Izsoles tiesas ceļā

Slovēnija

Saturu nodrošina
Slovēnija

1. Konfiscētas mantas pārdošanas paziņojuma publicēšana un cenas noteikšana

Kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī tiesības pārdod publiskās izsolēs piespiedu izpildes un citu tiesas procedūru ietvaros, mantas pārdošanā ievērojot piespiedu izpildes procedūras noteikumus. Slovēnijā izsoles tiesas ceļā notiek gan tradicionālā formātā, gan tiešsaistē.

Bankrota procedūrā pārdodamu mantu Slovēnijā pagaidām nav iespējams pārdot vienotajā tiešsaistes portālā, kā tas notiek, izziņojot mantas (izņemot kustamo īpašumu) pārdošanu un pārdodot to piespiedu izpildes procedūrā, taču bankrota procedūrā parādnieka mantu var pārdot publiskā tiešsaistes izsolē, ko rīko ārēji pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas tirgū. Šo pārdošanas metodi (tiešsaistes izsoli) jau izmanto maksātnespējas procedūrās, un tādā gadījumā izsoli rīko maksātnespējas administrators.

Kustamais īpašums

Piespiedu izpildes vēršana pret kustamo īpašumu notiek, konfiscējot un novērtējot īpašuma vērtību, to pārdodot un pārdošanas ieņēmumus samaksājot kreditoram (81. panta 1. punkts Prasījumu piespiedu izpildes un nodrošinājumu likumā (Zakon o izvršbi in zavarovanju), turpmāk “ZIZ”).

Konfiscējams īpašums ir īpašums, kas pieder parādniekam, kā arī parādnieka īpašums, kas ir kreditora rīcībā. Parādnieka īpašumu, kas ir trešo personu rīcībā, var konfiscēt ar attiecīgās trešās personas piekrišanu (ZIZ 83. pants).

Konfiskācijas gadījumā kreditors iegūst aizturējuma tiesības uz konfiscēto īpašumu (ZIZ 87. pants). Ja konfiscē Komercķīlu un konfiscētas kustamās mantas reģistrā ierakstītu kustamu īpašumu, aizturējuma tiesības iegūst līdz ar konfiskācijas ierakstīšanu reģistrā (ZIZ 87. pants).

Eksperta veikta konfiscētās mantas vērtēšana

Konfiscētā īpašuma vērtību vērtē konfiskācijas brīdī, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams izdarīt uzreiz, jo īpašumam piemīt sevišķa vērtība vai konfiscētais kustamais īpašums ir ierakstīts Komercķīlu un konfiscētas kustamās mantas reģistrā. Vērtēšanu veic tiesu izpildītājs, kurš konfiscējis īpašumu. Ja kāds no lietas dalībniekiem to pieprasa un piekrīt segt šādas izmaksas, vērtēšanu var veikt attiecīgā lietas dalībnieka izvēlēts tiesas eksperts (ZIZ 89. pants). Konfiscēto īpašumu var pārdot tikai pēc tam, kad lēmums par piespiedu izpildi ir kļuvis galīgs, izņemot, ja parādnieks piekrīt īpašuma agrākai pārdošanai vai ja īpašums ir ātrbojīgs, vai arī pastāv risks, ka konfiscētā īpašuma vērtība būtiski samazināsies (ZIZ 92. pants).

Konfiscēto īpašumu pārdod publiskā izsolē vai noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un tiesu izpildītāju vai personu, kas veic darījumus par komisijas atlīdzību (komisionārs). Publiskas izsoles var rīkot arī tiešsaistē (publiskas tiešsaistes izsoles). Tiesu izpildītājs nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to konfiskācijas lietā uzreiz pēc konfiskācijas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst iespējami izdevīgākā cena (ZIZ 93. pants). Ja tiesu izpildītājs izlemj rīkot publisku izsoli, lietā ieraksta publiskās izsoles datumu un vietu. Tiesu izpildītājs informē lietas dalībniekus par īpašuma pārdošanas veidu un datumu, izsniedzot kreditoram un parādniekam īpašu paziņojumu (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu (Pravilnik o opravljanju službe izvršitelj), 82. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Ja tiesu izpildītājs nolemj pārdot īpašumu publiskā izsolē, tas nosūta tiesai paziņojumu par publisko izsoli vismaz astoņas dienas pirms publiskās izsoles sākuma, un tiesa šo paziņojumu izvieto uz sava ziņojumu dēļa. Tiesu izpildītājam jāpublicē paziņojums un īpašuma fotogrāfija pārdodama kustamā īpašuma meklētājprogrammā un jāieraksta tajā ziņas par kustamo īpašumu (ZIZ 93. pants). Tiesu izpildītājs izziņo publisko izsoli, izvietojot paziņojumu uz tiesas ziņojumu dēļa, kā arī publicējot to tās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, kura izdevusi lēmumu par konfiskāciju. Tiesu izpildītājam jāpieprasa, lai paziņojums par publisko izsoli tiktu publicēts arī oficiālajā reģistrā, ja tāds ir. Pēc kreditora vai parādnieka ierosinājuma tiesu izpildītājs var arī izziņot publisko izsoli medijos, un šīs izmaksas sedz tas lietas dalībnieks, kurš pieprasījis rīkot publisku izsoli (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 89. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamo mantu. Paziņojumā par publisko izsoli jānorāda izsoles vieta, datums un laiks, jānorāda un jāapraksta pārdodamais īpašums un jānorāda, kur īpašumu var apskatīt pirms izsoles (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 89. pants). Ieinteresētie pircēji var arī meklēt piespiedu izpildes procedūrā pārdodamo mantu un apskatīt tās fotogrāfijas, izmantojot e-dražbe (tiešsaistes izsoļu) portāla SodneDrazbe.si pārdodamās mantas meklētājprogrammu. Pārdodamo mantu var meklēt un apskatīt, izmantojot šādus kritērijus: tiesas nosaukums, lietas numurs, pārdošanas paņēmiens, pārdošanas metode, pārdošanas veids, pārdošanas sākuma datums, publikācijas statuss, pārdodamā manta, mantas veids, pilsēta, reģions un sākumcena. Meklēšanu var arī veikt, ierakstot tekstu attiecīgajā teksta meklēšanas lodziņā.

Drošības nauda. Pirms publiskās izsoles sākuma tiesu izpildītājam jānosaka, vai, ņemot vērā īpašuma veidu un vērtību, izsoles dalībniekiem ir jāiemaksā drošības nauda, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no īpašuma sākumcenas.

Persona vai uzņēmums, kas organizē pārdošanu. Publisku izsoli rīko tiesu izpildītājs, kurš var izsoles rīkošanai pilnvarot izsolītāju, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā īpašuma vērtību un kvalitāti, un šāda pakalpojuma izmaksas sedz tiesu izpildītājs. Izsole notiek publiski (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 92. pants).

Sākumcena. Konfiscēto īpašumu pirmajā izsolē nedrīkst pārdot par summu, kas ir mazāka par tā novērtēto vērtību. Ja novērtētā vērtība pirmajā izsolē netiek sasniegta, tiesu izpildītājs rīko otro izsoli, ja to ierosina kāds no lietas dalībniekiem, un otrajā izsolē īpašumu drīkst pārdot par summu, kas ir mazāka par tā novērtēto vērtību, bet nav mazāka par trešdaļu no novērtētās vērtības (ZIZ 94. pants).

Piedāvājumu izteikšana un iegādes tiesību piešķiršana. Vismaz 15 minūtes pēc izsoles sākuma tiesu izpildītājs aicina izsoles dalībniekus iesniegt piedāvājumus (solīt). Izsole turpinās, līdz visi ieinteresētie dalībnieki ir iesnieguši savus piedāvājumus. Tiesu izpildītājs piešķir īpašuma iegādes tiesības augstākās cenas solītājam, ja pēc diviem aicinājumiem dalībniekiem piedāvāt augstāku cenu šādi piedāvājumi tomēr netiek saņemti. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu līdz izsoles beigām, tiesu izpildītājs var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ja kreditors tam piekrīt, parakstot izsoles protokolu. Ja kreditors nav ieradies uz izsoli, tiesu izpildītājs var tūlīt pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam, ja tā solītā cena atbilst vismaz 50 % no augstākās piedāvātās cenas un ir lielāka par sākumcenu; pretējā gadījumā tiesu izpildītājs vēlreiz piedāvā īpašumu solīšanai tajā pašā izsolē. Persona, kas iepriekš solījusi augstāko cenu, atkārtotajā solīšanā vairs nedrīkst piedalīties (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 94. pants).

Pirkuma cenas samaksa un īpašuma pārņemšana. Pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena un jāpārņem īpašums uzreiz pēc izsoles beigām. Tiesu izpildītājam ir jāiesniedz pircējam dokuments ar informāciju par pārdošanu un reģistrā iekļauto informāciju, ja ir izveidots pārdotā īpašuma reģistrs. Pamatojoties uz šo dokumentu, tiesu izpildītājs dzēš visus apgrūtinājumus un/vai aizliegumus attiecībā uz īpašuma pārdošanu un reģistrē jauno īpašnieku, ja reģistrā tiek ierakstītas īpašumtiesības. Tiesu izpildītājs var nodot īpašumu pircējam pat pirms pirkuma cenas samaksāšanas, ja kreditors to atļauj, pats uzņemoties risku apmērā, kāds atbilst tai pirkuma cenas daļai, kura pienākas kreditoram. Ja pircējs nesamaksā pirkuma cenu un kreditors nepiekrīt īpašuma nodošanai, tiesu izpildītājs var pārdot īpašumu nākamās augstākās cenas solītājam. Pircējs iegūst īpašumu bez jebkādiem apgrūtinājumiem un kļūst par īpašuma īpašnieku pat tad, ja parādnieks nav bijis attiecīgā īpašuma īpašnieks. Pircējs nevar pretendēt uz garantiju iespējamu īpašuma defektu gadījumā (ZIZ 96. pants).

Īpašumtiesības un citas mantiskās tiesības

Tiesu izpildītājs pārdod īpašumtiesības un citas mantiskās tiesības, ievērojot noteikumus, kuri ir iekļauti Noteikumos par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu un reglamentē kustamā īpašuma vērtēšanu un pārdošanu. Tiesu izpildītājs sagatavo konfiscēto tiesību inventarizācijas aktu, ievērojot iepriekš minētajos noteikumos iekļautos noteikumus, kuri reglamentē kustamā īpašuma konfiskāciju. Inventarizācijas sarakstā precīzi apraksta tiesību būtību un apmēru, pienācīgi ņemot vērā pastāvošos dokumentus, kas ir saistīti ar attiecīgajām tiesībām, un norāda atlīdzību vai pakalpojumu, kas parādniekam jāsamaksā vai jānodrošina, lai tas varētu izmantot šīs tiesības (Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 108. pants).

Nekustamais īpašums

Piespiedu izpildes vēršana pret nekustamo īpašumu notiek, reģistrējot piespiedu izpildes lēmumu Zemes reģistrā, nosakot nekustamā īpašuma vērtību, pārdodot īpašumu un samaksājot kreditoram no pārdošanas ieņēmumiem (ZIZ 167. pants).

Eksperta veikta konfiscētās mantas vērtēšana. Tiesa var noteikt nekustamā īpašuma vērtību pat tad, ja piespiedu izpildes lēmums vēl nav galīgs. Tiesa nosaka nekustamā īpašuma vērtību, pamatojoties uz tiesas eksperta vērtējumu par tirgus vērtību vērtēšanas brīdī. Nosakot vērtību, ņem vērā iespējamo vērtības samazinājumu, ko var izraisīt konkrētu tiesību, piemēram, servitūta (ZIZ 178. pants), rašanās pēc pārdošanas. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka ar tiesas lēmumu, ko var pārsūdzēt (ZIZ 179. pants).

Pārdošanas paziņojuma publicēšana. Pēc tam, kad lēmums, ar ko nosaka nekustamā īpašuma vērtību, ir kļuvis galīgs, tiesa izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šādā rīkojumā tā nosaka pārdošanas veidu un nosacījumus, kā arī pārdošanas vietu un laiku, ja nekustamo īpašumu ir plānots pārdot izsolē. Nekustamā īpašuma pārdošana notiek pēc tam, kad piespiedu izpildes lēmums un lēmums par nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu ir kļuvuši galīgi. Rīkojumu par pārdošanu tiesa izziņo, izvietojot to uz sava ziņojumu dēļa un publicējot savā tīmekļa vietnē, kā arī izmantojot citus ierastus vietējas izziņošanas paņēmienus. Rīkojumu par lauksaimniecības zemes pārdošanu tiesa izziņo, izvietojot to uz paziņojumu dēļa tajā administratīvā iedalījuma vienībā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un to var arī publicēt attiecīgās administratīvā iedalījuma vienības tīmekļa vietnē. Kreditors var publicēt rīkojumu par nekustamā īpašuma pārdošanu medijos. Publicēšanas izmaksas sedz kreditors. Nosakot pārdošanas dienu, to nedrīkst ieplānot ātrāk kā 30 dienas pēc pārdošanas rīkojuma izvietošanas uz ziņojumu dēļa. Tiesa izsniedz pārdošanas rīkojumu lietas dalībniekiem, aizturējuma tiesību kreditoram, citiem tiesvedības dalībniekiem, kam ir reģistrētas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības, un kompetentajai administratīvajai iestādei (ZIZ 181. pants).

Nekustamo īpašumu parasti pārdod publiskā izsolē. Publisko izsoli rīko kā tiešsaistes publisko izsoli, ja vien tiesnesis neuzskata, ka nekustamā īpašuma pārdošanai būtu piemērotāka publiskā izsole. Tiesnesis var arī nolemt, ka publiska izsole nekustamā īpašuma pārdošanai jārīko pat tad, ja pirmajai publiskajai tiešsaistes izsolei nav reģistrējies neviens solītājs. Ja tiesa nav nolēmusi citādi, publiskā izsole nekustamā īpašuma pārdošanai notiek tiesas telpās. Kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori visā piespiedu izpildes procesā līdz pārdošanas rīkojuma izdošanai var vienoties, ka nekustamais īpašums tiks pārdots, apkopojot saistošus piedāvājumus vai saņemot tiešu piedāvājumu (ZIZ 183. pants).

Rīkojumā par nekustamā īpašuma pārdošanu norāda:

  1. sīku nekustamā īpašuma aprakstu, raksturojot arī aprīkojumu un iekārtas;
  2. ēkas servitūta tiesības un liettiesiskus apgrūtinājumus, kuri jāpārņem pircējam;
  3. nekustamā īpašuma vērtību, ko noteikusi tiesa savā lēmumā;
  4. cenu, par kādu nekustamo īpašumu drīkst pārdot;
  5. termiņu, līdz kuram pārdevējam jāsamaksā pirkuma cena;
  6. pārdošanas veidu un
  7. solītāja iemaksājamās drošības naudas apmēru (ZIZ 184. pants).

Iespēja apskatīt pārdodamo mantu. Tiesa var atļaut personai, kura ir ieinteresēta nopirkt nekustamo īpašumu, to apskatīt pēc šādas personas pieprasījuma un uz tās rēķina. Apskatīšanas metodi un veidu, kā arī iespējamo tiesu izpildītāja klātbūtni šajā procesā nosaka tiesa nekustamā īpašuma pārdošanas rīkojumā (ZIZ 176. pants). Ieinteresētie pircēji var arī meklēt piespiedu izpildes procedūrā pārdodamo īpašumu un apskatīt tā fotogrāfijas, izmantojot e-dražbe (tiešsaistes izsoļu) portāla SodneDrazbe.si pārdodamās mantas meklētājprogrammu. Pārdodamo mantu var meklēt un apskatīt, izmantojot šādus kritērijus: tiesas nosaukums, lietas numurs, pārdošanas paņēmiens, pārdošanas metode, pārdošanas veids, pārdošanas sākuma datums, publikācijas statuss, pārdodamais īpašums, īpašuma veids, pilsēta, reģions, stāvs, platība, istabu skaits, būvniecības gads, uzņēmuma nosaukums (līdzdalības tiesību gadījumā) un sākumcena. Meklēšanu var arī veikt, ierakstot tekstu attiecīgajā teksta meklēšanas lodziņā.

Drošības nauda. Publiskās izsolēs var piedalīties dalībnieki, kuri vismaz trīs darbdienas pirms izsoles ir samaksājuši drošības naudu apmērā, kas atbilst vienai desmitajai daļai no noteiktās nekustamā īpašuma vērtības. Kreditors, pēc kura ierosinājuma tiesa atļāvusi rīkot izsoli, ir atbrīvots no drošības naudas; no tās ir atbrīvots arī aizturējuma tiesību kreditors un zemes parāda kreditors, ja viņu prasījumi pārsniedz drošības naudas apmēru un ja drošības naudu varētu segt no pirkuma cenas, ņemot vērā kreditoru prasījumu apmierināšanas secību un noteikto nekustamā īpašuma vērtību. Ja publisko izsoli rīko tiešsaistē, atbrīvojumam no drošības naudas jāpiesakās trīs darbdienas pirms tiešsaistes publiskās izsoles sākuma. Drošības naudu, ko samaksājuši solītāji, kuru piedāvājums nav uzvarējis, atmaksā uz to bankas kontiem 15 dienu laikā pēc publiskās izsoles vai piedāvājumu atvēršanas procesa noslēguma, ja vien tiesību akti neparedz citādi (ZIZ 185. pants).

Sākumcena. Pirmajā izsolē nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par cenu, kas ir mazāka nekā 70 % no tā noteiktās vērtības. Ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē, tiesa pēc kreditora ierosinājuma izziņo otro izsoli, kurā nekustamo īpašumu nedrīkst pārdot par summu, kas ir mazāka par pusi no tā noteiktās vērtības. Starp pirmo un otro izsoli jābūt vismaz 30 dienu intervālam. Iesniedzot attiecīgu oficiālu paziņojumu tiesā, kurā notiek piespiedu izpildes process, vai jebkurā citā tiesā, lietas dalībnieki, aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditori var vienoties, ka pirmajā izsolē nekustamo īpašumu var pārdot par summu, kas ir mazāka nekā 70 % no tā noteiktās vērtības, vai otrajā izsolē — par summu, kas ir mazāka par pusi no tā noteiktās vērtības (ZIZ 188. pants).

Pārdošana izsolē un iegādes tiesību piešķiršana. Ja tiesa secina, ka pārdošanas nosacījumi ir izpildīti, tā paziņo par izsoles sākumu. Izsole ilgst, kamēr solītāji izsaka piedāvājumus. Solītājam tā piedāvājums ir saistošs, līdz tiek izteikts augstākas cenas piedāvājums (pārsolīšana). Pēc viena vai vairāku kreditoru pieprasījuma tiesa var pasludināt īsu pārtraukumu, lai dalībnieki varētu apdomāties. Izsole beidzas, kad pēc tiesneša divkārša aicinājuma piedāvāt augstāku cenu solītāji to nav piedāvājuši. Kad izsole ir beigusies, tiesa norāda, kurš solītājs piedāvājis augstāko cenu, un paziņo, ka nekustamā īpašuma iegādes tiesības tiek piešķirtas attiecīgajam solītājam. Tiesa sagatavo lēmumu par nekustamā īpašuma iegādes tiesību piešķiršanu, kuru izsniedz lietas dalībniekiem, kam iepriekš izsniedza rīkojumu par pārdošanu, kā arī visiem izsoles dalībniekiem. Lēmums par iegādes tiesību piešķiršanu nav pārsūdzams. Uz pārkāpumiem izsoles norisē var norādīt, iesniedzot pārsūdzību pret lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu pircējam (ZIZ 189. pants).

Pirkuma cenas samaksa. Pēc iegādes tiesību piešķiršanas pircējam ir jāsamaksā pirkuma cena pārdošanas rīkojumā noteiktajā termiņā (ZIZ 191. pants). Šis termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem pēc izsoles dienas neatkarīgi no tā, vai visu pirkuma cenu samaksā vienā maksājumā vai maksā to pa daļām (ZIZ 184. pants).

Nodošana. Kad ir pieņemts lēmums par iegādes tiesību piešķiršanu un samaksāta pirkuma cena, tiesa izdod lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu pircējam. Kad šis lēmums kļuvis galīgs, pircēja īpašumtiesības ieraksta Zemes reģistrā, un tiesības un apgrūtinājumus dzēš saskaņā ar lēmumu par iegādes tiesību piešķiršanu. Lēmumā tiesa arī nosaka termiņu, līdz kuram parādniekam ir jāizvācas no mājas vai dzīvokļa vai jāatbrīvo komerctelpas. Lēmums par īpašuma nodošanu vienlaikus ir arī izpildu dokuments par nekustamā īpašuma atbrīvošanu un nodošanu, un tas kļūst izpildāms pēc tam, kad ir kļuvis galīgs (ZIZ 192. pants).

Nekustamā īpašuma publiska tiešsaistes izsole. Ar tiesību akta grozīto versiju ZIZ-L (UL RS, Nr. 11/18) ieviesa vairākas izmaiņas publisku tiešsaistes izsoļu norisē. Šo jomu detalizēti reglamentē Noteikumi par pārdošanas paziņojumu publicēšanu tiešsaistes meklētājprogrammā un publiskām tiešsaistes izsolēm piespiedu izpildes procedūrā (Pravilnik o objavah prodaj v spletnem iskalniku in spletnih javnih dražbah v izvršilnih postopkihUL RS, Nr. 195/20). Tiešsaistes izsolēm, kas tiek rīkotas tiesas ceļā, var piekļūt šeit: SodneDrazbe.si.

Reģistrēšanās dalībai publiskā tiešsaistes izsolē un reģistrācijas apstiprināšana. Ieinteresētais pircējs reģistrējas dalībai publiskā tiešsaistes izsolē e-dražbe portālā, izmantojot SI-PASS kontu, atlasa statusu, kādā tas piedalīsies izsolē (piemēram, solītājs, solītājs, kurš vienlaikus ir arī kreditors, aizturējuma tiesību kreditors vai zemes parāda kreditors, vai arī persona ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesībām), sniedz datus par kontu, uz kuru jāatmaksā iemaksātā drošības nauda (ja tas atšķiras no konta, ko viņš izmantojis drošības naudas iemaksāšanai), kā arī norāda, vai lūdz atbrīvojumu no drošības naudas iemaksas (ja jā, jāpievieno pieteikums atbrīvojuma saņemšanai). Ja īpašuma iegādei ir izvirzīti īpaši nosacījumi, jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina atbilstību šiem īpašajiem nosacījumiem. Ja par dalību publiskā tiešsaistes izsolē ir jāiemaksā drošības nauda, tās apmēru, maksājumā norādāmo atsauces numuru un kontu, kurā jāiemaksā drošības nauda, nosūta ieinteresētajam pircējam pēc reģistrēšanās publiskajai tiešsaistes izsolei e-dražbe portāla sistēmā. Ja īpašumu, ko paredzēts pārdot publiskā tiešsaistes izsolē, vēlas kopīgi iegādāties vairāki ieinteresēti pircēji, tikai viens no tiem reģistrējas dalībai publiskajā tiešsaistes izsolē, bet pievieno dokumentus, kuros norādīts, kādu daļu katrs no ieinteresētajiem pircējiem iegūs pārdodamajā īpašumā, un pilnvaru, kas dod tam tiesības piedalīties publiskajā tiešsaistes izsolē pārējo ieinteresēto pircēju vārdā. Kad paziņojuma autors ir pārbaudījis reģistrāciju dalībai publiskajā tiešsaistes izsolē un pārliecinājies, ka ieinteresētais pircējs ir iemaksājis drošības naudu, tas apstiprina vai atsaka reģistrāciju un informē par savu lēmumu ieinteresēto pircēju, izmantojot e-dražbe portāla sistēmu. Ja reģistrāciju atsaka, ir jānorāda atteikuma pamatojums.

Ja reģistrāciju apstiprina, solītājam piešķir unikālu kodu, kas ļauj tam anonīmi piedalīties publiskajā tiešsaistes izsolē e-dražbe portāla sistēmā.

Publiskās tiešsaistes izsoles norise. Publiskā tiešsaistes izsole automātiski sākas laikā, kurš pārdošanas rīkojumā vai paziņojumā par publisko tiešsaistes izsoli ir norādīts kā izsoles sākuma brīdis, un ilgst tik ilgi, kā ir norādīts pārdošanas rīkojumā vai paziņojumā par publisko tiešsaistes izsoli. Solītājs pārsola sākumcenu vai pagaidām augstāko cenas piedāvājumu vismaz par izsoles soli, kāds ir norādīts pārdošanas rīkojumā vai paziņojumā par publisko tiešsaistes izsoli. Ja izsoles solis nav norādīts, solītājs var paaugstināt cenas piedāvājumu pēc saviem ieskatiem. Publiskās tiešsaistes izsoles laikā solītājs saņem e-dražbe portāla sistēmā informāciju par pagaidām augstāko piedāvājumu un redz, vai viņa piedāvājums tajā brīdī ir visaugstākais. Ja piedāvājums tiek izteikts divas minūtes pirms publiskās tiešsaistes izsoles beigām, izsoles ilgumu (katrreiz) pagarina par vēl divām minūtēm.

Ziņojums par publiskās tiešsaistes izsoles gaitu. Beidzoties publiskajai tiešsaistes izsolei, tiek automātiski sagatavots ziņojums par izsoles gaitu. Tas ir pieejams e-dražbe portāla sistēmā — solītāji var aplūkot anonimizētus datus, bet dati, ko var apskatīt izsoles paziņojuma autori, nav anonimizēti.

Līdzdalības tiesību / kapitāldaļu pārdošana

Piespiedu izpildes vēršana pret kapitāldaļām notiek, reģistrējot piespiedu izpildes lēmumu, pārdodot kapitāldaļas un samaksājot kreditoram no pārdošanas ieņēmumiem. Tiesa ar piespiedu izpildes lēmumu aizliedz uzņēmuma dalībniekam atsavināt savas kapitāldaļas. Tiesa izsniedz piespiedu izpildes lēmumu attiecīgajam uzņēmumam un reģistrē to tiesas uzņēmumu reģistrā. Līdz ar šādu reģistrāciju kreditors iegūst aizturējuma tiesības uz uzņēmuma dalībnieka kapitāldaļām. Aizturējuma tiesības attiecas arī uz personām, kuras vēlāk iegādājas šīs kapitāldaļas. Minētā tiesību akta noteikumus par piespiedu izpildes vēršanu pret nekustamo īpašumu (ZIZ 164. pants) mutatis mutandis piemēro arī piespiedu izpildei, ko vērš pret uzņēmuma dalībnieka kapitāldaļām. Tāpat kā nekustamo īpašumu, arī uzņēmuma dalībnieka kapitāldaļas var pārdot publiskā tiešsaistes izsolē.

2. Trešo personu organizēta pārdošana

Kustamais īpašums

Kustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē tiesu izpildītājs, kurš var izsoles rīkošanai pilnvarot izsolītāju, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā īpašuma vērtību un kvalitāti, un šāda pakalpojuma izmaksas sedz tiesu izpildītājs. Pārdošana izsolē ir publiska (ZIZ 93. pants un Noteikumi par tiesu izpildītāju pakalpojumu sniegšanu, 92. pants).

Kustamo īpašumu var arī pārdot, pircējam un tiesu izpildītājam vienojoties tieši vai arī ar komisionāra starpniecību. Tiesu izpildītājs nosaka īpašuma pārdošanas veidu un datumu un ieraksta to konfiskācijas lietā uzreiz pēc konfiskācijas, ņemot vērā principu, ka jāiegūst iespējami izdevīgākā cena (ZIZ 93. pants).

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma publiskas izsoles rīko tiesneši. Nekustamā īpašuma publiskas tiešsaistes izsoles automatizētā veidā notiek SodneDrazbe.si tiešsaistes portālā.

3. Izsoļu veidi, kam var pieļaut atkāpes no noteikumiem

Slovēnijas tiesību akti neatzīst citu veidu izsoļu izmantošanu piespiedu izpildes procedūrā. Bankrota procedūrā Slovēnijas tiesību akti papildus publiskai tiešsaistes izsolei pieļauj arī publisku izsoli ar augšupejošu soli un publisku izsoli ar lejupejošu soli. Ir arī citi veidi, kā pārdot kustamo un nekustamo īpašumu. Kustamo īpašumu var pārdot ne vien publiskā izsolē, bet arī noslēdzot tiešu līgumu starp pircēju un tiesu izpildītāju, maksātnespējas administratoru vai komisionāru (ZIZ 93. panta 1. punkts). Nekustamo īpašumu pārdod publiskā izsolē, ja kreditori, aizturējuma tiesību kreditori un zemes parāda kreditori līdz pārdošanas rīkojuma izdošanas brīdim nevienojas par to, ka:

  • nekustamais īpašums jāpārdod, apkopojot saistošus piedāvājumus; vai
  • noteiktu termiņu nekustamais īpašums jāpiedāvā pārdošanai saskaņā ar tiešu līgumu (ZIZ 183. pants).

4. Informācija par īpašuma valsts reģistriem

Slovēnijā ir šādi īpašuma reģistri:

  • Zemes reģistrs, kurā reģistrē īpašumtiesības un citas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu;
  • Mehānisko transportlīdzekļu reģistrs;
  • Slovēnijas Kuģu reģistrs;
  • Gaisa kuģu reģistrs;
  • Dematerializēto vērtspapīru reģistrs;
  • Komercķīlu un konfiscētas kustamās mantas reģistrs; Bankas kontu reģistrs;
  • Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) saņēmēju reģistrs.

Minētie reģistri tiek uzturēti elektroniski. Par katru no tiem atbild konkrēta iestāde.

Šiem reģistriem var piekļūt ikviena persona, kura pierāda, ka tās interesei par šiem datiem ir juridisks pamats (ZIZ 4. panta 6. punkts). Kreditors var pierādīt juridiski pamatotas intereses, iesniedzot izpildu dokumentu (piemēram, piespiedu izpildei nodotu spriedumu), ar kuru parādniekam ir uzdots samaksāt kreditora prasījumu. Šādā gadījumā kreditors var pieprasīt no reģistra pārvaldnieka informāciju par parādnieka īpašumu. Tiesām ir elektroniska piekļuve daudziem no minētajiem reģistriem.

Lai iegūtu informāciju no šiem reģistriem, nav jāmaksā tiesas nodevas, tomēr daži minēto datubāzu (reģistru) uzturētāji var pieprasīt no kreditoriem nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts (Zavod za zdravstveno zavarovanje), kurš uztur Algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātāju reģistru, iekasē maksu 4,00 EUR par ziņu sniegšanu par parādnieka nodarbinātību). Maksājumu var veikt arī elektroniski.

5. Informācija par datubāzēm, kas palīdz kreditoriem noskaidrot informāciju par parādnieku mantu un prasījumiem pret tiem

Saskaņā ar ZIZ 4. panta 6. punktu datubāzes uzturētājam pēc kreditoru pieprasījuma ir jāsniedz tiem informācija par parādnieku mantu, ja kreditors pierāda juridiski pamatotu interesi (piemēram, izpildu dokumentu). Minētie datubāzes uzturētāji ir šādas iestādes:

  • Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts sniedz informāciju par algu un citu personīgo ienākumu (piemēram, pensiju) maksātājiem;
  • Slovēnijas Republikas Publisko juridisko dokumentu un ar tiem saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve) (AJPES) sniedz informāciju no Bankas kontu reģistra;
  • Centrālā vērtspapīru tīrvērtes akciju sabiedrība (Centralna klirinško depotna družba d.d.) (KDD) sniedz informāciju no Dematerializēto vērtspapīru reģistra;
  • tiesa, kas uztur Tiesu reģistru, sniedz informāciju par uzņēmumu kapitāldaļām un citu līdzdalību tiesību subjektos. Piekļūt Tiesu reģistram var arī elektroniski tā tīmekļa vietnē;
  • tiesa, kas uztur Zemes reģistru, sniedz informāciju par nekustamo īpašumu, uz kuru vai saistībā ar kuru parādniekam pieder īpašumtiesības;
  • Iekšlietu ministrija sniedz informāciju no mehānisko transportlīdzekļu un vilcēju reģistriem;
  • Slovēnijas Jūras administrācija sniedz informāciju no Laivu reģistra (par laivām, kas ir īsākas par 24 m);
  • Civilās aviācijas aģentūra sniedz informāciju no Gaisa kuģu reģistra.

Lielākajā daļā gadījumu kreditors var piekļūt reģistram, pieprasot informāciju par parādnieka mantu no reģistra uzturētāja. Dažiem reģistriem (piemēram, Tiesu reģistram) kreditors var piekļūt elektroniski (izmantojot tīmekļa vietni).

Lai iegūtu informāciju par parādnieka mantu, jurista pārstāvība nav vajadzīga un valsts nodeva nav jāmaksā. Daži datubāzes uzturētāji pieprasa nelielu maksu (piemēram, Slovēnijas Veselības apdrošināšanas institūts) 4,00 EUR apmērā par ziņu sniegšanu par parādnieka nodarbinātību. Maksu var samaksāt elektroniski.

6. Informācija par tiešsaistes izsolēm, kas tiek rīkotas tiesas ceļā

Kopš 2021. gada 1. februāra nekustamā īpašuma un tiesību izsoles tiesas ceļā piespiedu izpildes procedūrā parasti un atbilstīgi Rīkojumam par tehnisko nosacījumu nodrošināšanu pārdodamās mantas tiešsaistes meklētājprogrammas izmantošanai un nekustamā īpašuma publisko tiešsaistes izsoļu rīkošanai piespiedu izpildes procedūrā (Odredba o izpolnitvi tehničnih pogojev za uporabo spletnega iskalnika prodaj in izvajanje spletnih javnih dražb nepremičnin v izvršilnih postopkihUL RS, Nr. 3/2021) notiek tiešsaistē, ievērojot Noteikumus par pārdošanas paziņojumiem tiešsaistes meklētājprogrammā un publiskām tiešsaistes izsolēm piespiedu izpildes procedūrā (UL RS, Nr. 195/2020).

Informācija par pārdodamo mantu ir pieejama bez maksas. Tā kā reģistrācijai ir jāizmanto SI-PASS sistēma, dalībnieki izsolēs var piedalīties neatkarīgi no atrašanās vietas konkrētajā brīdī. Sistēma arī garantē dalībnieka anonimitāti.

Tīmekļa vietnei var piekļūt šeit: https://sodnedrazbe.si/.

Lapa atjaunināta: 15/05/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.