Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Aktīvu aizsardzība, kamēr tiek izskatīta prasība ES valstīs

Beļģija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Piesardzības pasākumu mērķis ir tiesību saglabāšana. Praksē kreditori var izmantot minētos pasākumus, lai aizsargātu sevi pret risku, ka viņi no saviem parādniekiem nesaņems maksājumu.

Ja nepietiek tikai ar piesardzības pasākumiem, tiesa var uzdot veikt pagaidu pasākumus, kuru sekas ir salīdzināmas ar tā nolēmuma sekām, kas sagaidāms, izskatot lietu pēc būtības. Ar galīgo spriedumu šos pagaidu pasākumus var apstiprināt vai atcelt.

Tiesnesis var uzdot veikt pagaidu vai piesardzības pasākumus attiecībā uz parādnieka materiālo īpašumu. Parāda atgūšanas nolūkā spēkā esošais princips ir tāds, ka parādnieks par parādu ir atbildīgs ar visu savu kustamo īpašumu (naudu, mēbelēm, dārglietām un kapitāla daļām) un nekustamo īpašumu (zemi, ēkām, mājokli). Turklāt kreditors var iesniegt prasību par parādnieka tiesību pārņemšanu (attiecībā uz atlikumiem banku kontos, darba algu).

1.1. Piesardzības pasākumi

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Steidzamos gadījumos jebkurš kreditors var lūgt, lai tiesa piesardzības nolūkos atļauj arestēt jebkādus viņa parādnieka aktīvus, kuriem var uzlikt arestu (Beļģijas Tiesu kodeksa 1413. pants). Parādnieks vairs nevar brīvi rīkoties ar mantu, kurai piesardzības nolūkos ir uzlikts arests. Tas nozīmē, ka parādnieks šādu mantu vairs nevar pārdot, atdot vai ieķīlāt. Faktam, ka ar mantu vairs nav atļauts rīkoties, ir tikai relatīva nozīme, un tas darbojas tikai tā kreditora labā, kurš pieprasīja arestu. Parādnieks joprojām ir mantas īpašnieks un drīkst mantu lietot.

B. Sekvestrs

Sekvestrs ir to aktīvu nodošana uzraudzībā, par kuriem ir strīds; attiecīgie aktīvi ir jāsaglabā līdz galīgā sprieduma pieņemšanai (Civilkodeksa 1955.ff pants). Sekvestrāciju var veikt pēc pušu vienošanās (sekvestrs saskaņā ar vienošanos) vai pēc tiesas rīkojuma (tiesas uzdots sekvestrs). Pretēji parastajam nodrošinājumam, sekvestru var piemērot arī nekustamajam īpašumam (Civilkodeksa 1959. pants).

C. Inventārs

Inventāra saraksta sagatavošanas mērķis ir noteikt mantojuma, laulāto kopīgās mantas vai vairāku iesaistīto pušu nedalāmās mantas vērtību (Tiesu kodeksa 1175. pants) pēc kreditora, laulātā vai mantinieka pieteikuma. Personām, kuras pieprasa sagatavot inventāra sarakstu, ir tiesības izvēlēties notāru, kurš sagatavo mantas uzskaitījuma aktu. Ja personas nespēj vienoties, notāru izvēlas miertiesa (Tiesu kodeksa 1178. pants). Ja rodas strīds, to izskata miertiesa.

D. Apzīmogošana

Ja aktīvi tiek apzīmogoti, ar tiem vairs faktiski nav iespējams rīkoties. Būtisku interešu aizsardzības gadījumā kreditori, laulātais vai mantinieki var lūgt apzīmogot aktīvus, kas ir daļa no laulāto kopīgās mantas, mantojuma vai nedalāmās mantas (Tiesu kodeksa 1148. pants). Veikt apzīmogošanu uzdod miertiesa. Miertiesa var uzdot atbrīvot apzīmogoto mantu pēc tās personas pieteikuma, kas veica apzīmogošanu, kā arī pēc kreditora, laulātā vai mantinieka pieteikuma. Ja zīmogu noņemšana tiek apstrīdēta, nolēmumu par to atkal pieņem miertiesa.

1.2. Pagaidu pasākumi

Pagaidu jeb provizoriskie pasākumi ir pasākumi, kurus var atcelt un atsaukt. Nolēmums par šo pasākumu piemērošanu tiek pieņemts tiesvedībā, kas īpaši uzsākta, lai pieprasītu šos pasākumus, vai izskatot lietu pēc būtības.

1.3. [Sprieduma] pagaidu izpilde

Pagaidu jeb iepriekšēja izpilde ir iespējama pie ļoti stingriem nosacījumiem, kad spriedums ir pieņemts, bet vēl nav kļuvis galīgs. Citiem vārdiem sakot, ja joprojām ir iespēja spriedumu pārsūdzēt, spriedums liecina tikai par to, kas ir pierādīts, bet principā konkrētajā brīdī spriedums nav izpildāms. Minētais var negatīvi ietekmēt tās puses darbību, kura cenšas panākt, lai otra puse izpildītu savas saistības. Dažos gadījumos prasītājs var lūgt tiesas rīkojumu par sprieduma pagaidu izpildi. Viens no pagaidu izpildes veidiem ir parādnieka mantas arests piesardzības nolūkos.

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

2.1 Procesuālā kārtība.

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Persona, kurai ir izsniegts spriedums, pat ja spriedums ir pieņemts citā valstī, var uzdot tiesu izpildītājam piemērot arestu spriedumā minētajai parādnieka mantai. Ja persona nav saņēmusi tiesas spriedumu, ir nepieciešams tiesas rīkojums, lai mantai varētu uzlikt arestu piesardzības nolūkos. Šķīrējtiesas tiesnesis nevar uzdot veikt arestu piesardzības nolūkos (Tiesu kodeksa 1696. pants).

Pieteikumi tiek iesniegti tiesnesim, kurš izskata lietas par arestu piesardzības nolūkos, un tie tiek izskatīti tādā pašā kārtībā kā pieteikumi par prasības nodrošinājumu (Tiesu kodeksa 1395. pants). Tiesas pavēste ir jāizsniedz vismaz divas dienas pirms dienas, kad jāierodas tiesā, bet steidzamos gadījumos šo termiņu var saīsināt.

Vienpusēju (ex parte) pieteikumu par arestu piesardzības nolūkos tiesnesim iesniedz advokāts tiesvedības par aresta uzlikšanu ietvaros, un tiesnesim ir tiesības uzdot veikt arestu piesardzības nolūkos. Tiesvedības par aresta uzlikšanu ietvaros tiesnesis pieņem nolēmumu 8 dienās. Pēc tam tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam nolēmumu un rīkojumu par arestu, lai nodrošinātu, ka parādnieks ir informēts par arestu.

Saskaņā ar tiesību aktiem tiek veikta sprieduma pagaidu izpilde, un spriedums ir galīgs un nepārsūdzams tikai relatīvi. Tiesvedības par aresta uzlikšanu ietvaros tiesnesis var jebkurā laikā atcelt vai grozīt lēmumu, ja ir mainījušies apstākļi. Maksas, ko iekasē tiesu izpildītājs, ir noteiktas karaļa 1976. gada 30. novembra dekrētā (publicēts Moniteur belge / Belgisch Staatsblad 1977. gada 8. februārī).

B. Sekvestrs

Ja sekvestrāciju veic saskaņā ar vienošanos, pietiek ar iesaistīto pušu spēkā esošu vienošanos un tiesas rīkojums nav nepieciešams. Savukārt, ja sekvestrāciju uzdod veikt tiesa, ir nepieciešams tiesas rīkojums.

Abos gadījumos tiek iecelts arestētās mantas pārvaldnieks, norādot to vai nu vienošanās dokumentā, vai tiesas rīkojumā. Pārvaldnieka pienākums ir pienācīgi rūpēties par mantu, lai nodrošinātu pārvaldniekam uzticētās mantas saglabātību. Tai pašā laikā pārvaldnieka pienākums ir atdot mantu sekvestra beigās. Pārvaldniekam ir tiesības saņemt likumā noteikto atalgojumu (Civilkodeksa 1962. panta 3. punkts).

C. Pagaidu pasākumi

Pieteikums par pagaidu pasākumu veikšanu vienmēr ir jāiesniedz tiesā pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros vai izskatot lietu pēc būtības. Arī šķīrējtiesas tiesnesis var uzdot veikt pagaidu pasākumus (Tiesu kodeksa 1696. pants).

Steidzamos gadījumos pirmās instances tiesas priekšsēdētājs pieņem spriedumu par pagaidu izpildi visos jautājumos, kas saskaņā ar tiesību aktiem ietilpst tiesu jurisdikcijā (Tiesu kodeksa 584. panta 1. punkts). “Pagaidu izpilde” nozīmē to, ka spriedums ir provizorisks un nerada nekādas galīgas vai neatsaucamas sekas. Komerctiesu un darba strīdu tribunālu priekšsēdētāji arī var pieņemt spriedumus par pagaidu izpildi steidzamās lietās, ja tās ietilpst viņu kompetencē.

Spriedums attiecībā uz prasības nodrošinājumu nedrīkst negatīvi ietekmēt pašu lietu (galveno prasību), un tas nozīmē, ka spriedums ir relatīvi galīgs un nepārsūdzams. Tās tiesas rīcība, kas izskata galveno prasību, tādējādi nekādā veidā netiek ierobežota, un tas nozīmē, ka tiesnesis prasības nodrošinājuma tiesvedības ietvaros var uzdot veikt tikai pagaidu pasākumus.

Piemēram, laulības šķiršanas prāvās pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var uzdot veikt pagaidu pasākumus saistībā ar attiecīgo personu, kā arī ar laulāto un viņu bērnu mantu un iztikas līdzekļiem (Tiesu kodeksa 1280. panta 1. punkts).

Tiesu izpildītājs formāli informē otru pusi par pasākumiem, kurus uzdots veikt, un aicina minēto pusi tos izpildīt, ja nepieciešams, šai nolūkā tiesu izpildītājs var izmantot policijas atbalstu un/vai iespēju piemērot tiesas uzliktus sodus. Maksa, ko iekasē tiesu izpildītājs, ir noteikta karaļa 1976. gada 30. novembra dekrētā (publicēts Moniteur belge / Belgisch Staatsblad 1977. gada 8. februārī).

Izskatot lietu pirmās instances tiesā gadījumos, kad personu attiecības ir izirušas, miertiesa var uzdot veikt pagaidu pasākumus tik ilgi, cik ilgi laulātie vai tiesiski kopā dzīvojoši partneri turpina dzīvot kopā. Šādi pagaidu pasākumi var attiekties, piemēram, uz ģimenes mājokli, bērniem vai bērnu īpašumu. Šādiem pasākumiem ir tikai provizorisks raksturs, un tie beidzas tad, kad puses vairs nedzīvo kopā. Tomēr laulātie nevar izmantot šos pasākumus kā pamatu pilnīgai laulības šķiršanai. Galīgo nolēmumu laulības šķiršanas lietā pieņemt pirmās instances tiesa.

D. [Sprieduma] pagaidu izpilde

Spriedums ir paziņojums par izpildāmām tiesībām. Kamēr spriedums nav galīgs, tas nav izpildāms. Sprieduma izpilde tiek atlikta, ja ir iespējams iesniegt iebildumus vai pārsūdzību, bet netiek atlikta, ja pārsūdzību vai iebildumus var iesniegt kasācijas tiesā (Tiesu kodeksa 1397. pants).

Tiesnesis, kurš pieņem galīgo spriedumu, var atļaut veikt sprieduma pagaidu izpildi, izņemot gadījumus, ja to aizliedz tiesību akti (Tiesu kodeksa 1398. pants). Šādi gadījumi ir laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas, laulības apstrīdēšanas un laulības atcelšanas lietas. Turklāt pagaidu izpilde nav attiecināma uz nolēmumu, ar kuru ir apmierināta prasība par fiksētu naudas summu, kas ir mazāka par EUR 2500 (Tiesu kodeksa 1399. pants).

Ja nolēmuma pagaidu izpilde faktiski ir iespējama, nolēmuma pagaidu izpildes risku uzņemas prasītājs. Šādos gadījumos tiesa var noteikt nolēmuma izpildes nosacījumus, proti, var pieprasīt, lai prasītājs sniedz nodrošinājumu (Tiesu kodeksa 1400. panta 1. punkts). Prasītājs var sākt nolēmuma izpildi, bet viņam ir jāveic maksājums vai jāiesniedz bankas garantija Noguldījumu un konsignācijas birojā, vai jānodrošina bankas garantija. Protams, ir iespējams, ka pēc pārsūdzības spriedums tiek mainīts un pusei, no kuras tiek prasīta atlīdzība, tiek piešķirtas tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem.

2.2 Galvenie noteikumi.

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Mantas arestu piesardzības nolūkos var veikt tikai steidzamos gadījumos un tad, ja parāda summa ir zināma, fiksēta un ir pienācis tās maksāšanas termiņš.

Steidzamība paredz, ka parādnieka maksātspēja ir apdraudēta, tādējādi apdraudot arī kreditora iespējas iesniegt prasību par parādnieka aktīviem. Arestu piesardzības nolūkos var izmantot ne tikai kā piespiedu līdzekli, bet arests ir atļauts arī tad, ja objektīvu iemeslu dēļ parādnieka finanšu stāvoklis ir apdraudēts. Steidzamībai ir jābūt spēkā gan aresta uzlikšanas brīdī, gan brīdī, kad tiesnesim tiek lūgts pieņemt nolēmumu par aresta izpildi.

Pieteikuma iesniedzēja prasībai ir jābūt konkrētai, tas nozīmē, ka prasībai ir jābūt atbilstoši pamatotai un ka nav pamatotu iemeslu prasības apstrīdēšanai. Prasībai attiecībā uz parādu ir jābūt arī konkrētai. Parāda summai ir jābūt konkrēti noteiktai vai vismaz tādai, ko var konkretizēt uz iepriekšēja novērtējuma pamata. Ja parāda konkrētā summa vēl nav noteikta, novērtējumu veic tiesnesis aresta uzlikšanas tiesvedības ietvaros. Visbeidzot, ir jābūt izpildītam nosacījumam, ka parāda samaksas termiņš jau ir pienācis; kreditoram ir jābūt tiesīgam pieprasīt parādu. Tiesu kodeksa 1415. pants precizē minēto nosacījumu, proti, arestu piesardzības nolūkos var izpildīt pat saistībā ar tādām prasībām, kuras attiecas uz turpmākiem periodiskiem ienākumiem (alimenti, nomas maksas un procentu maksājumi), un pat saistībā ar provizoriskām vai iespējamām prasībām.

B. Sekvestrs

Tiesa var uzdot veikt sekvestrāciju saistībā ar kustamo mantu, attiecībā uz kuru ir izsniegts aresta rīkojums; saistībā ar kustamo un nekustamo mantu, ja strīds par attiecīgajām īpašuma tiesībām pastāv starp divām vai vairākām personām, kā arī saistībā ar īpašuma objektiem, kurus parādnieks ir piedāvājis parāda samaksai (Civilkodeksa 1961. pants). Parasti iepriekšminētais attiecas uz situāciju, kad lietas apstākļi attaisno sekvestru kā piesardzības pasākuma veidu, lai nodrošinātu, ka īpašuma objekti paliek esošajā stāvoklī neatkarīgi no iespējamā galīgā risinājuma. Steidzamība nav būtiska. Tomēr tiesa sekvestrāciju piemēro piesardzīgi, jo tas ir nozīmīgs un ārkārtas pasākums, kas ir atļauts vienīgi tad, ja tam ir pietiekami būtiski iemesli.

C. Pagaidu pasākumi

Lietu var izskatīt prasības nodrošinājuma tiesvedībā tikai tad, ja lieta ir tik steidzama, ka gadījumā, ja tūlītējs risinājums netiktu rasts, prasītājs ciestu noteiktus zaudējumus vai viņam rastos būtiskas grūtības. Tādēļ lietas steidzamība ir izšķirošs nosacījums prasības nodrošinājuma tiesvedības uzsākšanai.

Arī gadījumā, ja pagaidu pasākumi tiek piemēroti, izskatot lietu pēc būtības, tiem ir jābūt steidzamiem. Tādēļ pasākumus, kuru izpildi var pieprasīt miertiesa, sauc par “steidzamiem pagaidu pasākumiem”.

D. [Sprieduma] pagaidu izpilde

Kritērijs, ko izmanto tiesa, lemjot par to, vai uzdot veikt [sprieduma] pagaidu izpildi, vai ne, ir risks, kas rodas prasītājam, ja otra puse nevajadzīgi aizkavē vai traucē sprieduma izpildi. Ja otra puse iesniedz iebildumus vai pārsūdzību tikai tādēļ, lai aizkavētu sprieduma izpildi, tas ir pietiekams iemesls, lai vērstos tiesā, kas pieņēma spriedumu, un lūgtu sprieduma pagaidu izpildi. Tomēr dažos gadījumos [sprieduma] pagaidu izpilde ir aizliegta (sk. iepriekš).

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Piesardzības nolūkos arestu var uzlikt visa veida mantai (kustamai, nekustamai un nemateriālai mantai). Tomēr atsevišķiem aktīvu veidiem arestu nevar uzlikt (vai arī tiem var uzlikt tikai daļēju arestu). Aktīvus, kurus nav iespējams arestēt, nosaka tiesību akti vai aktīvu būtība, vai saistība starp aktīviem un parādnieku.

Aktīvi, kurus nav iespējams arestēt, ir uzskaitīti Tiesu kodeksa 1408. pantā. Kopumā tie ietver parādnieka pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, lietas, kas parādniekam nepieciešamas, lai turpinātu studijas, savu vai savu bērnu arodapmācību, kā arī parādnieka darba aprīkojumu, pārtiku, degvielu un lietas, kas nepieciešamas reliģiskajai pielūgsmei. Tiesu kodeksa 1410. panta 2. punktā ir sniegts pārskats par naudas summām, uz kurām nevar vērst arestu. Minētās naudas summas ietver ģimenes pabalstus un minimālos iztikas līdzekļus.

Parādnieka alga un tamlīdzīgi ienākumi var tikt arestēti tikai daļēji. Attiecīgās summas ir noteiktas Tiesu kodeksa 1409. panta 1. punktā un katru gadu tiek precizētas ar karaļa dekrētu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu. Tiesu kodeksa 1410. panta 1. punktā daļēji izslēdzamo summu uzskaitījums ir paplašināts, iekļaujot arī tādus ienākumu avotus kā alimentus, pensijas, bezdarbnieku pabalstus, pabalstus sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un invaliditātes pabalstus.

Arestējamās mantas uzskaiti veic tiesu izpildītājs, sastādot oficiālu dokumentu un ņemot vērā mantas iespējamo turpmāko pārdošanu, ja vien tiesu izpildītājs nevienojas ar kreditoru. Ir stingri aizliegts atbrīvoties no mantas, ko tiesu izpildītājs ir uzskaitījis, vai slēpt to — tas ir uzskatāms par kriminālnoziegumu.

B. Sekvestrs

Tiesa var uzdot veikt sekvestrāciju saistībā ar kustamo mantu, attiecībā uz kuru ir izsniegts aresta rīkojums, un saistībā ar kustamo un nekustamo mantu, ja strīds par attiecīgajām īpašuma tiesībām pastāv starp divām vai vairākām personām, kā arī saistībā ar īpašuma objektiem, kurus parādnieks ir piedāvājis parāda samaksai (Civilkodeksa 1961.pants).

C. Pagaidu pasākumi

Prasības nodrošinājuma tiesvedībā var izskatīt visa veida lietas. Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izskatīt visa veida privātus strīdus saistībā ar civiltiesībām. Strīdus, kas skar darba tiesības un komerctiesības, izskata darba strīdu tribunāla vai komerctiesas tiesas priekšsēdētājs.

Lietās, kas saistītas ar personu attiecību iziršanu, miertiesa var uzdot veikt pagaidu pasākumus visā personu kopdzīves laikā. Pagaidu pasākumi var attiekties, piemēram, uz ģimenes mājokli, bērniem vai bērnu īpašumu. Minētais noteikums attiecas tikai uz precētiem pāriem (Civilkodeksa 223. panta 1. punkts) un tiesiski kopā dzīvojošiem partneriem (Civilkodeksa 1479. panta 1. punkts), bet ne uz personām, kuras dzīvo kopā faktiski (de facto).

D. [Sprieduma] pagaidu izpilde

Būtībā, ja tiesnesis dod attiecīgu rīkojumu, uz visiem spriedumiem var attiecināt sprieduma pagaidu izpildi, izņemot gadījumus, kad to aizliedz tiesību akti (Tiesu kodeksa 1398. pants). Šādi gadījumi ir laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas, laulības apstrīdēšanas un laulību atcelšanas lietas. Turklāt pagaidu izpilde nav attiecināma uz nolēmumu, ar kuru tiek apmierināta prasība par fiksētu naudas summu, kas ir mazāka par EUR 2500 (Tiesu kodeksa 1399. pants).

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Piesardzības nolūkos arestētās mantas īpašnieks nezaudē īpašuma vai lietošanas tiesības (lietošana, iznomāšana, ienākumi, lietojums). Vienīgais ierobežojums ir tāds, ka īpašniekam attiecīgos īpašuma objektus nav atļauts pārdot vai ieķīlāt. Tas, ka parādniekam nav tiesību atbrīvoties no attiecīgās mantas, nozīmē, ka visi īpašnieka darījumi ar arestēto mantu, neņemot vērā faktu, ka parādniekam nav tiesības atbrīvoties no mantas, joprojām ir spēkā, bet tos nevar izmantot pret kreditoru, uz kuru attiecas spriedums. Tādēļ kreditoram nav pienākuma maksāt nekādu nodrošinājumu saistībā ar šādām darbībām un kreditors var rīkoties tā, it kā šīs darbības nebūtu notikušas.

B. Sekvestrs

Tāpat kā jebkurš cits tiesas nodrošinājuma veids, sekvestrs nozīmē, ka īpašuma objekta faktiskās īpašumtiesības tiek nodotas aizbildnim. Aizbildnis var veikt tikai tādas darbības, kuru mērķis ir saglabāt attiecīgos īpašuma objektus.

C. Pagaidu pasākumi

Nav piemērojams.

D. [Sprieduma] pagaidu izpilde

Pagaidu izpilde nozīmē, ka spriedums tiks izpildīts neatkarīgi no varbūtības, ka tas tiks grozīts pēc pārsūdzības vai pēc iebildumu iesniegšanas. Risku, kas saistīts ar [sprieduma] izpildi, uzņemas prasītājs (sk. iepriekš).

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Mantas arests piesardzības nolūkos ir pakļauts laika ierobežojumam, un principā arests ir spēkā trīs gadus. Tiesnesis, kurš ir uzdevis veikt arestu, drīkst noteikt īsāku laika posmu. Arestu var atjaunot, ja vien nav beidzies sākotnējais galīgais termiņš. Atjaunošana, kas būtībā nozīmē spēkā esošā galīgā termiņa pagarināšanu, ir atļauta, ja tam ir pamatoti iemesli un situācija joprojām ir steidzama.

B. Sekvestrs

Tiesību akti neparedz laika ierobežojumus attiecībā uz sekvestru. Ja nepastāv risks, ka īpašuma objekti nesaglabās savu esošo stāvokli, kā arī risks, ka netiks rasts galīgais atrisinājums, sekvestru var atcelt.

C. Pagaidu pasākumi

Tiesību akti nenosaka precīzu spēkā esības termiņu attiecībā uz pagaidu pasākumiem. Galīgais lēmums saistībā ar strīdu pagaidu pasākumus var apstiprināt vai atcelt.

Steidzamie pagaidu pasākumi, kurus uzdevusi veikt miertiesa, zaudē spēku, ja tiek uzsākta laulības šķiršanas tiesvedība. No šā brīža kompetentā tiesa ir pirmās instances tiesa un pieteikumu par pagaidu pasākumu veikšanu var iesniegt pirmās instances tiesas priekšsēdētājam.

D. [Sprieduma] pagaidu izpilde

Nav piemērojams.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

A. Mantas arests piesardzības nolūkos

Ja tiesnesis mantas aresta tiesvedības ietvaros atsakās sniegt atļauju mantas arestam, puse, kas pieprasījusi arestu, šo nolēmumu var pārsūdzēt; nolēmums ir jāpārsūdz viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas dienas (Tiesu kodeksa 1419. panta 1. punkts un 1031. pants). Pieteikumu izskata tādā pašā kārtībā kā sākotnējā tiesā, un spriedumu pieņem pirmstiesas nodaļa (chambre du conseil / raadkamer). Ja mantas arests tiek noteikts, izskatot pārsūdzību, parādnieks, kurš vēlas apstrīdēt arestu, iesniedz lietu apelācijas tiesā, pieaicinot trešās puses.

Ja tiesnesis mantas aresta tiesvedības ietvaros dod atļauju mantas arestam, parādnieks vai jebkura ieinteresētā puse var pieaicināt trešo pusi, lai nolēmumu apstrīdētu (Tiesu kodeksa 1419. pants). Tiesvedība, pieaicinot trešo pusi, ir jāuzsāk viena mēneša laikā pēc dienas, kad tika izsniegts nolēmums par arestu; lietu izskata tiesnesis, kurš pieņēma apstrīdēto lēmumu (Tiesu kodeksa 1125. pants). Ja vien mantas aresta tiesvedība neparedz, ka sprieduma izpildi var atlikt, tiesvedība, pieaicinot trešās personas, neatliek sprieduma izpildi.

B. Sekvestrs

Sekvestrs nav spēkā gadījumos, kad tas tiek noteikts pēc pušu vienošanos.

Tiesas noteikts sekvestrs ir tiesneša nolēmums, pret kuru var izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus atbilstoši Tiesu kodeksa noteikumiem.

C. Pagaidu pasākumi

Puse, kuru nolēmums, kas pieņemts prasības nodrošinājuma tiesvedības ietvaros, ir ietekmējis nelabvēlīgi, var iesniegt iebildumus vai pārsūdzību. Pārsūdzības par pirmās instances tiesas vai komerctiesas priekšsēdētāja nolēmumiem izskata apelācijas tiesa. Pārsūdzības par darba strīdu tribunāla priekšsēdētāja nolēmumiem ir jāiesniedz darba strīdu tiesā.

Ja tiesvedība tika uzsākta, ierodoties tiesā pēc pavēstes vai brīvprātīgi, iebildumi vai pārsūdzība ir jāiesniedz viena mēneša laikā pēc nolēmuma izsniegšanas dienas. Ja nolēmums ir paziņots tiesas vēstulē un nolēmums ir pieņemts uz vienpusēja (ex parte) pieteikuma pamata, iebildumi vai pārsūdzība ir jāiesniedz viena mēneša laikā pēc paziņojuma dienas.

D. [Sprieduma] pagaidu izpilde

[Sprieduma] pagaidu izpildi nevar pārsūdzēt. Apelācijas tiesas tiesnesis nekādā gadījumā nevar liegt vai atlikt sprieduma izpildi (Tiesu kodeksa 1402. pants).

Lapa atjaunināta: 14/11/2014

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.