Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Valsts tiesību akti

Vācija

Šajā iedaļā atradīsiet informāciju par tiesību sistēmu Vācijā.

Saturu nodrošina
Vācija

Vācijas Federatīvā Republika ir demokrātiska, federāla un sociāla konstitucionāla valsts. Demokrātiskas, federālas un sociālas konstitucionālas valsts principi kopā ar pamattiesībām veido nepārkāpjamu Vācijas konstitūcijas pamatu, ko sargā Federālā Konstitucionālā tiesa.

Tiesību avoti

Visu tiesību avotu pamats ir Vācijas konstitūcija — Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikums (Grundgesetz), kurā ir:

  • noteikta valsts un tās augstāko pārvaldes orgānu pamatuzbūve un būtiskie uzbūves principi,
  • definēti principi, saskaņā ar kuriem notiek Bundestāga (Vācijas Federālā parlamenta) vēlēšanas,
  • nodrošināts brīvi ievēlēto Bundestāga deputātu statusa un tiesību pamats,
  • īsi aprakstīta Bundestāga organizācija un darbība.

Juridisko instrumentu veidi — apraksts

Vācijas iekšējo tiesību galvenie rakstītie avoti ir Pamatlikums, tiesību akti, deleģētie tiesību akti un saistoši noteikumi. Papildus šiem avotiem pastāv nerakstītie tiesību avoti, pie kuriem pieder starptautisko tiesību vispārīgie principi, paražu tiesības un judikatūra (jo īpaši Federālās Konstitucionālās tiesas nolēmumi).

Vācija ir federāla valsts, ko veido 16 federālās zemes — Länder. Līdz ar to Vācijā ir federāli tiesību akti, ko piemēro visā federācijas teritorijā, un federālo zemju tiesību akti, kuri ir spēkā tikai attiecīgajā zemē. Katrai zemei ir sava konstitūcija un saskaņā ar Pamatlikumu noteiktajā tiesību sistēmā katrai zemei ir arī tiesības pieņemt tiesību aktus, deleģētos tiesību aktus un saistošus noteikumus.

Federācijas un federālo zemju likumdošanas kompetenci sīki reglamentē Pamatlikums. Tā 71. līdz 74. pantā ir noteiktas federācijas likumdošanas tiesības. Visos pārējos gadījumos tiesību aktus izdod federālās zemes.

Federācijas ekskluzīvās likumdošanas tiesības

Jomās, kurās federācijai ir ekskluzīvas likumdošanas tiesības, zemes var pieņemt tiesību aktus tikai tad, ja tas ir skaidri paredzēts federālajās tiesībās (Pamatlikuma 71. pants).

Saskaņā ar Pamatlikuma 73. pantu federācijai ir ekskluzīvas likumdošanas tiesības šādās jomās (inter alia): visi ārpolitikas jautājumi, aizsardzība (tostarp civiliedzīvotāju aizsardzība), pilsonība, pārvietošanās brīvība, pases, dzīvesvietas reģistrācija un personas apliecības, imigrācija, emigrācija un izdošana, valūta un nauda, muitas un tirdzniecības telpas vienotība, gaisa transports, federācijas un zemju sadarbība kriminālpolicijas darbības jomā un noteikumi par ieročiem un sprāgstvielām.

Konkurējošās likumdošanas tiesības

Jomās, kurās federācijai un federālajām zemēm ir konkurējošas likumdošanas tiesības, zemēm ir tiesības pieņemt tiesību aktus, ja tajā pašā jomā likumdošanas tiesības neīsteno federācija (Pamatlikuma 72. pants). Konkurējošas likumdošanas tiesības pastāv šādās tiesību jomās: civiltiesības, krimināltiesības un ceļu satiksmes noteikumi, kā arī biedrošanās noteikumi, noteikumi par ārvalstu valstspiederīgo uzturēšanos un uzņēmējdarbību, noteikumi, kas attiecas uz ekonomiskiem jautājumiem, darba tiesības un daži patērētāju aizsardzības aspekti. Saistībā ar dažiem jautājumiem, kas saskaņā ar Pamatlikuma 74. pantu ietilpst konkurējošo likumdošanas tiesību jomā, federācijai ir tiesības pieņemt tiesību aktus tikai tad, ja līdzvērtīgu dzīves apstākļu nodrošināšana visā federālajā teritorijā vai tiesiskas vai saimnieciskas vienotības saglabāšana valsts interesēs liek pieņemt federālu regulējumu.

Federālo zemju likumi nedrīkst būt pretrunā federālajiem likumiem. Saskaņā ar Pamatlikuma 31. pantu “federālās tiesības ir prioritāras attiecībā pret federālās zemes tiesībām”. Šo principu piemēro neatkarīgi no konfliktējošo tiesību normu hierarhiskā statusa, tāpēc, piemēram, federālam tiesību aktam ir lielāks juridisks spēks nekā federālās zemes konstitūcijai.

Normu hierarhija

Valsts iekšējo normu virsotnē atrodas Pamatlikums. Tas ir augstāks par visiem pārējiem iekšējo tiesību avotiem un kā valsts konstitūcija ir instruments, no kura ir atkarīga visa Vācijas tiesiskā sistēma. Ikvienai Vācijā pieņemtai tiesību normai gan pēc formas, gan būtības ir jāatbilst Pamatlikumam. Lai to nodrošinātu, Pamatlikuma 20. panta 3. punktā ir noteikts, ka likumdevējai varai ir saistoša konstitucionālā kārtība, bet izpildvarai un tiesu varai — likums un taisnība. Turklāt likumdevējai varai, izpildvarai un tiesu varai jo īpaši saistošas ir Pamatlikuma 1. līdz 19. pantā izklāstītās pamattiesības, kas ir tieši piemērojamas tiesības (1. panta 3. punkts). Pamatlikuma prioritāti pilnīgi garantē Federālā Konstitucionālā tiesa.

Pamatlikuma 79. panta 2. punkts nosaka, ka Pamatlikumu var grozīt tikai tad, ja par to nobalso divas trešdaļas Bundestāga locekļu un divas trešdaļas Bundesrāta locekļu; Bundesrāts ir orgāns, ar kura starpniecību federālās zemes piedalās federācijas likumdošanā un pārvaldē un tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz Eiropas Savienību. Dažas galvenās Pamatlikuma daļas — federācijas sadalījumu zemēs, to principiālo piedalīšanos likumdošanas procesā un 1. līdz 20. pantā noteiktos principus — nedrīkst grozīt vispār (79. panta 3. punkts).

Vispārīgie starptautisko tiesību principi ieņem zemāku vietu nekā konstitūcija, bet ir augstāki par federācijas un federālo zemju tiesību aktiem. Pamatlikumā ir skaidri noteikts, ka šie vispārīgie principi ir neatņemama federālās tiesību sistēmas daļa, ka tiem ir lielāks juridisks spēks nekā federālajiem tiesību aktiem un tie tieši rada tiesības un pienākumus federālās teritorijas iedzīvotājiem (25. pants). Šie vispārīgie starptautisko tiesību principi ar juridisku ietekmi uz indivīdiem (t. i., ne vienkārši noteikumi, kas attiecas uz valsti) ietver, piemēram, atbilstošas tiesiskās aizsardzības garantijas ārvalstniekiem vai “izņēmuma principu”, saskaņā ar kuru kriminālai tiesvedībai jāatbilst izdodošās ārvalsts izdošanas atļaujā paredzētajiem noteikumiem.

Tiesību akti ieņem zemāku vietu nekā konstitūcija. Federācijas likumdošanas tiesības attiecībā uz federālajām zemēm ir sīki izklāstītas Pamatlikumā (71.–74. pants). Tiesību aktus izdod Bundestāgs kopā ar Bundesrātu. Likumprojektus Bundestāgā var iesniegt federālā valdība, Bundesrāts vai Bundestāga deputāti (parlamentāra grupa vai 5 % parlamenta locekļu). Pamatlikumā ir paredzēti gadījumi, kad tiesību akta galīgajam apstiprinājumam Bundestāgā vajag Bundesrāta piekrišanu (saskaņā ar Bundesrāta tīmekļa vietnē publicētajiem statistikas datiem pašlaik tie ir aptuveni 45 % no visiem tiesību aktiem). Pret pārējiem Bundestāga izdotajiem tiesību aktiem Bundesrāts var tikai iesniegt iebildumus, ko Bundestāgs var noraidīt. Ja Bundestāga un Bundesrāta starpā rodas domstarpības, var sasaukt apvienoto komiteju kopīgai likumprojektu izskatīšanai (Starpniecības komiteju), kurā vienādā skaitā ir pārstāvēti Bundestāga un Bundesrāta locekļi (pašlaik 16 no katras struktūras). Starpniecības komitejas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus vienprātības panākšanai, lai gan tā nevar pieņemt lēmumus Bundestāga un Bundesrāta vārdā.

Deleģētie tiesību akti ir subordinēti tiesību aktiem, un tos var izdot federālā valdība, federālie ministri vai federālo zemju valdības. Saistoši noteikumi normu hierarhijā ieņem zemāku vietu nekā deleģētie tiesību akti, un tos var izdot juridiskas personas, kas izveidotas publisko tiesību jomā (piemēram, pašvaldības).

Institucionālā sistēma

Institūcijas, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pieņemšanu

Vācijā tiesību aktus pieņem valsts parlamenti. Tāpēc Bundestāgs ir augstākais likumdošanas orgāns. Par visiem tiesību aktiem, kas ietilpst Vācijas Federācijas kompetences jomā, tas lemj likumdošanas procesā, kurā jāpiedalās arī Bundesrātam.

Bundesrātam, federālajai valdībai un Bundestāga deputātiem un parlamentārajām grupām ir tiesības iesniegt Bundestāgam jaunu vai pārskatītu tiesību aktu likumprojektus. Likumprojektus Parlamentā apspriež, tos izskata un par tiem balso saskaņā ar precīzi reglamentētu procedūru.

Saskaņā ar Vācijas federālo sistēmu ievērojama valsts varas daļa pieder federālajām zemēm, tāpēc tiesību aktu pieņemšanā piedalās arī Bundesrāts. Visus tiesību aktus iesniedz Bundesrātam, kas par tiem balso un atkarībā no ierosinātā tiesību akta veida var pat noraidīt dažus priekšlikumus.

Papildu informāciju skatīt Bundestāga tīmekļa vietnē.

Lēmumu pieņemšanas process

Tiesību aktu pieņemšana

Lielāko daļu likumprojektu un apspriežamo jautājumu sagatavo federālā valdība. Izpildvaras hierarhijā tā ieņem centrālo vietu, tāpēc tai ir vislielākā tiesību aktu īstenošanas pieredze un nepastarpināta informācija par to, kurās jomās jāpieņem jauni tiesību akti.

Tomēr likumprojektus, kas pārtop jaunos tiesību aktos, var ierosināt ne vien federālā valdība, bet arī Bundesrāts un Vācijas Bundestāga deputāti.

Federālās valdības vai Bundesrāta ierosinātās iniciatīvas

Ja federālā valdība vēlas grozīt vai ierosināt kādu tiesību aktu, federālajam kancleram attiecīgais likumprojekts sākotnēji jānosūta Bundesrātam.

Bundesrātam parasti ir sešas nedēļas, lai iesniegtu ar likumprojektu saistītus komentārus, uz kuriem valdība savukārt var atbildēt ar rakstiskiem pretargumentiem. Tad federālais kanclers likumprojektu ar Bundesrāta komentāriem nosūta Bundestāgam. Izņēmums ir budžeta likumprojekts, ko vienlaicīgi nosūta Bundesrātam un Bundestāgam.

Līdzīgu procedūru piemēro, ja likumdošanas iniciatīvas ierosina Bundesrāts. Kad vairākums Bundesrāta locekļu ir nobalsojuši par kādu likumprojektu, to vispirms nosūta federālajai valdībai, kas parasti sešās nedēļās sagatavo komentārus, un tad projektu ar komentāriem nosūta Bundestāgam.

Bundestāga deputātu ierosinātās iniciatīvas

Likumprojektus var ierosināt arī Bundestāga deputāti — tādā gadījumā viņiem jāiegūst vismaz vienas parlamentārās grupas vai 5 % Bundestāga deputātu atbalsts.

Šādi ierosināti likumprojekti nav vispirms jāiesniedz Bundesrātam. Tāpēc valdība dažkārt vienojas ar Bundestāga parlamentārajām grupām, lai tās iesniedz īpaši steidzamus likumprojektus.

Izdrukātu materiālu izdalīšana

Pirms likumprojekta izskatīšanas Bundestāgā tas vispirms jānosūta Bundestāga prezidentam un administrācijai tas jāreģistrē un jāizdrukā.

Izdrukāto likumprojektu izdala visiem Bundestāga un Bundesrāta locekļiem un nosūta federālajām ministrijām kā izdrukātu Bundestāga dokumentu.

Tiklīdz likumprojekts ir iekļauts plenārsēdes darba kārtībā, tā izskatīšanas pirmais posms Parlamentā ir beidzies un to var oficiāli ierosināt Bundestāga publiskajā forumā.

Trīs lasījumi plenārsēdēs

Debates par likumprojektiem parasti notiek trīs reizes Bundestāga plenārsēdēs — šīs debates sauc par lasījumiem.

Pirmajā lasījumā debates rīko tikai tad, ja par to ir vienojusies Vecāko padome (īpaša Bundestāga izpildstruktūra) vai ja to pieprasa kāda no parlamentārajām grupām. Lielākoties tas notiek, ja likumprojekti ir ļoti strīdīgi vai īpaši skar sabiedrības intereses.

Pirmā lasījuma galvenais mērķis ir iecelt vienu vai vairākas komitejas, kas izskata likumprojektu un sagatavo to otrajam lasījumam. Šis darbs notiek, ievērojot Vecāko padomes ieteikumus.

Ja ieceļ vairākas komitejas, vienai no tām uztic kopīgo atbildību, un tā atbild par likumprojekta virzību Parlamentā. Pārējo komiteju uzdevums ir sniegt atzinumus par likumprojektu.

Likumdošanas darbs komitejās

Galvenais ar tiesību aktu izstrādi saistītais darbs notiek pastāvīgajās komitejās, kurās darbojas deputāti no visām parlamentārajām grupām. Komiteju locekļi iepazīstas ar materiāliem un apspriež tos komiteju sanāksmēs. Komitejas var arī uzaicināt ekspertus un interešu grupu pārstāvjus uz atklātu uzklausīšanu.

Paralēli komiteju darbam parlamentārās grupas veido darba grupas, kurās tās analizē attiecīgos jautājumus un definē savu nostāju.

Parlamentārās grupas komitejās bieži atrod kopīgu valodu. Valdošo un opozīcijas partiju parlamentāro grupu sadarbības rezultātā lielākajā daļā likumprojektu veic lielākus vai mazākus labojumus.

Pēc likumprojekta izskatīšanas beigām atbildīgā komiteja plenārsēdei iesniedz ziņojumu par likumprojekta izskatīšanas gaitu un rezultātiem. Pamatojoties uz komitejas ieteikto lēmumu, plenārsēdē notiek likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā.

Debates otrajā lasījumā

Pirms otrā lasījuma visi deputāti saņem izdrukātu lēmuma priekšlikumu. Tas nozīmē, ka deputāti ir labi sagatavojušies debatēm. Pirms šīm debatēm arī parlamentārās grupas rīko iekšējas sanāksmes, lai vēlreiz saskaņotu nostāju un publiskajā otrajā lasījumā paustu vienotu viedokli.

Pēc vispārīgajām debatēm var atsevišķi aplūkot katru likumprojekta noteikumu. Tomēr parasti deputāti nekavējoties pāriet pie balsošanas par likumprojektu kopumā.

Ikviens Bundestāga deputāts var iesniegt grozījumu priekšlikumus, ko uzreiz izskata plenārsēdē. Ja plenārsēdē grozījumus apstiprina, likumprojekta jaunā versija vispirms jāizdrukā un jāizdala deputātiem. Tomēr šo procedūru var saīsināt, ja tam piekrīt divas trešdaļas klātesošo deputātu. Tādā gadījumā uzreiz var pāriet pie trešā lasījuma.

Balsošana trešajā lasījumā

Atkārtotas debates trešajā lasījumā rīko tikai tad, ja to pieprasa kāda parlamentārā grupa vai vismaz 5 % Bundestāga deputātu.

Šajā stadijā atsevišķi deputāti grozījumus vairs nevar iesniegt — to var darīt tikai kāda parlamentārā grupa vai 5 % Bundestāga deputātu. Turklāt priekšlikumus var iesniegt tikai par otrajā lasījumā pieņemtiem grozījumiem.

Trešā lasījuma beigās notiek galīgais balsojums. Atbildot uz Bundestāga prezidenta aicinājumu balsot, deputāti pieceļas kājās, tādējādi norādot, ka balso par vai pret likumprojektu vai atturas.

Ja Bundestāga plenārsēdē likumprojekts iegūst vajadzīgo balsu vairākumu, to kā tiesību aktu nosūta Bundesrātam.

Bundesrāta piekrišana

Ar Bundesrāta starpniecību federālās zemes iesaistās ikviena tiesību akta izstrādē. Šajā ziņā Bundesrāta tiesības piedalīties likumdošanā ir precīzi noteiktas.

Bundesrāts nevar grozīt Bundestāga pieņemtos tiesību aktus. Tomēr, ja Bundesrāts nepiekrīt kādam tiesību aktam, tas var pieprasīt, lai iesaistās Starpniecības komiteja. Starpniecības komitejā vienādā skaitā ir pārstāvēti Bundestāga un Bundesrāta locekļi.

Pieņemot dažus likumprojektus, Bundesrāta piekrišana ir obligāta. Tādi likumprojekti ir, piemēram, tiesību akti, kas ietekmē federālo zemju finanses un administratīvo kompetenci.

Ja jāpieņem likumprojekti, pret kuriem Bundesrāts var tikai iebilst, Bundestāgs var pasludināt tiesību aktus par spēkā esošiem arī tad, ja Starpniecības komitejā nav panākta vienošanās. Tomēr tādā gadījumā par likumprojektu jābalso vēlreiz, un Bundestāgs to pieņem ar absolūto balsu vairākumu.

Stāšanās spēkā

Lai likumprojekts varētu stāties spēkā, pēc tā apstiprināšanas Bundestāgā un Bundesrātā jāveic vēl dažas procedūras.

Pieņemto tiesību aktu vispirms izdrukā un nosūta federālajam kancleram un kompetentajam federālajam ministram, kas to paraksta.

Tad tiesību aktu nosūta federālajam prezidentam, kas to apstiprina. Federālais prezidents pārbauda, vai tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar konstitūciju un vai tajā nav acīmredzamu Pamatlikuma materiālo tiesību normu pārkāpumu. Pēc šīm pārbaudēm federālais prezidents tiesību aktu paraksta un izdod rīkojumu par tā publicēšanu Federālās Likumdošanas Vēstnesī (Bundesgesetzblatt).

Līdz ar to tiesību akts ir izsludināts. Ja tiesību aktā nav norādīta konkrēta spēkā stāšanās diena, tas stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc tā publicēšanas Federālās Likumdošanas Vēstnesī.

Papildu informāciju skatīt Vācijas Parlamenta tīmekļa vietnē (Bundestāgs).

Juridiskās datubāzes

Vācijas Federālās Tieslietu ministrijas juridiskajā datubāzē JURIS cita starpā ir publicētas federālo tiesību aktu atjauninātas spēkā esošas versijas. Datubāzē ir iekļautas arī visas agrākās tiesību aktu versijas un jau publicēti tiesību akti, kas vēl nav stājušies spēkā.

Datubāzē atrodams arī Apvienošanas līgums un bijušās VDR noteikumi, ko joprojām piemēro Vācijas Federatīvajā Republikā.

Šajā datubāzē ir iekļauti visi pašlaik spēkā esošie federālo zemju (Länder) tiesību akti.

Daži tiesību akti ir pieejami arī angļu valodā, piemēram:

Šai datubāzei nevar piekļūt bez maksas.

Ikviens interesents bez maksas var piekļūt divām juridiskām datubāzēm, kurās ir iekļauti gandrīz visi pašlaik spēkā esošie federālie tiesību akti (tostarp deleģētie tiesību akti) un kuras ir pieejamas Gesetze im Internet un Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē. Abas datubāzes uztur Federālā Tieslietu ministrija kopā ar Juris GmbH.

Turklāt Federālā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Juris GmbH ir izveidojusi federālo noteikumu publikāciju datubāzi.

Saites

Vācijas federālā valdība

Federālo noteikumu publikācijas

Civilkodeksa ievadlikums

Kriminālkodekss

Civilkodekss

Bundestāgs

Federālie orgāni

Lapa atjaunināta: 20/02/2013

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu