Ierobežojumi attiecībā uz mantošanu — īpašie noteikumi

1 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir īpaši noteikumi, kas saistībā ar saimnieciskiem, ģimenes vai sociāliem apsvērumiem nosaka ierobežojumus attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma, dažu uzņēmumu un citu īpašu mantas kategoriju mantošanu vai to ietekmē?

Īpaši ierobežojumi ES Mantošanas regulas 30. panta nozīmē ir ietverti Vācijas regulējumā par lauku saimniecību īpašumu mantošanu (Anerbenrecht), jo tas ar konkrētiem nosacījumiem paredz īpašus noteikumus par lauksaimniecībā izmantojamu īpašumu mantošanu.

Šādi noteikumi ir paredzēti Noteikumos par lauku saimniecībām (Höfeordnung), kas ir Hamburgā, Lejassaksijā, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Šlēsvigā-Holšteinā piemērojams daļēji federāls tiesību akts, kā arī atsevišķu federālo zemju tiesību aktos par lauku saimniecību īpašumu mantošanu (Bādenes-Virtembergas Lauku saimniecību likumā (Hofgütergesetz) un Lauku saimniecību īpašumu mantošanas likumā (Anerbengesetz), kurš piemērojams tikai tad, ja mirušais dzimis pirms 1930. gada 1. janvāra; Hesenes Noteikumos par lauku īpašumiem (Landgüterordnung); Reinzemes-Pfalcas Noteikumos par lauku saimniecībām (Höfeordnung); Brēmenes Lauku saimniecību likumā (Höfegesetz)). Citās federālajās zemēs šādu noteikumu nav. To, kurš tiesību akts par lauku saimniecību īpašumu mantošanu ir piemērojams, nosaka saskaņā ar ES Mantošanas regulas 36. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Turklāt ir piemērojami arī atsevišķie Civilkodeksa noteikumi par īpašumu mantošanu (1515. panta 2. punkts, 2049. pants, 2312. pants), kā arī Likuma par darījumiem ar nekustamo īpašumu (Grundstücksverkehrsgesetz) 13. pants, kas paredz iespēju nodot lauku saimniecību tikai vienam no likumīgajiem līdzmantiniekiem.

Noteikumos par lauku saimniecībām ir ietverti īpaši noteikumi par konkrētu lauku saimniecību mantošanu, lai novērstu iespēju, ka lauku un mežu apsaimniekošanas saimniecības mantojot tiek sadalītas. Noteikumos par lauku saimniecībām ietvertie noteikumi paredz, ka īpašumtiesības piešķir tikai vienam mantiniekam (kas manto lauku saimniecību); tādējādi garantējot, ka ekonomiski dzīvotspējīgas lauku saimniecības tiek saglabātas, nododot tās nākamajai paaudzei. Šie noteikumi ne tikai atbilst individuālu lauku saimniecību īpašnieku privātajām interesēm, bet arī sabiedrības interesei novērst lauku saimniecību sadalīšanu un saglabāt to produktivitāti.

Pārējie līdzmantinieki var prasīt kompensāciju, tomēr summa, ko var pieprasīt, ir mazāka nekā citos mantojuma strīdos; šādi noteikts ar nolūku aizsargāt lauku saimniecības pret pārmērīgu atlīdzību un kompensāciju pieprasījumiem, kuri apdraudētu to izdzīvošanu.

2 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šādi īpaši noteikumi ir piemērojami iepriekš minētās mantas mantošanai neatkarīgi no mantošanas kārtībai piemērojamajiem tiesību aktiem?

Ņemot vērā to, ka regulējums par lauku saimniecību īpašumu mantošanu ir ieviests ar mērķi nodrošināt, ka lauku saimniecības tiek saglabātas, nododot tās no paaudzes paaudzē, valstī esošajiem lauksaimniecībā izmantojamiem īpašumiem ir jāpiemēro iepriekš aprakstītie īpašie noteikumi neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti piemērojami mirušās personas mantojumam.

3 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pastāv īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem īpašajiem noteikumiem?

Saskaņā ar Procedūras noteikumiem lietās, kas saistītas ar lauku saimniecībām (Verfahrensordnung für Höfesachen (HöfeVfO)), Vācijas tiesību sistēmā Lauksaimniecības lietu tiesa (Landwirtschaftsgericht) var veikt konkrētas pārbaudes procedūras, piemēram, lai pārliecinātos, vai testamenta noteikumi vai lauku saimniecības nodošanas līgumi nav pretrunā tiesību aktiem par lauku saimniecību pēctecīgu mantošanu.