Judicial auctions

A judicial auction is a proceeding through which a public auction of the debtor's assets is arranged with the purpose of raising the sum of money needed to satisfy a creditor’s claim. The auction may be arranged by a judge, or his or her delegate, or a competent authority, or other public or private entities (authorized according to the legislation of individual countries.

Judicial auctions - definition

Glossary of terms related to judicial auctions

List of EU countries in which the on-line judicial auction is already in place

Definition

A judicial auction is normally preceded by a seizure, this is the act through which the creditor or the competent authority identifies and secures the assets suitable to satisfy the claim. Immovable and movable property can be seized, as well as credits which the debtor holds vis-à-vis a third party. In the case of credits, however, the enforcement proceedings do not terminate with the sale but with the allocation of the debtor’s credit to his or her creditor.

There are different types of judicial auctions in the EU countries, whose national law provide for the relevant legal framework. In some EU countries a judicial auction can be held on line, thus avoiding participants appearing personally before the judge or in the Court or in other public or private entities.

A judicial auction – which is usually directed by a judge, who can assign the sales operation to a third party (an independent professional or a company specifically authorised to perform this task) but can also be entirely managed by other subjects (e.g. bailiff, or other enforcement authority) – is normally preceded by appropriate advertisements.

The national pages will start having data added shortly. If the flag on the right of this page for the relevant country is greyed out then the information has not yet been added.

Glossary of terms related to judicial auctions

  1. Award – the asset for sale is awarded to the person who has offered the highest price at the end of the judicial auction.
  2. Basic price – value of the debtor’s seized properties (real estate or personal property) that have been foreclosed by the creditor or the competent authority.
  3. Bid in competition with other people/companies – competitive bidding for an asset at a judicial auction.
  4. Counter bid – a new bid for an item made by a person/company in a judicial auction, at a higher price – to attempt to secure the purchase.
  5. Deposit – to attend a judicial auction, a person must pay a deposit before the auction starts. The person will get the deposit back at the end of the auction, if they do not buy the asset for sale.
  6. Expert who estimates the value of seized assets – expert (in the relevant market) usually used to estimate the value of assets. The expert must give the asset’s fair market value, taking into account the general situation on that market and the condition it is in.
  7. Person or company in charge of the sales operation – person or company responsible for giving information to people interested in buying the asset, advertising the sale of it, carrying out the bidding procedure during the auction, etc.
  8. Possibility of previewing the asset for sale – chance for potential buyers to see the item in question, and the condition it is in (sometimes via photos, other times in person).
  9. Sale advertisement – to sell a seized asset at a judicial auction, the judge or their delegate or the competent authority must advertise the sale (how and when the asset will be sold). Judicial auctions are usually advertised on the internet, but also often in newspapers.
  10. Seized asset – debtor’s property (real estate or personal property) that is foreclosed by a creditor or the competent authority if the debtor does not voluntarily pay their debt. To foreclose an asset, the creditor or the competent authority must send the debtor a seizure order. This is an act in which the creditor or the competent authority identifies the asset that can be used to pay the debt.
  11. Transfer – the act transferring ownership of the sale asset from the debtor to the buyer.

List of the EU countries in which the on-line judicial auction is already in place

  1. Austria (in cooperation with Germany)
  2. Croatia
  3. Estonia
  4. Finland
  5. Germany (in cooperation with Austria)
  6. Hungary
  7. Italy
  8. Latvia (only for enforcement procedures relating to immovable assets)
  9. Portugal
  10. Spain
  11. The Netherlands (only for enforcement procedures relating to immovable assets).
Last update: 18/01/2019

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.
The Commission is in the process of updating some of the content on this website in the light of the withdrawal of the United Kingdom from the European Union. If the site contains content that does not yet reflect the withdrawal of the United Kingdom, it is unintentional and will be addressed.

Izsoles tiesas ceļā - Igaunija

1.  Publiskošana un cenu noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanas gadījumā‏

Izņemtus aktīvus pārdod Saite atveras jaunā logātiesu izpildītājs. Izņemti aktīvi nav jāpārdod izsolē, ja debitors un prasītājs vienojas par prasības apmierināšanu, t. i., ja tiek panākta vienošanās, ka prasību, kuras izpilde tiek panākta izpildes procesā, var apmierināt citādi. Šāda vienošanās jāpanāk ar visiem prasītājiem. Vienošanās jāpaziņo tiesu izpildītājam; pretējā gadījumā tiesu izpildītājs turpinās parastās procesuālās darbības.

Ja parāda izpildes pieteikumus iesnieguši dažādi kreditori dažādiem tiesu izpildītājiem un debitora nekustamo īpašumu jau ir izņēmis viens no tiesu izpildītājiem, cits tiesu izpildītājs, kurš sācis izpildes procesu, nevar izņemt reģistrēto debitora nekustamo īpašumu, kamēr pirmais tiesu izpildītājs nav atcēlis tā izņemšanu.

Izsolē pārdoto aktīvu vērtību un sākumcenu nosaka eksperts.

Tiešsaistes izsoles rīko īpašā tiešsaistes Saite atveras jaunā logāizsoļu vidē. Paziņojumu par izsoli publicē vismaz desmit dienas pirms izsoles oficiālajā publikācijā Saite atveras jaunā logāAmetlikud Teadaanded un internetā. Tiesu izpildītājs var arī publicēt paziņojumu laikrakstā, kas tiek pārdots izsoles reģionā. Pēc prasītāja vai debitora lūguma tiesu izpildītājs publicē paziņojumu citās publikācijās par prasītāja vai debitora līdzekļiem.

Interesentiem ir tiesības pārbaudīt izsolītos aktīvus, sākot no paziņojuma publicēšanas brīža līdz izsoles sākumam. Interesentiem ir arī tiesības pārbaudīt pieteikumus, kas iesniegti attiecībā uz izsolītajiem aktīviem, un ar aktīviem saistītos sertifikātus, tostarp vērtējuma ziņojumus. Ja aktīvus pārdod izpildes procesā, ne tiesu izpildītājs, ne debitors nav atbildīgs par pārdoto aktīvu defektiem. Tas neizslēdz iespējamu tiesu izpildītāja vai debitora atbildību par nelikumīgi izraisītiem bojājumiem. Tiesu izpildītājs nosaka laiku, kad aktīvus var pārbaudīt. Ja aktīvi ir debitora īpašumā, debitoram ir tiesības pieprasīt, lai pārbaude notiek termiņā, kas noteikts attiecībā uz izpildes darbībām. Tiesu izpildītājam ir jāņem vērā īpašnieka intereses.

Ja vairākas personas izrāda interesi par izsolītajiem aktīviem, tās visas var piedalīties solīšanā ar nosacījumu, ka tās ir pienācīgi reģistrējušās izsolei. Solīšana sākas ar sākumcenu, un dalībnieki var izteikt piedāvājumus, ievērojot solīšanas soli un izsolei noteikto termiņu. Ja tiek izteikts jauns piedāvājums pagarinājuma laikposmā pirms izsoles beigām, izsoles beigas tiek atliktas uz pagarinājuma laikposmu, un izsole turpinās tik ilgi, kamēr tiek izteikti piedāvājumi. Pagarinājuma laikposms ir no 1 līdz 60 minūtēm. Tiešsaistes izsolē visaugstāko piedāvājumu, kas izteikts izsoles vidē līdz izsoles beigām, atzīst par vislabāko piedāvājumu. Vislabākais piedāvājums tiek paziņots izsoles vidē nākamajā darbdienā pēc izsoles dienas.

Tiesu izpildītājs var noteikt izsoles dalībniekiem drošības naudu par summu līdz desmit procentiem no sākumcenas. Ja ir noteikta drošības nauda, personai, kura vēlas piedalīties izsolē, tā ir jāsamaksā. Drošības naudu var samaksāt elektroniski, t. i., ar internetbankas starpniecību, to pārskaitot uz tiesu izpildītāja norādīto kontu, vai izsoles vidē ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Mutiskās izsolēs drošības naudu, kuras summa nepārsniedz EUR 640, var samaksāt skaidrā naudā.

2.  Trešās personas, kuras var īstenot pārdošanas darbību

Kustamus un nekustamus aktīvus, kas izņemti izpildes vai bankrota procesā, pārdod tiesu izpildītāji. Vienkāršotas izsoles rīko personas, kuras pilnvarojusi Saite atveras jaunā logāBankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kamera.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Igaunijas izpildes un bankrota procesos nav izsoļu veidu, kam iepriekš izklāstītie noteikumi ir piemērojami tikai daļēji. Tomēr var būt dažas izsoļu rīkošanas nosacījumu atšķirības, kas izriet no īpašiem tiesību aktiem.

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

Igaunijā ir turpmāk minētie reģistri.

  • Zemes e-reģistrs ir elektronisks pakalpojums, kas ļauj ātri un ērti pārbaudīt vispārējus datus par reģistrētu nekustamo īpašumu, to platību un īpašniekiem, īpašumam piemērojamiem ierobežojumiem un nostiprinātām hipotēkām. Lai izmantotu šo pakalpojumu, lietotājam jābūt identificētam. Sīkākiem datiem, kas ierakstīti dažādos Zemes reģistra nodalījumos, var piekļūt, samaksājot cenrādī norādīto maksu.
  • Saite atveras jaunā logāĒku reģistrs ir publisks elektronisks reģistrs, kura mērķis ir apkopot, glabāt un publicēt informāciju par ēkām, kas tiek būvētas vai tiek izmantotas.
  • Saite atveras jaunā logāSatiksmes reģistrs sniedz informāciju par transportlīdzekļiem un piekabēm. Satiksmes reģistrs ir publiska elektroniska datubāze, tomēr piekļuve dažiem tajā ietvertajiem datiem (piemēram, informācijai par transportlīdzekļu īpašniekiem) ir ierobežota.
  • Saite atveras jaunā logāVērtspapīru reģistrs ir Igaunijas Centrālā vērtspapīru reģistra elektroniskā pakalpojumu vide, kura ir paredzēta gan uzņēmumiem, gan privātpersonām un kurā var veikt meklējumus un ātri iegūt informāciju par vērtspapīriem un vērtspapīru kontiem, kas ierakstīti reģistrā, atbilstoši konkrētiem saskaņotiem ierobežojumiem. Lai izmantotu šo pakalpojumu, lietotājam jābūt identificētam.
  • Darījumdarbības e-reģistrs ietver datus par visām Igaunijā reģistrētajām juridiskajām personām. Papildus uzņēmumiem, bezpeļņas asociācijām un fondiem ir iespējams arī piekļūt datiem par valsts un pašvaldību iestādēm, publisko tiesību juridiskām personām un konstitucionālām institūcijām. Ikviens, kurš piesakās, izmantojot savu personas apliecību, var bez maksas aplūkot datus par sevi.
  • Saite atveras jaunā logāLaulāto mantisko attiecību reģistrs ietver datus par izvēlēto mantisko attiecību veidu un laulāto parakstītajiem mantisko attiecību līgumiem. Laulāto mantisko attiecību reģistrā ierakstītā informācija ir publiska un pieejama ikvienam bez maksas, izmantojot e-pakalpojumu.
  • Saite atveras jaunā logāKuģu reģistrs ir elektronisks reģistrs, kas ietver informāciju par reģistrētajiem kuģiem un būvniecības procesā esošiem kuģiem, kā arī ar tiem saistītām lietu tiesībām. Kuģu reģistrā ierakstītie dati ir publiski, un tiem ir juridisks spēks. Dati ir pieejami ikvienam bez maksas.
  • Saite atveras jaunā logāGaisa kuģu reģistrs ir paredzēts to datu apkopošanai un apstrādei, kas vajadzīgi, lai varētu reģistrēt un identificēt gaisa kuģus.
  • Saite atveras jaunā logāKredītu reģistrs ir Creditinfo oficiālais reģistrs un vienīgais reģistrs Igaunijā, kas ietver konsekventu augstas kvalitātes informāciju par maksājumiem, kuriem iestājies saistību neizpildes termiņš. Reģistru 2001. gadā izveidoja Igaunijas bankas. Meklējumus reģistrā var veikt par maksu.
  • Meklējumus var veikt publiskajos Saite atveras jaunā logāpatentu un preču zīmju e-reģistros bez maksas.

5.  Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt debitoru aktīvus vai prasījumus

Lielākā daļa informācijas iepriekš uzskaitītajos valsts reģistros ir pilnīgi vai daļēji publiska. Lai veiktu meklējumu, personai var būt nepieciešams identificēties, izmantojot personas apliecību, mobilo identifikāciju vai ar bankas starpniecību. Par dažiem meklējumiem var tikt iekasēta maksa.

Tiesu izpildītājiem un pilnvarotajiem bankrota procesos jāiesniedz autorizācijas pieteikums, lai iegūtu elektronisku piekļuvi tiem vajadzīgajiem datiem dažādos reģistros.

6.  Informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Izsolēs, kas notiek izpildes procesos, izņemtos nekustamos un kustamos aktīvus pārdod saskaņā ar tiesību aktiem. Tiešsaistes izsoles ir aplūkojamas un pieejamas īpašajā Saite atveras jaunā logāizsoļu vidē. Publisko izsoļu vidi pārvalda Saite atveras jaunā logāBankrota lietu tiesu izpildītāju un pilnvaroto kamera.

Paziņojumu par publisku izsoli publicē vismaz desmit dienas pirms izsoles oficiālajā publikācijā Ametlikud Teadaanded un internetā. Tiesu izpildītājs var arī publicēt paziņojumu laikrakstā, kas tiek pārdots izsoles reģionā. Pēc prasītāja vai debitora lūguma tiesu izpildītājs publicē paziņojumu citās publikācijās par prasītāja vai debitora līdzekļiem.

Personai, kura vēlas piedalīties konkrētā izsolē, jāreģistrējas izsolei saskaņā ar noteikumiem un līdz beigu termiņam, kas norādīts izsoles paziņojumā, un jāsamaksā drošības nauda, ja tas ir nosacījums dalībai izsolē un ja persona nav ar likumu atbrīvota no drošības naudas. Piedāvājumus var izteikt izsolei reģistrētie dalībnieki, kuriem ir vajadzīgā tiesībspēja un rīcībspēja un kuru tiesības piedalīties izsolē nav juridiski vai citādi ierobežotas. Pieteikums par dalību publiskā izsolē ir jāparaksta digitāli vai pašrocīgi. Dalības pieteikumu var iesniegt, to nosūtot pa e-pastu tiesu izpildītājam uz izsoles paziņojumā norādīto adresi vai augšupielādējot izsoles vidē. Dalības pieteikumam nav jābūt šifrētam, bet precīzu reģistrācijas procedūru nosaka tiesu izpildītājs. Mutiskas izsoles gadījumā aploksnei jābūt aizzīmogotai. Lai izteiktu piedāvājumu tiešsaistes izsoļu vidē, dalībniekam jāpiesakās, izmantojot personas apliecību vai mobilo identifikāciju vai ierakstot lietotājvārdu un paroli.

Vajadzīgos maksājumus (drošības naudu, izmaksas, pirkuma cenu u. c.) var samaksāt elektroniski ar internetbankas starpniecību, tos pārskaitot uz tiesu izpildītāja norādīto bankas kontu, vai izsoles vidē ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību.

Solītājam jāreģistrējas izsolei līdz tās sākumam. Visi solītāji tiek informēti par izsoles sākumu. Solītājiem pa e-pastu nosūta paziņojumu par izsoles sākumu. Interesenti var sekot līdzi izsoles norisei publiskajā izsoļu vidē. Piedāvājumus var izteikt noteiktā termiņā (eBay modelis). Izsoles dalībniekiem ir pieejams lietotāja atbalsts (igauņu, krievu un angļu valodā). To solītāju anonimitāte, kuri piedalās izsolē, tiek nodrošināta līdz izsoles beigām.

Publiskas izsoles, kas tiek organizētas starp dalībvalstīm, veicina ES dalībvalstu sabiedrības un uzņēmumu savstarpējās attiecības, palielina izsoļu pārredzamību un piesaista lielāku dalībnieku skaitu. Šādas izsoles var arī saīsināt aktīvu pārdošanai vajadzīgo laiku.

Lapa atjaunināta: 14/05/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Izsoles tiesas ceļā - Grieķija

1.  Publicitāte un cenas noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Izņemšana notiek, kad tiesu izpildītājs izņem kustamo īpašumu (Civilprocesa kodeksa 954. pants) vai nekustamo īpašumu, kas ir debitora īpašumā, vai debitora lietu tiesības uz nekustamo īpašumu (Civilprocesa kodeksa 992. pants), sagatavojot ziņojumu pieauguša liecinieka klātbūtnē. Izņemtā īpašuma vērtību nosaka tiesu izpildītājs vai eksperts, ko tiesu izpildītājs nolīdzis šim nolūkam pēc saviem ieskatiem. Nekustamā īpašuma tirgus vērtība jānosaka neatkarīgam ekspertam.

Izņemšanas ziņojumā: a) jāiekļauj izņemtā kustamā īpašuma precīzs apraksts, lai nerastos šaubas par tā identitāti; b) jāmin tiesu izpildītāja vai eksperta veiktais izņemtā īpašuma novērtējums; c) jānorāda solīšanas sākumcena, kam jābūt vienādai ar vismaz divām trešdaļām no novērtētās īpašuma vērtības; d) jāmin izpildu dokuments, kas ir izpildes pamatā, debitoram iesniegtais rīkojums un summa, par kādu īpašums izņemts; e) jāmin izsoles datums, kam jābūt septiņus (7) mēnešus pēc izņemšanas pabeigšanas, bet ne vēlākam par astoņiem (8) mēnešiem pēc minētā datuma, kā arī izsoles vieta un izsolītāja vārds vai nosaukums.

Desmit (10) dienas pēc izņemšanas Valsts pašnodarbināto personu fonda Tiesas publikāciju biļetena Juristu apdrošināšanas sadaļas izsoļu publicēšanas tīmekļa vietnē jābūt publicētam izrakstam no izņemšanas ziņojuma, norādot personas, kura pieprasa izpildi, un personas, pret kuru tiek vērsta izpilde, pilnu vārdu un uzvārdu, izņemto aktīvu īsu aprakstu, solīšanas sākumcenu, izsolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un precīzu adresi, kā arī izsoles vietu, datumu un laiku.

Izsole nedrīkst notikt, kamēr nav izpildītas iepriekš minētās formalitātes; pretējā gadījumā tā nebūs spēkā.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Izņemto kustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, klātesot rajona, kurā notikusi izņemšana, notāram, kas iecelts izsolei (Civilprocesa kodeksa 959. pants), savukārt izņemto nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, klātesot rajona, kurā atrodas nekustamais īpašums, notāram, kas iecelts izsolei (Civilprocesa kodeksa 998. pants).

Izsole notiek, iesniedzot rakstiskus, aizzīmogotus piedāvājumus, pēc kuriem tiek izteikti secīgi mutiski piedāvājumi saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 959. panta 4. punktu. Izsoles sākumā visiem solītājiem, iesniedzot deklarāciju izsolītājam, jāieceļ pārstāvis izsoles norises vietas pirmās instances tiesas rajonā, kurš ir pilnvarots pieņemt visus ar izpildi saistītos iesniegtos dokumentus.

Izsole notiek trešdienā, kas ir darbdiena, tā rajona civillietu tiesā, kurā notikusi izņemšana. Ja izņemtais kustamais īpašums atrodas vairāku civillietu tiesu rajonos, izsole notiek rajona civillietu tiesā, ko tiesu izpildītājs norādījis izņemšanas ziņojumā. Ja izsole attiecas uz nekustamo īpašumu, tā pēc tiesu izpildītāja ieskatiem var notikt izpildes vietas rajona civillietu tiesā, izņemšanas vietas rajona civillietu tiesā vai nekustamā īpašuma turēšanas vietas rajona civillietu tiesā. Ja izsole attiecas uz nekustamo īpašumu, tā notiek īpašuma atrašanās vietas rajona civillietu tiesā. Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku civillietu tiesu rajonos, izsole notiek jebkurā rajona civillietu tiesā, ko izvēlējusies persona, kura pieprasa izpildi.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Īpašu aktīvu izņemšana (Civilprocesa kodeksa 1022.–1033. pants):

ir iespējams izņemt arī personas, pret kuru tiek vērsta piedziņa, īpašumtiesības, ko nevar izņemt atbilstoši Civilprocesa kodeksa 953. panta 1. un 2. punktā un 982. un 992. pantā noteiktajai procedūrai, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesības, patentu tiesības, filmu autoratlīdzības un prasījumus pret trešām personām, kas ir atkarīgi no pretizpildījuma, ar nosacījumu, ka materiālās tiesību normas atļauj šādu tiesību nodošanu (Civilprocesa kodeksa 1022. pants).

Ja ir izdots rīkojums izņemtās tiesības pārdot izsolē, rajona civillietu tiesa ieceļ izsolītāju (Civilprocesa kodeksa 1026. pants), un ir piemērojami spēkā esošie noteikumi par kustamā īpašuma izsolīšanu.

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

Valsts aktīvu reģistri nepastāv.

5.  Informācija par datubāzēm, ko kreditors var izmantot, lai noteiktu debitora materiālo aktīvu vai parādu atrašanās vietu

Nav datubāžu, ko var izmantot, lai noteiktu debitora materiālo aktīvu vai parādu atrašanās vietu.

6.  Informācija par tiesu iestāžu rīkotām tiešsaistes izsolēm

Tiesu iestāžu izsoles tiešsaistē nenotiek.

Lapa atjaunināta: 25/06/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Spānija

1.  Izņemtu aktīvu pārdošanas reklamēšana un vērtības noteikšana

Izsoles reklamē, publicējot paziņojumus Saite atveras jaunā logāB.O.E. (Boletín Oficial del Estado, Valsts Oficiālā Vēstneša) portāla Administración de Justicia (Tiesu administrācijas) sadaļā un tieši Saite atveras jaunā logāizsoļu portālā.

Novērtēšanu veic šim nolūkam ieviestā tiesas procesā (Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil, LEC) 637. pants), ieceļot ekspertus. Dažreiz novērtēšana nav vajadzīga, jo vērtība izsoles mērķiem jau ir noteikta, piemēram, piespiedu atsavināšanas laikā. Novērtēšana nav vajadzīga arī brīvprātīgās izsolēs, kurās aktīvus var izlikt pārdošanā, nenosakot minimālo cenu vai bez aplēstās vērtības, vai par vērtību, ko piedāvājušas puses.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanas darbības

Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem pārdošanu var arī veikt speciālas personas vai struktūras, gan publiskas, gan privātas, un, ja tam piekrīt tiesas iestāde, pārdošanai vai izsolei jānotiek atbilstoši konkrētās struktūras noteikumiem, ja vien tie nav pretrunā izpildes mērķim vai mērķim aizsargāt gan personas, kas pieprasa izpildi, gan personas, pret kuru izpilde tiek vērsta, intereses atbilstoši LEC 641. pantam.

Iepriekš minētā panta pirmā daļa paredz, ka šīs funkcijas var uzņemties juristu asociācijas (Colegios de Procuradores), kas ir arī izveidojušas savu Saite atveras jaunā logāelektronisko izsoļu portālu šim nolūkam.

Ir arī gadījumi, kad tiešu pārdošanu veic maksātnespējas administratori maksātnespējas procedūras likvidācijas posmā.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Pašlaik izsoļu portālā tiek reklamētas visas izsoles — gan tiesu iestāžu rīkotās, gan notāru pārvaldītās —, kas notiek Spānijā, bet tas neattiecas uz administratīvām izsolēm (piemēram, Valsts kases vai sociālā nodrošinājuma iestāžu izsolēm), lai gan ir plānots nākotnē tās iekļaut minētajā portālā.

Portālā nereklamē arī pārdošanu, par kuru jau paziņojušas speciālas struktūras, pārdošanu maksātnespējas procesā, kurā tiesa ir apstiprinājusi cita veida atsavināšanu, un pārdošanu izpildes procesā, kurā puses savstarpēji vienojas par cita veida atsavināšanu, parakstot pārdošanas līgumu (LEC 640. pants).

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

  • Zeme un īpašums. Īpašuma reģistru pienākums ir sniegt informāciju par zemi un īpašumu, kas izlikts pārdošanai izsolē, piemēram, par īpašuma īpašnieku, fizisko stāvokli, atrašanās vietu un tiesībām uz zemi vai īpašumu vai tā apgrūtinājumiem, piemēram, lietojuma tiesībām attiecībā uz zemi vai īpašumu.
  • Kustamais īpašums. Ir arī kustamā īpašuma reģistrs, kurā ietverti dati par gaisa kuģiem, kuģiem, automobiļiem un citiem transportlīdzekļiem ar dzinējiem, rūpnieciskām mašīnām, darījumdarbības telpām un ražošanas līdzekļiem, utt.
  • Citi aktīvu reģistri. Informācija par konkrētiem aktīviem tiek publiskota īpašā veidā, ņemot vērā to specifiku; kā piemēru var minēt nemateriālos aktīvus, par kuriem informāciju glabā Spānijas Patentu un preču zīmju birojs.

5.  Informācija par datubāzēm, kurās kreditori var identificēt debitoru aktīvus vai tiesības

Šim mērķim ir paredzēts īpašumu reģistrs un kustamo īpašumu reģistrs, jo abi sniedz informāciju par aktīvu īpašniekiem un visiem aktīvu kreditoriem.

Datus ir iespējams aplūkot arī Saite atveras jaunā logāZemes reģistra tīmekļa vietnē. Ja ir publicēta Zemes reģistra atsauce uz izsolē pārdodamo aktīvu, izsoļu portāls ģenerē saiti, kas ļauj parādīt aktīvu ar satelīta starpniecību, izmantojot tādas platformas kā, piemēram, Google Earth.

6.  Informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Saite atveras jaunā logāIzsoļu portāls

Lapa atjaunināta: 14/05/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Francija

1. Sludinājumi par izņemtajiem aktīviem un to cenas noteikšana

Gadījumos, kas attiecas uz īpašuma izņemšanu, kreditors, kurš iesniedzis lūgumrakstu, ir atbildīgs par pārdošanas nosacījumu sastādīšanu. Tas nosaka rezerves cenu, kuru parādnieks var apstrīdēt, un tiesnesim ir jāizsniedz nolēmums pēc atsavināšanas lietas izskatīšanas.

Parasti par pārdošanu atbildīgais profesionālis nosaka rezerves cenu kustamā īpašuma pārdošanai publiskās izsolēs, proti, pārdošanas sākuma cenu, turklāt īpašums tiek piešķirts solītājam, kurš pēdējais piesolījis visaugstāko cenu. Par pārdošanu atbildīgais profesionālis var pieprasīt eksperta pakalpojumus, lai, ja nepieciešams, aplēstu īpašuma vērtību.

Ja nekustamais īpašums tiek pārdots piespiedu kārtā, kreditors, kurš iesniedzis lūgumrakstu, var izvietot papildu sludinājumus (skatīt nākamo punktu); gadījumos, kas saistīti ar kustamā īpašuma piespiedu pārdošanu, par pārdošanu atbildīgais profesionālis var ievietot sludinājumus par īpašumu arī savā tīmekļa vietnē vai, ja tiek veikta izsole, atbilstošajās tīmekļa vietnēs: Saite atveras jaunā logāhttp://www.interencheres.com/ vai Saite atveras jaunā logāhttp://www.drouot.com/

Gadījumos, kas saistīti ar kustamā īpašuma piespiedu pārdošanu, ir pieļaujama sludinājumu publicēšana presē; gadījumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu, kreditora sagatavotais paziņojums ir jāpublicē laikrakstā, kurā tiek publicēti juridiski paziņojumi, un saīsināts paziņojums ir jāievieto divos vietējo vai reģionālo laikrakstu periodiskajos izdevumos. Ir pieļaujama arī papildu sludinājumu izvietošana, izmantojot jebkurus citus līdzekļus.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu kreditora, kurš iesniedzis lūgumrakstu, sagatavotais paziņojums ir jāizvieto redzamā vietā, kas ir viegli pieejama sabiedrībai tiesas telpās.

Attiecībā uz materiāla kustamā īpašuma piespiedu pārdošanu sludinājumam ir jābūt paziņojumu veidā, kas izvietoti parādnieka dzīvesvietas pašvaldības mītnē, kā arī pārdošanas vietā.

Gadījumos, kas saistīti ar kustamā īpašuma piespiedu pārdošanu, ir pieļaujama sludinājumu ievietošana reklāmizdevumā vai katalogā.

Gadījumos, kas saistīti ar kustamā īpašuma izņemšanu pārdošanai, pārdošanas sludinājumā var ietvert īpašuma aprakstu un tā aplēsto vērtību.

Gadījumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma izņemšanu, publicētajā un tiesas telpās izvietotajā paziņojumā jānorāda konfiscētais nekustamais īpašums, jāsniedz īss tā apraksts (tā būtību, jebkuru apdzīvotību, jebkura zināmā informācija par tā platību), un jānorāda rezerves cena.

Īpašumu, kas tiek pārdots publiskā izsolē, pārdošanas laikā piedāvā izsolītājs vai pilnvarotais par pārdošanu atbildīgais profesionālis. Pēc izvēles var organizēt iepriekšēju īpašuma apskati.

Konfiscēto nekustamo īpašumu var apmeklēt tiesneša noteiktajos datumos un laikā (Civilprocesa izpildes kodeksa [CPCE] R. 322.-26. pants), un apmeklētājus pavada tiesu izpildītājs.

Attiecībā uz kustamā īpašuma izsolēm īpašums tiek piešķirts solītājam, kurš pēdējais solījis visaugstāko cenu. Jāatzīmē, ka izsoles nav ierobežotas laikā, un īpašums tiek piešķirts tikai pēc izsoles noslēgšanas ar trim izsaukumiem. Gadījumos, kas saistīti ar konfiscētiem nekustamiem aktīviem, tiek izmantota pieaugošu solījumu sistēma, kurā katrs nākamais cenas solījums ir lielāks par iepriekšējo; izsole tiek pārtraukta pēc 90 sekundēm pēc pēdējā cenas solījuma (šo laiku skaita, izmantojot redzamu un dzirdamu metodi, kas informē sabiedrību par katru pagājušo sekundi).

Attiecībā uz kustamā īpašuma piespiedu pārdošanu nav jāiemaksā drošības depozīts vai garantija. Savukārt gadījumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu, ikvienam, kurš vēlas piedalīties izsolē, ir pienākums iesniegt savam advokātam neatmaksājamu drošības naudu, kas iemaksāta bankas kontā, vai bankas čeku, kas izmaksājams saņēmējam vai Noguldījumu un sūtījumu fondam (Caisse des Dépôts et Consignations), kas veido 10% no rezerves cenas summas (šī summa nedrīkst būt mazāka par EUR 3 000). Izsoles beigās šī summa tiek atgriezta solītājam, ja tas netiek atzīts par solītāju, kurš uzvarējis izsolē.

2. Trešās personas, kurām ir atļauts veikt pārdošanu

Izsolītāji, notāri, zvērināti preču mākleri un tiesu izpildītāji ir vienīgie profesionāļi, kuri ir tiesīgi organizēt kustamā īpašuma publiskās tiesu izsoles ( jo īpaši konfiscēta kustamā īpašuma).

3. Tiesu izsoles veidi, uz kuriem noteikumi attiecas tikai daļēji

Gadījumos, kas saistīti ar kustamo īpašumu, var notikt brīvprātīga pārdošana publiskajās izsolēs, un uz tām attiecas daudz elastīgāki noteikumi nekā uz tiesu izsolēm. Tiek piemērots Komerckodeksa L. 321-1. un turpmākie panti, kā arī R. 321-1. un turpmākie panti. Brīvprātīga pārdošana neattiecas uz piespiedu izpildes procedūrām, ko nosaka tiesu iestādes.

4. Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Gadījumos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, zemes reģistrs, kas ir administratīvs un fiskāls dokuments, var sniegt kreditoram informāciju par parādniekam piederošo nekustamo īpašumu pašvaldības teritorijā, un ko tas ietver (nekustamais īpašums, kas ir jau uzbūvēts vai tiek būvēts, zemes gabalu platība un katra gabala raksturs). Turklāt zemes sludinājumu pakalpojumi (Valsts finanšu ģenerāldirektorāta [Direction Générale des Finances Publiques] administratīvie pakalpojumi) uztur katras pašvaldības īpašuma kartotēku, kurā ietverti izraksti no dokumentiem, kas publicēti ar katra īpašnieka nosaukumu un par katru īpašumu, un kurā norādīts katra īpašuma juridiskais statuss.

Attiecībā uz kustamo īpašumu SIV (Système d'Immatriculation des Véhicules [transportlīdzekļu reģistrācijas sistēma]) sniedz informāciju par mehānisko transportlīdzekļu un divriteņu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētāju civiltiesisko statusu un transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un pazīmēm. Pastāv valsts kartotēkas, kurās ir obligāti jāreģistrē kuģi (pašlaik tiek izstrādāti dekrēti), laivas (digitalizētā reģistrā, kuru uztur Transporta ministrija) un lidaparāti (reģistrā, kuru uztur ministrija, kuras pārziņā ir civilā aviācija). Intelektuālā īpašuma tiesības ir uzskaitītas valsts kartotēkā, kura kreditoriem ir brīvi pieejama un kuru uztur Valsts intelektuālā īpašuma institūts (Institut national de la propriété intellectuelle, INPI). Filmu nosaukumi, kas paredzētas publiskai demonstrēšanai Francijā, ir uzskaitīti publiskajā kinoteātru un audiovizuālajā reģistrā, ko pārvalda nodokļu administrēšanas amatpersona, un literāro darbu nosaukumi ar iespēju iegādāties adaptācijas tiesības ir apkopotas opciju reģistrā.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu zemes reģistru uztur katra pašvaldība, un tas ietver vairākus dokumentus (kadastra karti, apakšiedaļu uzskaitījumu, zemes nodokļu reģistru), no kuriem tiešsaistē ir pieejama tikai kadastra karte. Īpašuma lietu uzglabā vietējie zemes sludinājumu pakalpojumi, par ko atbild attiecīgā apgabaltiesa (Tribunal de grand instance). Valsts kartotēkas nav.

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem katrai prefektūrai ir viens reģistrs, bet SIV uztur valsts datu bāzi.

Attiecībā uz laivām datorizēto reģistru uztur Transporta ministrija; attiecībā uz kuģiem pastāv seši dažādi reģistri, kurus arī uztur Transporta ministrija.

Attiecībā uz lidaparātiem reģistru uztur ministrija, kuras pārziņā ir civilā aviācija, un tas ir pieejams tiešsaistē informācijas nolūkā.

Informāciju par dažādām intelektuālā īpašuma tiesībām centrāli uztur viena iestāde - Nacionālais rūpnieciskā īpašuma institūts (INPI), kas savā tīmekļa vietnē nodrošina piekļuvi dažādiem dokumentālajiem ierakstiem.

Daži, bet ne visi, zemes reģistra pakalpojumi ir pieejami Saite atveras jaunā logātiešsaistē. Var apskatīt tikai kadastra karti, bet ne zemes nodokļu reģistru, kas sniedz informāciju par īpašuma īpašniekiem, līdzīgi kā tas ir ar SIV, Francijā reģistrēto kuģu Francijas starptautisko reģistru un INPI reģistriem.

Parasti uz lielāko daļu publiski pieejamo reģistru attiecas Sabiedrības un iestāžu attiecību kodeksa noteikumi, kas nosaka, ka piekļuvei administratīvajiem dokumentiem ir jābūt bez maksas, ja tos aplūko to atrašanās vietā, vai par samaksu, kas atbilst to kopēšanas izmaksām, ka tiek nodrošināta kopija, vai bez maksas, nosūtot pa e-pastu, ja dokuments ir pieejams digitālā formātā.

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt aktīvus un parādnieka parādsaistības

CPCE L.152-1. pants ļauj tiesu izpildītājiem iegūt informāciju par parādnieka adresi, tā darba devēja vai jebkura trešās puses parādnieka vai likvīdo vai maksājamo summu depozitārija identitāti un adresi, un par nekustamo īpašumu sastāvu no Valsts, reģionālajām, departamentu un pašvaldības iestādēm un no administratīvās iestādes kontrolētām valsts iestādēm vai struktūrām.

Tiesu izpildītāji var pieprasīt informāciju tieši no FICOBA (valsts bankas kontu datubāze, ko pārvalda nodokļu iestādes, un kas satur banku iesniegtos ierakstus), lai iegūtu informāciju par iespējamiem parādnieka bankas kontiem un kur šie konti tiek turēti.

Viņi var pieprasīt informāciju arī no veselības un bezdarba apdrošināšanas fondiem.

Saskaņā ar CPCE L. 152-2. pantu bankām ir pienākums informēt kreditora pilnvarotu tiesu izpildītāju, ja parādnieka vārdā ir atvērts viens vai vairāki konti un par šo kontu atrašanās vietu, bet nav jāsniedz nekāda cita informācija.

SIV, kuram var piekļūt kreditora pilnvarots tiesu izpildītājs, sniedz informāciju par mehānisko transportlīdzekļu un divriteņu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētāja civiltiesisko statusu, transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un pazīmēm.

Pats kreditors nevar piekļūt šīm datubāzēm, bet to var izdarīt tiesu izpildītājs, kas ir pilnvarots veikt piespiedu izpildi.

6. Informācija par tiešsaistes tiesu izsolēm

Francijā pastāv divu veidu tiešsaistes izsoles attiecībā uz kustamo īpašumu:

  • “Tiešraides izsoles”, kas ir daļēji datorizētas: pārdošana fiziski notiek konkrētajā vietā un tiek pārraidīta tiešsaistē profesionālās personas vai iestādes, kas veic pārdošanu, tīmekļa vietnē, vai vienā no attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas pieejamas profesionāliem izsolītājiem ( Saite atveras jaunā logāhttp://www.interencheres.com/ vai Saite atveras jaunā logāhttps://www.drouotlive.com/). Šīs tiesu izsoles ir atļautas, jo nekas tās neaizliedz. Tās kļūst arvien populārākas.
  • Tiešsaistes izsoles, kas ir pilnībā datorizētas: pārdošana notiek tikai tiešsaistē bez fiziskas klātbūtnes konkrētajā vietā. Šis pārdošanas veids nav atļauts tiesu lietās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem (lai gan tas ir atļauts brīvprātīgas pārdošanas gadījumos) sakarā ar tehniskiem tiesu šķēršļiem.

(Daļēji) datorizētās izsoles ir iespējamas tikai attiecībā uz kustamo īpašumu.

Profesionāļi, kas veic pārdošanu, var ievietot sludinājumus ārpus Francijas, un cenu piedāvājumus var iesniegt jebkurš solītājs, neatkarīgi no tā atrašanās vietas vai valstspiederības, kā arī no tā, vai pārdošana noris tiešraidē vai nē (pastāv arī attālinātas izsoles procedūras, piemēram, cenu piedāvājumi tiek iesniegti rakstiski vai pa tālruni).

Lai piedalītos datorizētā izsolē, personai (potenciālajam solītājam) nav jāuzrāda tā paraksts, bet par pārdošanu atbildīgais profesionālis var pieprasīt informāciju par kredītkartēm. Par pārdošanu atbildīgais profesionālis veic reģistrāciju, ko principā var iesniegt, izmantojot jebkurus līdzekļus, visbiežāk izmantojot tīmekļa vietni, kurā tiks pārraidīta izsole. Rakstiskus cenas pieteikumus ir iespējams iesniegt jebkurā vidē.

Profesionālis, kas atbild par pārdošanu, nosaka pieņemamos maksāšanas līdzekļus.

Attālinātajiem solītājiem nav pienākuma ierasties personīgi (bet viņi var to darīt, ja vēlas). Viņi var sekot līdzi izsolei tiešsaistē un izteikt cenu piedāvājumus reālā laikā. Viņi var arī reģistrēt vienu vai vairākus cenu piedāvājumus pirms pārdošanas. Šādos gadījumos piesolītā cena pakāpeniski palielināsies, ņemot vērā sākumā izteiktos cenas piedāvājumus. Izsoles laikā parasti ir pieejams arī tālrunis.

Tulkošana ir atkarīga no par pārdošanu atbildīgā profesionāļa un tā palīgiem, jo šajā sakarā nav īpašu noteikumu.

Ņemot vērā izsoļu tīmekļa vietņu konfigurācijas, tikai tās personas, kas reģistrējušās tiešsaistes izsolei, var piekļūt pārdošanai, izmantojot attiecīgo tīmekļa vietni. Tomēr pārdošana ir publiski pieejama tās fiziskās atrašanās vietā.

Lapa atjaunināta: 16/03/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Izsoles tiesas ceļā - Horvātija

1.  Konfiscētu aktīvu pārdošanas paziņošana un cenu noteikšana‏

Lai pārdotu kustamo un nekustamo īpašumu, izmanto tiesas izsoles saskaņā ar Izpildes likuma (Ovršni zakon) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 112/12, 25/13, 93/14 un 55/16; turpmāk “IL”) noteikumiem. Sistēma kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanai tiesas tiešsaistes izsolēs Horvātijā stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī un ir piemērojama procesiem, kas uzsākti pēc minētā datuma.

Nekustamais īpašums

Izpilde attiecībā uz nekustamo īpašumu tiek īstenota, veicot ierakstu par izpildi Zemes reģistrā, nosakot nekustamā īpašuma vērtību, pārdodot attiecīgo īpašumu un pārdošanas ieņēmumus izmantojot, lai apmierinātu izpildes kreditora(-u) prasījumu.

Nekustamā īpašuma vērtību nosaka ar diskrecionāru tiesas slēdzienu, pamatojoties uz motivētu secinājumu un atzinumu, ko sniedzis pilnvarots liecinieka statusā pieaicināts eksperts vai novērtētājs; nosakot nekustamā īpašuma vērtību, ņem vērā arī īpašuma vērtību mazinošas konkrētas tiesības un apgrūtinājumus attiecībā uz īpašumu, kuri paliek spēkā pat pēc pārdošanas.

Pabeidzot īpašuma novērtēšanas procedūru, tiesa izdod slēdzienu par tā pārdošanu, kurā nosaka īpašuma vērtību un pārdošanas veidu un nosacījumus.

IL 92. panta 2. un 3. punkts paredz, ka puses var noteikt īpašuma vērtību, noslēdzot tiesas vai ārpustiesas vienošanos, kas ir pamats aizturējuma tiesībām vai citām attiecīgām īpašuma tiesībām, kuras nosaka, lai nodrošinātu prasību, ko tiek prasīts apmierināt.

Nekustamo īpašumu pārdod tiesu tiešsaistes izsolēs, ko rīko Finanšu aģentūra (Financijska agencija; turpmāk “FINA”) pēc kompetentās iestādes pieprasījuma. Pārdošanas pieprasījumu un citus dokumentus nekustamā īpašuma pārdošanas procedūrā iesniedz FINA reģionālajiem centriem, kuriem ir teritoriāla jurisdikcija atbilstoši izpildes tiesas atrašanās vietai un jurisdikcijai.

Tiesas tiešsaistes izsole sākas ar uzaicinājumu piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē.

Pirmajā tiesas tiešsaistes izsolē nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir mazāka par četrām piektdaļām no noteiktās īpašuma vērtības. Otrajā tiesas tiešsaistes izsolē nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir mazāka par trīs piektdaļām no noteiktās īpašuma vērtība (IL 102. panta 1. un 2. punkts).

Piedāvājumus pieņem 10 darbdienu laikā. Ja pirmajā tiesas tiešsaistes izsolē netiek saņemti derīgi piedāvājumi, sākas otrā tiesas tiešsaistes izsole, nākamajā dienā pēc pirmās tiesas tiešsaistes izsoles beigām publicējot uzaicinājumu piedalīties otrajā izsolē.

Ja arī otrajā tiesas tiešsaistes izsolē netiek saņemti derīgi piedāvājumi, FINA to paziņo tiesai. Šādā gadījumā tiesa aptur izpildi.

Tiesas tiešsaistes izsole tiek slēgta laikā, kas norādīts dalības uzaicinājumā (IL 103. panta 1. punkts).

Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pārdošana tiesas tiešsaistes izsolē ir veiksmīgi noslēgusies, tiesa, saņemot FINA paziņojumu, izdod lēmumu par nekustamā īpašuma attiesāšanu. Šādā lēmumā nosaka, ka pēc tam, kad lēmums būs kļuvis galīgs un pircējs būs samaksājis pirkuma cenu, Zemes reģistrā būs jāreģistrē īpašumtiesības uz attiesāto īpašumu par labu pircējam, un ka visas tiesības un apgrūtinājumi saistībā ar konkrēto īpašumu, kuru termiņš būs beidzies līdz īpašuma pārdošanai, būs jādzēš.

Kad lēmums par nekustamā īpašuma attiesāšanu par labu pircējam kļuvis galīgs, tiesa nosaka datumu, kad notiks tiesas sēde par pirkuma cenas sadalīšanu.

Kustamais īpašums

Izpilde attiecībā uz kustamo īpašumu notiek, atsavinot, novērtējot, konfiscējot un nosūtot īpašumu, nododot to tiesas, izpildes kreditora vai trešās personas pārziņā, to pārdodot un pārdošanas ieņēmumus izmantojot izpildes kreditora prasījuma apmierināšanai.

Kustamo īpašumu pārdod mutiskā tiesas izsolē vai tiešā darījumā. Pārdošanas veidu nosaka tiesas slēdzienā, ņemot vērā, ka kustamais īpašums tiek pārdots visaugstākās cenas solītājam.

Par kustamā īpašuma pārdošanu informē, pietiekamu laiku iepriekš izliekot paziņojumu pie tiesas ziņojumu dēļa, bet par to var arī informēt tādā pašā veidā, kāds paredzēts nekustamā īpašuma pārdošanai.

Par pārdošanas vietu, datumu un laiku informē izpildes kreditoru un izpildes debitoru.

Pēc izpildes kreditora priekšlikuma kustamo īpašumu var arī pārdot tiesas tiešsaistes izsolē, kam mutatis mutandis piemēro IL noteikumus par nekustamā īpašuma pārdošanu tiesas tiešsaistes izsolē (IL 149. panta 7. punkts).

Izsolē kustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas zemāka par pusi no aplēstās tā vērtības. To nedrīkst pārdot par šādu cenu pat termiņā, ko tiesa noteikusi pārdošanai tiešā darījumā.

Ja kustamo īpašumu nevar pārdot izsolē vai tiešā darījumā, izpildi aptur.

Kad kustamais īpašums ir sekmīgi pārdots, pircējam jāsamaksā pirkuma cena un jāpārņem kustamais īpašums savā pārziņā, tiklīdz izsole vai pārdošana tiešā darījumā ir noslēgusies. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu, izsoli uzskata par nesekmīgu.

Izpildes procesā konfiscēta kustamā īpašuma pārdošanu var uzticēt sertificētam komisionāram. Sertificēta komisionāra darbības organizē un īsteno Horvātijas Ekonomikas palāta.

Kustamā īpašuma izsoles komisionāra telpās vada notārs.

Pēc kustamā īpašuma pārdošanas komisionārs nodod to pircējam apmaiņā pret pirkuma cenas samaksu.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Nekustamais īpašums

Horvātijā nekustamā īpašuma pārdošanu veic FINA. Vienlaikus ar pārdošanas pieprasījumu, kas iesniedzams iepriekš noteiktā formātā, tiesai jāiesniedz FINA arī izpildes lēmums, izraksts no Zemes reģistra un slēdziens par pārdošanu.

Ja nekustamo īpašumu pārdod tiešā darījumā, to dara, piesaistot starpnieku — personu, kura pilnvarota pārdot nekustamo īpašumu, izpildes administratoru, notāru, vai citādi.

Kustamais īpašums

Kustamā īpašuma mutiskas tiesas izsoles vada izpildes administrators. Slēdzienā tiesa var uzticēt izsoles vadīšanu notāram (IL 149. panta 2. punkts). Izpildes procesā konfiscēta kustamā īpašuma pārdošanu var uzticēt sertificētam komisionāram (IL 152. panta 1. punkts).

Pēc izpildes kreditora priekšlikuma kustamā īpašuma pārdošanu veic tiesas tiešsaistes izsolē, ko vada FINA.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu pārdod tiesas tiešsaistes izsolēs. Tiesas tiešsaistes izsole sākas ar uzaicinājumu piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē (IL 97. panta 1. punkts).

Puses, aizturējuma tiesību kreditori un to personīgo servitūtu un ar īpašumtiesībām saistītu maksājumu turētāji, kuri no nekustamā īpašuma pārdošanas brīža vairs nebūs spēkā, vēlākais līdz nekustamā īpašuma pārdošanai tiesas tiešsaistes izsolē var vienoties, ka attiecīgais nekustamais īpašums jāpārdod tiešā darījumā, piesaistot starpnieku — personu, kura pilnvarota veikt nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus, izpildes administratoru, notāru, vai jebkādā citā veidā un noteiktā termiņā (IL 97. panta 6. punkts).

Ja pārdošanu veic tiešā darījumā, tiesa izdod lēmumu par tiešā darījumā pārdotā nekustamā īpašuma attiesāšanu, pirms tam pārliecinoties, vai ir izpildīti nosacījumi, lai pārdošanai būtu juridisks spēks (IL 104. panta 1. punkts).

Attiesāšanas lēmumu izliek pie tiesas ziņojumu dēļa un nosūta visām personām, kurām nodod slēdzienu par nekustamā īpašuma pārdošanu pircējam (IL 104. panta 2. punkts).

Kustamais īpašums

Kustamo īpašumu pārdod mutiskā tiesas izsolē vai tiešā darījumā. Pārdošanas veidu nosaka tiesas slēdzienā, ņemot vērā, ka kustamais īpašums tiek pārdots visizdevīgākās cenas solītājam (IL 149. panta 1. punkts).

Tiešais pārdošanas darījums tiek noslēgts starp pircēju, no vienas puses, un izpildes administratoru vai komisionāru, no otras puses. Izpildes administrators pārdod kustamo īpašumu izpildes debitora vārdā un uz tā rēķina, bet komisionārs īpašumu pārdod savā vārdā un uz izpildes parādnieka rēķina (IL 149. panta 3. punkts).

Pēc izpildes kreditora priekšlikuma kustamo īpašumu var arī pārdot tiesas tiešsaistes izsolē, kam mutatis mutandis piemēro šā likuma noteikumus par nekustamā īpašuma pārdošanu tiesas tiešsaistes izsolē (IL 149. panta 7. punkts).

Kustamo un nekustamo īpašumu, kam piemēro tiesas un notāra nodrošinājumu ar īpašumtiesību un tiesību nodošanu, var pārdot saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas attiecas uz nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanu izpildes nolūkā.

4.  Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Horvātijā tiek uzturēti šādi īpašumu reģistri:

  • zemesgrāmatas, kurās norādīts nekustamo īpašumu juridiskais statuss Horvātijas teritorijā;
  • Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  • Kuģu reģistrs;
  • Gaisa kuģu reģistrs;
  • Akciju un dematerializēto vērtspapīru reģistrs;
  • Tiesas un notāra nodrošinājuma instrumentu reģistrs (Aizturējuma tiesību reģistrs);
  • Vienotais kontu reģistrs;
  • citas reģistra grāmatas un reģistri.

Reģistrus uztur elektroniski dažādas valsts iestādes, un tiem var piekļūt elektroniski (piemēram, piekļūstot komerctiesu uzturētajam juridisko personu reģistram).

Lai saņemtu datus no valsts iestādēm, parasti ir jāsamaksā atbilstoša nodeva, kuras summa katrai valsts iestādei atšķiras un kuru nosaka saskaņā ar Administratīvo nodevu likumu (NN Nr. 115/16) un Dekrētu par administratīvo nodevu tarifu (NN Nr. 8/17). Administratīvās nodevas par summu līdz HRK 100,00 ir maksājamas zīmogmarkās, savukārt nodevas, kas pārsniedz HRK 100,00, var samaksāt internetbankā.

Izpildes procesā pārdotā nekustamā un kustamā īpašuma sarakstu reglamentē Noteikumi par izpildes procesā pārdotā nekustamā un kustamā īpašuma reģistra saturu un uzturēšanas veidu (NN Nr. 115/12 un 156/14).

5.  Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem noskaidrot informāciju par debitoru aktīviem vai prasījumiem

IL 18. pants paredz valsts iestādēm pienākumu sniegt informāciju par debitoru, ja to pieprasa persona, kura apgalvo, ka tā plāno ierosināt izpildes procesu vai nodrošinājuma procesu, astoņu dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas.

  • Iekšlietu ministrijai ir jāsniedz informācija par to, vai persona ir iekļauta reģistrēto un marķēto transportlīdzekļu reģistros kā transportlīdzekļu īpašnieks, un par transportlīdzekļa veidu, zīmolu, tipu, modeli, ražošanas gadu un reģistrācijas numuru, kā arī informācija par visiem apgrūtinājumiem saistībā ar konkrēto transportlīdzekli.
  • Centrālā depozitārija un tīrvērtes uzņēmumam vai citām pilnvarotām personām, kas veic reģistrētu vērtspapīru vai dematerializētu vērtspapīru, akciju, obligāciju, valsts parādzīmju, centrālās bankas parādzīmju, komercdokumentu, depozitāro sertifikātu un citu sērijveidā emitētu vērtspapīru uzskaiti, ir jāsniedz dati par to, vai personai, kas iekļauta to uzturētajā reģistra grāmatā, pieder uzskaitē esoši vērtspapīri.
  • Ostas kapteiņa birojam ir jāsniedz dati par to, vai tā uzturētajā reģistra grāmatā vai reģistrā persona ir ierakstīta kā kuģa, jahtas, peldlīdzekļa, stacionāra atkrastes objekta, laivas vai būvniecības stadijā esošu peldlīdzekļu īpašniece.
  • Iestādei, kas atbild par kadastra ierakstiem, ir jāizsniedz par fizisku vai juridisku personu turētu jebkādu īpašuma dokumentu izdruka.
  • Darba devējam vai pastāvīgu naudas ienākumu saņēmējam ir jāsniedz dati par metodi, kas tiek izmantota algas vai citu pastāvīgu naudas ienākumu izmaksāšanai personai, pret kuru prasītājs plāno ierosināt procesu.
  • Citai iestādei vai personai, kas uztur jebkādu īpašumu veidojošo tiesību attiecīgu reģistra grāmatu vai reģistru, ir jāsniedz dati par to, vai persona tās uzturētajā reģistra grāmatā vai reģistrā ir ierakstīta kā konkrētu tiesību turētāja.

Pēc tiesas pieprasījuma personai, ko izpildes kreditors norādījis kā izpildes debitora debitoru vai kā personu, kuras turējumā ir daļa izpildes kreditora īpašuma, astoņu dienu laikā ir jāsniedz paziņojums par to, vai izpildes debitors ir izvirzījis prasību pret viņu un vai tai pieder kāda daļa no izpildes debitora īpašuma.

Iepriekš minētajām iestādēm un personām nav jārīkojas pēc datu pieprasītājas personas pieprasījuma, kamēr tām nav iepriekš segtas šādu darbību izmaksas.

Personai, kura iesniedz datu pieprasījumu, pieprasījumā ir jāidentificē prasījums, attiecībā uz kura izpildi vai nodrošinājumu konkrētā persona plāno ierosināt izpildes vai nodrošinājuma procesu, un jāpievieno dokuments, kas ir prasījuma pamatā.

Nav nepieciešams nolīgt pilnvarnieku minētā datu pieprasījuma iesniegšanai, un izmaksas ir atkarīgas no valsts iestādes, kurai pieprasījums tiek iesniegts.

6.  Informācija par tiesas izsolēm tiešsaistē

Procedūru nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanai tiesas tiešsaistes izsolē reglamentē IL noteikumi, kā arī īstenošanas noteikumi, konkrēti šādi:

  • Noteikumi par nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanas veidu un procedūru izpildes procesā (NN Nr. 156/14; turpmāk “Pārdošanas noteikumi”);
  • Noteikumi par to nodevu veidiem un summu, kuras jāmaksā par nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanu izpildes procesā (NN Nr. 156/14);
  • Noteikumi par izpildes procesā pārdotā nekustamā un kustamā īpašuma reģistra saturu un uzturēšanas veidu (NN Nr. 115/12 un 156/14).

Tiesas tiešsaistes izsole sākas ar uzaicinājumu piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē.

Uzaicinājumā piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē jābūt norādītam pārdošanas veidam un nosacījumiem, tiesas tiešsaistes izsoles sākuma un beigu datumam un laikam, laikam, kad personas, kurām ir interese par attiecīgo nekustamo īpašumu, var to apskatīt, kā arī citiem nepieciešamajiem datiem.

Uzaicinājumu piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē FINA publicē publiskos plašsaziņas līdzekļos, ja puse iesniedz rakstisku pieprasījumu FINA un iepriekš sedz šādas procedūras izmaksas.

No paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē publicēšanas FINA tīmekļa vietnē līdz solīšanas procesa sākumam jābūt vismaz 60 dienu intervālam.

Tikai personas, kuras samaksājušas drošības naudu, var piedalīties tiesas tiešsaistes izsolē kā pircēji (IL 99. panta 1. punkts).

Priekšnosacījums, lai varētu piekļūt tiesas tiešsaistes izsoles sistēmai, ir derīgs digitālais sertifikāts, kas apliecina solītāja identitāti, un sertifikāts, kas ļauj lietot uzlabotu elektronisko parakstu attiecīgās personas piedāvājumam (Pārdošanas noteikumu 14. panta 2. punkts).

Pirmo reizi piesakoties sistēmā konkrētai tiesas tiešsaistes izsolei, solītājam ir jāaizpilda reģistrācijas veidlapa dalībai tiesas tiešsaistes izsolē.

Solītājs paraksta minēto veidlapu ar uzlabotu elektronisko parakstu.

Pēc Pārdošanas noteikumu 15. pantā minētās elektroniskās veidlapas aizpildīšanas tiesas tiešsaistes izsoļu sistēma piešķir solītājam unikālu identifikatoru konkrētai tiesas tiešsaistes izsolei.

Veidlapas ir Pārdošanas noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Piedāvājumu pieņemšana tiesas tiešsaistes izsolē ilgst 10 darbdienas, un piedāvājumus pieņem elektroniski visu diennakti darbdienās un brīvdienās.

Pārdodamās vienības sākumcenu, no kuras sākas solīšana, nosaka tiesa; pēc tiesas tiešsaistes izsoles noslēgšanas FINA iesniedz tiesai ziņojumu ar Pārdošanas noteikumu 25. pantā noteikto informāciju.

Tiesas tiešsaistes izsoles procedūra notiek FINA, un maksājumus veic ar bankas pārskaitījumu. Solītāja personīga klātbūtne izsolē nav nepieciešama, bet viņš var piedalīties šajā procedūrā attālināti.

Tiesa izdod rakstisku lēmumu (attiesāšanas lēmumu), kas jāizliek pie tiesas ziņojumu dēļa un jāpublicē FINA tīmekļa vietnē.

Kustamā īpašuma pārdošanas gadījumā pēc izpildes kreditora priekšlikuma kustamo īpašumu var arī pārdot tiesas tiešsaistes izsolē, kam mutatis mutandis piemēro IL noteikumus par nekustamā īpašuma pārdošanu tiesas tiešsaistes izsolē (IL 149. panta 7. punkts).

Lapa atjaunināta: 18/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Kipra

1.  Publicitāte un cenas noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Izņemto aktīvu cenu nosaka, pamatojoties uz konkrētā brīža cenām Kipras tirgū. Izņemta nekustamā īpašuma gadījumā pēc īpašuma vērtības izpētes izsolītājs nosaka pārdošanas rezerves cenu. Ja rezerves cena nav sasniegta, īpašums netiek pārdots.

Attiecībā uz kustamiem aktīviem pēc tam, kad tiesu izpildītāji ir tos izņēmuši, izpildot rīkojumu izņemt kustamo īpašumu par labu kreditoram, viņi nosaka minimālo cenu, pamatojoties uz konkrētā brīža tirgus cenām, un tad pārdod kustamos aktīvus. Ja minimālā cena netiek sasniegta, tiesu izpildītāji var atkārtot izsoli.

Paziņojumus par izsolēm publicē dienas laikrakstos. Ja izsole attiecas uz nekustamo īpašumu, paziņojumus izliek pašvaldībā vai pagastā, kurā atrodas īpašums, kā arī publicē Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Aktīvu pārdošanu izsolēs var veikt kvalificēti privāti izsolītāji. Izsolītājs ir attiecīga persona, kuru iecēlis Kipras Republikas Iekšlietu ministrijas Zemes un apsekojumu departaments un kurai ir kvalifikācijas, lai varētu veikt īpašuma piespiedu pārdošanu publiskā izsolē.

Attiecībā uz kustamiem aktīviem jebkāda kustama īpašuma pārdošana, lai izpildītu spriedumu, notiek publiskā izsolē, ko rīko tiesu izpildītāji, kuri ir Valsts Tiesu dienesta darbinieki un kuriem ir piešķirtas pilnvaras pārdot izņemtas kustamas preces, izpildot rīkojumu par kustama īpašuma izņemšanu par labu kreditoriem.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Ir gadījumi, kad kustamu aktīvu izsoli rīko paši kreditori — uzņēmumi, piemēram, bankas, vai fiziskas personas —, ja viņi ir tie, kuru īpašumā pāriet debitora kustamais īpašums pēc tiesas rīkojuma izpildes. Uz šādiem gadījumiem neattiecina tos pašus noteikumus, kas piemērojami publiskām izsolēm un ir paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos.

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

Kiprā tiek uzturēti turpmāk minētie aktīvu reģistri.

  1. Kipras Zemes un apsekojumu departaments uztur reģistru, kurā tiek reģistrēti visi dokumenti, kas apliecina pilsoņu īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu.
  2. Autotransporta departaments uztur visu Kipras Republikā reģistrēto transportlīdzekļu reģistru.
  3. Kipras Jūras tirdzniecības flotes departaments uztur Kipras kuģu reģistru, kurā ir reģistrēti visi kuģi un/vai liellaivas.
  4. Uzņēmumu reģistra un oficiālā maksātnespējas administratora departamenta Uzņēmumu nodaļa uztur Kiprā reģistrēto uzņēmumu, kooperatīvu un tirdzniecības nosaukumu reģistru.
  5. Civilās aviācijas departaments uztur Kipras Gaisa kuģu reģistru un ir atbildīgs par gaisa kuģu reģistrāciju, nodošanu un svītrošanu no reģistra.
  6. Uzņēmumu nodaļā Intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma nodaļa uztur preču zīmju reģistru.

5.  Informācija par datubāzēm, ko kreditors var izmantot, lai noteiktu debitora materiālo aktīvu vai parādu atrašanās vietu

Kipras Uzņēmumu reģistra un oficiālā maksātnespējas administratora tīmekļa vietnē var viegli piekļūt bankrotējošo personu vai likvidēto uzņēmumu reģistram, kas ļauj kreditoriem uzzināt informāciju par debitoru finansiālajām spējām. Tomēr nav elektronisku datubāžu, kam kreditori var piekļūt, lai iegūtu informāciju tieši par debitoru aktīviem. Parāda piedzinējs tiesā pats vai ar jurista starpniecību var veikt meklējumu zemes reģistrā, izmantojot apliecinātu sava sprieduma vai tiesas pavēstes norakstu, lai iegūtu informāciju par nekustamo īpašumu, kas reģistrēts uz debitora vārda.

6.  Informācija par tiesu iestāžu rīkotām tiešsaistes izsolēm

Kiprā tiesu iestāžu izsoles tiešsaistē netiek rīkotas.

Lapa atjaunināta: 23/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Malta

1.  Izņemtu preču pārdošanas reklamēšana un cenu noteikšana

Izpildes procedūra attiecībā uz izņemtām precēm ne vienmēr ietver izņemto preču pārdošanu. Tā vietā kreditors un debitors var panākt vienošanos. Ja ir vairāki kreditori, vienošanās jāpanāk ar viņiem visiem, lai varētu izvairīties no pārdošanas. Ja vienošanās netiek panākta, tiesa izdod pārdošanas rīkojumu.

Izņemto preču pamatvērtību nosaka eksperts, kurš novērtē vērtību (nekustamiem aktīviem). Kustamiem aktīviem vērtību nosaka persona, kura izsaka vislielāko piedāvājumu pārdošanas laikā, jo solīšana sākas no 0. Ja tiek pieprasīta kustamo aktīvu novērtēšana, solīšana sākas nevis no 0, bet no 60 % no aprēķinātās vērtības.

Izņemtās preces reklamē valdības tīmekļa vietnē, kas sniedz tiesas pakalpojumus, izsolītāja, kurš veic pārdošanu, tīmekļa vietnē, dienas laikrakstos (parasti paziņojumu par pārdošanu publicē reizi mēnesī divos dienas laikrakstos), kā arī izliekot paziņojumus tiesas ēkā, kurā notiks pārdošana.

Pārdošanā piedāvātā izņemtā objekta raksturojums, kā arī ar objektu saistītie dokumenti ir pieejami valdības tīmekļa vietnē, kas sniedz tiesas pakalpojumus, un izsolītāja, kurš veic pārdošanu, tīmekļa vietnē. Visi interesenti var pieprasīt piekļuvi šādai informācijai.

Persona, kura ir ieinteresēta apskatīt pārdošanā piedāvāto izņemto objektu, var iesniegt tiesā pieteikumu, prasot apskatīt objektu, ja attiecīgais objekts ir nekustams. Pirms jebkuras nekustama objekta pārdošanas tiesas eksperts sagatavo ziņojumu par nekustamā objekta stāvokli, un šāds ziņojums ir publisks. Kustamus objektus interesenti var apskatīt divas stundas pirms pārdošanas sākuma.

Pārdošanas dienā piedāvājumus izsaka viva voce izsolītājam, kuru tiesa iecēlusi preču pārdošanas veikšanai.

Personai, kura iegādājas preces, pēc izsoles jāsamaksā pilna cena, nevis tikai daļa no cenas. Attiecībā uz nekustamiem objektiem pilna summa ir jāsamaksā tiesā septiņu dienu laikā no pārdošanas datuma, savukārt kustamu objektu gadījumā pilnu cenu samaksā 24 stundu laikā no pārdošanas. Maksājumu nevar veikt elektroniski, bet tas ir jāveic tiesas kancelejā.

2.  Trešās personas, kuras var īstenot pārdošanas procedūru

Pārdošanu tiesas pārziņā veic tiesas iecelts izsolītājs, un trešās personas pārdošanas procedūru nevar īstenot.

3.  Izsoļu veidi, kam daži noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Nav izsoļu veidu, kam šie noteikumi nav piemērojami pilnā apjomā.

4.  Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Ir šādi valsts īpašumu reģistri:

nekustamais īpašums — Publiskais reģistrs un Zemes reģistrs;

kustamais īpašums — attiecībā uz transportlīdzekļiem, jūras kuģiem un gaisa kuģiem — Transport Malta;

uzņēmumu akcijas un kapitāla daļas — Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde un Maltas Birža;

citi finanšu instrumenti — Maltas Birža;

preču zīmes un patenti — Tirdzniecības departaments.

Šos reģistrus elektroniski uztur attiecīgās valsts iestādes. Daži no šiem reģistriem ir elektroniski pieejami sabiedrībai. Publiskais reģistrs un Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde ir pieejami sabiedrībai par maksu. Transport Malta reģistri nav pieejami sabiedrībai. Lai piekļūtu Maltas Finanšu pakalpojumu iestādei, maksājumu var veikt tiešsaistē. Attiecībā uz Publisko reģistru maksājumi jāveic Publiskā reģistra birojā.

5.  Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt preces un debitoru prasījumus

Kreditori var piekļūt datubāzēm, kas saistītas ar nekustamo īpašumu un uzņēmumiem. Maltas Finanšu pakalpojumu iestāde nodrošina tiešu tiešsaistes piekļuvi attiecībā uz uzņēmumiem. Informācijai par nekustamo īpašumu kreditors var piekļūt ar Publiskā reģistra un Zemes reģistra starpniecību. Turpmāka autorizēšanās nav nepieciešama — ne lai tieši piekļūtu Maltas Finanšu pakalpojumu iestādes datubāzēm, ne lai piekļūtu ar Publiskā reģistra un Zemes reģistra starpniecību.

6.  Cita informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Nav mehānisma piedāvājumu iesniegšanai tiešsaistē izsoles laikā.

Lapa atjaunināta: 20/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Polija

1.  Paziņojumi un novērtēšana attiecībā uz izņemtu aktīvu pārdošanu

Īpašuma novērtēšanu veic (tiesu izpildītāja iecelts) vērtētājs, kurš ir pilnvarots novērtēt īpašumu atbilstoši atsevišķiem noteikumiem. Tomēr, ja īpašums ir novērtēts, lai to pārdotu tirgū, ne vairāk kā sešus mēnešus pirms tā izņemšanas un ja veiktais novērtējums atbilst prasībām attiecībā uz īpašuma novērtēšanu, ko veic izpildes mērķiem, jaunu novērtējumu neveic. Turpretī, ja ir notikušas būtiskas īpašuma stāvokļa izmaiņas laikposmā no apraksta sagatavošanas un vērtējuma veikšanas līdz izsoles dienai, pēc kreditora vai debitora pieprasījuma var sagatavot papildu aprakstu un veikt papildu novērtējumu.

Izņemtu īpašumu pārdod publiskā izsolē. Izsole nevar notikt agrāk kā divas nedēļas pēc tam, kad apraksts un novērtējums kļuvuši galīgi, vai pirms spriedums, pamatojoties uz kuru uzsākta izpilde, ir kļuvis galīgs.

Tiesu izpildītājs paziņo izsoles datumu un priekšmetu, izdodot publisku paziņojumu, ko iesniedz tiesvedības pusēm, pašvaldības iestādei, nodokļu birojam, kura jurisdikcijā atrodas īpašums, un sociālā nodrošinājuma iestādēm.

Vismaz divas nedēļas pirms izsoles dienas paziņojumu par izsoli izliek arī tiesas ēkā un pašvaldības iestādes telpās un publicē dienas laikrakstā, ko lasa liels iedzīvotāju skaits attiecīgajā pilsētā/pagastā, un Valsts Tiesu izpildītāju padomes (Krajowa Rada Komornicza) tīmekļa vietnē. Turklāt pēc puses pieprasījuma un uz tās rēķina tiesu izpildītājs var izdot rīkojumu par paziņojuma publicēšanu citā veidā, kā to norādījusi attiecīgā puse.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Izsoles rīko publiski tiesu izpildītājs tiesneša vai tiesas ierēdņa (referendarz sądowy) klātbūtnē un pārraudzībā. Izpildi, kas vērsta pret īpašumu, īsteno tiesu izpildītājs no tiesas, kuras jurisdikcijā atrodas īpašums.

3.  Izsoļu veidi, kam iepriekš izklāstītie noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

  • Izpilde, kas vērsta pret īpašuma daļu;
  • izpilde, kas vērsta pret pastāvīgas lietošanas tiesībām;
  • izpilde, kas vērsta pret neapbūvētu zemi un īpašumu, kurš apbūvēts ar dzīvojamu vai komerciālu ēku, ja uz brīdi, kad iesniegts pieteikums par izpildes procesu, nav sniegts paziņojums par būvdarbu pabeigšanu vai iesniegts pieteikums par izmantošanas atļauju Būvniecības likuma (prawo budowlane) nozīmē;
  • izpilde kas vērsta pret jūras kuģiem, kuri iekļauti kuģu reģistrā;
  • izpilde, pārdodot uzņēmumu vai saimniecību;
  • izpilde, ko īsteno, lai izbeigtu līdzīpašuma tiesības, rīkojot izsoli.

4.  Valsts aktīvu reģistri

Zemes un hipotēku reģistrus (księga wieczysta) uztur rajona tiesas (sąd rejonowy), lai noteiktu īpašuma juridisko statusu. Tie tiek izveidoti un uzturēti IKT sistēmā. Zemes un hipotēku reģistri ir publiski un ietver četras nodaļas:

1)        pirmā nodaļa ietver īpašuma apzīmējumu un ierakstus par tiesībām, kas saistītas ar īpašumu;

2)        otrā nodaļa ietver ierakstus par īpašumu un pastāvīgas lietošanas tiesībām;

3)        trešā nodaļa ietver ierakstus par ierobežotām īpašumtiesībām, izņemot hipotēkas, kā arī īpašuma izmantošanas vai pastāvīgas lietošanas tiesību ierobežojumiem, un ierakstus par citām tiesībām un prasījumiem, izņemot ar hipotēkām saistītus prasījumus;

4)        ceturtā nodaļa ietver ierakstus par hipotēkām.

Papildus zemes un hipotēku reģistriem otrais īpašuma reģistrs ir zemes un ēku reģistrs (ewidencja gruntów i budynków), ko reglamentē 1989. gada 17. maija Mērniecības un kartogrāfijas likums (Prawo geodezyjne i kartograficzne) (konsolidēts teksts: Likumu Vēstnesis 2010/193, 1287. punkts, grozītā redakcija). Par zemes un ēku reģistra uzturēšanu atbild rajona gubernators (starosta).

5.  Datubāzes, ko var izmantot kreditori, lai identificētu debitoru aktīvus vai tiem pienākošos parādus

Datubāzes, kas aprakstītas 5. punktā, t. i., zemes un hipotēku reģistri un zemes un ēku reģistrs, ir pieejamas kreditoriem un ir izmantojamas, lai identificētu debitoru aktīvus. Turklāt zemes un hipotēku reģistri ļauj identificēt kreditoru parādus, kas nodrošināti ar hipotēkām.

6.  Tiesu iestāžu izsoles tiešsaistē

Tiesu iestādes nerīko izsoles tiešsaistē. Paziņojumus par izsolēm publicē tikai Valsts Tiesu izpildītāju padomes tīmekļa vietnē (obligāts pienākums) un parasti tā tiesu izpildītāja tīmekļa vietnē, kurš rīko attiecīgo izsoli.

Lapa atjaunināta: 23/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Portugāle

1.  Paziņojums par izņemta īpašuma pārdošanu un šāda īpašuma cenas

Pašlaik preču pārdošanu ir ieteicams veikt platformā Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/ atbilstoši Portugāles Civilprocesa kodeksa (Código de Processo CivilCPC) 837. pantam un ministra 2013. gada 29. augusta Īstenošanas rīkojuma Nr. 282/2013 20. pantam un turpmākajiem pantiem.

Platformas Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/ darbības noteikumi tika apstiprināti ar tieslietu ministra Rīkojumu Nr. 12624/2015, kas publicēts Portugāles Republikas Oficiālajā Vēstnesī (Diário da República), 2. sērija, Nr. 219, datēts ar 2015. gada 9. novembri.

Paziņojumus par pārdošanu reglamentē ministra Rīkojuma Nr. 12624/2015 6. panta noteikumi:

6. pants

Izsoles reklamēšana

  1. Informāciju par izsolēm publicē platformā www.e-leiloes.pt, un ar Portugāles Juriskonsultu asociācijas (Câmara dos Solicitadores) lēmumu pilnu vai daļēju informāciju var izplatīt arī citās interneta vietnēs, drukātā veidā un ar elektroniskā pasta starpniecību, neskarot procedūrai iecelto izpildes aģentu, kas arī publicē informāciju par pārdošanu, izmantojot citus līdzekļus, ko tas uzskata par atbilstošiem.
  2. Publicējot informāciju portālā www.e-leiloes.pt, jānorāda vismaz šādi dati:
    1. tiesvedības numurs, tiesa un organizatoriskā struktūra;
    2. izsoles sākuma datums;
    3. izsoles beigu termiņš (datums un laiks);
    4. pārdodamo preču (vai preču kopuma) pamatvērtība;
    5. galīgā piedāvājuma vērtība;
    6. kustama īpašuma gadījumā — solīšanas daļā iekļauto preču vai preču kopuma fotoattēls;
    7. preču kopsavilkuma identifikācija;
    8. preču veids;
    9. nekustama īpašuma gadījumā — tā atrašanās vieta un sastāvs, ieraksts zemes reģistrā un īpašuma apraksts, rajons, pašvaldība, pagasts un aptuvenās atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas, īpašuma ārpuses un, kad vien iespējams, iekšpuses fotoattēls, ja pārdod īpašumu vai ēkas vienību pilsētā;
    10. pilnvarotās personas vai drošības naudas iemaksas vietas identifikācija;
    11. preču apskatīšanas vieta un laiks un pilnvarotās personas kontaktinformācija;
    12. procedūrai ieceltā izpildes aģenta identifikācija, norādot tā vārdu un uzvārdu, profesionālo identifikāciju, tālruņa un mobilā tālruņa numuru, faksa numuru, e-pasta adresi un darba laiku;
    13. visi apstākļi, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir jāpaziņo visām ieinteresētajām personām, tostarp visi vēl neizskatītie iebildumi pret izpildi vai izņemšanu, visas vēl neizskatītās pārsūdzības, apgrūtinājumi, kuru termiņš nebūs beidzies uz pārdošanas brīdi, un visu procedūrā izvirzīto pirmpirkuma tiesību turētāji;
    14. tā (to) izpildes debitora(-u) vārds un uzvārds, kuram(-iem) pieder pārdodamās preces.

Izņemto preču cenas/vērtība

Pamatvērtība — solīšanas daļu veidojošo preču vai preču kopuma vērtība, kas noteikta procedūrā, uz kuru attiecas pārdošana, proti, izpildes procedūrā, kas tiek reglamentēta saskaņā ar CPC, vai maksātnespējas procedūrā, kas tiek reglamentēta saskaņā ar Maksātnespējas un darījumdarbības atjaunošanas kodeksu (Código da Insolvência e da Recuperação de Empresas).

Minimālā vērtība — vērtība, kuru pārsniedzot preces var pārdot un kura saskaņā ar CPC 816. panta 2. punktu ir līdz 85 % no pamatvērtības. Dažos gadījumos minimālā vērtība var būt vienāda ar pamatvērtību.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Platformas Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/ darbības noteikumi tika apstiprināti ar tieslietu ministra Rīkojumu Nr. 12624/2015, kas publicēts Portugāles Republikas Oficiālajā Vēstnesī, 2. sērija, Nr. 219, datēts ar 2015. gada 9. novembri, un tie paredzēja, ka platformu izstrādās un pārvaldīs tobrīdējā Portugāles Juriskonsultu asociācija, kuras pašreizējais nosaukums ir “Juriskonsultu un izpildes aģentu asociācija” (Ordem dos Solicitadores e Agentes de Execução).

Civiltiesiskās aizsardzības procedūrās, ko vada izpildes aģenti, pārdošanas procesu drīkst īstenot tikai izpildes aģenti.

3.  Piespiedu pārdošanas veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Piemēram, preces, kas jāpārdod regulētos tirgos vai jāpārdod tieši.

CPC 837. pants. Pārdošana elektroniskā izsolē

  1. Izņemot 830. un 831. pantā minētos gadījumus, izņemtu nekustamo īpašumu ieteicams pārdot elektroniskā izsolē atbilstoši nosacījumiem, kas jānosaka tieslietu ministra īstenošanas rīkojumā.

CPC 830. pants. Preces, ko pārdod regulētos tirgos

Finanšu instrumentus un preces, kas iekļautas regulēta tirgus biržas sarakstos, pārdod regulētos tirgos.

CPC 831. pants. Tieša pārdošana

Ja saskaņā ar likumu preces jāpiegādā konkrētai struktūrai vai ja tās apsolītas reālai pārdošanai personai, kura vēlas īstenot konkrētās izpildes tiesības, pārdošanu veic tieši šādai struktūrai vai personai.

Jāņem vērā, ka, lai gan elektroniska izsole ir vēlamais piespiedu pārdošanas veids Portugālē, CPC arī paredz citas alternatīvas pārdošanas metodes:

  1. pārdošana aizzīmogotu piedāvājumu konkursā;
  2. pārdošana regulētos tirgos;
  3. pārdošana tieši personām vai struktūrām, kas ir tiesīgas iegādāties preces;
  4. pārdošana privātā sarunu procedūrā;
  5. pārdošana izsoļu namā;
  6. pārdošana publiskā vai tamlīdzīgā drošības naudas iemaksas mehānismā;
  7. pārdošana elektroniskā izsolē.

4.  Informācija no valsts īpašumu reģistriem

Reglamentējošās un reģistra iestādes cita starpā ir šādas:

  • Reģistru un notariātu institūts (Instituto dos Registos e do Notariado, I.P. IRN). Šis ir publisks institūts, kura uzdevums ir izpildīt un uzraudzīt politiku saistībā ar reģistru pakalpojumiem, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem civilās identifikācijas un civilo reģistru, valstspiederības reģistru, nekustamā īpašuma reģistru un komercreģistru, kā arī kustamā īpašuma un juridisko personu reģistru kompetences ietvaros, kā arī reglamentēt, uzraudzīt un pārraudzīt notāru darbību; piemēram, nekustamais īpašums, transportlīdzekļi, laivas, lidmašīnas utt.;
  • Vērtspapīru tirgus komisija (Comissão do Mercado de Valores Mobiliários — CMVM). Šīs komisijas uzdevums ir pārraudzīt, uzraudzīt un regulēt finanšu tirgus un tā dalībniekus un veicināt ieguldītāju aizsardzību; piemēram, akcijas un finanšu instrumenti;
  • Intelektuālā īpašuma valsts institūts (Instituto Nacional de Propriedade Industrial — INPI). Šī institūta darbība ir vērsta uz rūpnieciskā īpašuma tiesību piešķiršanu un aizsardzību iekšējā un ārējā līmenī, sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām, kuru locekle ir Portugāle; piemēram, preču zīmes un patenti.

5.  Informācija par datubāzēm, kurās kreditors var identificēt debitora aktīvus un kredītus

Vispirms svarīgi ir atzīmēt, ka piekļūt datubāzēm var izpildes aģents konfidenciāli, nevis kreditors tieši.

Piekļuvi publiskām datubāzēm reglamentē ministra 2009. gada 30. marta Īstenošanas rīkojums Nr. 331-A/2009, kas grozīts ar ministra 2013. gada 3. decembra Īstenošanas rīkojumu Nr. 350/2013, un ministra 2015. gada 17. septembra Īstenošanas rīkojums Nr. 288/2015.

Ministra 2013. gada 29. augusta Īstenošanas rīkojums Nr. 282/2013 reglamentē arī piekļuvi Portugāles Bankas datubāzēm.

Datubāzes, kurām izpildes aģentam ir tieša elektroniska piekļuve, citu starpā ir šādas:

  1. Nodokļu un muitas iestāde (Autoridade Tributária e Aduaneira);
  2. Sociālā nodrošinājuma iestāde;
  3. Civildienesta pensiju fonds (Caixa Geral de Aposentações);
  4. Zemes reģistrs;
  5. Komercreģistrs;
  6. Juridisko personu valsts reģistrs;
  7. Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  8. Portugāles Banka;
  9. Valsts parāda pārvaldības institūts (Instituto de Gestão de Crédito Público);
  10. pilsoņu tiesiskuma portāls CITIUS.

6.  Informācija par piespiedu pārdošanu tiešsaistē

Platformas Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-leiloes.pt/ darbības noteikumi tika apstiprināti ar tieslietu ministra Rīkojumu Nr. 12624/2015, kas publicēts Portugāles Republikas Oficiālajā Vēstnesī, 2. sērija, Nr. 219, datēts ar 2015. gada 9. novembri.

Svarīga informācija ir pieejama šeit:

elektroniskās izsoļu platformas Saite atveras jaunā logādarbības noteikumi;

Saite atveras jaunā logāatbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem.

Lapa atjaunināta: 12/08/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Rumānija

1. Publiskošana un cenu noteikšana attiecībā uz konfiscēto aktīvu pārdošanu

Izpildes procedūru reglamentē Rumānijas Civilprocesa kodekss, kas ietver vispārējus noteikumus par to pienākumu izpildes panākšanu, kuri noteikti ar izpildrakstiem. Papildus civilprocesa noteikumiem, kas reglamentē izpildi, ir divas citas atsevišķas noteikumu kategorijas, kas ir piemērojamas īpašajām saistību nepildītāju situācijām, proti, noteikumi par fiskālo parādu izpildi un no noziedzīgiem nodarījumiem izrietošu parādu izpildi.

To vispārējās kategorijas parādu izpildi, kuri izriet no izpildrakstiem, izņemot fiskālos parādus vai no noziedzīgiem nodarījumiem izrietošus parādus, Rumānijā īsteno tiesu izpildītāji un izpildes iestādes, kas ar tieslietu ministra rīkojumu ir pilnvarotas izpildīt izpildrakstus.

Kad izpilde ir apstiprināta attiecībā uz izpildāmo parādu kategoriju saskaņā ar iepriekš izklāstīto, debitora aktīvus pārdod publiskā izsolē saskaņā ar civilprocesa noteikumiem atbilstoši to kategorijai, t. i., kustamu un/vai nekustamu aktīvu pārdošana publiskā izsolē.

Izņemtus kustamos aktīvus var novērtēt tiesu izpildītājs (pamatojoties uz kritēriju “apgrozības vērtība salīdzinājumā ar vidējām tirgus cenām attiecīgajā apvidū”), vai arī, ja novērtējums nav iespējams vai ja to par maksu pieprasa puses, novērtējuma veikšanai ieceļ ekspertu.

Izpildei pakļautā aktīva vērtību nosaka tiesu izpildītājs saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem (apgrozības vērtība, vidējā tirgus cena utt.), vai arī pēc pušu pieprasījuma par maksu vai ja novērtējums nav iespējams, novērtējuma veikšanai ieceļ ekspertu.

Attiecībā uz kustamu aktīvu pārdošanas reklamēšanu paziņojumu vai reklāmu par pārdošanu sagatavo tiesu izpildītājs, kurš noorganizē tā izlikšanu izsoles vietā, savā birojā, rātsnamā, kura aptveramības teritorijā aktīvs tiek pārdots, izpildes iestādē un citās publiskās vietās. Rumānijas Civilprocesa kodekss arī paredz pienākumu publicēt sludinājumus vietējos un valsts laikrakstos vai interneta lapās, kas paredzētas attiecīgo aktīvu pārdošanai.

Papildus iepriekš minētajām reklamēšanas metodēm attiecībā uz nekustamu aktīvu pārdošanas reklamēšanu pastāv procesuālas nianses — no vienas puses, reklamēšanas metodi nosaka aktīva vērtība (sludinājums valsts laikrakstā, ja aktīva vērtība pārsniedz RON 250 000), un, no otras puses, ir pienākums izvietot sludinājumu Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskajā reģistrā.

Paziņojumā/sludinājumā par pārdošanu iekļauj izpildei pakļauto aktīvu raksturojumu.

Aktīvu apskatīšanas procedūra nav reglamentēta.

Izsoļu garantijas, ko reģistrē ar tiesu izpildītāja rīkojumu un kas jāsamaksā ne vēlāk kā līdz izsoles sākumam, ir reglamentētas. Izsoļu garantijas var samaksāt elektroniski, un tiesu izpildītājam ir jāpievieno maksājumu apliecinošs dokuments pirkšanas piedāvājumam.

Aktīvus piešķir personai, kura piedāvā visaugstāko cenu, bet, ja ir tikai viens solītājs, aktīvus piešķir šim solītājam, ar nosacījumu, ka viņš ir piedāvājis sākumcenu izsolei.

2. Trešās puses, kas var veikt pārdošanu

Aktīvus publiskā izsolē var pārdot tikai tiesu izpildītājs izpildes procedūrā, ko reglamentē Rumānijas Civilprocesa kodekss. Attiecībā uz konkrētām parādu kategorijām, t. i, fiskāliem parādiem un parādiem, kas izriet no noziedzīgiem nodarījumiem, pārdošanas procedūru īsteno vai nu ar fiskālās iestādes mehānisma starpniecību (fiskāliem parādiem), piemērojot īpašus procedūras noteikumus par izsoli vai dalībniekiem, vai arī ar tādas valsts iestādes starpniecību, kura atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu piedziņu (Izņemtu aktīvu pārvaldības valsts aģentūra — ANABI). Pēdējā minētajā gadījumā ANABI, noslēdzot sadarbības līgumus, var uzticēt piedziņas pienākumu tiesu izpildītājam.

3. Izsoļu veidi, attiecībā uz kuriem noteikumus varētu pilnībā nepiemērot

Kopīgie noteikumi, kas piemērojami preču pārdošanai publiskā izsolē, paredz izņēmumus attiecībā uz izpildrakstiem, kas saistīti ar ieņēmumiem, kuri nav samaksāti konsolidētajā vispārējā budžetā, ES budžetā vai Eiropas Atomenerģijas kopienas budžetā. Pastāv arī izņēmumi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Rumānijā nav īstenota datorizēta sistēma, kas ietver informāciju par aktīviem (valsts aktīvu reģistri).

5. Informācija par datubāzēm, lai kreditori varētu identificēt debitora aktīvus vai prasījumus

Kreditori var piekļūt datiem par debitora aktīviem vai parādiem tikai apstiprinātā izpildes procedūrā un tikai ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Kreditoru piekļuve datubāzēm, kurās viņi var identificēt debitora aktīvus, ir ierobežota. Piemēram, tā kā izpildes pasākumi attiecībā uz nekustamiem aktīviem nav ierakstīti Zemes reģistrā, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu un par maksu ikviens var iegūt informāciju par situāciju saistībā ar konkrētu aktīvu. Tomēr šāds informācijas sniegšanas veids nav noderīgs attiecībā uz jebkuru debitora turējumā esošu aktīvu, jo meklējumu pamatā ir tikai aktīvs, nevis persona. Personas datus aizsargā ar īpašiem noteikumiem, tāpēc šāda veida meklējums, kā minēts iepriekš, ir iespējams tikai ar attiecīgas iestādes starpniecību, kam dažreiz ir vajadzīgs tiesas apstiprinājums.

6. Informācija par tiesu izsolēm tiešsaistē

Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskais reģistrs ir datorsistēma, ar kuras starpniecību visi tiesu izpildītāji valsts līmenī reklamē tādu kustamu aktīvu pārdošanu, kuru vērtība pārsniedz RON 2000, un tādu nekustamu aktīvu pārdošanu, kuriem piemēro izpildes procedūru. Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskais reģistrs tika izveidots, pamatojoties uz Likuma Nr. 188/2000 par tiesu izpildītājiem 35. panta 2. punktu, un darbojas kopš 2012. gada. Sludinājumu ievietošana Izpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskajā reģistrā ir tiesu izpildītāju juridiskais pienākums, kura neizpilde ir disciplinārpārkāpums atbilstoši Likuma Nr. 188/2000 par tiesu izpildītājiem 47. pantam.

Jaunā platforma Saite atveras jaunā logāIzpildei pakļauto aktīvu pārdošanas sludinājumu elektroniskajam reģistram tika apstiprināta ar Valsts Tiesu izpildītāju apvienības padomes Lēmumu Nr. 67/05.12.2014.

Lapa atjaunināta: 10/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovēņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Izsoles tiesas ceļā - Slovēnija

1. Publicēšana un cenu noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Kustamo un nekustamo īpašumu pārdod publiskās izsolēs. Slovēnijā nav iespējams rīkot tiesu izsoles tiešsaistē, jo Slovēnijas tiesību akti par izpildi (pagaidām) neatļauj tiešsaistes izsoles.

Kustamais īpašums

Izpilde attiecībā uz kustamo īpašumu notiek, izņemot un novērtējot īpašumu, to pārdodot, un pārdošanas ieņēmumus samaksājot kreditoram (Prasījumu izpildes un nodrošinājumu likuma (Zakon o izvršbi in zavarovanju), turpmāk “ZIZ”, 81. panta 1. punkts).

Izņemams īpašums ir īpašums, kas pieder debitoram, kā arī debitora īpašums, kas ir kreditora rīcībā. Debitora īpašumu, kas ir trešo personu rīcībā, var izņemt ar attiecīgās trešās personas piekrišanu (ZIZ 83. pants).

Izņemšanas gadījumā kreditors iegūst aizturējuma tiesības uz izņemto īpašumu (ZIZ 87. pants).

Izņemamo aktīvu novērtēšana, ko veic eksperts. Izņemamo īpašumu novērtē izņemšanas brīdī, ja vien novērtējumu nevar veikt uzreiz līdz īpašajai īpašuma vērtībai. Novērtēšanu veic izpildes aģents, kurš īstenojis izņemšanu. Ja to pieprasa kāda no pusēm, uz tās rēķina novērtēšanu var veikt puses izvēlēts tiesas eksperts (ZIZ 89. pants). Izņemto īpašumu var pārdot tikai pēc tam, kad izpildes lēmums ir kļuvis galīgs, izņemot, ja debitors piekrīt agrākai īpašuma pārdošanai vai ja īpašums ir ātrbojīgs, vai ja pastāv risks, ka izņemtā īpašuma vērtība būtiski samazināsies (ZIZ 92. pants).

Izņemto īpašumu pārdod publiskā izsolē vai noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un izpildes aģentu vai personu, kura iesaistīta komisijas darījumos. Izpildes aģents nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to izņemšanas reģistrācijas dokumentā uzreiz pēc izņemšanas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst visizdevīgākā iespējamā cena (ZIZ 93. pants). Ja izpildes aģents izlemj par labu publiskai izsolei, reģistrācijas dokumentā ieraksta arī publiskās izsoles datumu un vietu. Izpildes aģents informē puses par īpašuma pārdošanas veidu un datumu, iesniedzot īpašu paziņojumu kreditoram un debitoram (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu (Pravilnik o opravljanju službe izvršitelj) 82. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Ja izpildes aģents nolemj, ka īpašums ir jāpārdod publiskā izsolē, paziņojumu par publisko izsoli izliek pie paziņojumu dēļa kompetentajā iestādē, kura izdevusi lēmumu par izņemšanu, un publicē tās tīmekļa vietnē. Izpildes aģentam jāpieprasa, lai paziņojums par publisko izsoli tiek publicēts arī oficiālā reģistrā, ja tāds ir. Pēc kreditora vai debitora ierosinājuma izpildes aģents var arī paziņot par publisku izsoli plašsaziņas līdzekļos, pusei, kura pieprasa publisku izsoli, sedzot izmaksas. Publiskās izsoles paziņojumā jānorāda izsoles vieta, datums un laiks, jāiekļauj pārdodamā īpašuma apraksts un jānorāda, kur īpašumu var apskatīt pirms izsoles (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 89. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamos aktīvus. Izpildes aģentam paziņojumā par publisku izsoli jānorāda izsoles vieta, datums un laiks, jāiekļauj pārdodamā īpašuma apraksts un jānorāda, kur īpašumu var apskatīt pirms izsoles (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 89. pants).

Drošības nauda. Pirms publiskās izsoles sākuma izpildes aģentam jānosaka, vai, ņemot vērā īpašuma veidu un vērtību, izsoles dalībniekiem ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa nedrīkst pārsniegt 10 % no īpašuma sākumcenas.

Persona vai uzņēmums, kas pārvalda pārdošanu. Publisku izsoli rīko izpildes aģents, kurš vajadzības gadījumā var uz sava rēķina solīšanai pilnvarot izsolītāju, ņemot vērā īpašuma vērtību un kvalitāti. Izsole ir publiski pieejama (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 92. pants).

Sākumcena. Pirmajā izsolē izņemto īpašumu nedrīkst pārdot par summu, kas mazāka par novērtēto tā vērtību. Ja novērtētā vērtība netiek sasniegta pirmajā izsolē, izpildes aģents rīko otro izsoli, ja to ierosina kāda no pusēm, un otrajā izsolē īpašumu drīkst pārdot par summu, kas mazāka par novērtēto tā vērtību, bet nav mazāka par trešdaļu no šādas vērtības (ZIZ 94. pants).

Piešķiršana. Vismaz 15 minūtes pēc izsoles sākuma izpildes aģents aicina izsoles dalībniekus iesniegt piedāvājumus (solīšana). Izsole turpinās, līdz visi ieinteresētie dalībnieki ir iesnieguši savus piedāvājumus. Izpildes aģents nodod īpašumu visaugstākās cenas solītājam, ja pēc diviem aicinājumiem dalībniekiem piedāvāt augstāku cenu šādi piedāvājumi vairs netiek saņemti. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu līdz izsoles beigām, izpildes aģents var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ja kreditors tam piekrīt, parakstot izsoles reģistrācijas dokumentu. Ja kreditors izsolē nepiedalās, izpildes aģents var tūlīt pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ar nosacījumu, ka tā solītā cena ir vismaz 50 % no visaugstākās piedāvātās cenas, bet lielāka nekā sākumcena; izpildes aģents vēlreiz izsola īpašumu tajā pašā izsolē. Iepriekšējais augstākās cenas solītājs vairs nevar piedalīties atkārtotajā solīšanā.

Nodošana. Pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena un jāpārņem īpašums uzreiz pēc izsoles beigām. Izpildes aģentam ir jāiesniedz pircējam dokuments ar informāciju par pārdošanu un reģistrā glabātu informāciju, ja tiek uzturēts pārdotā īpašuma reģistrs. Pamatojoties uz šo dokumentu, izpildes aģents pieprasa, lai visas kompetentās iestādes, kas uztur reģistru, dzēš visus apgrūtinājumus un/vai aizliegumus attiecībā uz īpašuma pārdošanu un reģistrē jauno īpašnieku, ja reģistrā tiek ierakstītas īpašumtiesības. Izpildes aģents var nodot īpašumu pircējam pat pirms pirkuma cenas samaksāšanas, ja kreditors to atļauj uz savu risku par tādu summu no pirkuma cenas, uz kādu kreditoram ir tiesības. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu un kreditors nepiekrīt īpašuma nodošanai, izpildes aģents var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam. Pircējs iegūst īpašumu bez jebkādiem apgrūtinājumiem un kļūst par īpašuma īpašnieku pat tad, ja debitors nav bijis īpašuma īpašnieks. Pircējam nav tiesību uz garantiju pret īpašuma defektiem (ZIZ 96. pants).

Nekustamais īpašums

Izpilde attiecībā uz nekustamo īpašumu notiek, reģistrējot izpildes lēmumu Zemes reģistrā, nosakot nekustamā īpašuma vērtību, pārdodot īpašumu un samaksājot kreditoram no pārdošanas ieņēmumiem (ZIZ 167. pants).

Izņemto aktīvu novērtēšana, ko veic eksperts. Nekustamā īpašuma vērtību var noteikt tiesa, pat pirms lēmums par izpildi kļūst galīgs. Tiesa nosaka nekustamā īpašuma vērtību, pamatojoties uz novērtējumu, ko veicis tiesas eksperts atbilstoši tirgus vērtībai, kura piemērojama novērtējuma brīdī. Nosakot vērtību, ņem vērā jebkuru iespējamo vērtības samazinājumu, ko var izraisīt konkrētu tiesību, piemēram, servitūta (ZIZ 178. pants), rašanās pēc pārdošanas. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka ar tiesas lēmumu, ko var pārsūdzēt (ZIZ 179. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Pēc tam, kad lēmums, ar ko nosaka nekustamā īpašuma vērtību, ir kļuvis galīgs, tiesa izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šādā rīkojumā tā nosaka pārdošanas veidu un nosacījumus, kā arī pārdošanas vietu un laiku, ja nekustamo īpašumu plānots pārdot izsolē. Nekustamā īpašuma pārdošana notiek pēc tam, kad izpildes lēmums un lēmums par nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu ir kļuvuši galīgi. Rīkojumu par pārdošanu tiesa izziņo, to izliekot pie sava ziņojumu dēļa un publicējot savā tīmekļa vietnē, kā arī izmantojot citus ierastus vietējos līdzekļus. Rīkojumu par lauksaimnieciskās zemes pārdošanu tiesa izziņo, to izliekot pie paziņojumu dēļa administratīvajā struktūrvienībā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un to var arī publicēt attiecīgās administratīvās struktūrvienības tīmekļa vietnē. Kreditors var publicēt rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu plašsaziņas līdzekļos. Publicēšanas izmaksas sedz kreditors. No brīža, kad pārdošanas rīkojums tiek izlikts pie ziņojumu dēļa, līdz pārdošanas dienai jābūt vismaz 30 dienu intervālam. Tiesa pārdošanas rīkojumu iesniedz pusēm, aizturējuma tiesību kreditoram, citiem tiesvedības dalībniekiem, kam ir reģistrētas pirmpirkuma vai izpirkšanas tiesības, un kompetentajai administratīvajai iestādei (ZIZ 181. pants).

Parasti nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, ko rīko tiesa savās telpās, ja vien tiesnesis nenolemj citādi. Kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori visā izpildes procesā līdz pārdošanas rīkojuma izdošanai var vienoties, ka nekustamais īpašums tiks pārdots, apkopojot saistošus piedāvājumus vai atbilstoši tieša piedāvājuma procedūrai (ZIZ 183. pants).

Nekustamā īpašuma pārdošanas rīkojumā norāda:

  1. sīku nekustamā īpašuma aprakstu, raksturojot arī aprīkojumu un iekārtas;
  2. ēkas servitūta tiesības un lietu apgrūtinājumus, kas pircējam jāpārņem;
  3. nekustamā īpašuma vērtību, ko noteikusi tiesa savā lēmumā;
  4. cenu, par kādu nekustamo īpašumu var pārdot;
  5. termiņu, līdz kuram pārdevējam jāsamaksā pirkuma cena;
  6. pārdošanas veidu un
  7. drošības naudas summu, kas solītājam jāsamaksā (ZIZ 184. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamos aktīvus. Tiesa var atļaut personai, kura ir ieinteresēta nopirkt nekustamo īpašumu, to apskatīt pēc šādas personas pieprasījuma un uz tās rēķina. Apskatīšanas metodi un veidu un jebkādu izpildes aģenta klātbūtni nosaka tiesa nekustamā īpašuma pārdošanas rīkojumā (ZIZ 176. pants).

Drošības nauda. Publiskās izsolēs var piedalīties dalībnieki, kuri vismaz trīs darbdienas pirms izsoles samaksājuši drošības naudu par summu, kas ir viena desmitā daļa no noteiktās nekustamā īpašuma vērtības. Kreditors, pēc kura priekšlikuma tiesa atļāvusi izsoli, ir atbrīvots no drošības naudas tāpat kā aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditors, ja viņu prasījumi pārsniedz drošības naudas vērtību un ja drošības naudu var segt no pirkuma cenas, ievērojot samaksas secību un noteikto nekustamā īpašuma vērtību. Drošības naudu, ko samaksājuši solītāji, kuru piedāvājumi nav pieņemti, atmaksā uz to bankas kontiem 15 dienu laikā pēc publiskās izsoles beigām vai pēc piedāvājumu atvēršanas procesa beigām, ja vien tiesību akti neparedz citādi (ZIZ 185. pants).

Sākumcena. Pirmajā pārdošanā nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas mazāka nekā 70 % no noteiktās tā vērtības. Ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā pārdošanā, tiesa pēc kreditora priekšlikuma izziņo otro pārdošanu, kurā nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par summu, kas mazāka par pusi no noteiktās tā vērtības. No pirmās pārdošanas līdz otrajai pārdošanai jābūt vismaz 30 dienu intervālam. Iesniedzot attiecīgu paziņojumu tiesā, kurā notiek izpildes process, vai jebkurā citā tiesā, puses, aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditori var vienoties, ka nekustamo īpašumu var pārdot izsolē par summu, kas ir mazāka nekā 70 % no noteiktās tā vērtības pirmajā pārdošanā, vai par summu, kas ir mazāka par pusi no noteiktās tā vērtības otrajā pārdošanā (ZIZ 188. pants).

Piešķiršana. Ja tiesa secina, ka pārdošanas nosacījumi ir izpildīti, tā paziņo, ka sāksies izsole. Izsole ilgst, kamēr solītāji izsaka piedāvājumus. Solītājam tā piedāvājums ir saistošs, līdz tiek izteikts augstākas cenas piedāvājums (pretpiedāvājums). Pēc viena vai vairāku kreditoru pieprasījuma tiesa var pasludināt īsu pārtraukumu, lai dalībnieki varētu apdomāties. Izsole beidzas, kad pēc tiesneša divkārša aicinājuma piedāvāt augstāku cenu solītāji to nav piedāvājuši. Kad izsole beigusies, tiesa norāda, kurš solītājs piedāvājis visaugstāko cenu, un paziņo, ka nekustamais īpašums tiek piešķirts attiecīgajam solītājam (nekustamā īpašuma piešķiršana). Tiesa sagatavo lēmumu par nekustamā īpašuma piešķiršanu, kuru iesniedz pusēm, kam iesniegts pārdošanas rīkojums, un visiem izsoles dalībniekiem. Lēmums par piešķiršanu nav pārsūdzams. Uz izsoles pārkāpumiem var norādīt, iesniedzot pārsūdzību pret lēmumu par nekustamā īpašuma piešķiršanu pircējam (ZIZ 189. pants).

Pirkuma cenas samaksa. Pēc piešķiršanas (nodošanas) pircējam jāsamaksā pirkuma cena pārdošanas rīkojumā noteiktajā termiņā (ZIZ 191. pants). Šis termiņš nedrīkst būt vēlāks kā seši mēneši pēc pārdošanas dienas neatkarīgi no tā, vai pirkuma cena tiek samaksāta uzreiz vai pa daļām (ZIZ 184. pants).

Nodošana. Pēc tam, kad ir izdots lēmums par piešķiršanu, tiek samaksāta pirkuma cena, un tiesa izdod lēmumu, ar kuru nekustamais īpašums tiek nodots pircējam (nodošana). Kad šis lēmums kļuvis galīgs, pircēja īpašumtiesības tiek ierakstītas Zemes reģistrā, un tiesības un apgrūtinājumi tiek dzēsti atbilstoši lēmumam par piešķiršanu. Lēmumā tiesa arī nosaka termiņu, līdz kuram debitoram ir jāizvācas no mājas vai dzīvokļa vai jāatbrīvo komerctelpas. Lēmums par īpašuma nodošanu vienlaikus ir arī izpildu dokuments nekustamā īpašuma atbrīvošanai un nodošanai, un tas kļūst izpildāms pēc tam, kad ir kļuvis galīgs (ZIZ 192. pants).

2. Trešās personas, kuras īsteno pārdošanu

Kustamais īpašums

Kustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē izpildes aģents, kurš vajadzības gadījumā var uz sava rēķina solīšanai pilnvarot izsolītāju, pamatojoties uz kustamā īpašuma vērtību un kvalitāti. Pārdošana izsolē ir publiska (ZIZ 93. pants un Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 92. pants).

Kustamo īpašumu var arī pārdot, pircējam un izpildes aģentam tieši vienojoties vai ar komisijas darījumos iesaistītas personas starpniecību. Izpildes aģents nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to izņemšanas reģistrācijas dokumentā uzreiz pēc izņemšanas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst visizdevīgākā izpirkšanas vērtība (ZIZ 93. pants).

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma publiskas izsoles rīko tiesneši.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Slovēnijas tiesību akti neatzīst citu veidu izsoles. Ir dažādi veidi, kā pārdot kustamo un nekustamo īpašumu. Kustamo īpašumu var pārdot, tā vietā, lai rīkotu publisku izsoli, noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un izpildes aģentu vai komisijas darījumos iesaistītu personu (ZIZ 93. panta 1. punkts). Nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, ja kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori līdz pārdošanas rīkojuma izdošanas brīdim nevienojas par to, ka:

  • nekustamais īpašums jāpārdod, apkopojot saistošus piedāvājumus, vai
  • nekustamais īpašums netiek pārdots, noslēdzot tiešu līgumu noteiktā termiņā (ZIZ 183. pants).

4. Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Slovēnijā ir šādi īpašumu reģistri:

  • Zemes reģistrs, kurā reģistrētas īpašumtiesības un citas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu;
  • Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  • Slovēnijas Kuģu reģistrs;
  • Gaisa kuģu reģistrs;
  • Dematerializēto vērtspapīru reģistrs;
  • Kustamā īpašuma aizturējuma tiesību reģistrs;
  • Bankas kontu reģistrs;
  • Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) saņēmēju reģistrs.

Minētie reģistri tiek uzturēti elektroniski. Par katru no tiem atbild konkrēta iestāde.

Ikviena persona, kura pierāda, ka tai ir tiesiskas intereses, var piekļūt šiem reģistriem (ZIZ 4. panta 6. punkts). Kreditors var pierādīt tiesiskas intereses, iesniedzot izpildu rakstu (piemēram, izpildāmu spriedumu), ar kuru debitoram uzdots samaksāt kreditora prasījumu. Šādā gadījumā kreditors var pieprasīt informāciju par debitora īpašumu no reģistra uzturētāja. Tiesām ir elektroniska piekļuve daudziem no minētajiem reģistriem.

Lai iegūtu informāciju no šiem reģistriem, nav jāmaksā tiesas nodevas, tomēr daži minēto datubāžu (reģistru) uzturētāji var pieprasīt, lai kreditori samaksā nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts (Zavod za zdravstveno zavarovanje), kas uztur Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātāju reģistru, prasa maksu EUR 4,00, lai varētu saņemt informāciju par debitora nodarbinātību). Maksājumu var veikt arī elektroniski.

5. Informācija par datubāzēm, kas palīdz kreditoriem noskaidrot informāciju par debitoru aktīviem un prasījumiem

Saskaņā ar ZIZ 4. panta 6. punktu datubāzes uzturētājam pēc kreditoru pieprasījuma ir jāsniedz tiem informācija par debitoru aktīviem, ja kreditors ir pierādījis tiesisku interešu esību (piemēram, izpildu raksts). Minētie uzturētāji ir šādi:

  • Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts sniedz informāciju par algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātājiem;
  • Slovēnijas Republikas Publisko juridisko dokumentu un ar tiem saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve) (AJPES) sniedz informāciju no Bankas kontu reģistra;
  • Centrālā vērtspapīru tīrvērtes korporācija (Centralna klirinško depotna družba d.d.) (KDD) sniedz informāciju no Dematerializēto vērtspapīru reģistra;
  • tiesa, kas uztur Tiesu reģistru, sniedz informāciju par akcijām uzņēmumos un par citu līdzdalību tiesību subjektos. Piekļūt Tiesu reģistram var arī elektroniski tā tīmekļa vietnē;
  • tiesa, kas uztur Zemes reģistru, sniedz informāciju par nekustamo īpašumu, uz kuru vai attiecībā uz kuru debitoram ir īpašumtiesības;
  • Iekšlietu ministrija sniedz informāciju no reģistrēto mehānisko transportlīdzekļu un vilcēju reģistriem;
  • Slovēnijas Jūras administrācija sniedz informāciju no Laivu reģistra (laivas, kas mazākas par 24 m);
  • Civilās aviācijas aģentūra sniedz informāciju no Gaisa kuģu reģistra.

Lielākajā daļā gadījumu kreditors var piekļūt reģistram, pieprasot informāciju par debitora aktīviem no reģistra uzturētāja. Kreditors var piekļūt dažiem reģistriem (piemēram, Tiesu reģistram) elektroniski (izmantojot tīmekļa vietni).

Lai iegūtu informāciju par debitora aktīviem, jurista pārstāvība nav vajadzīga, un nodokļi valstij nav jāmaksā. Daži datubāžu uzturētāji pieprasa nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts) EUR 4,00 apmērā par informāciju, kas attiecas uz debitoru nodarbinātību. Maksu var samaksāt elektroniski.

6. Informācija par tiesas izsolēm tiešsaistē

Slovēnijas tiesību akti par izpildi pagaidām neatzīst tiesas izsoles tiešsaistē.

Lapa atjaunināta: 25/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Zviedrija

1. Publicēšana un cenu noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Izņemtu īpašumu pārdod ar Zviedrijas Izpildes iestādes (Kronofogdemyndigheten) starpniecību. Īpašumu pārdod publiskā izsolē vai noslēdzot privātu līgumu. Kustamo īpašumu pārdošanu var uzticēt ārējiem izsolītājiem. Nekustamo īpašumu var nodot nekustamo īpašumu aģentiem pārdošanai.

Izpildes iestāde var atļaut debitoram pašam pārdot īpašumu. Šādā gadījumā atļauj piespiedu pārdošanas atlikšanu. Debitors var arī vienoties ar kreditoru par situācijas atrisināšanu citiem līdzekļiem. Tādā gadījumā kreditors var apturēt izņemšanu (utmätning).

Izņemtais īpašums vienmēr jānovērtē tiesu izpildītājam. Dažreiz Izpildes iestāde piesaista ekspertu īpašuma novērtēšanai un visaptveroša apraksta sagatavošanai. Novērtētāju–ekspertu regulāri piesaista, novērtējot nekustamo īpašumu un nomniekiem piederošus mājokļus. Tomēr novērtētāju–ekspertu bieži pieaicina arī tad, ja runa ir par vērtīgāku īpašumu.

Izpildes iestāde publicē paziņojumu par piespiedu pārdošanu savā Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē. Pārdošanu bieži reklamē arī citās tīmekļa vietnēs, lai piesaistītu potenciālos pircējus. Pārdošanas paziņojumu publicē arī Saite atveras jaunā logāPost- och Inrikes Tidningar, kas ir tīmeklī balstīta ziņu lapa, kurā tiek publicēti daudzu iestāžu un pašvaldību paziņojumi. Mērķis paziņojumu publicēšanai minētajā lapā ir apzināt nezināmus kreditorus un citas personas, kuras skar pārdošana.

Informāciju par pārdošanu sniedz Izpildes iestādes tīmekļa vietnē. Tajā norāda aplēsto vērtību, pievienojot īpašuma aprakstu, attēlus un citus dokumentus. Norāda pārdošanas nosacījumus, kā arī punktus, kas pircējam jāzina attiecībā uz pārdošanu. Ja Izpildes iestāde piesaista citu personu pārdošanas veikšanai, svarīgā informācija ir atrodama attiecīgās personas tīmekļa vietnē. Bieži informācija ir atrodama arī Izpildes iestādes tīmekļa vietnē.

Izpildes iestāde vienmēr noorganizē pārdodamā īpašuma apskatīšanu. Tas nepieciešams, lai pircējs varētu izpildīt savu pienākumu iegūt tam vajadzīgo informāciju.

Piespiedu pārdošanā cenšas panākt pēc iespējas augstāku solīto cenu. Ja ir vairāki solītāji, uzvarētāju nosaka piedāvājumu un pretpiedāvājumu iesniegšanas procesā. Ja iestāde nolemj veikt pārdošanu privāta līguma noslēgšanas procedūrā, kurā iesniedz piedāvājumus, jautājumu par to, kurš iesniedzis visaugstākās cenas piedāvājumu, nosaka, kad piedāvājumi tiek atvērti.

Jā pārdošana notiek elektroniskā izsolē, tās uzvarētājam jāveic maksājums 48 stundu laikā. Šādā gadījumā maksājumu parasti veic ar maksājumu karti vai bankas karti. Ja pārdošana notiek tradicionālā izsolē uz vietas, maksājums jāveic tieši izsolē, izmantojot maksājumu karti vai bankas karti, pasta pārvedumu vai čeku, vai skaidrā naudā.

Ja īpašumu pārdod par vairāk nekā SEK 10 000, Izpildes iestāde piešķir pagarinājumu maksājuma veikšanai līdz vienam mēnesim. Vienmēr ir uzreiz jāsamaksā 10 % drošības nauda.

2. Trešās personas, kuras ir tiesīgas īstenot pārdošanu

Izņemto īpašumu parasti pārdod publiskā izsolē, ko rīko Izpildes iestāde. Iestāde var nodot pārdošanu ārējiem interesentiem. Kustamā īpašuma gadījumā iestāde var nolīgt citu personu izsoles rīkošanai. Attiecībā uz nekustamo īpašumu iestāde var piesaistīt nekustamo īpašumu aģentu pārdošanas īstenošanai.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Pārdošanu iedala četrās dažādās kategorijās — kustamais īpašums, kuģi, gaisa kuģi un nekustamais īpašums. Šīm dažādajām kategorijām ir piemērojami zināmā mērā atšķirīgi noteikumi. Vienlaikus ar pārdošanas paziņojumu publicē informāciju par to, kuri noteikumi ir piemērojami. Ja notiek izmantošanas tiesību atsavināšana, t. i., piespiedu pārdošana, pēc dzīvokļu kooperatīva pieprasījuma piemēro konkrētus īpašus noteikumus.

4. Informācija par valsts aktīvu reģistriem.

Veicot izmeklēšanu par aktīviem, Izpildes iestādei ir tiesības veikt meklējumus dažādos reģistros vai uzdot tiem jautājumus, piemēram:

  • Zemes reģistrs (Fastighetsregistret) — ietver informāciju par visiem nekustamajiem īpašumiem Zviedrijā;
  • Ceļu satiksmes reģistrs (Vägtrafikregistret) — visi reģistrētie civilie transportlīdzekļi Zviedrijā;
  • Nodokļu reģistrs (Skatteregistret) — informācija par norēķiniem;
  • Sociālās apdrošināšanas aģentūra (Försäkringskassan) — informācija par norēķiniem;
  • Pensiju aģentūra (Pensionsmyndigheten) — informācija par norēķiniem;
  • Darījumdarbības reģistrs (Näringslivsregistret) — dati par visām Zviedrijas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, partnerībām, kooperatīvajām sabiedrībām, tostarp dzīvokļu kooperatīviem, kā arī privātiem uzņēmumiem;
  • Vērtspapīru reģistrs (Värdepappersregistret) — to pārvalda Euroclear, un ietver datus par visu biržas sarakstos iekļauto akciju turējumiem;
  • Kuģu reģistrs (Fartygsregistret) — informācija par visiem Zviedrijas kuģiem;
  • Gaisa kuģu reģistrs (Luftfartygsregistret) — informācija par visiem Zviedrijas gaisa kuģiem;
  • Ieroču reģistrs (Vapenregistret) — turējumā esošie šaujamieroči.

Reģistri tiek uzturēti elektroniski, un Izpildes iestāde var iesniegt prasījumus lielākajai to daļai elektroniski. Ja reģistrā iekļautie dati ir konfidenciāli, Izpildes iestāde tik un tā var pieprasīt to sniegšanu, lai tā varētu izvērtēt, vai debitoram ir jebkādi piedēvējami parādi. Parasti, kad iestāde veic šādus prasījumus, maksa nav jāmaksā.

Daži reģistri arī reģistrē, kad Izpildes iestāde iesniedz prasījumu par īpašumu, piemēram, Zemes reģistrs, Kuģu reģistrs un Gaisa kuģu reģistrs.

5. Informācija par datubāzēm, kurās kreditori var identificēt debitoru aktīvus vai parādus

Pašlaik Izpildes iestāde nevar piedāvāt meklētājiem e-pakalpojumu, kas ļautu identificēt debitoru aktīvus vai parādus.

6. Informācija par publiskām izsolēm tiešsaistē

Izpildes iestādei kopš 2014. gada ir iespēja rīkot elektroniskas izsoles, kas zināmas kā tiešsaistes izsoles. Šādas izsoles var rīkot tikai kustamā īpašuma pārdošanai. Noteikums, kas ļauj rīkot elektroniskas izsoles, ir ietverts Saite atveras jaunā logāParādu izpildes rīkojuma 9. nodaļā, kas nosaka, kā ir iesniedzami piedāvājumi.

Ziņojumā, kas iesniegts valdībai 2016. gada novembrī, ir ierosināts, ka jābūt iespējai arī nekustamo īpašumu pārdot elektroniskā izsolē. Nekustamā īpašuma pārdošanas procedūra ir sarežģītāka, un, lai būtu iespējamas elektroniskas izsoles, ir jāveic vairāk tiesību aktu grozījumu nekā kustamā īpašuma gadījumā.

Pašlaik nekas neliedz piedalīties tiešsaistes izsolē no ārvalstīm.

Paziņojumu par visām tiešsaistes izsolēm publicē Izpildes iestādes Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

Ja pārdošana notiek ar ārēja izsolītāja starpniecību, paziņojumu par tiešsaistes izsoli publicē tā tīmekļa vietnē. Īsā izklāstā jāsniedz ārējam izsolītājam norādījumi ievērot Saite atveras jaunā logāParādu izpildes kodeksa 9. nodaļas un Saite atveras jaunā logāParādu izpildes rīkojuma 9. nodaļas noteikumus par pārdošanu. Līgumus ar ārējiem izsolītājiem parasti noslēdz publiskā iepirkuma procedūrā. Tajos iekļauj prasības attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja finanšu stāvokli un profesionālajām kvalifikācijām.

Ikvienam, kurš vēlas piedalīties tiešsaistes izsolē, jāreģistrējas tīmekļa vietnē, lai varētu iesniegt piedāvājumu. Tomēr visa piedāvājumu iesniegšana ir publiska, un tai var sekot līdzi bez iepriekšējas reģistrēšanās. Informācija, kas jāsniedz reģistrējoties, ir personas kods, e-pasta adrese, pasta adrese, tālruņa numurs un aizstājvārds, ko izmanto, kad tiek publicēti piedāvājumi. Solītājiem nav jāpierāda sava identitāte. Solītāji, kuriem nav Zviedrijas personas koda vai kuri kāda cita iemesla dēļ nevēlas vai nevar reģistrēties tiešsaistē, var reģistrēties manuāli.

Pirkuma cenu tiešsaistes izsolē samaksā ar maksājumu karti vai bankas karti.

Nav iespējams piedalīties tiešsaistes izsolē, atrodoties uz vietas iestādes telpās.

Solīšana notiek, iesniedzot piedāvājumus un pretpiedāvājumus līdz noteiktam laikam. Ja tiek iesniegts piedāvājums, kad atlicis mazāk nekā divas minūtes laika, laiku pagarina vēl par divām minūtēm.

Izpildes iestāde atbild uz jautājumiem telefoniski vai pa e-pastu, bet var būt sarežģīti saņemt atbildi, kad ir atlicis maz laika līdz izsoles beigām. Iestāde atbild zviedru valodā, tomēr tai jāspēj sniegt pamatinformāciju arī valsts minoritāšu valodās un sniegt informāciju un norādījumus konkrētām minoritāšu grupām īpašās pārvaldības teritorijās. Palīdzību bieži var saņemt, ja jautājumi ir uzdoti citās valodās.

Izpildes iestāde ar pārdošanu saistītus dokumentus tulko tikai izņēmuma apstākļos, piemēram, ja ir acīmredzams, ka ir plašs klientu loks ārvalstīs.

Saskaņā ar publiskas piekļuves principu liela daļa informācijas, ko glabā Zviedrijas iestādes, ir publiska. Tomēr informācija par to, kurš ir solītājs notiekošā izsolē, netiek izpausta. Konfidencialitātes prasības var būt piemērojamas arī attiecībā uz konkrētām sensitīvām informācijas vienībām, tomēr, ja kāds pieprasa informāciju, šāds pieprasījums katrā gadījumā tiek izskatīts individuāli.

Lapa atjaunināta: 17/07/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Anglija un Velsa

Turpmākajā sadaļā ir izklāstīta informācija par noteikumiem Anglijā un Velsā attiecībā uz īpašuma izņemšanu kā parāda piedziņas līdzekli.

Anglijā un Velsā vairs nav spēkā prasība, ka rajona tiesas tiesnesim ir jāpilnvaro un jāieceļ īpašuma izņemšanas uzņēmumi un izsolītāji. Saite atveras jaunā logāTribunālu, tiesu un izpildes likuma 12. pielikuma 41. iedaļa paredz, ka preces jāpārdod publiskā izsolē, ja vien tiesa nav norīkojusi citādi.

Izņemšanas un izsolīšanas uzņēmumi var pieteikties katrā atsevišķā tiesā, iesniedzot ziņas par to maksām un pašreizējo apdrošināšanu, lai vietējā līmenī varētu pieņemt lēmumu par to, kuru uzņēmumu iecelt. Lēmums par to, kura uzņēmuma pakalpojumus izmantot, oficiāli jāpieņem vadītāju komisijai, pamatojoties uz iesniegtajām ziņām un norādītajām maksām.

Pēc iecelšanas tiesas iestādē tiek izlikts saraksts, kurā norādīti iecelto uzņēmumu nosaukumi un adreses. Sarakstu pārskata katru gadu un katrā ziņā pirms apdrošināšanas polišu derīguma termiņa beigām. Ja iespējams, nodrošina izvēlēto pakalpojumu sniedzēju regulāru rotāciju. Ja ir iespējams regulāri izmantot tikai vienu uzņēmumu, piemēro pamatnoteikumus.

Vismaz septiņas dienas pirms pārdošanas tiesu izpildītājam ir jānosūta debitoram un visiem līdzīpašniekiem pārdošanas paziņojums.

Kad notiek pārdošana un ir saņemti ieņēmumi no izsolītājiem, tiesu izpildītāja/piegādes vadītāja pienākums ir apstiprināt, ka visas preces, kas ir pārņemtas kontrolē un ir izņemtas, ir uzskaitītas. Garantijai jābūt pienācīgi apstiprinātai.

Sīkāku informāciju par kontrolētu preču izņemšanu, uzglabāšanu un pārdošanu sk. Saite atveras jaunā logāNoteikumu par preču pārņemšanu kontrolē 34.–43. noteikumā.

Lapa atjaunināta: 10/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Izsoles tiesas ceļā - Ziemeļīrija

Spriedumu izpildes birojs (EJO) ir Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta (Tieslietu ministrijas aģentūras) filiāle, kas atbild par civiltiesu rīkojumu izpildi Ziemeļīrijā saistībā ar naudu, precēm un īpašumu. 1981. gada Spriedumu izpildes (Ziemeļīrija) rīkojums ļauj konfiscēt un pārdot preces, lai piedzītu atgūstamās naudas summas, pamatojoties uz spriedumu.

EJO ir piešķirtas vairākas pilnvaras panākt parāda izpildi atbilstoši naudas spriedumam, kas pieņemts ar tiesas rīkojumu. Minētās pilnvaras ietver konfiskācijas rīkojumu, ko izdod atbilstoši 1981. gada Spriedumu izpildes (Ziemeļīrija) rīkojuma 31. pantam.

Saskaņā ar 1981. gada rīkojumu EJO ir tiesības konfiscēt īpašumu un to pārdot izsolē, tīros pārdošanas ieņēmumus (pēc visu konfiskācijas izmaksu un izdevumu samaksas) izmantojot neatmaksāto parādu segšanai (sk. 1981. gada rīkojuma 31., 34. un 40. pantu). Izpildot konfiskācijas rīkojumu, saskaņā ar 1981. gada rīkojuma 38. pantu EJO ir tiesības piekļūt jebkurai zemei, ko aizņem vai izmanto debitors, tā laulātais(-ā) vai kāds no viņa aizstāvjiem, vai — dažos apstākļos — zemei, kuru aizņem vai izmanto jebkura cita persona.

EJO var izdot šāda veida rīkojumu (pirms tam iesniedzot pieteikumu tiesas rīkotājam atbilstoši 1981. gada Spriedumu izpildes noteikumu (Ziemeļīrija) 30. noteikuma 1. punktam), ja ir skaidrs, ka ir pietiekams konfiscējamo preču apjoms, lai segtu parādu. Praksē, pirms EJO pieņem lēmumu iesniegt pieteikumu tiesas rīkotājam par konfiskācijas rīkojuma izdošanu, tas vienmēr cenšas izmantot citus atbilstošus izpildes līdzekļus, piemēram, ieņēmumu apķīlāšanas rīkojumu (kas paredz naudas summas atskaitīšanu no debitora algas).

Konfiscējamo preču veidiem piemēro ierobežojumus (piemēram, debitora apģērbus un svarīgas sadzīves mēbeles nedrīkst konfiscēt (sk. 1981. gada rīkojuma 33. pantu).

Procedūra, kas EJO jāievēro attiecībā uz konfiskācijas rīkojuma izdošanu, ir izklāstīta 1981. gada Spriedumu izpildes noteikumu (Ziemeļīrija) 30.–33. noteikumā.

Lapa atjaunināta: 18/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Izsoles tiesas ceļā - Skotija

Turpmākajā sadaļā ir izklāstīta informācija par noteikumiem Skotijā attiecībā uz īpašuma izņemšanu kā parāda piedziņas līdzekli.

Skotijā īpašuma izņemšanu var izmantot kā parāda piedziņas līdzekli, ja parādu ir atzinušas tiesas un dažos citos apstākļos, tostarp ja tas ir atļauts konkrētos oficiālos “parāda dokumentos”. Procesi, ko izmanto īpašuma izņemšanai, ir arests (izmanto, lai iesaldētu īpašumu, kas pieder debitoram, bet ir trešās personas turējumā), apķīlāšana (izmanto, lai izņemtu īpašumu, kas pieder debitoram un ir debitora turējumā) un ārkārtas apķīlāšana (izmanto, lai izņemtu nebūtisku īpašumu, kas tiek turēts dzīvojamā mājā). Dažos gadījumos attiecīgās procedūras ļauj izsolīt debitora īpašumu tiesas pārraudzībā.

Process, kas jāievēro, apķīlājot preces, ir izklāstīts 2002. gada Parādu restrukturizācijas un apķīlāšanas (Skotija) likuma (“2002. gada likums”) 2. daļā. Pēc apķīlāšanas 14 dienu laikā šerifa palīgam ir jāiesniedz ziņojums Šerifu tiesai. Kad ziņojums ir saņemts, šerifa palīgs var organizēt apķīlāto vienību izņemšanu un pārdošanu publiskā izsolē, kas šerifa palīgam ir jāapmeklē, lai reģistrētu vienības, kas tiek pārdotas (ja tādas ir), un to pārdošanas cenu. Izsolē iegūto naudu var izmantot šerifa palīga nodevu un izdevumu segšanai un tad samaksai kreditoram. Atlikumu atdod atpakaļ debitoram. Ja vienības netiek pārdotas, preču īpašumtiesības pāriet kreditoram. Lai gan jebkuru apķīlāto preču izsole parasti notiek izsoļu telpā, ja tas nav iespējams, 2002. gada likumā ir noteikums, kas paredz, ka izsoli var rīkot citā vietā, kas nav debitora dzīvojamā māja.

Ja precēm ir piemērots arests un debitors nav parakstījis pilnvarojumu, kas ļauj preces nodot kreditoram, tad kreditoram, lai tas iegūtu īpašumu, ir jāiesniedz tiesā izpildes prasība. Izpildes prasība ir pieteikums tiesai atļaut preču nodošanu kreditoram, lai viņš varētu tās pārdot un tādējādi atgūt visu tam parādā esošo summu vai tās daļu.

Lapa atjaunināta: 30/04/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.