Ierobežojumi attiecībā uz mantošanu — īpašie noteikumi

1 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir īpaši noteikumi, kas saistībā ar saimnieciskiem, ģimenes vai sociāliem apsvērumiem nosaka ierobežojumus attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma, dažu uzņēmumu un citu īpašu mantas kategoriju mantošanu vai to ietekmē?

Jā, ir noteikumi, kas nosaka ierobežojumus konkrētu aktīvu mantošanai vai ietekmē šādu mantošanu.

CIVILKODEKSĀ

Civilkodeksa (Código Civil) 1476. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 1485. pantā ir noteikts, ka lietošanas tiesības un izmantošanas un apdzīvošanas lietu tiesības ir lietu tiesības, kas ar likuma spēku tiek dzēstas to turētāja nāves brīdī.

Civilkodeksa 2103-A. un 2103-B. pantā ir paredzēts likumīgais legāts, proti, pārdzīvojušajam laulātajam mantojuma dalīšanas brīdī ir prioritāte attiecībā uz tiesībām apdzīvot ģimenes māju un tiesībām izmantot tās saturu, ievērojot konkrētus Kodeksā paredzētus nosacījumus.

Civilkodeksa atjauninātā redakcija portugāļu valodā ir pieejama vietnē

http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=775&tabela=leis&so_miolo=&

UZŅĒMUMU KODEKSĀ

Uzņēmumu kodeksa (Código das Sociedades Comerciais) 184. pantā ir paredzēts, ka parastās partnerības partnera nāves gadījumā, ja vien statūti neparedz citādi, pārējiem partneriem vai uzņēmumam ir jānorēķinās par attiecīgo vērtību ar mirušā partnera tiesībpārņēmēju, izņemot, ja partneri nolemj likvidēt uzņēmumu un par to paziņo tiesībpārņēmējam 90 dienu laikā no dienas, kad viņi uzzinājuši par partnera nāves faktu. Tomēr pārdzīvojušie partneri var turpināt uzņēmuma darbību kopā ar mirušā partnera tiesībpārņēmēju, ja vien tiesībpārņēmējs sniedz skaidru piekrišanu.

Uzņēmumu kodeksa 225. pantā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību līgumā var noteikt, ka partnera nāves gadījumā viņa daļu nevar nodot viņa tiesībpārņēmējiem, un var arī noteikt konkrētas prasības attiecībā uz nodošanu.

Ja, pamatojoties uz šādu līgumu, daļa netiek nodota mirušā partnera tiesībpārņēmējiem, uzņēmumam tā jāamortizē, jāiegādājas vai jānodrošina, lai to iegādājas partneris vai trešā persona; ja neviens no šiem pasākumiem netiek veikts 90 dienu laikā no brīža, kad jebkurš no direktoriem uzzinājis par partnera nāves faktu, attiecīgo daļu uzskata par nodotu.

Saskaņā ar Uzņēmumu kodeksa 469. un 475. pantu tādu pašu sistēmu piemēro komandītsabiedrības partnera nāves gadījumā.

Saskaņā ar Uzņēmumu kodeksa 252. panta 4. punktu sabiedrības ar ierobežotu atbildību vadība nevar kļūt par tiesībpārņēmēju, pamatojoties uz nāves faktu, pat ne saistībā ar daļu.

Uzņēmumu kodeksa atjauninātā redakcija portugāļu valodā ir pieejama vietnē

http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=524&tabela=leis&so_miolo=&

TIESISKAIS REGULĒJUMS PAR IEROČIEM UN MUNĪCIJU

Tiesiskā regulējuma par ieročiem un munīciju (Regime Jurídico das Armas e Munições), kas apstiprināts ar 2006. gada 23. februāra Likumu Nr. 5/2006, 37. pantā ir noteikts, ka jebkādu deklarētu ieroču iegūšana īpašumā, tos mantojot uz mortis causa pamata, ir atļauta tikai ar PSP (Polícia de Segurança Publica (Policijas spēku)) priekšnieka atļauju, ko var saņemt saskaņā ar minēto tiesību normu.

Tiesiskais regulējums attiecībā uz ieročiem un munīciju, kas apstiprināts ar 2006. gada 23. februāra Likumu Nr. 5/2006, portugāļu valodā ir pieejams vietnē

http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=692&tabela=leis&so_miolo=

2 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šādi īpaši noteikumi ir piemērojami iepriekš minētās mantas mantošanai neatkarīgi no mantošanas kārtībai piemērojamajiem tiesību aktiem?

Atbilde ir “jā”, ja, pamatojoties uz nāves faktu, tiek dzēstas lietošanas tiesības un izmantošanas un apdzīvošanas lietu tiesības, kā arī ja piemēro noteikumus, kas izklāstīti iepriekš minētajā Uzņēmumu kodeksā un tiesiskajā regulējumā par ieročiem un munīciju.

Šis secinājums izriet arī no Regulas Nr. 650/2012 1. panta 2. punkta h), k) un l) apakšpunkta noteikumiem.

Atbilde ir “nē” Civilkodeksa 2103-A. un 2103-B. pantā minētā likumīgā legāta gadījumā.

Tomēr minētā atbilde neskar dažādas tiesu interpretācijas.

3 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pastāv īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem īpašajiem noteikumiem?

Civilkodeksā ir noteikumi, kas mantojuma atvēršanas gadījumā piešķir mantojuma pārvaldības pilnvaras un kas var nodrošināt atbilstību iepriekš minētiem īpašajiem noteikumiem.

Civilkodeksā noteiktās procedūras un prasības ir šādas:

• ja mantojums joprojām ir bezsaimnieka mantojums, proti, tas ir atvērts, bet vēl nav pieņemts vai atzīts par pieejamu valstij, īpašumtiesību pārņēmēji (2047. pants) vai bezsaimnieka mantojuma izpildītājs (2048. pants) var noorganizēt aktīvu pārvaldību, ja šādu pasākumu aizkavēšana varētu būt kaitējoša;
• pēc mantojuma pieņemšanas par mantojuma pārvaldību atbild īpašuma pārvaldnieks (2079. un 2087. pants);
• īpašuma pārvaldnieks var prasīt, lai mantinieki vai trešās personas nodod aktīvus pārvaldīšanā, un piemērot valdījuma atjaunošanas vai izlikšanas pasākumus pret mantiniekiem vai trešām personām, lai saglabātu pārvaldībā esošo priekšmetu valdījumu vai nodrošinātu šāda valdījuma atjaunošanu (2088. pants);
• īpašuma pārvaldnieks var iekasēt maksājamos mantojuma parādus, ja to atgūšanu var apdraudēt kavēšanās vai ja tos samaksā brīvprātīgi (2089. pants);
• turklāt mantinieks var celt mantojuma prasību, prasot, lai tiesa viņu atzīst par tiesībpārņēmēju, un visu viņa mantojuma aktīvu vai to daļas atgūšanu, pret personām, kurām ir valdījums pār šādiem aktīviem vai to daļu kā to mantiniekiem vai citā statusā, vai pat bez statusa (2075. pants).

N.B.

Šajā faktu lapā ietvertā informācija nav izsmeļoša vai saistoša kontaktpunktam, tiesām vai citām struktūrām un iestādēm. Lai gan faktu lapas tiek regulāri atjauninātas, tajās var nebūt atspoguļoti visi tiesību aktu pārskatīšanas gadījumi, un tāpēc informatīvā nolūkā tās neaizstāj tiesību aktus, kuri var būt spēkā jebkurā laikā.