Meklēt informāciju pēc reģiona
Vārdkopa „tiesību avoti” sniedz priekšstatu par tiesību rašanās pirmsākumu.
Mūsdienās par galvenajiem tiesību avotiem var uzskatīt Konstitūciju un likumus.
Luksemburgas Konstitūcija
Pirmā Luksemburgas Konstitūcija tika pieņemta 1841. gadā, divus gadus pēc Luksemburgas neatkarības iegūšanas 1839. gadā. Pirmajai sekoja vēl divas konstitūcijas, kas tika pieņemtas 1848. un 1856. gadā.
Pašreizējā Luksemburgas Konstitūcija ir pieņemta 1868. gada 17. oktobrī, un tās teksts laika gaitā vairākas reizes ir pārstrādāts.
Luksemburgas Konstitūcija ir stingri sistēmiski rakstīta konstitūcija. Tā kā Konstitūcija ir pamatlikums, tā ir vairāk pasargāta pret izmaiņām nekā parasti likumi.
Pašreizējo Konstitūciju veido 121 pants, kas sadalīts 13 nodaļās. Tajā izklāstīti valsts konstitucionālie pamati, pilsoņu tiesību un brīvību garantija un valsts iestāžu organizācija.
Likums kā tiesību avots
Likumdošanas sistēma
Luksemburgas Lielhercogistes likumdošanas sistēmā likumu ierosināšanas tiesības ir Deputātu palātai vai valdībai.
Valdības tiesības ierosināt likumu sauc par „valdības iniciatīvu” un tās tiek īstenotas, iesniedzot „likumprojektus”.
Deputātu palātas tiesības ierosināt likumu sauc par „parlamenta iniciatīvu” un tās tiek īstenotas, iesniedzot „likumu priekšlikumus”.
Pēc tam šie likumu projekti vai priekšlikumi, lai saņemtu atzinumu, tiek iesniegti attiecīgajās iestādēs (profesionālajās kamerās), bet jo sevišķi atzinuma saņemšanai Valsts padomē. Pēc Valsts padomes atzinuma saņemšanas lēmuma projekts vai priekšlikums tiek nosūtīts atpakaļ uz Deputātu palātu.
Luksemburgas vienkameras sistēmā Deputātu palātai pēc balsojuma par likumprojektu atkārtoti jāizskata tā kopējais teksts pēc vismaz 3 mēnešu perioda, izņemot gadījumus, kad Palāta un Valsts padome katra neatkarīgi nolemj, ka no šī otrā balsojuma Palātā var atteikties. Lai likums iegūtu spēku, pēc galīgā balsojuma Deputātu palātā lielhercogam tas jāizsludina un likums jāpublicē Mémorial.
Noteikumu sistēma
Saskaņā ar 2. pantu 1996. gada 12. jūlija likumā par Valsts padomes reformu attiecībā uz visiem noteikumu projektiem, kas pieņemti likumu vai līgumu izpildīšanai, pirms tos iesniedz lielhercogam vispirms ir jāsaņem Valsts padomes atzinums.
Tomēr valdība var atkāpties no šī vispārējā principa steidzamības gadījumos (ko par tādiem atzīst lielhercogs, pamatojoties uz ierosinājumu izteikušā ministra pienācīgi pamatotu ziņojumu) un nepieprasīt Valsts padomes atzinumu. Taču šo steidzamības procedūru izmanto tikai izņēmuma gadījumos.
Turklāt, ja likums formāli paredz, ka Valsts padomei jāsniedz atzinums par noteikumiem, kas pieņemti likuma izpildīšanai, nekādā gadījumā nedrīkst izmantot steidzamības procedūru. Tas pats ir spēkā, veicot grozījumus kādā noteikumu projektā, par kuru Valsts padome jau sniegusi pirmo atzinumu.
Tāpat kā par likumiem, arī par noteikumu projektiem Valsts padome savu atzinumu sniedz pamatota ziņojuma veidā, kas ietver vispārējos apsvērumus, projekta teksta pārbaudi un nepieciešamības gadījumā pretplānu.
Valsts padome pārbauda noteikuma projekta saturu un formu, kā arī tā atbilstību citām augstākām tiesību normām.
Tīmekļa vietne Légilux ir Luksemburgas Lielhercogistes valdības juridiskais portāls internetā.
Tajā var piekļūt Luksemburgas likumdošanas aktiem Mémorial A vienkārša teksta formā vai konsolidētu tekstu formā, kuru lielākā daļa iekļauti likumdošanas kodeksos un krājumos.
Tīmekļa vietne ir iedalīta trīs galvenajās sadaļās:
Jā, piekļuve datu bāzēm ir bezmaksas.
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.