Aktīvu aizsardzība, kamēr tiek izskatīta prasība ES valstīs

Slovākija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Slovākijas tiesību aktos atzīti jēdzieni „steidzami pasākumi”, „aizsardzības pasākumi” un „pierādījumu aizsargāšana”. Attiecīgie noteikumi atrodami Akta Nr. 160/2015 324. pantā un turpmākajos pantos, Civiltiesisko strīdu procesa kodeksā un — attiecībā uz īpašu tiesvedību — Akta Nr. 161/2015 360. pantā un turpmākajos pantos, kā arī Civiltiesisko bezstrīdus gadījumu procesa kodeksā.

Aizsardzības pasākuma ietvaros tiesa var apķīlāt parādnieka mantu, tiesības vai citus aktīvus, lai iesniegtu kreditora naudas prasījumu gadījumos, kad pastāv bažas par nelabvēlīgu ietekmi uz izpildi.

Tiesa izdod rīkojumu par steidzamu pasākumu, ja apstākļi jāregulē nekavējoties vai pastāv bažas, ka izpilde tiks traucēta, un ja izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar aizsardzības pasākuma palīdzību. Šāds lēmums var arī kalpot kā tiesas nolēmuma izpildes efektivitātes garantija nākotnē.

Pierādījumu aizsargāšanas koncepcija ļauj pirms tiesvedības aizsargāt pierādījumus (jebkāda veida — no liecinieka, speciālista un tamlīdzīgi), pamatojoties uz priekšlikumu, nevis pēc tiesas iniciatīvas. Paredzēts, ka šo priekšlikumu var izteikt persona ar tiesībām prasīt tiesvedības sākšanu, kurā var izmantot pierādījumu aizsargāšanas rezultātus.

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

2.1 Procesuālā kārtība.

Apgabaltiesa, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu, ir kompetenta izdot rīkojumu par steidzamu vai aizsardzības pasākumu.

Tiesa saskaņā ar priekšlikumu izdod rīkojumu par steidzamu vai aizsardzības pasākumu. Priekšlikums nav nepieciešams, ja steidzams vai aizsardzības pasākums attiecas uz tiesvedību, ko tiesa var uzsākt ex officio.

Tiesību akti nenosaka obligātu tiesisko pārstāvību.

Saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem par priekšlikumu ar mērķi pieņemt vai izbeigt pasākumu ir piemērojama tiesas nodeva 33 eiro apmērā.

Pierādījumu aizsargāšanai netiek piemērota nodeva. Valsts sedz pierādījumu izmaksas, ko nesedz avansa maksājums. Tomēr tiesa var piespriest pusei, uz kuru neattiecas atbrīvojums no tiesas nodevām, iemaksāt avansa maksājumu par pierādījumu izmaksām, taču nezaudējot tiesības uz vēlāku atmaksu.

Arī šajā gadījumā tiesību akti nenosaka obligātu tiesisko pārstāvību.

Pierādījumus šādā veidā var aizsargāt gan strīdus tiesvedībā, gan bezstrīdus tiesvedībā.

2.2 Galvenie noteikumi.

Tiesa var izdot rīkojumus par steidzamiem pasākumiem pirms tiesvedības, tās laikā un pēc tās. Aizsardzības pasākumu gadījumā nodeva tiek noteikta, izdodot rīkojumu par aizsardzības pasākumu.

Pirms pamatlietas izskatīšanas, tās laikā un pēc tās pierādījumus var aizsargāt saskaņā ar priekšlikumu, ja pastāv bažas, ka pēc tam vispār nebūs iespējams vai būs ļoti sarežģīti iegūt pierādījumus. Pierādījumu aizsargāšana ir tiesas, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu, vai tiesas, kuras jurisdikcijas apgabalā atrodami riskam pakļautie pierādījumi, kompetencē. Papildus vispārīgiem noteikumiem Civiltiesisko strīdu procesa kodekss ietver konkrētus noteikumus attiecībā uz pierādījumu aizsargāšanu intelektuālā īpašuma lietās.

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

Tiesa var izdot rīkojumu par steidzamu pasākumu, pieprasot pusei:

a) maksāt uzturlīdzekļus nepieciešamajā apmērā;

b) nodot bērnu otra vecāka aizgādībā vai tiesas norīkotās personas aizgādībā;

c) ja tā ir nodarbināta — atvēlēt vismaz daļu savas darba samaksas, kad prasītājs nopietnu iemeslu dēļ nestrādā;

d) nodot naudas summu vai aktīvus tiesiski drošai glabāšanai;

e) neizmantot konkrētus aktīvus vai tiesības;

f) veikt konkrētu darbību, atturēties no tās vai pieļaut to;

g) īslaicīgi atturēties no ieiešanas mājā vai dzīvoklī, kurā uzturas tuva persona vai puses aprūpē vai atbildībā esoša persona, attiecībā uz kuru ir pamatotas aizdomas par vardarbību;

h) atturēties no darbībām, kas pārkāpj vai apdraud intelektuālā īpašuma tiesības.

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Steidzamo pasākumu veidu definīcijas paredzētas kā piemēri, kas nozīmē, ka tiesa var arī uzdot veikt steidzamus pasākumus, kas aptver citas jomas.

Steidzams vai aizsardzības pasākums, saskaņā ar kuru pusei jāatturas no aktīvu vai tiesību izmantošanas, nosaka aktīvu vai tiesību izmantošanas aizliegumu, ja pastāv bažas, ka apsūdzētais varētu tās izniekot (nodot citai personai, iznīcināt vai ierobežot utt.).

Tiesa var pieņemt nolēmumu par steidzamu vai aizsardzības pasākumu, neuzklausot puses. Citiem vārdiem sakot, puses pirms nolēmuma pieņemšanas nav jāuzklausa. Šis princips ir saistīts ar faktu, ka uzklausīšana varētu apdraudēt steidzamā un aizsardzības pasākuma mērķi, un faktu, ka principā pierādījumi netiek iegūti šādas tiesvedības ietvaros. Tas nenozīmē, ka tiesa nevar izdot rīkojumu, lai puses tiktu uzklausītas. Ja tiesa izdod šādu rīkojumu, tai jāievēro visi noteikumi attiecībā uz procesā izmantoto pierādījumu iegūšanu. Ja tiesa iegūst pierādījumus tikai dokumentu veidā, šādi pierādījumi netiek iegūti atklātā sēdē. Tā vietā tiesa rīkojas saskaņā ar savu izpratni, nesazinoties ar pusēm.

Steidzams pasākums ir piemērojams, kad ir izsniegts rīkojums par to, ja vien īpaši tiesību akti nenosaka citādi.

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

Steidzamu vai aizsardzības pasākumu izbeidz:

a) beidzoties periodam, kuram tas tika noteikts;

b) ja tas tika noteikts pēc pamatlietas uzsākšanas un vispārējā tiesa vai apelācijas tiesa noraida prasību vai izbeidz tiesvedību;

c) ja tiesa tās nolēmumā nosaka termiņu priekšlikuma izteikšanai pamatlietā, bet šajā termiņā šāds priekšlikums netiek izteikts;

d) ja tiesa pamatlietas izskatīšanas laikā apmierina prasību;

e) ja tas saskaņā ar piemērošanas statusu vairs nav nepieciešams.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

Ir pieļaujama apelācijas prasība par steidzamu vai aizsardzības pasākumu. Tiesiskās aizsardzības līdzekļa izskatīšana ir apelācijas tiesas ar attiecīgo jurisdikciju kompetencē, t. i., to dara par tās pirmās instances tiesu augstākstāvoša otrās instances tiesa, kura izdevusi rīkojumu par steidzamo vai aizsardzības pasākumu.

Apelācijas iesniedz 15 dienu laikā pēc nolēmuma iesniegšanas tiesā, kuras nolēmums tiek pārsūdzēts. Apelācijas iesniegšana neaptur lēmuma pieņemšanu.

Lapa atjaunināta: 22/04/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.