Šeit izklāstīta informācija par Spānijas tiesisko sistēmu un sniegts vispārējs pārskats par tiesisko kārtību Spānijā.
Meklēt informāciju pēc reģiona
Spānijas tiesiskās kārtības avoti
Spānijas tiesiskās kārtības avoti ir definēti Civilkodeksa 1. pantā.
Noteikumu veidi
Konstitūcija: valsts augstākā mēroga juridiskie noteikumi, kuriem pakļautas visas valsts iestādes un iedzīvotāji. Jebkuri noteikumi vai akti, kas ir pretrunā ar Konstitūciju, nav spēkā. Tā sastāv no divām daļām, kas pēc to satura ir skaidri nošķirtas: a) dogmatiskā daļa un b) pamatdaļa.
Starptautiskie nolīgumi: vienošanās, ko parakstījuši konkrēti starptautisko tiesību subjekti, kuri rīkojas saskaņā ar šo vienošanos, kas var sastāvēt no viena vai vairākiem saistītiem juridiskiem instrumentiem neatkarīgi no to nosaukuma.
Autonomie statūti: Spānijas autonomo apgabalu institucionālie pamatnoteikumi, kuri ir atzīti Spānijas 1978. gada Konstitūcijā un kurus apstiprina ar pamatlikumu. Tajos ir minēts vismaz apgabala nosaukums, teritoriālās robežas un autonomo iestāžu nosaukums, struktūra un atrašanās vieta, kā arī to pilnvaras.
Noteikumu hierarhija
Spānijas Civilkodeksa 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka „noteikumi, kas ir pretrunā augstāka līmeņa noteikumiem, nav spēkā”. Tas nozīmē, ka pastāv noteikumu hierarhija, un dažādu noteikumu savstarpējo sakarību, hierarhisko kārtību un jurisdikciju reglamentē Spānijas Konstitūcija.
Saskaņā ar Konstitūciju Spānijas tiesību aktu hierarhija ir šāda:
Turklāt ir iedibināts pilnvaru princips attiecībā uz noteikumiem, kurus izstrādājuši autonomo apgabalu parlamenti.
Institucionālā sistēma
Par juridisko noteikumu pieņemšanu atbildīgās iestādes
Spānijas institucionālās sistēmas pamatā ir varu nošķiršanas princips, un likumdošanas vara ir piešķirta vispārējām tiesām un autonomo apgabalu likumdošanas asamblejām.
Valdībai ir izpildvara, tajā skaitā vara reglamentēt un reizēm īstenot likumdošanas varu, ja vispārējās tiesas šo uzdevumu deleģē.
Pašvaldības iestādēm ir reglamentēšanas, nevis likumdošanas vara.
Likumdošanas iniciatīvas tiesības pieder valdībai, kongresam un senātam, autonomo apgabalu asamblejām un tautas iniciatīvai.
Lēmumu pieņemšanas process
Starptautiskie nolīgumi: ir trīs pieņemšanas mehānismi atkarībā no tā, kādu jomu reglamentē nolīgums.
Starptautiskie nolīgumi stājas spēkā pēc to oficiālas publicēšanas Spānijā un kļūst par valsts tiesiskās kārtības daļu. To noteikumus var atcelt, grozīt vai atlikt tikai pašos nolīgumos paredzētajā kārtībā vai saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem. Starptautiskos nolīgumus un vienošanās darbību var pārtraukt, izmantojot to pašu procedūru, kas noteikta to apstiprināšanai.
Likumi
Likumprojektus apstiprina Ministru kabinets, nododot tos kongresam kopā ar motīvu paskaidrojumu un pamatojumu, kas nepieciešami, lai par tiem pieņemtu lēmumu.
Tiklīdz parastā likuma vai pamatlikuma projektu ir apstiprinājis deputātu kongress, tā priekšsēdētājs par to nekavējoties ziņo senāta priekšsēdētājam, kurš to nodod apspriešanai senātā. Senāts divu mēnešu laikā, skaitot no likumprojekta teksta saņemšanas dienas, var izmantot savas veto tiesības vai ieviest tekstā izmaiņas. Veto ir spēkā, ja to apstiprina ar absolūtu balsu vairākumu.
Likumprojektu nevar iesniegt karalim, iekams kongress nav ratificējis tā sākotnējo redakciju ar absolūtu balsu vairākumu veto gadījumā vai ar vienkāršu balsu vairākumu, tiklīdz ir pagājuši divi mēneši kopš tā iesniegšanas, vai iekams nav izsludināti grozījumi, kas pieņemti vai noraidīti ar vienkāršu balsu vairākumu. Divu mēnešu periods, kurā senāts vai nu izmanto veto tiesības, vai groza likumprojektu, tiek saīsināts līdz divdesmit kalendārajām dienām gadījumos, kad valdība vai deputātu kongress likumprojektu pieņemšanu uzskata par steidzamu.
Karalis sankcionē vispārējo tiesu apstiprinātus tiesību aktus piecpadsmit dienu laikā, izsludina tos un izdod pavēli par to tūlītēju publicēšanu.
Noteikumi: noteikumu izstrāde notiek saskaņā ar šādu procedūru.
Tiesību aktu datubāzes
Valsts Oficiālais Vēstnesis nodrošina datubāzi, kurā ir visi tiesību akti, kas publicēti kopš 1960. gada: Iberlex.
Vai piekļuve datubāzēm ir bez maksas?
Piekļuve šai datubāzei ir bez maksas.
Īss satura apraksts
Valsts Oficiālā Vēstneša tīmekļa vietnē var iepazīties ar laikraksta numuriem, kas publicēti kopš 1960. gada.
Tajā ir tiesību aktu un paziņojumu meklētājs, kā arī datubāze ar konstitucionālās judikatūras dokumentiem kopš 1980. gada, Valsts advokatūras datubāze (paziņojumi un atzinumi kopš 1997. gada) un Valsts padomes datubāze. Visbeidzot, vietne piedāvā nosūtīt paziņojumus par tiesību aktiem, publiskiem paziņojumiem, kā arī par informācijas un dokumentācijas pārskatiem.
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.