1.  Izņemtu aktīvu pārdošanas reklamēšana un vērtības noteikšana

Izsoles reklamē, publicējot paziņojumus B.O.E. (Boletín Oficial del Estado, Valsts Oficiālā Vēstneša) portāla Administración de Justicia (Tiesu administrācijas) sadaļā un tieši izsoļu portālā.

Novērtēšanu veic šim nolūkam ieviestā tiesas procesā (Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil, LEC) 637. pants), ieceļot ekspertus. Dažreiz novērtēšana nav vajadzīga, jo vērtība izsoles mērķiem jau ir noteikta, piemēram, piespiedu atsavināšanas laikā. Novērtēšana nav vajadzīga arī brīvprātīgās izsolēs, kurās aktīvus var izlikt pārdošanā, nenosakot minimālo cenu vai bez aplēstās vērtības, vai par vērtību, ko piedāvājušas puses.

2.  Trešās personas, kuras var veikt pārdošanas darbības

Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem pārdošanu var arī veikt speciālas personas vai struktūras, gan publiskas, gan privātas, un, ja tam piekrīt tiesas iestāde, pārdošanai vai izsolei jānotiek atbilstoši konkrētās struktūras noteikumiem, ja vien tie nav pretrunā izpildes mērķim vai mērķim aizsargāt gan personas, kas pieprasa izpildi, gan personas, pret kuru izpilde tiek vērsta, intereses atbilstoši LEC 641. pantam.

Iepriekš minētā panta pirmā daļa paredz, ka šīs funkcijas var uzņemties juristu asociācijas (Colegios de Procuradores), kas ir arī izveidojušas savu elektronisko izsoļu portālu šim nolūkam.

Ir arī gadījumi, kad tiešu pārdošanu veic maksātnespējas administratori maksātnespējas procedūras likvidācijas posmā.

3.  Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Pašlaik izsoļu portālā tiek reklamētas visas izsoles — gan tiesu iestāžu rīkotās, gan notāru pārvaldītās —, kas notiek Spānijā, bet tas neattiecas uz administratīvām izsolēm (piemēram, Valsts kases vai sociālā nodrošinājuma iestāžu izsolēm), lai gan ir plānots nākotnē tās iekļaut minētajā portālā.

Portālā nereklamē arī pārdošanu, par kuru jau paziņojušas speciālas struktūras, pārdošanu maksātnespējas procesā, kurā tiesa ir apstiprinājusi cita veida atsavināšanu, un pārdošanu izpildes procesā, kurā puses savstarpēji vienojas par cita veida atsavināšanu, parakstot pārdošanas līgumu (LEC 640. pants).

4.  Informācija par valsts aktīvu reģistriem

• Zeme un īpašums. Īpašuma reģistru pienākums ir sniegt informāciju par zemi un īpašumu, kas izlikts pārdošanai izsolē, piemēram, par īpašuma īpašnieku, fizisko stāvokli, atrašanās vietu un tiesībām uz zemi vai īpašumu vai tā apgrūtinājumiem, piemēram, lietojuma tiesībām attiecībā uz zemi vai īpašumu.
• Kustamais īpašums. Ir arī kustamā īpašuma reģistrs, kurā ietverti dati par gaisa kuģiem, kuģiem, automobiļiem un citiem transportlīdzekļiem ar dzinējiem, rūpnieciskām mašīnām, darījumdarbības telpām un ražošanas līdzekļiem, utt.
• Citi aktīvu reģistri. Informācija par konkrētiem aktīviem tiek publiskota īpašā veidā, ņemot vērā to specifiku; kā piemēru var minēt nemateriālos aktīvus, par kuriem informāciju glabā Spānijas Patentu un preču zīmju birojs.

5.  Informācija par datubāzēm, kurās kreditori var identificēt debitoru aktīvus vai tiesības

Šim mērķim ir paredzēts īpašumu reģistrs un kustamo īpašumu reģistrs, jo abi sniedz informāciju par aktīvu īpašniekiem un visiem aktīvu kreditoriem.

Datus ir iespējams aplūkot arī Zemes reģistra tīmekļa vietnē. Ja ir publicēta Zemes reģistra atsauce uz izsolē pārdodamo aktīvu, izsoļu portāls ģenerē saiti, kas ļauj parādīt aktīvu ar satelīta starpniecību, izmantojot tādas platformas kā, piemēram, Google Earth.

6.  Informācija par tiesu iestāžu pārdošanas darbībām tiešsaistē

Izsoļu portāls