1 Ko praksē nozīmē jēdzieni “uzturlīdzekļi” un “uzturēšanas saistības”? Kurām personām ir jāmaksā uzturlīdzekļi citai personai?
Saskaņā ar Ģimenes un aizgādības likuma 128. pantu “uzturēšanas saistības” ir prasība, lai asinsradinieks taisnā līnijā vai brālis vai māsa nodrošina iztikas līdzekļus (tostarp apģērbam, pārtikai, mājvietai, kurināmajam un zālēm) un vajadzības gadījumā arī audzināšanai (tostarp fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanai un piekļuvei izglītībai un kultūrai).
“Uzturlīdzekļi” ir pabalsts skaidrā naudā vai natūrā. Attiecībā uz bērniem tas ietver arī personīgo ieguldījumu viņu audzināšanā un darbu kopīgajā mājsaimniecībā saskaņā ar uzturēšanas saistībām.
“Uzturēšanas prasība” ir vienas personas tiesības pieprasīt, lai otra persona pilda savas uzturēšanas saistības attiecībā pret pirmo.
Vispārējais princips paredz, ka uzturēšanas saistības izriet no dažāda veida ģimenes attiecībām. Atkarībā no ģimenes attiecību veida Polijas tiesību aktos izšķirti dažādi uzturēšanas saistību veidi.
1. Uzturēšanas saistības radinieku starpā (īpaša kategorija — bērna uzturēšanas saistības): radinieku gadījumā tiesības saņemt uzturlīdzekļus ir tikai tām personām, kurām ir finansiālas grūtības. Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kas vēl nespēj nodrošināt paši sevi, ja vien ienākumi no bērna īpašuma nav pietiekami bērna uzturēšanai un audzināšanai. Sasniedzot 18 gadu vecumu, bērns zaudē tiesības uz uzturlīdzekļiem, izņemot, ja viņš vēlas turpināt mācīties un viņa līdzšinējie sasniegumi attaisno šādu izvēli vai uzturēšanas saistības ir jāsaglabā sakarā ar bērna veselības stāvokli vai individuālo situāciju. Turklāt vecākiem nav jāmaksā uzturlīdzekļi bērnam, kas ir vecāks par 18 gadiem un, lai gan ir gatavs strādāt, turpina mācīties un pēc tam atstāj mācības novārtā, viņa sasniegumi nav pietiekami, atzīmes nav apmierinošas un viņš nenokārto eksāmenus noteiktajos termiņos un tādējādi nepabeidz savas studijas laikā, kas ir paredzēts attiecīgajai studiju programmai.
Ja nav iespējams saņemt uzturlīdzekļus vai arī to saņemšana ir saistīta ar pārmērīgām grūtībām, uzturlīdzekļu maksājumus var pieprasīt no citiem radiniekiem (piem., bērna vecvecākiem, kuri ir tā parādnieka vecāki, kas izvairās no saistību pildīšanas).
2. Uzturēšanas saistības, kas izriet no adopcijas: ja adopcija ietekmē tikai attiecības starp adoptētāju un adoptēto personu, adoptētāja uzturēšanas saistības pret adoptēto personu ir prioritāras pār adoptētās personas augšupējo radinieku un māsu vai brāļu uzturēšanas saistībām, savukārt adoptētās personas uzturēšanas saistības pret saviem augšupējiem radiniekiem un māsām vai brāļiem ir sekundāras. Pārējos jautājumos attiecībā uz adoptēto personu piemēro 1. punktā paredzētos noteikumus.
3. Uzturēšanas saistības audžuvecāku un audžubērnu starpā (audžumāte, audžutēvs, audžubērni): tikai tām personām, kurām ir finansiālas grūtības, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus un tikai tad, ja attiecīgajā situācijā uzturēšanas saistību uzlikšana atbilstu vispārpieņemtām sociālajām normām. Polijas tiesību aktos un jurisprudencē “finansiālas grūtības” nozīmē to, ka persona nespēj apmierināt savas pamatotās vajadzības no saviem līdzekļiem un ar saviem centieniem.
4. Uzturēšanas saistības laulāto starpā laulības laikā: saskaņā ar Ģimenes un aizgādības likuma 27. pantu ģimenes locekļi var pieprasīt “vienādu dzīves līmeni” visiem ģimenes locekļiem.
5. Uzturēšanas saistības laulāto starpā pēc laulības izbeigšanās: ja tiek uzskatīts, ka tikai viens no laulātajiem ir atbildīgs par laulības iziršanu, un laulības šķiršanas dēļ būtiski pasliktinās otra laulātā finanšu stāvoklis, otrais laulātais var pieprasīt rūpēties par viņa(-as) pamatotajām vajadzībām, pat ja viņam(-ai) nav finansiālu grūtību. Citos gadījumos laulātais, kuram ir finansiālas grūtības, drīkst pieprasīt uzturlīdzekļus no sava bijušā laulātā, lai apmierinātu savas pamatotās vajadzības proporcionāli bijušā laulātā pelnītspējai un finansiālajai situācijai. Laulātā uzturēšanas saistības beidzas, ja šis laulātais stājas laulībā atkārtoti. Tomēr, ja uzturēšanas saistības ir uzliktas šķirtajam laulātajam, kas nebija atbildīgs par laulības iziršanu, tās arī beidzas piecus gadus pēc tiesas lēmuma par laulības šķiršanu, ja vien tiesa nelemj, ka piecu gadu periods ir jāpagarina pēc tā laulātā pieprasījuma, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatojoties uz izņēmuma apstākļiem.
6. Ārlaulībā dzimuša bērna tēva uzturēšanas saistības pret bērna māti: tēvam, kas nav mātes vīrs, atbilstīgi viņa finansiālajiem apstākļiem ir jāpiedalās ar grūtniecību un dzemdībām saistīto izmaksu segšanā, kā arī jāsedz mātes uzturlīdzekļi trīs mēnešu apmērā bērna dzimšanas laikā. Svarīgu iemeslu dēļ māte drīkst pieprasīt tēva līdzdalību uzturlīdzekļu izmaksu segšanā par periodu, kas pārsniedz trīs mēnešus.
2 Līdz kādam vecumam bērns ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus? Vai uzturēšanas saistību ziņā pastāv atšķirīgi noteikumi attiecībā uz nepilngadīgām un pilngadīgām personām?
Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kas vēl nespēj paši sevi apgādāt. Tā kā bērniem ir jāmācās līdz 18 gadu vecumam, parasti viņiem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz pilngadības sasniegšanai vai līdz maģistrantūras studiju vai augstākās profesionālās izglītības studiju programmas pabeigšanai.
Pabalstus no valsts uzturlīdzekļu fonda izmaksā uzturlīdzekļu saņēmējiem līdz 18 gadu vecumam. Šādām personām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz 25 gadu vecumam, ja tās turpina izglītoties skolās vai augstākās izglītības iestādēs, un uz nenoteiktu laikposmu, ja minētās personas ir atzītas par personām ar smagu invaliditāti.
3 Vai man būtu jāiesniedz pieteikums kompetentā iestādē vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus? Kādi ir galvenie šīs procedūras elementi?
Jā, iespējamas turpmāk norādītās situācijas.
1. Persona, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, brīvprātīgi pilda uzturēšanas saistības.
2. Puses noslēdz izlīgumu uzturēšanas saistību jautājumā.
3. Ja uzturlīdzekļu maksātājs nepilda savu pienākumu, uzturlīdzekļu prasījumu iesniedz rajona tiesā (sąd rejonowy), kuras jurisdikcijā ir tās personas dzīvesvieta, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (Civilprocesa likuma 32. pants), vai atbildētāja dzīvesvieta (Civilprocesa likuma 27. panta 1. punkts), vai apgabaltiesā (sąd okręgowy), ja šādu prasību iesniedz laulību šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedības laikā.
Par prasības iesniegšanu tiesas nodevas nav jāmaksā. Tomēr tai ir jāatbilst procesuālam dokumentam piemērojamām prasībām, proti, dokumentam jāietver: tās tiesas nosaukums, kurā tiek iesniegts lūgumraksts; pušu, to likumīgo pārstāvju un pilnvaroto personu vārds un uzvārds; procesuālā dokumenta veids; skaidrs prasījuma izklāsts; prasības vērtība; to faktu izklāsts, kas pamato prasību un vajadzības gadījumā arī tiesas jurisdikciju; puses vai tās likumīgā pārstāvja, vai pilnvarotās personas (dokumentam jāpievieno pilnvara) paraksts; pielikumu saraksts; pušu, to likumīgo pārstāvju un pilnvaroto personu dzīvesvietas vai juridiskā adrese un prasības izklāsts. Iesniedzot nākamos procesuālos dokumentus, tajos jānorāda dokumenta numurs.
4 Vai pieteikumu var iesniegt radinieka (ja var – kādas pakāpes) vai bērna vārdā?
Prasību piešķirt uzturlīdzekļus tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt:
– pilnvarotā persona, kas var būt ne tikai advokāts un juriskonsults, bet arī šādas personas: vecāki, laulātais, māsa vai brālis, augšupējs radinieks vai persona, kuru saista adopcijas attiecības ar personu, kam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, kā arī persona, kas pārvalda šādas personas īpašumu;
– pārstāvis no vietējās iestādes, kas ir atbildīga par sociālo palīdzību (saskaņā ar 2004. gada 12. marta Likumu par sociālo palīdzību (2004. gada oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, Nr. 64, 593. punkts)), šāds pārstāvis ir vietējā sociālā palīdzības centra vai rajona ģimenes atbalsta centra vadītājs;
– tādas sabiedriskas organizācijas pārstāvis, kuras mērķis ir palīdzēt ģimenēm (šādu organizāciju saraksts ir ietverts tieslietu ministra 2000. gada 10. novembra noteikumos (2000. gada oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, Nr. 100, 1080. punkts);
– prokurors, ja tas atbilst tiesiskuma nodrošināšanas un valsts interesēm.
Likumīgais pārstāvis rīkojas to nepilngadīgo vārdā, kam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Savukārt, sasniedzot pilngadību, bērniem jārīkojas pašiem.
Kopdzīves partneris vai paziņa nevar rīkoties tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja vien viņš(-a) nav kāda no iepriekš minētajām personām.
5 Ja plānoju vērsties tiesā, kā es varu uzzināt, kuras tiesas jurisdikcijā ir mana lieta?
Saskaņā ar Civilprocesa likumu uzturēšanas saistību lietas ir piekritīgas rajona tiesai. Vietējo jurisdikciju nosaka atkarībā no tās personas dzīvesvietas, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, vai atkarībā no atbildētāja dzīvesvietas. Tiesas, kurām ir jurisdikcija pār konkrētām pašvaldībām, ir minētas tieslietu ministra 2012. gada 25. oktobra Noteikumos par apelācijas tiesu, reģionālo tiesu un rajona tiesu atrašanās vietu un jurisdikciju (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2012. gads, 1223. punkts).
Reģionālajām tiesām ir jurisdikcija lietās, kas attiecas uz ES dalībvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu Polijā (Civilprocesa likuma 11511. panta 1. punkts), ja nolēmuma pieņemšanas laikā valstij, kurā tas tika pieņemts, vēl nebija saistošs Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem (OV L 331, 16.12.2009., 17. lpp.).
Rajonu tiesai atbilstīgi Civilprocesa likuma 115311. pantam ir jāpasludina par izpildāmiem tie ārvalstu spriedumi, kas pieņemti pēc 2011. gada 18. jūnija ES valstīs, izņemot Horvātiju, Dāniju un Apvienoto Karalisti.
6 Vai man kā pieteikuma iesniedzējam jāizmanto starpnieka (piem., advokāta, centrālās vai vietējās iestādes u. c.) pakalpojumi, lai uzsāktu tiesvedību? Ja nē – kāda ir kārtība?
Advokāta pārstāvība uzturlīdzekļu prasījumu lietās nav vajadzīga. Puses drīkst rīkoties savā vārdā vai izmantot profesionālus starpniekus.
Sīkāku informāciju par iespējām izmantot tiesas ex officio iecelta advokāta palīdzību tās puses pārstāvībai, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, skatīt 7. un 20. punktā.
7 Vai man, lai uzsāktu tiesvedību, būs jāmaksā nodevas? Ja jā, tad kāds būs to apmērs? Vai varu saņemt juridisko palīdzību procesuālo izdevumu segšanai, ja man nav pietiekamu finanšu līdzekļu?
Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem uzturlīdzekļu prasītājs un atbildētājs ar uzturlīdzekļu samazināšanu saistītā lietā ir atbrīvoti no tiesas izdevumu segšanas (96. panta 1. un 2. punkts 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesu izdevumiem civillietās (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2005. gads, Nr. 167, 1398. punkts ar grozījumiem)). Šis atbrīvojums ir pilnīgs, t. i., attiecīgā persona nesedz nekādus tiesas izdevumus, apelācijas izdevumus vai sprieduma izpildes izdevumus.
Turklāt persona, kas ir atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas, drīkst pieprasīt juridisko palīdzību, kas izpaužas kā ex officio iecelta advokāta pakalpojumi. Ja pieteikums par advokāta iecelšanu tiek pieņems, tā atlīdzību sedz pretējā puse tai, kurai ir iecelts advokāts. Ja minētā persona lietu zaudē, advokāta atlīdzību sedz Valsts kase.
ES dalībvalsts valstspiederīgo tiesības šajā jautājumā regulē 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām saņemt palīdzību civillietu tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs (Oficiālais Vēstnesis Dziennik Ustaw, 2005. gads, Nr. 10, 67. punkts ar grozījumiem). Informācija par šo likumu ir atrodama Polijas sniegtajā informācijā par juridisko palīdzību.
8 Kāda veida uzturlīdzekļus tiesa visticamāk piespriedīs? Kā tiek aprēķināts uzturlīdzekļu apmērs? Vai tiesas nolēmumu ir iespējams pārskatīt, ja mainās dzīves dārdzība vai ģimenes apstākļi? Ja jā – kā (piem., piemērojot automātiskas indeksācijas sistēmu)?
Uzturlīdzekļu apjoms ir atkarīgs no uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas un finansiālajām iespējām un no tās personas pamatotajām vajadzībām, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Tās personas pamatotās vajadzības, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ietver visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņa(-as) iztiku ne tikai materiāli, bet arī citos veidos (kultūras un garīgajā jomā). Nepilngadīgo vajadzības ietver arī viņu audzināšanas izdevumus. Novērtējot uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspēju un finansiālās iespējas, tiek ņemti vērā nevis viņa(-as) faktiski nopelnītie ienākumi, bet gan tie, ko varētu nopelnīt, ja viņš(-a) pilnībā izmantotu savu pelnītspēju. Tas nozīmē to, ka arī bezdarbniekam, kuram nav regulāru ienākumu, var piespriest maksāt uzturlīdzekļus un šie maksājumi tiks piedzīti.
Ja apstākļi mainās, var pieprasīt grozīt tiesas nolēmumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem. Šādas izmaiņas drīkst pieprasīt abas uzturēšanas saistību puses. Atkarībā no faktiskajiem apstākļiem tās var prasīt atcelt uzturēšanas saistības vai palielināt vai samazināt uzturlīdzekļu apmēru. Priekšnoteikums pabalsta summas maiņai ir vai nu personas, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatoto vajadzību palielināšanās vai samazināšanās, vai uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas palielināšanās vai samazināšanās.
Polijā nav noteikts konkrēts uzturlīdzekļu apmērs un uzturlīdzekļu summu neaprēķina kā fiksētu procentuālo daļu no uzturlīdzekļu maksātāja ienākumiem. 2014. gadā minimālā darba alga bija PLN 1 680 (aptuveni EUR 400) bruto. 2013. gadā mēneša vidējais atalgojums bija PLN 3 650 (aptuveni EUR 900) bruto. Praksē vairumā gadījumu tiesu piespriestā uzturlīdzekļu summa svārstās no PLN 300 līdz PLN 1 000 mēnesī vienam bērnam. Uzturlīdzekļu summai nepiemēro automātisku indeksāciju atkarībā no bērna vecuma vai inflācijas līmeņa.
9 Kā un kam uzturlīdzekļi tiks maksāti?
Maksātājs ir tā persona, kas ir nosaukta par parādnieku izpildes rīkojumā. Piešķirtos uzturlīdzekļus, Polijā vienmēr maksā Polijas zlotos nepilngadīgā likumīgajam pārstāvim (skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu) katru mēnesi, parasti līdz mēneša 10. datumam. Kavēta maksājuma gadījumā spriedumos ir paredzēts piemērot likumā noteiktos procentus (13 % likme gadā kopš 2008. gada) no nesamaksātās summas (sk. Polijas sniegto informāciju par likumā noteiktajiem procentiem).
Tādējādi uzturēšanas saistības parasti sedz tikai uzturlīdzekļu maksātājs. Ja minētā persona nemaksā brīvprātīgi, persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt pieteikumu par sprieduma izpildi kompetentai izpildes iestādei (parasti tas ir tiesu izpildītājs). Izpildi var uzsākt arī ex officio pēc pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas pieņēmusi nolēmumu par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu. Persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt izpildes rīkojumu arī parādnieka darbavietā vai iestādē, kas maksā parādniekam pensiju, un pieprasīt, lai maksājamo uzturlīdzekļu summu atskaita no parādniekam izmaksājamās summas. Šāda prasība maksājumu iestādei ir saistoša.
Lai varētu vērst piedziņu pret parādnieka nekustamo īpašumu, nepieciešams atsevišķs pieteikums.
10 Ja attiecīgā persona (parādnieks) nevēlas uzturlīdzekļus maksāt labprātīgi, kādus piespiedu pasākumus var piemērot?
Ja uzturlīdzekļu maksātājs nepilda uzturēšanas saistības brīvprātīgi, viņu var piespiest to darīt (Sk. 9. punktu).
Turklāt saskaņā ar Krimināllikuma 209. pantu pastāvīga uzturlīdzekļu nemaksāšana ir sodāms nodarījums, par ko var piespriest naudas sodu, noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītus pasākumus vai brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem.
Kā noteikts 5. panta 3. punkta 3. apakšpunktā 2007. gada 7. septembra Likumā par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2009. gads, Nr. 1, 7. punkts ar grozījumiem), kompetentā iestāde var lūgt apturēt parādnieka autovadītāja apliecības darbību.
Ja piedziņa ir nesekmīga, tiesu izpildītājs var lūgt, lai parādnieku reģistrē maksātnespējīgo parādnieku reģistrā.
11 Īsumā aprakstiet ierobežojumus, kas attiecas uz izpildes darbībām, jo īpaši noteikumus parādnieka aizsardzībai un noilguma termiņus Jūsu valsts izpildes sistēmā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1083. panta 2. punktu nesamaksātos uzturlīdzekļus var atgūt pilnībā, piemērojot arestu bankas kontam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 833. panta 1. punktu sprieduma izpildi vērš uz darba samaksu atbilstīgi Darba likuma noteikumiem. Parasti arestu var piemērot 60 % no darba algas. Arestu var piemērot arī līdz 3/5 apmērā no summām, ko Valsts kase piešķīrusi īpašiem mērķiem, jo īpaši no dotācijām un atbalstiem (Civilprocesa likuma 831. panta 1. un 2. punkts).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 829. pantu sprieduma izpildi nevērš uz:
– mājsaimniecības izstrādājumiem un ikdienas apģērbu, kas nepieciešams parādniekam un apgādājamajiem ģimenes locekļiem, kā arī uz pakalpojumu vai profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo apģērbu;
– instrumentiem un citiem priekšmetiem, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus, kas parādniekam nepieciešami atalgota darba veikšanai;
– pārtikas un degvielas krājumiem, kas vienā mēnesī nepieciešami parādniekam un apgādājamajiem ģimenes locekļiem;
– naudu, kas nepieciešama parādniekam un viņa(-as) ģimenei divu nedēļu iztikai;
– mācībām nepieciešamajiem priekšmetiem, personīgajiem dokumentiem, dekorācijām, reliģijas praksē izmantotajiem priekšmetiem un ikdienas priekšmetiem, kuru pārdošanas summa būtu ievērojami zemāka par to vērtību, bet kuri parādniekam ir nozīmīgi ikdienas lietošanā.
Turklāt Civilprocesa likuma 831. pantā paredzēts, ka sprieduma izpildi nevērš jo īpaši uz sociālās palīdzības pabalstiem 2004. gada 12. marta Likuma pa sociālo palīdzību (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2013. gads, 182. punkts ar grozījumiem) izpratnē un uz summām, kas parādniekam pienākas no valsts budžeta vai Nacionālā Veselības fonda (Narodowy Fundusz Zdrowia) attiecībā uz veselības aprūpes pabalstu nodrošināšanu atbilstīgi 2004. gada 27. augusta Likumam par veselības aprūpes pabalstiem, ko finansē no valsts līdzekļiem (Oficiālais Vēstnesis Dziennik Ustaw, 2008. gads, Nr. 164, 1027. punkts ar grozījumiem), pirms šādi pabalsti ir piešķirti un līdz 75 % apmērā no katra maksājuma.
Ģimenes un aizgādības likuma 137. panta 1. punktā paredzēts, ka uzturēšanas prasībām piemēro trīs gadu noilgumu.
Civillikuma 121. panta 1. punktā paredzēts, ka noilguma termiņš nesākas un, ja tas ir sācies, to aptur tajos gadījumos, kad tiek iesniegta bērnu prasība pret vecākiem aizgādības tiesību laikā.
Ja parādnieks apšauba, ka uzturēšanas saistības pret pieaugušu bērnu ir likumīgas, tiesu izpildītājs var lūgt prasītājam uzrādīt apliecinājumu, kas apstiprina, ka viņš(-a) turpina mācības, negūst ienākumus vai saņem medicīnisko aprūpi un tādēļ joprojām ir nepieciešams parādnieka finansiālais atbalsts.
12 Vai ir kāda organizācija vai iestāde, kas var palīdzēt piedzīt uzturlīdzekļus?
Kā minēts 4. punktā, prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, cita starpā var iesniegt sociālo palīdzības centru un atsevišķu sociālo organizāciju vadītāji, vietējo pašvaldību pārstāvji, kas ir atbildīgi par sociālo palīdzību, un dažos gadījumos prokurors. Šīs organizācijas un personas var arī atbalstīt prasītāju, piedaloties jau notiekošā tiesas procesā par uzturlīdzekļu piešķiršanu. Šādā gadījumā to pienākums ir atbalstīt personu, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, tiesvedības laikā.
Reģionālās tiesas palīdz personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, iesniegt pieteikumus par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs.
13 Vai organizācijas (valdības vai privātas) var iepriekš pilnībā vai daļēji izmaksāt uzturlīdzekļus parādnieka vietā?
2007. gada 7. septembra Likums par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2009. gads, Nr. 1, 7. punkts ar grozījumiem), paredz noteikumus par valsts palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja sprieduma izpilde ir bijusi nesekmīga.
Pabalstus no uzturlīdzekļu fonda var saņemt tikai tad, ja ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz PLN 725 (aptuveni EUR 170) mēnesī. Pieteikumu iesniedz pašvaldības vai pilsētas pārvaldei ar jurisdikciju attiecībā uz tās personas dzīvesvietu, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus.
Tomēr, ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus avansā, dzīvo iestādē, kas nodrošina pilna laika apgādību (piemēram, sociālās palīdzības centrā, bērnu namā, labošanas darbu kolonijā, vai ieslodzījuma vietā), vai audžuģimenē vai ir precējusies, vai tai ir bērns un tā ir tiesīga saņemt ģimenes pabalstu, avansu šai personai nepiešķir.
Šo likumu var piemērot tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, dzīvo Polijā.
Plašāka informācija ir pieejama šajā vietnē: http://www.mpips.gov.pl/wsparcie-dla-rodzin-z-dziecmi/fundusz-alimentacyjny/swiadczenia-z-funduszu-alimentacyjnego/.
14 Ja atrodos šajā dalībvalstī un parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī:
Ja parādnieks dzīvo ārvalstīs, bet persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, dzīvo Polijā, reģionālā tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas tās personas dzīvesvieta, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, palīdz attiecīgajai personai sagatavot pieteikumu par uzturlīdzekļu piešķiršanu, sniedzot viņam(-ai) visu informāciju un vajadzīgo palīdzību nepieciešamo dokumentu aizpildīšanā un pārbaudot, vai pieteikums ir formāli pareizs.
14.1 Vai varu saņemt palīdzību no kādas iestādes vai privātas organizācijas šajā dalībvalstī?
Jā.
14.2 Ja jā – kā sazināties ar šo iestādi vai privāto organizāciju?
A daļu pieteikumam, kas iesniegts saskaņā ar Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, iesniedz reģionālajā tiesā.
| Sąd Okręgowy |
Adres do korespondencji |
Tel ++48 |
Faks ++48 |
Poczta elektroniczna |
| Sąd Okręgowy w Białymstoku |
ul. Marii Skłodowskiej-Curie 1 15-950 Białystok |
85 7459220 |
85 7424640 |
oz@bialystok.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Bielsku-Białej |
ul. Cieszyńska 10 43-300 Bielsko-Biała |
33 4990424 33 4990488 |
33 4990488 |
bpokusa@bielsko-biala.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Bydgoszczy |
ul. Wały Jagiellońskie 2 85-128 Bydgoszcz |
52 3253155 |
52 3253255 |
oz@bydgoszcz.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Częstochowie |
ul. Dąbrowskiego 23/35 42-200 Częstochowa |
34 3684425 |
34 3684427 34 3684708 |
prezes@czestochowa.so.gov.pl so.czestochowa@czestochowa.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Elblągu |
pl. Konstytucji 1 82-300 Elbląg |
55 6112409 55 6112408 |
55 6112215 |
oddzial.administracyjny@elblag.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Gdańsku |
ul. Nowe Ogrody 30/34 80-803 Gdańsk |
58 3213141 58 3213119 |
58 3213140 58 3213119 |
section.oz@gdansk.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Gliwicach |
ul. Kościuszki 15 44-100 Gliwice |
32 3380052 |
32 3380102 |
oz@gliwice.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Gorzowie Wielkopolskim |
ul. Mieszka I 33 66-400 Gorzów Wielkopolski |
95 7256718 |
95 7202807 95 7256790 |
msamolak@gorzow-wlkp.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Jeleniej Górze |
ul. Wojska Polskiego 56 58-500 Jelenia Góra |
75 6415113 |
75 6415113 |
oz@jelenia-gora.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Kaliszu |
al. Wolności 13 62-800 Kalisz |
62 7657700 |
62 7574936 |
administracja2@kalisz.so.gov.pl administracja@kalisz.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Katowicach |
ul. Francuska 38 40-028 Katowice |
32 6070183 32 6070498 |
32 6070184 32 6070211 |
obrot_zagraniczny@katowice.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Kielcach |
ul. Seminaryjska 12 a 25-372 Kielce |
41 3402320 41 3402320 |
41 3402320 41 3402320 |
oz@kielce.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Koninie |
ul. Energetyka 5 62-510 Konin |
63 2451443 63 2423022 +172 |
63 2426569 |
oz@konin.so.gov.pl administracja@konin.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Koszalinie |
ul. Waryńskiego 7 75-541 Koszalin |
94 3428750 |
94 3428897 |
administracja@koszalin.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Krakowie |
ul. Przy Rondzie 7 31-547 Kraków |
12 6195697 12 6195241 12 6195648 12 6195648 |
12 6195373 |
oz@krakow.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Krośnie |
ul. Sienkiewicza 12 38-400 Krosno |
13 4373671 |
13 4373673 |
Obrot.zagr@krosno.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Legnicy |
ul. Złotoryjska 40 59-220 Legnica |
76 7225936 |
76 7225936 76 7225912 |
oz@legnica.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Lublinie |
ul. Krakowskie Przedmieście 43 20-076 Lublin |
81 4601004 |
81 4601004 |
mstec@so.lublin.gov.pl mzarzeczny@so.lublin.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Łomży |
ul. Dworna 16 18-400 Łomża |
86 2163807 |
86 2166753 |
sekretariat@lomza.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Łodzi |
pl. Dąbrowskiego 5 90-921 Łódź |
42 6778799 |
42 6778978 |
oz@lodz.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Nowym Sączu |
ul. Pijarska 3 33-300 Nowy Sącz |
18 4482145 |
|
alimenty@nowy-sacz.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Olsztynie |
Ul. Dąbrowszczaków 44A 10-001 Olsztyn |
89 5216049 |
89 5216160 |
oz@olsztyn.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Opolu |
pl. Daszyńskiego 1 45-064 Opole |
77 5418134 |
|
Obrot.zagr@opole.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Ostrołęce |
ul. Gomulickiego 5 07-410 Ostrołęka |
29 7650130 |
29 7650181 |
sekretariat@ostroleka.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Piotrkowie Trybunalskim |
ul. Słowackiego 5 97-300 Piotrków Trybunalski |
44 6494121 44 6494159 |
44 6478919 |
administracja@piotrkow-tryb.so.gov.pl biblioteka@piotrkow-tryb.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Płocku |
pl. Narutowicza 4 09-404 Płock |
24 2697220 24 2697220 24 2697364 |
24 2625253 |
so.plock.oz@plock.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Poznaniu |
al. Marcinkowskiego 32 61-745 Poznań |
61 8566205 |
61 8528751 |
opzagr@poznan.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Przemyślu |
ul. Konarskiego 6 37 - 700 Przemyśl |
16 6761336 |
16 6761353 |
m.telega@przemysl.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Radomiu |
ul. Marszałka J. Piłsudskiego 10 26-600 Radom |
48 3680288 |
48 3680287 |
wizytacje@radom.so.gov.pl wizytacja@radom.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Rzeszowie |
pl. Śreniawitów 3 35-959 Rzeszów |
17 8756394 |
17 8756349 |
e.czudec@rzeszow.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Siedlcach |
ul. Sądowa 2 08-110 Siedlce |
25 6407846 |
25 6407812 |
poczta@siedlce.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Sieradzu |
al. Zwycięstwa 1 98-200 Sieradz |
43 8266650 43 8266607 43 8271287 |
43 8271014 |
sekretariat@sieradz.so.gov.pl administracja@sieradz.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Słupsku |
ul. Zamenhofa 7 76-200 Słupsk |
59 8469422 59 8469424 |
59 8469424 |
rzecznik.prasowy@slupsk.so.gov.pl poczta@slupsk.so.gov.pl administracja@slupsk.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Suwałkach |
ul. Waryńskiego 45 16-400 Suwałki |
87 5631213 |
87 5631303 |
oz@suwalki.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Szczecinie |
ul. Kaszubska 42 70-952 Szczecin |
91 4830147 91 4830170 91 4830170 |
91 4830170 91 4830170 91 4830170 |
administracyjny@szczecin.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Świdnicy |
pl. Grunwaldzki 14 58-100 Świdnica |
74 8518 287 |
71 8518270 |
sekretarz@swidnica.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Tarnobrzegu |
ul. Sienkiewicza 27 39-400 Tarnobrzeg |
15 8234880+425 |
|
rojek@tarnobrzeg.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Tarnowie |
ul. J. Dąbrowskiego 27 33-100 Tarnów |
14 6887409 |
|
sad_okregowy@tarnow.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Toruniu |
ul. Piekary 51 87-100 Toruń |
56 6105609 |
|
oz@so.torun.pl |
| Sąd Okręgowy w Warszawie |
al. Solidarności 127 00-951 Warszawa |
22 6544443 |
22 6544411 |
karcz.19wiz@warszawa.gov.pl a.kowalczyk@warszawa.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy Warszawa-Praga w Warszawie |
al. Solidarności 127 00-951 Warszawa |
22 4404040 |
22 4401066 |
oz@warszawapraga.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy we Włocławku |
ul. Wojska Polskiego 22 87-800 Włocławek |
54 4120353 |
54 4118575 |
oz@wloclawek.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy we Wrocławiu |
ul. Sądowa 1 50-950 Wrocław |
71 3704391 |
71 3704391 |
oz@wroclaw.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Zamościu |
ul. Akademicka 1 22-400 Zamość |
84 6382970 84 6393 359 |
84 6382970 84 6393359 |
prezes@zamosc.so.gov.pl |
| Sąd Okręgowy w Zielonej Górze |
pl. Słowiański 1 65-958 Zielona Góra |
68 3220221 |
68 3220193 |
oz@zielona-gora.so.gov.pl |
15 Ja parādnieks ir šajā dalībvalstī un es atrodos citā valstī:
15.1 Vai varu tieši iesniegt lūgumu šādai iestādei vai privātai organizācijai šajā dalībvalstī?
Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 55. pants neparedz prasību, ka pieteikums jāiesniedz ar tās valsts centrālās iestādes starpniecību, kur atrodas pieteikuma iesniedzēju dzīvesvieta. Pieteikumus var nosūtīt tieši kompetentajai Polijas tiesai (tādējādi ir izpildītas formālās prasības, kas noteiktas regulas IV un VI nodaļā un Civilprocesa likumā).
Informācija par nosūtītājām iestādēm ir pieejama šajā vietnē: http://bip.ms.gov.pl/pl/ministerstwo/wspolpraca-miedzynarodowa/alimenty/
Ārvalstu nosūtītājas iestādes, kas noteiktas regulai pievienotajās deklarācijās, nodrošina personai, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, visu nepieciešamo informāciju, palīdz viņam(-ai) aizpildīt nepieciešamos dokumentus, pārbauda, vai šīs personas pieteikums ir formāli pareizs un nosūta to uz ārvalstīm.
15.2 Ja jā – kā sazināties ar šo iestādi vai privāto organizāciju un kāda veida palīdzību iespējams saņemt?
Ja tiesa ir piešķīrusi uzturlīdzekļus un lietai ir piemērojama Regulas (EK) Nr. 4/2009 darbības joma, ārvalstīs dzīvojošais prasītājs var izmantot šajā regulā paredzēto procedūru un pieteikties kompetentajā tās valsts nosūtītājā iestādē, kurā viņš(-a) dzīvo, vai iesniegt kompetentajā tiesā pieteikumu par ārvalstīs pieņemtā nolēmuma izpildāmības pasludināšanu. Pieteikumu par izpildi iesniedz jebkura tiesu izpildītāja birojā.
Ja Polija un valsts, kurā dzīvo prasītājs, ir parakstījušas konvenciju vai divpusēju nolīgumu par nolēmumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību lietās, palīdzību sniedz saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem. Divpusējie nolīgumi parasti paredz, ka pieteikumu iesniedz Polijas tiesā vai nu tieši, vai ar tās valsts tiesas starpniecību, kura izdevusi nolēmumu. Pēdējā minētajā gadījumā pieteikumus pārsūta ar centrālo iestāžu starpniecību; parasti tā ir Tieslietu ministrija vai iestādes, kurām ir saistoša Ņujorkas konvencija:
http://treaties.un.org/doc/Publication/MTDSG/Volume%20II/Chapter%20XX/XX-1.en.pdf
Informācija par tiesām ir pieejama šajā vietnē:
http://bip.ms.gov.pl/pl/rejestry-i-ewidencje/lista-sadow-powszechnych/
savukārt informācija par tiesu izpildītājiem ir pieejama šajā vietnē: http://komornik.pl/.
16 Vai šai dalībvalstij ir saistošs 2007. gada Hāgas protokols?
Jā, kopš 2011. gada 18. jūnija.
17 Ja šai dalībvalstij 2007. gada Hāgas protokols nav saistošs – kādi tiesību akti būs piemērojami uzturēšanas prasībai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem starptautisko privāttiesību jomā? Kādi ir šie atbilstošie noteikumi starptautisko privāttiesību jomā?
Nav piemērojams.
18 Kādi ir noteikumi par tiesu pieejamību pārrobežu lietās Eiropas Savienībā (atbilstoši Uzturēšanas saistību regulas V nodaļas struktūrai)?
Polijā piemērojamie noteikumi ir 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām saņemt palīdzību civillietu tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2005. gads, Nr. 10, 67. punkts ar grozījumiem) un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (OV L 26/41, 31.1.2003., 90. lpp.), ar ko papildina Civilprocesa likuma un Likuma par tiesu izdevumiem civillietās noteikumus. Pusei, kas cer saņemt noteiktu palīdzības veidu (piem., advokāta iecelšanu, dokumentu tulkošanu, ceļa izdevumu atlīdzināšanu), skaidri jāinformē par to tiesa, izmantojot ES veidlapu https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-pl.do) vai Polijas veidlapu (http://ms.gov.pl/pl/dzialalnosc/broszury-i-publikacje/obywatel-w-postepowaniu-cywilnym/).
19 Kādus pasākumus šī dalībvalsts ir veikusi, lai nodrošinātu Uzturēšanas saistību regulas 51. pantā minēto funkciju īstenošanu?
Likums, ar kuru groza Civilprocesa likumu un citus tiesību aktus (oficiālais vēstnesis Dziennik Ustaw, 2011. gads, Nr. 129, 735. punkts) un saskaņā ar kuru Polijas centrālā iestāde var norīkot iestādi, kurai ir jurisdikcija pār parādnieku, veikt izmeklēšanu uzturēšanas saistību lietā, tika pieņemts 2011. gada 28. aprīlī. Ja parādnieku vai dalībnieku nevar sameklēt, Tieslietu ministrija iegūst informāciju no centrālajiem un vietējiem reģistriem un sarakstiem, lai noteiktu, kurai tiesai vai tiesu izpildītājam ir jurisdikcija, vai sniegtu atbildi uz lūgumu veikt konkrētus pasākumus. Pašlaik netiek plānotas izmaiņas centrālās iestādes tiesiskajā pamatojumā, finansēšanā un personāla sastāvā, lai nodrošinātu 51. pantā minēto pasākumu darbību.
