa uzskata, ka ar liecību ir pierādīts, ka apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgus nodarījumus, kuri nav ietverti lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtajā lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības un par kuriem apsūdzēto nevar notiesāt pirms lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības iepriekšējas grozīšanas, un ka gadījumā, kad notiesātais tiktu notiesāts par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, viņam netiktu piemērots stingrāks sods par sodu, kas būtu piemērojams, ja viņš būtu notiesāts, pamatojoties uz lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegto lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, un ka šā iemesla dēļ apsūdzētā aizstāvība netiktu nelabvēlīgi ietekmēta, tiesa var uzdot pievienot lēmumam par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtajam lēmumam par saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzību vai apsūdzības attiecībā uz šādu(-iem) noziedzīgo(-ajiem) nodarījumu(-iem), un tiesa par to izlemj tā, it kā šāda(-as) apsūdzība(-as) būtu daļa no sākotnējā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības vai zvērināto tiesai iesniegtā lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības.

C. Kādas ir manas tiesības, ierodoties tiesā?

i) Vai man ir jāierodas tiesā? Ar kādiem nosacījumiem varu neierasties tiesā?

Apsūdzētā tiesības būt klāt lietas izskatīšanā ir garantētas ar Konstitūcijas 12. un 30. panta noteikumiem un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta noteikumiem. Turklāt apsūdzētajam ir pienākums būt klāt lietas izskatīšanā, ja vien uz viņa neierašanos nav attiecināmi izņēmumi, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 45. panta 1. punktā un 63. panta 3. punktā (155. nodaļā).

45. panta 1. punkts.

Tiek uzskatīts, ka tiesnesis vai — attiecībā uz tādām noziedzīgu nodarījumu kategorijām, kādas rajona tiesas (Eparchiako Dikastirio) priekšsēdētājs var noteikt ar vispārēju rīkojumu — ieceltais tiesas sekretārs (Protokollitis) ar vispārēju rīkojumu tiesas pavēstē var atbrīvot apsūdzēto no pienākuma ierasties personīgi, un

a) ļaut apsūdzētajam ierasties un atbildēt uz apsūdzībām ar advokāta pārstāvību; šādā gadījumā apsūdzētais var ierasties un atbildēt šādā veidā.

Tiek uzskatīts, ka gadījumā, kad apsūdzētais tiek apsūdzēts vienīgi kā uzņēmuma direktors vai sekretārs un netiek personīgi apsūdzēts nodarījumā, viņam nav personīgi jāierodas tiesā, lai atbildētu uz apsūdzībām, vai jebkurā citā posmā, izņemot posmu, kurā notiek tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, bet viņam ir tiesības uz to, lai viņu pārstāvētu advokāts;

b) ļaut apsūdzētajam, ja viņš vēlas atzīt vainu, nosūtīt šo atbildi tiesai, un atbildi pienācīgi apliecina un apzīmogo tiesas sekretārs vai seržants (lochias), vai policijas darbinieks, vai vecākais policijas darbinieks atbilstoši Policijas likumam, vai apliecinājumu sniedzēja amatpersona atbilstoši Apliecinājuma sniedzēju amatpersonu likumam, vai advokāts atbilstoši Advokātu likumam, kurš šim nolūkam izmanto savu personīgo spiedogu, kurā skaidri norādīts viņa pilns vārds, uzvārds un adrese, vai kopienas vadītājs (koinotarchis), kopā ar tiesas pavēsti, attiecībā uz kuru tiek sniegta atbilde; šādā gadījumā atbildi uzskata par vainas atzīšanu procedūras nolūkos.

63.1) Apsūdzētajam ir tiesības būt klāt tiesā visā lietas izskatīšanas laikā, ja vien viņš pienācīgi uzvedas.

2) Ja atbildētājs neuzvedas pienācīgi, tiesa var pēc saviem ieskatiem likt viņu izvest no tiesas zāles un paturēt apcietinājumā, kā arī turpināt lietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes, veicot

tādus pasākumus, kādus tiesa uzskata par pietiekamiem, lai apsūdzēto informētu par visu, kas noticis lietas izskatīšanas laikā, un lai viņš varētu sagatavoties savai aizstāvībai.

3) Ja tiesa to uzskata par piemērotu, tā var ļaut apsūdzētajam palikt ārpus tiesas zāles visā lietas izskatīšanas laikā vai tās daļā, ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

Pamatojoties uz Kipras judikatūru, lietas izskatīšana var notikt bez atbildētāju klātbūtnes, ja tas ir tiesvedības interesēs.

ii) Kādas ir manas tiesības attiecībā uz piekļuvi tulkiem un tulkotiem dokumentiem?

Tiesības uz mutiskā tulka pakalpojumiem ir garantētas gan ar Konstitūciju, gan 2014. gada Likumu par tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem kriminālprocesā (18(I)/2014). Turklāt tiesības uz mutiskā tulka pakalpojumiem ir paredzētas Kriminālprocesa likuma 65. pantā (155. nodaļā).

Konstitūcijas 12. panta 5. punkta a) un e) apakšpunktā ir paredzēts, ka

ikvienai personai, kura apsūdzēta nodarījumā, ir vismaz šādas tiesības:

a) tikt nekavējoties un sīki informētai viņai saprotamā valodā par apsūdzību veidu un to iemesliem;

b) izmantot bezmaksas mutiskā tulka palīdzību, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai tajā nerunā.

Konstitūcijas 30. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ikvienai apsūdzētai personai ir tiesības uz bezmaksas mutiskā tulka pakalpojumiem, ja viņa nesaprot tiesā lietoto valodu vai tajā nerunā.

2014. gada Likumā par tiesībām uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem kriminālprocesā (18(I)/2014) ir paredzētas turpmāk aprakstītās tiesības.

Tiesības uz mutiskā tulka pakalpojumiem

4.1) Kompetentā iestāde nekavējoties noorganizē mutiskās tulkošanas pakalpojumus aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kura nerunā valodā un/vai nesaprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, kriminālprocesa laikā, kas notiek izmeklēšanas un/vai tiesu iestādēs, tostarp policijas veiktā nopratināšanā, visās tiesas sēdēs un visās nepieciešamajās starpposma tiesas sēdēs.

2) Tiesas iestāde, kas atbild par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, saskaņā ar 11. pantu Likumā par Eiropas apcietināšanas orderi un procedūrām pieprasīto personu izdošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm noorganizē mutiskās tulkošanas pakalpojumu nekavējošu sniegšanu ikvienai pieprasītajai personai, kura nerunā valodā un/vai nesaprot valodu, kādā notiek saistītā tiesvedība.

3) Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, kompetentā iestāde noorganizē mutiskās tulkošanas pakalpojumus, lai nodrošinātu saziņu starp aizdomās turēto, apsūdzēto un/vai pieprasīto personu un viņas advokātu, ja šāda saziņa ir tieši saistīta ar nopratināšanu un/vai uzklausīšanu kriminālprocesa gaitā, un/vai Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, un/vai apelācijas iesniegšanu, un/vai citiem procesuāliem prasījumiem, tostarp pieprasījumu par atbrīvošanu pret drošības naudu.

4) Saskaņā ar šo pantu mutisko tulkošanu:

a) nodrošina aizdomās turētās, apsūdzētās personas vai pieprasītās personas dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, kurā šī persona runā un/vai kuru viņa saprot, un

b) pēc vajadzības papildina ar citu palīdzību, piemēram, zīmju valodu izmantošanu, lai apmierinātu tādu aizdomās turēto, apsūdzēto vai pieprasīto personu vajadzības, kurām ir dzirdes un/vai runas problēmas.

5) Kompetentā iestāde, izmantojot līdzekļus, ko tā uzskata par piemērotiem, pārliecinās, vai aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona runā valodā un saprot valodu, ko lieto kriminālprocesā vai Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūrā un vai attiecīgajai personai ir vajadzīga mutiskā tulka palīdzība.

6) Šajā pantā paredzētie mutiskās tulkošanas pakalpojumi ir pietiekami kvalitatīvi, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, jo īpaši nodrošinot, ka aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona saprot pret viņu ierosināto lietu, lai minētā persona varētu īstenot savas aizstāvības tiesības. Šajā saistībā kompetentā iestāde pievērš īpašu uzmanību ar mutiskā tulka palīdzību notiekošās saziņas specifikai.

7) Ja nepieciešams, kompetentā iestāde var noorganizēt mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot komunikācijas tehnoloģijas, piemēram, videokonferences, tālruni un/vai internetu, ja vien nav vajadzīga mutiskā tulka fiziska klātbūtne, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu.

8) Šā panta 5. punkta noteikumu labākas īstenošanas nolūkā procedūru vai mehānismu, ko izmanto, lai pārliecinātos, vai aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona runā valodā un saprot valodu, ko lieto kriminālprocesā vai Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūrā, var paredzēt noteikumos.

Tiesības uz rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem

5.1) Lai nodrošinātu, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona spēj īstenot savas aizstāvības tiesības, un lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, kompetentā iestāde saprātīgā termiņā nodrošina aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kura nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu, visu būtisko dokumentu rakstisku tulkojumu.

2) Šā likuma nolūkā būtiskie dokumenti ir:

a) visās lietās — apcietināšanas un/vai aizturēšanas orderis, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības un jebkurš tiesas lēmums vai rīkojums, kas saistīts ar tiesvedību, un

b) jebkurš cits dokuments, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku ex officio vai pēc aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas advokāta pamatota pieprasījuma.

3) Kompetentajām iestādēm nav jānodrošina tādu būtisku dokumentu izvilkumu tulkojums, kuri neveicina aizdomās turētās vai apsūdzētās personas izpratni par lietu, kas ierosināta pret viņu.

4) Lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procedūrā kompetentā iestāde saprātīgā termiņā nodrošina prasītajai personai, kas nesaprot valodu, kurā sagatavots Eiropas apcietināšanas orderis vai kurā to pārtulkojusi izdevēja dalībvalsts, minētā dokumenta rakstisku tulkojumu.

5) Neatkarīgi no 1., 2. un 4. punkta noteikumiem kompetentā iestāde rakstiska tulkojuma vietā var nodrošināt būtisko dokumentu mutisku tulkojumu un/vai mutisku kopsavilkumu, ar nosacījumu, ka šāds mutisks tulkojums un/vai mutisks kopsavilkums neietekmē tiesvedības taisnīgumu.

6) Aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona var atteikties no tiesībām saņemt šajā pantā paredzēto rakstisko un/vai mutisko tulkojumu un/vai mutisko kopsavilkumu, ja kompetentajai iestādei tiek iesniegti pietiekami pierādījumi, ka:

a) attiecīgā persona ir iepriekš apspriedusies ar advokātu un/vai citādi pilnībā apzinās šādas atteikšanās sekas, un

b) atteikšanās ir juridiski spēkā esoša un ir brīvprātīga.

7) Šajā pantā paredzēto rakstisko un/vai mutisko tulkojumu un/vai mutisko kopsavilkumu nodrošina aizdomās turētās, apsūdzētās personas vai pieprasītās personas dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, kurā šī persona runā un/vai kuru viņa saprot.

8) Šajā pantā paredzētais rakstiskais un/vai mutiskais tulkojums un/vai mutiskais kopsavilkums ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, jo īpaši nodrošinot, ka aizdomās turētā, apsūdzētā persona vai pieprasītā persona ir informēta par lietu, kas ierosināta pret viņu, un lai viņa varētu īstenot savas aizstāvības tiesības.

Kriminālprocesa likuma 65. panta1. punktā (155. nodaļā) ir paredzēts, ka,

ja liecība tiek sniegta valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, un ja apsūdzētais ir klāt tiesas sēdē, mutiskais tulks pārtulko teikto apsūdzētajam atklātā tiesas sēdē valodā, ko apsūdzētais saprot.

Tiek uzskatīts, ka gadījumā, kad ir aizstāvības advokāts, ar viņa piekrišanu mutisko tulkošanu var nenodrošināt.

2) Ja tiek iesniegti dokumenti kā oficiāli pierādījumi, tiesa var pēc saviem ieskatiem iztulkot tik daudz no to satura, cik tā uzskata par nepieciešamu.

iii) Vai man ir tiesības uz advokātu?

Saskaņā ar Konstitūcijas 12. pantu¨

ikvienai personai, kura apsūdzēta nodarījumā, ir vismaz šādas tiesības:

c) aizstāvēt sevi personīgi vai ar sevis izvēlēta advokāta starpniecību vai, ja viņa nevar atļauties advokātu, saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesiskumu;

Konstitūcijas 30. panta 3. punkts arī paredz, ka

ikvienam ir tiesības

d) izvēlēties aizstāvības advokātu un saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja tas ir vajadzīgs, lai ievērotu tiesiskumu un saskaņā ar tiesību aktiem.

Arī saskaņā ar Juridiskās palīdzības likumu, t. i., Likumu 165(Ι)/2002, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi, tiesas sēdē apsūdzētajam ir tiesības izvēlēties advokātu un saņemt bezmaksas juridisko palīdzību.

iv) Par kādām citām procesuālajām tiesībām man būtu jāzina? (piemēram, aizdomās turēto ierašanās tiesā)

Aizdomās turētās personas ierašanās tiesā

Ja saīsinātajā tiesāšanās procedūrā apsūdzētā persona neierodas noteiktajā laikā un pēc tam, kad ir uzrādīti pierādījumi, ka šai persona ir bijusi izsniegta tiesas pavēste, tiesa var turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu bez šīs personas klātbūtnes vai, ja tā uzskata to par piemērotu, atlikt tiesas sēdi un izdot orderi personas apcietināšanai.

Tiek uzskatīts, ka tiesnesis vai — attiecībā uz tādām noziedzīgu nodarījumu kategorijām, kādas rajona tiesas (Eparchiako Dikastirio) priekšsēdētājs var noteikt ar vispārēju rīkojumu — ieceltais tiesas sekretārs (Protokollitis) ar vispārēju rīkojumu tiesas pavēstē var atbrīvot apsūdzēto no pienākuma ierasties personīgi, un

a) ļaut apsūdzētajam ierasties un atbildēt uz apsūdzībām ar advokāta pārstāvību; šādā gadījumā apsūdzētais var ierasties un atbildēt šādā veidā;

b) ļaut apsūdzētajam, ja viņš vēlas atzīt vainu, nosūtīt šo atbildi tiesai, un atbildi pienācīgi apliecina un apzīmogo tiesas sekretārs vai seržants (lochias), vai policijas darbinieks, vai vecākais policijas darbinieks atbilstoši Policijas likumam, vai apliecinājumu sniedzēja amatpersona atbilstoši Apliecinājuma sniedzēju amatpersonu likumam, vai advokāts atbilstoši Advokātu likumam, kurš šim nolūkam izmanto savu personīgo spiedogu, kurā skaidri norādīts viņa pilns vārds, uzvārds un adrese, vai kopienas vadītājs (koinotarchis), kopā ar tiesas pavēsti, attiecībā uz kuru tiek sniegta atbilde; šādā gadījumā atbildi uzskata par vainas atzīšanu procedūras nolūkos.

Tiek uzskatīts, ka gadījumā, kad apsūdzētais tiek apsūdzēts vienīgi kā uzņēmuma direktors vai sekretārs un netiek personīgi apsūdzēts nodarījumā, viņam nav personīgi jāierodas tiesā, lai atbildētu uz apsūdzībām, vai jebkurā citā posmā, izņemot posmu, kurā notiek tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, bet viņam ir tiesības uz to, lai viņu pārstāvētu advokāts.

Atbildēšana uz apsūdzībām

Ja apsūdzētais tiek izsaukts atbildēt uz apsūdzībām, viņš var atzīt vai noliegt savu vainu vai sniegt īpašu aizstāvības paziņojumu, un tiesa reģistrē viņa atbildi.

Īpašajā aizstāvības paziņojumā iekļauj šādus paziņojumus:

a) tiesai, uz kuru apsūdzētais izsaukts atbildēt uz apsūdzībām, nav jurisdikcijas, un citai tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz apsūdzēto vai noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņš apsūdzēts. Ja šis apgalvojums tiek pieņemts, tiesa nodod lietu Kipras Republikas tiesai, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai attiecīgo noziedzīgo nodarījumu;

b) apsūdzētais ir iepriekš notiesāts vai — attiecīgā gadījumā — attaisnots, pamatojoties uz tiem pašiem faktiem par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

c) apsūdzētajam ir piešķirta apžēlošana par šo noziedzīgo nodarījumu.

Ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā apgalvotie fakti nepierāda apgalvojumu vai ka apgalvojums ir nepatiess, apsūdzētajam ir jāatbild uz apsūdzībām.

Ja apsūdzētais atzīst vainu un tiesai ir pietiekami pierādījumi, ka viņš ir sapratis savas atbildes būtību, tā var rīkoties tā, it kā apsūdzētais būtu notiesāts ar tiesas lēmumu.

Ja apsūdzētais noliedz savu vainu, tiesa turpina izskatīt lietu. Ja apsūdzētais atsakās atbildēt vai neatbild tūlīt, vai nespēj atbildēt fiziskas invaliditātes dēļ, tiesa rīkojas tā, it kā apsūdzētais nebūtu atzinis vainu.

D. Iespējamie soda mēri

Rajona tiesa saīsinātajā tiesāšanās procedūrā izskata nodarījumus, par kuriem saskaņā ar likumu piespriež ieslodzījumu uz ne vairāk kā pieciem gadiem vai naudassodu, kas nepārsniedz 85 000 EUR, vai abus soda mērus.

Zvērināto tiesa (Kakourgiodikeio) izskata noziedzīgus nodarījumus, par kuriem piespriež ieslodzījumu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Lapa atjaunināta: 16/11/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Manas tiesības pēc tiesas procesa

A. Vai man ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu?

Persona, kuru Augstākās tiesas krimināllietu palāta (Κακουργιοδικείο) vai apgabaltiesa (Επαρχιακό Δικαστήριο) atzinusi par vainīgu un kurai piespriesta brīvības atņemšana uz jebkādu laiku vai naudas sods, var spriedumu vai piespriesto sodu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

B. Vai manā rīcībā ir vēl citi tiesībaizsardzības līdzekļi?

Par notiesājošu tiesas spriedumu nav iespējams celt civilprasību.

C. Kādas ir notiesāšanas sekas?

i) Sodu reģistrs

Tiesas piespriesto sodu policija ievada reģistrā, ko sauc par Sodāmības reģistru (Αρχείο Προηγούμενων Καταδικών). Sodāmības dzēšana notiek saskaņā ar Likumu Nr. 70/1981 par sodāmības dzēšanu. Mūža ieslodzījums vai par 2 gadiem ilgāks ieslodzījums netiek dzēsts.

ii) Soda izpilde, ieslodzīto nosūtīšana soda izciešanai, soda nosacīta izciešana un alternatīvi sodi

Brīvības atņemšanas soda izciešana sākas sprieduma nolasīšanas dienā, bet, ja vien tiesa nelemj citādi, šo termiņu samazina par laiku, kuru saskaņā ar likumu notiesātā persona pavadīja pirmstiesas apcietinājumā.

Tiesa nolemj piemērot nosacītu brīvības atņemšanu, ja piespriestā soda ilgums nepārsniedz trīs gadus un ja to pamato visi lietas apstākļi un apsūdzētā personiskie apstākļi.

Tiesa, kas nolemj piemērot soda nosacītu izciešanu, var izdot probācijas rīkojumu, ar ko notiesāto personu nodod probācijas darbinieka uzraudzībā uz laiku, kurš nepārsniedz rīkojuma piemērošanas termiņu (3 gadi).

Lapa atjaunināta: 16/11/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.