Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

1. Kāda veida tiesiskā aizsardzība man kā ar darījumdarbību saistītu cilvēktiesību pārkāpumu upurim ir pieejama jūsu valstī? Vai šī aizsardzība ietver kompensāciju?

Zviedrijā netiek nošķirti ar darījumdarbību saistīti cilvēktiesību pārkāpumi no cita veida cilvēktiesību pārkāpumiem. Nav īpašu noteikumu darījumdarbības un cilvēktiesību jomā. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi Zviedrijas tiesību sistēmā atbilst starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, kuras Zviedrija ir parakstījusi.

Tiesiskā aizsardzība pret cilvēktiesību pārkāpumiem ir nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Zviedrijas konstitūcijā.

Ja uzskatāt, ka jūsu cilvēktiesības ir pārkāptas, atkarībā no tā, kas ir noticis, varat vērsties dažādās iestādēs.

Jūs varat pieprasīt tiesvedību vai pārskatīšanu Zviedrijas pārskatīšanas iestādē vai vērsties valsts kontaktpunktā.

Tiesvedība tiesā

Vairumā gadījumu jūsu lieta var tikt izskatīta tiesā tādā vai citādā veidā. Kriminālpārkāpumus tiesā var izskatīt prokurors. Ja prokurors izvēlas neierosināt krimināllietu, dažos gadījumos jums ir iespēja to darīt pašam. Visbeidzot, jūs varat iesniegt kompensācijas prasību pret valsti.

Zviedrijā ir trīs veidu tiesas:

• vispārējās tiesas, kas ietver rajona tiesas (tingsrätt), apelācijas tiesas (hovrätt) un Augstākā tiesa (Högsta domstolen);
• vispārējās administratīvās tiesas, t. i., administratīvās tiesas (förvaltningsrätt), apelācijas administratīvās tiesas (kammarrätt) un Augstākā administratīvā tiesa (Högsta förvaltningsdomstolen);
• īpašās tiesas, kas izskata strīdus dažādās īpašās jomās, piemēram, Darba tiesa (Arbetsdomstolen).

Pieprasīt pārskatīšanu Zviedrijas pārskatīšanas iestādē

Atbilstību cilvēktiesībām pārbauda dažādi ombudi.

Ikviens, kurš uzskata, ka valsts vai pašvaldību iestāde vai amatpersona pret viņu vai kādu citu ir izturējusies nepareizi vai netaisnīgi, var vērsties pie parlamentārā ombuda (Justitieombudsmannen). Parlamentārais ombuds uzrauga likumu un citu normatīvo aktu piemērošanu publiskās darbībās.

Saskaņā ar parlamentārā ombuda pilnvarām tā uzraudzība attiecas arī uz "citām personām, kuru nodarbināšana vai norīkošana ir saistīta ar valsts varas īstenošanu, ciktāl tas attiecas uz šo viņu darbības aspektu", un "ierēdņiem un valsts uzņēmumos nodarbinātām personām, kas šāda uzņēmuma uzdevumā veic darbības, kurās valdība ar uzņēmuma starpniecību īsteno izšķirošu ietekmi".

Noteiktas uzraudzības funkcijas pilda arī tieslietu kanclers (justitiekanslern), kuru ieceļ valdība. Tieslietu kanclera pienākumos ietilpst sūdzību izskatīšana un pret valsti vērstu prasību par zaudējumu atlīdzību izskatīšana.

Vienlīdzības ombuda birojs (diskrimineringsombudsmannen) ir valdības aģentūra, kas atbild par diskriminācijas likuma ievērošanas uzraudzību. Ombudam vispirms ir jācenšas panākt, lai personas, uz kurām attiecas šis likums, to ievērotu brīvprātīgi. Tomēr ombuds var iesniegt prasību tiesā arī tās personas vārdā, kura tam piekrīt. Personām, kas pārkāpj Diskriminācijas likumu, var noteikt pienākumu maksāt kompensāciju par diskrimināciju pret diskriminēto personu.

Sūdzības iesniegšana valsts kontaktpunktam

ESAO vadlīnijās starptautiskajiem uzņēmumiem ir paredzēta iespēja savu lietu izskatīt ar valsts kontaktpunktu (VKP) starpniecību. Zviedrijas kontaktpunkts ir trīspusēja sadarbība starp valsti, darījumdarbības nozari un arodbiedrībām.

Valsti pārstāv Ārlietu ministrija, kas sasauc sanāksmes, un var tikt uzaicināti arī citi valdības departamenti. Darījumdarbības nozari pārstāv Zviedrijas Uzņēmumu konfederācija, Zviedrijas Tirdzniecības federācija un Zviedrijas Uzņēmumu īpašnieku federācija, savukārt arodbiedrības pārstāv Zviedrijas Arodbiedrību konfederācija, Zviedrijas Profesionālo asociāciju konfederācija, Unionen, IF Metall un Zviedrijas Diplomētu inženieru asociācija. Tā kā pamatnostādnes ir brīvprātīgas, VKP nav tiesību piemērot sodus. Galvenais kontaktpunkta uzdevums ir mudināt uzņēmumus ievērot pamatnostādnes un sadarboties, lai risinātu problēmas atsevišķos gadījumos, izmantojot dialogu un diskusijas.

Valsts kontaktpunkts (VKP) - Regeringen.se

2. Vai pastāv īpaši noteikumi par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem? Vai šie noteikumi attiecas uz noziegumiem pret vidi vai smagiem darbaspēka ekspluatācijas gadījumiem?

Ne valsts, ne starptautiskā līmenī nav īpašu noteikumu par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tomēr, vērtējot cilvēktiesību pārkāpumus, tai skaitā pārkāpuma smagumu, liela nozīme ir proporcionalitātes principam. Tiesiskā aizsardzība pret cilvēktiesību pārkāpumiem ir nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Zviedrijas konstitūcijā.

3. Esmu cietušais cilvēktiesību pārkāpumos, ko izdarījis Eiropas starptautiska mēroga uzņēmums ārpus Eiropas Savienības. Vai man ir iespēja vērsties jūsu valsts tiesās, ja es neesmu ES pilsonis vai nedzīvoju Eiropas Savienībā? Kādi ir nosacījumi prasības celšanai par manu tiesību pārkāpšanu? Kur meklēt papildu informāciju?

Nosacījumi lietas ierosināšanai Zviedrijas tiesā

Pamatnosacījums, lai ārvalstu fiziska persona varētu iesniegt prasību Zviedrijas tiesā, ir spēt noteikt Zviedrijas jurisdikciju, t. i., pierādīt, ka Zviedrijas tiesai ir jurisdikcija atzīt prasību par pieņemamu. Pastāv dažādas iespējas to izdarīt atkarībā no attiecīgā gadījuma:

1. Gadījumos, kad personas cilvēktiesības ir pārkāpis Zviedrijas uzņēmums vai tā ārvalstu filiāle, lietu pret attiecīgo uzņēmumu principā vienmēr var iesniegt Zviedrijas tiesā.
2. Ja pārkāpumu ir izdarījis Zviedrijai piederošs vai Zviedrijas kontrolēts meitasuzņēmums, kura galvenais birojs atrodas trešā valstī (t. i., ārpus ES, Islandes, Norvēģijas un Šveices), tad lietu pret meitasuzņēmumu var ierosināt tiesā Zviedrijā tikai ar zināmiem nosacījumiem.
3. Ja pārkāpumu ir izdarījis Zviedrijai piederošs vai Zviedrijas kontrolēts meitasuzņēmums, kura galvenā mītne atrodas citā ES valstī vai Islandē, Norvēģijā vai Šveicē, iespēja ierosināt lietu pret meitasuzņēmumu tiesā Zviedrijā ir tikai izņēmuma gadījumos.

Zviedrijas jurisdikcijas vispārīgie nosacījumi

Zviedrijas tiesām pēc savas iniciatīvas jāpārbauda, vai pastāv Zviedrijas jurisdikcija. Tas, ka prasība ietilpst Zviedrijas jurisdikcijā, nozīmē, ka Zviedrijas tiesai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības un pieņemt spriedumu.

Gadījumos, kad pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma (atbildētāja) domicils ir kādā ES dalībvalstī, piemēro regulu “Brisele I”. Tomēr regulā ir ietvertas arī vairākas jurisdikcijas normas, kuru piemērošana nav atkarīga no atbildētāja domicila vietas. Ja atbildētāja domicils ir Islandē, Norvēģijā vai Šveicē, jurisdikcijas jautājumu nosaka Lugāno konvencija. Ja atbildētāja domicils nav ES vai valstī, kas ir parakstījusi Lugāno konvenciju, jurisdikcijas jautājumu nosaka, pēc analoģijas piemērojot Zviedrijas Tiesu procesa kodeksa 10. nodaļā izklāstītās jurisdikcijas kolīzijas normas, ņemot vērā pamatprasību, ka Zviedrijas tiesai jābūt ieinteresētai tiesvedības īstenošanā, lai Zviedrijas tiesa būtu pieejama.

Tās personas domicils, kuras tiesības ir pārkāptas, parasti nav būtisks Briseles I regulas piemērošanai. Tomēr dažos gadījumos ir nepieciešams, lai prasītāja domicils atrastos kādā no dalībvalstīm vai lai apstāklis, kas ir jurisdikcijas pamatā, būtu attiecināms uz kādu no dalībvalstīm.

Noteicošais faktors būs tas, ka jurisdikcijas pamatā esošajiem apstākļiem ir jābūt spēkā brīdī, kad lieta tiek iesniegta tiesā.

Piemērojamie tiesību akti

To, kuras valsts tiesību akti ir jāpiemēro prasībai, kas izriet no tiesību pārkāpuma, kuru izskata Zviedrijas tiesā, nosaka Zviedrijas tiesa, piemērojot Zviedrijas starptautiskās privāttiesības. Principā tas nozīmē, ka ir jāpiemēro tās valsts tiesību akti, kurā radies kaitējums. Ja cilvēktiesību pārkāpums ir noticis ārpus Zviedrijas, cietušā prasībai reti kad tiks piemēroti Zviedrijas tiesību akti. Tas nav atkarīgs no tā, vai persona ir izvēlējusies formulēt savu prasību uz līgumiska (darba līguma) vai ārpuslīgumiska pamata (ja nav darba līguma). Galvenais iemesls tam ir tas, ka saikne ar Zviedriju nav pietiekami spēcīga.

Atšķirībā no Zviedrijas tiesību satura, ārvalstu tiesību saturs Zviedrijas tiesās ir fakta jautājums. Tāpēc personai, kas savu prasību pamato ar ārvalstu tiesību aktiem, ir jāiesniedz pierādījumi, kas to apstiprina, piemēram, eksperta atzinuma veidā. Tas var radīt zināmas izmaksas.

Pat tad, ja uz prasību attiecas ārvalstu tiesību akti, Zviedrijas tiesām var būt iespēja piemērot Zviedrijas tiesību aktus, ciktāl pastāv jautājums par starptautiski saistošām normām vai ja ārvalstu tiesību akti ir pretrunā ar Zviedrijas sabiedrisko kārtību. Tomēr šādas ārkārtas procedūras tiek piemērotas ļoti reti. Kamēr nav noteikta judikatūra, piemēram, Eiropas Savienības Tiesā un Zviedrijas tiesā, nav arī precizēts, kādā mērā kompensācijas prasība par cilvēktiesību pārkāpumu ir pamats šo izņēmuma noteikumu piemērošanai, piemēram, sakarā ar tiesībaizsardzības jomas nepilnībām valstī, kurā radies kaitējums.

Privātpersonas praktiskās iespējas lietas ierosināšanai Zviedrijas tiesā

Ja pastāv Zviedrijas jurisdikcija un ja pastāv aizsargāta prasība, ko var izpildīt (piemēram, pamatojoties uz piemērojamiem ārvalstu tiesību aktiem), Zviedrijas tiesu pieejamība ir salīdzinoši laba. Turklāt ārvalstu fiziskas personas juridiskās iespējas rīkoties kā pusei Zviedrijas strīdā principā ir salīdzināmas ar Zviedrijas pilsoņu iespējām.

Ja ārvalsts fiziska persona saskaras ar finansiāliem vai citiem praktiskiem šķēršļiem, lai ierastos attiecīgajā tiesā Zviedrijā, var pieņemt, ka tiesa centīsies atrisināt šo problēmu, piemēram, atļaujot piedalīties tiesā ar tālruņa vai videosakaru starpniecību.

Dažiem ārvalstu pilsoņiem, kuru domicils nav Zviedrijā un kuri Zviedrijas tiesā ceļ prasību pret Zviedrijas juridisko personu, pēc atbildētāja pieprasījuma ir jāsniedz nodrošinājums atbildētāja turpmāko tiesāšanās izdevumu segšanai. 2014. gada 15. maija Paziņojumā par atbrīvojumiem ārvalstu prasītājiem noteiktās lietās no pienākuma sniegt nodrošinājumu tiesāšanās izdevumu segšanai ir noteikts, kuri ārvalstu pilsoņi un juridiskās personas ir atbrīvoti no pienākuma sniegt nodrošinājumu.

Iespējas ārvalstu fiziskai personai nodrošināt valsts finansējumu tiesas un ombuda nodevām ir ierobežotas, vismaz tad, ja šī persona ir trešās valsts pilsonis. Vislielākās iespējas saņemt valsts finansējumu ir gadījumos, kad kompensācijas prasība tiek iesniegta kā individuāla prasība saistībā ar krimināllietu. Citādi iespējas rast privāta finansējuma risinājumu lielā mērā ir atkarīgas no ārvalsts fiziskas personas personīgajiem finansiālajiem un sociālajiem apstākļiem.

Sīkāka informācija

Memorands Ārlietu ministrijai par iespēju privātpersonai celt prasību pret Zviedrijas uzņēmumu Zviedrijas tiesā sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti ārpus Zviedrijas. Mannheimer Swartling (2015)
https://docplayer.se/7222881-Promemoria-till-utrikesdepartementet.html

Sīkāka informācija par norādījumiem attiecībā uz lietas ierosināšanu tiesā ir pieejama vietnē https://www.domstol.se/en/

4. Vai ombuda iestādes, līdztiesības iestādes vai valsts cilvēktiesību aizsardzības iestādes var sniegt atbalstu cietušajiem, kuru cilvēktiesības ir pārkāptas saistībā ar darījumdarbību, un pārkāpumu izdarījusi Eiropas transnacionāla korporācija ārpus Eiropas Savienības? Vai šīs iestādes var veikt izmeklēšanu, ja es neesmu ES pilsonis vai nedzīvoju Eiropas Savienībā? Vai jūsu valstī ir citi publiskie dienesti (darba vai vides inspekcija), kas var izmeklēt manu lietu? Kur es varu iegūt informāciju par manām tiesībām?

Skatīt 1. jautājumu.

Zviedrijas Cilvēktiesību institūts neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

5. Vai jūsu valsts Eiropas transnacionālajām korporācijām uzliek par pienākumu izveidot sūdzību mehānismus vai starpniecības pakalpojumus pārkāpumu gadījumiem, kas izriet no korporācijas darījumdarbības? Vai šie pienākumi attiecas arī uz pārkāpumiem ārpus Eiropas Savienības? Kurš ir atbildīgs par šo darbību uzraudzību jūsu valstī? Vai ir pieejami publiski ziņojumi, kuros sniegta informācija par šo sistēmu darbību?

Paša uzņēmuma tiesiskās aizsardzības mehānismi

Uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, lai to darbība nepārkāpj neviena cilvēka tiesības, un, ja uzņēmums ir izraisījis vai veicinājis šādu pārkāpumu, vai ir ar to saistīts, censties rast veidu, kā labot situāciju cietušās personas labā. Šāda situācijas labošana var ietvert atvainošanos, finansiālas vai nefinansiālas kompensācijas nodrošināšanu vai ko citu, par ko vienojas cietusī persona un uzņēmums. Situācija ir sarežģītāka, ja uzņēmums nav veicinājis negatīvu ietekmi, bet ietekme ir tieši saistīta ar tā darbību. Šādos gadījumos, ja uzņēmumam ir pietiekama ietekme, lai varētu pārvaldīt negatīvo ietekmi, uzņēmumam būtu jāizmanto sava ietekme.

Nav standarta modeļa, kā uzņēmumam vislabāk organizēt savus sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismus. Katram uzņēmumam pašam jāizlemj, kas ir piemērots, pamatojoties uz tā konkrētajiem apstākļiem.

Daži kritēriji:

• atklātība — veicināt dialogu ar tiem, kurus ietekmē uzņēmuma rīcība;
• sarunas un diskusijas ar darbinieku pārstāvjiem — bieži vien ir labs pamats efektīviem pasākumiem lietās, kas attiecas uz darbiniekiem;
• pamatnostādnes par to, kā cilvēki uzņēmumā var celt trauksmi par pārkāpumiem, kā jāseko līdzi trauksmes celšanas gadījumiem un kā jāaizsargā personas, kas cēlušas trauksmi;
• sūdzību izskatīšanas sistēma — cilvēki ārpus uzņēmuma, kuri uzskata, ka viņus vai citus cilvēkus uzņēmums ir ietekmējis vai ietekmēs negatīvi, var droši un anonīmi informēt uzņēmumu par problēmu.

Valdība ir ieviesusi jaunus tiesību aktus par ilgtspējas pārskatu sniegšanu lielajiem uzņēmumiem, kas ir vērienīgāki nekā ES direktīvas, skaidrākus ilgtspējas kritērijus Publiskā iepirkuma likumā un stingrāku tiesisko aizsardzību trauksmes cēlējiem.

2016. gada decembrī stājās spēkā jauni tiesību akti par ilgtspējas pārskatu sniegšanu. Šie tiesību akti nozīmē, ka tagad visiem lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, ir pienākums sniegt ilgtspējas pārskatus. Papildus informācijai par ietekmi uz vidi, sociālajiem apstākļiem, vienlīdzību un korupcijas novēršanu pārskatos, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, stāvokli un rezultātus, jāiekļauj arī informācija par pasākumiem, lai nodrošinātu cilvēktiesību, tai skaitā darbinieku tiesību, ievērošanu.

Riksdag 2017. gada janvārī pieņēma arī stingrus tiesību aktus, lai aizsargātu darbiniekus, kuri ceļ trauksmi par nopietniem pārkāpumiem sava darba devēja darbībā (“trauksmes celšana”). Saskaņā ar šo īpašo aizsardzību darbiniekiem, pret kuriem darba devējs ir vērsis represijas, būs tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

Publiskie pārskati

Darījumdarbība un cilvēktiesības: Reāli trūkumi un nepilnības Zviedrijas tiesību aktos. Ziņojums Zviedrijas Valsts pārvaldes aģentūrai. Enact Sustainable Strategies (Enact) — konsultāciju uzņēmums, kas specializējas ilgtspējīgas darījumdarbības attīstības un atbildīgas darījumdarbības jomā.

Darījumdarbība un cilvēktiesības: Reāli trūkumi un nepilnības Zviedrijas tiesību aktos. Enact (statskontoret.se)

6. Vai man ir īpašas tiesības, ja es esmu neaizsargāts cietušais, kurš vēlas panākt tiesisko aizsardzību pret cilvēktiesību pārkāpumiem darījumdarbībā? Vai man ir iespēja saņemt juridisko palīdzību un ar kādiem nosacījumiem? Kādas izmaksas tiks segtas juridiskās palīdzības ietvaros? Vai man ir pieejama juridiskā palīdzība ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja es neesmu ES pilsonis vai nedzīvoju ES?

Personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem darījumdarbībā, nav īpašu tiesību (sk. 1. jautājumu).

Pastāv iespēja saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar Likumu par juridisko palīdzību (1996:1619). To, vai jums ir tiesības uz juridisko palīdzību, vienmēr nosaka tiesa vai Juridiskās palīdzības iestāde (Rättshjälpsmyndigheten).

Juridiskā palīdzība parasti attiecas uz privātpersonām, t. i., nevis apvienībām, uzņēmumiem vai tamlīdzīgi. Izņēmuma kārtā juridisko palīdzību var saņemt arī komersants vai īpašums.

Jūsu finansiālo stāvokli nosaka pēc aprēķinātajiem gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Atskaitiet 15 000 SEK par katru bērnu, kuram jūs maksājat uzturlīdzekļus, nepārsniedzot 75 000 SEK. Summa jākoriģē arī tad, ja jums ir aktīvi vai parādi, kas ietekmē jūsu maksātspēju. Lai saņemtu juridisko palīdzību, jūsu finanšu līdzekļi nedrīkst pārsniegt 260 000 SEK gadā. Kad jums tiek paziņots, ka saņemsiet juridisko palīdzību, jums pašam jāsedz daļa no izmaksām. Juridiskā palīdzība pieaugušajiem nekad nav pilnīgi bezmaksas, un daļu, ko maksājat pats, dēvē par juridiskās palīdzības maksu. Jūsu maksa par juridisko palīdzību nevar būt lielāka par juridiskās palīdzības izmaksām.

Juridisko izdevumu segums ir apdrošināšanas veids, kas vairumā gadījumu ir iekļauts mājokļa un īpašuma apdrošināšanas segumā, mājokļa un dzīvojamās telpas apdrošināšanas segumā un brīvdienu mājokļa apdrošināšanas segumā. Juridisko izdevumu segums nozīmē, ka jūsu apdrošināšana var segt daļu no jūsu izmaksām praktizējošam juristam vai advokātam. Juridisko izdevumu seguma noteikumi un nosacījumi dažādās apdrošināšanas sabiedrībās var atšķirties, tāpēc ir svarīgi pārbaudīt sava apdrošināšanas seguma noteikumus un nosacījumus.

Juridiskās palīdzības rīkojuma (1997:404) 35. pantā ir noteikts, kuri ārvalstu pilsoņi ir pielīdzināmi Zviedrijas pilsoņiem jautājumos, kas saistīti ar tiesībām uz juridisko palīdzību saskaņā ar Juridiskās palīdzības likumu.