Izsoles tiesas ceļā

1. Konfiscēto aktīvu pārdošanas informācijas publicēšana un cenu noteikšana

Valsts tiesību aktos paredzētas dažādas procedūras, ko piemēro izpildes procesa ietvaros atkarībā no izpildes priekšmeta.

Kustamā īpašuma pārdošana:

Lai apķīlātu kustamo īpašumu, tas ir jāiekļauj tiesu izpildītāja izveidotajā inventarizācijas sarakstā. Debitora kustamo īpašumu var apķīlāt arī pēc tam, kad saņemts inventarizācijas saraksts vai paziņojums par apķīlāšanu, ja minētajā paziņojumā norādīta manta, uz ko attiecas piespiedu izpilde. Kreditora norādīto mantu tiesu izpildītājs inventarizē tikai tad, ja tā ir debitora valdījumā, ja vien no lietas apstākļiem skaidri neizriet, ka manta pieder citai personai.

Apķīlātas mantas pārdošanu veic tiesu izpildītājs, kurš to ir iekļāvis inventarizācijas sarakstā. Kustamā īpašuma, aktīvu kopumu vai aktīvu grupu pārdošanu veic, izmantojot veikalus vai biržas, publiskā izsolē ar mutisku solīšanu vai saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē īpašuma pārdošanu tiesas ceļā.

Debitors var piekrist mantas pārdošanai privātā tiesu izpildītāja veikalā par tiesu izpildītāja noteiktu cenu vai privātā tiesu izpildītāja norādītā veikalā, sniedzot rakstisku piekrišanu mantas nodošanai veikalam pārdošanai.

Ja mantu var pārdot biržā, kreditors vai debitors var norādīt biržu, kurā vēlas to pārdot, iesniedzot īpašu rakstisku piekrišanu pārdošanai. Veikals vai birža attiecīgi par darījumu saņem komisijas maksu 15 % apmērā no pārdošanas cenas, kas tiek ieturēta samaksātās summas saņemšanas brīdī.

Priekšmetus, kuru vērtība pārsniedz 5000 BGN, mehāniskos transportlīdzekļus, kuģus un lidmašīnas pārdod tiesu izpildītājs saskaņā ar kārtību nekustamā īpašuma pārdošanai tiesas ceļā.

Tiesu izpildītājs paziņo par mantas pārdošanu, izliekot paziņojumu atbilstošās vietās rajona tiesā (rayonen sad), savā birojā un vietējās pašvaldības vai rātsnama telpās. Aktu par paziņojuma izvietošanu reģistrē rajona tiesa. Ja mantas nodošana veikalam rada neērtības tā pārdošanai, tiesu izpildītājs veikala telpā labi redzamā vietā izliek arī paziņojumu un nodrošina, lai tie, kas vēlas apskatīt mantu, varētu to darīt vietā, kur tā atrodas.

Tiesu izpildītājs nosaka cenu, par kādu manta tiks pārdota veikalā. Sākuma cena publiskā izsolē ar mutisku solīšanu vai pārdošanu tiesas ceļā ir 85 % no mantas vērtības. Pēc puses lūguma tiek iecelts eksperts, kas nosaka mantas vērtību. Ekspertu ieceļ ex officio, ja vērtības noteikšanai nepieciešamas īpašas zināšanas zinātnes, mākslas, amatniecības u. c. jomā. Atzinumu par mantas vērtību var sniegt mutiski. Aktā tiek ierakstīti arī mutiski atzinumi.

Attiecībā uz mantu, kuras novērtējums pārsniedz 5000 BGN, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuģiem un lidmašīnām tiesu izpildītājs ieceļ ekspertu vērtības noteikšanai. Kustamā īpašuma pārdošanas cena attiecīgā gadījumā nedrīkst būt zemāka par tā apdrošināšanas vērtību. Šis noteikums neattiecas uz tās pašas mantas turpmāku pārdošanu.

Pirmajā paziņojumā par pārdošanu jebkura puse var apstrīdēt mantas cenu brīdī, kad to nosaka tiesu izpildītājs, un pieprasīt eksperta iecelšanu jauna novērtējuma veikšanai. Tiesu izpildītājs nosaka izmaksu apmaksas termiņu. Kad puse ir apmaksājusi attiecīgās izmaksas noteiktajā termiņā, tiesu izpildītājam ir jāieceļ viens vai vairāki eksperti jaunai mantas ekspertīzei. Šādi noteikto jauno vērtību nevar apstrīdēt.

Ja priekšmetu neizdodas pārdot 3 mēnešu laikā no tā nodošanas veikalam vai no paziņojuma par pārdošanu publicēšanas dienas, prece tiek pārdota publiskā izsolē ar mutisku solīšanu par cenu, kas vienāda ar 50 % no sākotnējās noteiktās cenas. Publiskā izsole notiek tiesu izpildītāja noteiktā laikā pie ēkas, kurā glabājas inventarizācijas sarakstā iekļautā manta, vai citā pušu savstarpēji saskaņotā vietā. Ja vienošanos nav iespējams panākt, pārdošana notiek tiesu izpildītāja noteiktā vietā un ir plānota ne agrāk kā 1 nedēļu un ne vēlāk kā 3 nedēļas pēc inventarizācijas datuma. Ja kreditors neapmaksā pārdošanas izmaksas 1 nedēļas laikā pēc inventarizācijas, pārdošana netiek plānota un inventarizācijas sarakstā iekļautie aktīvi tiek atbrīvoti. Pārdošanas dienā tiesu izpildītājs noformē aktu, kurā norāda dienu un veidu, kādā informācija izpaužama un kādā pusēm par to jāpaziņo. Izsole sākas iepriekš noteiktajā laikā un beidzas pēc tam, kad pārdošanai ir piedāvāta inventarizācijas sarakstā iekļautā pēdējā manta. Lai piedalītos izsolē, depozīta iemaksa nav nepieciešama.

Nekustamā īpašuma pārdošana tiesas ceļā:

ja izpildes priekšmets ir nekustamais īpašums, tiesu izpildītājs nosūta uzaicinājumu veikt brīvprātīgu samaksu, norādot attiecīgo īpašumu, un vienlaikus nosūta vēstuli Reģistru aģentūrai īpašuma piespiedu atsavināšanas reģistrācijai.

Kreditora norādīto īpašumu tiesu izpildītājs iekļauj inventarizācijas sarakstā pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka īpašums piespiedu atsavināšanas dienā piederēja debitoram. Īpašumtiesības pārbauda, veicot pārbaudi nodokļu vai aktu reģistros vai citādā veidā, arī iztaujājot kaimiņus. Ja nav ticamu pierādījumu īpašumtiesībām, ņem vērā īpašuma valdījuma tiesības īpašuma piespiedu atsavināšanas dienā.

Inventarizācijas sarakstā norāda arī īpašuma novērtējuma iesniegšanas dienu, kurā vērtēšana tiek veikta pēc inventarizācijas veikšanas. Šajā gadījumā uzskata, ka puses ir informētas par novērtējuma iesniegšanu neatkarīgi no tā, vai tās bijušas klāt inventarizācijas veikšanas brīdī. Inventarizācijas sarakstā norāda arī mantas pārdošanas vietu un laiku, ja to pieprasa kreditors. Šajā gadījumā uzskata, ka debitors ir informēts par pārdošanu neatkarīgi no tā, vai tās bijis klāt inventarizācijas veikšanas brīdī.

Tiesu izpildītājs ieceļ ekspertu īpašuma vērtības noteikšanai. Ekspertam jābūt ierakstītam neatkarīgo vērtētāju reģistrā, kas paredzēts Likumā par neatkarīgajiem vērtētājiem (Zakon za nezavisimite otseniteli) vai saskaņā ar Likumu par tiesu sistēmu (Zakon za sadebnata vlast) apstiprināto ekspertu profesionāļu sarakstā. Puses tiek informētas par eksperta atzinumu, ko tās var apstrīdēt 7 dienu laikā. Ja eksperta atzinums tiek apstrīdēts, puse ieceļ ekspertu, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām, lai šis eksperts sagatavotu otru novērtējuma ziņojumu, un sedz ar to saistītās izmaksas. Otrs novērtējums netiek veikts, ja nav apstrīdēts sākotnējais novērtējums. Divu vai vairāku vērtējumu gadījumā īpašuma vērtību nosaka kā vidējo aritmētisko no visos novērtējuma ziņojumos norādītajām vērtībām. Īpašuma sākuma piedāvājuma cena ir 80 % no tā vērtības. Sākuma piedāvājums pirmajā pārdošanā tiesas ceļā nedrīkst būt zemāks par vērtību, kas norādīta nodokļu aprēķinos, ja tāds ir pieejams.

Tiesu izpildītājam 1 nedēļas laikā no inventarizācijas datuma jāsagatavo paziņojums par pārdošanu, iekļaujot īpašuma aprakstu, tā īpašnieku, norādi par to, vai tam ir hipotēka, un jebkādas ierobežotas lietu tiesības, reģistrētas prasības, apķīlāšanas lēmumus un nomas līgumus, kas noslēgti attiecībā uz īpašumu piespiedu atsavināšanas brīdī, kā arī sākuma piedāvājumu un vietu un datumu, kurā notiks pārdošana. Paziņojums tiek izlikts atbilstošās vietās privātā tiesu izpildītāja biroja, rajona tiesas, pašvaldības vai rātsnama telpās pēc īpašuma atrašanās vietas, kā arī uz paša īpašuma. Paziņojums tiek publicēts arī izpildes vietas apgabaltiesas (okrazhen sad) tīmekļvietnē vismaz 1 dienu pirms dienas, kurā tiks uzsākta pārdošana, kā norādīts paziņojumā. Tiesu izpildītājs noformē aktu, kurā norāda paziņojuma publicēšanas datumu. Akts tiek reģistrēts rajona tiesā. Tiesu izpildītājs nosaka laikus, kad potenciālie pircēji var apskatīt nekustamo īpašumu.

Pārdošana notiek rajona tiesas telpās. Tā ilgst 1 mēnesi un beidzas paziņojumā norādītajā dienā. Pārdošanas dokumentācija tiek glabāta rajona tiesas kancelejā, un tā ir pieejama visiem, kas interesējas par īpašumu. Lai piedalītos izsolē, tiesu izpildītāja kontā tiek iemaksāts depozīts 10 % apmērā no sākuma piedāvājuma. Kreditors nemaksā depozītu, ja viņa prasījums pārsniedz depozīta summu. Ja solītāju nav vai nav iesniegti derīgi piedāvājumi, vai arī ja pircējs nesamaksā cenu un īpašums netiek piešķirts solītājam, kurš tika pasludināts par pircēju, kreditoram ir tiesības 1 nedēļas laikā no paziņojuma dienas pieprasīt ieplānot jaunu pārdošanu.

Jaunā pārdošana tiek īstenota saskaņā ar pirmās pārdošanas noteikumiem. Agrākais sākuma datums ir vismaz 1 mēnesis pēc pirmās pārdošanas beigām, un sākuma cena ir 90 % no sākuma cenas pirmajā pārdošanā. Ja īpašumu neizdodas pārdot otrajā pārdošanas reizē un 1 nedēļas laikā pēc paziņojuma par pārdošanu netiek saņemts neviens pieprasījums noteikt jaunu sākuma cenu, īpašums tiek izslēgts no mantas kopuma, uz kuru attiecas piespiedu izpilde, un piespiedu atsavināšana tiek atcelta pēc tiesu izpildītāja lūguma.

2. Trešās personas, kuras var veikt pārdošanu

Izpildes procesa ietvaros konfiscēto un apķīlāto mantu tiesu izpildītāji pārdod 1. un 6. punktā aprakstītajā veidā. Vienīgais izņēmums ir kustamā īpašuma pārdošana veikalā vai biržā.

Debitors var piekrist mantas pārdošanai privātā tiesu izpildītāja veikalā par tiesu izpildītāja noteiktu cenu vai privātā tiesu izpildītāja norādītā veikalā, sniedzot rakstisku piekrišanu mantas nodošanai veikalam pārdošanai.

Ja mantu var pārdot biržā, kreditors vai debitors var norādīt biržu, kurā vēlas to pārdot, iesniedzot īpašu rakstisku piekrišanu pārdošanai.

Mantas nodošanu apliecina tiesu izpildītāja un biržas vai veikala vadītāja parakstīts akts. Veikals vai birža attiecīgi par darījumu saņem komisijas maksu 15 % apmērā no pārdošanas cenas, kas tiek ieturēta samaksātās summas saņemšanas brīdī.

Visas summas, kas saņemtas izpildes procesā no debitora, trešās personas, uz kuru attiecas apķīlāšana, pārdošanas procesā iesaistītajiem solītājiem un pircējiem, kā arī no veikaliem vai biržām, kas veikuši kustamās mantas pārdošanu, tiek iemaksātas tiesu izpildītāja kontā.

3. Izsoļu veidi, kam noteikumi var nebūt pilnībā piemērojami

Saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem izpildes un bankrota procesos nav neviena veida izsoles tiesas ceļā, kam noteikumi nebūtu piemērojami pilnībā. Tomēr noteiktas atšķirības tiesas ceļā īstenojamu izsoļu norises nosacījumos var rasties konkrētu tiesību aktu dēļ.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Bulgārijā tiek uzturēti vairāki aktīvu reģistri.

Īpašumu reģistrs:

to uztur Reģistru aģentūra (Agentsiya po vpisvaniyata), un šis reģistrs ir Bulgārijas nekustamo īpašumu datubāze, kurā atsevišķi īpašumi ir iekļauti sērijās. Šeit ir ieraksti par īpašumtiesībām un citiem aktiem, ar kuriem īpašumtiesības vai citas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu tiek atzītas, nodotas, grozītas vai izbeigtas. Īpašumu reģistrā reģistrē nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanas un hipotēkas. Reģistrā fiksē jaunākos ierakstus saistībā ar iepriekš minētajiem apstākļiem un ļauj hronoloģiski izsekot šo apstākļu un reģistrētajos aktos notikušajām izmaiņām. Īpašumu reģistrā var pārbaudīt nekustamo īpašumu īpašumtiesības un īpašniekus, kā arī lietu tiesības un citus nekustamajiem īpašumiem noteiktos ierobežojumus. Reģistru var apskatīt Reģistru aģentūras biroju telpās Bulgārijā vai tiešsaistē, veicot lietotāja reģistrāciju un samaksu, kas noteikta īpašā cenrādī.

Autotransporta līdzekļu valsts reģistrs:

to uztur Iekšlietu ministrija (Ministerstvo na vatreshnite raboti). Reģistrā ir dati par autotransporta līdzekļu reģistrāciju, izmaiņām reģistrēto autotransporta līdzekļu īpašumtiesībās (tai skaitā dati par noslēgtajiem līgumiem), kā arī dati par apķīlāšanu vai citiem noteiktajiem ierobežojumiem.

Oficiāla piekļuve reģistra informācijai ir nodrošināta notāriem, privātajiem un valsts tiesu izpildītājiem.

Izziņas par transportlīdzekļu reģistrāciju vai reģistrācijas atcelšanu tiek izsniegtas transportlīdzekļu īpašniekiem, samaksājot nodevu, ko iekasē Iekšlietu ministrija atbilstīgi Likumam par valsts nodevām (Zakon za darzhavnite taksi).

Nodevu neiekasē, ja informācija par reģistrētiem transportlīdzekļiem tiek sniegta Iekšlietu ministrijai, tiesu iestādēm, iestādēm, kuras atbildīgas par valsts drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu aģentūras (Natsionalna agentsiya za prihodite) iestādēm, saņemot ex officio pieprasījumu.

Trešām personām informācija par reģistrētajiem transportlīdzekļiem tiek sniegta pēc tiesu iestāžu rīkojuma, pēc tam, kad samaksāta nodeva, ko iekasē Iekšlietu ministrija atbilstīgi Likumam par valsts nodevām.

Bulgārijas Republikas Civilo gaisa kuģu reģistrs:

reģistru uztur Transporta un sakaru ministrijas (Ministerstvo na transporta i saobshteniyata) Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektorāts (Glavna Direktsiya “Grazhdanska vasduhoplavatelna administratsiya”).

Jebkādi apstākļi, kas attiecas uz īpašumtiesību uz civilo gaisa kuģi nodibināšanu, un visas izmaiņas saistībā ar īpašumtiesību nodošanu, īpašuma vai obligāciju tiesību nodibināšanu un nodošanu, kā arī apgrūtinājumu nodibināšanu ir reģistrēti Bulgārijas Republikas Civilo gaisa kuģu reģistrā.

Darījumi stājas spēkā attiecībā pret trešām personām pēc to ierakstīšanas reģistrā. Ieraksti reģistrā ir informācijas izpaušanas akts attiecībā pret trešām personām, kas rīkojas labā ticībā.

Civilo gaisa kuģu reģistrs ir publiski pieejams Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē, izņemot informāciju par reģistrētā civilā gaisa kuģa īpašnieku, valdītāju vai turētāju. Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektorāts izsniedz civilo gaisa kuģu īpašniekiem, turētājiem vai valdītājiem vai to pārstāvjiem reģistrācijas apliecības pēc tam, kad samaksāta Ministru padomes (Ministerski savet) noteiktā nodeva. Sertifikātus, kas apliecina civilo gaisa kuģu īpašnieku, valdītāju vai turētāju identitāti, izsniedz tikai valsts vai tiesu iestādēm, tiesai vai valsts tiesu izpildītājiem, kas īsteno savas likumā noteiktās pilnvaras, vai civilo gaisa kuģu īpašniekiem un to aģentiem.

Bulgārijas Republikas Kuģu reģistrs:

Dažādu kategoriju reģistrējamo kuģu reģistri veido vienotu to kuģu reģistru, kuri kuģo zem Bulgārijas karoga. Tos uztur Transporta un sakaru ministra pārziņā esošās Jūras administrācijas izpildaģentūras (Izpalnitelna agentsiya “Morska administratsiya”) reģionālās struktūrvienības. Reģistrus uztur attiecībā uz:

1. maziem kuģiem, kuru garums ir līdz 20 metriem (ieskaitot), attiecībā uz upju kuģiem; un līdz 40 bruto tonnām (ieskaitot) attiecībā uz jūras kuģiem;
2. lieliem kuģiem, kuru garums pārsniedz 20 metrus, attiecībā uz upju kuģiem; un vairāk nekā 40 bruto tonnas (ieskaitot) attiecībā uz jūras kuģiem;
3. kuģiem, kas nofraktēti, izmantojot berbouta fraktēšanu;
4. būvniecības stadijā esošiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus.

Bulgārijas Republikas Kuģu reģistrs ļauj īstenot jurisdikciju un kontroli pār kuģu, kas kuģo zem Bulgārijas karoga, īpašnieku un berbouta fraktētāju identificēšanu, īpašumtiesībām, īpašumu un finanšu apgrūtinājumiem, atsavināšanas tiesību ierobežojumiem un pienākumiem.

Reģistrus uztur gan papīra, gan elektroniskā formātā.

Lai gan reģistri principā ir publiski, piekļuve tajos ievadītajai informācijai ir faktiski ierobežota un regulēta. Publiskā piekļuve reģistriem ir ierobežota, lai nodrošinātu īpašumtiesību pienācīgu aizsardzību. Ieinteresētās personas par maksu var pieprasīt apliecinātus reģistra izrakstus. Kompetentās direkcijas izsniedz reģistra izrakstus personām, kurām ir leģitīmas intereses iegūt informāciju par kuģiem. Iespējams sniegt arī vispārīgu statistisku informāciju par kuģu skaitu un veidiem utt.

Piekļūt datubāzei var Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūtas mantas konfiskācijas komisija (Komisiya za protivodeystvie na koruptsiyata i za otnemane na nezakonno pridobitoto imushtestvo), Valsts ieņēmumu aģentūra, Valsts drošības aģentūra (Darzhavna agentsiya “Natsionalna sigurnost”) un Robežpolicija (Granichna politsiya) saskaņā ar divpusējiem līgumiem, kas noslēgti starp attiecīgajām iestādēm un Jūras administrācijas izpildaģentūru. Ir paredzēta iespēja piešķirt pieeju citām iestādēm, kā arī tiesām un valsts tiesu izpildītājiem. Piekļuve iespējama, izmantojot unikālu paroli. Piekļuve tiek nodrošināta, izmantojot ārēju IP adresi un ugunsmūri. Drošības apsvērumu dēļ ir ieviesta funkcija, kas ļauj izsekot katru pieteikšanos sistēmā. Ārējie lietotāji var veikt meklēšanu datubāzē, izmantojot kuģa īpašnieka unikālo ID numuru (ja kuģa īpašnieks ir Bulgārijas valstspiederīgais) vai unikālo ārvalstnieka numuru (ja īpašnieks ir ārvalstnieks), kā arī iegūt no reģistra rediģētus datus. Praksē attiecīgie dati, proti, vai fiziskai personai pieder kuģis, šī kuģa veids un ostas reģistrācijas numurs, ir dati, kas attiecas uz to iestāžu funkcijām, kurām ir piešķirta piekļuve reģistram.

Apstākļi, kas jāreģistrē reģistrā, stājas spēkā attiecībā uz trešām personām tikai pēc to ierakstīšanas.

5. Informācija par datubāzēm kreditoriem debitoru aktīvu vai prasījumu identificēšanai

Lielākā daļa iepriekš uzskaitīto valsts reģistru informācijas ir pilnībā vai daļēji publiska. Dažkārt noteiktiem meklējumiem var tikt piemērota maksa.

Valdības institūcijām un tiesu iestādēm, kā arī tiesām un valsts tiesu izpildītājiem ir pilnīga piekļuve dažādos reģistros ievadītajiem datiem.

6. Informācija par tiešsaistes pārdošanu tiesas ceļā

Kustamo un nekustamo īpašumu, vērtspapīrus papīra formā, atsevišķas uzņēmumu daļas, kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas piespiedu izpilde, var pārdot atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti elektroniskajai izsolei tiesas ceļā. Pēc izpildes procesā iesaistītās puses rakstveida pieprasījuma tiesu izpildītājs rīko elektronisku izsoli tiesas ceļā.

Elektroniskā izsole tiesas ceļā notiek, izmantojot īpašu Tieslietu ministrijas (Ministerstvo na pravosadieto) tiešsaistes platformu.

Lai piedalītos izsolē, katrs solītājs iemaksā depozītu 10 % apmērā no sākuma piedāvājuma. Solītāji tiek reģistrēti elektroniskajā vidē ar elektronisko parakstu vai tiesu izpildītāju birojā. Solītāju reģistrācija elektroniskajai izsolei ilgst 1 mēnesi un beidzas paziņojumā norādītajā dienā plkst. 17.00.

Elektroniskā izsole tiesas ceļā 7 dienas ir atvērta solīšanai. Izsole beidzas plkst. 17.00 šī perioda pēdējā dienā, ja pēdējās 10 izsoles minūtēs netiek izteikts neviens jauns piedāvājums. Ja izsoles pēdējo 10 minūšu laikā tiek izteikts jauns piedāvājums, izsole tiek automātiski pagarināta vēl par 10 minūtēm, bet ne vairāk kā uz 48 stundām. Izsole beidzas, kad pēdējo 10 minūšu laikā nav ticis izteikts neviens piedāvājums.

Piedāvājumus veic par vienu soli. Pēdējais solītāja izteiktais piedāvājums tiek publicēts tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platformā.

Pēc tiesas ceļā īstenojamas elektroniskās izsoles noslēguma platforma automātiski nosūta ziņojumu visiem autorizētajiem solītājiem par pēdējo piedāvājumu attiecībā uz īpašumu.

Pirmajā darba dienā pēc piedāvājumu iesniegšanas beigām tiesu izpildītājs pārbauda visus ar izsoli saistītos apstākļus un sagatavo protokolu, kurā sīki izklāsta visus saņemtos dalības pieteikumus, tai skaitā autorizētos un neautorizētos solītājus, norādot iemeslu, saņemtos piedāvājumus un jebkādu izsoles laikā konstatēto tehnisko problēmu aprakstu, un par pircēju pasludina augstākās cenas solītāju. Elektronisko izsoli uzskata par noslēgtu, kad tiesu izpildītājs ir parakstījis aktu. Akts tiek nekavējoties publicēts vienotajā tiešsaistes platformā, lai nodrošinātu visiem solītājiem piekļuvi tam.

Tieslietu ministrija izveido un uztur vienotu tiešsaistes platformu elektroniskajām izsolēm tiesas ceļā, kurā ir iekļauts tiesas ceļā īstenojamo izsoļu reģistrs un tiesas ceļā īstenojamo izsoļu norises sistēma, kā arī izdod noteikumus par tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platformas organizāciju, noteikumiem un darbību.

Tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platforma un vienotais mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts darbosies, pamatojoties uz kopēju informācijas sistēmu. Šī pieeja nodrošina automatizētu datu plūsmu no vienota ievades punkta mantas apķīlāšanas lēmumiem uz pārdošanas moduli un otrādi.

Informācijas sistēma, kas darbojas kā vienots mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts, ir centralizēta datubāze, kurā apkopoti visi apķīlāšanas lēmumi, kuri pieņemti attiecībā uz kustamo īpašumu un kuri saskaņā ar likumu ir jāreģistrē.

Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Transporta un sakaru ministrija un Zemkopības ministrija (Ministerstvo na zemedelieto) elektroniski apmainās ar datiem par kustamo īpašumu, kas ir jāreģistrē katras iestādes uzturētajos reģistros, izmantojot informācijas sistēmu, kura darbojas kā vienots ievades punkts mantas apķīlāšanas lēmumiem.

Informācijas sistēma, kas Bulgārijā darbojas kā vienots ievades punkts mantas apķīlāšanas lēmumiem, nodrošinās, ka dati par kustamo īpašumu, uz kuru attiecas reģistrācijas prasība un kurš ir apķīlāts izpildes procesā, glabājas vienā centrālajā datubāzē. Piekļuve sistēmai ir pieejama visām kompetentajām iestādēm un personām gan Bulgārijā, gan ārpus tās.

Pamatojoties uz datiem informācijas sistēmā, kas darbojas kā vienots mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts, Tieslietu ministrija elektroniska administratīvā pakalpojuma veidā nosūta paziņojumus par pieņemtajiem apķīlāšanas lēmumiem. Sistēma arī ļauj veikt pieprasījumus par jebkurai personai veikto apķīlāšanu, ievērojot Likumā par elektronisko pārvaldi (Zakon za elektronnoto upravlenie) noteiktās prasības. Pakalpojumus pieprasa, izmantojot Tieslietu ministrijas elektronisko portālu.

Tieslietu ministrija iekasē maksu par sniegtajiem pakalpojumiem Ministru padomes pieņemtā tarifa noteiktajā apmērā.

Valsts un pašvaldību iestādēm, vietējās pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kas pilda valsts funkcijas, oficiāla piekļuve informācijas sistēmai ir bez maksas.

Piezīme.

Informācijas sistēma, tai skaitā informācijas sistēma, kas Bulgārijas Republikā darbojas kā vienots mantas apķīlāšanas lēmumu ievades punkts, un tiesas ceļā īstenojamo elektronisko izsoļu tiešsaistes platforma, tiks atvērta 2023. gada 1. jūlijā.