Meklēt informāciju pēc reģiona
Kompensāciju var piešķirt tikai vardarbīgos tīšos noziegumos cietušajiem. Tie ir noziegumi, kas izdarīti ar nolūku un tieši uzbrūkot, lai atņemtu dzīvību vai izdarītu miesas bojājumus, pielietojot spēku (noziegumi, kas vērsti pret dzīvību un ķermeni, piemēram, slepkavība, miesas bojājumi), vai dzimumneaizskaramības pārkāpumi (dzimumnoziegumi).
Vēl viens nosacījums saskaņā ar Sodu kodeksu ir tāds, ka par šādiem noziegumiem piespriestajam soda mēram jābūt brīvības atņemšanai uz vienu vai vairākiem gadiem. Citiem vārdiem sakot, kompensāciju nevar saņemt par finansiāliem nodarījumiem.
Nav tiesību saņemt kompensāciju par nelieliem ievainojumiem (piem., kontūzijām, nobrāzumiem, sasitumiem) vai par citiem miesas bojājumiem, kam ir tikai īslaicīga ārēja ietekme vai kas īslaicīgi un mazākā mērā ietekmē cietušā veselību.
Kompensāciju var piešķirt gadījumos, kad miesas bojājumu uzskata par vismaz nelielu (piem., mīksto audu bojājumi, kam vajadzīgas šuves, viegli lūzumi, viegli izmežģījumi vai sastiepumi, viegli bungādiņu pārrāvumi, viegli satricinājumi ar īsu samaņas zudumu, viena vai divu zobu zaudēšana, viena pirksta locītavas kauliņa zaudēšana).
Jā, kompensāciju par garīgām ciešanām tuva cilvēka nāves dēļ var piešķirt arī pārdzīvojušajiem, t. i., personām, kuras atbalstīja mirušais cietušais vai kurām bija tiesības uz mirušā cietušā atbalstu (jo īpaši nepilngadīgajiem bērniem un bērniem vecumā līdz 26 gadiem, kuri apgūst pilna laika izglītību, laulātajam vai neprecētajam partnerim, kuram nav bijis iztikas līdzekļu un kurš bijis bez darba ne savas vainas dēļ; vecākiem, ja viņiem nav pietiekamu iztikas līdzekļu un viņi nevar iegūt pietiekamus iztikas līdzekļus).
Nē.
Nē. Oficiālais nosacījums kompensācijas piešķiršanai ir tāds, ka kompensācijas prasītājam jābūt Slovēnijas Republikas vai citas ES dalībvalsts valstspiederīgajam.
Nē. Lai pieprasītu kompensāciju, nodarījumam jābūt izdarītam Slovēnijas Republikas teritorijā vai uz Slovēnijas kuģa vai Slovēnijas gaisa kuģī, neatkarīgi no tā, kur tas atradies nodarījuma izdarīšanas brīdī.
Jā, noziedzīgajai darbībai jābūt reģistrētai kompetentajā iestādē vai par to jābūt informētai kompetentajai iestādei (policijai, prokuratūrai), un tai ir jābūt noziegumam (nevis, piemēram, maznozīmīgam nodarījumam), kā arī jābūt pamatotām aizdomām, ka noziegums ir izdarīts (jābūt iesniegtai kriminālsūdzībai prokuratūrā).
Nē, bet ir jābūt pamatotām aizdomām, ka noziegums ir izdarīts, kas nozīmē, ka parasti jābūt iesniegtai vismaz kriminālsūdzībai, kuru policija pēc izmeklēšanas pabeigšanas nodod prokuratūrai.
Šādos gadījumos kompensāciju parasti piešķir, pamatojoties uz galīgu un izpildāmu spriedumu, ar kuru cietušajam noteikta kompensācija un kurš jau varēja būt pieņemts kriminālprocesā (lēmums par civilprasību kriminālprocesā) vai civilprocesā (lēmums par prasību). Papildu nosacījums ir tāds, ka izpildei (maksājuma piedziņai), pamatojoties uz šādu spriedumu, jābūt neveiksmīgai vai vispār neiespējamai (noziedzīgā nodarījuma izdarītājam nav īpašuma, īpašumu nevar atgūt).
Tomēr ir izņēmumi, kad nav nepieciešams vispirms pieprasīt kompensāciju no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja:
– ja noziegumā cietušais pieder pie kādas no īpaši aizsargājamo personu grupām — bērni, no vardarbības ģimenē cietušie, invalīdi, citas ES dalībvalsts pilsoņi (pārrobežu lietās);
– ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs joprojām nav zināms (trīs mēnešus pēc nozieguma reģistrēšanas vai paziņošanas, un nav noskaidrots līdz komitejas lēmuma pieņemšanai) vai ja noziedzīgā nodarījuma izdarītāju nevar izdot kriminālvajāšanai (piem., noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir miris vai ir jaunāks par 14 gadiem un viņam nav kriminālatbildības).
Ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs joprojām nav zināms (trīs mēnešus pēc nozieguma konstatēšanas vai paziņošanas, un nav noskaidrots līdz komitejas lēmuma pieņemšanai), cietušais var pieprasīt kompensāciju.
Kompensācija parasti ir saistīta ar noziedzīgā nodarījuma izdarītāja notiesāšanu, ja to pieprasa, pamatojoties uz izpildāmu instrumentu — spriedumu (kriminālprocesā vai civilprocesā), ar kuru cietušajam noteikta kompensācija, bet cietušais to nevar piedzīt no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja (piedziņa ir neveiksmīga vai neiespējama).
Ja cietušajam ir īpašs statuss (viņš ir bērns, invalīds vai no vardarbības ģimenē cietušais, vai cietušais pārrobežu lietā — citas ES dalībvalsts valstspiederīgais), tad noziedzīgā nodarījuma izdarītāja notiesāšana nav nosacījums kompensācijas pieprasīšanai.
Jā, piemēro divus termiņus kompensācijas pieprasīšanai.
Lietās, kurās iesaistīts nezināms noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai īpašas cietušo grupas (bērni, no vardarbības ģimenē cietušie, invalīdi, citu ES dalībvalstu valstspiederīgie), termiņš prasības iesniegšanai ir seši mēneši no nozieguma izdarīšanas dienas.
Lietās, kurās kompensācija vispirms ir jāpieprasa no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja, termiņš kompensācijas prasības iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma saņemšanas dienas vai dienas, kad paziņots, ka izpilde bijusi neveiksmīga; ja izpilde nav ierosināta, termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad saņemta informācija, ka izpilde nav iespējama.
Kompensācija sedz, piemēram:
a) nodarījumā cietušajam:
– materiālu (nepsiholoģisku) kaitējumu:
– psiholoģisku (morālu) kaitējumu:
– materiālu (nepsiholoģisku) kaitējumu:
– psiholoģisku kaitējumu:
– materiālu (nepsiholoģisku) kaitējumu:
– psiholoģisku (morālu) kaitējumu:
– materiālu (nepsiholoģisku) kaitējumu:
– psiholoģisku kaitējumu:
Kompensāciju parasti izmaksā kā vienreizēju maksājumu, izņemot, ja ir nepieciešams noteikt turpmākus nosacījumus kompensācijas piešķiršanai par konkrētiem periodiem (piem., kamēr bērns apgūst pilna laika izglītību).
Lemjot par kompensācijas summu, ņem vērā prasītāja rīcību nodarījuma izdarīšanas laikā un pēc tam, kā arī viņa rīcību, kas var būt veicinājusi kaitējuma nodarīšanu un tā apmēru, un kompensāciju var attiecīgi samazināt, vai arī kompensācijas prasību var noraidīt.
Prasītāja kriminālu sodāmību nepārbauda, savukārt, ja kompensācijas procedūrā nesadarbojas, daži no apstākļiem, kas ir būtiski tiesību uz kompensāciju noteikšanai, var netikt konstatēti un nosacījumi zaudējumu atzīšanai attiecīgi var nebūt izpildīti. Ja prasītājs neatbild uz iestādes aicinājumiem papildināt prasību par kompensācijas piešķiršanu, nepilnīgu prasību var noraidīt.
Cietušā finanšu stāvokli nepārbauda, tāpēc tas neietekmē tiesību uz kompensāciju vai kompensācijas summas atzīšanu.
Jā, no kompensācijas atskaita jebkuras citas kompensācijas, atlīdzības vai citus maksājumus, ko prasītājs saņēmis uz jebkādu citu iemeslu pamata par tā paša veida kaitējumu.
Attiecībā uz fiziskām sāpēm un garīgām ciešanām ņem vērā vislielākās likumā noteiktās kompensācijas summas katram kaitējuma veidam, un kompensāciju nosaka, ievērojot attiecīgos ierobežojumus un ņemot vērā ievainojumu smagumu vai kaitējuma veidu.
Attiecībā uz fiziskām sāpēm īpašos noteikumos ir paredzētas ievainojumu kategorijas, un tiesību aktos ir noteikta minimālā un maksimālā summa šīm kategorijām, proti, 50–500 EUR par nelieliem ievainojumiem, 100–1000 EUR par vidēji smagiem ievainojumiem, 250–2500 EUR par smagiem ievainojumiem, 500–5000 EUR par ļoti smagiem ievainojumiem un 1000–10 000 EUR par īpaši smagiem ievainojumiem.
Attiecībā uz citiem kaitējuma veidiem tiesību aktos ir atsauce uz citiem normatīvajiem aktiem. Ārstēšanās izmaksu atlīdzību ņem vērā, nosakot veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu summu, ko sedz obligātā veselības apdrošināšana, kādu apdrošinātā persona būtu tiesīga saņemt saskaņā ar Slovēnijas Republikas normatīvajiem aktiem, ņemot vērā apstākļus. Līdzekļu kompensāciju, ko piešķir uzturlīdzekļu zaudēšanas dēļ, mirušā cietušā apgādājamajiem atzīst līdz apmēram, kas noteikts Slovēnijas normatīvajos aktos par pensijas un invaliditātes apdrošināšanu attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju.
Jā, par fiziskām sāpēm minimālā kompensācija ir 50 EUR un maksimālā kompensācija ir 10 000 EUR, par garīgām ciešanām maksimālā kompensācija ir 10 000 EUR.
Kompensāciju par garīgām ciešanām, ko izraisījusi tuvas personas nāve, var piešķirt visiem mirušā radiniekiem līdz 10 000 EUR apmērā.
Nē. Prasības veidlapā ir iespēja norādīt kompensācijas summu, bet likums nenosaka šādu prasību.
Jā. Saskaņā ar likumu no kompensācijas, ko nosaka par katra veida kaitējumu, atskaita jebkuras citas kompensācijas, atlīdzības vai citus maksājumus, ko prasītājs saņēmis uz jebkādu citu iemeslu pamata par tā paša veida kaitējumu.
Nē.
Likumā nav paredzēta šāda apstākļu maiņa.
Saskaņā ar likumu prasībai jāpievieno šādi pamatojoši dokumenti:
Ja prasītājs iesniedz pieteikumu par kompensācijas saņemšanu pēc tam, kad viņam nav izdevies to iekasēt no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja, jāpievieno arī šādi dokumenti:
Attiecīgā iestāde var pieprasīt papildu pierādījumus, lai noteiktu nosacījumus kompensācijas piešķiršanai.
Nē. Neiekasē maksu par prasībām, lietu ierosināšanu un lēmumiem kompensācijas procedūrā saskaņā ar šo likumu.
Komiteja lēmumu pieņemšanai par kompensācijām noziegumos cietušajiem (Komisija Vlade Republike Slovenije za odločanje o odškodnini žrtvam kaznivih dejanj; turpmāk “komiteja”).
Tieslietu ministrijai (Ministrstvo za pravosodje), Župančičeva 3, 1000 Ļubļana.
Nē.
Tiesību aktos noteiktais termiņš lēmuma pieņemšanai ir trīs mēneši no aizpildīta pieteikuma saņemšanas. Faktiskā procedūra parasti ilgst mazāk nekā pusgadu atkarībā no konkrētajiem apstākļiem.
Komitejas lēmumu var apstrīdēt, ceļot prasību administratīvā kārtībā Slovēnijas Republikas Administratīvajā tiesā.
Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē
Tīmekļa lapas versija angļu valodā:
Informāciju var pieprasīt arī rakstiski vai pa tālruni:
Ministrstvo za pravosodje
Direktorat za kaznovalno pravo in človekove pravice
Sektor za popravo krivic in podporo žrtvam kaznivih dejanj
Župančičeva 3, 1000 Ljubljana
Tālr.: +386 1 369 5442
E-pasts: gp.mp@gov.si
Saskaņā ar likumu policijai ir jāsniedz pamatinformācija par to, kā personas var īstenot savas tiesības. Arī citas valsts struktūras, kas strādā ar cietušajiem, parasti pārzina šīs tiesības un sniedz šādu informāciju (sociālā darba centri, cietušo palīdzības NVO).
Skatiet iepriekš.
Šādos gadījumos bezmaksas juridiskā palīdzība nav pieejama.
Tomēr saskaņā ar noteikumiem par vispārējo administratīvo procedūru attiecīgajam ierēdnim ir jāievēro princips par prasītāja tiesību aizsardzību, kas nozīmē, ka ierēdnim ir jānodrošina prasītājam iespēja īstenot viņa tiesības, jābrīdina prasītājs šajā sakarā, jāaicina aizpildīt prasību un jāsniedz paskaidrojumi, vienlaikus nodrošinot, ka prasītāja neziņa vai zināšanu trūkums nekaitē viņa tiesībām.
Jā, dažas NVO piedāvā palīdzību cietušo tiesību īstenošanā (piem., Biedrība saskarsmei bez vardarbības (Društvo za nenasilno komunikacijo)).
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.