

Meklēt informāciju pēc reģiona
Saskaņā ar Ģimenes un aizgādības likuma 128. pantu “uzturēšanas saistības” ir prasība, lai asinsradinieki taisnā līnijā un brāļi/māsas nodrošina iztikas līdzekļus (tostarp apģērbam, pārtikai, mājvietai, kurināmajam un zālēm) un vajadzības gadījumā līdzekļus audzināšanai (tostarp fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanai un piekļuvei izglītībai un kultūrai).
“Uzturlīdzekļi” ir pabalsts naudā vai natūrā. Attiecībā uz bērniem tas ietver arī personīgo ieguldījumu viņu audzināšanā un darbu kopīgajā mājsaimniecībā saskaņā ar uzturēšanas saistībām.
“Uzturēšanas prasība” ir vienas personas tiesības pieprasīt, lai otra persona pilda savas uzturēšanas saistības attiecībā pret pirmo personu.
Vispārējais princips paredz, ka uzturēšanas saistības izriet no dažāda veida ģimenes attiecībām. Atkarībā no ģimenes attiecību veida Polijas tiesību aktos izšķir šādus uzturēšanas saistību veidus:
1. Uzturēšanas saistības starp radiniekiem (īpaša kategorija — bērna uzturēšanas saistības): radinieku gadījumā tiesības saņemt uzturlīdzekļus ir tikai personām, kurām ir finansiālas grūtības. Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kas vēl nespēj nodrošināt paši sevi, ja vien ienākumi no bērna īpašuma nav pietiekami bērna uzturēšanai un audzināšanai. Sasniedzot 18 gadu vecumu, bērns zaudē tiesības uz uzturlīdzekļiem, izņemot, ja viņš vēlas turpināt mācīties un viņa līdzšinējie sasniegumi attaisno šādu izvēli vai ja uzturēšanas saistības ir jāsaglabā sakarā ar bērna veselības stāvokli vai individuālo situāciju. Turklāt vecākiem nav jāmaksā uzturlīdzekļi bērnam, kas vecāks par 18 gadiem un, lai gan ir gatavs strādāt, turpina mācīties un pēc tam atstāj mācības novārtā, ja viņa sasniegumi nav pietiekami, atzīmes nav apmierinošas un viņš nenokārto eksāmenus noteiktajos termiņos un tādējādi nepabeidz savas studijas laikā, kas paredzēts attiecīgajai studiju programmai.
Ja nav iespējams saņemt uzturlīdzekļus vai to saņemšana ir saistīta ar pārmērīgām grūtībām, uzturlīdzekļu maksājumus var pieprasīt no citiem radiniekiem (piem., bērna vecvecākiem, kuri ir tā parādnieka vecāki, kurš izvairās no saistību pildīšanas).
2. Uzturēšanas saistības, kas izriet no adopcijas: ja adopcija ietekmē tikai attiecības starp adoptētāju un adoptēto personu, adoptētāja uzturēšanas saistības pret adoptēto personu ir prioritāras pār adoptētās personas augšupējo radinieku un māsu vai brāļu uzturēšanas saistībām, savukārt adoptētās personas uzturēšanas saistības pret saviem augšupējiem radiniekiem un māsām vai brāļiem ir sekundāras. Pārējos jautājumos attiecībā uz adoptēto personu piemēro 1. punktā izklāstītos noteikumus.
3. Uzturēšanas saistības starp audžuvecākiem un audžubērniem (audžumāte, audžutēvs, audžubērni): tikai personām, kurām ir finansiālas grūtības, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus un tikai tad, ja attiecīgajā situācijā uzturēšanas saistību uzlikšana atbilstu vispārpieņemtām sociālajām normām. Polijas tiesību aktos un jurisprudencē “finansiālas grūtības” nozīmē to, ka persona nespēj apmierināt savas pamatotās vajadzības no saviem līdzekļiem un ar saviem centieniem.
4. Uzturēšanas saistības starp laulātajiem laulības laikā: ģimenes locekļi var pieprasīt “vienādu dzīves līmeni” visiem ģimenes locekļiem. Saskaņā ar Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 27. pantu abiem laulātajiem atbilstoši viņu spējām un viņu izpeļņai un finansiālajām iespējām ir jāpalīdz apmierināt tās ģimenes vajadzības, kuru viņi ir nodibinājuši savās attiecībās. Var uzskatīt arī, ka šis pienākums ir pilnībā vai daļēji izpildīts, ja tiek sniegts personīgs ieguldījums bērnu audzināšanā un kopīgās mājsaimniecības uzturēšanā.
5. Uzturēšanas saistības starp laulātajiem pēc laulības izbeigšanās: ja ir atzīts, ka tikai viens no laulātajiem ir atbildīgs par laulības iziršanu, un ja laulības šķiršanas dēļ būtiski pasliktinās otra laulātā finanšu stāvoklis, otrs laulātais var pieprasīt rūpēties par viņa(-as) pamatotajām vajadzībām, pat ja viņam(-ai) nav finansiālu grūtību. Citos gadījumos laulātais, kuram ir finansiālas grūtības, drīkst pieprasīt uzturlīdzekļus no sava bijušā laulātā, lai apmierinātu savas pamatotās vajadzības proporcionāli bijušā laulātā pelnītspējai un finansiālajai situācijai. Saistības uzturēt laulāto beidzas, ja šis laulātais stājas laulībā atkārtoti. Tomēr, ja uzturēšanas saistības ir uzliktas šķirtajam laulātajam, kurš nebija atbildīgs par laulības iziršanu, tās arī beidzas piecus gadus pēc tiesas lēmuma par laulības šķiršanu, ja vien tiesa nelemj, ka noteiktais piecu gadu periods ir jāpagarina pēc tā laulātā pieprasījuma, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatojoties uz izņēmuma apstākļiem.
6. Ārlaulībā dzimuša bērna tēva uzturēšanas saistības pret bērna māti: tēvam, kas nav mātes vīrs, atbilstīgi viņa finansiālajiem apstākļiem ir jāpiedalās ar grūtniecību un dzemdībām saistīto izmaksu segšanā, kā arī ir jāsedz mātes uzturlīdzekļi trīs mēnešu apmērā bērna dzimšanas laikā. Svarīgu iemeslu dēļ māte drīkst pieprasīt tēva līdzdalību uzturlīdzekļu izmaksu segšanā par periodu, kas pārsniedz trīs mēnešus.
Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kas vēl nespēj paši sevi apgādāt. Tā kā bērniem ir jāmācās līdz 18 gadu vecumam, parasti viņiem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz pilngadības sasniegšanai vai līdz maģistrantūras studiju vai augstākās profesionālās izglītības studiju programmas pabeigšanai.
Pabalstus no valsts uzturlīdzekļu fonda izmaksā uzturlīdzekļu saņēmējiem līdz 18 gadu vecumam. Šādām personām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz 25 gadu vecumam, ja tās turpina izglītoties skolās vai augstākās izglītības iestādēs, un uz nenoteiktu laikposmu, ja minētās personas ir atzītas par personām ar smagu invaliditāti.
Jā, ir iespējamas šādas situācijas:
Par prasības iesniegšanu tiesas nodevas nav jāmaksā. Tomēr tai ir jāatbilst procesuālam dokumentam piemērojamām prasībām, proti, dokumentā ir jāietver: tās tiesas nosaukums, kurā tiek iesniegts lūgumraksts; pušu, to likumīgo pārstāvju un pilnvaroto personu vārds un uzvārds; procesuālā dokumenta veids; skaidrs prasījuma izklāsts; prasības vērtība; to faktu izklāsts, kas pamato prasību un vajadzības gadījumā arī tiesas jurisdikciju; puses vai tās likumīgā pārstāvja, vai pilnvarotās personas (dokumentam jāpievieno pilnvara) paraksts; pielikumu saraksts; pušu, to likumīgo pārstāvju un pilnvaroto personu dzīvesvietas vai juridiskā adrese un prasības izklāsts. Iesniedzot nākamos procesuālos dokumentus, tajos ir jānorāda lietas numurs.
Prasību piešķirt uzturlīdzekļus tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt:
Likumīgais pārstāvis rīkojas to nepilngadīgo vārdā, kuriem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Savukārt, sasniedzot pilngadību, bērniem ir jārīkojas pašiem.
Kopdzīves partneris vai paziņa nevar rīkoties tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja vien viņš(-a) nav kāda no iepriekš uzskaitītajām personām.
Saskaņā ar Civilprocesa likumu uzturēšanas saistību lietas ir piekritīgas rajona tiesai. Vietējo jurisdikciju nosaka atkarībā no tās personas dzīvesvietas, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, vai atkarībā no atbildētāja dzīvesvietas. Tiesas, kurām ir jurisdikcija konkrētās pašvaldībās, ir minētas tieslietu ministra 2018. gada 28. decembra Noteikumos par apelācijas tiesu, apgabaltiesu un rajona tiesu atrašanās vietas un jurisdikcijas noteikšanu un to kompetences tvērumu (oficiālais vēstnesis, 2018, 2548. punkts).
Apgabaltiesām ir jurisdikcija lietās, kas attiecas uz ES dalībvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu Polijā (Civilprocesa likuma 11511. panta 1. punkts), ja nolēmuma pieņemšanas laikā valstij, kurā tas tika pieņemts, vēl nebija saistošs Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem (OV L 331, 16.12.2009., 17. lpp.).
Saskaņā ar grozītā Civilprocesa likuma 1153.14 pantu Polijas Republikā pastāv šādi izpildu dokumenti:
Advokāta pārstāvība uzturlīdzekļu prasījumu lietās nav vajadzīga. Puses drīkst rīkoties savā vārdā vai izmantot profesionālu pārstāvju pakalpojumus.
Sīkāku informāciju par iespējām izmantot tiesas ex officio iecelta advokāta palīdzību tās puses pārstāvībai, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, skatīt 7. un 20. punktā.
Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem uzturlīdzekļu prasītājs un atbildētājs ar uzturlīdzekļu samazināšanu saistītā lietā ir atbrīvoti no tiesas izdevumu segšanas (96. panta 1. un 2. punkts 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesu izdevumiem civillietās (oficiālais vēstnesis, 2005, Nr. 167, 1398. punkts ar grozījumiem)). Šis atbrīvojums ir pilnīgs, t. i., attiecīgā persona nesedz nekādus tiesas izdevumus, apelācijas izdevumus vai sprieduma izpildes izdevumus.
Turklāt persona, kas ir atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas, drīkst pieprasīt juridisko palīdzību, kas izpaužas kā ex officio iecelta advokāta pakalpojumi. Ja pieteikums par advokāta iecelšanu tiek pieņems, tā atlīdzību sedz pretējā puse tai pusei, kurai ir iecelts advokāts. Ja minētā persona lietu zaudē, advokāta atlīdzību sedz no Valsts kases līdzekļiem.
Dalībvalstu valstspiederīgo tiesības šajā saistībā reglamentē 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām saņemt palīdzību civillietu tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs, un par tiesībām saņemt palīdzību izlīguma panākšanai strīdā pirms civillietu tiesvedības ierosināšanas (oficiālais vēstnesis, 2005, Nr. 10, 67. punkts).
Uzturlīdzekļu apmērs ir atkarīgs no uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas un finansiālajām iespējām un no tās personas pamatotajām vajadzībām, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Tās personas pamatotās vajadzības, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ietver visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņa(-as) iztiku ne vien materiāli, bet arī citos veidos (kultūras un garīgajā jomā). Nepilngadīgo vajadzības ietver arī viņu audzināšanas izdevumus. Novērtējot uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspēju un finansiālās iespējas, ņem vērā nevis viņa(-as) faktiskos nopelnītos ienākumus, bet gan tos ienākumus, kurus viņš(-a) varētu nopelnīt, ja pilnībā izmantotu savu pelnītspēju. Tas nozīmē to, ka arī bezdarbniekam, kuram nav regulāru ienākumu, var piespriest maksāt uzturlīdzekļus un šie maksājumi tiks piedzīti.
Ja apstākļi mainās, var pieprasīt grozīt tiesas nolēmumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem. Šādas izmaiņas drīkst pieprasīt abas uzturēšanas saistību puses. Atkarībā no faktiskajiem apstākļiem tās var prasīt atcelt uzturēšanas saistības vai palielināt vai samazināt uzturlīdzekļu apmēru. Priekšnoteikums pabalsta summas maiņai ir vai nu personas, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatoto vajadzību palielināšanās vai samazināšanās, vai uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas palielināšanās vai samazināšanās.
Polijā nav noteikts konkrēts uzturlīdzekļu apmērs un uzturlīdzekļu summu neaprēķina kā fiksētu procentuālo daļu no uzturlīdzekļu maksātāja ienākumiem. 2014. gadā minimālā darba alga bija 1680 PLN (aptuveni 400 EUR) bruto. 2013. gadā mēneša vidējais atalgojums bija 3650 PLN (aptuveni 900 EUR) bruto. 2015. gadā minimālā alga bija 1750 PLN bruto, 2016. gadā — 1850 PLN bruto un 2019. gadā — 2250 PLN bruto. Praksē vairumā gadījumu tiesu piespriestā uzturlīdzekļu summa ir robežās no 300 PLN līdz 1000 PLN mēnesī vienam bērnam. Uzturlīdzekļu summai nepiemēro automātisku indeksāciju atkarībā no bērna vecuma vai inflācijas līmeņa.
Maksātājs ir tā persona, kas ir nosaukta par parādnieku izpildes rīkojumā. Piešķirtos uzturlīdzekļus, Polijā vienmēr maksā Polijas zlotos nepilngadīgā likumīgajam pārstāvim (skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu) katru mēnesi, parasti līdz mēneša 10. datumam. Kavēta maksājuma gadījumā spriedumos ir paredzēts piemērot likumā noteiktos procentus (13 % likme gadā kopš 2008. gada) no nesamaksātās summas (sk. Polijas sniegto informāciju par likumā noteiktajiem procentiem).
Tādējādi uzturēšanas saistības parasti sedz tikai uzturlīdzekļu maksātājs. Ja minētā persona nemaksā brīvprātīgi, persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt kompetentai izpildes iestādei (parasti tas ir tiesu izpildītājs) pieteikumu par sprieduma izpildi. Izpildi var uzsākt arī ex officio pēc tās pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas pieņēma nolēmumu par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu. Persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt izpildes rīkojumu arī parādnieka darbavietā vai iestādē, kas maksā parādniekam pensiju, un pieprasīt, lai maksājamo uzturlīdzekļu summu atskaita no parādniekam izmaksājamās summas. Šāda prasība maksājumu iestādei ir saistoša.
Lai varētu vērst piedziņu pret parādnieka nekustamo īpašumu, ir nepieciešams atsevišķs pieteikums.
Ja uzturlīdzekļu maksātājs nepilda uzturēšanas saistības brīvprātīgi, viņu var piespiest to darīt (sk. 9. punktu).
Turklāt saskaņā ar Kriminālkodeksa 209. pantu (oficiālais vēstnesis, 1997, Nr. 88, 553. punkts) pastāvīga uzturlīdzekļu nemaksāšana ir sodāms nodarījums, par ko var piespriest naudas sodu, noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītus pasākumus vai brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem. Krimināllietu par šādu nodarījumu ierosina pēc cietušā lūguma, labklājības iestādes lūguma vai tās struktūras lūguma, kas ir atbildīga par rīcību pret uzturlīdzekļu parādnieku. Ja cietušajam tika piešķirti attiecīgi ģimenes pabalsti vai pabalsti, ko maksā tad, ja netiek panākta uzturlīdzekļu samaksa, kriminālvajāšanu veic ex officio.
Kā noteikts 5. panta 3b. punkta 2) apakšpunkta 5. punktā 2007. gada 7. septembra Likumā par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (oficiālais vēstnesis, 2007, Nr. 192, 1378. punkts), kompetentā iestāde var lūgt apturēt parādnieka autovadītāja apliecības darbību.
Ja piedziņa ir nesekmīga, tiesu izpildītājs var lūgt, lai parādnieku reģistrē maksātnespējīgo parādnieku reģistrā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1083. panta 2. punktu nesamaksātos uzturlīdzekļus var atgūt pilnībā, piemērojot arestu bankas kontam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 833. panta 1. punktu sprieduma izpildi vērš uz darba samaksu atbilstīgi Darba likuma noteikumiem. Parasti arestu var piemērot 60 % no darba algas. Arestu var piemērot arī līdz 3/5 apmērā no summām, ko Valsts kase piešķīrusi īpašiem mērķiem, jo īpaši no dotācijām un atbalstiem (Civilprocesa likuma 831. panta 1. un 2. punkts).
Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 829. pantu sprieduma izpildi nevērš uz:
Tieslietu ministrs, apspriežoties ar lauksaimniecības un finanšu ministriem, rīkojumā norāda, pret kuriem lauksaimniekam piederošiem priekšmetiem nevar vērst sprieduma izpildi (830. pants).
Turklāt Civilprocesa likuma 831. pantā paredzēts, ka sprieduma izpildi nevērš jo īpaši uz sociālās palīdzības pabalstiem 2004. gada 12. marta Likuma pa sociālo palīdzību (oficiālais vēstnesis, 2013, 182. punkts ar grozījumiem) nozīmē un uz summām, kuras parādniekam pienākas no valsts budžeta vai Nacionālā Veselības fonda (Narodowy Fundusz Zdrowia) veselības aprūpes nodrošināšanai atbilstīgi 2004. gada 27. augusta Likumam par veselības aprūpes pabalstiem, ko finansē no valsts līdzekļiem (oficiālais vēstnesis, 2008, Nr. 164, 1027. punkts ar grozījumiem), pirms šādi pabalsti ir piešķirti un līdz 75 % apmērā no katra maksājuma, izņemot, ja tie ir parādnieka darbinieku vai pakalpojumu sniedzēju parādi, kā minēts 5. panta 41. punkta a) un b) apakšpunktā 2004. gada 27. augusta Likumā par veselības aprūpes pabalstiem, ko finansē no valsts līdzekļiem.
Ģimenes un aizgādības likuma 137. panta 1. punktā paredzēts, ka uzturēšanas prasībām piemēro trīs gadu noilgumu.
Civillikuma 121. panta 1. punktā paredzēts, ka noilguma termiņš nesākas un, ja tas ir sācies, to aptur gadījumos, kad tiek iesniegta bērnu prasība pret vecākiem aizgādības tiesību laikā.
Ja parādnieks apšauba, ka uzturēšanas saistības pret pieaugušu bērnu ir likumīgas, tiesu izpildītājs var lūgt prasītājam uzrādīt apliecinājumu, kas apstiprina, ka viņš(-a) turpina mācības, negūst ienākumus vai saņem medicīnisko aprūpi un ka tādēļ viņam(-ai) joprojām ir nepieciešams parādnieka finansiālais atbalsts.
Kā minēts 4. punktā, prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, cita starpā var iesniegt sociālo palīdzības centru un atsevišķu sociālo organizāciju vadītāji, vietējo pašvaldību to iestāžu pārstāvji, kas ir atbildīgas par sociālo palīdzību, un dažos gadījumos arī prokurors. Šīs organizācijas un personas var arī atbalstīt prasītāju, piedaloties jau notiekošā tiesas procesā par uzturlīdzekļu piešķiršanu. Šādā gadījumā to pienākums ir atbalstīt personu, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, tiesvedības laikā.
Apgabaltiesas palīdz personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, iesniegt pieteikumus par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs.
2007. gada 7. septembra Likumā par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (oficiālais vēstnesis, 2009, Nr. 1, 7. punkts ar grozījumiem), ir paredzēti noteikumi par valsts palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja sprieduma izpilde ir nesekmīga.
Pabalstus no uzturlīdzekļu fonda var saņemt tikai tad, ja ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku mēnesī nepārsniedz 725 PLN (aptuveni 170 EUR); no 2019. gada 1. jūlija — 800 PLN (9. panta 2. punkts). Pieteikumu iesniedz pašvaldības vai pilsētas pārvaldei ar jurisdikciju attiecībā uz tās personas dzīvesvietu, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus.
Tomēr, ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus avansā, dzīvo iestādē, kas nodrošina pilna laika apgādību (piem., sociālās palīdzības centrā, bērnu namā, labošanas darbu kolonijā vai ieslodzījuma vietā), vai audžuģimenē vai ir precējusies, vai šai personai ir bērns un tā ir tiesīga saņemt ģimenes pabalstu, avansu šai personai nepiešķir.
Šo likumu var piemērot tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pabalsta saņemšanas laikā dzīvo Polijā.
Plašāka informācija ir pieejama vietnē http://www.mpips.gov.pl/wsparcie-dla-rodzin-z-dziecmi/fundusz-alimentacyjny/swiadczenia-z-funduszu-alimentacyjnego/
Ja parādnieka dzīvesvieta ir ārvalstīs un persona, kura ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, dzīvo Polijā, apgabaltiesa, kurai ir jurisdikcija vietā, kas ir uzturlīdzekļus saņemt tiesīgās personas dzīvesvieta, palīdz šai personai iesniegt pieteikumu par uzturlīdzekļiem. Šāda palīdzība izpaužas kā visas tās informācijas un atbalsta sniegšana, kas nepieciešami vajadzīgo dokumentu sagatavošanai, un pārbaudīšana, vai pieteikums ir formāli pareizs.
Jā.
A daļu pieteikumam, kas iesniegts saskaņā ar Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, iesniedz apgabaltiesā.
Apgabaltiesa |
Korespondences adrese |
Tālr. ++48 |
Fakss ++48 |
E-pasts |
Apgabaltiesa Bjalistokā (Białystok) |
ul. Marii Skłodowskiej-Curie 1 15-950 Białystok |
85 7459220 |
85 7424640 |
|
Apgabaltiesa Beļsko Bjalā (Bielsko-Biała) |
ul. Cieszyńska 10 43-300 Bielsko-Biała |
33 4990424 33 4990488 |
33 4990488 |
|
Apgabaltiesa Budgošā (Bydgoszcz) |
ul. Wały Jagiellońskie 2 85-128 Bydgoszcz |
52 3253155 |
52 3253255 |
|
Apgabaltiesa Čenstohovā (Częstochowa) |
ul. Dąbrowskiego 23/35 42-200 Częstochowa |
34 3684425 |
34 3684427 34 3684708 |
|
Apgabaltiesa Elblongā (Elbląg) |
pl. Konstytucji 1 82-300 Elbląg |
55 6112409 55 6112408 |
55 6112215 |
|
Apgabaltiesa Gdaņskā (Gdańsk) |
ul. Nowe Ogrody 30/34 80-803 Gdańsk |
58 3213141 58 3213119 |
58 3213140 58 3213119 |
|
Apgabaltiesa Glivicē (Gliwice) |
ul. Kościuszki 15 44-100 Gliwice |
32 3380052 |
32 3380102 |
|
Apgabaltiesa Gožova Veļkopoļskā (Gorzów Wielkopolski) |
ul. Mieszka I 33 66-400 Gorzów Wielkopolski |
95 7256718 |
95 7202807 95 7256790 |
|
Apgabaltiesa Jeleņa Gurā (Jelenia Góra) |
ul. Wojska Polskiego 56 58-500 Jelenia Góra |
75 6415113 |
75 6415113 |
|
Apgabaltiesa Kalicā (Kalisz) |
al. Wolności 13 62-800 Kalisz |
62 7657700 |
62 7574936 |
|
Apgabaltiesa Katovicē (Katowice) |
ul. Francuska 38 40-028 Katowice |
32 6070183 32 6070498 |
32 6070184 32 6070211 |
|
Apgabaltiesa Kelcē (Kielce) |
ul. Seminaryjska 12 a 25-372 Kielce |
41 3402320 41 3402320 |
41 3402320 41 3402320 |
|
Apgabaltiesa Koniņā (Konin) |
ul. Energetyka 5 62-510 Konin |
63 2451443 63 2423022 +172 |
63 2426569 |
|
Apgabaltiesa Košalinā (Koszalin) |
ul. Waryńskiego 7 75-541 Koszalin |
94 3428750 |
94 3428897 |
|
Apgabaltiesa Krakovā (Kraków) |
ul. Przy Rondzie 7 31-547 Kraków |
12 6195697 12 6195241 12 6195648 12 6195648 |
12 6195373 |
|
Apgabaltiesa Krosno (Krosno) |
ul. Sienkiewicza 12 38-400 Krosno |
13 4373671 |
13 4373673 |
|
Apgabaltiesa Legņicā (Legnica) |
ul. Złotoryjska 40 59-220 Legnica |
76 7225936 |
76 7225936 76 7225912 |
|
Apgabaltiesa Ļubļinā (Lublin) |
ul. Krakowskie Przedmieście 43 20-076 Lublin |
81 4601004 |
81 4601004 |
|
Apgabaltiesa Lomžā (Łomża) |
ul. Dworna 16 18-400 Łomża |
86 2163807 |
86 2166753 |
|
Apgabaltiesa Lodzā (Łódź) |
pl. Dąbrowskiego 5 90-921 Łódź |
42 6778799 |
42 6778978 |
|
Apgabaltiesa Novi Sončā (Nowy Sącz) |
ul. Pijarska 3 33-300 Nowy Sącz |
18 4482145 |
||
Apgabaltiesa Olštinā (Olsztyn) |
Ul. Dąbrowszczaków 44A |
89 5216049 |
89 5216160 |
|
Apgabaltiesa Opolē (Opole) |
pl. Daszyńskiego 1 45-064 Opole |
77 5418134 |
||
Apgabaltiesa Ostrolenkā (Ostrołęka) |
ul. Gomulickiego 5 07-410 Ostrołęka |
29 7650130 |
29 7650181 |
|
Apgabaltiesa Pjotrkova Tribunalskā (Piotrków Trybunalski) |
ul. Słowackiego 5 97-300 Piotrków Trybunalski |
44 6494121 44 6494159 |
44 6478919 |
|
Apgabaltiesa Plockā (Płock) |
pl. Narutowicza 4 09-404 Płock |
24 2697220 24 2697220 24 2697364 |
24 2625253 |
|
Apgabaltiesa Poznaņā (Poznań) |
al. Marcinkowskiego 32 61-745 Poznań |
61 8566205 |
61 8528751 |
|
Apgabaltiesa Premislā (Przemyśl) |
ul. Konarskiego 6 37-700 Przemyśl |
16 6761336 |
16 6761353 |
|
Apgabaltiesa Radomā (Radom) |
ul. Marszałka J. Piłsudskiego 10 26-600 Radom |
48 3680288 |
48 3680287 |
|
Apgabaltiesa Žešuvā (Rzeszów) |
pl. Śreniawitów 3 35-959 Rzeszów |
17 8756394 |
17 8756349 |
|
Apgabaltiesa Sedlcē (Siedlce) |
ul. Sądowa 2 08-110 Siedlce |
25 6407846 |
25 6407812 |
|
Apgabaltiesa Seradzā (Sieradz) |
al. Zwycięstwa 1 98-200 Sieradz |
43 8266650 43 8266607 43 8271287 |
43 8271014 |
|
Apgabaltiesa Slupskā (Słupsk) |
ul. Zamenhofa 7 76-200 Słupsk |
59 8469422 59 8469424 |
59 8469424 |
rzecznik.prasowy@slupsk.so.gov.pl |
Apgabaltiesa Suvalkos (Suwałki) |
ul. Waryńskiego 45 16-400 Suwałki |
87 5631213 |
87 5631303 |
|
Apgabaltiesa Šcecinā (Szczecin) |
ul. Kaszubska 42 70-952 Szczecin |
91 4830147 91 4830170 91 4830170 |
91 4830170 91 4830170 91 4830170 |
|
Apgabaltiesa Švidņicā (Świdnica) |
pl. Grunwaldzki 14 58-100 Świdnica |
74 8518 287 |
71 8518270 |
|
Apgabaltiesa Tarnobžegā (Tarnobrzeg) |
ul. Sienkiewicza 27 39-400 Tarnobrzeg |
15 8234880+425 |
||
Apgabaltiesa Tarnuvā (Tarnów) |
ul. J. Dąbrowskiego 27 33-100 Tarnów |
14 6887409 |
||
Apgabaltiesa Torunā (Toruń) |
ul. Piekary 51 87-100 Toruń |
56 6105609 |
||
Apgabaltiesa Varšavā (Warsaw) |
al. Solidarności 127 00-951 Warszawa |
22 440 11 54 |
22 6544411 |
|
Apgabaltiesa Prāgas rajonam Varšavā |
al. Solidarności 127 00-951 Warszawa |
22 4404040 |
22 4401066 |
|
Apgabaltiesa Vloclavekā (Włocławek) |
ul. Wojska Polskiego 22 87-800 Włocławek |
54 4120353 |
54 4118575 |
|
Apgabaltiesa Vroclavā (Wrocław) |
ul. Sądowa 1 50-950 Wrocław |
71 3704391 |
71 3704391 |
|
Apgabaltiesa Zamoskā (Zamość) |
ul. Akademicka 1 22-400 Zamość |
84 6382970 84 6393 359 |
84 6382970 84 6393359 |
|
Apgabaltiesa Zelona Gurā (Zielona Góra) |
pl. Słowiański 1 65-958 Zielona Góra |
68 3220221 |
68 3220193 |
Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 55. pantā nav paredzēta prasība, ka pieteikums ir jāiesniedz ar tās valsts centrālās iestādes starpniecību, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēju dzīvesvieta. Pieteikumus var nosūtīt tieši kompetentajai Polijas tiesai (tādējādi ir izpildītas formālās prasības, kas noteiktas minētās regulas IV un VI nodaļā un Civilprocesa likumā).
Informācija par nosūtītājām iestādēm ir pieejama vietnē
http://bip.ms.gov.pl/pl/ministerstwo/wspolpraca-miedzynarodowa/alimenty/
Ārvalstu nosūtītājas iestādes, kas noteiktas Regulai pievienotajās deklarācijās, nodrošina personai, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, visu nepieciešamo informāciju, palīdz viņam(-ai) aizpildīt nepieciešamos dokumentus, pārbauda, vai šīs personas pieteikums ir formāli pareizs un nosūta to uz ārvalstīm.
Ja tiesa ir piešķīrusi uzturlīdzekļus un uz lietu attiecas Regulas (EK) Nr. 4/2009 darbības joma, ārvalstīs dzīvojošais prasītājs var izmantot šajā regulā paredzēto procedūru un var pieteikties kompetentajā tās valsts nosūtītājā iestādē, kurā viņš(-a) dzīvo, vai iesniegt kompetentajā tiesā pieteikumu par ārvalstīs pieņemtā nolēmuma izpildāmības pasludināšanu (sk. 5. punktu). Pieteikumu par izpildi iesniedz jebkura tiesu izpildītāja birojā.
Ja Polija un valsts, kurā dzīvo prasītājs, ir parakstījušas konvenciju vai divpusēju nolīgumu par spriedumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību lietās, šādu palīdzību sniedz saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem. Divpusējos nolīgumos parasti ir paredzēts, ka pieteikumu iesniedz Polijas tiesā vai nu tieši, vai ar tās valsts tiesas starpniecību, kura izdevusi spriedumu. Pēdējā minētajā gadījumā pieteikumus pārsūta ar centrālo iestāžu starpniecību; parasti tā ir Tieslietu ministrija vai iestādes, kurām ir saistoša Ņujorkas konvencija:
http://treaties.un.org/doc/Publication/MTDSG/Volume%20II/Chapter%20XX/XX-1.en.pdf
Informācija par tiesām ir pieejama vietnē
http://bip.ms.gov.pl/pl/rejestry-i-ewidencje/lista-sadow-powszechnych/,
savukārt informācija par tiesu izpildītājiem ir pieejama vietnē https://www.komornik.pl/
Jā, kopš 2011. gada 18. jūnija.
Nav piemērojams.
Polijā piemērojamie noteikumi ir 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām saņemt palīdzību civillietu tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs (oficiālais vēstnesis, 2005, Nr. 10, 67. punkts ar grozījumiem) un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (OV L 26/41, 31.1.2003., 90. lpp.), ar ko papildina noteikumus, kas izklāstīti Civilprocesa likumā un Likumā par tiesu izdevumiem civillietās. Pusei, kas cer saņemt noteiktu palīdzības veidu (piem., advokāta iecelšanu, dokumentu tulkošanu, ceļa izdevumu atlīdzināšanu), būtu par to skaidri jāinformē tiesa, izmantojot ES veidlapu https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do.
Likums, ar kuru groza Civilprocesa likumu un citus tiesību aktus (2011. gada 28. aprīļa Likums, ar ko groza Civilprocesa likumu, Likumu par tiesībām saņemt palīdzību civillietu tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs, un par tiesībām saņemt palīdzību izlīguma panākšanai strīdā pirms civillietu tiesvedības ierosināšanas, un Likumu par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (oficiālais vēstnesis, 2011, Nr. 129, 735. punkts)) un saskaņā ar kuru Polijas centrālā iestāde var norīkot iestādi, kurai ir jurisdikcija pār parādnieku, veikt izmeklēšanu uzturēšanas saistību lietā, tika pieņemts 2011. gada 28. aprīlī.
Ja parādnieku vai dalībnieku nevar atrast, Tieslietu ministrija iegūst informāciju no centrālajiem un vietējiem reģistriem un sarakstiem (un var iegūt informāciju no PESEL.SAD datubāzes), lai noteiktu, kurai tiesai vai tiesu izpildītājam ir jurisdikcija, vai sniegtu atbildi uz lūgumu veikt konkrētus pasākumus. Pašlaik netiek plānotas izmaiņas centrālās iestādes tiesiskajā pamatojumā, finansēšanā un personāla sastāvā, lai nodrošinātu 51. pantā minēto pasākumu darbību.
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.