Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

1. Kāda veida tiesību aizsardzība tiesā man ir pieejama jūsu valstī, ja pret mani ir pieļauti ar uzņēmējdarbību saistīti cilvēktiesību pārkāpumi? Vai šī aizsardzība ietver zaudējumu atlīdzināšanu?

Saskaņā ar Likuma Nr. 4443/2016 8. pantu “1. Ja administratīvas darbības kontekstā nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, papildus tiesību aizsardzībai tiesā cietušajām personām ir tiesības arī uz aizsardzību saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksa 24.–27. pantu (Likums Nr. 2690/1999, I sērija, Nr. 45). 2. To attiecību izbeigšana, kuru ietvaros tika pieļauts pārkāpums, neizslēdz aizsardzību pret vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. 3. Juridiskas personas, asociācijas vai organizācijas, tostarp sociālie partneri un arodbiedrības, kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ieverošanu neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valsts vai etniskās piederības, izcelsmes, reliģiskās vai citas pārliecības, invaliditātes vai hroniskām slimībām, vecuma, ģimenes vai sociālā statusa, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai dzimuma īpašībām, var pārstāvēt cietušās puses tiesās un jebkurā administratīvā iestādē vai struktūrā ar nosacījumu, ka attiecīgā puse ir devusi iepriekšēju piekrišanu notariālā dokumentā, ja vajadzīgs, vai privātā dokumentā, kuru tā ir parakstījusi.”

Turklāt saskaņā ar minētā likuma 11. pantu “Sankcijas” “1. Ikvienai personai, kas, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, pārkāpj šajā likumā noteikto aizliegumu pieļaut diskrimināciju rases, ādas krāsas, valsts vai etniskās piederības, izcelsmes, reliģiskās vai citas pārliecības, invaliditātes vai hronisku slimību, vecuma, ģimenes vai sociālā statusa, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai dzimuma īpašību dēļ, piemēro brīvības atņemšanu no sešiem (6) mēnešiem līdz trīs (3) gadiem un naudassodu no viena tūkstoša (1000) līdz pieciem tūkstošiem (5000) EUR. Šajā punktā minētās darbības soda ex officio. 2. Jebkura diskriminācija rases, ādas krāsas, valsts vai etniskās piederības, izcelsmes, reliģiskās vai citas pārliecības, invaliditātes vai hronisku slimību, vecuma, ģimenes vai sociālā statusa, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai dzimuma īpašību dēļ, kas ir pretrunā šīs daļas noteikumiem un ko darba devējs pieļauj kādā piekļuves darbam un nodarbinātībai posmā, darbā stāšanās vai atteikšanās nodarbināt brīdī vai nodarbinātības laikā vai izbeigšanas brīdī, ir darba tiesību pārkāpums, kura gadījumā Grieķijas Darba inspekcija (SEPE) piemēro administratīvos sodus saskaņā ar Likuma Nr. 3996/2011 (I sērija, Nr. 170) 24. pantu.”

Visbeidzot, vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma gadījumā rases, ādas krāsas, valsts vai etniskās piederības, izcelsmes, reliģiskās vai citas pārliecības, invaliditātes vai hronisku slimību, vecuma, ģimenes vai sociālā statusa, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai dzimuma īpašību dēļ tiesā pierādīšanas pienākums par šos principus pārkāpjošu apstākļu neesību gulstas uz pretējo pusi vai administratīvo iestādi. Iesniedzot sūdzību vai pieteikumu par tiesību aizsardzību tiesā, cietusī puse ir arī aizsargāta pret atlaišanu vai sliktu attieksmi kopumā.

2. Vai ir konkrēti noteikumi par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem? Vai šie noteikumi ir piemērojami par noziegumiem pret vidi vai smagiem darbaspēka ekspluatācijas gadījumiem?

Pamatojoties uz Likuma Nr. 4052/2012 78. panta i) punktu “sevišķi ekspluatējoši darba apstākļi ir darba apstākļi, tostarp tādi, kas izriet no diskriminācijas dzimumu dēļ vai citas diskriminācijas, kuros pastāv izteikts nesamērīgums salīdzinājumā ar likumīgi nodarbinātu darba ņēmēju nodarbināšanas nosacījumiem un kuri, piemēram, ietekmē darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī kuri aizskar cilvēka cieņu.” Saskaņā ar 89. panta 3. punktu, “ja tiek nelikumīgi nodarbināts nepavadīts nepilngadīgais, kas ir trešo valstu valstspiederīgais, kompetentā valsts prokuratūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu nepilngadīgā identitāti un valstspiederību un lai konstatētu, vai viņš ir nepavadīts. Tiek darīts viss iespējamais, lai ātri atrastu nepilngadīgā ģimeni, un nekavējoties tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu viņa juridisko pārstāvību un, ja vajadzīgs, pārstāvību kriminālprocesā. Valsts prokurors, kura kompetencē ir nepilngadīgie, vai, ja tāda nav, kompetentais valsts prokurors pirmās instances tiesā var gadījumā, ja nepilngadīgā ģimene nav atrasta vai ja valsts prokurors konstatē, ka konkrētajos apstākļos repatriācija nav nepilngadīgā interesēs, pieprasīt, lai tiek veikti visi atbilstīgie pasākumi nolūkā nodrošināt nepilngadīgā aizsardzību līdz tiesa izdod nolēmumu; valsts prokuroram ir šai tiesai trīsdesmit dienu laikā jāiesniedz pieprasījums par aizbildņa iecelšanu saskaņā ar Civilkodeksa 1532., 1534. un 1592. pantu. 4. Ja šīm personām nav pietiekamu līdzekļu vai ja kompetentais valsts prokurors pirmās instances tiesā to uzskata par vajadzīgu, tām tiek nodrošināti piemēroti dzīves apstākļi. 5. Kompetentajām valsts prokuratūrām, tiesu iestādēm un policijas iestādēm ir pienākums prioritāri aizsargāt iepriekš minētās cietušās personas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, nodrošināt tulkošanas un mutiskās tulkošanas pakalpojumus šīm personām, ja tās nerunā grieķu valodā, informēt tās par viņu likumīgajām tiesībām un pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī par jebkādu vajadzīgo juridisko palīdzību, kas tām ir pieejama.”

3. Pret mani ir pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar Eiropas transnacionālas korporācijas darbībām, kuras veiktas ārpus Eiropas Savienības. Vai man ir piekļuve tiesām jūsu valstī, ja es neesmu ES pilsonis vai ja es nedzīvoju ES? Kādi ir nosacījumi, lai iesniegtu prasību par manu tiesību pārkāpumiem? Kur var atrast papildu informāciju?

Šādas iespējas nav.

4. Vai ombuda iestādes, līdztiesības iestādes vai valsts cilvēktiesību iestādes var atbalstīt personas, pret kurām ir pieļauti ar uzņēmējdarbību saistīti cilvēktiesību pārkāpumi, ko izdarījušas Eiropas transnacionālas korporācijas ārpus ES? Vai šīs iestādes var izmeklēt manu lietu, ja es neesmu ES pilsonis vai ja es nedzīvoju ES? Vai jūsu valstī ir kādi citi valsts dienesti (piemēram, darba vai vides inspekcija), kas var izmeklēt manu lietu? Kur es varu atrast informāciju par savām tiesībām?

Šādas iespējas nav.

5. Vai jūsu valsts uzliek pienākumu Eiropas transnacionālām korporācijām izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismus vai starpniecības pakalpojumus saistībā ar pārkāpumiem, kas radušies to uzņēmējdarbības rezultātā? Vai šie pienākumi attiecas arī uz pārkāpumiem, kuri pieļauti ārpus Eiropas Savienības? Kas atbild par šo darbību uzraudzību jūsu valstī? Vai ir pieejami kādi publiski ziņojumi, kuros sniegta informācija par šo sistēmu darbību?

Grieķija neuzliek pienākumu Eiropas transnacionālām korporācijām izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismus vai starpniecības pakalpojumus saistībā ar pārkāpumiem, kas radušies to uzņēmējdarbības rezultātā.

6. Vai man ir konkrētas tiesības gadījumā, ja esmu neaizsargāts cietušais, kas vēlas saņemt tiesiskās aizsardzības līdzekli par cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar uzņēmējdarbību? Vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem varu saņemt juridisko palīdzību? Kādas izmaksas segs juridiskā palīdzība? Vai man ir piekļuve juridiskai palīdzībai saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja es neesmu ES pilsonis vai ja es nedzīvoju ES?

Pamatojoties uz Likuma Nr. 4052/2012 78. panta i) punktu “sevišķi ekspluatējoši darba apstākļi ir darba apstākļi, tostarp tādi, kas izriet no diskriminācijas dzimumu dēļ vai citas diskriminācijas, kuros pastāv izteikts nesamērīgums salīdzinājumā ar likumīgi nodarbinātu darba ņēmēju nodarbināšanas nosacījumiem un kuri, piemēram, ietekmē darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī kuri aizskar cilvēka cieņu.” Saskaņā ar 89. panta 3. punktu, “ja tiek nelikumīgi nodarbināts nepavadīts nepilngadīgais, kas ir trešo valstu valstspiederīgais, kompetentā valsts prokuratūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu nepilngadīgā identitāti un valstspiederību un lai konstatētu, vai viņš/viņa ir nepavadīts/-a. Tiek darīts viss iespējamais, lai ātri atrastu nepilngadīgā ģimeni, un nekavējoties tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu viņa/viņas juridisko pārstāvību un, ja vajadzīgs, pārstāvību kriminālprocesā. Valsts prokurors, kura kompetencē ir nepilngadīgie, vai, ja tāda nav, kompetentais valsts prokurors pirmās instances tiesā var gadījumā, ja nepilngadīgā ģimene nav atrasta vai ja valsts prokurors konstatē, ka pie konkrētajiem apstākļiem repatriācija nav nepilngadīgā interesēs, pieprasīt, lai tiek veikti visi atbilstīgie pasākumi nolūkā nodrošināt nepilngadīgā aizsardzību līdz tiesa izdod nolēmumu; valsts prokuroram ir šai tiesai trīsdesmit dienu laikā jāiesniedz pieprasījums par aizbildņa iecelšanu saskaņā ar Civilkodeksa 1532., 1534. un 1592. pantu. 4. Ja šīm personām nav pietiekamu līdzekļu vai ja kompetentais valsts prokurors pirmās instances tiesā to uzskata par vajadzīgu, tām tiek nodrošināti piemēroti dzīves apstākļi. 5. Kompetentajām valsts prokuratūrām, tiesu iestādēm un policijas iestādēm ir pienākums prioritāri aizsargāt iepriekš minētās cietušās personas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, nodrošināt tulkošanas un mutiskās tulkošanas pakalpojumus šīm personām, ja tās nerunā grieķu valodā, informēt tās par viņu likumīgajām tiesībām un pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī par jebkādu vajadzīgo juridisko palīdzību, kas tām ir pieejama.”

Likuma Nr. 3226/2004 noteikumi paredz, ka juridisko palīdzību nodrošina ES dalībvalstu pilsoņiem ar maziem ienākumiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem ar maziem ienākumiem, ja šīs personas likumīgi dzīvo vai pastāvīgi uzturas ES. Juridisko palīdzību nevar nodrošināt trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, ja šīs personas likumīgi nedzīvo vai pastāvīgi neuzturas ES.

Juridiskās palīdzības nodrošināšana nozīmē daļēju vai pilnīgu atbrīvojumu no pienākuma segt tiesvedības izmaksas un — pēc īpaša pieprasījuma — advokāta, notāra vai tiesu izpildītāja iecelšanu, lai nodrošinātu saņēmēja aizstāvību, tā pārstāvību tiesā, kā arī sniegtu vajadzīgo palīdzību, lai tiktu veiktas vajadzīgās darbības.