ES noteikumi par mediāciju

Mediācijas izmantošana atvieglo strīdu izšķiršanu un palīdz izvairīties no rūpēm, laika tēriņa un izmaksām, kas saistīti ar tiesvedību, tādējādi pilsoņi var efektīvi nodrošināt savas likumīgās tiesības.

Mediācijas direktīvu piemēro pārrobežu strīdiem civillietās un komerclietās. Tā attiecas uz strīdiem, kuros dienā, kad puses vienojas izmantot mediāciju, vai dienā, kad mediāciju nosaka tiesa, vismaz vienas puses dzīvesvieta ir dalībvalstī, kura nav nevienas citas puses dzīvesvietas valsts.

Šā juridiskā instrumenta galvenais mērķis ir veicināt mediācijas izmantošanu dalībvalstīs.

Šajā sakarā direktīvā ir iekļauti pieci būtiski noteikumi:

• tā uzliek dalībvalstīm pienākumu sekmēt mediatoru apmācību un nodrošināt augstas kvalitātes mediāciju;
• ar to katram tiesnesim piešķir tiesības strīda puses aicināt vispirms izmēģināt mediāciju, ja viņa/viņš uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, mediācija būtu piemērots līdzeklis;
• ar to nosaka, ka mediācijā panāktos izlīgumus atzīst par izpildāmiem, ja abas puses to prasa. To var panākt, piemēram, ar tiesas apstiprinājumu vai notāra apliecinājumu;
• ar to nodrošina, ka mediācija notiek konfidenciāli. Tā nosaka, ka mediatoram nevar uzlikt par pienākumu turpmākā pušu strīdā sniegt liecības tiesā par to, kas ir noticis mediācijas laikā;
• ar to nodrošina, ka puses nezaudē iespēju vērsties tiesā, lai gan tās ir patērējušas laiku mediācijai, – noilguma termiņš prasības iesniegšanai tiesā mediācijas laikā ir apturēts.

Eiropas Mediatoru rīcības kodekss  (127 Kb)  nosaka virkni principu, kurus mediatori var brīvprātīgi ievērot. Kodeksu ar Eiropas Komisijas palīdzību izstrādājusi ieinteresēto personu grupa.