1 Ko praksē nozīmē jēdzieni “uzturlīdzekļi” un “uzturēšanas saistības”? Kurām personām ir jāmaksā uzturlīdzekļi citai personai?
Apgādība ir ģimenes tiesību norma, kuras pamatā ir viens no to pamatprincipiem — savstarpēja palīdzība starp ģimenes locekļiem jeb ģimenes solidaritātes princips. Uzturlīdzekļus parasti maksā brīvprātīgi, galvenokārt pamatojoties uz personiskām saitēm starp ģimenes locekļiem, taču tos var izpildīt arī ar tiesu starpniecību.
Slovēnijā termins “apgādība” ietver (bijušo) laulāto, bērnu un vecāku uzturēšanu. Tas nosaka uzturēšanu un atbalstu, kā arī uzturlīdzekļu un atbalsta maksājumus, ko tiesa piešķir bērnam. Tādējādi apgādība ietver visu, ko personai ir juridisks pienākums veltīt savu bērnu vai laulātā iztikas vajadzībām. Terminu var izmantot arī attiecībā uz vecāku, kam nav pietiekamu līdzekļu sevis uzturēšanai un kuru bērniem tādēļ ir saistības viņus uzturēt, uzturēšanu. Tas var attiekties arī uz uzturlīdzekļu maksājumiem uzturēšanai piešķirtas naudas summas veidā.
Vecākiem ir pienākums uzturēt savus bērnus. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 103. pants.)
Pieaugušiem bērniem ir pienākums savu iespēju robežās atbalstīt savus vecākus, ja viņiem nav pietiekamu līdzekļu sevis uzturēšanai un ja viņi nespēj iegūt šādus līdzekļus. Pieaugušam bērnam nav pienākuma uzturēt vecāku, kas neattaisnoti nav pildījis savas uzturēšanas saistības pret šo bērnu. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 124. pants.)
Laulātajiem vai ārlaulības partneriem ir pienākums atbalstīt sava laulātā vai ārlaulības partnera nepilngadīgos bērnus, kas dzīvo kopā ar viņiem, ja viens no vecākiem nav spējīgs atbalstīt bērnu. Laulātā vai ārlaulības partnera saistības izbeidzas, kad tiek pārtraukta laulība vai ārlaulības savienība ar bērna māti vai tēvu, ja vien laulības vai ārlaulības savienība neizbeidzas sakarā ar bērna mātes vai tēva nāvi. Šādā gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam vai ārlaulības partnerim ir pienākums atbalstīt viņa mirušā laulātā vai ārlaulības partnera bērnu tikai tad, ja viņš ir dzīvojis kopā ar bērnu laulības vai ārlaulības savienības izbeigšanas laikā. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 127. pants.)
Laulātajam, kam nav iztikas līdzekļu un darba, bet ne paša vainas dēļ, ir tiesības saņemt atbalstu no otra laulātā viņa iespēju robežās. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 50. pants.)
Neatkarīgs laulātais drīkst prasīt uzturlīdzekļus laulības šķiršanas tiesvedībā un arī aizpildot īpašu iesniegumu gada laikā pēc laulības šķiršanas, kas jau ir stājusies spēkā. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 81.a pants.)
2 Līdz kādam vecumam bērns ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus? Vai uzturēšanas saistību ziņā pastāv atšķirīgi noteikumi attiecībā uz nepilngadīgām un pilngadīgām personām?
Vecākiem ir saistības atbalstīt savus bērnus līdz pilngadības sasniegšanai, atbilstoši saviem līdzekļiem un iespējām nodrošinot bērna attīstībai nepieciešamos dzīves apstākļus.
Tomēr, ja bērns regulāri apmeklē izglītības iestādi, arī tad, ja ir uzņemts programmā ar nepilna laika mācībām (“izredni studij”), tad vecākiem ir jāuztur bērns arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas, taču ne ilgāk kā līdz divdesmit sešu gadu vecuma sasniegšanai.
Vecākiem ir saistības uzturēt bērnu, kas ir stājies laulībā vai dzīvo ārlaulības savienībā, tikai tādā gadījumā, ja bērna laulātais vai ārlaulības partneris nespēj viņu atbalstīt.
3 Vai man būtu jāiesniedz pieteikums kompetentā iestādē vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus? Kādi ir galvenie šīs procedūras elementi?
Attiecībā uz uzturlīdzekļiem, kas pilngadīgam bērnam jāmaksā saviem vecākiem, saņēmējam un parādniekam ir jānoslēdz notariāli apstiprināta vienošanās. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 130.a pants.)
Ja vecāki vienojas par bērna pabalstu, viņi var ierosināt tiesai izdot attiecīgu nolēmumu bezstrīdus procedūrā. Ja tiesa konstatē, ka šāda vienošanās ir pretrunā ar bērna interesēm, tā noraida šo priekšlikumu. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 130. pants.)
Neatkarīgs laulātais drīkst prasīt uzturlīdzekļus no sava laulātā šķiršanās tiesvedībā un arī aizpildot īpašu iesniegumu gada laikā pēc laulības šķiršanas, kas jau ir stājusies spēkā. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 81.a pants.)
Ja nav noslēgta vienošanās par atbalstu, puse var ierosināt tiesas prāvu kompetentajā tiesā. Rajona tiesām ir strīdus priekšmeta jurisdikcija attiecībā uz nolēmumiem uzturlīdzekļu lietās. (Civilprocesa likuma 32. pants.)
Tiesas prāvai jāietver konkrēta prasība, kurā izklāstīts lietas galvenais jautājums, kā arī blakus prasības, prasītāja prasību pamatojošie fakti, minētos faktus pamatojošie pierādījumi un citi dati, kas obligāti ir jānorāda katrā darījumā. (Civilprocesa likuma 180. pants.)
Saskaņā ar minēto likumu iesniegumā jānorāda tiesas prāva, atbilde uz tiesas prāvu, tiesiskā aizsardzība un citi atzinumi, ierosinājumi vai paziņojumi, kas iesniegti ārpus tiesvedības. Iesniegumiem jābūt saprotamiem un jāietver visa lietas iztiesāšanai nepieciešamā informācija. Iesniegumā jo īpaši jāietver atsauce uz tiesu, pušu vārds, uzvārds un pastāvīgā vai pagaidu uzturēšanās vieta, likumīgo pārstāvju vai pilnvaroto pārstāvju vārds, uzvārds, strīdus priekšmets un paziņojuma saturs. Iesniedzējam jāparaksta iesniegums, ja vien tas nav neiespējams, ņemot vērā iesnieguma veidu. Iesniedzēja paraksta oriģinālu uzskata par viņa(-as) pašrocīgu parakstu, kā arī par drošu elektronisko parakstu, kas apliecināts ar kvalificētu sertifikātu. Ja paziņojumā ir norādīta jebkāda prasība, pusei iesniegumā jānorāda fakti, uz kuriem tā atsaucas, un, ja nepieciešams, pierādījumi. (Civilprocesa likuma 105. pants.)
Ierosinot tiesas prāvu, jāsamaksā tiesas nodevas. Tiesas nodevas jāsamaksā ne vēlāk kā tiesas noteiktajā termiņā, kas norādīts rīkojumā par tiesas nodevu maksājumu. (Civilprocesa likuma 105.a pants.)
Iesniegumi jāiesniedz rakstveidā. Par rakstveida iesniegumu uzskata tādu iesniegumu, kas ir rakstīts ar roku vai drukātā veidā un ko iesniedzējs ir pašrocīgi parakstījis (fiziskā veidā iesniegts iesniegums), vai elektronisku iesniegumu, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kas apliecināts ar kvalificētu sertifikātu. Rakstveida iesniegumu iesniedz pasta sūtījuma veidā, izmantojot elektroniskos līdzekļus un sakaru tehnoloģijas vai piegādājot attiecīgajai organizācijai tieši vai ar tādas personas starpniecību, kas profesionāli nodarbojas ar iesniegumu piegādi (komerciāls piegādātājs). Elektroniskos iesniegumus iesniedz informācijas sistēmā, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus. Informācijas sistēma automātiski apstiprina iesniedzējam, ka iesniegums ir saņemts. Iesniegumus var arī iesniegt, izmantojot veidlapas paraugu vai ad hoc veidlapu. (Civilprocesa likuma 105.b pants.)
Iesniegumi, kas jāizsniedz pretējai pusei, jāiesniedz tiesā tādā eksemplāru skaitā, kā to pieprasa tiesa un pretējā puse, un tādā veidā, lai tiesa varētu tos izsniegt. Tas attiecas arī uz pievienotajiem dokumentiem. Elektroniskā veidā iesniegti iesniegumi un pievienotie dokumenti, kas jāizsniedz pretējai pusei, jāiesniedz vienā eksemplārā. Tiesa izgatavo elektroniskās kopijas vai fotokopijas tādā skaitā, kā to pieprasa pretējā puse. (Civilprocesa likuma 106. pants.) Iesniegumam pievieno dokumentu oriģinālus vai kopijas. (Civilprocesa likuma 107. pants.) Lai arī juridiskais pamats ir noteikts, tehniskie nosacījumi dokumentu elektroniskai iesniegšanai, apstrādei un pārvaldībai tiesvedībā vēl nav izpildīti.
4 Vai pieteikumu var iesniegt radinieka (ja var – kādas pakāpes) vai bērna vārdā?
Prasību par uzturlīdzekļiem iesniedz bērna likumīgais pārstāvis. Nepilngadīgos bērnus pārstāv viņu vecāki. Ja bērns ir uzņemts audžuģimenē, tad prasību iesniedz bērna aizbildnis.
Tiesai ir jāļauj bērniem, kas ir sasnieguši piecpadsmit gadu vecumu un spēj izprast savas rīcības nozīmi un tiesiskās sekas, neatkarīgi veikt procesuālās darbības kā tiesvedības pusēm. Bērna likumīgais pārstāvis var piedalīties tiesvedībā tikai tad, ja bērns nepaziņo, ka viņš uzņemas savu tiesību īstenošanu. Bērnus vecumā līdz 15 gadiem vai bērnus, kas saskaņā ar tiesas nolēmumu nespēj izprast savas rīcības nozīmi un tiesiskās sekas, pārstāv likumīgais pārstāvis.
Ja bērna un viņa likumīgā pārstāvja intereses nesakrīt, tad tiesa ieceļ bērnam īpašo pārstāvi. Tiesa tāpat rīkojas citās lietās, ja, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, tā nolemj, ka tas ir nepieciešams bērna interešu aizsardzībai. (Civilprocesa likuma 409. pants.)
5 Ja plānoju vērsties tiesā, kā es varu uzzināt, kuras tiesas jurisdikcijā ir mana lieta?
Rajona tiesām ir strīdus priekšmeta jurisdikcija attiecībā uz nolēmumiem uzturlīdzekļu lietās. (Civilprocesa likuma 32. pants.)
Vispārējā teritoriālā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras teritorijā atrodas atbildētāja pastāvīgā uzturēšanās vieta. Ja Slovēnijas tiesai ir jurisdikcija, pamatojoties uz to, ka tās teritorijā atrodas atbildētāja pagaidu uzturēšanās vieta Slovēnijā, tad vispārējā teritoriālā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras teritorijā atrodas atbildētāja pagaidu uzturēšanās vieta. Ja papildus pastāvīgajai uzturēšanās vietai atbildētājam ir arī pagaidu uzturēšanās vieta citā pilsētā un ja, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, var pieņemt, ka atbildētājs tur uzturēsies ilgāku laiku, tad tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas atbildētāja pagaidu uzturēšanās vieta, ir arī vispārējā teritoriālā jurisdikcija. (Civilprocesa likuma 47. pants.)
Ja strīdā par likumīgiem uzturlīdzekļiem prasītājs ir persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus, tad tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas prasītāja pastāvīgā vai pagaidu uzturēšanās vieta, ir arī vispārējā teritoriālā jurisdikcija. Ja strīdā par likumīgiem uzturlīdzekļiem ar starptautisku elementu Slovēnijas tiesai ir jurisdikcija, pamatojoties uz to, ka prasītājs ir bērns ar pastāvīgo uzturēšanās vietu Slovēnijā, tad teritoriālā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras teritorijā atrodas prasītāja pastāvīgā uzturēšanās vieta. Ja strīdā par likumīgiem uzturlīdzekļiem Slovēnijas tiesai ir jurisdikcija, pamatojoties uz to, ka atbildētājam Slovēnijā pieder īpašums, no kura varētu maksāt uzturlīdzekļus, teritoriālā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras teritorijā atrodas minētais īpašums. (Civilprocesa likuma 50. pants.)
6 Vai man kā pieteikuma iesniedzējam jāizmanto starpnieka (piem., advokāta, centrālās vai vietējās iestādes u. c.) pakalpojumi, lai uzsāktu tiesvedību? Ja nē – kāda ir kārtība?
Puses var veikt tiesiskus darījumus personīgi vai ar pilnvarotas personas starpniecību. Rajona tiesā notiekošā tiesvedībā pilnvarotā persona var būt tikai advokāts vai cita persona, kas ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu. (Civilprocesa likuma 86. un 87. pants.)
7 Vai man, lai uzsāktu tiesvedību, būs jāmaksā nodevas? Ja jā, tad kāds būs to apmērs? Vai varu saņemt juridisko palīdzību procesuālo izdevumu segšanai, ja man nav pietiekamu finanšu līdzekļu?
Jā, ierosinot tiesas prāvu, ir jāsamaksā tiesas nodevas. Tiesas nodevas jāsamaksā ne vēlāk kā tiesas noteiktajā termiņā, kas norādīts rīkojumā par tiesas nodevu maksājumu. (Civilprocesa likuma 105.a pants.)
Ja tiesībpamatots prasījums attiecas tikai tiesības uz likumīgiem uzturlīdzekļiem vai prasības par individuālām likumīgo uzturlīdzekļu summām, tad tiesas nodevas izvērtē, pamatojoties uz izskatāmās lietas vērtību, ko aprēķina, summējot iemaksas trīs mēnešu apmērā, ja vien uzturlīdzekļi netiek pieprasīti par īsāku periodu. (Likuma par tiesas nodevām 23. pants.)
Taču, ja uzturlīdzekļi tiek prasīti bērna aizgādības procesa ietvaros, tiek noteikta standarta tiesas nodevas maksa 45 euro apmērā (Likuma par tiesas nodevām nodevu plāna 1212. virsraksts).
Jā, lai segtu tiesvedības izmaksas, ir pieejama bezmaksas juridiskā palīdzība. Par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu lemj rajona tiesas priekšsēdētājs. (Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību 2. pants.)
Atteikšanās no tiesībām, atlikšana vai tiesas nodevu apmaksa pa daļām ir jāpieprasa atsevišķi, šādu prasību iesniedzot tiesai, kuras pārziņā ir pamata lieta. (Likuma par tiesu nodevām 12. pants.)
8 Kāda veida uzturlīdzekļus tiesa visticamāk piespriedīs? Kā tiek aprēķināts uzturlīdzekļu apmērs? Vai tiesas nolēmumu ir iespējams pārskatīt, ja mainās dzīves dārdzība vai ģimenes apstākļi? Ja jā – kā (piem., piemērojot automātiskas indeksācijas sistēmu)?
Uzturlīdzekļus nosaka kā ikmēneša summu un apmaksā avansa veidā, un tos var prasīt no brīža, kad ir ierosināta tiesas prāva uzturlīdzekļu lietā. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 132.c pants.)
Nosakot uzturlīdzekļus, pienācīgi ņem vērā prasītāja vajadzības un parādnieka materiālo stāvokli un ienākumu gūšanas spējas. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 129. pants.)
Izvērtējot bērnu apgādību, tiesai ir jārīkojas bērna labākajās interesēs, nosakot pienācīgu līmeni, lai nodrošinātu apmierinošu bērna fizisko un garīgo attīstību. Uzturlīdzekļiem ir jāaptver bērna dzīvošanas izmaksas, jo īpaši pajumtes, pārtikas, apģērba, apavu, aprūpes un aizsardzības, izglītības, mācību, atpūtas, izklaides un citu īpašu vajadzību izmaksas. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 129.a pants.)
Pēc saņēmēja vai parādnieka pieprasījuma tiesa var palielināt, samazināt vai atcelt noteiktos uzturlīdzekļus, izmantojot izpildu instrumentu, ja ir radušās izmaiņas prasītāja vajadzībās vai parādnieka iespējās, kas kalpoja par pamatu uzturlīdzekļu summas noteikšanai. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 132. pants.)
Ar izpildu instrumentu noteiktos uzturlīdzekļus reizi gadā pielāgo atbilstoši patēriņa cenu indeksam Slovēnijā. Pielāgošanu veic martā, izmantojot kopējo patēriņa cenu pieaugumu kopš mēneša, kurā iepriekšējo reizi noteikta vai pielāgota uzturlīdzekļu summa. Par ģimenes lietām atbildīgais ministrs publicē uzturlīdzekļu pielāgošanas faktoru Slovēnijas Republikas Oficiālajā biļetenā. Sociālās labklājības centrs rakstiski informē kreditoru un debitoru par katru pielāgojumu un par uzturlīdzekļu jauno summu. Sociālās labklājības centra paziņojums kopā ar tiesas izlīgumu, galīgo tiesas lēmumu vai notariālo izpildu dokumentu veido izpildu instrumentu. (Laulības un ģimenes attiecību likuma 82.d pants.).
9 Kā un kam uzturlīdzekļi tiks maksāti?
Šādu lēmumu pieņem tiesa. Bērna pabalstu parasti deponē bērna likumīgā pārstāvja bankas kontā. Pieaugušā pabalstu deponē viņa bankas kontā.
10 Ja attiecīgā persona (parādnieks) nevēlas uzturlīdzekļus maksāt labprātīgi, kādus piespiedu pasākumus var piemērot?
Ja parādnieks nepilda savas saistības maksāt uzturlīdzekļus labprātīgi saskaņā ar izpildes instrumentu (spriedumu, tiesas rīkojumu, izpildāmu, notariāli apstiprinātu dokumentu, kam pievienots paziņojums par uzturlīdzekļu noteikšanu), tad, lai panāktu saistību izpildi, saņēmējs var iesniegt tiesā izpildes priekšlikumu saskaņā ar Likuma par civilprasību izpildi un aizsardzību noteikumiem.
11 Īsumā aprakstiet ierobežojumus, kas attiecas uz izpildes darbībām, jo īpaši noteikumus parādnieka aizsardzībai un noilguma termiņus Jūsu valsts izpildes sistēmā.
Informācija ir pieejama e-tiesiskuma portālā: Tiesu lēmumu izpildes procedūras.
12 Vai ir kāda organizācija vai iestāde, kas var palīdzēt piedzīt uzturlīdzekļus?
Sākotnējo informāciju par uzturlīdzekļiem sniedz sociālās labklājības centri.
Rajona tiesām ir strīdus priekšmeta jurisdikcija attiecībā uz nolēmumiem uzturlīdzekļu lietās. Procesā iesaistītās puses var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību advokāta pārstāvības veidā un atbrīvojumu no tiesvedības izmaksu samaksas.
Ja atbildīgā puse nesamaksā uzturlīdzekļus, bērna likumīgais pārstāvis vai pieaugušais uzturlīdzekļu saņēmējs var iesniegt izpildes prasību kompetentajā vietējā tiesā. Palīdzību par izpildes prasību iesniegšanu sniedz sociālās labklājības centri, vietējās tiesas, juridiskie konsultanti un Slovēnijas Republikas Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturlīdzekļu fonds.
13 Vai organizācijas (valdības vai privātas) var iepriekš pilnībā vai daļēji izmaksāt uzturlīdzekļus parādnieka vietā?
Ja atbildīgā puse nesamaksā uzturlīdzekļus, nepilngadīga bērna likumīgais pārstāvis var iesniegt prasību par uzturlīdzekļu maksājumu no Slovēnijas Republikas Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturlīdzekļu fonda, bet tikai pamatojoties uz galīgu un izpildāmu tiesas lēmumu vai izlīgumu, kurā noteikta uzturlīdzekļu summa, un ar nosacījumu, ka likumīgais pārstāvis ir vai nu neveiksmīgi mēģinājis pats panākt uzturlīdzekļu samaksu, vai arī ir iesniedzis pienācīgi aizpildītu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs.
Tiesības saņemt kompensācijas uzturlīdzekļus ir bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī:
- Slovēnijas Republikas pilsoņiem ar pastāvīgo uzturēšanās vietu Slovēnijā;
- ārvalstu pilsoņiem ar pastāvīgo uzturēšanās vietu Slovēnijā, ja to paredz starptautisks nolīgums vai savstarpības princips.
14 Ja atrodos šajā dalībvalstī un parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī:
14.1 Vai varu saņemt palīdzību no kādas iestādes vai privātas organizācijas šajā dalībvalstī?
Jā. Palīdzību uzturlīdzekļu lēmumu izpildē sniedz Slovēnijas Republikas Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturēšanas fonds, kas saskaņā ar Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās izvēlēta par centrālo iestādi. Slovēnijas Republikas Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturēšanas fonds ir arī izvēlēts par centrālo iestādi saskaņā ar Hāgas Konvenciju par starptautisku bērna pabalstu prasību izpildi un citiem ģimenes uzturēšanas veidiem un par pārsūtīšanas un saņemšanas aģentūru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (Ņujorkas) Konvenciju par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs.
14.2 Ja jā – kā sazināties ar šo iestādi vai privāto organizāciju?
Kontaktinformācija:
Slovēnijas Republikas Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturlīdzekļu fonds (Javni štipendijski, razvojni, invalidski in preživninski sklad Republike Slovenije)
Dunajska cesta 20
1000 Ljubljana
Tālrunis: +386 1 4720 990
Fakss: +386 1 4345 899
E-pasts: jpsklad@jps-rs.si
Tīmekļa vietne: http://www.jpi-sklad.si/
15 Ja parādnieks ir šajā dalībvalstī un es atrodos citā valstī:
15.1 Vai varu tieši iesniegt lūgumu šādai iestādei vai privātai organizācijai šajā dalībvalstī?
Nē. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 4/2009 55. pantu pieteikumus par uzturlīdzekļu piedziņu iesniedz ar tās dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo, un pēc tam šī centrālā iestāde nosūta pieteikumu Slovēnijas centrālajai iestādei, t. i., Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturēšanas fondam.
15.2 Ja jā – kā sazināties ar šo iestādi vai privāto organizāciju un kāda veida palīdzību iespējams saņemt?
Regulā nav paredzēta tieša saziņa starp pieteikuma iesniedzēju, kas uzturas ārvalstīs, un Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturēšanas fondu kā centrālo iestādi.
Saziņu nodrošina pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas dalībvalsts centrālā iestāde. Pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas dalībvalsts centrālā iestāde sniedz jebkādu palīdzību, iesniedzot pareizi un pienācīgi aizpildītu pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu Slovēnijā, un kopā ar visiem pielikumiem pieteikumu nosūta Valsts stipendiju, attīstības, invaliditātes un uzturēšanas fondam, kas izskata pieteikumu, vajadzības gadījumā pieprasa papildu informāciju vai labojumus un pārstāv prasītāju izpildes procesā Slovēnijas tiesās un citās struktūrās.
16 Vai šai dalībvalstij ir saistošs 2007. gada Hāgas protokols?
Jā.
17 Ja šai dalībvalstij 2007. gada Hāgas protokols nav saistošs – kādi tiesību akti būs piemērojami uzturēšanas prasībai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem starptautisko privāttiesību jomā? Kādi ir šie atbilstošie noteikumi starptautisko privāttiesību jomā?
/
18 Kādi ir noteikumi par tiesu pieejamību pārrobežu lietās Eiropas Savienībā (atbilstoši Uzturēšanas saistību regulas V nodaļas struktūrai)?
Bezmaksas juridiskā palīdzība ir pieejama, lai segtu tiesvedības izmaksas. Par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu lemj rajona tiesas priekšsēdētājs. (Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību 2. pants.)
Bezmaksas juridisko palīdzību var apstiprināt attiecībā uz juridisku konsultāciju, juridiskas pārstāvības un citiem likumā noteiktiem juridiskiem pakalpojumiem, uz jebkāda veida tiesisko aizsardzību visās Slovēnijas tiesās ar vispārēju kompetenci un specializētajās tiesās, Slovēnijas Republikas Konstitucionālajā tiesā un visās Slovēnijas organizācijās, iestādēs un attiecībā uz personām, kas atbild par strīdu ārpustiesas izšķiršanu, kā arī attiecībā uz tiesas procesa izmaksu atlīdzības atlikšanu. (Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību 7. pants.)
Saskaņā ar šo likumu saņēmēji ir: 1) Slovēnijas pilsoņi; 2) ārvalstu pilsoņi ar Slovēnijas pastāvīgās vai pagaidu uzturēšanās atļaujām un personas bez pilsonības (bezvalstnieki), kas likumīgi uzturas Slovēnijā; 3) citi ārvalstu pilsoņi saskaņā ar savstarpīguma noteikumiem un Slovēnijai saistošajos starptautiskajos nolīgumos noteiktajos gadījumos; 4) nevalstiskās organizācijas un asociācijas, kas darbojas uz bezpeļņas principiem un sabiedrības interesēs un ir reģistrētas attiecīgajā reģistrā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, ar sabiedrības interesēs veiktām darbībām vai ar to dibināšanas mērķi saistītajos strīdos; 5) citas personas, attiecībā uz kurām Slovēnijai saistošie tiesību akti vai starptautiski nolīgumi nosaka, ka tām ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. (Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību 10. pants.)
Personas, kuras var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību jebkurā tiesvedības posmā. Pieņemot lēmumu par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu, tiek noteikts prasītāja finanšu stāvoklis, kā arī tiek ņemti vērā citi šajā likumā noteiktie nosacījumi. (Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību 11. pants.)
Saskaņā ar Regulas 46. pantu šāds atbrīvojums ir piemērojams visos gadījumos, kuros saņēmēja prasība ir iesniegta saskaņā ar Regulas 56. pantu un attiecas uz uzturēšanas saistībām, kas rodas no vecāku pienākumiem pret personu, kas jaunāka par 21 gadu.
19 Kādus pasākumus šī dalībvalsts ir veikusi, lai nodrošinātu Uzturēšanas saistību regulas 51. pantā minēto funkciju īstenošanu?
Nav pieņemti pasākumi attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 51. panta īstenošanu.
