Kam kreiptis į teismą, jei ginčus gali padėti išspręsti tarpininkas? Tai yra alternatyvi ginčų sprendimo priemonė – tarpininkas padeda ginčo šalims susitarti. Ir Graikijos vyriausybė, ir teisininkai suvokia tarpininkavimo pranašumus.
Meklēt informāciju pēc reģiona
Mediācijas pakalpojumus Grieķijā sniedz šādas struktūras.
Mediācija tiek sniegta:
Grieķija Direktīvu 2008/52/EK ir transponējusi ar Likumu Nr. 3898/2010 (Valdības Vēstnesis, I sērija, Nr. 211, 16.12.2010.).
Saskaņā ar minēto likumu privātus juridiskus strīdus var izšķirt, piesaistot mediatoru pēc strīdā iesaistīto pušu vienošanās, ja tām ir pilnvaras brīvi rīkoties saistībā ar strīda priekšmetu. Vienošanos nodot strīdu mediācijai var pierādīt ar dokumentu vai ar tās tiesas reģistra ierakstiem, kurā strīds tiek izskatīts, un to reglamentē materiālās līgumtiesības.
Mediācija ir iespējama, ja: a) puses piekrīt mediācijai pirms vai pēc tiesvedības, b) tiesa, kas izskata lietu, aicina puses izmantot mediāciju, ņemot vērā visus lietas apstākļus; ja puses piekrīt, tiesai jāatliek lietas izskatīšana uz trim līdz sešiem mēnešiem, c) mediāciju pieprasa tiesa citā dalībvalstī, d) mediācija ir paredzēta likumā.
Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra Lēmumā Nr. 109088: a) ir paredzēti īpaši noteikumi un nosacījumi mediatoru sertificēšanai un procedūra sertifikācijas atzīšanai citā ES dalībvalstī; šādai atzīšanai un sertifikācijas pagaidu vai galīgai zaudēšanai vajadzīga Mediatoru sertifikācijas padomes iepriekšēja piekrišana; b) ir noteikts sertificētu mediatoru Profesionālās ētikas kodekss, c) ir paredzēti īpaši nosacījumi sankciju piemērošanai par Profesionālās ētikas kodeksa pārkāpumiem; šīs sankcijas, kuru piemērošanai vajadzīga Padomes iepriekšēja piekrišana, ir sertifikācijas pagaidu vai galīga zaudēšana, un d) ir precizēti visi citi attiecīgie jautājumi.
Mediācijas procesā katrai pusei vai tās juridiskajam pārstāvim ir savs advokāts.
Mediatoru ieceļ puses vai cita persona pēc to izvēles.
Mediācijas procesu nosaka mediators, vienojoties ar pusēm, kuras var izbeigt procesu jebkurā laikā. Mediācijas process ir konfidenciāls, un apspriedes netiek protokolētas. Mediācijas procesā mediators var sazināties un tikties ar jebkuru no pusēm. Informāciju, kas iegūta, tiekoties ar vienu no pusēm, mediators nedrīkst nodot otrai pusei bez pirmās puses piekrišanas.
Personai, kas ieteikta kā mediators, nav obligāti jāpiekrīt savai iecelšanai. Mediācijas procesā mediators var tikt saukts pie atbildības tikai par apzinātu maldināšanu.
Mediators sagatavo mediācijas procesa protokolu, kurā jānorāda:
a) mediatora pilns vārds;
b) mediācijas vieta un laiks;
c) visu to personu pilni vārdi, kas piedalās mediācijas procesā;
d) vienošanās, saskaņā ar kuru notikusi mediācija;
e) mediācijas procesā panāktā pušu vienošanās vai apstiprinājums par to, ka vienošanās nav panākta, kā arī strīda iemesls.
Pēc mediācijas procesa mediators, puses un to advokāti paraksta mediācijas protokolu. Pēc vismaz vienas puses lūguma mediators nodrošina, ka protokola oriģināls tiek nodots reģiona, kurā notikusi mediācija, pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam. Šajā nolūkā ir jāsamaksā maksa, kuras pamatsumma un koriģētā summa ir noteikta ar finanšu ministra un tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra kopīgu lēmumu. Ja mediācija beidzas bez rezultāta, mediācijas protokolu var parakstīt tikai mediators.
Pēc tam, kad mediācijas protokols ir nodots pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam, tas kļūst par izpildrakstu, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 904. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja vien tajā ir iekļauta pušu vienošanās par izpildāmu prasību.
Vienīgais ASR mehānisms, kas Grieķijā faktiski darbojas, ir arbitrāža.
Saskaņā ar Grieķijas Bankrota kodeksa 99.ff pantu darījuma procedūras mediatoru var iecelt pēc atbilstoša privātpersonas vai juridiskas personas pieteikuma iesniegšanas Bankrota tiesā (πτωχευτικό δικαστήριο).
Bankrota tiesa nosaka pieteikuma derīgumu un var iecelt no ekspertu saraksta izvēlētu mediatoru. Mediatora uzdevums ir izmantot jebkādus atbilstošus līdzekļus, lai panāktu vienošanos starp parādnieku un (juridiski definētu) kreditoru lielāko daļu, cenšoties nodrošināt parādnieka uzņēmuma darbības turpināšanu.
Mediators ir tiesīgs pieprasīt kredītiestādei vai finanšu iestādei visu ar parādnieka komercdarbību saistīto informāciju, kas varētu būt svarīga veiksmīgai mediācijas procesa norisei.
Ja nav iespējams panākt vienošanos, mediators nekavējoties informē tiesas priekšsēdētāju, kurš uzsāk tiesvedību Bankrota tiesā. Ar to mediatora pienākumi beidzas.
Mediatoru sertifikācijas padome atbild par mediatoru sertificēšanu, nodrošinot, ka mediatoru mācību organizācijas izpilda prasības un ka sertificētie mediatori ievēro Profesionālās ētikas kodeksu, un ierosinot tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministram likumā noteiktas sankcijas.
Mediatoru mācības var nodrošināt bezpeļņas organizācija, kas ietver vismaz vienu advokātu biedrību un vismaz vienu no valsts kamerām un kas darbojas saskaņā ar Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāta Juridisko profesiju un tiesu izpildītāju departamenta izdotu licenci, pēc Mediatoru sertifikācijas padomes ieteikuma. Ar prezidenta Dekrētu Nr. 123/2011, kas izdots pēc tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra, finanšu ministra, konkurences lietu un kuģniecības ministra un izglītības, mūžizglītības un reliģijas lietu ministra priekšlikuma, tika paredzēti īpaši noteikumi un nosacījumi mediatoru mācību organizāciju licencēšanai un darbībai, sākotnējo un turpmāko mācību programmu saturs, mācību ilgums, mācību vieta, mācību pasniedzēju kvalifikācija, dalībnieku skaits un sankcijas, kas piemērojamas mācību organizācijām, kuras neievēro prasības. Sankcijas ietver naudas sodu vai darbības licences īslaicīgu vai pastāvīgu zaudēšanu. Sankciju atlases un piemērošanas kritēriji tiks noteikti minētajā prezidenta dekrētā. Lai iegūtu uzņēmējdarbības licenci, mācību organizācijai ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras pamatsumma un koriģētā summa ir noteikta ar finanšu ministra un tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra kopīgu lēmumu.
Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrija izmanto visus atbilstošos līdzekļus, jo īpaši internetu, lai informētu sabiedrību par to, kā piekļūt mediācijai.
Mediatori saņem stundas maksu par ne vairāk kā 24 stundām, ieskaitot sagatavošanās laiku. Mediators var vienoties ar strīdā iesaistītajām pusēm par citiem atalgojuma veidiem. Mediatora maksu vienlīdzīgi sadala starp pusēm, ja vien nav panākta citāda vienošanās. Katra puse sedz savus ar advokāta pakalpojumiem saistītos izdevumus. Maksimālās stundas maksas pamatsummu un koriģēto summu nosaka ar tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra lēmumu.
Pēc mediācijas procesa mediators, puses un to advokāti paraksta mediācijas protokolu. Ja to lūdz vismaz viena puse, mediators nodrošina, ka protokola oriģināls tiek nodots reģiona, kurā notikusi mediācija, pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam. Šajā nolūkā ir jāsamaksā maksa, kuras pamatsumma un koriģētā summa ir noteikta ar finanšu ministra un tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra kopīgu lēmumu. Ja mediācija beidzas bez rezultāta, mediācijas protokolu var parakstīt tikai mediators.
Pēc tam, kad mediācijas protokols ir nodots pirmās instances tiesas, kas darbojas viena tiesneša sastāvā, sekretariātam, tas kļūst par izpildrakstu, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 904. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ja vien tajā ir iekļauta pušu vienošanās par izpildāmu prasību.
Likumiski uzsākts mediācijas process aptur pieprasījumu noilguma periodu un ierobežojuma periodu, līdz process tiek pabeigts. Ievērojot Civilkodeksa 261.ff pantu, noilguma periods un ierobežojuma periods tiek atsākti, kad tiek sagatavots protokols par mediāciju, kas beigusies bez rezultāta, vai kad viena no pusēm iesniedz otrai pusei un mediatoram paziņojumu vai citu aktu, ar kuru tiek izbeigts mediācijas process.
Saskaņā ar Direktīvas 2008/52/EK 10. pantu lūgumi jāiesniedz reģiona, kurā notikusi mediācija, pirmās instances tiesas, kas darbojas vienas personas sastāvā un kas ir kompetentā iestāde (kā paredzēts direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā), sekretariātam.
Darba, sociālā nodrošinājuma un labklājības ministrija
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.