Ierobežojumi attiecībā uz mantošanu — īpašie noteikumi

1 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir īpaši noteikumi, kas saistībā ar saimnieciskiem, ģimenes vai sociāliem apsvērumiem nosaka ierobežojumus attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma, dažu uzņēmumu un citu īpašu mantas kategoriju mantošanu vai to ietekmē?

Saskaņā ar spēkā esošajām materiālo tiesību normām šādas personas nevar būt mantinieki vai legātāri:

1) personas, kas mantojuma atklāšanās dienā vēl nav ieņemtas, un

2) personas, kas dzimušas dzīvotnespējīgas.

Saskaņā ar tiesību aktiem visas personas, kas ir dzimušas dzīvas, tiek uzskatītas par dzīvotspējīgām, kamēr nav pierādīts pretējais.

Papildus iepriekš minētajām personām mantojums nepienākas arī šādām personām, kas uzskatāmas par necienīgām to saņemt:

1) persona, kas ir tīši nogalinājusi vai mēģinājusi nogalināt mirušo, mirušā laulāto vai bērnu, un šo noziedzīgo nodarījumu līdzdalībnieks, izņemot, ja šī darbība izdarīta apstākļos, kas neparedz sodāmību, vai attiecīgā persona ir apžēlota;

2) persona, kas nepatiesi apsūdzējusi mirušo noziedzīgā nodarījumā, kurš sodāms ar brīvības atņemšanas sodu vai smagāku kriminālsodu, izņemot, ja kriminālvajāšana par nepatieso apsūdzību sāk, pamatojoties uz cietušā iesniegtu sūdzību, bet šāda sūdzība nav iesniegta;

3) persona, kas ar spēku vai krāpšanu ir pamudinājusi mirušo taisīt, grozīt vai atcelt testamentu vai ir liegusi mirušajam veikt kādu no minētajām darbībām, vai ir iznīcinājusi, slēpusi vai izmainījusi mirušā testamentu, vai ir tīši izmantojusi neīstu testamentu.

Tie, kas uzskatāmi par necienīgiem saņemt mantojumu, var to saņemt tikai tad, ja mirušais ar aktu, kura saturu ir apliecinājis notārs, vai ar testamentu ir skaidri atzinis viņus par cienīgiem.

Ja mirušais, apzinādamies necienīguma iemeslu, ir sastādījis testamentu par labu personai, kas nav cienīga saņemt mantojumu, bet nav skaidri atzinis šo personu par cienīgu, persona, kas nav cienīga saņemt mantojumu, to saņem tikai testamenta noteiktajās robežās.

Saskaņā ar spēkā esošā Ģimenes kodeksa (Semeen kodeks) 54. pantu pēc šķiršanās bijušie laulātie vairs nav viens otra likumīgie mantinieki un zaudē tiesības saņemt labumus, kas izriet no kādiem iepriekš spēkā bijušiem darījumiem attiecībā uz laulātā nāvi.

Šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja testators ir skaidri norādījis, ka testamentārie darījumi paliek spēkā arī pēc šķiršanās.

Īpašumtiesību likums (Zakon za sobstvenostta), savukārt, nosaka ierobežojumu attiecībā uz mantojuma piešķiršanu ārvalstij, proti, ārvalsts nevar iegūt īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu Bulgārijā mantošanas ceļā.

Bulgārijas tiesību sistēmā īpašos tiesību aktos ir noteikti vēl divi ierobežojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma mantošanu, kas ir saistīti ar attiecīgā īpašuma īpašo veidu.

Tā Lauksaimniecības zemes īpašumtiesību un izmantošanas likumā (Zakon za sobstvenostta i polzvaneto na zemedelskite zemi) ir izklāstīti īpaši noteikumi par lauksaimniecības zemes mantošanu.

Saskaņā ar minētā likuma 3.b pantu ārvalstniekiem, kas likumiskās mantošanas kārtībā iegūst īpašumtiesības uz lauksaimniecības zemi, bet neatbilst Līgumā par Bulgārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai noteiktajiem nosacījumiem, trīs gadu laikā no mantojuma atklāšanās ir jānodod īpašumtiesības personām, kas ir tiesīgas iegūt šādus īpašumus, izņemot gadījumus, kad starptautiskā līgumā, kas ratificēts Bulgārijas Republikas konstitūcijas 22. panta 2. punktā noteiktajā procedūrā, ir paredzēts citādi.

Tāpat Mežu likuma (Zakon za gorite) 24. panta 1. punktā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz mežu īpašumu, proti, ārvalstniekiem, kas likumiskās mantošanas kārtībā iegūst īpašumtiesības uz mežiem un meža resursu zemi, bet neatbilst Līgumā par Bulgārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai noteiktajiem nosacījumiem, trīs gadu laikā no mantojuma atklāšanās ir jānodod īpašumtiesības personām, kas ir tiesīgas iegūt šādus īpašumus, izņemot gadījumus, kad starptautiskā līgumā, kas ratificēts Bulgārijas Republikas konstitūcijas 22. panta 2. punktā noteiktajā procedūrā, ir paredzēts citādi.

2 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šādi īpaši noteikumi ir piemērojami iepriekš minētās mantas mantošanai neatkarīgi no mantošanas kārtībai piemērojamajiem tiesību aktiem?

Parasti, ja īpašā tiesību akta noteikumi nonāk pretrunā vispārīgajiem noteikumiem, prevalē īpašā tiesību akta noteikumi; tāpēc iepriekš minētos ierobežojošos noteikumus piemēro vienmēr, kad ir spēkā to piemērošanas materiālie priekšnosacījumi.

3 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pastāv īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem īpašajiem noteikumiem?

Ar Lauksaimniecības zemes īpašumtiesību un izmantošanas likumu ir noteikta īpaša procedūra, kas nodrošina tā paša likuma 3.b panta 1. punktā minētā pienākuma ievērošanu, proti, dod valstij iespēju izpirkt lauksaimniecības zemes par cenām, kas noteiktas ar Ministru padomes noteikumiem, ja ārvalstnieks minētajā noteikumā paredzētajā termiņā nenodod īpašumtiesības.

Līdzīgi arī Mežu likumā attiecībā uz mežu īpašumiem ir noteikts, ka valsts var izpirkt lauksaimniecības zemi par cenām, kas noteiktas Ministru padomes noteikumos, ja nav ievērots tā paša likuma 24. panta 1. punktā minētais termiņš.