Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas poļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Kā panākt tiesas nolēmuma izpildi

Polija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko civillietās un krimināllietās izprot ar sprieduma izpildi?

Noteikumi par to, kā izpildīt spriedumus civillietās, tostarp komerclietās, ir paredzēti Polijas Civilprocesa kodeksā (Kodeks postępowania cywilnego).

Izpildes panākšana ir likumā noteiktu piespiedu pasākumu piemērošana, ko veic kompetentas valsts iestādes, lai piedzītu summas, kas maksājamas kreditoriem, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Izpildes panākšanas procedūra sākas tad, kad ir iesniegts pieteikums par izpildes panākšanu.

Par pamatu izpildes panākšanai kalpo izpildu dokuments. Parasti izpildu dokuments ir izpildes rīkojums ar izpildāmības klauzulu (Civilprocesa kodeksa 776. pants). Šāda klauzula nav nepieciešama noteiktiem tiesas rīkojumiem, kas izdoti dalībvalsts līmenī, vai vienošanās līgumiem un oficiāliem dokumentiem, kas uzskaitīti Civilprocesa kodeksa 1153.14 pantā. Ja šādi spriedumi, vienošanās līgumi un oficiālie dokumenti atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, tie ir uzskatāmi par izpildu dokumentu, ar kuru kreditori var vērsties tieši tiesībaizsardzības iestādē.

Izpildes procedūrā ir iesaistītas divu veidu iestādes:

  • tiesu iestādes — procedūrā, kurā izpildāmības klauzula tiek iekļauta izpildes rīkojumā (tiesas priekšsēdētājs; rajona tiesa (sąd rejonowy), apgabaltiesa (sąd okręgowy) un apelācijas instances tiesa);
  • tiesībsargājošās iestādes — attiecīgajā izpildes panākšanas procedūrā, proti, rajona tiesas un tiesu izpildītāji (Civilprocesa kodeksa 758. pants).

Izpildāmības pasludināšanas procedūras un izpildes panākšanas procedūras dalībnieki vienādā mērā ir parādnieks un kreditors.

Polijas tiesību sistēma izšķir šādus izpildes panākšanas procedūru veidus:

tādu naudas prasījumu izpildes panākšana, kas rodas saistībā ar:

  • kustamo mantu;
  • darba samaksu;
  • bankas kontiem;
  • citiem prasījumiem;
  • citām īpašumtiesībām;
  • nekustamo īpašumu;
  • jūras kuģiem;

tādu morālo prasījumu izpildes panākšana, kas izriet no:

  • īpašuma tiesību nodošanas;
  • uzņēmuma vai saimniecības pārdošanas;
  • uzturlīdzekļu maksājumiem. Tiesa izpildu dokumentā ex officio iekļauj izpildāmības klauzulu. Šādos gadījumos par izpildu dokumentu kreditoram tiek paziņots uz ex officio pamata. Gadījumos, kad tiek prasīti uzturlīdzekļi, izpildes procedūru var ierosināt ex officio pēc tās pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas izskatīja lietu. Šādu pieprasījumu iesniedz kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei. Tiesu izpildītājs uz ex officio pamata veic izpēti, lai noskaidrotu parādnieka ienākumus, aktīvus un dzīvesvietu. Ja tas izrādās neefektīvi, policija pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma veic atbilstošus pasākumus, lai noskaidrotu parādnieka dzīvesvietu un darbavietu. Iepriekš 1. punktā minētā izpēte ir jāveic ne retāk kā ik pēc 6 mēnešiem. Ja izpētes rezultātā parādnieka ienākumi vai aktīvi noskaidroti netiek, tiesu izpildītājs lūdz tiesai likt parādniekam sniegt ziņas par saviem aktīviem. Ja parādnieka parādu apmaksa ir nokavēta par vairāk nekā sešiem mēnešiem, tiesu izpildītājs uz ex officio pamata vēršas Valsts tiesu reģistrā (Krajowy Rejestr Sądowy), lai parādnieku iekļautu maksātnespējīgo parādnieku sarakstā. Ja izpildes panākšanas pasākums netiek īstenots, tas nerada pamatu procedūras izbeigšanai.

2 Kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izpildes jomā?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 758. pantu ar izpildes panākšanu saistītas lietas ietilpst rajona tiesu kompetencē un to tiesu izpildītāju kompetencē, kuri rīkojas rajona tiesu vārdā.

3 Kādi ir priekšnoteikumi, lai lēmums (nolēmums) būtu izpildāms?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 803. pantu izpildu dokuments ir uzskatāms par pamatu prasījuma izpildei kopumā attiecībā uz visām parādnieka aktīvu kategorijām, ja vien nav noteikts citādi. Izpildu iestādei nav tiesību pārbaudīt izpildu dokumenta, uz ko attiecas šis pienākums, spēkā esamību un piemērojamību.

Parasti izpildāmības klauzulu ietver izpildu dokumentā.

Saskaņā ar 777. pantu par izpildu dokumentiem uzskatāmi šādi dokumenti:

1)      galīgs vai nekavējoties izpildāms tiesas spriedums un tiesā noslēgti vienošanās līgumi;

2)      galīgs vai nekavējoties izpildāms augstākas tiesas amatpersonas (referendarz sądowy) lēmums;

3)      citi spriedumi, vienošanās līgumi un juridiski instrumenti, ko izpilda tiesībaizsardzības ceļā;

4)      notariāls akts, ar kuru parādnieks brīvprātīgi īsteno izpildes pasākumu, kas parādniekam liek samaksāt summu vai nodot priekšmetus, kuri noteikti pēc to veida, aktā noteiktajā apmērā, vai arī nodot atsevišķi noteiktus priekšmetus, ar nosacījumu, ka aktā ir norādīts datums, līdz kuram šis pienākums ir jāizpilda, vai gadījums, kam ir jānotiek, lai notiktu izpilde;

5)      notariāls akts, ar kuru parādnieks brīvprātīgi īsteno izpildes pasākumu, kas liek samaksāt aktā norādīto summu vai summu, kura noteikta ar indeksam piesaistītu klauzulu, ja aktā ir norādīts gadījums, kam ir jānotiek, lai īstenotu pienākumu, un datums, līdz kuram kreditors var pieprasīt, lai izpildāmības klauzula tiktu iekļauta aktā;

6)      notariālais akts, kas minēts 4. vai 5. punktā un ar ko persona, kurai nav privātu parādsaistību un kuras īpašums, prasījums vai tiesības ir apgrūtinātas ar hipotēku vai ķīlu, ir brīvprātīgi īstenojusi izpildes pasākumu pret hipotēkas vai ķīlas nodrošinājumu, lai apmierinātu nodrošinātā kreditora naudas prasījumu.

Parādnieka deklarāciju par brīvprātīgu piekrišanu izpildei var noformēt arī atsevišķā notariālā aktā.

Par izpildu dokumentu var uzskatīt tikai spēkā esošus tiesas rīkojumus, kuros ir iekļauta izpildāmības klauzula vai kuri ir izpildāmi nekavējoties (ar tūlītējas izpildes rīkojumu, kas izdots ex officio vai pēc jebkura procedūras dalībnieka pieprasījuma). Uzskatāms, ka notariāls akts ir pielīdzināms izpildu dokumentam, ja tas atbilst Civilprocesa kodeksā izvirzītajām prasībām un notariāta noteikumiem.

Citi izpildu dokumenti ir šādi: izraksts no bankrota procedūras prasījumu saraksta; juridiski spēkā esoša vienošanās ar banku; no atsavināšanas iegūto summu sadales plāns; bankas izpildu dokuments, kā noteikts banku tiesību aktos, taču tikai pēc tam, kad tiesa ir iekļāvusi izpildāmības klauzulu; spriedumi, ko pieņēmušas ārvalstu tiesas, un šādās tiesās panākti vienošanās līgumi pēc tam, kad Polijas tiesa tos ir pasludinājusi par izpildāmiem. Ārvalstīs civillietās tiesu pieņemti spriedumi, kas izpildāmi tiesībaizsardzības ceļā, uzskatāmi par izpildu dokumentiem pēc tam, kad Polijas tiesa tos ir pasludinājusi par izpildāmiem. Izpildāmības pasludināšana notiek, ja attiecīgais spriedums ir izpildāms izcelsmes valstī un nerodas šķēršļi, kas minēti 1146. panta 1. un 2. punktā.

3.1 Procesuālā kārtība

Izpildu dokuments kalpo par pamatu izpildes procedūras uzsākšanai. Pirmās instances tiesa, kas izskata lietu, iekļauj izpildāmības klauzulu izpildu dokumentos, ko pieņem tiesa (Civilprocesa kodeksa 781. panta 1. punkts).

Tiesa bez nepamatotas kavēšanās, taču ne vēlāk kā trijās dienās pēc iesniegšanas kompetentajā iestādē izskata pieteikumus par izpildāmības klauzulas iekļaušanu (Civilprocesa kodeksa 781.1 pants). Izpildāmības klauzula ir iekļauta ex officio dokumentos, kas izdoti procedūrās, kuras ir ierosinātas vai varētu būt ierosinātas ex officio. Tiesa iekļauj izpildāmības klauzulu maksājuma rīkojumos, kas izdoti elektroniski veiktās rīkojuma procedūrās uz ex officio pamata, nekavējoties pēc tam, kad tie kļuvuši galīgi (Civilprocesa kodeksa 782. pants).

Parasti izpildes panākšanas pasākumu var veikt pēc pieprasījuma. Procedūrā, ko var uzsākt ex officio, izpildes panākšanas procedūru var uzsākt ex officio pēc tās pirmās instances tiesas pieprasījuma, kura izskata lietu, ko ierosinājusi kompetentā tiesa vai tiesu izpildītājs (Civilprocesa kodeksa 796. panta 1. punkts).

Pieprasījumu par izpildes panākšanas procedūras uzsākšanu var iesniegt kreditors kompetentajā rajona tiesā vai šai tiesai piesaistītajam tiesu izpildītājam. To var iesniegt arī citās kompetentajās iestādēs (tiesā vai prokuroram lietās, kas saistītas ar tādu sodu, finansiālu sodu, tiesas izdevumu un procesuālo izmaksu segšanas panākšanu, kas iemaksājami valsts kasē).

Parasti pieprasījumus uzsākt izpildes panākšanas procedūru noformē rakstiski. Tiem ir jāpievieno izpildu dokuments.

Noteikumi par maksu iekasēšanu un apmēru ir izklāstīti 1967. gada 20. augustā pieņemtajā Tiesu izpildītāju un izpildes likumā (Ustawa o komornikach sądowych i egzekucji). Saskaņā ar minētā likuma 43. pantu tiesu izpildītājs iekasē izpildes maksu par tiesas rīkojuma izpildi un citu likumā paredzētu pasākumu veikšanu.

Tiek iekasētas šādas izpildes maksas:

1)      par tāda rīkojuma izpildi, ar ko nodrošina naudas prasījuma samaksu, maksa ir 2 % no tā prasījuma apmēra, attiecībā uz kuru ir paredzēti šādi pasākumi, taču ne mazāk par 3 % no vidējās mēnešalgas un ne vairāk kā pieckārtēja vidējā mēnešalga. Maksu sedz kreditors, iesniedzot pieteikumu par rīkojuma, ar ko nodrošina samaksu, izpildi. Ja pieteikuma iesniegšanas laikā maksājums nav veikts, tiesu izpildītājs uzdod kreditoram izpildīt minēto rīkojumu 7 dienās. Tiesu izpildītājs rīkojumu neizpilda, pirms maksa nav samaksāta (likuma 45. pants).

2)      Lietās, kas ir saistītas ar naudas prasījumu izpildi, tiesu izpildītājs no parādnieka iekasē proporcionālu maksu, kas atbilst 15 % no izpildāmā prasījuma apmēra, taču ne mazāk par 1/10 un ne vairāk kā trīsdesmitkārtējas vidējās mēnešalgas apmērā. Taču, ja prasījums tiek īstenots no banku kontiem, algas, sociālās apdrošināšanas pabalstiem vai maksājumiem, kas veikti saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem regulē nodarbinātības veicināšanu un darba tirgus iestādes, no bezdarbnieka pabalsta, motivējošā atalgojuma, stipendijām vai mācību pabalstiem, tiesu izpildītājs no parādnieka piedzen proporcionālu maksu, kas atbilst 8 % no izpildāmā prasījuma apmēra, taču ne mazāk par 1/20 un ne vairāk kā desmitkārtējas vidējās mēnešalgas apmērā (likuma 49. pants).

3)      Lietās, kas saistītas ar tādu naudas prasījumu izpildi, kuri izriet no izpildes procedūras pārtraukšanas pēc kreditora pieprasījuma un saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 823. pantu, tiesu izpildītājs no parādnieka iekasē proporcionālu maksu, kas atbilst 5 % no neapmaksātā prasījuma, taču ne mazāk par 1/10 no vidējās mēnešalgas un ne vairāk kā desmitkārtējas algas apmērā. Taču, ja izpildes procedūra tiek pārtraukta pēc kreditora iesniegta pieprasījuma, pirms parādniekam ir paziņots par izpildes procedūru, tiesu izpildītājs no parādnieka piedzen proporcionālu maksu, kas atbilst 1/10 no vidējās mēnešalgas.

4)      Lai īstenotu izpildi, pārņemot kontroli pār mantām, tiesu izpildītājs iekasē fiksētu maksu, kas atbilst 50 % no vidējās mēnešalgas (likuma 50. pants).

Fiksētā maksa atbilst 40 % no vidējās mēnešalgas (51. pants) un ir piemērojama šādos gadījumos:

1)      saņemot nekustamo īpašumu valdījumā un atbrīvojot to no kustamās mantas; komercuzņēmumiem un rūpnieciskiem uzņēmumiem maksa ir jāveic par katru telpu, kas ietilpst uzņēmuma telpās;

2)      ieceļot nekustamā īpašuma vai uzņēmuma administratoru un nekustamā īpašuma pagaidu uzraugu;

3)      atbrīvojot telpas no mantām vai personām, piemērojot atsevišķu maksu par katru telpu.

Atsevišķa maksa netiek piemērota par dzīvojamu telpu, piemēram, gaiteņu, nišu, koridoru, verandu, vannasistabu, pieliekamo, lodžiju utt., atbrīvošanu no priekšmetiem vai personām.

3.2 Galvenie noteikumi

Izpildes panākšanas pasākumu ierosina, kreditoram iesniedzot pieteikumu, kam pievienots izpildu dokuments. Pieteikumā ir jānorāda parādnieks, kā arī veids, kādā tiek veikta izpilde, t. i., norādot attiecīgās īpašumtiesības. Ar īpašumu saistītu prasījumu izpildes gadījumā ir jānorāda arī zemes reģistrs. Ar kustamo mantu saistītas izpildes gadījumā nav detalizēti jānorāda katra kustamā manta, jo izpilde ir piemērojama uz visu parādnieka kustamo mantu.

4 Izpildu darbību raksturs un mērķis

4.1 Kāda veida manta var tikt pakļauta izpildu darbībām?

Izpildes pasākums var attiekties uz visiem priekšmetiem vai aprīkojumu, kas veido parādnieka aktīvus, piemēram, uz kustamo mantu, nekustamo īpašumu, darba algu, banku kontiem, nekustamā īpašuma daļu, jūras kuģiem un parādnieka citiem prasījumiem un īpašumtiesībām.

Civilprocesa kodeksa 829., 830. un 831. pants nosaka zināmus ierobežojumus attiecībā uz to priekšmetu vai aprīkojuma veidu, kuriem var piemērot izpildi. Saskaņā ar šiem noteikumiem izpildi nevar piemērot šādiem priekšmetiem vai aprīkojumam: personiskajiem un saimniecības piederumiem, gultas veļai, apakšveļai un ikdienas apģērbam, kas pamatoti nepieciešams, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu sadzīves pamatvajadzības, kā arī tādam apģērbam, kas parādniekam var būt nepieciešams, lai veiktu tā oficiālos vai profesionālos pienākumus; tādiem pārtikas un degvielas krājumiem, kas nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības vienu mēnesi; tādiem rīkiem un citiem instrumentiem, kas parādniekam var būt nepieciešami, lai veiktu algotu darbu, un tādām izejvielām, kas var būt nepieciešamas ražošanas procesā vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus.

Papildus Civilprocesa kodeksam ir arī cits nacionālais regulējums, kas nosaka to prasījumu veidus, kuriem izpildes pasākums nav piemērojams un kādā apmērā ir attiecināms šāds izņēmums (piem., Darba kodekss (Kodeks pracy) nosaka apmēru, kādā var piedzīt maksājumu no samaksas par darbu).

4.2 Kādas ir izpildu darbību sekas?

Izpildu dokuments ir uzskatāms par pamatu prasījuma izpildei kopumā attiecībā uz visiem parādnieka aktīviem, ja vien nav noteikts citādi.

Parādniekiem ir tiesības pārvaldīt savus aktīvus, ja vien tiesa tiem šīs tiesības neliedz.

Kad izpildes procedūra ir uzsākta pret kustamo mantu, tiesu izpildītājs izņem šo mantu un noformē izņemšanas dokumentu. Izņemšanas sekas ir tādas, ka izņemtā īpašuma pārvaldība neietekmē procedūras turpmāko virzību un izpildes procedūru attiecībā pret izņemto īpašumu var vērst arī pret pircēju. Taču tiesu izpildītājs jebkurā procedūras posmā var, pamatojoties uz svarīgiem iemesliem, nodot kontroli pār izņemto kustamo manto citai personai, neizslēdzot kreditoru.

Ja izpildes procedūra ir vērsta pret nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs vispirms liek parādniekam dzēst parādu divās nedēļās, pretējā gadījumā tiks īstenoti tādi pasākumi kā īpašuma aprakstīšana un novērtēšana. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana pēc apķīlāšanas neietekmē turpmāko procedūras virzību. Pircējs var piedalīties procedūrā kā parādnieks.

Ja nepieciešams, ka parādnieks atturas no noteiktas rīcības veikšanas vai iejaukšanās kreditora darbībā, tiesa pēc kreditora pieprasījuma piemēro parādniekam sodu, ja tas nepilda šo pienākumu. Ja parādnieks nesamaksā sodu, tas tiek aizturēts. Tādējādi šajā gadījumā parādniekam var piemērot brīvības atņemšanu, ja tas nesamaksā sodu, kas tam tiek piemērots kā piespiedu pasākums.

4.3 Kāds ir izpildu darbību saistošais raksturs?

Civilprocesa kodekss nenosaka laika ierobežojumus pieteikumiem par izpildes panākšanu. Taču saskaņā ar Polijas tiesībām prasījumus, kas noteikti ar tiesas vai citas iestādes, kura iecelta šādu lietu izskatīšanai, galīgo spriedumu vai ar šķīrējtiesas spriedumu, vai prasījumus, kas rodas no vienošanās, kura panākta tiesā vai šķīrējtiesā, vai no vienošanās, kas panākta ar mediatora starpniecību un apstiprināta tiesā, ierobežo ar desmit gadu termiņu, pat ja noilguma termiņš šādiem prasījumiem ir īsāks (Civilkodeksa (Kodeks cywilny) 125. panta 1. punkts). Ja tādējādi apstiprināts prasījums ietver periodiskus pienākumus, uz jebkādiem turpmākiem prasījumiem attieksies trīs gadu noilgums.

Pieteikumus par izpildi izskata kompetentā iestāde, lai noteiktu, vai tie atbilst formālajām prasībām un atbilstības kritērijiem. Ja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, to var noraidīt vai arī var pārtraukt izpildes procedūru.

5 Vai pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izpildu darbību veikšana tika atļauta?

Procedūras dalībnieki var pārsūdzēt tiesas rīkojumu par izpildāmības klauzulas iekļaušanu.

Izpildes procedūrā ir pieejami šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi:

  • sūdzība pret tiesu izpildītāja ierosināto pasākumu (rajona tiesā; tas attiecas arī uz tiesu izpildītāja bezdarbību; sūdzību var iesniegt procedūras dalībnieks vai persona, kuras tiesības šāds pasākums vai tiesu izpildītāja bezdarbība pārkāpj vai apdraud; sūdzība ir jāiesniedz ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc dienas, kad pasākums tika uzsākts vai dalībnieks vai persona uzzināja par bezdarbību);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu par izpildāmības klauzulas iekļaušanu (Civilprocesa kodeksa 795. pants — laika ierobežojumu apelācijas sūdzības iesniegšanai aprēķina kreditora gadījumā no dienas, kad kreditoram ir izsniegts izpildu dokuments vai lēmums, ar ko izpilde ir noraidīta, vai parādnieka gadījumā no dienas, kad ir iesniegts paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu, ar ko Eiropas maksājuma rīkojums ir atzīts par izpildāmu (Civilprocesa kodeksa 795.7 pants);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu par vienlaicīgu administratīvu izpildi un izpildi tiesībaizsardzības ceļā;
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu apturēt vai pārtraukt procedūru (Civilprocesa kodeksa 828. pants);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu ierobežot izpildi (Civilprocesa kodeksa 839. pants);
  • tiesas rīkojums, ar ko izpilde tiek ierobežota, un apelācijas sūdzība pret šādu rīkojumu (Civilprocesa kodeksa 839. pants);
  • parādnieka īstenotie pasākumi, apstrīdot izpildes pasākumus (Civilprocesa kodeksa 840.–843. pants);
  • apelācijas sūdzības pret tiesas rīkojumu atlīdzināt uzrauga izmaksas (Civilprocesa kodeksa 859. pants);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu attiecībā uz aprakstīšanas un novērtēšanas darbībām atsavināšanas laikā;
  • mutvārdu sūdzība pret tiesu izpildītāja veiktajām darbībām izsoles laikā, ko iesniedz uzraugošajā iestādē (Civilprocesa kodeksa 986. pants);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu piešķirt līgumu (Civilprocesa kodeksa 997. pants);
  • apgalvojumi attiecībā uz izpildes rezultātā iegūto summu sadales plānu (divās nedēļās kopš paziņošanas izpildes iestādei, kas plānu sagatavoja (Civilprocesa kodeksa 998. pants));
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu par apgalvojumiem attiecībā uz sadales plānu (Civilprocesa kodeksa 1028. pants);
  • apelācijas sūdzība pret tiesas rīkojumu, kurā parādniekam liek pārsūdzēt tiesas rīkojumu attiecībā uz izņēmumu no izņemšanas izpildes procedūrā, kurā ir iesaistīta valsts kase (Civilprocesa kodeksa 1061. panta 2. punkts).

6 Vai uz izpildi attiecas ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar parādnieka aizsardzību vai termiņiem?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 829. pantu izņēmums attiecas uz turpmāko:

1) tādi saimniecības piederumi, gultasveļa, apakšveļa un ikdienas apģērbs, kas ir pamatoti nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu sadzīves pamatvajadzības, kā arī apģērbs, kas parādniekam var būt nepieciešams, lai veiktu tā oficiālos vai profesionālos pienākumus;

2) tādi pārtikas un degvielas krājumi, kas nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības vienu mēnesi;

3) viena govs, divas kazas vai trīs aitas, kas nepieciešamas parādnieka un tā apgādājamo personu iztikai, tostarp pietiekami barības un pakaišu krājumi, kas nepieciešami līdz nākamajai ražai;

4) tādi rīki un citi instrumenti, kas parādniekam var būt personiski nepieciešami, lai veiktu algotu darbu, un tādas izejvielas, kas var būt nepieciešamas ražošanas procesā vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus;

5) ja parādnieks regulāri saņem fiksētu atalgojumu — atalgojuma summa, kas atbilst atalgojuma daļai, uz kuru neattiecas izpilde, līdz nākamajam maksājuma datumam, bet gadījumā, ja parādnieks nesaņem fiksētu atalgojumu, summa, kas atbilst parādniekam un tā ģimenes locekļiem nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem divām nedēļām;

6) priekšmeti vai aprīkojums, kas nepieciešams izglītojošiem mērķiem, personiski dokumenti, dekorācijas un reliģijas praktizēšanai nepieciešami priekšmeti, kā arī ikdienas priekšmeti, kurus var pārdot tikai par tādu cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā to sākotnējā vērtība, taču tiem piemīt augsta lietojamības vērtība parādniekam;

7) līdzekļi, kas atrodas kontā, kurš minēts 2004. gada 20. aprīlī pieņemtā Piena un piena produktu tirgus organizācijas likuma (Ustawa o organizacji rynku mleka i przetworów mlecznych) (Dz. U. [Polijas Republikas oficiālais vēstnesis “Dziennik Ustaw”] 2013, 50. un 1272. ieraksts) 36. panta 4.a punkta 25) apakšpunktā;

8) zāles 2001. gada 6. septembrī pieņemtā Farmācijas likuma (Prawo farmaceutyczne) (Dz. U., 2008, Nr. 45, 271. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē, kas nepieciešamas veselības aprūpes iestādes atbilstošai funkcionēšanai medicīnisku darbību regulējuma izpratnē trim mēnešiem, un medicīniskas ierīces, kas nepieciešamas tās funkcionēšanai 2010. gada 20. maijā pieņemtā Medicīnisko ierīču likuma (Ustawa o wyrobach medycznych) (Dz. U., Nr. 107, 679. ieraksts; 2011/102, 586. ieraksts, un 2011/113, 657. ieraksts) izpratnē;

9) priekšmeti vai aprīkojums, kas nepieciešami parādnieka vai tā ģimenes locekļu invaliditātes dēļ.

Saskaņā ar 831. panta 1. punktu izņēmums attiecas uz turpmāko:

1) maksājumi un pabalsti natūrā, kas atlikti izdevumu vai komandējuma izdevumu segšanai;

2) summas, ko valsts kase ir piešķīrusi īpašiem mērķiem (īpaši stipendijām un atbalsta shēmām), ja vien izpildītais prasījums nav paredzēts šādiem mērķiem vai uzturlīdzekļu pienākumu rezultātā;

3) līdzekļi, kas saņemti no programmām, kuras finansē no fondiem, kas minēti 2009. gada 27. augustā pieņemtā Valsts finansējuma likuma (Ustawa o finansach publicznych) (Dz. U., 2013, 885., 938. un 1646. ieraksts) 5. panta 1., 2. un 3. punktā, ja vien izpildītais prasījums nav radies, lai īstenotu projektu, kuram šie līdzekļi tika piešķirti;

4) neatsavināmas tiesības, ja vien tās nav kļuvušas par nododamām saskaņā ar vienošanos, un sniegtos pakalpojumus var izpildīt cita vienība vai šo tiesību izmantošanu var nodot citai vienībai;

5) individuālās apdrošināšanas pabalsti un īpašuma apdrošināšanas prasījumi noteiktajā apmērā, kā to paredz regulējums, finanšu ministrs un tieslietu ministrs; tas neattiecas uz izpildes pasākumiem, ar ko apmierina prasījumus, kuri izriet no uzturlīdzekļu pienākumiem;

6) sociālā palīdzība 2004. gada 12. martā pieņemtā Sociālās palīdzības akta (Ustawa o pomocy społecznej) (Dz. U., 2013, 182. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē;

7) summas, kas izmaksājamas parādniekam no valsts budžeta vai Valsts veselības fonda veselības aprūpes pabalstu nodrošināšanai 2004. gada 27. augustā pieņemtā Valsts finansētās veselības aprūpes likuma (Ustawa o świadczeniach opieki zdrowotnej finansowanych ze środków publicznych) (Dz. U., 2008/164, 1027. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē, pirms šādu pabalstu izbeigšanas tādā apmērā, kas atbilst 75 % no katra maksājuma, ja vien tie nav prasījumi, ko veikuši parādnieka darbinieki vai veselības aprūpes sniedzēji, kuri norādīti 2004. gada 27. augustā pieņemtā Valsts finansētās veselības aprūpes likuma 5. panta 41. punkta a) un b) apakšpunktā.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 833. panta 1. punktu izpildi var vērst pret darba atalgojumu saskaņā ar Darba kodeksu. Šie nosacījumi ir piemērojami mutatis mutandis bezdarbnieku pabalstiem, motivējošam atalgojumam, stipendijām vai mācību pabalstiem, kas izmaksājami saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem regulē nodarbinātības veicināšanu un darba tirgus iestādes.

Saskaņā ar Darba kodeksa 87.1 panta 1. punktu atskaitījumi nav piemērojami šādam atalgojumam:

1) atsevišķā regulējumā noteiktā minimālā alga, kas izmaksājama personām, kuras saņem atalgojumu par pilnu darba slodzi, pēc sociālās aizsardzības iemaksu un nodokļu atskaitījumiem, atņemot summas, uz kurām ir vērsti izpildu dokumenti, lai dzēstu prasījumus, kas nav uzturlīdzekļu maksājumi;

2) 75 % no 1) punktā norādītā atalgojuma — pēc darbiniekam piešķirto avansu atskaitīšanas;

3) 90 % no 1) punktā norādītā atalgojuma — pēc 108. pantā paredzēto sodu atskaitīšanas.

Ja darbinieks strādā nepilnu darba dienu, Darba kodeksa 1. sadaļā norādītās summas samazina proporcionāli darba stundām.

Lapa atjaunināta: 18/12/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.