Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovēņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Izsoles tiesas ceļā

Slovēnija

Saturu nodrošina
Slovēnija

1. Publicēšana un cenu noteikšana izņemtu aktīvu pārdošanai‏

Kustamo un nekustamo īpašumu pārdod publiskās izsolēs. Slovēnijā nav iespējams rīkot tiesu izsoles tiešsaistē, jo Slovēnijas tiesību akti par izpildi (pagaidām) neatļauj tiešsaistes izsoles.

Kustamais īpašums

Izpilde attiecībā uz kustamo īpašumu notiek, izņemot un novērtējot īpašumu, to pārdodot, un pārdošanas ieņēmumus samaksājot kreditoram (Prasījumu izpildes un nodrošinājumu likuma (Zakon o izvršbi in zavarovanju), turpmāk “ZIZ”, 81. panta 1. punkts).

Izņemams īpašums ir īpašums, kas pieder debitoram, kā arī debitora īpašums, kas ir kreditora rīcībā. Debitora īpašumu, kas ir trešo personu rīcībā, var izņemt ar attiecīgās trešās personas piekrišanu (ZIZ 83. pants).

Izņemšanas gadījumā kreditors iegūst aizturējuma tiesības uz izņemto īpašumu (ZIZ 87. pants).

Izņemamo aktīvu novērtēšana, ko veic eksperts. Izņemamo īpašumu novērtē izņemšanas brīdī, ja vien novērtējumu nevar veikt uzreiz līdz īpašajai īpašuma vērtībai. Novērtēšanu veic izpildes aģents, kurš īstenojis izņemšanu. Ja to pieprasa kāda no pusēm, uz tās rēķina novērtēšanu var veikt puses izvēlēts tiesas eksperts (ZIZ 89. pants). Izņemto īpašumu var pārdot tikai pēc tam, kad izpildes lēmums ir kļuvis galīgs, izņemot, ja debitors piekrīt agrākai īpašuma pārdošanai vai ja īpašums ir ātrbojīgs, vai ja pastāv risks, ka izņemtā īpašuma vērtība būtiski samazināsies (ZIZ 92. pants).

Izņemto īpašumu pārdod publiskā izsolē vai noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un izpildes aģentu vai personu, kura iesaistīta komisijas darījumos. Izpildes aģents nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to izņemšanas reģistrācijas dokumentā uzreiz pēc izņemšanas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst visizdevīgākā iespējamā cena (ZIZ 93. pants). Ja izpildes aģents izlemj par labu publiskai izsolei, reģistrācijas dokumentā ieraksta arī publiskās izsoles datumu un vietu. Izpildes aģents informē puses par īpašuma pārdošanas veidu un datumu, iesniedzot īpašu paziņojumu kreditoram un debitoram (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu (Pravilnik o opravljanju službe izvršitelj) 82. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Ja izpildes aģents nolemj, ka īpašums ir jāpārdod publiskā izsolē, paziņojumu par publisko izsoli izliek pie paziņojumu dēļa kompetentajā iestādē, kura izdevusi lēmumu par izņemšanu, un publicē tās tīmekļa vietnē. Izpildes aģentam jāpieprasa, lai paziņojums par publisko izsoli tiek publicēts arī oficiālā reģistrā, ja tāds ir. Pēc kreditora vai debitora ierosinājuma izpildes aģents var arī paziņot par publisku izsoli plašsaziņas līdzekļos, pusei, kura pieprasa publisku izsoli, sedzot izmaksas. Publiskās izsoles paziņojumā jānorāda izsoles vieta, datums un laiks, jāiekļauj pārdodamā īpašuma apraksts un jānorāda, kur īpašumu var apskatīt pirms izsoles (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 89. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamos aktīvus. Izpildes aģentam paziņojumā par publisku izsoli jānorāda izsoles vieta, datums un laiks, jāiekļauj pārdodamā īpašuma apraksts un jānorāda, kur īpašumu var apskatīt pirms izsoles (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 89. pants).

Drošības nauda. Pirms publiskās izsoles sākuma izpildes aģentam jānosaka, vai, ņemot vērā īpašuma veidu un vērtību, izsoles dalībniekiem ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa nedrīkst pārsniegt 10 % no īpašuma sākumcenas.

Persona vai uzņēmums, kas pārvalda pārdošanu. Publisku izsoli rīko izpildes aģents, kurš vajadzības gadījumā var uz sava rēķina solīšanai pilnvarot izsolītāju, ņemot vērā īpašuma vērtību un kvalitāti. Izsole ir publiski pieejama (Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 92. pants).

Sākumcena. Pirmajā izsolē izņemto īpašumu nedrīkst pārdot par summu, kas mazāka par novērtēto tā vērtību. Ja novērtētā vērtība netiek sasniegta pirmajā izsolē, izpildes aģents rīko otro izsoli, ja to ierosina kāda no pusēm, un otrajā izsolē īpašumu drīkst pārdot par summu, kas mazāka par novērtēto tā vērtību, bet nav mazāka par trešdaļu no šādas vērtības (ZIZ 94. pants).

Piešķiršana. Vismaz 15 minūtes pēc izsoles sākuma izpildes aģents aicina izsoles dalībniekus iesniegt piedāvājumus (solīšana). Izsole turpinās, līdz visi ieinteresētie dalībnieki ir iesnieguši savus piedāvājumus. Izpildes aģents nodod īpašumu visaugstākās cenas solītājam, ja pēc diviem aicinājumiem dalībniekiem piedāvāt augstāku cenu šādi piedāvājumi vairs netiek saņemti. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu līdz izsoles beigām, izpildes aģents var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ja kreditors tam piekrīt, parakstot izsoles reģistrācijas dokumentu. Ja kreditors izsolē nepiedalās, izpildes aģents var tūlīt pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ar nosacījumu, ka tā solītā cena ir vismaz 50 % no visaugstākās piedāvātās cenas, bet lielāka nekā sākumcena; izpildes aģents vēlreiz izsola īpašumu tajā pašā izsolē. Iepriekšējais augstākās cenas solītājs vairs nevar piedalīties atkārtotajā solīšanā.

Nodošana. Pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena un jāpārņem īpašums uzreiz pēc izsoles beigām. Izpildes aģentam ir jāiesniedz pircējam dokuments ar informāciju par pārdošanu un reģistrā glabātu informāciju, ja tiek uzturēts pārdotā īpašuma reģistrs. Pamatojoties uz šo dokumentu, izpildes aģents pieprasa, lai visas kompetentās iestādes, kas uztur reģistru, dzēš visus apgrūtinājumus un/vai aizliegumus attiecībā uz īpašuma pārdošanu un reģistrē jauno īpašnieku, ja reģistrā tiek ierakstītas īpašumtiesības. Izpildes aģents var nodot īpašumu pircējam pat pirms pirkuma cenas samaksāšanas, ja kreditors to atļauj uz savu risku par tādu summu no pirkuma cenas, uz kādu kreditoram ir tiesības. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu un kreditors nepiekrīt īpašuma nodošanai, izpildes aģents var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam. Pircējs iegūst īpašumu bez jebkādiem apgrūtinājumiem un kļūst par īpašuma īpašnieku pat tad, ja debitors nav bijis īpašuma īpašnieks. Pircējam nav tiesību uz garantiju pret īpašuma defektiem (ZIZ 96. pants).

Nekustamais īpašums

Izpilde attiecībā uz nekustamo īpašumu notiek, reģistrējot izpildes lēmumu Zemes reģistrā, nosakot nekustamā īpašuma vērtību, pārdodot īpašumu un samaksājot kreditoram no pārdošanas ieņēmumiem (ZIZ 167. pants).

Izņemto aktīvu novērtēšana, ko veic eksperts. Nekustamā īpašuma vērtību var noteikt tiesa, pat pirms lēmums par izpildi kļūst galīgs. Tiesa nosaka nekustamā īpašuma vērtību, pamatojoties uz novērtējumu, ko veicis tiesas eksperts atbilstoši tirgus vērtībai, kura piemērojama novērtējuma brīdī. Nosakot vērtību, ņem vērā jebkuru iespējamo vērtības samazinājumu, ko var izraisīt konkrētu tiesību, piemēram, servitūta (ZIZ 178. pants), rašanās pēc pārdošanas. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka ar tiesas lēmumu, ko var pārsūdzēt (ZIZ 179. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Pēc tam, kad lēmums, ar ko nosaka nekustamā īpašuma vērtību, ir kļuvis galīgs, tiesa izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šādā rīkojumā tā nosaka pārdošanas veidu un nosacījumus, kā arī pārdošanas vietu un laiku, ja nekustamo īpašumu plānots pārdot izsolē. Nekustamā īpašuma pārdošana notiek pēc tam, kad izpildes lēmums un lēmums par nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu ir kļuvuši galīgi. Rīkojumu par pārdošanu tiesa izziņo, to izliekot pie sava ziņojumu dēļa un publicējot savā tīmekļa vietnē, kā arī izmantojot citus ierastus vietējos līdzekļus. Rīkojumu par lauksaimnieciskās zemes pārdošanu tiesa izziņo, to izliekot pie paziņojumu dēļa administratīvajā struktūrvienībā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un to var arī publicēt attiecīgās administratīvās struktūrvienības tīmekļa vietnē. Kreditors var publicēt rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu plašsaziņas līdzekļos. Publicēšanas izmaksas sedz kreditors. No brīža, kad pārdošanas rīkojums tiek izlikts pie ziņojumu dēļa, līdz pārdošanas dienai jābūt vismaz 30 dienu intervālam. Tiesa pārdošanas rīkojumu iesniedz pusēm, aizturējuma tiesību kreditoram, citiem tiesvedības dalībniekiem, kam ir reģistrētas pirmpirkuma vai izpirkšanas tiesības, un kompetentajai administratīvajai iestādei (ZIZ 181. pants).

Parasti nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, ko rīko tiesa savās telpās, ja vien tiesnesis nenolemj citādi. Kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori visā izpildes procesā līdz pārdošanas rīkojuma izdošanai var vienoties, ka nekustamais īpašums tiks pārdots, apkopojot saistošus piedāvājumus vai atbilstoši tieša piedāvājuma procedūrai (ZIZ 183. pants).

Nekustamā īpašuma pārdošanas rīkojumā norāda:

  1. sīku nekustamā īpašuma aprakstu, raksturojot arī aprīkojumu un iekārtas;
  2. ēkas servitūta tiesības un lietu apgrūtinājumus, kas pircējam jāpārņem;
  3. nekustamā īpašuma vērtību, ko noteikusi tiesa savā lēmumā;
  4. cenu, par kādu nekustamo īpašumu var pārdot;
  5. termiņu, līdz kuram pārdevējam jāsamaksā pirkuma cena;
  6. pārdošanas veidu un
  7. drošības naudas summu, kas solītājam jāsamaksā (ZIZ 184. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamos aktīvus. Tiesa var atļaut personai, kura ir ieinteresēta nopirkt nekustamo īpašumu, to apskatīt pēc šādas personas pieprasījuma un uz tās rēķina. Apskatīšanas metodi un veidu un jebkādu izpildes aģenta klātbūtni nosaka tiesa nekustamā īpašuma pārdošanas rīkojumā (ZIZ 176. pants).

Drošības nauda. Publiskās izsolēs var piedalīties dalībnieki, kuri vismaz trīs darbdienas pirms izsoles samaksājuši drošības naudu par summu, kas ir viena desmitā daļa no noteiktās nekustamā īpašuma vērtības. Kreditors, pēc kura priekšlikuma tiesa atļāvusi izsoli, ir atbrīvots no drošības naudas tāpat kā aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditors, ja viņu prasījumi pārsniedz drošības naudas vērtību un ja drošības naudu var segt no pirkuma cenas, ievērojot samaksas secību un noteikto nekustamā īpašuma vērtību. Drošības naudu, ko samaksājuši solītāji, kuru piedāvājumi nav pieņemti, atmaksā uz to bankas kontiem 15 dienu laikā pēc publiskās izsoles beigām vai pēc piedāvājumu atvēršanas procesa beigām, ja vien tiesību akti neparedz citādi (ZIZ 185. pants).

Sākumcena. Pirmajā pārdošanā nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas mazāka nekā 70 % no noteiktās tā vērtības. Ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā pārdošanā, tiesa pēc kreditora priekšlikuma izziņo otro pārdošanu, kurā nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par summu, kas mazāka par pusi no noteiktās tā vērtības. No pirmās pārdošanas līdz otrajai pārdošanai jābūt vismaz 30 dienu intervālam. Iesniedzot attiecīgu paziņojumu tiesā, kurā notiek izpildes process, vai jebkurā citā tiesā, puses, aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditori var vienoties, ka nekustamo īpašumu var pārdot izsolē par summu, kas ir mazāka nekā 70 % no noteiktās tā vērtības pirmajā pārdošanā, vai par summu, kas ir mazāka par pusi no noteiktās tā vērtības otrajā pārdošanā (ZIZ 188. pants).

Piešķiršana. Ja tiesa secina, ka pārdošanas nosacījumi ir izpildīti, tā paziņo, ka sāksies izsole. Izsole ilgst, kamēr solītāji izsaka piedāvājumus. Solītājam tā piedāvājums ir saistošs, līdz tiek izteikts augstākas cenas piedāvājums (pretpiedāvājums). Pēc viena vai vairāku kreditoru pieprasījuma tiesa var pasludināt īsu pārtraukumu, lai dalībnieki varētu apdomāties. Izsole beidzas, kad pēc tiesneša divkārša aicinājuma piedāvāt augstāku cenu solītāji to nav piedāvājuši. Kad izsole beigusies, tiesa norāda, kurš solītājs piedāvājis visaugstāko cenu, un paziņo, ka nekustamais īpašums tiek piešķirts attiecīgajam solītājam (nekustamā īpašuma piešķiršana). Tiesa sagatavo lēmumu par nekustamā īpašuma piešķiršanu, kuru iesniedz pusēm, kam iesniegts pārdošanas rīkojums, un visiem izsoles dalībniekiem. Lēmums par piešķiršanu nav pārsūdzams. Uz izsoles pārkāpumiem var norādīt, iesniedzot pārsūdzību pret lēmumu par nekustamā īpašuma piešķiršanu pircējam (ZIZ 189. pants).

Pirkuma cenas samaksa. Pēc piešķiršanas (nodošanas) pircējam jāsamaksā pirkuma cena pārdošanas rīkojumā noteiktajā termiņā (ZIZ 191. pants). Šis termiņš nedrīkst būt vēlāks kā seši mēneši pēc pārdošanas dienas neatkarīgi no tā, vai pirkuma cena tiek samaksāta uzreiz vai pa daļām (ZIZ 184. pants).

Nodošana. Pēc tam, kad ir izdots lēmums par piešķiršanu, tiek samaksāta pirkuma cena, un tiesa izdod lēmumu, ar kuru nekustamais īpašums tiek nodots pircējam (nodošana). Kad šis lēmums kļuvis galīgs, pircēja īpašumtiesības tiek ierakstītas Zemes reģistrā, un tiesības un apgrūtinājumi tiek dzēsti atbilstoši lēmumam par piešķiršanu. Lēmumā tiesa arī nosaka termiņu, līdz kuram debitoram ir jāizvācas no mājas vai dzīvokļa vai jāatbrīvo komerctelpas. Lēmums par īpašuma nodošanu vienlaikus ir arī izpildu dokuments nekustamā īpašuma atbrīvošanai un nodošanai, un tas kļūst izpildāms pēc tam, kad ir kļuvis galīgs (ZIZ 192. pants).

2. Trešās personas, kuras īsteno pārdošanu

Kustamais īpašums

Kustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē izpildes aģents, kurš vajadzības gadījumā var uz sava rēķina solīšanai pilnvarot izsolītāju, pamatojoties uz kustamā īpašuma vērtību un kvalitāti. Pārdošana izsolē ir publiska (ZIZ 93. pants un Noteikumu par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu 92. pants).

Kustamo īpašumu var arī pārdot, pircējam un izpildes aģentam tieši vienojoties vai ar komisijas darījumos iesaistītas personas starpniecību. Izpildes aģents nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to izņemšanas reģistrācijas dokumentā uzreiz pēc izņemšanas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst visizdevīgākā izpirkšanas vērtība (ZIZ 93. pants).

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma publiskas izsoles rīko tiesneši.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt piemērojami pilnā apjomā

Slovēnijas tiesību akti neatzīst citu veidu izsoles. Ir dažādi veidi, kā pārdot kustamo un nekustamo īpašumu. Kustamo īpašumu var pārdot, tā vietā, lai rīkotu publisku izsoli, noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un izpildes aģentu vai komisijas darījumos iesaistītu personu (ZIZ 93. panta 1. punkts). Nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, ja kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori līdz pārdošanas rīkojuma izdošanas brīdim nevienojas par to, ka:

  • nekustamais īpašums jāpārdod, apkopojot saistošus piedāvājumus, vai
  • nekustamais īpašums netiek pārdots, noslēdzot tiešu līgumu noteiktā termiņā (ZIZ 183. pants).

4. Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Slovēnijā ir šādi īpašumu reģistri:

  • Zemes reģistrs, kurā reģistrētas īpašumtiesības un citas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu;
  • Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  • Slovēnijas Kuģu reģistrs;
  • Gaisa kuģu reģistrs;
  • Dematerializēto vērtspapīru reģistrs;
  • Kustamā īpašuma aizturējuma tiesību reģistrs;
  • Bankas kontu reģistrs;
  • Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) saņēmēju reģistrs.

Minētie reģistri tiek uzturēti elektroniski. Par katru no tiem atbild konkrēta iestāde.

Ikviena persona, kura pierāda, ka tai ir tiesiskas intereses, var piekļūt šiem reģistriem (ZIZ 4. panta 6. punkts). Kreditors var pierādīt tiesiskas intereses, iesniedzot izpildu rakstu (piemēram, izpildāmu spriedumu), ar kuru debitoram uzdots samaksāt kreditora prasījumu. Šādā gadījumā kreditors var pieprasīt informāciju par debitora īpašumu no reģistra uzturētāja. Tiesām ir elektroniska piekļuve daudziem no minētajiem reģistriem.

Lai iegūtu informāciju no šiem reģistriem, nav jāmaksā tiesas nodevas, tomēr daži minēto datubāžu (reģistru) uzturētāji var pieprasīt, lai kreditori samaksā nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts (Zavod za zdravstveno zavarovanje), kas uztur Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātāju reģistru, prasa maksu EUR 4,00, lai varētu saņemt informāciju par debitora nodarbinātību). Maksājumu var veikt arī elektroniski.

5. Informācija par datubāzēm, kas palīdz kreditoriem noskaidrot informāciju par debitoru aktīviem un prasījumiem

Saskaņā ar ZIZ 4. panta 6. punktu datubāzes uzturētājam pēc kreditoru pieprasījuma ir jāsniedz tiem informācija par debitoru aktīviem, ja kreditors ir pierādījis tiesisku interešu esību (piemēram, izpildu raksts). Minētie uzturētāji ir šādi:

  • Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts sniedz informāciju par algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātājiem;
  • Slovēnijas Republikas Publisko juridisko dokumentu un ar tiem saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve) (AJPES) sniedz informāciju no Bankas kontu reģistra;
  • Centrālā vērtspapīru tīrvērtes korporācija (Centralna klirinško depotna družba d.d.) (KDD) sniedz informāciju no Dematerializēto vērtspapīru reģistra;
  • tiesa, kas uztur Tiesu reģistru, sniedz informāciju par akcijām uzņēmumos un par citu līdzdalību tiesību subjektos. Piekļūt Tiesu reģistram var arī elektroniski tā tīmekļa vietnē;
  • tiesa, kas uztur Zemes reģistru, sniedz informāciju par nekustamo īpašumu, uz kuru vai attiecībā uz kuru debitoram ir īpašumtiesības;
  • Iekšlietu ministrija sniedz informāciju no reģistrēto mehānisko transportlīdzekļu un vilcēju reģistriem;
  • Slovēnijas Jūras administrācija sniedz informāciju no Laivu reģistra (laivas, kas mazākas par 24 m);
  • Civilās aviācijas aģentūra sniedz informāciju no Gaisa kuģu reģistra.

Lielākajā daļā gadījumu kreditors var piekļūt reģistram, pieprasot informāciju par debitora aktīviem no reģistra uzturētāja. Kreditors var piekļūt dažiem reģistriem (piemēram, Tiesu reģistram) elektroniski (izmantojot tīmekļa vietni).

Lai iegūtu informāciju par debitora aktīviem, jurista pārstāvība nav vajadzīga, un nodokļi valstij nav jāmaksā. Daži datubāžu uzturētāji pieprasa nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts) EUR 4,00 apmērā par informāciju, kas attiecas uz debitoru nodarbinātību. Maksu var samaksāt elektroniski.

6. Informācija par tiesas izsolēm tiešsaistē

Slovēnijas tiesību akti par izpildi pagaidām neatzīst tiesas izsoles tiešsaistē.

Lapa atjaunināta: 25/10/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu