Ar ko sazināties?

Mediācijas pakalpojumus Grieķijā sniedz šādas struktūras.

• Saskaņā ar Likumu Nr. 3898/2010 (Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 211, 16.12.2010.), ar ko tiek transponēta Direktīva 2008/52/EK, mediatoram jābūt speciāli sertificētam advokātam. Mediatoru sertifikācijas padome (Επιτροπή Πιστοποίησης Διαμεσολαβητών), kas izveidota ar minēto likumu, darbojas Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas pārraudzībā un atbild par mediatoru sertificēšanu. Mediators tiek sertificēts pēc eksāmena nokārtošanas eksaminācijas padomē, kuras sastāvā ir divi Mediatoru sertifikācijas padomes biedri un viena tiesas amatpersona. Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāta Juridisko profesiju un tiesu izpildītāju departaments (Τμήμα Δικηγορικού Λειτουργήματος και Δικαστικών Επιμελητών) atbild par mediatoru sertificēšanu un sertificēšanai vajadzīgo administratīvo aktu izdošanu. Departaments arī nodrošina licencētu mediatoru apmācības organizāciju un sertificētu mediatoru sarakstu sagatavošanu un izplatīšanu tiesām. Sertificētu mediatoru saraksti ir atrodami Tiesiskuma, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas tīmekļa vietnē.
• Darba, sociālā nodrošinājuma un labklājības ministrija sniedz valsts pakalpojumus, kas ļauj darba ņēmējiem pieprasīt darba strīdu oficiālu izskatīšanu. Darba inspekcija (Επιθεώρηση Εργασίας) nodrošina šīs procedūras izpildi. Īpašs inspektors rīko noklausīšanos, kuras laikā darba devējam ir iespēja paskaidrot savu nostāju. Šī noklausīšanās nav tiesas procesa sastāvdaļa.
• Patērētāju ombuds (Συνήγορος του Καταναλωτή) ir neatkarīga iestāde, kas aizsargā patērētāju tiesības un darbojas Reģionālās attīstības un konkurences lietu ministrijas pārraudzībā. Ombuds ir ārpustiesas struktūra patērētāju strīdu izšķiršanai un padomdevēja institūcija, kas darbojas kopā ar valdību, lai risinātu problēmas, kas ir tās kompetencē. Ombuds arī pārrauga vietējo prefektūras padomju (Νομαρχιακές Αυτοδιοικήσεις) strīdu izlīguma valdes (Επιτροπές Φιλικού Διακανονισμού), kas var rīkoties, ja nenotiek vienlaicīga tiesas procedūra.

Kurā jomā mediācija ir pieļaujama un/vai tiek visbiežāk izmantota?

Mediācija tiek sniegta:

• civillietās un komerclietās;
• darba tiesību jomā un patērētāju strīdu izšķiršanā, kā aprakstīts iepriekš;
• personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē (Likums Nr. 3500/2006), un
• attiecībā uz konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā paredzēts Likumā Nr. 3094/2010.

Vai ir jāievēro īpaši noteikumi?

Grieķija Direktīvu 2008/52/EK ir transponējusi ar Likumu Nr. 3898/2010 (Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 211, 16.12.2010.).

Saskaņā ar minēto likumu privātus juridiskus strīdus var izšķirt, piesaistot mediatoru pēc strīdā iesaistīto pušu vienošanās, ja tām ir pilnvaras brīvi rīkoties saistībā ar strīda priekšmetu. Vienošanos nodot strīdu mediācijai var pierādīt ar dokumentu vai ar tās tiesas reģistra ierakstiem, kurā strīds tiek izskatīts, un to reglamentē materiālās līgumtiesības.

Mediācija ir iespējama, ja: a) puses piekrīt mediācijai pirms vai pēc tiesvedības, b) tiesa, kas izskata lietu, aicina puses izmantot mediāciju, ņemot vērā visus lietas apstākļus; ja puses piekrīt, tiesai jāatliek lietas izskatīšana uz trim līdz sešiem mēnešiem, c) mediāciju pieprasa tiesa citā dalībvalstī, d) mediācija ir paredzēta likumā.

Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra Lēmumā Nr. 109088: a) ir paredzēti īpaši noteikumi un nosacījumi mediatoru sertificēšanai un procedūra sertifikācijas atzīšanai citā ES dalībvalstī; šādai atzīšanai un sertifikācijas pagaidu vai galīgai zaudēšanai vajadzīga Mediatoru sertifikācijas padomes iepriekšēja piekrišana; b) ir noteikts sertificētu mediatoru Profesionālās ētikas kodekss, c) ir paredzēti īpaši nosacījumi sankciju piemērošanai par Profesionālās ētikas kodeksa pārkāpumiem; šīs sankcijas, kuru piemērošanai vajadzīga Padomes iepriekšēja piekrišana, ir sertifikācijas pagaidu vai galīga zaudēšana, un d) ir precizēti visi citi attiecīgie jautājumi.

Mediācijas procesā katrai pusei vai tās juridiskajam pārstāvim ir savs advokāts.

Mediatoru ieceļ puses vai cita persona pēc to izvēles.

Mediācijas procesu nosaka mediators, vienojoties ar pusēm, kuras var izbeigt procesu jebkurā laikā. Mediācijas process ir konfidenciāls, un apspriedes netiek protokolētas. Mediācijas procesā mediators var sazināties un tikties ar jebkuru no pusēm. Informāciju, kas iegūta, tiekoties ar vienu no pusēm, mediators nedrīkst nodot otrai pusei bez pirmās puses piekrišanas.

Personai, kas ieteikta kā mediators, nav obligāti jāpiekrīt savai iecelšanai. Mediācijas procesā mediators var tikt saukts pie atbildības tikai par apzinātu maldināšanu.

Mediators sagatavo mediācijas procesa protokolu, kurā jānorāda:

a) mediatora pilns vārds;

b) mediācijas vieta un laiks;

c) visu to personu pilni vārdi, kas piedalās mediācijas procesā;

d) vienošanās, saskaņā ar kuru notikusi mediācija;

e) mediācijas procesā panāktā pušu vienošanās vai apstiprinājums par to, ka vienošanās nav panākta, kā arī strīda iemesls.

Pēc mediācijas procesa mediators, puses un to advokāti paraksta mediācijas protokolu. Pēc vismaz vienas puses lūguma mediators nodrošina, ka protokola oriģināls tiek nodots reģiona, kurā notikusi mediācija, pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam. Šajā nolūkā ir jāsamaksā maksa, kuras pamatsumma un koriģētā summa ir noteikta ar finanšu ministra un tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra kopīgu lēmumu. Ja mediācija beidzas bez rezultāta, mediācijas protokolu var parakstīt tikai mediators.

Pēc tam, kad mediācijas protokols ir nodots pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam, tas kļūst par izpildrakstu, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 904. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja vien tajā ir iekļauta pušu vienošanās par izpildāmu prasību.

Alternatīvas strīdu risināšanas (ASR) praktiskais izmantojums

Vienīgais ASR mehānisms, kas Grieķijā faktiski darbojas, ir arbitrāža.

Saskaņā ar Grieķijas Bankrota kodeksa 99.ff pantu darījuma procedūras mediatoru var iecelt pēc atbilstoša privātpersonas vai juridiskas personas pieteikuma iesniegšanas Bankrota tiesā (πτωχευτικό δικαστήριο).

Bankrota tiesa nosaka pieteikuma derīgumu un var iecelt no ekspertu saraksta izvēlētu mediatoru. Mediatora uzdevums ir izmantot jebkādus atbilstošus līdzekļus, lai panāktu vienošanos starp parādnieku un (juridiski definētu) kreditoru lielāko daļu, cenšoties nodrošināt parādnieka uzņēmuma darbības turpināšanu.

Mediators ir tiesīgs pieprasīt kredītiestādei vai finanšu iestādei visu ar parādnieka komercdarbību saistīto informāciju, kas varētu būt svarīga veiksmīgai mediācijas procesa norisei.

Ja nav iespējams panākt vienošanos, mediators nekavējoties informē tiesas priekšsēdētāju, kurš uzsāk tiesvedību Bankrota tiesā. Ar to mediatora pienākumi beidzas.

Informācija un mācības

Mediatoru sertifikācijas padome atbild par mediatoru sertificēšanu, nodrošinot, ka mediatoru mācību organizācijas izpilda prasības un ka sertificētie mediatori ievēro Profesionālās ētikas kodeksu, un ierosinot tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministram likumā noteiktas sankcijas.

Mediatoru mācības var nodrošināt bezpeļņas organizācija, kas ietver vismaz vienu advokātu biedrību un vismaz vienu no valsts kamerām un kas darbojas saskaņā ar Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāta Juridisko profesiju un tiesu izpildītāju departamenta izdotu licenci, pēc Mediatoru sertifikācijas padomes ieteikuma. Ar prezidenta Dekrētu Nr. 123/2011, kas izdots pēc tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra, finanšu ministra, konkurences lietu un kuģniecības ministra un izglītības, mūžizglītības un reliģijas lietu ministra priekšlikuma, tika paredzēti īpaši noteikumi un nosacījumi mediatoru mācību organizāciju licencēšanai un darbībai, sākotnējo un turpmāko mācību programmu saturs, mācību ilgums, mācību vieta, mācību pasniedzēju kvalifikācija, dalībnieku skaits un sankcijas, kas piemērojamas mācību organizācijām, kuras neievēro prasības. Sankcijas ietver naudas sodu vai darbības licences īslaicīgu vai pastāvīgu zaudēšanu. Sankciju atlases un piemērošanas kritēriji tiks noteikti minētajā prezidenta dekrētā. Lai iegūtu uzņēmējdarbības licenci, mācību organizācijai ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras pamatsumma un koriģētā summa ir noteikta ar finanšu ministra un tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra kopīgu lēmumu.

Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrija izmanto visus atbilstošos līdzekļus, jo īpaši internetu, lai informētu sabiedrību par to, kā piekļūt mediācijai.

Kādas ir mediācijas izmaksas?

Mediatori saņem stundas maksu par ne vairāk kā 24 stundām, ieskaitot sagatavošanās laiku. Mediators var vienoties ar strīdā iesaistītajām pusēm par citiem atalgojuma veidiem. Mediatora maksu vienlīdzīgi sadala starp pusēm, ja vien nav panākta citāda vienošanās. Katra puse sedz savus ar advokāta pakalpojumiem saistītos izdevumus. Maksimālās stundas maksas pamatsummu un koriģēto summu nosaka ar tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra lēmumu.

Vai ir iespējams nodrošināt mediācijā panāktas vienošanās izpildi?

Pēc mediācijas procesa mediators, puses un to advokāti paraksta mediācijas protokolu. Ja to lūdz vismaz viena puse, mediators nodrošina, ka protokola oriģināls tiek nodots reģiona, kurā notikusi mediācija, pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam. Šajā nolūkā ir jāsamaksā maksa, kuras pamatsumma un koriģētā summa ir noteikta ar finanšu ministra un tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra kopīgu lēmumu. Ja mediācija beidzas bez rezultāta, mediācijas protokolu var parakstīt tikai mediators.

Pēc tam, kad mediācijas protokols ir nodots pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam, tas kļūst par izpildrakstu, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 904. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja vien tajā ir iekļauta pušu vienošanās par izpildāmu prasību.

Likumiski uzsākts mediācijas process aptur pieprasījumu noilguma periodu un ierobežojuma periodu, līdz process tiek pabeigts. Ievērojot Civilkodeksa 261.ff pantu, noilguma periods un ierobežojuma periods tiek atsākti, kad tiek sagatavots protokols par mediāciju, kas beigusies bez rezultāta, vai kad viena no pusēm iesniedz otrai pusei un mediatoram paziņojumu vai citu aktu, ar kuru tiek izbeigts mediācijas process.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/52/EK 10. pantu lūgumi jāiesniedz reģiona, kurā notikusi mediācija, pirmās instances tiesas, kas darbojas vienas personas sastāvā un kas ir kompetentā iestāde (kā paredzēts direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā), sekretariātam.

Saistītās saites

Atēnu Advokātu biedrība

Darba, sociālā nodrošinājuma un labklājības ministrija

Patērētāju ombuds

Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrija

Grieķijas Mediācijas un arbitrāžas centrs