Lietu tiesību (in rem) pielāgošana

1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?

Lietu tiesības, kas var izrietēt no mantojuma saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, ir īpašumtiesības un to apakštiesības, t. i.:

– lietojums (Civilkodeksa (Code civil) 745.bis pants);

– izmantošana un apdzīvošana (Civilkodeksa 625. pants);

– servitūts (Civilkodeksa 637. pants);

– būvēšana un ilglaicīgas zemes īres tiesības.

2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?

Kad persona kļūst par īpašumtiesību vai to apakštiesību turētāju, jo šo tiesību tālāknodošana notikusi nāves gadījumā, attiecīgā persona kļūst par erga omnes turētāju. Citiem vārdiem sakot, ja šādas tiesības tiek nodotas nāves gadījumā (uz mantojuma vai testamenta pamata), nodošana nav jāreģistrē īpašuma reģistrā. Hipotēku likuma (loi hypothécaire) 1. pantā, kurā norādīti gadījumi, kad lietu tiesību nodošana ir jāreģistrē, lai tā būtu saistoša trešām personām, nav atsauces uz šo gadījumu.

3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?

Neattiecas.

4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?

Šajā posmā nav paredzēti īpaši noteikumi vai procedūras lietu tiesību pielāgošanai.