Rokasgrāmata

3.2.1. Videokonferenču iekārtas – Attēls

49. Pārrobežu videokonferencēs izmantotajiem ekrāniem būtu jāvar nodrošināt šādi trīs atšķirīgi skata veidi:

  • fokusēts attēls − otrā telpā esošu personu attēla pārraidīšanai;
  • kopskats − lai iegūtu kopskatu par situāciju otrā telpā;
  • informācijas skats − dokumentu un citas informācijas pārraidīšanai (ietver arī visus ekrānus, kas atrodas dalībnieku darba telpās).

50. Lai garantētu objektivitāti, katram dalībniekam iespēju robežās vajadzētu būt tāpat attēlotam ekrānā. Izgaismojuma intensitātei, izšķirtspējai un kadru frekvencei, ar kādu parāda katru dalībnieku, vajadzētu būt atbilstošai visiem. Izgaismojumam iespēju robežās vajadzētu būt tādam, lai sejas izteiksme vienmēr būtu skaidri saskatāma, ap acīm nebūtu novērojams ēnojums un ekrānos nekas neatspīdētu. Ciktāl iespējams, acu kontakts būtu jāparāda.

Iekārtu novietojums

51. Iekārtas būtu jānovieto tā, lai lietas attiecīgajā tiesas zālē varētu izskatīt arī bez videokonferences lietošanas. Būtu jāvar novietot kameras, ekrānus, apgaismojumu un dalībniekus tā, lai kopējais iekārtojums būtu piemērots lietu izskatīšanai un aizstāvībai video režīmā gan civilprocesos, gan kriminālprocesos. Ja iespējams, video kameras būtu jācenšas novietot tā, lai dalībnieku filmēšana nenotiktu no augšas vai apakšas, jo šādi tiek deformēts skats un tas, kā dalībnieku uztvers skatītājs.

Ekrāni

52. Skata leņķim un attālumam vajadzētu būt tādam, lai visi dalībnieki varētu vienādi izmantot vienu ekrānu. Ekrāna izmēram jābūt pietiekami lielam, lai skata leņķa izteiksmē iesaistītās personas būtu attēlotas tādā pašā mērogā, kāds būtu vērojot tās parastā sēdē klātienē. Būtu jāvar nodrošināt WXGA standarta zemākā izšķirtspējas robeža. Attiecībā uz kadriem sekundē var būt nepieciešama frekvence vismaz 30 kadri sekundē. Sejas izteiksmēm vajadzētu būt skaidri atšķiramām un saskatāmām augstā kvalitātē.

Kameras

53. Ieteicams izvēlēties fiksētu kameru stiprinājuma veidu un tām vajadzētu būt vairākām sākotnēji iestatītām pozīcijām panoramēšanai, slīpummaiņai un tālummaiņai; vienai no iespējamām pozīcijām vajadzētu sākotnēji būt iestatītai kā vēlamajai. Šāds regulējums ļauj par iekārtām atbildīgajai personai ātri mainīt skata virzienu, netraucējot sēdes norisi. Fokusējošo kameru skata leņķim vajadzētu būt pietiekami platam, lai nodrošinātu, ka dalībnieka seja, pleci un ķermeņa augšdaļa būtu skaidri saskatāma. Visiem dalībniekiem vajadzētu būt iespējams pārvietoties un pagriezties pret citām personām 80 x 80 cm lielā laukumā, nepazūdot no attēla.

54. Parasti tiesas zālē pietiek ar divām kamerām − viena sekošanas kamera ir vērsta uz izmeklējošo tiesnesi, prokuroru vai advokātu, liecinieku vai aizdomās turēto personu, atkarībā no tā, kurš tajā brīdī runā (fiksēti filmēšanas punkti), bet otru kameru izmanto, lai filmētu tiesas zāles kopskatu. Dažos gadījumos kopskata attēlu sēdes sākumā var arī parādīt, panoramējot ar sekošanas kameru.

55. Pārvietojamās iekārtas nenodrošina vairāku kameru izmantošanas iespēju, tādēļ, lietojot šādas iekārtas, kopskata nodrošināšana būs ierobežota. Dažos gadījumos var rasties vajadzība izmantot liecinieku telpu, kurā būtu jāuzstāda kamera. Šādā gadījumā būs jāapsver apstāklis, ka lieciniekam šādā telpā jābūt iespējai apspriesties ar advokātiem ārpus kameru skata leņķa.

Lapa atjaunināta: 17/11/2021

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.