Šajā lapā ir sniegta informācija par Slovākijas tiesību sistēmu.
Meklēt informāciju pēc reģiona
Informācija par tiesību sistēmu Slovākijā ir pieejama tīmekļa lapā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls: tiesiskā kārtība civilprocesā.
Termins “tiesību avoti” tiek izmantots trīs dažādās nozīmēs:
Pamatojoties uz tiesību normu izcelsmi un saistošo formu, kādā tās izteiktas, tradicionāli tiek izšķirti šādi tiesību avotu veidi:
Viens no Slovākijas tiesību sistēmas pamatprincipiem ir tiesību normu hierarhija. Lai nodrošinātu likumību, ir svarīgi to pareizi saprast likumdošanas praksē un tiesību aktu īstenošanā. Tomēr normu hierarhija nav tikai tiešas loģiskas prioritātes vai pakārtotības jautājums. Hierarhija attiecas uz leģitimitātes jautājumu kopumā, un tā ietver kategorisku imperatīvu, ka pieņemt tiesību aktu var tikai ar likumu pilnvarota struktūra un šāda struktūra var rīkoties tikai likuma un savu likumdošanas pilnvaru ietvaros.
Tiesību normas tiek klasificētas pēc to “juridiskā spēka”. Juridiskais spēks attiecas uz tiesību aktu īpašībām — tas nozīmē, ka viens tiesību akts ir pakārtots citam tiesību aktam (aktam ar augstāku juridisko spēku) vai viens tiesību akts ir atvasināts no cita tiesību akta ar augstāku juridisko spēku. Attiecībā uz tiesību aktiem ar dažādu juridisko spēku — tiesību norma ar zemāku juridisku spēku nevar būt pretrunā augstākai tiesību normai, bet augstāka tiesību norma var prevalēt pār zemāku.
Pēc to juridiskā spēka tiesību aktus var izkārtot šādā hierarhijā.
Primārie tiesību akti (likumi):
Sekundārie (pakārtotie) tiesību akti:
Tiesību normu sistēmā tas, ka tiesību akts ir prioritārs, būtībā nozīmē, ka visām citām tiesību normām ir jābūt no šā tiesību akta izrietošām, šim tiesību aktam atbilstošām un tās nedrīkst būt tam pretrunā. Praksē tas nozīmē, ka gadījumos, kad zemāka līmeņa tiesību norma ir pretrunā augstākai tiesību normai, ir jārīkojas saskaņā ar augstāko tiesību normu.
Tiesību aktus var pieņemt šādas struktūras un iestādes (likumdevējas iestādes):
Likumdošanas procesa posmi:
Tiesību akta priekšlikuma iesniegšana — likumdošanas iniciatīva
Saskaņā ar Likuma Nr. 460/1992 (Slovākijas Republikas Konstitūcija) 87. panta 1. punktu tiesību akta priekšlikumu var iesniegt:
Tiesību aktu priekšlikumus iesniedz strukturēti pa sadaļām, un tiem pievieno preambulu.
Debates par tiesību akta priekšlikumu
Saskaņā ar Slovākijas Republikas Nacionālās padomes reglamentu (Likums Nr. 350/1996) tiesību aktu priekšlikumi tiek skatīti trīs lasījumos.
Balsošana (lemšana par tiesību akta projektu)
Lai tiesību aktu pieņemtu, absolūtam vairākumam klātesošo deputātu ir jānobalso “par”.
Konstitūcijas grozīšanai vai kāda atsevišķa tās panta svītrošanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, proti, tas ir iespējams, ja to atbalsta vismaz trīs piektdaļas no visiem Slovākijas Republikas Nacionālās padomes deputātiem (3/5 no 150).
Slovākijas Republikas Nacionālajā padomē kvorums tiek sasniegts, klātesot vismaz pusei deputātu.
Pieņemtā tiesību akta projekta parakstīšana
Pieņemto tiesību akta projektu paraksta:
Šajā procedūras posmā tiek pārbaudīts pieņemtā tiesību akta projekta saturs, atbilstība procedūrai, kā arī galīgā redakcija. Parakstot tiesību aktu, minētās konstitucionāli augstākās valsts amatpersonas apstiprina tā galīgo redakciju.
Prezidentam ir tiesības izmantot tā saukto “atliekošo veto”, proti, tiesības atteikties parakstīt pieņemtu tiesību aktu, ja tā saturā ir nepilnības. Tādā gadījumā prezidents pieņemto tiesību aktu ar saviem komentāriem nosūta atpakaļ Slovākijas Republikas Nacionālajai padomei atkārtotai izskatīšanai.
Atkārtotai izskatīšanai nodoto aktu vēlreiz izskata otrajā un trešajā lasījumā. Šajā posmā Slovākijas Republikas Nacionālā padome var ņemt vērā prezidenta komentārus, tomēr tai nav pienākuma to darīt. Slovākijas Republikas Nacionālā padome var noraidīt “atliekošo veto” ar atkārtotu balsojumu, kā rezultātā likums tiek izsludināts, pat ja prezidents to neparaksta.
Tiesību akta izsludināšana (publicēšana)
Izsludināšana ir pēdējais likumdošanas procesa posms. Likumi, kas attiecas uz visu valsti, tiek oficiāli publicēti Slovākijas Republikas Tiesību aktu krājumā (Zbierka zákonov); par publicēšanu atbild Slovākijas Tieslietu ministrija. Tiesību aktu krājums ir Slovākijas Republikas valsts publikācija. Tas ir pieejams gan elektroniski, gan papīra formātā. Tiesību aktu krājuma elektroniskajai versijai un drukātajai versijai ir vienāds juridiskais spēks, un to saturs ir identisks. Tiesību aktu krājuma elektroniskā versija ir pieejama bez maksas portālā “Slov-Lex”.
Stāšanās spēkā un piemērošana
Tiesību akti stājas spēkā dienā, kad tie publicēti Tiesību aktu krājumā.
Tiesību akti ir piemērojami, sākot no 15. dienas pēc publicēšanas Tiesību aktu krājumā, ja vien tiesību aktā nav noteikts vēlāks piemērošanas datums.
Citi akti kļūst saistoši dienā, kad tie publicēti Tiesību aktu krājumā.
Zemāka juridiskā spēka normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.
Normatīvos aktus var grozīt vai atcelt tikai ar tā paša vai augstāka ranga normatīvajiem aktiem.
Pretrunas starp tiesību aktiem ar vienādu juridisko spēku praksē tiek risinātas pēc principa, ka ar jaunāku tiesību aktu tiek atcelts vai grozīts vecāks tiesību akts, bet konkrētāka tiesību norma atceļ vai groza vispārīgu normu.
Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa lemj par to, vai:
Ja Konstitucionālā tiesa lemj, ka pastāv pretruna starp tiesību aktiem, neatbilstīgais tiesību akts, tā daļas vai atsevišķi noteikumi kļūst nepiemērojami. Ja iestāde, kas tiesību aktu izdevusi, nesaskaņo to ar attiecīgo augstāka spēka tiesību aktu likumā noteiktajā termiņā no sprieduma pieņemšanas brīža, tad tiesību akts, tā daļas vai atsevišķi noteikumi zaudē spēku.
Tieslietu ministrijas portālā “Elektroniskais Tiesību aktu krājums (Slov-Lex)” pieejamas divas savstarpēji saistītas informācijas sistēmas:
Ieguvumi mērķgrupām
Fundamentālais tiesību princips, ka visiem ir zināmas piemērojamās un spēkā esošās tiesību normas un ka visi apzinās savas tiesības un pienākumus, praksē ir arvien grūtāk piemērojams, jo tiesību aktu kopums kļūst arvien apjomīgāks un sarežģītāks. “Slov-Lex” projekts palīdzēs sekmīgāk īstenot šo principu, jo spēkā esošie tiesību akti būs viegli pieejami ikvienam:
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.