Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas igauņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Kuras valsts tiesai ir piekritība?

Igaunija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā (piemēram, darba strīdu tiesā)?

Civillietas ietilpst apriņķa tiesu (maakohus) kompetencē. Apriņķa tiesas izskata civillietas pirmajā instancē. Civillietas aptver plašu tiesību jomu klāstu, un to ietvaros tiek izskatīti strīdi, kas izriet no dažādiem līgumiem un saistībām, ģimenes un mantojuma lietas, strīdi par īpašumtiesībām, lietas, kas saistītas ar uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju darbību un pārvaldību, maksātnespējas lietas, kā arī darba tiesību lietas. Lai ierosinātu civillietu, apriņķa tiesā ir jāiesniedz prasības pieteikums. Minētajā prasības pieteikumā, kas iesniedzams tiesā, ir jānorāda persona, pret kuru tiek celta prasība, prasības būtība, pamatojums, kāpēc prasība tiek izvirzīta (t. i., juridiskais pamatojums), kā arī pierādījumi, ar kuriem prasība tiek pamatota.

Prasību pret citu personu par fiksētas naudas summas samaksu, kas izriet no privāttiesību attiecībām, pēc pieprasījuma var izskatīt arī paātrinātajā maksājuma rīkojumu procesā. Lai uzsāktu paātrināto procesu par maksājumu rīkojumiem attiecībā uz atbalsta maksājumu vai parāda prasību, var izmantot tīmekļa vietni https://www.e-toimik.ee/, kas ir paredzēta saziņai ar apriņķa tiesas maksājuma rīkojumu departamentu. Paātrinātais maksājuma rīkojumu process nav piemērojams prasībām, kuru summa pārsniedz EUR 6400 (parādu prasījumi); šajā summā ietilpst gan pamatprasībā, gan blakusprasībās norādītās summas. Tāpat paātrināto procesu nevar piemērot, ja pieprasītā atbalsta summa pārsniedz EUR 200 mēnesī. Paātrinātais maksājuma rīkojumu process nav piemērojams, ja bērna dzimšanas apliecībā parādnieks nav norādīts kā bērna vecāks. Paātrinātie maksājuma rīkojumu procesi notiek Pērnavas Apriņķa tiesas Hāpsalas Tiesu namā (Pärnu Maakohtu Haapsalu kohtumaja).

Pirms tiek izmantotas tiesības vērsties tiesā, noteiktus strīdus var izskatīt ārpustiesas komisijās. Piemēram, darba strīdi tiek izšķirti darba strīdu komisijā (töövaidluskomisjon). Darba strīdu komisija ir neatkarīga pirmstiesas iestāde, kas izšķir individuālus darba strīdus. Komisijā var vērsties gan darbinieki, gan darba devēji, par to nemaksājot valsts nodevas. Darba strīdu komisijā var vērsties, lai izšķirtu strīdus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Izmantojot tiesības vērsties darba strīdu komisijā, ir jāņem vērā, ka komisija izskata strīdus, kuros prasības summa nepārsniedz EUR 10 000. Ja prasības summa pārsniedz EUR 10 000, to izskata tiesā. Darba strīdu komisijā iesniedzamajā pieteikumā ir jāizklāsta apstākļi, kas ir būtiski saistībā ar konkrēto strīdu. Piemēram, apstrīdot darba līguma izbeigšanu, jānorāda izbeigšanas laiks un pamatojums. Ir jāapraksta pušu domstarpību būtība, t. i., ko darbinieks vai darba devējs nav izdarījis vai ko ir paveicis prettiesiski. Visi apgalvojumi un prasības ir jāpamato, tāpēc ir jāpievieno rakstveida pierādījumi par konkrētajiem apstākļiem (darba līgums, savstarpēja vienošanās vai sarakste starp darbinieku un darba devēju utt.) vai jānorāda citi pierādījumi vai liecinieki. Minētie rakstveida pierādījumi, ar kuriem tiek pamatota darbinieka vai darba devēja prasība, ir jāpievieno pieteikuma iesniegšanas laikā. Ja pieteicējs uzskata, ka izskatīšanas gaitā ir jāpieaicina liecinieks, pieteikumā ir jānorāda arī liecinieka vārds un adrese.

Prasības, kas izriet no līguma starp patērētāju un tirgotāju, var izskatīt patērētāju sūdzību komisija (tarbijakaebuste komisjon). Patērētāju sūdzību komisijas kompetencē ir tādu strīdu izšķiršana, kas izriet no līgumiem starp patērētājiem un tirgotājiem, ja puses nav spējušas domstarpības atrisināt, savstarpēji vienojoties, un ja strīdus preču vai pakalpojumu vērtība ir vismaz EUR 20. Ar nāves gadījumiem, miesas bojājumiem vai veselības traucējumiem saistītas prasības netiek izskatītas komisijā, šādas prasības ir jāizskata tiesā.

Komisija neizskata strīdus, kas saistīti ar veselības aizsardzības pakalpojumu vai juridisko pakalpojumu sniegšanu vai ar nekustamā īpašuma vai ēku īpašumtiesību nodošanu, kā arī strīdus, kuru izšķiršanas kārtība ir noteikta citos tiesību aktos. Šādus strīdus izskata kompetentā iestāde vai tiesa. Piemēram, nomas strīdu izšķiršanas procedūra ir izklāstīta Nomas strīdu izšķiršanas likumā (üürivaidluse lahendamise seadus).

Patērētāju sūdzību komisijas kompetencē ir tādu strīdu izskatīšana, kas saistīti ar zaudējumiem, kuri radušies bojātu izstrādājumu dēļ, ja šādus zaudējumus ir iespējams konstatēt. Ja ir konstatēts, ka zaudējumi ir radušies, taču to precīzu apmēru nav iespējams noteikt, piemēram, beznaudas zaudējumu vai nākotnes zaudējumu gadījumā, kompensācijas apmēru nosaka tiesa.

2 Ja lieta ir piekritīga vispārējai tiesai (t.i. par lietu izskatīšanu atbild šādas tiesas), kā lai noskaidroju, konkrēti kurā tiesā man ir jāiesniedz prasības pieteikums?

Lai noskaidrotu, kura tiesa ir kompetenta izskatīt kādu lietu, ir būtiski zināt jurisdikcijas principus. Jurisdikcija tiek iedalīta trijās sfērās: 1) vispārējā jurisdikcija, ko nosaka atkarībā no personas dzīvesvietas; 2) izvēles jurisdikcija; 3) ekskluzīvā jurisdikcija (sk. 2.2. sadaļu).

2.1 Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām vispārējām tiesām (piemēram, rajona tiesas kā zemākās tiesas un apgabala tiesas kā augstākās tiesas), un, ja, jā, tad kura ir kompetenta manā gadījumā?

Zemākas un augstākas instances tiesas ir atšķirīgas, jo Igaunijas tiesu sistēmā ir trīs instances.

Apriņķa tiesas (maakohus) izskata visas civillietas pirmajā instancē. Likumā var paredzēt, ka noteikta veida lietas izskatāmas noteiktās apriņķa tiesās, ja tas paātrina lietas izskatīšanas gaitu vai citādi optimizē procesu.

Apgabaltiesa (ringkonnakohus) pārskata tās teritoriālajā jurisdikcijā esošo apriņķa tiesu pieņemtos lēmumus civillietās, pamatojoties uz apelācijas sūdzībām par pieņemtajiem lēmumiem un spriedumiem. Apgabaltiesa iztiesā arī citus jautājumus, kas saskaņā ar likumu ietilpst to jurisdikcijā.

Augstākā tiesa (Riigikohus) pārskata apgabaltiesu pieņemtos lēmumus civillietās, pamatojoties uz kasācijas sūdzībām un apelācijas sūdzībām pret nolēmumiem. Augstākā tiesa izskata arī pieteikumus par spēkā esošu tiesas lēmumu pārskatīšanu, likumā noteiktajos gadījumos nozīmē tiesu, kurai ir atbilstošā piekritība kādas lietas izskatīšanai, kā arī izšķir citus jautājumus, kas saskaņā ar likumu ir tās jurisdikcijā.

Vispirms lietu izskata un lēmumu pieņem pirmās instances tiesa — apriņķa tiesa. Ja persona nav apmierināta ar spriedumu, tai ir juridiskas tiesības iesniegt apelācijas sūdzību augstākas instances tiesai, t. i., apgabaltiesai. Apgabaltiesas ir otrās instances tiesas, tāpēc tās pārskata apriņķa tiesu un administratīvo tiesu pieņemtos lēmumus, pamatojoties uz apelācijas sūdzībām par lēmumiem un spriedumiem. Apgabaltiesa civillietas izskata koleģiāli — apelācijas sūdzības tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

Augstākā tiesa ir augstākā instance, kas izskata kasācijas sūdzības un pieteikumus par tiesas lēmumu pārskatīšanu. Kasācijas process ietver apelācijas sūdzības iesniegšanu pret tiesas spriedumu, kas nav stājies spēkā, balstoties uz juridiskiem apsvērumiem, un šāda sprieduma pārskatīšanu augstākas instances tiesā, atkārtoti neizvērtējot faktus. Tiesas lēmumu pārskatīšana ietver spēkā stājušos lēmumu un spriedumu atkārtotu izskatīšanu gadījumos, kad ir tapuši zināmi jauni apstākļi, kā arī pamatojoties uz kādas procesa puses pieteikumu.

Kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā var iesniegt tā puse, kura nav apmierināts ar zemākas instances tiesas spriedumu. Apelācijas sūdzību var iesniegt vienīgi ar atbilstošas kvalifikācijas pārstāvja starpniecību, nevis personiski. Augstākā tiesa pieņem kasācijas sūdzību, ja sūdzības prasība aktualizē jautājumu par to, ka zemākās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi materiālās tiesības, vai arī par to, ka ir noticis būtisks procesuālo tiesību pārkāpums, kā rezultātā pieņemtais spriedums varētu būt netaisnīgs. Turklāt Augstākā tiesa pieņem lietu izskatīšanā, ja kasācijas sūdzības izskatīšanai ir būtiska nozīme attiecībā uz juridiskās noteiktības garantēšanu un vienotas tiesu prakses izveidi vai arī attiecībā uz tiesību tālākveidošanu.

2.2 Teritoriālā piekritība (vai par manu lietu ir atbildīga A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)

Jurisdikcija ir personas tiesības un pienākums izmantot savas procesuālās tiesības noteiktā tiesā. Jurisdikcija var būt vispārēja, izvēles vai ekskluzīva.

Vispārējā jurisdikcija nosaka tiesu, kurā var celt prasības pret personu un var veikt citas procesuālās darbības attiecībā uz personu, ja vien tiesību aktos nav noteikts, ka prasību var celt vai darbību var veikt citā tiesā.

Izvēles jurisdikcija nosaka tiesu, kurā var celt prasības pret personu un var veikt citas procesuālās darbības attiecībā uz personu papildus vispārējai jurisdikcijai. Tas nozīmē, ka prasību, kas saistīta ar īpašumtiesību prasījumiem pret fizisku personu, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas šādas personas pastāvīgā dzīvesvieta. Ja persona dzīvo ārvalstīs, tad prasību, kas saistīta ar īpašumtiesību prasījumiem, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas īpašums, par ko ir iesniegts prasījums, vai arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas minētās personas cits īpašums.

Ekskluzīvā jurisdikcija nosaka vienīgo tiesu, kurā var vērsties, lai izskatītu civillietu. Lūgumrakstu lietu jurisdikcija ir ekskluzīva, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Ekskluzīvu jurisdikciju var noteikt, piemēram, atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai, juridiskas personas juridiskajai adresei u. c.

2.2.1 Teritoriālās piekritības pamatnoteikums.

Prasību pret fizisku personu var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas šīs personas dzīvesvieta, savukārt prasību pret juridisku personu var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas šīs juridiskās personas galvenais birojs. Ja fiziskās personas dzīvesvieta nav zināma, prasību pret šo personu var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas tās pēdējā zināmā dzīvesvieta.

2.2.2 Šī pamatnoteikuma izņēmumi.

Prasību pret Igaunijas Republikas pilsoni, kas dzīvo ārvalstīs un uz kuru attiecas ekstrateritorialitāte, vai pret Igaunijas Republikas pilsoni, kas strādā ārvalstīs un ir civildienesta ierēdnis, var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas šīs personas pēdējā dzīvesvieta Igaunijā. Ja personai Igaunijā dzīvesvietas nav bijis, prasību pret šādu personu var celt Harju Apriņķa tiesā (Harju Maakohus). Prasību pret Igaunijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādi var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes juridiskā adrese. Ja nav iespējams noteikt attiecīgo valsts iestādi, prasību ceļ Harju Apriņķa tiesā. Ja nav iespējams noteikt attiecīgo pašvaldības iestādi, prasību ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pagasta vai pilsētas padomes birojs.

Prasību pret Igaunijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādi var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes juridiskā adrese.

Ja attiecīgo valsts iestādi nav iespējams noteikt, prasību ceļ Harju Apriņķa tiesā. Ja nav iespējams noteikt attiecīgo pašvaldības iestādi, prasību ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pagasta vai pilsētas padomes birojs. Pieteicējs prasību var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas viņa paša dzīvesvieta.

2.2.2.1 Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem) un citu tiesu?

Likumā noteiktos gadījumos persona papildus vispārējai jurisdikcijai var izvēlēties tiesu, kurā var celt prasības pret personu un var veikt citas procesuālās darbības attiecībā uz personu.

  • Prasību, kas saistīta ar īpašumtiesību prasījumiem, pret fizisku personu var celt arī tajā tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas šīs personas dzīvesvieta, ja šī persona tur tika uzturējusies ilgāku laiku darba vai dienesta pienākumu, studiju vai citu iemeslu dēļ.
  • Jurisdikcijas noteikšana pēc uzņēmējdarbības veikšanas vietas. Prasību, kas saistīta ar atbildētāja saimniecisko vai profesionālo darbību, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas uzņēmējdarbības veikšanas vieta.
  • Jurisdikcijas noteikšana pēc juridiskas personas juridiskās adreses. Pamatojoties uz dalību, juridiska persona, tostarp uzņēmums, vai dalībnieks, partneris vai akcionārs var celt prasību, kas izriet no personas dalības vai īpašumtiesībām, pret juridiskās personas dalībnieku, partneri vai akcionāru arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas juridiskās personas juridiskā adrese.
  • Jurisdikcijas noteikšana pēc īpašuma atrašanās vietas. Ja persona dzīvo vai tai ir juridiskā adrese ārvalstīs, prasību, kas saistīta ar īpašumtiesību prasījumiem, pret šo personu var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas īpašums, attiecībā uz kuru ir iesniegts prasījums, vai arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas cits īpašums, kas pieder minētajai personai. Ja īpašums ir reģistrēts publiskā reģistrā, prasību var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas reģistrs, kurā īpašums ir reģistrēts. Ja īpašums ir prasījums saskaņā ar saistību tiesībām, prasību var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas parādnieka dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Ja prasījums ir nodrošināts ar parādnieka īpašumu, prasību var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas parādnieka īpašums.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai, kurā ietilpst prasījums, kas apgrūtināts ar hipotēku vai reālnastu. Prasību, lai saņemtu prasījumu, kas apgrūtināts ar hipotēku vai reālnastu, vai citu prasību saistībā ar tamlīdzīgu prasījumu, var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ja parādnieks ir tā reģistrētā nekustamā īpašuma īpašnieks, kas ir apgrūtināts ar hipotēku vai reālnastu.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai, kas izriet no dzīvokļa īpašuma tiesībām. Tādu prasību pret dzīvokļu asociācijas vai citas dzīvokļu īpašnieku asociācijas biedru, kas izriet no dalībnieku kopīpašuma vai kopīpašuma objekta pārvaldīšanas vai kas balstīta uz dzīvokļa īpašuma fizisko daļu, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas reģistrētais nekustamais īpašums, kas apgrūtināts ar dzīvokļa īpašuma tiesībām.
  • Jurisdikcijas noteikšana pēc līguma izpildes vietas. Prasību, kas izriet no līguma, vai prasību, ar ko noskaidro līguma spēkā neesamību, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas vieta, kur izpildāmas apstrīdamās līgumsaistības. Kustamas mantas pārdošanas līguma gadījumā par saistību izpildes vietu uzskatāma vieta, uz kuru kustamā manta tika nogādāta vai bija jānogādā pircējam, un pakalpojuma sniegšanas līguma gadījumā — vieta, kur pakalpojums tika sniegts vai bija jāsniedz. Citos gadījumos par saistību izpildes vietu uzskatāma parādnieka uzņēmējdarbības vieta vai, ja tādas nav, dzīvesvieta vai vieta, kur reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese. Šie noteikumi ir spēkā, ja puses nav vienojušās citādi.
  • Jurisdikcijas noteikšana pēc patērētāja dzīvesvietas. Patērētājs prasību, kas izriet no līguma vai attiecībām, kuras aprakstītas Saistību tiesību likuma (võlaõigusseadus) 35., 46., 52. pantā, 208. panta 4. punktā, 379., 402. pantā, 635. panta 4. punktā, 709., 734. vai 866. pantā, vai prasību, kas izriet no cita līguma, kurš noslēgts ar uzņēmumu, kam juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta ir Igaunijā, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas patērētāja dzīvesvieta. Šis noteikums neattiecas uz prasībām, kas izriet no pārvadājumu līgumiem.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai, kas izriet no apdrošināšanas līguma. Polises turētājs, apdrošinātā persona vai cita persona, kurai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošinātājs pildītu savus pienākumus, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu, prasību, kas izriet no apdrošināšanas līguma, pret apdrošinātāju var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas minētās personas dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā vai gadījumā, kad apdrošināta ir būvniecība, nekustamais īpašums vai arī kustamā manta un būvniecība vai nekustamais īpašums, prasību pret apdrošinātāju var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā ir vieta, kur norisinājās rīcība vai notikums, kura rezultātā ir radušies zaudējumi, vai arī vieta, kur zaudējumi tika izraisīti.
  • Jurisdikcijas noteikšana pēc darbinieka dzīvesvietas vai darbavietas. Darbinieks prasību, kas izriet no darba līguma, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas šā darbinieka dzīvesvieta vai darbavieta.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai, kas izriet no vekseļa vai čeka. Prasību, kas izriet no vekseļa vai čeka, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas vekseļa vai čeka apmaksas vieta.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālpārkāpuma rezultātā. Prasību par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālpārkāpuma rezultātā, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas vieta, kur tika veikta rīcība vai atgadījās notikums, kas izraisīja zaudējumus kriminālpārkāpuma rezultātā, vai arī vieta, kur radās zaudējumi.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai, kas izriet no jūras prasības, glābšanas darbiem vai glābšanas līguma. Prasību, kas izriet no vienas vai vairākām jūras prasībām, kuras noteiktas Jūras īpašuma likumā (laeva asjaõigusseadus), var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja kuģis vai osta, kurā šis kuģis ir reģistrēts. Prasību, kas izriet no glābšanas darbiem vai glābšanas līguma, var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā tika veikti glābšanas darbi.
  • Jurisdikcijas noteikšana prasībai par īpašuma sadali. Prasību, kuras mērķis ir noteikt mantojuma tiesības, mantinieka prasījumu pret īpašuma turētāju, prasījumu, kas izriet no novēlējuma vai mantojuma līguma, vai prasījumu par obligātu īpašuma daļu vai īpašuma sadali var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas mantojuma atstājēja dzīvesvieta nāves brīdī. Ja mantojuma atstājējs bija Igaunijas Republikas pilsonis, taču nāves brīdī tam dzīvesvietas Igaunijā nebija, prasību var celt arī tajā tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta Igaunijā. Ja mantojuma atstājējam Igaunijā dzīvesvietas nav bijis, prasību var celt Harju Apriņķa tiesā (Harju Maakohus).
  • Prasība pret līdzatbildētājiem un vairākas prasības pret vienu atbildētāju. Prasību pret vairākiem atbildētājiem var celt tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas viena līdzatbildētāja (pēc pieteicēja izvēles) dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Ja pret vienu atbildētāju tiek iesniegtas vairākas prasības, pamatojoties uz vienu un to pašu faktu, visas prasības var celt tiesā, kurā var celt prasību saistībā ar vienu vai vairākiem prasījumiem, kas izriet no viena un tā paša fakta.
  • Jurisdikcijas noteikšana pretprasībai un trešās personas prasībai ar neatkarīgu prasījumu. Pretprasību var celt tiesā, kurā tika celta sākotnējā prasība, ja ir ievēroti pretprasības celšanas nosacījumi un ja uz pretprasību neattiecas ekskluzīvā piekritība. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad saskaņā ar vispārējiem noteikumiem pretprasība būtu ceļama ārvalstu tiesā.
  • Trešās personas prasību ar neatkarīgu prasījumu var celt tiesā, kas izskata pamatprasību.
  • Jurisdikcija bankrota procesos. Prasību par bankrota procesu vai bankrota īpašumu pret bankrotējušo personu, pilnvaroto personu bankrota procesā vai bankrota komitejas dalībnieku, tostarp prasību par īpašuma izslēgšanu no bankrota īpašuma, var celt tiesā, kas bankrotu ir pasludinājusi. Prasību par prasījuma atzīšanu arī var celt tiesā, kas bankrotu ir pasludinājusi. Bankrotējusī persona var arī celt prasību par bankrota īpašumu, tostarp prasību par tā atgūšanu, tajā tiesā, kas bankrotu ir pasludinājusi.
2.2.2.2 Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīves vietas ( atbilstoši pamatnoteikumiem)?

Likumā noteiktajos gadījumos jurisdikcija ir ekskluzīva. Jurisdikcija nosaka vienīgo tiesu, kurā var vērsties, lai tiktu izskatīta civillieta. Lūgumrakstu lietu jurisdikcija ir ekskluzīva, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

1) Jurisdikcija atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai. Tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ceļ prasību par šādiem prasības priekšmetiem:

  • prasījumi, kas saistīti ar īpašumtiesību atzīšanu, ierobežotām lietu tiesībām vai citiem lietu tiesību apgrūtinājumiem attiecībā uz nekustamo īpašumu, vai šādu tiesību vai apgrūtinājumu neesamības atzīšanu, vai prasījumi, kas saistīti ar citām tiesībām uz nekustamo īpašumu;
  • nekustamā īpašuma robežu noteikšana vai tā sadalīšana;
  • nekustamā īpašuma valdījuma aizsardzība;
  • tādi prasījumi attiecībā uz lietu tiesībām, kas izriet no dzīvokļa īpašuma;
  • prasījumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma obligātu uzraudzību;
  • prasījumi, kas izriet no īres līguma vai komercnomas līguma attiecībā uz nekustamo īpašumu vai citu līgumu par nekustamā īpašuma lietošanu saskaņā ar saistību tiesībām, vai no šādu līgumu spēkā esamības.

Prasību, kas saistīta ar reālservitūtu, reālu apgrūtinājumu vai pirmtiesībām, ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, kurā ir servitūts, vai apgrūtinātais nekustamais īpašums.

2) Prasījums par standarta noteikumu piemērošanas izbeigšanu. Prasību par negodīga standarta noteikuma piemērošanas izbeigšanu vai par to, lai persona, kas iesaka piemērot kādu noteikumu, to izbeigtu darīt vai atsauktu minēto ieteikumu (Saistību tiesību likuma (võlaõigusseadus) 45. pants) ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja uzņēmējdarbības vieta vai, ja tādas nav, tad tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Ja atbildētājam Igaunijā nav uzņēmējdarbības veikšanas vietas, dzīvesvietas vai juridiskās adreses, prasību ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā standarta noteikums tika piemērots.

3) Jurisdikcija lietā, ar ko atceļ juridiskas personas administratīvā orgāna pieņemtu lēmumu vai atzīst tā spēkā neesamību. Prasību par juridiskas personas administratīvā orgāna pieņemta lēmuma atcelšanu vai tā atzīšanu par spēkā neesošu ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas juridiskās personas juridiskā adrese.

4) Jurisdikcija laulības lietās

Laulības lietas ir uzskatāmas par civillietām, kurās prasības priekšmets ir:

  • laulības šķiršana;
  • laulības anulēšana;
  • laulības pastāvēšanas vai nepastāvēšanas noskaidrošana;
  • kopīgās mantas sadale vai citi prasījumi, kas izriet no laulāto īpašumtiesību attiecībām;
  • citi prasījumi, kas izriet no laulāto attiecībām un kurus viens laulātais ir cēlis pret otru laulāto.

Igaunijas tiesai ir kompetence izskatīt laulības lietu, ja:

  • vismaz viens no laulātajiem ir Igaunijas Republikas pilsonis vai bija pilsonis laulības noslēgšanas brīdī;
  • abu laulāto dzīvesvieta atrodas Igaunijā;
  • viena laulātā dzīvesvieta ir Igaunijā, izņemot gadījumus, kad pasludināmais spriedums nepārprotami netiktu atzīts viena vai otra laulātā piederības valstī.

Igaunijas tiesā izskatāmas laulības lietas prasība ir jāceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas laulāto kopīgā dzīvesvieta, vai, ja tādas nav, tad tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav Igaunijā, tad prasību ceļ tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pušu kopīgā nepilngadīgā bērna dzīvesvieta, savukārt, ja laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna, tad tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pieteicēja dzīvesvieta.

Ja ir arestēts prombūtnē esošas personas īpašums, tāpēc ka šī persona ir bezvēsts pazudusi, vai ja personai ir nozīmēts aizbildnis tās ierobežotās aktīvās tiesībspējas dēļ, vai ja personai kā soda mērs ir piespriests ieslodzījums, laulības šķiršanas prasību pret šādu personu var celt arī tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta.

5) Jurisdikcija paternitātes un uzturlīdzekļu lietās. Paternitātes noteikšanas lieta ir civillieta, kurā izskata prasījumu, kura mērķis ir noteikt paternitāti vai apstrīdēt bērna dzimšanas apliecības vai iedzīvotāju reģistra ierakstu par bērna vecāku. Igaunijas tiesa var izskatīt paternitātes noteikšanas lietu, ja vismaz viena no pusēm ir Igaunijas Republikas pilsonis vai vismaz vienas puses dzīvesvieta ir Igaunijā. Igaunijas tiesā izskatāmā paternitātes noteikšanas lietā prasība ir ceļama tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas bērna dzīvesvieta. Ja bērna dzīvesvieta nav Igaunijā, tad prasība ir ceļama tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav Igaunijā, tad prasība ir ceļama tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pieteicēja dzīvesvieta.

Šie noteikumi piemērojami arī uzturlīdzekļu piedziņas lietās. Uzturlīdzekļu piedziņas lieta ir civillieta, kurā izskata prasību par:

  • saskaņā ar likumu noteiktā vecāku uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma izpildi attiecībā uz nepilngadīgu bērnu;
  • to, kā izpildāms uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums starp vecākiem;
  • to, kā izpildāms uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums starp laulātajiem;
  • citu likumā noteikto uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu izpildi.
2.2.2.3 Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par kompetento tiesu, kas citādi nebūtu kompetenta šajā procesā?

Ja lieta vienlaicīgi ir vairāku Igaunijas tiesu kompetencē, pieteicējs var izvēlēties tiesu, kurā iesniegt pieteikumu. Šādos gadījumos lietu izskata tiesa, kas pirmā saņem pieteikumu.

Ja prasība ir celta tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai ekskluzīvas piekritības tiesā, lieta tiek izskatīta tajā tiesu namā, kura piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai vieta, saskaņā ar kuru tiek noteikta ekskluzīvā jurisdikcija. Ja vairākas vietas, pēc kurām nosaka piekritību, ir vienas apriņķa tiesas jurisdikcijā, taču dažādu tiesu namu apgabalā, tad tiesu namu, kurā lieta izskatāma, izvēlas pieteicējs. Ja pieteicējs izvēli neveic, to, kur lieta tiks izskatīta, nosaka tiesa.

Lūgumrakstu lietas tiek izskatītas tiesu namā, kura piekritības teritorijā atrodas vieta, pēc kuras tiek noteikta jurisdikcija. Ja dažādas vietas, pēc kurām nosaka piekritību, ir vienas apriņķa tiesas jurisdikcijā, taču dažādu tiesu namu apgabalā, tad to, kur lieta izskatāma, nosaka tiesa.

3 Ja kompetenta ir kāda speciāla tiesa, kā var noteikt, tieši pie kuras tiesas būtu jāvēršas?

Maksājuma rīkojumu paātrinātos procesus izskata Pērnavas Apriņķa tiesas Hāpsalas Tiesu namā (Pärnu Maakohtu Haapsalu kohtumaja). Citu civillietu gadījumā piemērojami iepriekš minētie jurisdikcijas noteikšanas principi.

Saistītas saites

Tiesu sistēma

Lapa atjaunināta: 29/10/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu