Cietušo tiesības (katrā valstī)

Kā es varu ziņot par noziegumu?

Ikviens var ziņot par noziegumu.

Par noziegumiem parasti ziņo prokuroram vai izmeklēšanas iestādei:

• personīgi (rakstiski vai mutiski) — mutiskus ziņojumus reģistrē iestādes pārstāvis, kurš jums uzdos jautājumus par nozieguma, kas izdarīts pret jums, elementiem un apstākļiem, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja identitāti un jebkādiem pierādījumiem, kas var būt jūsu rīcībā;
• pa tālruni — policija arī uztur bezmaksas uzticības tālruni “Liecinieks pa tālruni”, ar kura starpniecību liecinieki un cietušie var anonīmi ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem. Bezmaksas uzticības tālruņa numurs ir 003680555111, un tas darbojas visu diennakti; ziņojumus pieņem Budapeštas Galvenā policijas pārvalde. Plašāka informācija par uzticības tālruni ir pieejama ungāru valodā Ungārijas policijas oficiālajā tīmekļa vietnē http://www.police.hu/en;
• izmantojot jebkurus citus saziņas līdzekļus, tostarp zvanot uz vienoto ES ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112.

Ziņojumus var pieņemt arī citas iestādes vai tiesas, kam ir pienākums tos nosūtīt izmeklēšanas iestādei. Ja, ņemot vērā ziņojumu, ir vajadzīga steidzama rīcība, tas ir jāpieņem.

Visus saņemtos ziņojumus reģistrē nekavējoties.

Jūs varat ziņot anonīmi, proti, jums nav obligāti jānorāda savi identifikācijas dati vai kontaktinformācija. Jūsu ziņojumā jābūt iekļautai informācijai par noziegumu. Iestādes neprasa ziņojumu sniegšanai par noziegumiem izmantot īpašu veidlapu.

Nav konkrēta termiņa, kurā jāziņo par noziegumu, tomēr iestādes noraidīs jūsu ziņojumu, ja tas būs iesniegts pēc noteikta laikposma. Šis laikposms (tā sauktais noilgums) parasti ir vienāds ar maksimālo soda termiņu, ko piespriež par konkrētu nodarījumu, un ir vismaz pieci gadi.

Attiecībā uz dažiem noziegumiem jūs varat arī iesniegt privātu ierosinājumu jeb paziņojumu, kurā jūs skaidri pieprasāt vainīgā sodīšanu, un šāds privāts ierosinājums jums jāiesniedz 30 dienu laikā no brīža, kad uzzināt noziedzīgā nodarījuma izdarītāja identitāti.

Kā es varu uzzināt, kas notiek lietā?

Sūdzības iesniedzēju vai, ja ziņojumu nav iesniedzis cietušais, bet viņš ir zināms, civilprasītāju informē par izmeklēšanas uzsākšanu.

Sūdzības iesniedzējs un civilprasītājs ir jāinformē par ziņojuma noraidīšanu.

Tiesa lems un informēs jūs par:

• jūsu prasības atļaut jums būt par aizstājošās privātās apsūdzības uzturētāju noraidīšanu;
• procesa izbeigšanu, ja izmeklēšana, kuru uzdots veikt, pamatojoties uz ziņojumu, ko jūs iesniedzāt kā aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs, ir bijusi nesekmīga.

Izmeklēšanas laikā policija vai prokurors var informēt jūs par:

• izmeklēšanas darbībām;
• eksperta iecelšanu lietā;
• ierobežojoša rīkojuma izdošanu pret noziedzīgā nodarījuma izdarītāju.

Jums kā noziegumā cietušajam ir vairākas privilēģijas, kas ļauj jums iegūt informāciju par izmeklēšanu:

• jūs varat būt klāt (bet jūsu klātbūtne nav obligāta) ekspertu uzklausīšanā, notikuma vietas vai objekta apskatē, pierādījumu pārbaudes eksperimentos un uzrādīšanā atpazīšanai, un par šīm darbībām būtu jāpaziņo jums, tomēr šādu paziņojumu var nesniegt, ja to pamato ar izmeklēšanas darbības steidzamību, un šādu paziņojumu nedrīkst sniegt, ja citādi nav iespējams garantēt procesā iesaistītās personas aizsardzību;
• jūs varat iepazīties ar jebkuru to izmeklēšanas darbību protokoliem, kurās ir atļauta jūsu klātbūtne, un ar citiem materiāliem jūs drīkstat iepazīties tikai tad, ja tas nav pretrunā izmeklēšanas interesēm;
• tādu izmeklēšanas darbību gadījumā, kurās jūsu klātbūtne ir obligāta vai kurās ir pieļaujama jūsu klātbūtne, no jūsu puses var būt klāt arī jūsu pārstāvis, atbalstītājs un — ja tas nekaitē tiesvedības interesēm — jūsu norādītā persona, kura ir pilngadīga; ja jūs nopratina kā liecinieku, no jūsu puses papildus advokātam, kurš pārstāv jūsu intereses, var būt klāt arī jūsu norādītā persona, kura ir pilngadīga;
• jums ir tiesības saistībā ar jūs skārušo noziegumu pēc pieprasījuma tikt informētam par:
  • pirmstiesas apcietinājumā esošā apsūdzētā atbrīvošanu vai izbēgšanu;
  • personas, kurai piespriests ieslodzījums uz noteiktu termiņu, nosacītu atbrīvošanu, galīgu atbrīvošanu vai izbēgšanu, kā arī par ieslodzījuma termiņa izpildes pārtraukšanu;
  • personas, kurai piespriests arests, atbrīvošanu vai izbēgšanu, kā arī par aresta izpildes pārtraukšanu;
  • personas, kurai noteikta piespiedu ārstēšana, atbrīvošanu vai izbēgšanu;
  • personas, kurai noteikta piespiedu ārstēšana, atbrīvošanu, aiziešanu bez atļaujas un adaptācijas atvaļinājumu;
  • nepilngadīgu noziedzīgo nodarījumu izdarītāju izglītošanas gadījumā — pagaidu vai pastāvīgu atbrīvošanu, aiziešanu no iestādes bez atļaujas un izglītošanās pārtraukšanu;
• jūs varat iegūt ekspertu atzinumu un tādu dokumentu kopijas, kas saistīti ar izmeklēšanas darbībām, kurās ar likumu ir atļauta jūsu klātbūtne; citas kopijas var iegūt tikai tad, ja tas nav pretrunā izmeklēšanas interesēm, un tikai pēc tam, kad jūs esat liecinājis kā liecinieks; kad process ir izbeigts, jūs pēc pieprasījuma varat saņemt visu policijas vai prokurora sagatavoto dokumentu kopijas;
• jūs varat iepazīties ar lietas materiāliem pēc izmeklēšanas beigām, iesniegt pieprasījumus un izteikt apsvērumus.

Vai man ir tiesības uz juridisko palīdzību (izmeklēšanas vai tiesvedības laikā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Jā.

Kriminālprocesā valsts piešķir šādu juridisko palīdzību:

• individuāls atbrīvojums no izmaksām aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājiem;
• tiesvedības partnera pārstāvība cietušajām pusēm, privātās apsūdzības uzturētājiem, privātpersonām un citām ieinteresētajām personām, kā arī aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājiem.

Jums ir tiesības uz šādu palīdzību, ja tiek uzskatīts, ka jums tā ir vajadzīga, saskaņā ar Likuma par juridisko atbalstu noteikumiem, tomēr tiesības uz tiesvedības partnera pārstāvību piešķir tikai cietušajiem, privātās apsūdzības uzturētājiem un citām ieinteresētajām personām, kam tā ir vajadzīga, ja, ņemot vērā lietas sarežģītību, šo personu juridisko zināšanu trūkumu vai citus personīgos apstākļus, tās nevarētu efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības, ja rīkotos personīgi.

Pieteikumus palīdzības saņemšanai var iesniegt juridiskās palīdzības dienestam, aizpildot šim nolūkam paredzētu veidlapu vienā eksemplārā, un pieteikuma iesniedzējiem ir jāpievieno pieteikumam dokumenti un/vai oficiāli apliecinājumi, kas pierāda tiesības saņemt palīdzību, vai arī jāuzrāda oficiāla izziņa, kas apliecina viņu tiesības saņemt palīdzību.

Pieteikumus palīdzības saņemšanai var iesniegt juridiskās palīdzības dienestam vēlākais kriminālprocesa tiesvedības posmā pirms nodalītās tiesas sēdes, ko rīko imperatīva lēmuma pieņemšanai.

Ciktāl juridiskās palīdzības dienests ļauj jums izmantot juridisko palīdzību, jūs varat izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju no speciāla reģistra.

Vai es varu pieprasīt izdevumu atlīdzināšanu (par dalību izmeklēšanā/tiesvedībā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Jā.

Ja piedalāties procesā kā cietušais, privātās apsūdzības uzturētājs, aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs vai civilprasītājs, jums vai jūsu pārstāvjiem tiks atlīdzināti šādi izdevumi:

• ceļa un uzturēšanās izdevumi;
• izmaksas, kas radušās saistībā ar atzinumu, kuru sniedz jūsu pieaicināts eksperts, ar prokuratūras/tiesas piekrišanu;
• procesa pilnīgas vai daļējas video vai audio ierakstīšanas/stenografēšanas izmaksas;
• vienas lietas materiālu kopijas izmaksas;
• saziņas izmaksas (tālrunis, fakss, pasts, cits saziņas veids);
• nodeva pārstāvjiem.

Savus un savu pārstāvju personīgos izdevumus, kā arī nodevas pārstāvjiem avansā sedzat jūs pats neatkarīgi no jūsu statusa tiesvedībā.

Izdevumi, kas radīsies saistībā ar jūsu piedalīšanos tiesvedībā liecinieka statusā (ceļa izdevumi, uzturēšanās izdevumi, iekārtošanās izdevumi, izdevumi saistībā ar brīvdienu ņemšanu darbā), tiks atlīdzināti pēc jūsu pieprasījuma.

Ceļa izdevumi: izdevumi, kas faktiski rodas saistībā ar braucienu no liecinieka dzīvesvietas līdz nopratināšanas vietai, un atpakaļceļa izdevumi.

Uzturēšanās izdevumi: ja liecinieka nopratināšana notiek laikā, uz kuru var paspēt, ja braucienu no dzīvesvietas līdz nopratināšanas vietai sāk vēlu vakarā, tad tiek atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar liecinieka uzturēšanos maksas naktsmītnē vai ģimenes viesnīcā.

Iekārtošanās izdevumi: iekārtošanās izdevumus lieciniekam atlīdzina, ja viņš ir tiesīgs saņemt atlīdzību par uzturēšanās izdevumiem vai ja viss brauciens no dzīvesvietas līdz nopratināšanas vietai un atpakaļceļa brauciens, ieskaitot nopratināšanas ilgumu, pārsniedz sešas stundas vienas dienas ietvaros.

Izdevumi saistībā ar brīvdienu ņemšanu darbā: liecinieks, kurš nav tiesīgs saņemt kompensāciju par darbā paņemtajām brīvdienām, lai ierastos uz nopratināšanu, ir tiesīgs saņemt atlīdzību 1,5 % apmērā no minimālās pensijas par katru darbā paņemto brīvdienu stundu, ieskaitot ceļā pavadīto laiku.

Lieciniekam, kurš bijis klāt eksperta veiktā izmeklēšanā, jānosūta izdevumus apliecinoši pierādījumi iestādei vai tiesai, kas izdevusi rīkojumu par eksperta veiktu izmeklēšanu un kas noteiks atlīdzības summu, kad būs saņemts eksperta atzinums.

Ja jūs uzturat civilprasību kā civilprasītājs, tiesa liks atbildētājam atlīdzināt jūsu personīgos izdevumus, kā arī jūsu pārstāvja personīgos izdevumus un nodevas, ja tiesas lēmumā tiks apmierināta jūsu civilprasība. Ja prasība tiek apmierināta daļēji, atbildētājam ir pienākums segt proporcionālu izmaksu summu.

Ja jūs esat aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs, tiesa liks atbildētājam atlīdzināt jūsu personīgos izdevumus, kā arī jūsu pārstāvja personīgos izdevumus un nodevas, ja apsūdzību pārstāv aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs un ja tiesa atzīst atbildētāju par vainīgu.

Vai man ir pārsūdzības tiesības, ja mana lieta tiek slēgta, nenonākot tiesā?

Cietušais var iesniegt pārsūdzību likumā noteiktajā gadījumā, ja izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra ir noraidījusi ziņojumu vai izbeigusi izmeklēšanu. Ziņojuma noraidīšanas gadījumā cietušais var pieprasīt izmeklēšanu tikai tad, ja viņš ir iesniedzis ziņojumu.

Lēmumu par ziņojuma noraidīšanu vai lēmumu par izmeklēšanas izbeigšanu var apstrīdēt astoņu dienu laikā no lēmuma paziņošanas. Ja izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra, kas pieņēmusi lēmumu, neatbalsta apstrīdējumu, tai apstrīdējums ir jānodod prokuroram, kurš ir tiesīgs to izspriest. Prokurora pieņemtajam lēmumam par apstrīdējumu nav piemērojami turpmāki tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Vai es varu iesaistīties tiesvedībā?

Pēc paziņojuma par lēmumu saukt pie kriminālatbildības tiesa nosaka datumu lietas izskatīšanai tiesā un veic sagatavošanās pasākumus lietas izskatīšanai tiesā, kā arī pavēstu un paziņojumu izsūtīšanai. Personām, kuru klātbūtne tiesvedībā ir obligāta, tiek nosūtīta pavēste par ierašanos tiesā, un personām, kuru klātbūtne tiesvedībā ir atļauta ar likumu, tiek nosūtīts paziņojums.

Tiesa lemj par rīkojuma izdošanu pierādījumu iegūšanas darbību veikšanai tiesvedības laikā. Pierādījumu iegūšanas procedūra sākas ar apsūdzētā nopratināšanu, un cietušais parasti ir pirmais no lieciniekiem, kurus nopratina. Liecinieka nopratināšanas laikā nav pieļaujama citu vēl nenopratināto liecinieku klātbūtne. Tomēr ir pieļaujama atkāpe no šā noteikuma, proti, kad cietušo nopratina kā liecinieku. Visā tiesvedības laikā var būt klāt cietušā likumīgais pārstāvis, lai cietušais ar likumīgā pārstāvja starpniecību būtu informēts par visām pierādījumu iegūšanas procedūrām, kas notikušas viņa prombūtnes laikā.

Kāds ir mans oficiālais statuss tiesvedības sistēmā? Piemēram, vai es esmu vai varu izvēlēties būt cietušais, liecinieks, civilprasītājs vai privātās apsūdzības uzturētājs?

Saskaņā ar procesuālajām tiesībām cietušais var piedalīties kriminālprocesā kādā no šiem četriem statusiem:

• liecinieks — persona, kurai var būt informācija par pierādāmo faktu;
• civilprasītājs — cietušais, kurš ceļ civilprasību (visbiežāk tā ir prasība par zaudējumu atlīdzināšanu) kriminālprocesā;
• privātās apsūdzības uzturētājs — dažu likumā noteiktu noziedzīgu nodarījumu gadījumā cietušais var pats pārstāvēt apsūdzību kā privātās apsūdzības uzturētājs;
• aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs — dažu tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, par kuriem citos gadījumos ceļ valsts apsūdzību, kā to nosaka likums, cietušais var pārstāvēt prokuroru.

Ja to uzskata par nepieciešamu pierādījumu iegūšanas procedūrai, cietušajam ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos un veidos sniegt liecību vai citādi sniegt ieguldījumu procedūrā. Turpretī to, vai rīkoties kā civilprasītājam, privātās apsūdzības uzturētājam vai aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājam, izlemj tikai cietušais.

Kādas ir manas tiesības un pienākumi šādā statusā?

Katrā kriminālprocesa posmā cietušajam ir šādas tiesības:

1. būt klāt procesuālajās darbībās un procesa gaitā iepazīties ar dokumentiem, kas skar viņu (ja vien likumā nav noteikts citādi);
2. izteikt ierosinājumus un iebildumus jebkurā procesa posmā;
3. saņemt no tiesas, prokurora un izmeklēšanas iestādes informāciju par savām tiesībām un pienākumiem kriminālprocesā;
4. likumos noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības līdzekli;
5. saistībā ar noziegumu, kas viņu skar, pēc pieprasījuma saņemt informāciju par aizturētā apsūdzētā, apsūdzētā, kuram piespriests noteikts ieslodzījuma termiņš, vai apsūdzētā, kuram noteikta piespiedu ārstēšana, atbrīvošanu vai izbēgšanu.

Ja izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa to uzskata par nepieciešamu pierādījumu iegūšanas procedūrai, cietušajam ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos un veidos sniegt liecību vai citādi sniegt ieguldījumu procedūrā. Tas galvenokārt nozīmē izpildīt pienākumu sniegt liecību, izņemot gadījumus, kad cietušo nekādā ziņā nedrīkst nopratināt kā liecinieku (piem., advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte, garīdznieka noslēpums), un gadījumus, kad cietušais var atteikties sniegt liecību (piem., apsūdzētā radinieks vai cietušie, kuri, sniedzot liecību, apsūdzētu sevi vai savus radiniekus).

Cietušais var piedalīties kā civilprasītājs kriminālprocesā un, jau ziņojot par noziegumu, var norādīt, ka plāno celt civilprasību (parasti tā ir prasība par zaudējumu atlīdzināšanu). Par civilprasību celšanu nav jāmaksā nodeva. Šādā gadījumā tiesa lemj par apsūdzētā kriminālatbildību un civilprasību viena kriminālprocesa ietvaros, kas ir izdevīgi civilprasītājam, jo viņam nav jāuzsāk civilprocess. Kriminālprocesa laikā civilprasītājs var ierosināt apsūdzētā īpašuma sekvestrāciju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka prasības apmierināšana tiks apstrīdēta.

Likumā noteiktu noziedzīgo nodarījumu gadījumā (uzbrukums, privātās dzīves aizskaršana, korespondences noslēpuma pārkāpums, apmelošana, neslavas celšana un necieņas izrādīšana) cietušais var rīkoties kā privātās apsūdzības uzturētājs. Iepriekšminēto noziedzīgo nodarījumu gadījumā cietušajam jāziņo par noziegumu 30 dienu laikā no brīža, kad cietušais uzzinājis noziedzīgā nodarījuma izdarītāja identitāti. Cietušajam ziņojumā jānorāda visi pierādījumi par noziegumu un ir skaidri jāpaziņo, vai viņš pieprasa apsūdzētā sodīšanu.

Par noziegumu var ziņot tiesai mutiski vai rakstiski. Tiesa uzdos veikt izmeklēšanu, ja apsūdzētā identitāte, personas dati vai dzīvesvieta nav zināmi vai ja ir jānosaka pierādījumu atrašanās vieta. Tiesa izbeigs procesu, ja izmeklēšanas laikā nebūs iespējams noteikt noziedzīgā nodarījuma izdarītāja identitāti.

Tiesa noteiks personisku uzklausīšanu, kurā tā centīsies samierināt cietušo un apsūdzēto. Ja samierināšanas mēģinājums būs veiksmīgs, tiesa izbeigs procesu; citos gadījumos process tiks turpināts atklātā tiesas sēdē.

Ja cietušais atsauks vai atcels apsūdzību, process tiks izbeigts. Līdzīgas sekas būs tad, ja cietušais neieradīsies uz personisko uzklausīšanu vai tiesas sēdi un iepriekš nebūs pienācīgi pamatojis savu neierašanos vai ja cietušo nav iespējams izsaukt uz tiesu, jo viņš nav informējis par adreses maiņu.

Privātās apsūdzības uzturētājam ir visas tiesības, ko sniedz apsūdzības pārstāvība, tostarp tiesības, ko var īstenot tiesas procesa laikā, un tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret tiesas pieņemtajiem lēmumiem.

Kad izmeklēšanas laikā pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti, dažos gadījumos cietušajam ir iespēja rīkoties kā aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājam un pašam pārstāvēt tiesā šādas lietas. Cita starpā jūs varat rīkoties kā aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs arī tad, ja ziņojums par noziedzīgo nodarījumu ir noraidīts vai izmeklēšana ir izbeigta, pamatojot ar to, ka attiecīgā darbība nav bijusi noziedzīgs nodarījums, vai ja pastāv iemesli, lai nepiespriestu sodu (piem., spaidi, maldība, likumīga pašaizsardzība vai nenovēršams apdraudējums). Ja konkrētā gadījumā saskaņā ar likumu ir iespējams rīkoties kā aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājam, prokurors, kurš lemj par apstrīdējumu, īpaši informē cietušo par šādu iespēju.

Ja apstrīdējums tiek noraidīts ziņojuma noraidīšanas vai izmeklēšanas izbeigšanas dēļ, cietušajam ir ļauts prokuratūras oficiālajās telpās iepazīties ar dokumentiem, kuri attiecas uz noziegumu, kas izdarīts pret viņu. Cietušais, kurš rīkojas kā aizstājošās privātās apsūdzības uzturētājs, var ierosināt kriminālvajāšanu pirmās instances prokuratūrai, kura uzturējusi apsūdzību lietā, 60 dienu laikā no viņa apstrīdējuma noraidīšanas. Aizstājošās privātās apsūdzības uzturētāja juridiskā pārstāvība (ar advokāta starpniecību) ir obligāta. Par kriminālvajāšanas ierosinājuma pieņemamību lemj tiesa.

Vai es varu sniegt liecību tiesvedības laikā vai iesniegt pierādījumus? Ar kādiem nosacījumiem?

Cietušajam ir tiesības tikt uzklausītam kriminālprocesa laikā. Saskaņā ar likuma noteikumiem cietušajam ir ne tikai pienākums, bet arī tiesības sadarboties pēc saviem ieskatiem pierādījumu iegūšanas procedūrā. Cietušais var liecināt un var arī sniegt pierādījumus citos veidos (piem., iesniedzot dokumentētus pierādījumus attiecīgajai iestādei). Cietušais var izteikt ierosinājumus un iebildumus jebkurā procesa posmā. Parasti cietušais ir pirmais no lieciniekiem, kurus nopratina.

Kad prokurors ir beidzis apsūdzības runu, cietušais var izteikties un norādīt, vai viņš pieprasa apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības un sodīšanu. Civilprasītājs var sniegt paziņojumu saistībā ar civilprasību, kuras izpildi ir plānots panākt.

Kādu informāciju es saņemšu tiesvedības laikā?

Pirms tiesvedības uz tiesu izsauktais liecinieks var sazināties ar tiesas liecinieku atbalsta personu, lai saņemtu pienācīgu informāciju. Tiesas liecinieku atbalsta persona ir tiesas administrators, kurš sniedz lieciniekam informāciju par liecību sniegšanu un palīdz sagatavoties, lai ierastos liecināt. Liecinieku atbalsts neietver informāciju par lietu, un tas nedrīkst ietekmēt liecinieku.

Kriminālprocesā cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par viņa tiesībām un pienākumiem un par lietu, un, ja vien likumā nav paredzēts citādi, būt klāt procesuālo darbību veikšanā un iepazīties ar dokumentiem par noziegumu, kas izdarīts pret viņu, kā arī saņemt dokumentu kopijas pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Cietušais ir jāinformē par lēmumu saukt pie kriminālatbildības un par visiem lēmumiem, kas skar viņu, kā arī par galīgo lēmumu.

Vai es varēšu piekļūt tiesas materiāliem?

Cietušajam ir tiesības iepazīties ar dokumentiem, kuri attiecas uz noziegumu, kas izdarīts pret viņu, un saņemt to kopijas jebkurā laikā pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Tiesai ir jānodrošina tiesības iepazīties ar dokumentiem tā, lai tiktu novērsta nevajadzīga privātuma datu izpaušana. Tomēr dokumentu kopiju izsniegšanu var ierobežot, tikai pamatojoties uz tādiem apsvērumiem kā cilvēka cieņa, personiskuma tiesības un tiesības uz cieņu.