Aktīvu aizsardzība, kamēr tiek izskatīta prasība ES valstīs

Luksemburga
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem ir pieejami dažādi pasākumi pušu tiesību aizsardzībai, kamēr nav noslēgta tiesvedība, kurā to prasījumi tiks pilnībā noregulēti.

Minētos pasākumus var iedalīt divās kategorijās:

  • tiesas noteiktie pasākumi bez sacīkstes principa tiesvedības — šādās lietās tiesa no vienas puses saņem ex parte pieteikumu par pagaidu noregulējuma vai piesardzības pasākumu un pieņem lēmumu, pamatojoties uz attiecīgās puses iesniegto informāciju, un
  • tiesas noteiktie pasākumi pēc sacīkstes principa tiesvedības — šādās lietās tiesa pieņem lēmumu tikai pēc tam, kad ir notikusi atklāta tiesas sēde (dažkārt — padomes palātas (en chambre du conseil) sēde), kurā puses var izteikt savu viedokli; tiesas sēdi sasauc ar pavēsti (assignation) (to izsniedz tiesu izpildītājs) vai ar reģistratora starpniecību atkarībā no tiesību aktos noteiktās procedūras.

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

Visās steidzamajās lietās pagaidu noregulējuma tiesnesis (juge des référés) var noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus, pret kuriem nav pārliecinošu iebildumu vai kuri pamatoti ar strīda esību.

Tāpat tiesnesis var lemt par jebkādiem sarežģījumiem attiecībā uz savu izdoto rīkojumu izpildi.

Tiesas priekšsēdētājs vai viņa aizvietotājs vienmēr var noteikt piesardzības vai tiesiskās aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu nenovēršamu kaitējumu vai izbeigtu nepārprotami prettiesisku darbību.

2.1 Procesuālā kārtība

Pieteikumu iesniedz, izmantojot pavēsti (assignation) ierasties uz tiesas sēdi, kas šim mērķim notiek paredzamajā datumā un laikā.

Tomēr, ja lieta ir steidzama, tiesas priekšsēdētājs vai viņa aizvietotājs var atļaut uz tiesu izsaucamajai pusei ierasties uz tiesas sēdi noteiktā laikā, tostarp nedēļas nogalēs, valsts svētku dienās vai dienās, kas parasti nav darbdienas, vai nu tiesā, vai tiesneša mājās, kas šajā nolūkā ir pieejamas sabiedrībai.

Visās steidzamajās lietās tiesnesis, kurš lietu izskata saīsinātā tiesvedībā, var noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus, pret kuriem nav pārliecinošu iebildumu vai kuri pamatoti ar strīda esību. Tiesnesis var arī lemt par jebkādiem sarežģījumiem attiecībā uz sprieduma vai cita izpildes rīkojuma piemērošanu. Ja saīsinātajā tiesvedībā tiek izskatīti sarežģījumi attiecībā uz rīkojuma vai sprieduma izpildi, piekritības tiesa ir tiesa, kuras darbības teritorijā attiecīgais pasākums ir izpildāms.

Tiesas priekšsēdētājs vai viņa aizvietotājs vienmēr var izdot rīkojumu par pagaidu noregulējuma vai tiesiskās aizsardzības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nepieļautu nenovēršamu kaitējumu vai izbeigtu nepārprotami prettiesisku darbību. Lai novērstu pierādījumu zaudēšanu, tiesa var izdot rīkojumu par jebkādu pierādījumu savākšanas pasākumu, kas var būt nepieciešams, tostarp liecinieku uzklausīšanu.

Ir spēkā vairākas īpašas tiesību normas, kas paredz pagaidu noregulējuma vai piesardzības pasākumus konkrētās lietās (piemēram, īpašuma nomas lietās, kopīpašuma, kopīgu īpašumtiesību, mantojuma, laulāto mantisko attiecību lietās u. tml.). Īpašie noteikumi par jurisdikciju parasti ir noteikti tā likuma formulējumā, kas pilnvaro tiesu veikt šādu pasākumu. Nav vispārēja jurisdikcijas noteikuma, izņemot to, ka parasti pagaidu noregulējuma pasākumu veikšana ir tās tiesas priekšsēdētāja kompetencē, kurā iesniegts pieteikums izskatīt strīdu pēc būtības.

Ja nav noteikta īpaša procedūra, tad pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikts pagaidu noregulējuma pasākums, jāvēršas pie tiesneša, kura kompetencē ir izskatīt steidzamus pieteikumus. Atkarībā no prasības summas šāda kompetence ir vai nu miertiesnesim (juge de paix) (līdz 15 000 EUR), vai arī pagaidu noregulējuma tiesnesim (juge des référés) rajona tiesā (tribunal d’arrondissement). Tiem ir vispārēja jurisdikcija izdot rīkojumu par piesardzības vai tiesiskās aizsardzības pasākumiem, lai nepieļautu nenovēršamu kaitējumu vai izbeigtu nepārprotami prettiesisku darbību.

Parasti advokāta pārstāvība nav obligāta.

2.2 Galvenie noteikumi

Tiesa parasti var pieņemt pagaidu noregulējuma pasākumus tikai tad, ka pastāv reāla vajadzība vai lieta ir steidzama.

Ja kreditors prasa atļauju līdzekļu konfiskācijai, tiesai ir jāpārbauda, vai, pamatojoties uz dokumentiem un paskaidrojumiem, ko tā saņēmusi, prasījums ir pietiekami pamatots, vismaz pēc būtības.

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

Pagaidu noregulējuma pasākumi var attiekties uz visu personas kustamo mantu. Nekonfiscē tikai atsevišķus priekšmetus, kas uzskatāmi par priekšmetiem, kuri nepieciešami ikdienā. Skatīt arī sadaļu «Spriedumu izpildes procedūras — Luksemburga».

Saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem var konfiscēt darba samaksu un algu, kā arī alternatīvus ienākumus (pensijas, neatkarīgus ienākumus u. c.). Nekad nekonfiscē ienākumu daļu, kas vienāda ar iztikas minimumu.

Kreditors nevar konfiscēt nekustamo īpašumu. Šādai konfiskācijai ir vajadzīgs galīgs tiesas lēmums.

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Lielākajā daļā gadījumu tiesa, kas izdod rīkojumu par attiecīgo pasākumu, nosaka tā sekas. Tā var noteikt termiņu sava rīkojuma izpildei vai attiecināt rīkojumu tikai uz konkrētiem līdzekļiem vai darbībām.

Ja tiesa atļauj konfiskāciju, atbildot uz vienas puses ex parte pieteikumu, likumā ir paredzēti termiņi, kuros tiesā ir jāiesniedz apstiprināšanas pieteikums (demande de validation). Ja apstiprināšanas pieteikums netiek iesniegts noteiktajā termiņā, konfiskācija automātiski zaudē spēku.

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

Likums pilnvaro tiesas izdot rīkojumu par pagaidu noregulējuma pasākumiem, lai īslaicīgi noregulētu strīdu starp pusēm, līdz tiek rasts galīgs risinājums tiesvedībā, kurā lietu izskata pēc būtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas sniegtu definīciju šādi pasākumi “ir paredzēti, lai saglabātu faktisko vai juridisko situāciju, lai nodrošinātu tiesības, kuru atzīšanu parasti lūdz tiesai, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības”.

Pagaidu noregulējuma pasākumi var tikt veikti arī, lai novērstu situācijas pasliktināšanos.

Praksē šādi pasākumi ļauj kreditoriem pasargāt sevi no neizpildītu maksājuma saistību riska, izmantojot vienu no diviem paņēmieniem, proti, vai nu parādniekiem ir liegts atbrīvoties no saviem līdzekļiem, vai arī maksājuma saistības ir piesaistītas līdzekļiem, līdz ar to gadījumā, kad līdzekļi nonāk pie cita īpašnieka, parādu var piedzīt no tiesību pārņēmējiem.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

Ja tiesa pēc sacīkstes principa tiesvedības nosaka pagaidu noregulējuma pasākumu, to var pārsūdzēt. Tomēr pārsūdzību var iesniegt tikai 15 dienu laikā pēc lēmuma izsniegšanas.

Nevar pārsūdzēt lēmumus, kas pieņemti, atbildot uz ex parte pieteikumu. Puse, kura uzskata, ka pasākums ir piemērots kļūdaini, var vērsties tiesā, pieprasot jauna piesardzības pasākuma noteikšanu, lai apturētu tā pasākuma sekas, kas norīkots sākotnēji, atbildot uz ex parte pieteikumu.

Noderīgas saites

http://www.legilux.lu/

Lapa atjaunināta: 11/01/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.