Kur meklēt advokātu?

Ja esat aizdomās turētais saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, jums ir tiesības uz advokāta konsultāciju. Ja esat apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jums ir tiesības uz advokāta pārstāvību tiesvedības laikā. Jebkurā gadījumā jums ir tiesības uz brīvi izraudzīta advokāta pakalpojumiem. 

Klienta un advokāta savstarpējā saziņa ir konfidenciāla. Tā norisinās privāti, un bez jūsu piekrišanas to nedrīkst izpaust.

Vai man ir jāmaksā par advokāta pakalpojumiem?

Ja esat apsūdzēts par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, kas nepārsniedz 1 gadu, jums ir tiesības uz juridisko palīdzību, kas pieejama ikvienā kriminālās tiesvedības posmā.

Ja iesniedzat pieteikumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, tiesa lemj par tā pamatotību, ņemot vērā labklājības biroja sagatavoto sociālekonomisko ziņojumu pēc tiesas pieprasījuma.

Ja jums pienākas juridiskā palīdzība, jums ir tiesības izraudzīties kādu no advokātiem, kas iekļauti Kipras Advokātu kolēģijas sagatavotajā sarakstā. Visa vajadzīgā informācija par advokātu sarakstu ir pieejama tās attiecīgās tiesas reģistrā, kurā pret jums ir ierosināts kriminālprocess. Ja neizraudzīsieties sev kādu no sarakstā minētajiem advokātiem, to var iecelt tiesa.

Ja sniedzat nepatiesas ziņas par savu finansiālo stāvokli nolūkā saņemt juridisko palīdzību, jūs izdarāt kriminālpārkāpumu. Jums ir pienākums atmaksāt atpakaļ valstij saņemto juridisko palīdzību, un šajā gadījumā tiesa var izdot pavēli šo pienākumu izpildīt.

Ja advokāts ir pārkāpis rīcības kodeksu, jūs drīkstat iesniegt sūdzību Kipras Advokātu kolēģijas disciplinārlietu padomē.

Saites

Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas informācija par juridisko palīdzību

Kipras Advokātu kolēģija

Kāds ir kriminālizmeklēšanas mērķis?

Kriminālizmeklēšanas mērķis ir noskaidrot noziedzīga nodarījuma faktus un apstākļus.

Izmeklēšanu parasti veic policija, taču izņēmuma gadījumos arī Ministru padome vai ģenerālprokurors drīkst pilnvarot izmeklēšanas ekspertus. Lēmumu par kriminālvajāšanu parasti pieņem policija, kura saņem vispārīgus norādījumus no ģenerālprokurora. Smagu noziegumu krimināllietās šo lēmumu pieņem ģenerālprokurors.

Izmeklēšana sākas ar brīdi, kad policija saņem informāciju par to, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Policija apskata noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu un iegūst visu vajadzīgo informāciju un materiālus. Tāpat tā nopratina ikvienu personu, kura var sniegt informāciju par noziedzīgu nodarījumu, un uzklausa liecības.

Ja pierādījumi liecina, ka esat iesaistīts noziedzīgā nodarījumā, policija jūs drīkst nopratināt pirms vai pēc aizturēšanas.

Kad un kādā veidā man ir jāsniedz informācija policijai?

Ja policija uzskata, ka jūsu rīcībā ir noderīga informācija par noziedzīgu nodarījumu, tā drīkst pieprasīt jums ierasties policijas iecirknī, lai sniegtu liecību vai sastādītu atbilstošu dokumentu. Atteikšanās gadījumā policija var jums nosūtīt rakstisku pieprasījumu ierasties iecirknī. Ja bez pamatota iemesla neizpildāt šo policijas rīkojumu, jūs izdarāt kriminālpārkāpumu.

Vai mani brīdina par sekām?

Ja esat aizdomās turētais noziedzīgā nodarījumā, pirms nopratināšanas policijai ir pienākums jūs šādi brīdināt: „Ja nevēlaties sniegt paskaidrojumu, jums ir tiesības klusēt, jo viss jūsu teiktais tiek fiksēts rakstiski un var kalpot kā pierādījums.” Nepilngadīgas personas jāinformē par viņu tiesībām sazināties ar vecākiem vai aizbildņiem.

Aizdomās turēto drīkst aizturēt, pamatojoties uz tiesas orderi, un dažos gadījumos pat bez aizturēšanas ordera. Sk. informāciju šeit.

Kādu informāciju es saņemu, ja mani aiztur?

Jums ir tiesības uzzināt, kāpēc jūs aiztur, izņemot, ja to nav iespējams paziņot jūsu vardarbīgās rīcības dēļ.

Kas notiek pēc aizturēšanas?

Jūsu lietai 24 stundu laikā jānonāk tiesneša rokās, ja vien jūs līdz tam laikam neatbrīvo.

Kāda ir kārtība Eiropas apcietināšanas ordera gadījumā?

Eiropas apcietināšanas orderim jābūt saskaņā ar procesa noteikumiem, un tajā jāiekļauj tiesību aktos noteiktā informācija. To izdod tās valsts tiesu iestāde, kurā atrodas ordera pieprasītājs. Sīkāku informāciju sk. šeit.

Vai mani paturēs apcietinājumā vai atbrīvos?

Ja policija uzskata, ka ir pamats paturēt jūs apcietinājumā, tā iesniedz pieteikumu apgabaltiesas tiesnesim par jūsu paturēšanu apcietinājumā uz laiku, kas nevar pārsniegt astoņas dienas. Apcietināšanas termiņu var pagarināt, taču kopējais apcietinājuma laiks nepārsniedz 3 mēnešus.

Tiesa var jūs paturēt apcietinājumā, ja pierādījumi liecina, ka bijāt iesaistīts attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Saskaņā ar tiesas lēmumu jūs var paturēt apcietinājumā arī izmeklēšanas laikā, tomēr tas tiek samērots ar jūsu tiesībām uz brīvību.

Vai drīkstu apstrīdēt lēmumu par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu?

Jūs drīkstat apstrīdēt šo lēmumu, un tas ir jāizdara 10 dienu laikā.

Kas notiek, ja atsakos atbildēt uz policijas uzdotajiem jautājumiem?

Ja apsūdzētais izmanto tiesības klusēt, no tā nedrīkst izdarīt nekādus negatīvus secinājumus.

Policijas nopratināšana nedrīkst būt varmācīga vai uzmācīga.

Vai nopratināšanā drīkst piedalīties mans advokāts?

Policijas sākotnējās iztaujāšanas laikā jums nav tiesību uz advokātu. Ja jūs aiztur, jūs drīkstat nekavējoties pieprasīt konfidenciālu tālruņa sarunu ar izvēlēto advokātu.

Vai man tiek nodrošināti tulka pakalpojumi, ja neprotu valodu?

Tiesību aktos noteikts, ka jums jānodrošina tulka pakalpojumi valodā, kuru jūs pilnībā saprotat un kurā brīvi runājat.

Vai drīkstu informēt tuvinieku vai draugu par savu stāvokli?

Jums ir tiesības sazināties ar tuvinieku vai jebkuru citu personu pēc izvēles. Nepilngadīgām personām ir arī tiesības policijas klātbūtnē sazināties ar vecākiem vai aizbildņiem. Policija informē vecākus vai aizbildņus par nepilngadīgas personas aizturēšanu.

Jums var aizliegt sazināties ar tuviniekiem un draugiem 12 stundas no jūsu aizturēšanas brīža, ja ir pamatotas aizdomas, ka, sazinoties ar viņiem uzreiz pēc aizturēšanas:

• var tikt iznīcināti pierādījumi;
• cita persona, kas iesaistīta konkrētajā noziedzīgajā nodarījumā, var izvairīties no aizturēšanas;
• aizbēgt var cits aizdomās turētais vai var tikt izdarīts cits nodarījums.

Vai drīkstu sazināties ar vēstniecību, ja esmu citas dalībvalsts iedzīvotājs?

Jums kā citas dalībvalsts iedzīvotājam ir tiesības sazināties ar vēstniecību vai vēstnieku. Ja šeit nav jūsu valsts vēstniecības, tad jums ir tiesības sazināties ar Ombuda biroju vai Cilvēktiesību aizsardzības valsts biroju.

Vai aizturēšanas laikā drīkstu konsultēties ar ārstu?

Ja aizturēšanas vai apcietinājuma laikā jums vajadzīga medicīniskā aprūpe, policijai jānodrošina ārsts, kurš jūs izmeklē, un vajadzības gadījumā jūs jānogādā slimnīcā. Jums ir tiesības izraudzīties ārstu pēc saviem ieskatiem.

Vai izmeklēšanas laikā man ir jāatrodas Kiprā?

Ja esat citas valsts iedzīvotājs, jums nav pienākuma atrasties Kiprā, kamēr policija veic izmeklēšanu. Tiesību aktos vēl nav paredzēta iespēja piedalīties izmeklēšanā ar videokonferences starpniecību.

Ja attiecībā jums nav izdots aizturēšanas orderis, jūs drīkstat izceļot no valsts.

Vai izmeklēšanas laikā drīkst izdarīt kratīšanu manā mājoklī vai uzņēmuma telpās?

Jūsu mājokli vai uzņēmuma telpas drīkst pārmeklēt tikai tad, ja ir izdots kratīšanas orderis, tomēr arī jūs drīkstat sniegt rakstisku piekrišanu kratīšanai.

Vai mani drīkst pārmeklēt?

Ja nepieciešams, policija drīkst jūs pārmeklēt; šo uzdevumu veic tā paša dzimuma pārstāvis. Sk. informāciju šeit.

Vai policija drīkst man pieprasīt pirkstu nospiedumus, DNS paraugus u. c.?

Pēc aizturēšanas policijai ir tiesības izmeklēšanas gaitā fiksēt jūsu ķermeņa mērus, izgatavot fotogrāfijas, pirkstu nospiedumus, plaukstu nospiedumus, ņemt rokraksta paraugus un nagu, matu un siekalu paraugus.

Atteikšanās pakļauties ir krimināli sodāms pārkāpums, kam piemēro brīvības atņemšanu vai naudas sodu. Ar jūsu piekrišanu policija drīkst iegūt arī jūsu asins vai urīna paraugus. Ja nepiekrītat, tiesa var izdot orderi, ar kuru pilnvaro policiju iegūt šādus paraugus ārsta uzraudzībā.

Vai man ir jāpiedalās atpazīšanā?

Ja policija ir jūs likumīgi aizturējusi, tai ir tiesības pieprasīt, lai jūs piedalītos atpazīšanā.

Vai drīkstu iesniegt sūdzību par policijas izturēšanos pret mani?

Sūdzību par policijas darbu drīkstat iesniegt neatkarīgajai iestādei, kas izmeklē liecības un sūdzības par policijas darbu.

Kāds ir izmeklēšanas procesa noslēgums?

Policija jums var izvirzīt apsūdzību, ja izmeklēšanas beigās ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu krimināllietu pret jums. Pirms apsūdzības jūs ir vēlreiz jābrīdina, ka jūs drīkstat atzīt vai arī noliegt savu vainu, vai arī paturēt tiesības atbildēt tiesā. Pēc tam krimināllietu iesniedz tiesā.

Apsūdzības formulējums krimināllietā drīkst atšķirties no sākotnējā formulējuma.

Vai mani drīkst apsūdzēt nodarījumā, kurā mani jau reiz apsūdzēja kādā citā dalībvalstī?

Jūs nedrīkst vēlreiz tiesāt par nodarījumu, kurā jūs attaisnoja vai reiz notiesāja. Jūs nevar atzīt par vainīgu tādā nodarījumā vai bezdarbībā, kas nebija uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas brīdī.

Tiesību aktos nav tāda noteikuma, kas aizliegtu izvirzīt kriminālapsūdzību divu dažādu valstu tiesās, tomēr praksē tā nemēdz rīkoties, turklāt jums ir tiesības apstrīdēt vienu no tiesas procesiem.

Kā notiek pirmā tiesas sēde?

Ja esat saņēmuši uzaicinājumu ierasties tiesā, jums ir tiesības iepazīties ar liecinieku sniegtajiem pierādījumiem, kā arī policijas izmeklēšanā apkopotajiem dokumentiem, tostarp tiem, kas iekļauti kriminālvajāšanas lietā.

Tiesas procesā apsūdzība drīkst izsaukt papildu lieciniekus ar nosacījumu, ka aizstāvība par to ir informēta.

Vai tiek pieprasīta informācija par manu sodāmību?

Tiesas procesā parasti nepieprasa informāciju par agrāku sodāmību.

Ja jūs atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pieņemot spriedumu, ņem vērā arī visas pārējās tamlīdzīgās notiesāšanas (sk. 5. faktu lapu).

Pilnvaras veikt aizturēšanu un kratīšanu

Policijas pilnvaras veikt aizturēšanu

Kipras Konstitūcijā ir noteikts, ka personu drīkst likumīgi aizturēt tikai tādā gadījumā, ja ir izdots pietiekami pamatots orderis. Šis konstitucionālais noteikums ir jāizmanto, lai skaidrotu visus attiecīgos kriminālprocesa tiesību noteikumus par aizturēšanu bez tiesas ordera.

Policija drīkst pieprasīt apgabaltiesas tiesnesim izdot aizturēšanas orderi. Policijai jāiesniedz apliecinājums, ka saskaņā ar pierādījumiem jūs tur aizdomās par saistību ar noziedzīgu nodarījumu un ka jūs ir jāaiztur, lai veiktu kriminālizmeklēšanu.

Tiesnesis aizturēšanas orderi izsniedz tikai pēc rūpīgām pārdomām, jo tam ir jāņem vērā personas tiesības uz brīvību un jārod vislabākais līdzsvars starp šo brīvību un sabiedrības drošību.

Aizturēšanas orderis ir spēkā līdz brīdim, kad to izpilda vai tiesnesis to atceļ.

Policijas pilnvaras veikt kratīšanu

Jūsu mājokli vai uzņēmuma telpas drīkst pārmeklēt tikai tad, ja ir izdots kratīšanas orderis, tomēr arī jūs drīkstat sniegt rakstisku piekrišanu kratīšanai. Kratīšanas orderī jānorāda pamatojums. To izdod apgabaltiesas tiesnesis, pamatojoties informāciju, ko viņam ar zvērestu sniedz policija. Tiesnesim jābūt pārliecinātam, ka policijai ir pietiekams pamatojums kratīšanas ordera saņemšanai.

Policistam ir tiesības apturēt un pārmeklēt jūsu automobili:

• ja policistam ir pamatotas aizdomas, ka jūs tajā glabājat narkotikas;
• lai pārbaudītu, vai automobilī neatrodas sprāgstvielas vai nelikumīgi ieroči.

Jūs drīkst pārmeklēt tikai policijas darbinieks(-ce), kas ir tā paša dzimuma pārstāvis(-e).

Ja policistam ir pamatotas aizdomas, ka esat narkotisko vielu ietekmē, viņam ir tiesības jūs aizturēt un pārmeklēt, kā arī aizturēt gadījumā, ja pie jums tiek atrastas narkotikas.

Jums nav tiesību pārsūdzēt lēmumu par kratīšanas ordera izdošanu.

Saites

Kipras Republikas advokātu birojs

Kipras Augstākā tiesa

Kur notiek tiesas process?

Lietu izskata tā apgabaltiesa, kuras jurisdikcijā noticis nodarījums.

Tiesas process ir atklāts, ja vien tiesa nenosaka, ka tam jābūt slēgtam. Konstitūcijā ir noteikti visi gadījumi, kad jānodrošina slēgts tiesas process.

Kiprā nav zvērināto tiesas, tāpēc spriedumu lietā pasludina profesionālu tiesnešu tiesa.

Vai tiesas procesa laikā drīkst mainīt apsūdzību?

Tiesas procesa laikā ar tiesas piekrišanu drīkst mainīt apsūdzību. To var darīt, ja apsūdzībā izmantota neprecīza informācija vai lai apsūdzībai pievienotu jaunus pierādījumus.

Ja no pierādījumiem rodas jaunas apsūdzības, tās drīkst ar tiesas piekrišanu pievienot tiesas procesam. Šajā gadījumā var pasludināt pārtraukumu, lai jūs varētu sagatavoties aizstāvībai.

Ja tiesas procesa noslēgumā ir pierādīta tikai daļa no apsūdzības un jūs esat vienīgais vainīgais šajā nodarījumā, tad jūs var notiesāt, neizmainot apsūdzību. Tāpat apsūdzība nav jāmaina, lai jūs notiesātu par mēģinājumu izdarīt nodarījumu, par kuru jūs apsūdz. Tiesas procesa noslēgumā tiesa drīkst pieprasīt, lai lietai pievieno papildu apsūdzības, kas izriet no pierādījumiem, turklāt drīkst jūs notiesāt arī tad, ja nemaina apsūdzības formulējumu. Šajā situācijā tiesa nedrīkst pieļaut būtiskas kļūdas.

Jums ir tiesības tiesas procesā mainīt savu atzīšanos par visām apsūdzībām vai daļu no tām, ja tiesa jums to ļauj darīt. Ja dažās apsūdzībās jūsu vaina ir pierādīta, tiesa turpina lietas izskatīšanu par pārējām apsūdzībām. Pierādot jūsu vainu visās apsūdzībās, tiesa uzreiz sāk soda piespriešanas procesu.

Kādas man ir tiesības tiesas procesā?

Jums ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesas procesu neatkarīgā, objektīvā un kompetentā tiesā, kas izveidota likumīgi.

Tiesas spriedumam jābūt pamatotam un parasti pasludinātam atklātā procesā, izņemot gadījumus, kad atklātība varētu kaitēt tiesas interesēm.

Ja jūs apsūdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jums ir vismaz šādas konstitucionālās tiesības: 

• savlaicīgi saņemt visu vajadzīgo informāciju par apsūdzības būtību un pamatojumu valodā, kādu jūs protat;
• izmantot pietiekami daudz laika un līdzekļu, lai sagatavotos aizstāvībai;
• personīgi aizstāvēt sevi vai izmantot advokāta pakalpojumus sevis aizstāvēšanai, vai arī, ja nevarat atļauties juridisku palīdzību, saņemt to bez maksas, ja tas nav pretrunā ar taisnīguma principiem;
• nopratināt lieciniekus, kas liecina pret jums, un pieprasīt tādu pašu nosacījumu piemērošanu jums par labu liecinošiem lieciniekiem, kādus piemēro tiem, kuri liecina pret jums;
• pieprasīt bezmaksas tulka pakalpojumus, ja nesaprotat valodu, kādu izmanto tiesā, vai nerunājat tajā. 

Vai man jāpiedalās tiesas procesā?

Jums ir pienākums ierasties tiesā, ja saņemat uzaicinājumu par obligātu ierašanos. Pretējā gadījumā tiek izdots apcietināšanas orderis attiecībā uz jums.

Vai tiesas procesa laikā mani paturēs apcietinājumā vai atbrīvos?

Tiesas procesa laikā jūs var atbrīvot pret drošības naudu, izņemot smagu noziegumu gadījumus. Jūs var paturēt apcietinājumā tad, ja rodas pamatotas aizdomas, ka pēc atbrīvošanas jūs varat neierasties tiesā. Tāpat jūs neatbrīvos pret drošības naudu, ja ir aizdomas, ka pēc atbrīvošanas veiksiet citus nodarījumus.

Ja lietu izskata apgabaltiesa, drošības naudas noraidīšanas gadījumā jūs drīkst paturēt apcietinājumā ne ilgāk kā 8 dienas, tomēr pēc atkārtotas tiesas sēdes jūs drīkst aizturēt atkal. Ja lietu izskata Asīzes tiesa, nav noteikts apcietinājuma termiņa ierobežojums.

Jums ir tiesības apstrīdēt lēmumu par drošības naudas noraidīšanu. Sūdzība jāiesniedz 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

Apcietinājumam tiesas procesa laikā nav noteikts  konkrēts termiņa ierobežojums. Tomēr tiesas procesam ir jānotiek saprātīgā laikā.

Ja dzīvoju kādā citā dalībvalstī, vai varu piedalīties tiesas procesā ar videokonferences starpniecību?

Nepastāv noteikumi par piedalīšanos kriminālprocesā ar videokonferences starpniecību.

Vai man būs advokāts, lai pārstāvētu mani tiesas procesā?

Advokāta pārstāvība tiesas procesā nav obligāta, bet jums ir tiesības sevi aizstāvēt pašam. Tomēr, ja jūs pārstāv advokāts, jums ir tiesības to mainīt jebkurā procesa stadijā.

Ja jūs nevarat atļauties sev advokātu, jums ir tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību, ja tas nav pretrunā ar taisnīguma principiem.

Ja jūs tiesā pārstāv advokāts, viņš vai viņa  nodrošina jūsu aizstāvību. Personīgi sevi aizstāvot, jums ir tādas pašas tiesības, tostarp tiesības klusēt un neapsūdzēt sevi.

Kāda ir mana loma tiesas procesā?

Kad apsūdzība ir ierosinājusi lietu, jums ir tiesības paziņot tiesai, ka šī lieta nav pamatota šādu iemeslu dēļ:

• trūkst pierādījumu, lai pierādītu noziedzīga nodarījuma sastāva būtiskus elementus;
• prokurora pierādījumi nav ticami, un ar tiem nepietiek, lai jūs pamatoti notiesātu.

Ja tiesa pieņem jūsu iebildumus, jūs attaisno bez turpmākas aizstāvēšanās.

Tomēr, ja tiesa uzskata, ka lieta ir pamatota, tai jums ir jāizskaidro šādas jūsu tiesības:

• saskaņā ar zvērestu sniegt liecību. Šajā gadījumā jūs nopratinās arī prokurors;
• bez zvēresta sniegt apsūdzētā paziņojumu. Šajā gadījumā jums nav pienākuma piekrist nopratināšanai;
• klusēt. Ja apsūdzētais izmanto tiesības klusēt, no tā nedrīkst izdarīt nekādus negatīvus secinājumus.

Vai drīkstu izsaukt lieciniekus savai aizstāvībai?

Jums ir tiesības izsaukt lieciniekus savai aizstāvībai, neskatoties uz to, vai vēlaties liecināt vai ne.

Ja piekrītat saskaņā ar zvērestu sniegt liecību, jums var uzdot arī tādus jautājumus, kas pieprasa atzīt vainu pārkāpumā, tāpēc tiesai jūs ir jāinformē par tiesībām neatbildēt.

Kas notiek, ja sniedzu tiesā nepatiesu liecību?

Sniedzot tiesā nepatiesu liecību, jūs laužat doto zvērestu un izdarāt noziegumu, par ko jūs var sodīt ar brīvības atņemšanu.

Kādas ir manas tiesības attiecībā uz apsūdzībām pret mani?

Jums ir tiesības atspēkot prokurora pierādījumus, nopratinot apsūdzības lieciniekus. Tāpat jums ir tiesības iebilst pret pierādījumiem.

Vai drīkstu iesniegt pierādījumus, kas liecina man par labu?

Jums ir tiesības iesniegt pierādījumus, lai sevi aizstāvētu; tiem ir jāattiecas uz lietu un jāatbilst tiesību aktu noteikumiem. Ja vēlaties apliecināt savas personības iezīmes, jūs drīkstat izsaukt liecinieku, lai jūs raksturotu.

Vai drīkstu izmantot privātdetektīva pakalpojumus pierādījumu gūšanai?

Jā, taču šos pierādījumus var izmantot tiesā tikai tad, ja tie atbilst noteikumiem par pierādījumu gūšanu.

Vai tiek ņemtas vērā ziņas par manu sodāmību?

Tiesas procesā nedrīkst atklāt ziņas par jūsu sodāmību, izņemot gadījumu, ja jūs to vēlaties izmantot kā pierādījumu un vēlaties apliecināt jūsu personības iezīmes, apstrīdot personības iezīmes, par kurām liecinājis apsūdzības liecinieks.

Tiesā drīkst iesniegt pierādījumus par jūsu agrākajiem nodarījumiem ar nosacījumu, ka noziedzīgs nodarījums, par kuru jūs tiesā, ir līdzīgs tiem, ko jau reiz esat veicis.

Tāpat tiesa ņem vērā visus iepriekšējos notiesāšanas gadījumus citās dalībvalstīs, ja vien sodāmība nav dzēsta.

Kāds ir tiesas procesa noslēgums?

Noslēdzot tiesas procesu, pusēm tiek dots gala vārds, un tiesa pieņem spriedumu.

Tiesa jūs var gan notiesāt, gan attaisnot.

Notiesāšanas gadījumā jums ir tiesības izteikties pirms sprieduma pasludināšanas, lai mīkstinātu savu sodu.

Sīkāku informāciju par iespējamajiem soda veidiem skatiet šeit.

Kā cietušais drīkst rīkoties tiesas procesa laikā?

Cietušajam nav noteikta īpaša rīcība tiesas procesā, taču to var izsaukt sniegt liecību par notikumiem, kuri attiecas uz nodarījumu, kā arī par tā rezultātā ciesto ievainojumu, kaitējumu un zaudējumiem.

Nosakot sodu, prokurors drīkst lūgt cietušajam izklāstīt nozieguma sekas. Ja jūs piekrītat cietušajam atlīdzināt zaudējumus vai cietušais ir gatavs pieņemt jūsu atvainošanos, sodu var mīkstināt.

Soda veidi

Zemāk sniegtajā sarakstā ir minēti soda veidi, kādus var piespriest Kipras tiesas.

• Brīvības atņemšana jeb ieslodzīšana valsts cietumā uz noteiktu termiņu.
• Periodiska brīvības atņemšana. Ja jūs notiesā par noziedzīgu nodarījumu, kuram piemērojamais sods ir brīvības atņemšana uz trim gadiem vai mazāk, jums var piespriest periodisku brīvības atņemšanu, kas ilgst ne vairāk kā 52 nedēļas. Vienas nedēļas ieslodzījuma periods ilgst no piektdienas plkst. 8.00 līdz pirmdienas plkst. 17.00.
• Atlikta brīvības atņemšana. Ja jums piespriesta brīvības atņemšana ne vairāk kā uz 2 gadiem, to var atlikt uz 3 gadiem ar  nosacījumiem. Pārkāpjot šos nosacījumus, tiek piemērots sākotnējais brīvības atņemšanas sods un ir iespējamas citas sekas.
• Probācijas rīkojums. Tiesa var izdot probācijas rīkojumu, ar kuru nosaka probācijas dienesta darbinieka uzraudzību uz laiku no 1 līdz 3 gadiem. Tiesību aktos ir minēti īpaši noteikumi par to, kā jārīkojas nepilngadīgu pārkāpēju gadījumā.

·       Jaunieši. Kriminālatbildība iestājas 14 gadu vecumā, tomēr jauniešus vecumā no 14 līdz 18 gadiem nemēdz ieslodzīt.

• Pavēle par nepilngadīgas personas atņemšanu ģimenei. Ja vecāku, kura aizbildniecībā ir nepilngadīga persona, notiesā par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tiesa drīkst izdot pavēli par bērna pārcelšanu drošā vietā. No tā brīža par bērnu atbild sociālās labklājības dienesta vadītājs.
• Pavēle par tādas personas ārstēšanu, kas atkarīga no narkotikām. Personai, kuru notiesā par nodarījumu, kas saistīts ar narkotikām, soda vietā drīkst piespriest ārstēšanos rehabilitācijas iestādē, ja šī persona tam piekrīt.
• Nodrošinājums pret neierašanos tiesā. Šajā gadījumā jums noteiktu laiku ir jāievēro saskaņā ar tiesību aktiem noteiktie nosacījumi. Pārkāpjot šos nosacījumus, jūs var notiesāt gan par rīkojuma neievērošanu, gan arī par sākotnējo nodarījumu.
• Tiesa var likt jums miermīlīgi uzvesties konkrētu laikposmu. 
• Aizliegums apmeklēt sporta pasākumus. Ja jūs notiesā par vardarbīgu(-iem) nodarījumu(-iem) sporta sacensībās, piemēram, futbola spēles laikā, tiesa papildus pamatsodam var arī aizliegt jums apmeklēt sporta sacensības, piemēram, futbola spēles.
• Rīkojums par noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtas mantas konfiskāciju.
• Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Ja jūs notiesā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, jums var atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. To nosaka papildus citiem tiesas piespriestajiem soda veidiem.
• Medību bises turēšanas atļaujas atņemšana vai lietošanas aizliegšana. Šo sodu piemēro, ja jūs notiesā par medību bises nelikumīgu izmantošanu malumedniecībai.
• Rīkojums par konfiskāciju. Jūs varat saņemt rīkojumu par nelikumīgi iegūtas vai nelikumīgi jūsu valdījumā esošas mantas konfiskāciju.
• Rīkojums par nojaukšanu. Tiesa drīkst izdot rīkojumu par ēkas nojaukšanu, ja tā ir nelikumīgi uzbūvēta.

Saites

Valdības tīmekļa vietne, kurā ir atsauce uz Konstitūciju

Vai drīkstu pārsūdzēt spriedumu?

Jums ir neierobežotas tiesības pārsūdzēt notiesāšanu un sodu Augstākajā tiesā. Tomēr notiesāšanu nevar pārsūdzēt, ja esat atzinuši savu vainu, izņemot gadījumu, ja apsūdzībā minētie fakti patiesībā neliecina par nodarījumu.

Kādi termiņi ir piemērojami?

Notiesāšana un/vai sodu ir jāpārsūdz 10 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas brīža. Ziņas par pārsūdzību ieraksta tās apgabaltiesas reģistrā, kurā izskatīja lietu, un Augstākās tiesas reģistrā gadījumā, ja lietu izskatīja Asīzes tiesa.

Kādos gadījumos drīkst pārsūdzēt?

Notiesāšanu drīkst pārsūdzēt gadījumos, ja:

• noticis taisnīga tiesas procesa noteikumu pārkāpums;
• notiesāšana nav pamatota, ņemot vērā gūtos pierādījumus;
• tiesas spriedums ir nepareizs tiesību jautājumā;
• notikusi būtiska tiesas kļūda.

Sodu drīkst pārsūdzēt gadījumos, ja: 

• piemērotais sods principā ir nepareizs — tiesai, kurā izskatīta lieta, sniegti nepareizi norādījumi uz faktiem, tiesībām vai abiem kopā;
• sods ir pārlieku stingrs vai ārkārtīgi neatbilstīgs.

Pārsūdzot notiesāšanu un sodu, ir pilnībā jāizskaidro un jāpamato pārsūdzības iemesli.

Kas notiek, ja iesniedzu pārsūdzību?

Jūs varat izmantot pārsūdzības tiesības, taču notiesāšana vai sods ir spēkā līdz brīdim, kamēr ir izskatīta pārsūdzība.

Pārsūdzību parasti izskata 6–12 mēnešu laikā.

Izskatot pārsūdzību, tiesa parasti neizskata pierādījumus. Jaunus pierādījumus var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja tie no jums neatkarīgu iemeslu dēļ gūti pēc tiesas procesa. Tiem ir jābūt būtiskiem lietā un  saistībā ar jūsu nevainīgumu.

Kā norisinās pārsūdzības izskatīšana?

Pārsūdzībā iesaistītās personas drīkst vērsties tiesā gan par labu pārsūdzības lietai, gan pret to. Pirms tiesas sēdes tiek iesniegts izteikto argumentu pārskats. Pārsūdzības mērķis nav otrreizēji izskatīt sākotnējo lietu, bet gan izvērtēt pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību.

Kādu spriedumu var pieņemt tiesa?

Augstākā tiesa var:

• pieņemt pārsūdzību un atcelt notiesāšanu;
• daļēji pieņemt pārsūdzību un atstāt spēkā notiesāšanu par tiem gadījumiem, kuros ir pierādīta jūsu vaina;
• noraidīt pārsūdzību;
• atcelt notiesāšanu un notiesāt jūs par citu nodarījumu, kas ir atbilstīgāks, pamatojoties uz pierādījumiem, kā arī piemērot jaunu sodu;
• pieņemt pārsūdzību un nosūtīt lietu atpakaļ otrreizējai izskatīšanai tajā pašā vai citā tiesā.

Kas notiek, ja pārsūdzība ir apmierināta vai nav apmierināta?

Ja jūsu pārsūdzība pret notiesāšanu ir apmierināta, spriedums un sods tiek atcelti. Turpretī, ja pārsūdzība pret notiesāšanu nav apmierināta, tā tiek noraidīta. Izskatot soda pārsūdzības lietu, Augstākajai tiesai ir tiesības mazināt, mainīt, pārveidot vai grozīt sodu. Ja pārsūdzība pret notiesāšanu un/vai sodu nav apmierināta, Augstākā tiesa ir tiesīga izdot rīkojumu par brīvības atņemšanas piemērošanu no brīža, kad pārsūdzība ir noraidīta.

Vai man ir tiesības iesniegt pārsūdzību augstākā vai citā tiesā?

Valstī nav trīs pakāpju tiesu sistēmas. Līdz ar pārsūdzības izskatīšanu visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izmantoti. Tomēr, ja tiek pārkāptas jūsu tiesības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, jūs drīkstat vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja vairs nav pieejams neviens tiesiskās aizsardzības līdzeklis valsts līmenī.

Vai varu saņemt kompensāciju, ja sākotnējais spriedums ir nepareizs?

Ja jūsu pārsūdzība par notiesāšanu ir apmierināta un jau kādu laiku atrodaties ieslodzījumā, jums ir likumīgas tiesības pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies jūsu darbnespējas dēļ.

Vai sākotnējā notiesāšana tiek uzrādītā sodāmības reģistrā, ja mana pārsūdzība ir apmierināta?

Ja saskaņā ar pārsūdzības spriedumu notiesāšana ir atcelta, tā netiek uzrādītā sodāmības reģistrā.

Ja esmu citas dalībvalsts iedzīvotājs, vai pēc tiesas procesa mani var nosūtīt atpakaļ uz šo valsti?

Ja jums Kiprā piespriež brīvības atņemšanu, jūs to varat izciest savā valstī ar nosacījumu, ka jums ieslodzījumā jāpavada vairāk nekā 6 mēnešus. Izņēmuma gadījumos šo ierobežojumu drīkst atcelt. Nonākot cietumā, jūs informē par minētajām tiesībām.

Nodošana jūsu mītnes dalībvalstij nenotiek automātiski — jums ir jāpauž vēlme izciest brīvības atņemšanu savā valstī, iesniedzot pieprasījumu vai nu valstij, kurā pasludināts spriedums (Kiprā), vai arī savai mītnes dalībvalstij.

Izņēmuma gadījumos personu drīkst bez tās piekrišanas nosūtīt atpakaļ uz mītnes valsti —piemēram, personas vecuma vai fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ.

Nosacījumi par personas nodošanu soda izciešanai ir izklāstīti Konvencijā par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. Viens no tiem paredz, ka nodarījumiem vai likuma pārkāpumiem, par kuriem esat notiesāti, jābūt uzskatāmiem par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā sods tiks izciests.

Pēc jūsu nodošanas mītnes dalībvalstij visus jautājumus, kas saistīti ar ieslodzījuma apstākļiem, reglamentē ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, nevis tās valsts tiesību aktiem, kurā pasludināts spriedums. Jums ir jāpiekrīt šādai nodošanai, ja vien uz jums neattiecas iepriekšminētie izņēmuma gadījumi.

Jums nav tiesību pārsūdzēt lēmumu par jūsu nodošanu mītnes dalībvalstij piespriestā soda izciešanai.

Vai mani var vēlreiz tiesāt par nodarījumu, ja reiz jau mani par to tiesāja?

Jūs nevar vēlreiz tiesāt par to pašu nodarījumu, neraugoties uz to, vai tas veikts Kiprā vai citā dalībvalstī. Viena no Kipras Konstitūcijā minētajām pamattiesībām ir divkāršas sodīšanas aizlieguma princips.

Vai informāciju par apsūdzībām iekļauj manā sodāmības reģistrā?

Policija glabā ziņas par visiem notikušajiem notiesāšanas gadījumiem. Ja jūs no jauna notiesā, tas tiek norādīts informācijā par jūsu sodāmību. Šo reģistru glabā un izmanto galvenokārt spriedumu pieņemšanas nolūkā. Tajā nereģistrē ziņas par kriminālapsūdzībām, kuru rezultātā neesat notiesāts.

Informāciju par jūsu notiesāšanas vēsturi sodāmības reģistrā glabā no 5 līdz 12 gadiem atkarībā no tā, kāds ir bijis spriedums.

Policija drīkst bez jūsu piekrišanas glabāt informāciju par jūsu sodāmību, kā arī jūs nedrīkstat iebilst pret to, ka šajā reģistrā iekļauj ziņas par jūsu notiesāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem.

Saites

Konvencija par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai

Kas izskata ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus?

Vairākus mazāk smagus satiksmes un tamlīdzīgus pārkāpumus izskata administratīvā kārtā, piemērojot  tiesību aktos noteikto naudas sodu.

Ja pārsniedzat atļauto braukšanas ātrumu vai, vadot transportlīdzekli. lietojat mobilo tālruni, kā arī citu mazāk smagu pārkāpumu gadījumā saņemat arī soda punktus. Tiklīdz jums ir vairāk nekā 12 soda punktu, jūsu lieta ir jāizskata tiesā. Ja jūs nepiekrītat piespriestajam naudas sodam un soda punktiem, pret jums tiek ierosināta krimināllieta tiesā.

Policists vai pašvaldības satiksmes uzraudzības iestāde drīkst jums paziņot par piespriesto naudas sodu. Protokolā par transportlīdzekļa novietošanu neatļautā vietā jābūt norādītam pārkāpuma veidam un informācijai par to, ka sods jāsamaksā 15 dienu laikā, jo pretējā gadījumā tas tiek palielināts par 50 %.

Ja neesat samaksājis naudas sodu 30 dienu laikā, jums var izvirzīt apsūdzību. Naudas sods par satiksmes pārkāpumiem jāmaksā gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem. Tā apmēru nosaka tiesību aktos.

Administratīvu naudas sodu nevar pārsūdzēt, ja jūs tam esat piekritis. Turpretī, ja neatzīstat savu vainu pārkāpumā, amatpersonas drīkst jūs iesūdzēt tiesā, lai pierādītu pārkāpuma izdarīšanu. Šo tiesas spriedumu drīkst pārsūdzēt tāpat kā jebkuru citu spriedumu par noziedzīgu nodarījumu.

Administratīvo sodu drīkst iekasēt saskaņā ar kārtību, kādā iekasē vispārējās jurisdikcijas tiesas piespriestu naudas sodu. To neiekļauj informācijā par sodāmību.

Kas notiek, ja lieta nonāk tiesā?

Lietu izskata tā apgabaltiesa, kuras jurisdikcijā noticis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.

Tiesas process attiecībā uz visiem mazāk smagiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir tāds pats kā tiesas process attiecībā uz jebkuriem citiem nodarījumiem.

Tiesa drīkst noteikt kādu no šiem soda veidiem:

• naudas sodu;
• brīvības atņemšanu;
• transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Citu dalībvalstu pilsoņus var apsūdzēt par mazāk smagiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tāpat kā valsts pilsoņus.

Notiesāšanu par mazāk smagu satiksmes noteikumu pārkāpumu un par to piespriesto sodu drīkst pārsūdzēt tāpat kā citas lietas, kā arī tādu pašu iemeslu dēļ.

Saites

Transportlīdzekļa vadīšana Kiprā. Kipras tiesību akti par ceļu satiksmi. Pārkāpumi, naudas sods un soda punkti