Ierobežojumi attiecībā uz mantošanu — īpašie noteikumi

Slovēnija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir īpaši noteikumi, kas saistībā ar saimnieciskiem, ģimenes vai sociāliem apsvērumiem nosaka ierobežojumus attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma, dažu uzņēmumu un citu īpašu mantas kategoriju mantošanu vai to ietekmē?

Denacionalizācijas likumā (Zakon o denacionalizaciji) ir paredzēti īpaši noteikumi par privatizētu aktīvu mantošanu.

Minētos noteikumus piemēro, īstenojot testamenta apstiprināšanas procedūru, ja nav skatīts jautājums par privatizētiem aktīviem un lēmumi vēl nav pieņemti. Šādā situācijā tiesa pēc tiesību pārmantotāja pieprasījuma var veikt īpašu jaunu testamenta apstiprināšanas procedūru attiecībā uz privatizētajiem aktīviem. Lēmumu par privatizāciju pieņem tās personas vārdā, kas nacionalizācijas laikā ir bijusi aktīvu īpašnieks.

Pastāv arī īpaši noteikumi par uzņēmuma aktīvu mantošanu. Noteikumi attiecas uz tādu aktīvu nodošanu, ko mirušais individuālais komersants ir izmantojis, lai veiktu saimniecisku darbību, vai uz līdzdalības partnerībā vai kapitālsabiedrībā daļas nodošanu tiesību pārmantotājam vai pārmantotājiem. Likumā par mantojumu (Zakon o dedovanju) īpaši noteikumi, kas attiecas uz šo jautājumu, nav paredzēti. Saskaņā ar Likumu par mantojumu pēc testatora nāves tiek izveidota līdzmantinieku kopība līdz mantojuma sadalei, un tas nozīmē, ka arī uzņēmumu kopīgi vada mantinieki. Ja mantojamais īpašums ir uzņēmums, var rasties vairākas situācijas. Ja ar uzņēmumu saistīto tiesību pārmantotājs noteikts testamentā, taču viņš nevēlas turpināt uzņēmuma darbību, visiem mantiniekiem jārod cits risinājums. Ja testators ir sastādījis testamentu, nenosakot tiesību pārmantotāju, vai ja testaments nav sastādīts, mantiniekiem jāvienojas par uzņēmuma darbības turpināšanu. Mantinieki var vienoties, ka neviens no viņiem neturpinās tā darbību kā individuālais komersants, un šādā gadījumā uzņēmuma darbība tiek pārtraukta vai tas tiek pārdots. Mantinieki var arī pieņemt lēmumu, ka uzņēmuma darbību turpinās viens no mantiniekiem kā individuālais komersants vai ka darbību turpinās vairāki vai visi mantinieki. Pēdējā minētajā gadījumā mantinieki maina uzņēmuma uzņēmējdarbības formu.

Ja vien partnerības līgumā nav noteikts citādi, viena partnera nāves gadījumā pilnsabiedrība tiek likvidēta. Mirušā līdzdalības daļu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību var mantot. Ja ir vairāki mantinieki, līdzdalības daļa kļūst par līdzmantinieku kopības kopīgu īpašumu. Viņi kopīgi pārvalda mantojumu, līdz tiek noteiktas viņu attiecīgās mantojuma daļas. Dalot mantojumu, ir iespējamas divas situācijas, proti, līdzdalības daļu iegūst līdzmantinieku kopība, un viņi vienojas par līdzdalības daļas sadali vienādās vai nevienādās daļās, vai līdzdalības daļu sadala, vienojoties līgumā, izņemot gadījumus, kad dibināšanas dokumentā noteikts citādi. Ja līdzdalības daļa tiek sadalīta, no iepriekšējās līdzdalības daļas tiek izveidota jauna daļa.

Akciju sabiedrības kapitāla daļas var mantot. Ja ir vairāki mantinieki, līdzdalības daļa kļūst par līdzmantinieku kopīgu īpašumu. Viņi pārvalda līdzdalības daļu vai kapitāla daļas un atsavina tās līdzmantinieku starpā.

Ir spēkā īpaši noteikumi par lauku saimniecību mantošanu — tie ir noteikti Likumā par lauku saimniecību mantošanu (Zakon o dedovanju kmetijskih gospodarstev).

Minēto noteikumu pamatprincips ir novērst lauku saimniecību sadali mantinieku starpā. Likuma normas ir noteiktas, pamatojoties uz minēto principu. Parasti tikai viens mantinieks var saņemt īpašumtiesības uz lauku saimniecību, taču viņam jāizpilda papildu nosacījumi. Ja testators ir bijis vienīgais aizsargātās saimniecības īpašnieks, saimniecību manto mantinieks, kurš vēlas strādāt saimniecībā, un šo mantinieku, savstarpēji vienojoties, izraugās visi mantinieki. Ja mantinieki nevar vienoties, priekšroka tiek dota tam mantiniekam, kurš ir pierādījis savu vēlmi strādāt saimniecībā, piemēram, ir pabeidzis apmācību vai iegūst izglītību lauksaimniecības jomā. Ievērojot šos nosacījumus, mirušā laulātajam ir priekšroka attiecībā pret mirušā pēcnācējiem. Ja aizsargātā saimniecība ir bijusi testatora un viņa pārdzīvojušā laulātā kopīpašums vai testatora vai pārdzīvojušā laulātā īpašums, vai ja laulātie ir bijuši saimniecības materiālā īpašuma kopīpašnieki, lauku saimniecību manto testatora pārdzīvojušais laulātais. Ja aizsargātā lauku saimniecība ir piederējusi vienam no vecākiem un viņa pēcnācējam vai adoptētājam un viņa adoptētajam bērnam, saimniecību manto pēcnācējs vai adoptētais bērns. To personu likumiskās līdzdalības daļas, kuras saimniecību nemanto, tiek uzskatītas par neatņemamām daļām. Turklāt aizsargātās lauku saimniecības mantiniekam jāspēj pārņemt saimniecību ar nosacījumiem, kas viņam nerada pārmērīgu slogu.

2 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šādi īpaši noteikumi ir piemērojami iepriekš minētās mantas mantošanai neatkarīgi no mantošanas kārtībai piemērojamajiem tiesību aktiem?

Aizsargātas lauku saimniecības mantošana ir gadījums, kad tās valsts tiesību akti, kurā atrodas konkrētas īpašas kategorijas manta, paredz īpašus noteikumus, kuros noteikti ierobežojumi, kas attiecas uz minētās mantas mantošanu vai to ietekmē. Ņemot to vērā, gadījumos, kad aizsargāta lauku saimniecība, kas atrodas Slovēnijā, veido daļu no īpašuma, neatkarīgi no mantojumam piemērojamajiem tiesību aktiem (Likums par lauku saimniecību mantošanu) piemēro Slovēnijas tiesību aktus.

3 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pastāv īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem īpašajiem noteikumiem?

Likums par lauku saimniecību mantošanu paredz noteikumus, kuru nav Likumā par mantojumu vai kuri atšķiras no Likuma par mantojumu noteikumiem. Ja Likumā par lauku saimniecību mantošanu nav paredzēti sīkāki noteikumi par kādiem aizsargātu lauku saimniecību mantošanas aspektiem, piemēro vispārējos noteikumus par mantošanu, proti, Likuma par mantojumu noteikumus.

Lapa atjaunināta: 08/01/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.