Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Mediācija ES dalībvalstīs

Igaunija

Tā vietā, lai vērstos tiesā, kāpēc gan nemēģināt strīdu atrisināt mediācijas ceļā? Mediācija ir alternatīva strīdu izšķiršanas metode, atbilstoši kurai strīdā iesaistītajām personām panākt vienošanos palīdz mediators. Igaunijas valdība un juridisko profesiju pārstāvji apzinās mediācijas priekšrocības.

Saturu nodrošina
Igaunija

Ar ko sazināties?

Igaunijā tiek nošķirta mediācija un samierināšana. Mediācija ir plašs jēdziens, kas ietver visus pasākumus, ar kuriem neatkarīga trešā persona bez šķīrējtiesas pilnvarām iesaistās jebkurā jautājumā pastāvošu domstarpību risināšanā starp citām personām.

Dažos gadījumos mediators var būt tieslietu kanclers. Lai gan jēdziens „ombuds” Tieslietu kanclera likumā nav lietots, tieslietu kanclers izpilda arī ombuda funkcijas, uzraugot, vai valsts iestādes ievēro personu pamattiesības un pamatbrīvības un labas pārvaldības principu, un uzraugot pašvaldības, publisko tiesību juridiskās personas un privāto tiesību personas, kuras veic valsts pārvaldes uzdevumus. Kopš 2011. gada tieslietu kanclers veic arī bērnu tiesību ombuda funkcijas saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 4. pantu. Sīkāka informācija ir pieejama tieslietu kanclera tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem samierināšana attiecas uz samierinātāja vai samierināšanas struktūras darbību civillietās. Tiesiskais regulējums par samierināšanu ir noteikts Samierināšanas likumā, un par mediāciju – īpašā likumā par mediāciju. Samierināšanas likums tika izstrādāts, lai Igaunijas tiesību aktos transponētu Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.

Saskaņā ar Samierināšanas likumu samierinātājs var būt jebkura fiziska persona, kuru puses ir aicinājušas būt par samierinātāju. Kā samierinātāji var darboties arī zvērināti advokāti un notāri. Saskaņā ar šo likumu veikt samierinātāja funkcijas var uzdot arī valsts vai pašvaldības iestādei.

To notāru sarakstu, kuri ir gatavi darboties kā samierinātāji, var atrast Notāru palātas tīmekļa vietnē.

To zvērinātu advokātu sarakstu, kuri ir gatavi darboties kā samierinātāji, var atrast Igaunijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.

Sociālo lietu ministrija plāno izvērst mediatoru un samierinātāju darbību ģimenes lietās.

Jūs varat sazināties arī ar šādām nevalstiskajām organizācijām:

  • Igaunijas Starpnieku biedrība sniedz informāciju gan igauņu, gan angļu valodā. Kontaktpersona ir Anneli Liivamägi.
  • Igaunijas Apvienība bērnu labklājībai ir bezpeļņas organizācija, kas atbalsta bērnu tiesības. Tās darbības lokā ietilpst to vecāku konsultēšana, kuri vēlas dzīvot šķirti vai šķirt laulību, mudinot viņus izmantot samierinātāju pakalpojumus, lai aizsargātu savu bērnu intereses. Apvienība ir rīkojusi apmācības pasākumus par mediāciju ģimenes lietās.
  • Igaunijas Apdrošināšanas biedrība ir izveidojusi mediatoru apdrošināšanas lietās, lai risinātu strīdus starp apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātājiem vai apdrošināšanas mākleriem.

Saskaņā ar Kolektīvo darba strīdu risināšanas likumu pusēm ir tiesības vērsties pie publiska samierinātāja, ja pastāv kolektīvs strīds darba tiesību jautājumā (strīds par koplīguma noteikumiem). Publiskais samierinātājs ir neatkarīgs eksperts, kurš palīdz darba tiesiskā strīdā iesaistītām pusēm panākt kompromisu.

Publiskā samierinātāja kolektīvos darba tiesību strīdos kontaktinformācija ir šāda: Henn Pärn, Publiskais samierinātājs, tālrunis: +372 6269 960, e-pasts: Henn.Parn@riikliklepitaja.ee. Sīkāka informācija ir pieejama publiskā samierinātāja tīmekļa vietnē.

Kādās jomās mediācijas izmantošana ir pieļaujama un/vai tiek visvairāk izmantota?

Samierināšanas procesu, kas noteikts Samierināšanas likumā, kopumā var izmantot, lai risinātu jebkādu civiltiesisku strīdu. Pastāv samierināšanas procedūra civillietās, ja strīds attiecas uz civiltiesiskām attiecībām un to izskata apriņķa tiesa. Lai gan nav apkopoti salīdzinoši statistikas dati, visticamāk, mediāciju biežāk izmanto ģimenes tiesību jomā.

Tieslietu kanclers risina strīdus, kas attiecas uz diskrimināciju, ja persona iesniedz paziņojumu, ka tā ir tikusi diskriminēta dzimuma, rases, tautības (etniskās izcelsmes), ādas krāsas, valodas, izcelsmes, reliģijas, politisku vai citu uzskatu, finanšu vai sociālā statusa, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ, kas ir noteikti tiesību aktos. Pamattiesību aizskāruma gadījumā var rīkoties arī mediatori.

Publiskais samierinātājs rīkojas kā samierinātājs kolektīvos strīdos darba tiesību jomā.

Vai ir jāievēro īpaši noteikumi?

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem samierināšanas izmantošana parasti ir brīvprātīga.

Igaunijas Mediatoru biedrība ir izstrādājusi standartizētu profesijas kvalifikāciju, kas tiks prasīta samierinātājiem, kuri vēlas Igaunijā nodarboties ar mediāciju ģimenes lietās.

Igaunijas Civilprocesa kodeksā ir iekļauts īpašs noteikums, kas paredz, ka tiesnesim jāuzņemas samierinātāja pienākumi situācijās, kad viens no vecākiem pārkāpj tiesas rīkojumu par saskarsmes tiesībām ar bērnu. Saskaņā ar kodeksa 563. pantu pēc viena vecāka lūguma tiesa var aicināt abus vecākus uz tiesu, lai šādu strīdu atrisinātu vienošanās ceļā. Tiesa aicina vecākus ierasties personīgi un informē tos par iespējamajām tiesiskajām sekām (naudas sods vai arests), ja tie neierodas.

Civilprocesa kodekss nosaka arī, ka, gadījumā, ja tiesa uzskata, ka tas ir lietas atrisināšanas interesēs, ņemot vērā lietas apstākļus un līdzšinējo procesa gaitu, tā var pusēm noteikt pienākumu piedalīties samierināšanas procesā saskaņā ar Samierināšanas likumu.

Tiesiskais regulējums par samierināšanu, ko veic tieslietu kanclers, ir noteikts Tieslietu kanclera likuma 35.5 – 35.15 pantā.

Kolektīvu darba strīdu risināšana, publiskā samierinātāja darbība un pušu, kuras ir iesaistītas procesā, tiesības un pienākumi ir noteikti Kolektīvo darba strīdu risināšanas likumā.

Reglaments, saskaņā ar kuru darbojas Igaunijas Apdrošināšanas biedrības mediators apdrošināšanas lietās, ir pieejams tiešsaistē.

Sociālo lietu ministrija palīdz izvērst mediāciju ģimenes lietās. Tas ietver standartizētas kvalifikācijas noteikšanu, lai veiktu mediāciju ģimenes lietās. Turpmāk valsts vai pašvaldība varēs piedāvāt mediāciju un segt dažu mediācijas pakalpojumu izmaksas.

Informācija un apmācība

Informācija par samierinātājiem, kas darbojas, pamatojoties uz Samierināšanas likumu, tai skaitā notāriem un zvērinātiem advokātiem, ir atrodama to personu tīmekļa vietnēs, kuras darbojas kā samierinātāji. To notāru sarakstu, kuri ir gatavi darboties kā samierinātāji, var atrast Notāru palātas tīmekļa vietnē. To pašu informāciju attiecībā uz zvērinātiem advokātiem var atrast Igaunijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.

Informāciju par tieslietu kanclera darbību samierināšanas jomā var atrast tieslietu kanclera tīmekļa vietnē.

Informāciju par publiskā samierinātāja darbību samierināšanas jomā var atrast publiskā samierinātāja tīmekļa vietnē.

Mediatoru apmācību veic privātais sektors (piem., Mediatoru biedrība). Attiecībā uz mediatoru apmācību nepastāv īpaši noteikumi.

Kādas ir mediācijas izmaksas?

Saskaņā ar Samierināšanas likumu samierināšana nav bezmaksas pakalpojums. Samierināšanas izmaksas nosaka pēc vienošanās starp mediatoru un iesaistītajām personām. Saskaņā ar Mediatoru biedrības tīmekļa vietnes informāciju 2013. gadā samierināšanā ģimenes lietās bija jāmaksā EUR 60 par konsultāciju. Mediācijas izmaksas tiek vienlīdzīgi sadalītas starp pusēm.

Ja tiesa uzskata, ka strīda atrisināšanai ir nepieciešams pieaicināt samierinātāju vai mediatoru, ekonomiski vājākā puse var lūgt valsts palīdzību, lai segtu izmaksas.

Ja kā samierinātājs darbojas tieslietu kanclers, nodevas nav jāmaksā. Tomēr var būt papildu izmaksas, kas ir saistītas ar samierināšanas procesu. Tieslietu kanclers izlemj, kam jāsedz šie izdevumi.

Arī kolektīvu darba strīdu risināšana, ko veic publiskais samierinātājs, ir bez maksas. Izmaksas, kas rodas saistībā ar kolektīva darba strīda risināšanu, sedz vainīgā puse, vai tās ar kopīgu vienošanos tiek sadalītas starp pusēm.

Igaunijas Apdrošināšanas biedrības mediators apdrošināšanas lietās iekasē administratīvu nodevu EUR 50 apmērā, bet samierinātājs apdrošināšanas lietās – nodevu, kas nepārsniedz EUR 160 apmēru. Ja samierināšana nav sekmīga, samierinātājam apdrošināšanas lietās jāmaksā tikai puse no nodevas.

Vai ir iespējams panākt mediācijas rezultātā panāktas vienošanās izpildi?

Saskaņā ar Samierināšanas likumu vienošanās, kas noslēgta samierināšanas procesa rezultātā, ir izpildāma pēc tam, kad, balsoties uz pieteikumu, ir veikta attiecīgā procedūra, lai to pasludinātu par izpildāmu (Civilprocesa kodeksa 627.1 un 627.2 pants). Arī notārs, ievērojot Notariālās apliecināšanas likuma noteikumus, var pasludināt par izpildāmu vienošanos, kas noslēgta notāra vai advokāta veikta samierināšanas procesa rezultātā.

Vienošanās, kas ir panākta ar publiskā samierinātāja palīdzību, lai atrisinātu kolektīvu strīdu darba tiesību jomā, saista abas puses un ir spēkā no dienas, kurā tā ir parakstīta, ja vien nav panākta vienošanās par citu termiņu, kurā tā stājas spēkā. Tomēr šāda vienošanās nav izpildu dokuments.

Lapa atjaunināta: 11/12/2014

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.