Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovēņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Valsts tiesību akti

Slovēnija

Šajā lapā ir sniegta informācija par tiesību sistēmu Slovēnijā.

Saturu nodrošina
Slovēnija

Tiesību avoti

Juridisko instrumentu veidi – apraksts

Slovēnijas Republikas tiesību sistēmā abstraktas tiesību normas tiek pieņemtas gan valsts, gan vietējā līmenī. Tiesību akti valsts līmenī ir konstitūcija (ustava), likumi (zakoni) un īstenošanas noteikumi, kas iedalāmi divās galvenajās kategorijās: dekrēti (uredbe, dažkārt tulkoti kā “regulas”) un noteikumi (pravilniki).

Pašvaldību padomes pamatā pieņem rīkojumus (odloki).

Slovēnijas tiesību sistēmā tiesu precedenti netiek atzīti – tas nozīmē, ka zemākās instances tiesām augstāko instanču tiesu nolēmumi oficiāli nav saistoši. Tomēr zemāko instanču tiesas mēdz ievērot un sekot augstāko instanču tiesu un Augstākās tiesas (Vrhovno sodišče) judikatūrai.

Augstākā tiesa plenārsēdē par jautājumiem, kas svarīgi, lai nodrošinātu normatīvo aktu vienotu piemērošanu, var pieņemt vispārējus juridiskus atzinumus (načelna pravna mnenja). Saskaņā ar Tiesu likumu (Zakon o sodiščih) šādi vispārēji juridiski atzinumi saista tikai Augstākās tiesas kolēģijas un tos var grozīt tikai citā plēnārsēdē. Tomēr zemāko instanču tiesas mēdz ievērot vispārējos juridiskos atzinumus, bet Augstākā tiesa savā judikatūrā pieprasa, lai tās puses viedoklis, kas atsaucas uz jau pieņemtu juridisku atzinumu par attiecīgo jautājumu, tiktu pienācīgi ņemts vērā.

Likumiem un citiem noteikumiem ir jāatbilst vispārīgi atzītiem starptautisko tiesību principiem un starptautiskajiem līgumiem, kas Slovēnijai ir saistoši (kā noteikts Konstitūcijas 8. pantā). Ratificēti un publicēti līgumi ir tieši piemērojami. Slovēnijas Konstitucionālās tiesas (Ustavno sodišče) nostāja ir šāda: starptautiskie līgumi juridisko dokumentu hierarhijā ir augstākstāvoši par likumu nosacījumiem. Ratificētie starptautiskie līgumi tiek pārņemti valsts tiesību sistēmā, tādejādi valstī radot fiziskām un juridiskām personām tiesības un pienākumus (ar noteikumu, ka tie ir tieši izpildāmi).

Slovēnijas tiesību sistēma pieder pie kontinentālo tiesību sistēmu saimes, un tā ir rakstīto tiesību sistēma, kas nozīmē, ka paražu tiesības kā tādas nav daļa no tiesību sistēmas. Tomēr Slovēnijas tiesību sistēmā paražu tiesības tiek zināmā mērā atzītas. Piemēram, saskaņā ar Saistību tiesību kodeksa (Obligacijski zakonik) 12. pantu, novērtējot attiecīgo nepieciešamo uzvedību un tās ietekmi uz komersantu saistībām, tiek ņemts vērā likums, ar kuru regulē līgumu noslēgšanu un darbību starp fiziskām un juridiskām personām, komercparažas, kā arī starp pusēm nodibinātas paražas un praksi.

Īstenojot savas amata tiesības, tiesnesim ir saistoša konstitūcija, likumi, vispārējie starptautisko tiesību principi un ratificēti un publicēti starptautiskie līgumi. Tiesu likumā paredzēts, ka gadījumā, ja civiltiesisku strīdu nevar izšķirt, pamatojoties uz piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, tiesnesim jāņem vērā normatīvie akti, ar kuriem regulē līdzīgas lietas. Ja, neskatoties uz to, jautājuma risinājums vēl aizvien ir juridiski apšaubāms, tiesnesim jāpieņem lēmums, pamatojoties uz valsts tiesiskās kārtības vispārējiem principiem. To darot, tiesnesim jārīkojas saskaņā ar juridiskajām tradīcijām un vispārējiem tiesību principiem. Tiesnesim vienmēr jārīkojas tā, it kā viņš izskatītu nenoteikta skaita vairākas tādas pašas lietas.

Normu hierarhija

Visām tiesību normām ir jāatbilst Konstitūcijai. Likumiem un citiem noteikumiem ir jāatbilst vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem un līgumiem, kas Slovēnijai ir saistoši (kā noteikts Konstitūcijas 8. pantā). Turklāt īstenošanas noteikumiem un vietējā līmeņa rīkojumiem jāatbilst likumiem.

Vispārējiem tiesību aktiem, kas pieņemti valsts varas īstenošanai (splošni akti za izvrševanje javnih pooblastil), ir jāatbilst Konstitūcijai, likumiem un īstenošanas noteikumiem.

Valsts iestāžu, vietējo pašvaldību un personu, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, tiesību aktiem un faktiskajai rīcībai ir jābalstās uz likumu vai normatīvo aktu.

Attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktu pārākumu Slovēnijas tiesību sistēmā ar Konstitūciju ir nodrošināts pamats šādam pārākumam, tomēr nosakot, ka tiesību akti un lēmumi, kas pieņemti starptautisku organizāciju ietvaros, kurām Slovēnija ir nodevusi tiesības daļēji īstenot tās suverēnās tiesības (šajā gadījumā – Eiropas Savienība), Slovēnijā jāpiemēro saskaņā ar šo organizāciju tiesisko kārtību.

Institucionālā sistēma

Institūcijas, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pieņemšanu

Likumus pieņem Slovēnijas Nacionālā asambleja (Državni zbor) - divpalātu parlamenta apakšpalāta. Saskaņā ar Konstitūcijas 80. un 81. pantu Nacionālā asambleja sastāv no 90 deputātiem, kas pārstāv Slovēnijas pilsoņus. Astoņdesmit astoņus deputātus ievēl vispārējā, tiešā un aizklātā balsošanā. Nacionālajā asamblejā vienmēr jābūt ievēlētam arī vienam itāļu kopienas pārstāvim un vienam ungāru kopienas pārstāvim, ko ievēl attiecīgo kopienu locekļi. Nacionālo asambleju ievēl uz četriem gadiem.

Dekrētus pieņem valdība (Vlada), bet noteikumus pieņem atsevišķi ministri savā darbības jomā. Saskaņā ar Konstitūcijas 110.–119. pantu valdību veido ministru prezidents (predsednik vlade) un ministri. Savā darbības jomā valdība un atsevišķi ministri ir neatkarīgi un atskaitās Nacionālajai asamblejai, kas var veikt atstādināšanas procedūru (Konstitucionālajā tiesā), izteikt neuzticības balsojumu vai pēc pieprasījuma atbrīvot no amata. Ministru prezidentu ievēl Nacionālā asambleja, un pēc ievēlēšanas viņš vai viņa ierosina Nacionālajai asamblejai, kurus ministrus iecelt (vai atlaist).

Konstitucionālā tiesa (Ustavno sodišče) ir īpaši svarīga institucionālajā sistēmā, jo tā var atcelt likumus, izpildvaras tiesību aktus un vietējos rīkojumus, ja uzskata tos par neatbilstošiem Konstitūcijai. Tā arī izdod atzinumus par starptautisko līgumu atbilstību Konstitūcijai un lemj par pilsoņu individuālām sūdzībām saistībā ar Konstitūciju, ko var iesniegt pēc tam, kad visi pārējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti.

Vietējos rīkojumus pieņem vietējās padomes (občinski svet, mestni svet), kuras tiešā veidā ievēl pašvaldības iedzīvotāji.

Likumdošanas process

Likumprojektus Nacionālajai asamblejai var iesniegt valdība, Nacionālās asamblejas deputāti, Parlamenta augšpalāta – Nacionālā padome (Državni svet) vai vismaz pieci tūkstoši vēlētāju. Saskaņā ar Nacionālās asamblejas reglamentu (Poslovnik Državnega zbora), parastā likumdošanas procedūra Nacionālajā asamblejā sastāv no trim lasījumiem.

Turklāt Kārtības rullī ir paredzēta arī paātrināta ārkārtas procedūra. Saskaņā ar 86. pantu Nacionālā asambleja ir lemtspējīga, ja vairākums parlamenta locekļu ir klātesoši, un likums tiek pieņemts ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad ir paredzēts cita veida balsu vairākums. Nacionālā Padome pieņemtajam likumam var uzlikt veto, bet Nacionālā asambleja ar klātesošo deputātu balsu vairākumu šādu veto var pārbalsot.

Likumdošanas referendumu (Zakonodajni referendum) (kas paredzēts Konstitūcijas 90. pantā) regulē ar Referendumu un pilsoņu iniciatīvu likumu (Zakon o referendumu in o ljudski iniciativi), un tā rīkošanu var ierosināt Nacionālā asambleja vai pēc Nacionālās padomes pieprasījuma – vismaz viena trešdaļa deputātu vai četrdesmit tūkstoši vēlētāju. Vēlētājiem ir izdevība apstiprināt vai noraidīt Nacionālās asamblejas pieņemto likumu pirms to pasludina Republikas prezidents (Predsednik republike).

Pieņemto likumu astotajā dienā pēc tā pieņemšanas pasludina Republikas prezidents. Ievērojot Konstitūcijas 154. pantu, visi normatīvie akti ir jāpublicē, lai tie varētu stāties spēkā. Normatīvie akti ir jāpublicē Slovēnijas Republikas Oficiālajā laikrakstā (Uradni list Republike Slovenije jeb „UL RS”), bet vietējo pašvaldību rīkojumi un citi dokumenti tiek publicēti vietējos laikrakstos.

Konstitūcijas grozījumi tiek pieņemti saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta konstitūcijā. Priekšlikumu grozīt konstitūciju var iesniegt divdesmit Nacionālās asamblejas deputāti, valdība vai trīsdesmit tūkstoši vēlētāju. Par šādu priekšlikumu Nacionālā asambleja lemj ar klātesošo deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu, taču grozījumus var pieņemt tikai, ja par to nobalso divas trešdaļas no visiem deputātiem. Konstitūcijas 87. pantā ir paredzēts, ka pilsoņu un citu personu tiesības un pienākumus Nacionālā asambleja var noteikt tikai ar likumu.

ES iestāžu pieņemtās regulas un lēmumi Slovēnijas Republikā ir tieši piemērojami. Tos nav nepieciešams ratificēt un publicēt UL RS, lai tie būtu piemērojami.

Starptautiskie līgumi, kurus parakstījusi Slovēnijas Republika, stājas spēkā, līdzko tos ir ratificējusi Nacionālā asambleja saskaņā ar īpašu procedūru. Starptautiskos līgumus ratificē, pieņemot likumu, kura projektu iesniedz valdība. Likums par starptautiska līguma ratifikāciju tiek pieņemts ar klātesošo deputātu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien konstitūcijā vai likumā nav paredzēts citādi.

Juridiskās datubāzes

Slovēnijas Republikas normatīvo aktu reģistrs (Register predpisov RS)

Datubāzē Normatīvo aktu reģistrs ir sniegtas saites uz likumu, kas pieņemti kopš 1991. gada 25. Jūnija, un īstenošanas noteikumu, kas pieņemti kopš 1995. gada, pilna teksta redakcijām. Citu īstenošanas noteikumu pilna teksta redakciju pieejamība ir atkarīga no laika, kas nepieciešams, lai UL RS vietnē publicētu elektronisko versiju.

Nacionālās Asamblejas tiesību akti (Zakonodaja državnega zbora)

Datubāzē Nacionālās asamblejas tiesību akti ir iekļauti visu likumu un citu tiesību aktu, kurus apspriež Nacionālā Asambleja, teksti, tostarp:

  • Likumu konsolidētie teksti (prečiščena besedila zakonov) – likumu, kas pieņemti pēc 2002. gada 29. novembra un publicēti UL RS, oficiālie konsolidētie teksti un neoficiālie konsolidētie teksti no 2007. gada 17. jūnija;

  • Pieņemti likumi (sprejeti zakoni) – Nacionālās asamblejas pieņemtie likumi, kas publicēti UL RS kopš neatkarības iegūšanas 1991. gada 25. jūnijā;
  • pieņemtie tiesību akti (sprejeti akti) – dokumenti, ko pieņēmusi Nacionālā Asambleja un kas publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā laikrakstā kopš 1996. gada 28. novembra;
  • Likumprojekti (predlogi zakonov) – likumprojekti, kas iesniegti izskatīšanai attiecīgajā Nacionālās asamblejas sasaukumā (datubāzē ir iekļauti arī pieņemti likumi, kas vēl nav publicēti UL RS);
  • Likumprojektu redakcijas attiecīgajā lasījumā (obravnave zakonov) – Nacionālajai asamblejai pēc 1996. gada 28. novembra iesniegta likumprojekta redakcijas katrā lasījumā;
  • tiesību aktu projekti (predlogi aktov) – tiesību aktu projekti, kas iesniegti izskatīšanai attiecīgajā Nacionālās asamblejas sasaukumā (datubāzē ir iekļauti arī pieņemti tiesību akti, kas vēl nav publicēti UL RS);
  • tiesību aktu redakcijas attiecīgajā lasījumā (obravnave zakonov) – Nacionālajai asamblejai pēc 1996. gada 28. novembra iesniegta likumprojekta redakcijas katrā lasījumā;
  • rīkojumu projekti (predlogi odlokov) – rīkojumu projekti, kas iesniegti izskatīšanai attiecīgajā Nacionālās asamblejas sasaukumā (datubāzē ir iekļauti arī pieņemti rīkojumi, kas vēl nav publicēti UL RS);
  • attiecīgajā lasījumā pieņemto rīkojumu projektu redakcijas (obravnave odlokov) – Nacionālajai asamblejai pēc 1996. gada 28. novembra iesniegta rīkojuma projekta redakcijas katrā lasījumā.

Juridiskās informācijas sistēma (Pravno-informacijski sistem –PIS)

Juridiskās informācijas sistēma – Slovēnijas Republikas normatīvo aktu reģistrs (Register predpisov Republike Slovenije) – ir saistīts ar citu valsts iestāžu normatīvo aktu krājumiem un UL RS.

Slovēnijas Republikas Oficiālais laikraksts (Uradni list Republike Slovenije; UL RS)

Visi valsts normatīvie akti tiek publicēti Slovēnijas Republikas Oficiālajā laikrakstā. Visi dokumenti tiek publicēti tiešsaistē.

Noderīgas saites

Slovēnijas tiesību sistēma, Nacionālās asamblejas tiesību akti, Juridiskās informācijas sistēma, Slovēnijas Republikas Oficiālais laikraksts (UL RS)

Lapa atjaunināta: 02/11/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu