Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Valsts tiesību akti

Horvātija

Saturu nodrošina
Horvātija

Horvātijas Republikas Konstitūcija

Horvātijas Republikas Konstitūcija

Pieņemot jauno 1990. gada konstitucionālo kārtību, Horvātijas Republikas 1990. gada 22. decembra Konstitūcijā (turpmāk “1990. gada Konstitūcija”), tika noteikts Horvātijas Republikas Konstitucionālās tiesas (turpmāk “Konstitucionālā tiesa”) sastāvs, tās pilnvaras un ierobežojumi.

Saskaņā ar 1990. gada Konstitūciju:

  • Konstitucionālajā tiesā ir 11 tiesneši, kurus uz astoņiem gadiem ievēl Pārstāvju palāta, balstoties uz Horvātijas Republikas parlamenta Apgabalu palātas priekšlikumu, un kurus izvēlas no izcilu juridisko ekspertu vidus, jo īpaši no tiesnešu, prokuroru, juriskonsultu/zvērinātu advokātu un universitātes tiesību zinātņu profesoru vidus;
  • Konstitucionālā tiesa ievēl tiesas priekšsēdētāju uz četriem gadiem; Konstitucionālās tiesas tiesneši nedrīkst pildīt citus publiskus vai profesionālus pienākumus;
  • Konstitucionālās tiesas tiesnešiem ir tāda pati imunitāte kā Horvātijas parlamenta locekļiem;
  • Konstitucionālās tiesas tiesnesi var atbrīvot no amata pirms termiņa beigām, uz kuru viņš ievēlēts, ja viņš to lūdz, ja viņam piespriests cietumsods vai ja Konstitucionālā tiesa pati konstatē, ka viņš ilgstoši nespēj pildīt savus pienākumus.

Saskaņā ar 1990. gada Konstitūciju Konstitucionālajai tiesai ir šādas galvenās pilnvaras:

  • lemt par likumu atbilstību Konstitūcijai un tos atcelt, ja tiek konstatēta to neatbilstība Konstitūcijai;
  • lemt par citu tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai un tiesību aktu kopumam un atcelt vai anulēt jebkurus citus tiesību aktus, kurus tā uzskata par neatbilstīgiem Konstitūcijai vai pretlikumīgiem;
  • aizsargāt Konstitūcijā noteiktās cilvēku un pilsoņu brīvības un tiesības tiesvedībās, kas ierosinātas uz konstitucionālas sūdzības pamata;
  • lemt par jurisdikcijas konfliktiem starp likumdevēja, izpildvaras un tiesu iestādēm;
  • pārraudzīt politisko partiju programmu un darbību atbilstību Konstitūcijai un, iespējams, aizliegt to darbību, ja to programma vai darbība draud vardarbīgi ietekmēt Horvātijas Republikas demokrātisko konstitucionālo kārtību, neatkarību, vienotību vai teritoriālo neaizskaramību;
  • pārraudzīt vēlēšanu un republikas mēroga referendumu atbilstību Konstitūcijai un to likumību, un atrisināt ar vēlēšanām saistītus strīdus, kuri nav tiesu kompetencē;
  • pēc Horvātijas Republikas valdības priekšlikuma noteikt, ka Republikas prezidents ilgstoši nespēj pildīt savus pienākumus, kā rezultātā Republikas prezidenta pienākumus uz laiku pilda Horvātijas Parlamenta priekšsēdētājs;
  • procedūrās, kas ierosinātas ar visu Horvātijas parlamenta Pārstāvju palātas pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu, lemt par Republikas prezidenta atstādināšanu no amata – tam nepieciešams visu tiesnešu divu trešdaļu vairākuma balsojums. Ja Konstitucionālā tiesa šo atstādināšanu atbalsta, Republikas prezidents pārtrauc pildīt pienākumus saskaņā ar Konstitūciju.

1990. gada Konstitūcijā arī noteikts, ka ar konstitucionālu likumu var regulēt nosacījumus par Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanu un to pilnvaru termiņa izbeigšanu, nosacījumus un termiņus konstitucionālisma un likumības pārskatīšanas procedūru uzsākšanai, tās lēmumu procedūras un tiesiskās sekas, konstitucionālo brīvību un cilvēku, un pilsoņu tiesību aizsardzību, un citus jautājumus, kas ir svarīgi, lai Konstitucionālā tiesa varētu pildīt savus pienākumus un veikt savu darbu, un ka šis konstitucionālais akts jāpieņem saskaņā ar Konstitūcijas grozīšanas procedūru.

Kopš 1990. gada neviens likums Horvātijas Republikas konstitucionālajā kārtībā, neskaitot Konstitucionālo likumu par Horvātijas Republikas Konstitucionālo tiesu, nebija jāpieņem, izmantojot procedūru, kas noteikta pašai Konstitūcijai, t. i., kam Konstitūcija piešķir konstitucionālu spēku. Tas skaidri norāda uz Konstitūcijas pārskatīšanas nozīmīgumu un lomu Horvātijas Republikas tiesību sistēmā.

Saskaņā ar 1990. gada Konstitūciju Horvātijas parlaments 1991. gada martā pieņēma pirmo Konstitucionālo likumu par Horvātijas Republikas Konstitucionālo tiesu (turpmāk “1991. gada Konstitucionālais likums”), kas paplašina 1990. gada Konstitūcijā noteiktās Konstitucionālās tiesas pilnvaras.

Pirmo reizi 1990. gada Konstitūcija tika grozīta 1997. gada beigās, kad tika pieņemts Horvātijas Republikas Konstitūciju grozošais un papildinošais Konstitucionālais likums. Ar šiem grozījumiem un papildinājumiem netika mainīts vai papildināts neviens no 1990. gada Konstitūcijas noteikumiem, kas reglamentēja Konstitucionālās tiesas pilnvaras. Parlaments 1999. gada septembrī pieņēma jaunu Konstitucionālo likumu par Horvātijas Republikas Konstitucionālo tiesu (turpmāk “1999. gada Konstitucionālais likums”).

Otro reizi Konstitūcija tika grozīta 2000. gada beigās, kad tika pieņemti Horvātijas Republikas Konstitūcijas grozījumi. Šajos Konstitūcijas grozījumos tika ievērojami paplašinātas Konstitucionālās tiesas pilnvaras un tiesnešu kopējais skaits tika palielināts no sākotnēji 11 līdz 13 tiešiem. Papildus pilnvarām, kas jau bija noteiktas 1990. gada Konstitūcijā, Konstitucionālajai tiesai tika piešķirtas šādas jaunas pilnvaras:

  • pārskatīt tiesību aktu un citu spēkā neesošu noteikumu atbilstību Konstitūcijai un likumību ar nosacījumu, ka no dienas, kad tie zaudēja spēku, līdz dienai, kad tika iesniegts procedūru uzsākšanas pieprasījums vai priekšlikums, ir pagājis ne vairāk kā viens gads;
  • uzraudzīt konstitucionālisma un likumības īstenošanu, un ziņot Horvātijas parlamenta Pārstāvju palātai par jebkādiem novērotiem nekonstitucionālisma un nelikumības gadījumiem;
  • ja tā konstatē, ka kompetentā iestāde nav izpildījusi pienākumu un nav pieņēmusi izpildes noteikumus Konstitūcijas, tiesību aktu un citu noteikumu īstenošanai, Konstitucionālajai tiesai par to jāinformē Horvātijas Republikas valdība, un gadījumā, ja noteikumi bija jāizdod valdībai, par to jāinformē Horvātijas Parlamenta Pārstāvju palāta;
  • saskaņā ar Horvātijas Republikas valdības priekšlikumu pieņemt lēmumu, ar ko Horvātijas Parlamenta priekšsēdētājs uz laiku uzņemas Republikas prezidenta pienākumus, ja Republikas prezidents uz ievērojamu laikposmu slimības vai darbnespējas dēļ neapēj pildīt savus pienākumu un jo īpaši, ja viņš nav spējīgs izlemt par savu pienākumu deleģēšanu pagaidu aizstājējam;
  • sniegt iepriekšēju piekrišanu Republikas prezidenta aizturēšanai vai kriminālprocesa sākšanai pret viņu;
  • lemt par apelāciju saistībā ar Valsts Tiesnešu padomes lēmumu par tiesneša atbrīvošanu no amata, un lemt par apelāciju saistībā ar Valsts Tiesnešu padomes lēmumu par tiesneša disciplināratbildību, 30 dienu laikā no apelācijas iesniegšanas dienas (šis lēmums neietver tiesības uz konstitucionālu sūdzību).

Trešo reizi 1990. gada Konstitūcija tika grozīta 2001. gada sākumā. Ar šīm izmaiņām netika grozīti vai papildināti 2000. gada konstitucionālie noteikumi, kas ievērojami paplašināja Konstitucionālās tiesas pilnvaras salīdzinājumā ar 1990. gada Konstitūcijā noteiktajām pilnvarām. Tās tikai pielāgoja esošo terminoloģiju tajā Konstitūcijas daļā, kas attiecas uz Konstitucionālo tiesu, atbilstīgi terminoloģijai, kas iekļauta Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Turklāt spēkā esošajos Konstitūcijas noteikumos, kuri attiecas uz Konstitucionālo tiesu, tika svītrotas visas atsauces uz Horvātijas parlamenta Pārstāvju palātu un Apgabalu palātu, jo saskaņā ar 2001. gada izmaiņām Konstitūcijā valsts parlaments tika reorganizēts vienā palātā (Apgabalu palāta tika likvidēta, un noteikumi attiecībā uz Pārstāvju palātu tika aizstāti ar noteikumiem attiecībā uz Horvātijas parlamentu).

2002. gada martā tika pieņemts Konstitucionālais likums, ar ko grozīja un papildināja Konstitucionālo likumu par Horvātijas Republikas Konstitucionālo tiesu, saskaņojot 1999. gada Konstitucionālā likuma tekstu ar grozītajā 2000. gada Konstitūcijā paredzētajām Konstitucionālās tiesas paplašinātajām pilnvarām. Šis likums joprojām ir spēkā.

Konstitūcijas pārskatīšana Horvātijas Republikā tika ieviesta 1963. gadā, un 1964. gadā sāka darboties Konstitucionālā tiesa.

Konstitūcijas pārskatīšanu Horvātijas Republikā var iedalīt divos vēsturiskos posmos:

Konstitūcijas pārskatīšana bijušajā Horvātijas Sociālistiskajā Republikā laikposmā no 1963. līdz 1990. gadam – šajā laikposmā Horvātija bija viena no sešām federālajām vienībām (republikām), kas kopā veidoja bijušo Sociālistiskās Dienvidslāvijas Federālo Republiku (turpmāk “bijusī SDFR”);

Konstitūcijas pārskatīšana Horvātijas Republikā no 1990. gada līdz mūsdienām – laikposms pēc Horvātijas Republikas autonomijas un neatkarības iegūšanas.

Svarīgākie krimināltiesību akti

Krimināltiesības:

Kriminālkodekss

Kriminālprocesa likums

Likumpārkāpumu likums

Mazgadīgo tiesu likums

Likums par personu ar garīgiem traucējumiem aizsardzību

Likums par noilguma nepiemērošanu kara laikā veiktām spekulācijām, ekonomikas pārejas perioda un privatizācijas perioda noziegumiem

Likums par finansiālās atlīdzības piešķiršanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

Likums par juridisko personu atbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanā

Amnestijas likums

Likums, ar ko nosaka kriminālsodāmu darbību un likumpārkāpumu rezultātā gūtu ieņēmumu konfiskācijas procedūru

Likums par spriedumu, sodāmības un rehabilitācijas tiesiskajām sekām

Probācijas likums

Svarīgākie civiltiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību akti

Civiltiesības:

Izpildes likums

Arbitrāžas likums

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums

Validācijas likums

Samierināšanas likums

Mantojuma likums

Civiltiesisko prasību likums

Civilprocesa likums

Īpašumtiesību un citu mantisko tiesību likums

Uzņēmuma telpu nomas un pirkšanas likums

Zemes reģistra likums

Likums par Horvātijas Republikas atbildību attiecībā uz bijušajā Sociālistiskajā Dienvidslāvijas Federālajā Republikā (SDFR) radītajiem zaudējumiem, par ko bija atbildīga bijusī SDFR

Likums par Horvātijas Republikas atbildību attiecībā uz zaudējumiem, kurus Horvātijas Neatkarības kara laikā radīja Horvātijas bruņoto spēku un tiesībsargājošo spēku locekļi

Likums par terora aktu un publisku demonstrāciju radītajiem zaudējumiem

Likums par aizliegumu nodot valstij piederošu konkrētu nekustamo īpašumu izmantošanas un lietošanas tiesības citiem lietotājiem vai fizisku un juridisku personu īpašumā

Likums, ar ko konkrētām juridiskajām personām tiek liegts izmantot un pārņemt īpašumā aktīvus Horvātijas Republikā

Likums par tiesību normu un citu valstu noteikumu kolīziju risināšanu konkrētās jomās

Komerctiesības:

Bankrota likums

Uzņēmējsabiedrību likums

Tiesu reģistra likums

Likums par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) un Eiropas ekonomisko interešu grupas (EEIG) ieviešanu

Administratīvās tiesības:

Ekspropriācijas likums

Ekspropriācijas un atlīdzības piešķiršanas likums

Administratīvo strīdu likums

Likums par Dienvidslāvijas komunistiskā režīma laikā konfiscēto aktīvu atlīdzināšanu

Noteikumi un starptautiski līgumi attiecībā uz Likuma par Dienvidslāvijas komunistiskā režīma laikā konfiscēto aktīvu atlīdzināšanu piemērošanu

Lapa atjaunināta: 22/08/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu