In most countries divorce is decided by a court, and that court's judgment dissolves the marriage.

If the couple has children, besides the separation of the spouses, the divorce will lead to a reorganisation of the relationship between each of them and the children they have in common.

It will also lead to a division of the assets owned in common by the spouses, and if necessary to the payment of a contribution or maintenance by one spouse to another, or to support the children.

In the European Union, there are rules for working out to which court an application for divorce must be filed when the couple separates. These rules are particularly useful for couples where the spouses are of different nationalities, or where the spouses have lived in different Member States during the marriage.

The rules also allow a divorce pronounced in one country of the European Union to be more easily recognised in another Member State and have effect there.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Beļģijā ir iespējama divu veidu laulības šķiršana — laulības šķiršana sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu un laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata.

Šķirt laulību sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu var divējādi:

• ar jebkādiem likumīgiem līdzekļiem, pierādot laulības neatgriezenisku iziršanu (Civilkodeksa (Code civil/Burgerlijk Wetboek) 229. panta 1. punkts). Laulība ir izirusi neatgriezeniski, ja laulātie vairs nespēj turpināt vai atsākt kopdzīvi;
• pamatojoties uz laulāto faktisku šķirtību, kas ilgusi noteiktu laiku. Laulību uzskata par neatgriezeniski izirušu, ja laulības šķiršanas pieteikumu kopīgi iesniedz abi laulātie pēc vairāk nekā sešus mēnešus ilgas faktiskas šķirtības. Ja laulāto faktiska šķirtība ilgusi mazāk nekā sešus mēnešus un laulātie vēlas iesniegt kopīgu laulības šķiršanas pieteikumu, laulību uzskata par neatgriezeniski izirušu, tiklīdz laulātie ierodas tiesā otro reizi pēc samierināšanas laika beigām un atkārtoti pauž savu vēlmi šķirt laulību (Civilkodeksa 229. panta 2. punkts). Vienpusējs pieteikums pēc vairāk nekā gadu ilgas laulāto faktiskas šķirtības — laulību uzskata par neatgriezeniski izirušu, ja laulības šķiršanas pieteikumu iesniedz tikai viens laulātais pēc vairāk nekā gadu ilgas laulāto faktiskas šķirtības. Ja laulāto faktiska šķirtība ilgusi mazāk nekā gadu un viens no laulātajiem vēlas iesniegt vienpusēju laulības šķiršanas pieteikumu, laulību uzskata par neatgriezeniski izirušu, tiklīdz laulātais, kurš iesniedzis pieteikumu, ierodas tiesā otro reizi pēc samierināšanas laika beigām un atkārtoti pauž savu vēlmi šķirt laulību (Civilkodeksa 229. panta 3. punkts).

Laulību var šķirt uz abpusējas vienošanās pamata tikai tad, ja laulātie iesniedz visaptverošu iepriekšēju vienošanos, kurā noteiktas visas laulības šķiršanas sekas, un abi laulātie turpina izteikt vēlmi izbeigt laulību uz abpusējas vienošanās pamata līdz pat brīdim, kad laulība tiek šķirta. Visaptveroša iepriekšēja vienošanās sastāv no izklāsta par to, kāda ir pušu vienošanās par viņu attiecīgo īpašumu (Civilprocesa kodeksa (Code judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) 1287. pants), un laulības šķiršanas līguma, kurā puses vienojas par katra laulātā dzīvesvietu laulības šķiršanas tiesvedības laikā, aizgādības tiesībām, laulātā pāra bērnu īpašuma pārvaldību un saskarsmes tiesībām laulības šķiršanas laikā un pēc tās, katra laulātā ieguldījumu kopīgo bērnu uzturlīdzekļos un jebkādiem uzturlīdzekļu maksājumiem starp laulātajiem laulības šķiršanas laikā un pēc tās (Civilprocesa kodeksa 1288. pants).

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Beļģijā ir iespējama divu veidu laulības šķiršana — laulības šķiršana sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu (Civilkodeksa 229. pants) un laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata (Civilkodeksa 230. pants).

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Šķirot laulību, tiek pārrautas laulības saites, kam ir sekas nākotnē. Bijušie laulātie vairs nav viens otra likumīgie mantinieki. Viņi var brīvi atkal stāties laulībā. Beļģijā laulība neietekmē laulāto uzvārdus. Tomēr laulībā esoša persona ir tiesīga lietot otra laulātā uzvārdu. Pēc laulības šķiršanas šķirtais laulātais vairs nevar lietot bijušā laulātā uzvārdu savā ikdienas un darba dzīvē, izņemot konkrētos gadījumos, kad uzvārds iekļauts uzņēmuma nosaukumā.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulāto mantas kopība tiek likvidēta. Ja laulība tiek šķirta sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu, laulātie zaudē visas priekšrocības, ko viņi viens otram piešķīruši ar jebkādu pirmslaulības vienošanos un kopš stāšanās laulībā, kā arī priekšrocības, ko sniedz jebkāda viņu līgumiska iecelšana par mantiniekiem, ja vien laulātie nevienojas citādi. Ja laulība tiek šķirta uz abpusējas vienošanās pamata, laulātie iepriekš nosaka savas attiecīgās tiesības, noslēdzot visaptverošu iepriekšēju vienošanos (skatīt 1. jautājumu).

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības izbeigšanās, to šķirot, neietekmē laulībā dzimušo bērnu tiesības (Civilkodeksa 304. pants). Tiklīdz laulība ir šķirta, aizgādību pār bērniem un bērnu īpašuma pārvaldību īsteno abi laulātie kopīgi vai laulātais, kuram bērni uzticēti ar apstiprinātu vienošanos starp pusēm vai ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, kas pieņemts pagaidu noregulējuma tiesvedībā (référé/kort geding) (Civilkodeksa 302. pants). Laulātie atbilstoši saviem līdzekļiem ir atbildīgi par bērnu izmitināšanu, uzturēšanu, pārraudzību, izglītošanu un apmācību, līdz bērni sasniedz pilngadību vai pabeidz izglītību (Civilkodeksa 203. pants), un laulātajiem ir jāsedz sava daļa no parastajām un ārkārtas izmaksām, kas izriet no minētā pienākuma (Civilkodeksa 203.bis pants). Šādu izmaksu daļu parasti sedz ar uzturlīdzekļu maksājumu, ko nosaka tiesas vai vienošanās.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Laulības šķiršana sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu — laulātie var vienoties par uzturlīdzekļu maksājumu pēc laulības šķiršanas, tā summu un nosacījumiem, ar kādiem saskaņoto summu var pārskatīt. Ja vienošanās nav, tiesa pēc tā laulātā pieprasījuma, kurš pauž šādu vajadzību, var uzdot otram laulātajam veikt uzturlīdzekļu maksājumu. Tiesa var noraidīt pieprasījumu par uzturlīdzekļu maksājumu, ja atbildētājs pierāda, ka pieteikuma iesniedzējs ir izdarījis būtisku kaitējumu, kura dēļ kopdzīves turpināšana nav bijusi iespējama. Uzturlīdzekļu maksājumu nekādos apstākļos nevar piešķirt laulātajam, kurš atzīts par vainīgu fiziskā vardarbībā pret otru laulāto. Ja atbildētājs pierāda, ka pieteikuma iesniedzēja vajadzība pēc maksājuma ir viņa paša lēmums un nav pamatota ar ģimenes vajadzībām, tiesa var atbrīvot atbildētāju no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus vai samazināt maksājuma summu (Civilkodeksa 301. panta 1., 2. un 5. punkts). Uzturlīdzekļu maksājuma summai vajadzētu būt tādai, kas vismaz apmierina saņēmēja vajadzības, bet tā nevar pārsniegt vienu trešdaļu no ienākumiem, ko saņem laulātais, kuram ir pienākums veikt maksājumu. Uzturlīdzekļi ir maksājami par laikposmu, kas nepārsniedz laulības ilgumu. Izņēmuma gadījumos šo laikposmu var pagarināt (Civilkodeksa 301. panta 3., 4., 6., 8. un 9. punkts).

Laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata — laulātie iepriekš nosaka savas attiecīgās tiesības, noslēdzot visaptverošu iepriekšēju vienošanos (skatīt 1. jautājumu). Laulības šķiršanas laikā un pēc tās laulātie var vienoties par jebkādu uzturlīdzekļu maksājuma summu un tās indeksēšanas un pārskatīšanas nosacījumiem (Civilprocesa kodeksa 1288. panta pirmās daļas 4. punkts).

Visos gadījumos tiesa uzturlīdzekļu maksājumu var palielināt, samazināt vai izbeigt, ja tā summa vairs nav atbilstoša ārpus pušu kontroles esošu jaunu apstākļu dēļ. Tikai gadījumā, kad laulība tiek šķirta sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu, tiesa var koriģēt uzturlīdzekļu maksājuma summu arī tad, ja laulības šķiršanas rezultātā mainās laulāto finanšu stāvoklis.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana (séparation de corps/scheiding van tafel en bed) nepārtrauc laulības saites, bet samazina laulāto savstarpējās tiesības un pienākumus — tā atceļ pienākumu dzīvot kopā un nodala īpašumu.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Laulāto atšķiršanas nosacījumi ir tādi paši kā laulības šķiršanas nosacījumi.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršana nepārtrauc laulības saites, bet samazina laulāto savstarpējās tiesības un pienākumus. Attiecībā uz pašiem laulātajiem laulāto atšķiršana atceļ tikai pienākumu dzīvot kopā un pienākumu savstarpēji palīdzēt (devoir d’assistance/bijstandsplicht). Uzticības pienākums un pienākums sniegt materiālu atbalstu (devoir de secours/hulpplicht) paliek spēkā (Civilkodeksa 308. pants). Laulāto atšķiršanas rezultātā īpašums tiek nodalīts (Civilkodeksa 311. pants). Attiecībā uz bērniem laulāto atšķiršanas sekas ir tādas pašas kā laulības šķiršanas sekas. Laulātie, kuri ir atšķirti, nav tiesīgi saņemt uzturlīdzekļu maksājumus, bet viņi var prasīt, lai tiek izpildīts materiālā atbalsta sniegšanas pienākums (Civilkodeksa 213. pants).

Sekas laulāto atšķiršanai uz abpusējas vienošanās pamata ir tādas pašas kā laulības šķiršanai uz abpusējas vienošanās pamata un ir atkarīgas no iepriekšējas vienošanās starp laulātajiem, lai gan laulības saites netiek pārtrauktas. Arī uzticības pienākums un pienākums sniegt materiālu atbalstu paliek spēkā.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības pasludināšana par neesošu ir civilsods, ko piemēro, ja laulība noslēgta, pārkāpjot likumu, neraugoties uz reģistratora veiktām iepriekšējām pārbaudēm.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulības “absolūtu” neesību pasludina šādos gadījumos:

• viens no laulātajiem ir nepilngadīgs un nav atbrīvots no vecuma prasības (Civilkodeksa 144. pants) — minimālais vecums, lai stātos laulībā, ir 18 gadi;
• piekrišana neesība (Civilkodeksa 146. pants);
• fiktīva laulība (Civilkodeksa 146.bis pants) — laulība nepastāv, ja vairāku apstākļu kopums liecina, ka vismaz viena laulātā nodoms acīmredzami ir bijis nevis izveidot ilgstošas partnerattiecības, bet tikai iegūt priekšrocības no uzturēšanās viedokļa, kuras sniedz laulātā statuss;
• piespiedu laulība (Civilkodeksa 146.ter pants) — laulība nepastāv, ja tā noslēgta bez abu laulāto brīvas piekrišanas un ja vismaz viens laulātais piekrišanu devis vardarbības vai draudu iespaidā;
• bigāmija (Civilkodeksa 147. pants);
• pārkāpti šķēršļi, kas noteikti laulības noslēgšanai, pamatojoties uz ģimenes asinsradniecības vai laulības saitēm vai uz tiesas rīkojumu, kas nosaka pieņemtajam bioloģiskajam tēvam pienākumu veikt uzturlīdzekļu maksājumus, vai uz ģimenes saitēm uz adopcijas pamata (Civilkodeksa 161.–164. pants, 341. pants un 356‑1. panta pirmā un otrā daļa un 353‑13. pants);
• valsts amatpersonas, kura veikusi salaulāšanu, pilnvaru neesība (Civilkodeksa 191. pants) (neobligāta absolūta spēkā neesība);
• slepena laulība (Civilkodeksa 191. pants) (neobligāta absolūta spēkā neesība).

“Relatīva” laulības neesība pastāv tad, ja pastāv kāda viena vai abu laulāto piekrišanas nepilnība vai identitātes kļūda (Civilkodeksa 180. un 181. pants).

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Sekas laulības pasludināšanai par neesošu jeb tās neesības pasludināšanai ir laulības spēkā neesība attiecībā gan uz pagātni, gan nākotni. Tai ir atpakaļejoša spēka ietekme uz laulības noslēgšanas datumu. Visas sekas, ko radījusi laulība, izzūd. Uzskata ka laulība nekad nav tikusi noslēgta.

Ja laulātie stājušies laulībā labticīgi, proti, ja viņi nav zinājuši par laulības spēkā neesības pamatu, tiesa var nospriest, ka laulība jāpasludina par neesošu tikai attiecībā uz nākotni, bet tās pagātnes sekas paliek spēkā. Ja tikai viens no laulātajiem stājies laulībā labticīgi, laulības sekas var būt izdevīgas tikai attiecīgajam laulātajam.

Laulības sekas, kas bijušas izdevīgas bērniem, paliek spēkā, pat ja neviens no laulātajiem nav stājies laulībā labticīgi. Ikvienu bērnu, kurš piedzimis par neesošu pasludinātās laulības laikā vai 300 dienu laikā pēc laulības pasludināšanas par neesošu, arī turpmāk uzskata par vīra, kura laulība pasludināta par neesošu, bērniem.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Likumā ir paredzēti divi mediācijas veidi — brīvprātīga mediācija, kad puses pašas izmanto mediatora pakalpojumus bez tiesas iejaukšanās, un tiesas mediācija, ko ierosina puses vai tiesa tiesvedības laikā, kuru šādā gadījumā aptur. Mediāciju var izmantot strīdos, kas saistīti ar laulības pienākumiem (Civilkodeksa 201. un 203. pants), laulāto tiesībām un pienākumiem (Civilkodeksa 221.–224. pants), laulības šķiršanas sekām (Civilkodeksa 295.–307.bis pants), aizgādības tiesībām (Civilkodeksa 371.–387.bis pants), laulības šķiršanu sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu (Civilkodeksa 229. pants), laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata (Civilprocesa kodeksa 1254.–1310. pants) un faktisku kopdzīvi. Katra puse var brīvi ierosināt brīvprātīgas mediācijas procesu (Civilprocesa kodeksa 1730. pants un turpmākie panti). Tiesa, kas izskata lietu, jebkurā tiesvedības posmā var arī izdot rīkojumu par tiesas mediāciju (Civilprocesa kodeksa 1734. pants un turpmākie panti). Abos gadījumos, ja puses mediācijā panāk vienošanos, to var iesniegt tiesai apstiprināšanai. Apstiprinājumu var atteikt tikai tad, ja panāktā vienošanās ir pretrunā sabiedriskajai politikai vai nepilngadīgo bērnu interesēm.

Laulības šķiršanas apstiprināšana ir tiesu atbildībā.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu sakarā ar laulības neatgriezenisku iziršanu vai pieteikumu par laulāto atšķiršanas pārkvalificēšanu par laulības šķiršanu izskata pirmās instances tiesa (tribunal de première instance/vredegerecht) pēc laulāto pēdējās dzīvesvietas vai vietas, kur ir atbildētāja adrese (domicile/woonplats) (Civilprocesa kodeksa 628. panta pirmās daļas 1. punkts).

Ja laulību šķir uz abpusējas vienošanās pamata, laulātie izvēlas pirmās instances tiesu (Civilprocesa kodeksa 1288.bis panta otrā daļa).

Pieteikumu par laulības atzīšanu par neesošu izskata pirmās instances tiesa, ko nosaka pēc vietas, kur ir atbildētāja adrese (Civilprocesa kodeksa 624. pants).

Ja laulību šķir sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu, pieteikumu iesniedz: 1) ar paziņojumu, kuru izsniedz tiesu izpildītājs (huissier de justice/gerechtsdeurwaarder) atbilstoši Civilkodeksa 229. panta 1. punktam; 2) kopīgi atbilstoši Civilkodeksa 229. panta 2. punktam, iesniedzot kopēju pieteikumu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1026. pantu un turpmākajiem pantiem, kuru parakstījis katrs no laulātajiem vai vismaz jurists vai notārs (Civilprocesa 1254. panta 1. punkts), vai 3) vienpusēji atbilstoši Civilkodeksa 229. panta 3. punktam, iesniedzot pieteikumu par parasto sacīkstes principa tiesvedību saskaņā ar Civilprocesa 1034.bis–1034.sexies pantu. Visos gadījumos dokumentā, ar kuru uzsāk tiesvedību, papildus informācijai, kas parasti ir jānorāda, ir jāiekļauj arī sīks faktu izklāsts un paziņojums, norādot datus par bērniem (Civilprocesa kodeksa 1254. panta 1. punkts). Jāiesniedz arī laulības apliecība, bērnu dzimšanas apliecības un apliecinājums par katra laulātā identitāti un valstspiederību, ja vien šīs ziņas nav atrodamas iedzīvotāju reģistrā vai ārvalstnieku reģistrā (Civilprocesa kodeksa 1254. panta 2. punkts).

Laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata pieprasa, iesniedzot pieteikumu tiesā (requête/verzoekschrift). Papildus dokumentiem, kas vajadzīgi laulības šķiršanai sakarā ar tās neatgriezenisku iziršanu, jāiesniedz arī jebkādas pušu noslēgtas iepriekšējas vienošanās un, ja piemērojams, viņu īpašuma uzskaitījums.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Piemēro parastos noteikumus. Skatīt faktu lapu “Juridiskā palīdzība”.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Ikvienu lēmumu, ar kuru apmierina vai noraida pieteikumu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu sakarā ar laulības neatgriezenisku iziršanu vai pieteikumu par laulības atzīšanu par neesošu, var apstrīdēt viena mēneša laikā no sprieduma izsniegšanas neatkarīgi no tā, vai spriedums pieņemts aizmuguriski vai pēc abu pušu uzklausīšanas (Civilprocesa kodeksa 1048. panta pirmā daļa un 1051. panta pirmā daļa).

Pārsūdzība (appel/hoger beroep) pret spriedumu, ar kuru tiek šķirta laulība, ir pieņemama tikai tad, ja tā tiek pamatota ar to, ka nav ievēroti juridiskie nosacījumi laulības šķiršanai, vai ar laulāto samierināšanu. Šādu pārsūdzību var iesniegt prokurors viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas. Šādā gadījumā to izsniedz abām pusēm. Pārsūdzību var iesniegt arī viens no laulātajiem vai abi laulātie atsevišķi vai kopīgi viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas. Šādā gadījumā pārsūdzību izsniedz prokuroram un — ja to iesniedzis tikai viens no laulātajiem — otram laulātajam. Pārsūdzība, kas pamatota ar laulāto samierināšanu, visos gadījumos jāiesniedz kopīgi abiem laulātajiem viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas. Šādu pārsūdzību izsniedz prokuroram (Civilprocesa kodeksa 1299. pants). Pārsūdzība pret spriedumu, ar ko noraida laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, ir pieņemama tikai tad, ja to iesniedz abas puses atsevišķi vai kopīgi viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas (Civilprocesa kodeksa 1300. pants).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Kopš 2005. gada 1. marta ir spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (regula “Brisele IIa”). Minētā regula ir piemērojama Eiropas Savienībā (izņemot Dāniju). Spriedums, kas pieņemts kādā dalībvalstī, ir automātiski atzīstams pārējās dalībvalstīs bez kādas īpašas procedūras (regulas “Brisele IIa” 21. panta 1. punkts). Nekāda īpaša procedūra netiek pieprasīta civilstāvokļa aktu atjaunošanai sakarā ar spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas izsludināts citā dalībvalstī un saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vairs nav pārsūdzams (regulas “Brisele IIa” 21. panta 2. punkts). Spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu neatzīst, ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai, ja atbildētājam dokuments, uz kura pamata uzsākta tiesvedība, vai līdzīgs dokuments nav noteiktā kārtā uzrādīts pietiekami laicīgi, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai ja tas ir pretrunā agrākam spriedumam, kas taisīts lietā ar tām pašām pusēm (regulas “Brisele IIa” 22. pants). Sprieduma pārskatīšanas laikā izcelsmes tiesas jurisdikciju nedrīkst apstrīdēt (regulas “Brisele IIa” 24. pants), un nekādos apstākļos spriedums nav pārskatāms pēc būtības (regulas “Brisele IIa” 26. pants). Turklāt sprieduma atzīšanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka Beļģijas tiesību akti tādu pašu faktu dēļ nepieļauj laulības šķiršanu (regulas “Brisele IIa” 25. pants). Dokumenti, kas jāuzrāda, lai varētu atzīt ārvalstu tiesas spriedumu, ir uzskaitīti regulas “Brisele IIa” 37. pantā.

Ja regula “Brisele IIa” nav piemērojama, uz spriedumiem, kas pieņemti pēc 2004. gada 1. oktobra, attiecas Beļģijas Starptautisko privāttiesību kodeksa (Code de droit international privé/Wetboek van Internationaal Privaatrecht) noteikumi — Kodeksa 126. panta 2. punkts). Saskaņā ar Kodeksa 22. pantu atzīšana notiek automātiski, un nav vajadzīga nekāda tiesvedība. Ārvalstu tiesas spriedumu neatzīst, ja atzīšanas sekas ir klajā pretrunā sabiedriskajai kārtībai, ja ir pārkāptas aizstāvības tiesības, ja spriedums pieņemts, pārkāpjot tiesību aktus, ja spriedums joprojām ir pārsūdzams, ja spriedums ir pretrunā Beļģijā taisītam spriedumam vai spriedumam, kas iepriekš taisīts ārvalstīs un ir atzīstams Beļģijā, ja tiesvedība ārvalstīs uzsākta pēc tam, kad Beļģijā uzsākta tiesvedība starp tām pašām pusēm un par to pašu priekšmetu, kura vēl joprojām notiek, ja lietas izspriešana ir bijusi tikai Beļģijas tiesu jurisdikcijā, ja ārvalstu tiesas jurisdikcijas noteikšanas vienīgais kritērijs bijis fakts, ka atbildētājs vai īpašums, kas nav tieši saistīts ar strīdu, atradies valstī, pie kuras pieder tiesa, vai ja atzīšanu liedz kāds no atteikuma iemesliem, kas ierobežojoši uzskaitīti Kodeksā (personas un ģimenes tiesību jomā vienīgais šāds iemesls ir vārds, adopcija un laulātā vienpusēja atteikšanās no laulības) (Kodeksa 25. panta 1. punkts). Pārskatīšanas laikā nekādos apstākļos ārvalstu spriedums nav pārskatāms pēc būtības (Kodeksa 25. panta 2. punkts). Dokumenti, kas jāuzrāda, lai varētu atzīt ārvalstu tiesas spriedumu, ir uzskaitīti Kodeksa 24. pantā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Gan regulas “Brisele IIa”, gan Starptautisko privāttiesību kodeksa pamatprincips ir automātiska atzīšana bez kādas īpašas procedūras. Tomēr, ja atzīšanas pamatā ir regula “Brisele IIa”, jebkura ieinteresētā persona saskaņā ar tās 2. iedaļā paredzētajām procedūrām var pieprasīt lēmumu par to, lai spriedums tiktu vai netiktu atzīts (regulas “Brisele IIa” 21. panta 3. punkts). Ja regula “Brisele IIa” nav piemērojama, jebkura ieinteresētā persona vai prokurors saskaņā ar Kodeksa 23. pantā noteikto procedūru var iesniegt pieteikumu, prasot sprieduma pilnīgu vai daļēju atzīšanu vai neatzīšanu (Kodeksa 22. panta 2. punkts).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Kodeksa 55. panta 1. punktā ir ietverta tiesību kolīziju norma par laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietām ar starptautisku dimensiju. Laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu reglamentē:

1. tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā ir abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta pieteikuma iesniegšanas brīdī;
2. ja abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta nav vienā un tajā pašā valstī, — tās valsts tiesību akti, kuras teritorijā atradusies laulāto pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī vienam no laulātajiem pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgajā valstī;
3. ja nevienam no laulātajiem pastāvīgā dzīvesvieta nav valstī, kurā atradusies viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta, — tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie ir abi laulātie pieteikuma iesniegšanas brīdī;
4. citos gadījumos — Beļģijas tiesību akti.

“Pastāvīgā dzīvesvieta” ir definēta Kodeksa 4. panta 2. punktā. “Kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta” var nebūt dzīvesvieta vienā adresē vai vienā pašvaldībā, bet tā drīzāk ir dzīvesvieta vienā valstī. Kodeksa 55. panta 1. punktā minētos tiesību aktus nevar piemērot, ja tie neatzīst laulības šķiršanas ierosināšanu. Šādā gadījumā piemērojamie tiesību akti ir tiesību akti, ko norāda nākamais alternatīvais kritērijs 1. punktā (Kodeksa 55. panta 3. punkts).

Laulātajiem ir arī ierobežota iespēja pašiem izvēlēties piemērojamos tiesību aktus — viņi var izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kuru valstspiederīgie viņi ir pieteikuma iesniegšanas brīdī, vai Beļģijas tiesību aktus (Kodeksa 55. panta 2. punkts). Šo izvēli var izdarīt, vēlākais, pirmo reizi ierodoties uz tiesas sēdi, kurā izskata pieteikumu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu.

Kodeksa 55. pantā norādītie piemērojamie tiesību akti paredz noteikumus, kas reglamentē šādus aspektus: laulāto atšķiršanas pieteikuma pieņemamība; laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas pamati un nosacījumi vai — kopēja pieteikuma gadījumā — piekrišanas nosacījumi, tostarp piekrišanas paušanas veids; laulāto pienākums vienoties par pasākumiem saistībā ar viņu pašu un viņu atbildībā esošo bērnu personu, uzturēšanu un īpašumu, kā arī laulības saišu izbeigšanās vai — laulāto atšķiršanas gadījumā — šādu saišu vājināšanās pakāpe (Kodeksa 56. pants).

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Bulgārijas tiesībās paredzētas šādas iespējas izbeigt laulību, to šķirot:

• laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa (Semeen kodeks) 50. un 51. pantam,
• laulības šķiršana, pamatojoties uz pieteikumu, nopietnas un neatgriezeniskas laulības iziršanas gadījumā atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa 49. pantam,
• laulības šķiršana neatkarīgi no vainas nopietnas un neatgriezeniskas laulības iziršanas gadījumā, pamatojoties uz pieteikumu un saskaņā ar laulāto iesniegtu vienošanos atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa 49. panta 4. punktam.

Ja laulības šķiršana notiek uz abpusējas vienošanās pamata, abi laulātie iesniedz kopīgu pieteikumu rajona tiesā (rayonen sad), tam pievienojot vienošanos atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa 50. pantam. Vienošanās dokumentā laulātajiem jānosaka tādi aspekti kā bērnu dzīvesvieta, vecāku tiesību īstenošana, saskarsmes tiesības ar bērniem un bērnu uzturlīdzekļi, mantas sadale, laulāto kopīgā mājokļa izmantošana, uzturlīdzekļi laulāto starpā un uzvārda lietošana. Tiesai izlīgums jāapstiprina, vispirms pārliecinoties, vai ir aizsargātas bērnu intereses. Ja tiesa konstatē, ka vienošanās ir ar trūkumiem vai ka bērnu intereses nav pienācīgi aizsargātas, tiesa nosaka termiņu šo trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, tiesa laulības šķiršanas pieteikumu noraida.

Ja laulības šķiršana notiek, pamatojoties uz pieteikumu par nopietnu un neatgriezenisku laulības iziršanu, pieteikumu iesniedz viens no laulātajiem. Pieteikumu izskata rajona tiesa (rayonen sad), kam ir jurisdikcija atbildētāja dzīvesvietā. Tiesai pēc savas iniciatīvas ir jālemj par to, kurš vainojams laulības iziršanā, kā arī par vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesībām ar laulībā dzimušajiem bērniem un to uzturlīdzekļiem, mantas sadali, laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu, uzturlīdzekļiem laulāto starpā un vīra uzvārda izmantošanu. Šīs normas piemērojamas, ja puses nav noslēgušas laulības līgumu, kurā būtu atrunātas minētās attiecības laulības šķiršanas gadījumā.

Šķirot laulību uz pieteikuma pamata, laulātie var paziņot, ka viņi ir panākuši saistošu izlīgumu par jautājumiem saistībā ar vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesībām ar laulībā dzimušajiem bērniem un to uzturlīdzekļiem, mantas sadali, laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu, uzturlīdzekļiem laulāto starpā un vīra uzvārda izmantošanu. Šādā gadījumā tiesa par vainu laulības iziršanā lemj tikai tad, ja to skaidri pieprasa viena no lietas pusēm vai abas puses, taču tai tomēr jākonstatē, ka ir pamats laulības izbeigšanai, proti, ka ir notikusi nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata

Pamats laulības šķiršanai uz abpusējas vienošanās pamata ir laulāto paziņojums par savu stingru un negrozāmu abpusēju vienošanos par laulības izbeigšanu. Tiesa neizskata laulāto motīvus laulības izbeigšanai.

Laulības šķiršana, pamatojoties uz pieteikumu

Pamats laulības šķiršanai, pamatojoties uz pieteikumu, ir nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana. Nav juridiskas definīcijas, kas ir “nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana”. Atbilstīgi juridiskajai teorijai un Augstākās kasācijas tiesas (Varhoven kasatsionen sad) interpretējošajai judikatūrai nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana ir tad, kad laulības saites formāli pastāv, bet tām pilnīgi trūkst satura, ko nosaka sabiedrības morāle un likums. Nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana ir objektīvs stāvoklis, kas jānosaka katrā gadījumā atsevišķi. Ir pieļaujami visi pierādīšanas līdzekļi, tostarp mutiski pierādījumi. Tiesību akti neparedz nopietnas un neatgriezeniskas laulības iziršanas absolūtos priekšnoteikumus. Judikatūra kā priekšnoteikumus atzīst (uzskaitījums nav visaptverošs) laulātā neuzticību, ilgstošu laulāto faktisko šķirtību, alkohola un citu apreibinošu vielu pārmērīgu lietošanu, fizisku un garīgu vardarbību un pastāvīgu nevērību pret ģimeni. Jaunais Ģimenes lietu kodekss vairs nenosaka, ka tiesai pēc savas iniciatīvas jālemj par jautājumiem saistībā ar vainu laulības iziršanā, izņemot gadījumus, kad puse vai puses ir skaidri lūgušas nolēmumu šajā jautājumā. Taču, ja vienošanās nav, vaina ir izšķirošs faktors, lemjot par jautājumiem, kas skar vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesības ar laulībā dzimušiem bērniem, laulībā dzimušu bērnu uzturlīdzekļus un laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Pēc laulības šķiršanas tiesa var saglabāt personas laulības uzvārdu vai atjaunot pirmslaulības uzvārdu, ja viens no laulātajiem to lūdz. Otrs laulātais nevar iebilst pret lūgumu saglabāt laulības uzvārdu vai atjaunot pirmslaulības uzvārdu.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Jaunajā Ģimenes lietu kodeksā ir noteikti vairāki iespējamie laulāto mantisko attiecību regulējumi laulības laikā: likumiskā laulāto mantas kopība; likumiskā laulāto mantas šķirtība; līgumiskais regulējums.

1. Laulāto mantisko attiecību regulējums paredz nedalāmu kopīpašumu attiecībā uz visiem aktīviem, tostarp naudas noguldījumiem, kas iegūti laulības laikā. Šie aktīvi ir abu laulāto kopīpašums neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda tie iegādāti, ja tie iegādāti par abu laulāto kopīgi veiktiem ieguldījumiem. Laulāto kopīgais ieguldījums var izpausties kā līdzekļu un darba ieguldījums, bērnu aprūpe un mājas darbi. Tiek prezumēts kopīgs ieguldījums, ja nav pierādīts pretējais. Saskaņā ar spēkā esošo Ģimenes lietu kodeksu (pieņemts 2009. gadā) naudas noguldījumi vairs nav uzskatāmi par laulāto kopīpašumu.

Katra laulātā personisko īpašumu veido aktīvi, kas iegādāti pirms laulības, un mantojums un dāvinājumi, kas iegūti laulības laikā. Personiskais īpašums ir kustams īpašums, ko laulātais ieguvis laulības laikā savai personiskai lietošanai vai savas profesijas realizēšanai.

Pēc laulības šķiršanas īpašums, kas pakļauts laulāto mantas kopības regulējumam, kļūst par parastu īpašumu.

2. Laulāto mantas šķirtības regulējums

Tiesības, ko katrs no laulātajiem ieguvis laulības laikā, pieder personiski šim laulātajam, taču pēc laulības šķiršanas, pamatojoties uz pieteikumu, katram laulātajam ir tiesības saņemt daļu no to tiesību vērtības, ko otrs laulātais ieguvis laulības laikā, — tādā apjomā, kādā pieprasošais laulātais veicis ieguldījumu darba, savu finanšu līdzekļu, bērnu aprūpes vai mājas darbu veidā vai citādi. Izdevumus par ģimenes vajadzību nodrošināšanu sedz abi laulātie; laulātie ir solidāri atbildīgi par saistībām ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai.

3. Līgumiskais regulējums

Saskaņā ar jauno Ģimenes lietu kodeksu laulātie var noslēgt laulības līgumu (agrāk šāda iespēja Bulgārijas tiesībās nebija paredzēta). Laulības līgumu laulātie var noslēgt pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā. Laulības līgumā var paredzēt tikai noteikumus par īpašuma sadali starp pusēm, piemēram: pušu tiesības uz laulības laikā iegūto īpašumu; pušu tiesības uz īpašumu, kas tām piederēja pirms laulības; īpašuma, tostarp laulāto kopīgā mājokļa, pārvaldīšanas un atsavināšanas veidu; izdevumu un saistību dalīšanu starp pusēm; ar īpašumu saistītās sekas laulības šķiršanas gadījumā; laulāto uzturlīdzekļus laulības laikā un laulības šķiršanas gadījumā; laulībā dzimušo bērnu uzturlīdzekļus. Nav pieļaujams noteikums, ar kuru vienas puses pirmslaulības īpašumu pārveido par laulāto kopīpašumu. Laulības līgumā nedrīkst ietvert noteikumus par rīkojumiem nāves gadījumam, izņemot attiecībā uz laulāto daļām norunātajā laulāto kopīpašumā laulības izbeigšanās gadījumā. Uz mantiskajām attiecībām, kas nav atrunātas laulības līgumā, attiecas likumiskās laulāto mantas kopības regulējums.

Neatkarīgi no laulāto izvēlētā regulējuma laulāto kopīgā mājokļa atsavināšanai piemērojams vispārējais regulējums, t. i., ja laulāto kopīgais mājoklis ir viena laulātā personiskais īpašums, atsavināšanai nepieciešama otra laulātā piekrišana, ja vien abiem laulātajiem nepieder cits mājoklis, kas ir kopīpašums vai pieder personiski katram no viņiem. Ja piekrišana netiek saņemta, atsavināšanu var veikt ar rajona tiesas tiesneša atļauju, ja tiek konstatēts, ka atsavināšana nekaitē pilngadību nesasniegušajiem bērniem un ģimenei. Ja abi laulātie nevar atsevišķi izmantot laulāto kopīgo mājokli, tiesa, šķirot laulību, mājokļa izmantošanas tiesības piešķir vienam no laulātajiem, ja viņš(-a) to ir prasījis(-usi) un ja viņam(-ai) ir nepieciešams mājoklis. Ja laulībā ir dzimuši bērni, kas vēl nav sasnieguši pilngadību, tiesa pēc savas iniciatīvas lemj par laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu un šādas lietošanas tiesības var piešķirt laulātajam, kuram piešķirta vecāku tiesību īstenošana, uz laiku, kamēr viņš(-a) īsteno vecāku tiesības.

Pēc laulības šķiršanas bijušie laulātie vairs nav viens otra likumiskie mantinieki un zaudē visus labumus, kas noteikti rīkojumos nāves gadījumam. Pēc laulības šķiršanas var atsaukt īpašumu dāvinājumus, kuriem ir liela vērtība un kurus viens laulātais vai tā tuvi radinieki dāvinājuši otram laulātajam saistībā ar laulību vai laulības laikā, izņemot, ja tas ir pretrunā sabiedrības morālei. Prasību par dāvinājuma atsaukšanu var iesniegt viena gada laikā pēc laulības šķiršanas.

Likumiskās laulāto mantas kopības regulējums piemērojams, ja personas, kas stājas laulībā, nav izvēlējušās savu mantisko attiecību regulējumu un ja tās ir nepilngadīgas vai ar ierobežotu tiesībspēju un rīcībspēju. Laulāto mantas kopības regulējums tiek reģistrēts Laulāto mantisko attiecību reģistrā. Mantisko attiecību regulējumu laulības laikā drīkst grozīt. Grozījums tiek reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā noslēgtu laulību reģistrā un Laulāto mantisko attiecību reģistrā. Laulības līgumi un piemērojamais likumiskais mantisko attiecību regulējums tiek reģistrēti Reģistru aģentūras centralizētajā elektroniskajā reģistrā. Šis reģistrs ir publiski pieejams. Ja viens vai abi laulātie iesaistās kādā darījumā ar trešo personu un reģistrā nav reģistrēts mantisko attiecību regulējums, ir piemērojams likumiskās laulāto mantas kopības regulējums.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Bulgārijas tiesību aktos pieņemtais juridiskais termins ir “vecāku tiesību īstenošana”.

Nolēmumā par laulības izbeigšanu ar šķiršanu tiesai ir jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesībām ar laulībā dzimušiem bērniem un laulībā dzimušu bērnu uzturlīdzekļiem un ar laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu. To darot, tiesa ņem vērā bērnu intereses. Tiesa lemj, kuram no vecākiem jāīsteno vecāku tiesības, un nosaka šo tiesību īstenošanas kārtību, kontaktus starp bērniem un vecākiem un bērnu uzturlīdzekļus. Nosakot, kurš vecāks īstenos vecāku tiesības, tiesa izvērtē visus apstākļus saistībā ar bērnu interesēm, kā arī uzklausa vecākus un bērnus, ja bērni ir vecāki par desmit gadiem.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Saskaņā ar Ģimenes lietu kodeksa 83. pantu uzturlīdzekļi tiek piešķirti tikai tam laulātajam, kas nav vainojams laulības šķiršanā. Uzturlīdzekļi ir maksājami ne ilgāk kā trīs gadus pēc laulības izbeigšanas, ja vien puses nav vienojušās par ilgāku laikposmu. Tiesa var pagarināt šos periodus, ja bijušais laulātais, kas saņem uzturlīdzekļus, ir nonācis īpašās grūtībās un otrs laulātais var maksāt uzturlīdzekļus bez īpašām grūtībām. Bijušā laulātā tiesības uz uzturlīdzekļiem izbeidzas, ja viņš stājas jaunā laulībā. Praksē gadījumi, kad bijušajiem laulātajiem tiek piešķirti uzturlīdzekļi vai tiek noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus, ir ļoti reti.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Spēkā esošajos Bulgārijas tiesību aktos nepastāv “laulāto atšķiršanas” jēdziens.

Judikatūrā “laulāto faktiska šķirtība” nozīmē vienkārši to, ka laulātie nedzīvo kopā un viņiem nav kopīgas mājsaimniecības. Tā nenozīmē to pašu, ko “laulāto atšķiršana”.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Sk. 4. punktu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Sk. 4. punktu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Spēkā esošajos Bulgārijas tiesību aktos ir lietots jēdziens “laulības atzīšana par neesošu”. Laulības atzīšana par neesošu ir viens no Bulgārijas tiesībās paredzētajiem laulības izbeigšanas veidiem. Par neesošu atzītai laulībai pirms tās izbeigšanas tiesas ceļā ir visas spēkā esošas laulības juridiskās sekas. Laulību var atzīt par neesošu tikai tiesas ceļā: uz laulības neesību nevar paļauties, kamēr šādu neesību nav atzinusi tiesa.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulību var atzīt par neesošu, ja viens no laulātajiem:

• laulības noslēgšanas brīdī bijis jaunāks par astoņpadsmit gadiem un, ja bijis vecumā virs sešpadsmit gadiem, noslēdzis laulību bez tiesas atļaujas,
• joprojām ir laulībā ar citu personu,
• ir atzīts par rīcībnespējīgu vai sirgst ar garīgu slimību vai garīgu atpalicību, kas ir pamats viņa atzīšanai par rīcībnespējīgu,
• sirgst ar slimību, kas nopietni apdraud pēcnācēja vai otra laulātā dzīvību vai veselību, izņemot gadījumus, kad slimība apdraud tikai otru laulāto un otrs laulātais to zina,
• ir otra laulātā tiešs augšupējs vai lejupējs radinieks,
• ir otra laulātā brālis, māsa, brāļa/māsas dēls vai meita vai cits sānlīnijas radinieks līdz ceturtajai radniecības pakāpei, ieskaitot otru laulāto,
• ir otra laulātā adoptētājs vai adoptētais bērns,
• bijis piespiests noslēgt laulību ar nopietniem un nenovēršamiem draudiem viņa dzīvībai, veselībai vai godam vai viņa ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai vai godam.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Atkarībā no laulībai piemītošā trūkuma pieteikumu par tās atzīšanu par neesošu var iesniegt laulātais, kuru šis trūkums ietekmē; to var iesniegt arī prokurors, laulātais no pirmās laulības vai prokurors un laulātais. Ģimenes lietu kodeksa 97. pantā skaidri un visaptveroši norādītas personas, kas ir tiesīgas iesniegt prasību par laulības atzīšanu par neesošu, un termiņi, kad to var darīt.

Saistībā ar laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām, kā arī attiecībām starp laulātajiem un viņu bērniem laulības atzīšanai par neesošu ir tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai. Laulības atzīšanas par neesošu kontekstā negodprātīgs nolūks ir līdzvērtīgs vainai laulības šķiršanas gadījumā. Bērni, kas ieņemti vai dzimuši laulībā, kura atzīta par neesošu, tiek uzskatīti par laulībā dzimušiem, un uz viņiem attiecas paternitātes prezumpcija.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Vienīgais veids, kā izbeigt laulību, to šķirot, ir iesniegt pieteikumu vai iesniegumu tiesā.

Ja puses izvēlas mediāciju, tiesvedība tiek pārtraukta.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumi par laulības šķiršanu uz vainas pamata un pieteikumi par laulības atzīšanu par neesošu parasti ir piekritīgi rajona tiesai (rayonen sad) kā pirmās instances tiesai. Šīs tiesas arī izskata iesniegumus par laulības šķiršanu uz laulāto abpusējas vienošanās pamata. Pieteikumi iesniedzami tiesā atbilstoši atbildētāja dzīvesvietai. Tiesai nav pēc savas iniciatīvas jāpārbauda lietas piekritība šai tiesai, taču tai ir jānodod lieta kompetentai tiesai, ja atbildētājs iesniedz iebildumus termiņā, kas dots atbildes uz pieteikumu iesniegšanai.

Pusei, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir personīgi jāpiedalās tiesas sēdē, kurā izskata šķiršanas lietu. Ja laulību šķir uz abpusējas vienošanās pamata, abām pusēm ir jāierodas personīgi. Ja puses neierodas un tam nav pamatota iemesla, lietu izbeidz.

Laulības lietās nav iespējams aizmugurisks spriedums.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Lietas puses var saņemt juridisku palīdzību, ievērojot noteikumus, kas parasti regulē tās saņemšanu. Tie ir izklāstīti Juridiskās palīdzības likumā (Zakon za Pravnata Pomosht).

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Nolēmumu par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata nevar pārsūdzēt.

Kad saņemts nolēmums par pieteikumu atzīt laulību par neesošu vai laulības šķiršanas pieteikumu, pusei ir divas nedēļas, lai nolēmumu pārsūdzētu apgabaltiesā. Nolēmums par laulības šķiršanu stājas spēkā, pat ja tas ir pārsūdzēts daļā par vainas noteikšanu.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Šajā gadījumā ir piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003, ko īsteno ar Civilprocesa kodeksa (Grazhdanski protsesualen kodeks) 621. pantu. Iestāde, kurā tiek iesniegts spriedums vai cits akts, šo spriedumu vai citu aktu atzīst, pamatojoties uz kopiju, ko apstiprinājusi tiesa, kura to izdevusi, un pievienoto apliecību, ja šādu apliecību prasa Eiropas Savienības tiesību akts. Spriedumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 21. panta 2. punktā, atzīst kompetentās reģistrācijas iestādes.

Ieinteresētā puse var lūgt atzīt spriedumu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 623. pantā noteikto procedūru, vēršoties apgabaltiesā, kam ir jurisdikcija pretējās puses pastāvīgajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē; ja pretējai pusei nav pastāvīgas dzīvesvietas vai juridiskās adreses Bulgārijas Republikas teritorijā, tad jāvēršas tiesā, kam ir jurisdikcija ieinteresētās puses pastāvīgajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē. Ja ieinteresētajai pusei nav ne pastāvīgas dzīvesvietas, ne juridiskās adreses Bulgārijas Republikas teritorijā, ar lūgumu jāvēršas Sofijas Pilsētas tiesā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Šajā gadījumā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003, ko īsteno ar Civilprocesa kodeksa 622. un 623. pantu.

Puse, kas iebilst pret nolēmuma atzīšanu, var pārsūdzēt atzīšanas rīkojumu vai — attiecīgā gadījumā — rīkojumu par nolēmuma izpildi. Rīkojumu var pārsūdzēt Sofijas Apelācijas tiesā. Kasācijas sūdzību par Sofijas Apelācijas tiesas nolēmumu var iesniegt Augstākajā kasācijas tiesā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Šajā gadījumā piemēro Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.

Lietās, kurās minētā regula nav piemērojama, piemēro Starptautisko privāttiesību kodeksu (Kodeks na mezhdunarodnoto chastno pravo).

Laulības atzīšanai par neesošu ir piemērojamas tās valsts tiesības, kurā laulība noslēgta.

Laulāto personiskajām attiecībām piemērojamas viņu kopīgās valsts tiesības. Ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, viņu attiecībām piemērojamas tās valsts tiesības, kurā atrodas viņu kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja tādas nav, viņu attiecībām piemērojamas tās valsts tiesības, ar kuru abiem laulātajiem kopā ir visciešākās saites.

Laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamas tās pašas tiesības, kuras piemērojamas to personiskajām attiecībām.

Ja laulātie abi ir vienas ārvalsts valstspiederīgie, laulības šķiršanai ir piemērojamas tās valsts tiesības, kuras pilsoņi viņi ir šķiršanās pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem katram ir cita valstspiederība, laulības šķiršanai piemērojamas tās valsts tiesības, kurā šķiršanās pieteikuma iesniegšanas brīdī atrodas viņu kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja laulātajiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas, piemērojamas Bulgārijas tiesības.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Tiesa lemj par laulības šķiršanu, pamatojoties uz viena laulātā iesniegto pieteikumu. Procesa laikā tiesa noteiks, vai laulības šķiršanai ir pamats, t. i., vai laulība ir izirusi un kādi ir iziršanas iemesli.

Laulība tiek automātiski uzskatīta par izirušu, ja tā ir ilgusi vismaz vienu gadu, laulātie nav dzīvojuši kopā vismaz sešus mēnešus un otrs laulātais pievienojas laulības šķiršanas pieteikumam. Tiesa nepārliecinās par laulības iziršanas iemesliem, bet šķir laulību, ja tā secina, ka laulāto identiskie apgalvojumi par laulības iziršanu un viņu nolūks panākt laulības šķiršanu ir patiesi, un laulātie iesniedz:

• galīgu tiesas lēmumu, kas apstiprina vienošanos par aizgādību pār nepilngadīgu bērnu un saskarsmes tiesības ar nepilngadīgu bērnu, kas vēl nav ieguvis pilnīgu rīcībspēju, laikposmam pēc laulības šķiršanas;
• rakstisku vienošanos ar oficiāli apstiprinātiem parakstiem, kurā atrunāti finanšu jautājumi un tiesības un pienākumi saistībā ar viņu kopīgo dzīvesvietu, kā arī uzturlīdzekļu pienākums laikposmam pēc laulības šķiršanas.

Ja laulātajiem ir nepilngadīgs bērns, laulība netiks šķirta, ja īpaši iemesli nosaka, ka tas ir pretrunā bērna interesēm (piemēram, fiziska vai garīga invaliditāte). Laulība netiks šķirta, kamēr nebūs galīga tiesas nolēmuma par nepilngadīgā bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām ar nepilngadīgu bērnu laikposmā pēc laulības šķiršanas.

Ja laulātais, kas nav vainojams laulības iziršanā laulāto pienākumu pārkāpšanas dēļ, nepiekrīt laulības šķiršanas pieteikumam un ja laulības šķiršana viņam(-ai) nodarīs nopietnu kaitējumu, tiesa noraidīs laulības šķiršanas pieteikumu, ja ārkārtēji apstākļi liecina, ka laulību vajadzētu saglabāt. Taču, ja laulātie nav dzīvojuši kopā vismaz trīs gadus, tiesa izbeigs laulību, ja tā ir izirusi.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Šķiršanās pamats ir dziļa, pastāvīga un neatgriezeniska laulības iziršana, kad nav gaidāms, ka laulātie atkal spēs dzīvot kopā.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulātais, kas pieņēmis otra laulātā uzvārdu, var sešu mēnešu laikā pēc tam, kad lēmums par laulības šķiršanu ir kļuvis galīgs, informēt reģistru, ka viņš(-a) vēlas atgriezties savā iepriekšējā uzvārdā vai ka viņš(-a) vairs nepievienos otra laulātā uzvārdu savam sākotnējam uzvārdam.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulāto kopīpašums līdz ar viņu laulības šķiršanu vairs nav kopīpašums.

Ja kopīpašums tiek likvidēts, sadalīts vai samazināts, bijušās kopīgās saistības un tiesības tiek izbeigtas ar izlīgumu. Izlīguma līgumam jābūt rakstveidā, ja tas noslēgts laulības laikā vai ja izlīguma priekšmets ir kaut kas tāds, kura īpašumtiesību nodošanas līgums arī paredz rakstisku vienošanos. Ja laulātie nevar panākt vienošanos par izlīgumu attiecībā uz viņu kopīgo īpašumu, tiesa kopīgo īpašumu sadalīs pēc viena laulātā pieprasījuma. Sadalot kopīgo īpašumu, tiesa sāk ar pieņēmumu, ka laulātajiem pieder vienādas daļas aktīvos, kas veido viņu kopīpašumu. Katram laulātajam ir tiesības pieprasīt atmaksāt viņa(-as) ieguldījumu kopīpašumā, un katram laulātajam ir jāatmaksā tas, kas samaksāts no kopīpašuma par tikai viņam(-ai) piederošajiem aktīviem. Izlīguma procesā vispirms tiek ņemtas vērā apgādājamo bērnu vajadzības, veids, kādā katrs no laulātajiem rūpējies par ģimeni (īpaši, kā viņi rūpējušies par bērnu un laulāto kopīgo mājokli), un viņu ieguldījums kopīpašumu veidojošo aktīvu iegādē un to vērtības uzturēšanā.

Ja trīs gadu laikā pēc laulības šķiršanas netiek noslēgts izlīguma līgums vai ja nav iesniegts pieteikums par sadali ar tiesas nolēmumu, tiek uzskatīts, ka kustamā manta pieder personai, kas to izmanto kā īpašnieks tikai savām, savas ģimenes vai savas mājsaimniecības vajadzībām. Tiek uzskatīts, ka citi kustama manta un nekustamais īpašums ir kopīpašums, kas vienādās daļās pieder katram līdzīpašniekam; tas pats attiecas uz citām īpašumtiesībām, saņemamajām summām un parādiem.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Pirms tādu vecāku laulības šķiršanas, kam ir nepilngadīgs bērns, kurš vēl nav pilnībā rīcībspējīgs, tiesa noteiks laulāto tiesības un pienākumus saistībā ar bērnu laikposmam pēc laulības šķiršanas. Konkrēti, tiesa noteiks, kuram vecākam būs aizgādība pār bērnu, un veidu, kādā katrs vecāks dos ieguldījumu bērna uzturlīdzekļos.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Šķirtajam laulātajam ir pienākums uzturēt otru šķirto laulāto, kas nav spējīgs pats sevi uzturēt, ja šāda nespēja radusies laulībā vai ir ar to saistīta. Nosakot uzturlīdzekļus, jo īpaši tiek ņemts vērā vecums, veselības stāvoklis laulības šķiršanas brīdī un bērnu apgādības pārtraukšana laulībā. Ja pāris nespēj vienoties par uzturlīdzekļu apjomu, lēmumu pieņems tiesa, pamatojoties uz viena laulātā priekšlikumu. Uzturlīdzekļus var izmaksāt kā vienreizēju maksājumu vai maksāt pa daļām.

Ja laulātie vai šķirtais pāris nevar vienoties par uzturlīdzekļiem, tiesa var piešķirt uzturlīdzekļus, pamatojoties uz tā laulātā priekšlikumu, kurš nebija primāri vainīgais laulības iziršanā un kuram laulības šķiršanas rezultātā nodarīts nopietns kaitējums; uzturlīdzekļus var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus pēc laulības šķiršanas.

Tiesības saņemt uzturlīdzekļus izbeidzas, ja saņemttiesīgais laulātais stājas jaunā laulībā vai reģistrētās partnerattiecībās.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Čehijas Republikā nepastāv laulāto atšķiršana.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Sk. atbildi uz 4. jautājumu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Sk. atbildi uz 4. jautājumu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Tiesa atzīs laulību par neesošu pat bez pieteikuma, ja tā noslēgta ar vīrieti vai sievieti, kas jau ir precēts(-a), ar personu, kas jau iepriekš ir stājusies reģistrētās partnerattiecībās vai līdzīgā savienībā ārvalstīs, ja šī laulība, partnerattiecības vai cita līdzīga savienība vēl joprojām pastāv; vai starp augšupējo radinieku un lejupējo radinieku, starp brāļiem un māsām vai starp personām, kuras saista adopcijas saites.

Tiesa atzīs laulību par neesošu, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, kura piekrišana stāties laulībā panākta ar spaidiem, kas ietver vardarbības pielietošanu vai draudus pielietot vardarbību, vai kuras piekrišana stāties laulībā izrietējusi no kļūdaina priekšstata par iecerētā laulātā identitāti vai laulību pārrunu raksturu. Pieteikums jāiesniedz viena gada laikā, skaitot no agrākā datuma, kurā laulātais to varēja izdarīt, ņemot vērā apstākļus, vai kurā viņš(-a) uzzināja patieso situāciju. Tiesa atzīs laulību par neesošu, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniegusi persona, kam ir likumīga interese šajā jautājumā, ja laulība noslēgta, neraugoties uz juridiska šķēršļa esamību (piemēram, nepilngadība vai nespēja slēgt juridiskus aktus; tas neattiecas uz ierobežotas rīcībspējas gadījumiem).

Laulība ir neesoša, ja vismaz vienas personas, kas vēlas stāties laulībā, gadījumā nav izpildīti obligātie nosacījumi attiecībā uz viņa(-as) piekrišanu laulībai, vai laulību ceremonijā vai saistībā ar to.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Sk. atbildi uz 7. jautājumu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Tiek uzskatīts, ka laulība, ko tiesa atzinusi par neesošu, nemaz nav tikusi noslēgta jau no paša sākuma (ex tunc). Taču tā tiek uzskatīta par spēkā esošu līdz brīdim, kad tiesa to atzīst par neesošu. Pēc laulības atzīšanas par neesošu laulāto tiesības un pienākumus attiecībā uz viņu bērniem un īpašumu nosaka tādi paši noteikumi kā laulības šķiršanas gadījumā. Laulības atzīšana par neesošu nozīmē arī to, ka spēku zaudē šķietamo laulāto paziņojumi par viņu uzvārdu. Abi laulātie attiecīgi atgriežas savā sākotnējā uzvārdā, un viņiem nav tiesību izvēlēties savu uzvārdu. Pēc laulības atzīšanas par neesošu bērnu uzvārdi netiek mainīti. Paternitātes prezumpcija attiecas uz mātes laulāto pat tad, ja laulība ir atzīta par neesošu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Ir vairāki konsultatīvie dienesti, kas sniedz padomu ģimenes, laulības un savstarpējo attiecību jautājumos. Vēl viena alternatīva ir mediācija. Papildu informācija ir atrodama Čehijas Republikas Mediatoru asociācijas un Čehijas Republikas Laulības un ģimenes konsultantu asociācijas tīmekļa vietnēs — sk. turpmāk pievienotās saites. Taču laulības izbeigšana ar šķiršanu var notikt, tikai pamatojoties uz tiesas izdotu, galīgu spēkā stājušos provizorisku lēmumu par laulības iziršanu un šķiršanu.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikums par laulības šķiršanas procesa uzsākšanu un pieteikums par laulības atzīšanas par neesošu procesa uzsākšanu tiek iesniegts rajona tiesā tajā rajonā, kurā atradusies pāra pēdējā kopīgā dzīvesvieta Čehijas Republikā, ja vismaz viens no laulātajiem dzīvo rajonā, kurā šai tiesai ir jurisdikcija. Ja tādas tiesas nav, piekritība ir vispārējai tiesai, kam ir jurisdikcija attiecībā uz to laulāto, kurš nav iesniedzis pieteikumu par procesa uzsākšanu, bet, ja nav arī tādas tiesas, piekritība ir vispārējai tiesai, kam ir jurisdikcija attiecībā uz to laulāto, kurš iesniedzis pieteikumu par procesa uzsākšanu. Fiziskas personas gadījumā vispārējā tiesa ir rajona tiesa tajā rajonā, kurā atrodas šīs personas dzīvesvieta, un, ja dzīvesvietas nav, tajā rajonā, kurā persona uzturas. Dzīvesvieta nozīmē vietu, kurā persona dzīvo ar nolūku tur pastāvīgi uzturēties (var būt vairākas šādas vietas, līdz ar to visas šīs tiesas var būt par vispārējām tiesām). Lai saņemtu papildu informāciju, skatiet informāciju par tiesu jurisdikciju.

Pieteikumam jābūt rakstiskam, tajā skaidri jānorāda, kurai tiesai tas ir adresēts un kas to iesniedz, kā arī skaidri jānorāda puses (pilns vārds, uzvārds, dzimšanas skaitlis vai dzimšanas datums, pastāvīgās dzīvesvietas adrese vai pasta adrese) un laulība, uz ko tas attiecas (kad laulība tika noslēgta un tās iziršanas apstākļi, attīstība un iemesli). Pieteikumam jābūt parakstītam un datētam. Ja ir pieteikums, kurā abi laulātie vienojušies par šķiršanos, tam jābūt abu laulāto parakstītam. Pieteikumā minētie fakti jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Kopumā pusēm nav tiesību saņemt kompensāciju par laulības šķiršanas procesa, laulības atzīšanas par neesošu vai nolēmuma, vai laulība ir vai nav spēkā, izmaksām. Tiesa var pielemt šo izmaksu vai to daļas kompensāciju, ja to attaisno lietas apstākļi vai pušu situācija. Pēc pieprasījuma tiesas senāta priekšsēdētājs var kādu pusi pilnībā vai daļēji atbrīvot no tiesas izmaksām, ja to attaisno attiecīgās puses situācija un tas nav saistīts ar patvaļīgu vai klaji bezmērķīgu kādu tiesību izmantošanu vai šķēršļa likšanu tiesību izmantošanai. Ja nepieciešams aizsargāt kādas procesa puses intereses, šī puse var arī lūgt tiesai iecelt aizstāvi (advokātu). Tiesa var arī iecelt aizstāvi pirms procesa uzsākšanas, bet pusei ir jāatbilst nosacījumiem par atbrīvošanu no tiesas nodevām. Pusei ir jāiesniedz tiesai pierādījumi par savu sociālo situāciju un ienākumiem.

Pieņemot, ka ir izpildītas Advokātu likumā noteiktās prasības, arī Čehijas Advokatūrai var iesniegt pieteikumu par aizstāvja pakalpojumu nodrošināšanu bez maksas vai par samazinātu maksu.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Lēmumu par laulības šķiršanu vai atzīšanu par neesošu var pārsūdzēt piecpadsmit dienu laikā pēc rakstiska tiesas lēmuma saņemšanas. Pārsūdzība tiek iesniegta rakstveidā tiesai, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Ja tiek izdots koriģējošs lēmums saistībā ar sākotnējo lēmumu, termiņš atsākas no datuma, kurā koriģējošais lēmums stājas likumīgā spēkā. Pārsūdzība tiek arī uzskatīta par laikā iesniegtu, pat ja tā saņemta pēc piecpadsmit dienu termiņa beigām, ja apelācijas iesniedzējs ir rīkojies, vadoties pēc nepareiziem tiesas norādījumiem par pārsūdzību. Pārsūdzība nav pieļaujama, ja iesniegts kopīgs pieteikums par laulības šķiršanu.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Izņemot gadījumu, kad citā ES dalībvalstī (izņemot Dāniju) izdots lēmums neatbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (Brisele IIa) pagaidu tvērumam, lēmums tiks atzīts bez īpašas procedūras. Reģistra birojs vienkārši ņems vērā lēmumu un automātiski izdarīs papildierakstu attiecīgajā reģistrā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, t. i., pēc citas ES dalībvalsts tiesas galīgā lēmuma vai tā apliecinātas kopijas par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kam pievienots oficiāls tulkojums čehu valodā un apliecība, kas minēta Briseles IIa regulas 39. pantā (vai Briseles IIa 33. pantā), iesniegšanas. Apliecību pēc procesa puses pieprasījuma izsniegs tiesas, kas lēmušas par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu. No prasības iesniegt šo apliecību var atteikties, ja visi fakti, kas citādi būtu ietverti apliecībā, ir atrodami pašā lēmumā vai citos iesniegtajos dokumentos (piemēram, ja iesniegtajam lēmumam ir apstiprinājums par tā galīgumu).

Taču ieinteresētā puse var vērsties pie kompetentās rajona tiesas, lai saņemtu lēmumu par sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu, piemēram, ja ir nepieciešams precizēt, vai laulība pastāv vai nepastāv (Briseles IIa regulas 21. panta 3. daļa). Taču šajā gadījumā tas attiecas tikai uz ieinteresētās puses tiesībām un nav ieinteresētās puses pienākums; šāds tiesas lēmums nav nepieciešams parastam reģistra ierakstam.

Ja lēmums ticis izdots citā ES dalībvalstī pirms 2004. gada 1. maija un vismaz viena no procesa pusēm ir Čehijas Republikas pilsonis, lēmumi par laulības jautājumiem tiek atzīti, pamatojoties uz īpašu Čehijas Republikas Augstākās tiesas lēmumu. Ārvalstu lēmumus, kuriem ir apstiprinājums par to galīgumu, vai citi nepieciešamie dokumenti (piemēram, laulības apliecība) iesniedz Čehijas Republikas Augstākajā tiesā kopā ar oficiālu tulkojumu čehu valodā un attiecīgu augstāko autentifikāciju (superlegalizācija, apostils), ja vien starptautiskā nolīgumā nav noteikts citādi. Papildu informāciju par šo procesu var atrast Čehijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļa vietnē, sk. turpmāk pievienoto saiti.

Atsevišķos divpusējos nolīgumos par juridisko palīdzību, kas ir saistoši Čehijas Republikai (tie ir nolīgumi ar Slovākiju, Ungāriju un Poliju), ir ietverti noteikumi par tādu spriedumu atzīšanu lietās, kuras nav īpašuma lietas, ko izdevušas otras puses iestādes (kas ietver arī lēmumus par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par neesošu), kas Čehijas Republikā tiek atzīti bez īpašas procedūras un ko Reģistra birojs tikai ņem vērā. Šajos gadījumos Reģistra birojs veic papildu ierakstu reģistrā pēc tam, kad ir iesniegts ārvalstu spriedums, kam ir apstiprinājums par tā galīgumu, kopā ar oficiālu tulkojumu čehu valodā un ar pievienotu attiecīgu augstāko autentifikāciju (superlegalizācija, apostille), ja vien starptautiskā nolīgumā nav noteikts citādi. Saprotams, ka minētā procedūra ir piemērojama tikai gadījumiem, kad lēmums pieņemts pirms 2004. gada 1. maija. Citādi ir piemērojama Briseles IIa regulā paredzētā kārtība — sk. iepriekš.

Čehijas Republika ir parakstījusi Konvenciju par laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas atzīšanu (Hāga, 1970. gada 1. jūnijs). Ja spriedums atbilst šajā Konvencijā paredzētajiem nosacījumiem, Čehijas Republikā ir ieviesta prakse, atbilstīgi kurai nav nepieciešams ierosināt īpašu atzīšanas procesu Čehijas Republikas Augstākajā tiesā, ja spriedums stājies spēkā pēc 1976. gada 11. jūlija, t. i., pēc datuma, kurā Hāgas Konvencija stājās spēkā attiecībā uz Čehijas Republiku. Ārvalstu spriedums, kam ir apstiprinājuma norāde par tā galīgumu, tiek iesniegts Reģistra birojā kopā ar oficiālu tulkojumu čehu valodā un ar pievienotu augstāko autentifikāciju (superlegalizācija, apostils), ja vien starptautiskā nolīgumā nav noteikts citādi.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Lēmumu var apstrīdēt, pamatojoties uz iemesliem, kas minēti Briseles IIa regulas 22. pantā. Šādā gadījumā iesniegumu var iesniegt vietējai kompetentajai rajona tiesai, kas ir vispārējā tiesa attiecībā uz fizisko personu, pret kuru ir vērsts pieteikums.

Lēmuma automātisku atzīšanu no Reģistra biroja puses atbilstīgi divpusējam nolīgumam vai Konvencijai par laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas atzīšanu (Hāga, 1970. gada 1. jūnijs) var novērst administratīvā procesā ar iespēju pēc tam iesniegt apelāciju kompetentajai apgabaltiesai administratīvo tiesu sistēmas ietvaros.

Nav iespējams pārsūdzēt Čehijas Republikas Augstākās tiesas atzītu lēmumu.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Čehijas Republikā laulības izbeigšanai ar šķiršanu ir piemērojami tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie laulātie bijuši laulības šķiršanas procesa uzsākšanas brīdī. Ja laulātie ir dažādu valstu valstspiederīgie, laulības izbeigšanai ar šķiršanu ir piemērojami tās valsts tiesību akti, kurā abiem laulātajiem ir parastā dzīvesvieta, vai, ja tādas nav, Čehijas tiesību sistēma.

Ja laulības šķiršana būtu pakļauta ārvalstu tiesību sistēmai, kas neparedz laulības izbeigšanu ar šķiršanu vai paredz to tikai ārkārtēji sarežģītos apstākļos, un ja vismaz viens no laulātajiem ir Čehijas Republikas pilsonis vai vismaz vienam no laulātajiem parastā dzīvesvieta ir Čehijas Republikā, piemērojamas Čehijas tiesības.

Saistītās saites

Čehijas Republikas Mediatoru asociācija

Čehijas Republikas Laulības un ģimenes konsultantu asociācija

Čehijas Republikas Augstākā tiesa — ārvalstu spriedumu atzīšana

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Atbilstoši Civilkodeksa (Bürgerliches Gesetzbuch, BGB) 1564. panta pirmajam teikumam laulību tiesas ceļā var šķirt tikai ar tiesas lēmumu pēc viena vai abu laulāto lūguma.

Laulību var šķirt, ja tās saglabāšana nav iespējama (Civilkodeksa 1565. panta 1. punkta pirmais teikums). Šādā gadījumā izšķiroša nozīme ir laulības pašreizējam stāvoklim un nākotnes izredzēm. Likumdevējs ir izstrādājis šādus pieņēmumus par to, kādos gadījumos laulības saglabāšanu uzskata par neiespējamu:

• laulības saglabāšana nav iespējama, ja laulātie vairs nedzīvo kopā un ja nav sagaidāms, ka laulātie turpinās kopdzīvi (Civilkodeksa 1565. panta 1. punkt otrais teikums);
• atbilstoši Civilkodeksa 1566. pantam tiesa uzskata, ka laulības saglabāšana nav iespējama, ja laulātie ir dzīvojuši atsevišķi noteiktu laiku un ja:

• abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu un ir dzīvojuši atsevišķi vienu gadu, vai
• viens laulātais pieprasa laulības šķiršanu un otrs tai piekrīt, un laulātie ir dzīvojuši atsevišķi gadu, vai
• viens laulātais pieprasa laulības šķiršanu un otrs tai nepiekrīt, bet laulātie ir dzīvojuši atsevišķi jau trīs gadus;

• ja laulātie nav dzīvojuši atsevišķi vienu gadu, laulību var šķirt tiesas ceļā tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja laulības turpināšana būtu nepanesama prasītājam otram laulātajam piedēvējamu iemeslu dēļ (piemēram, otra laulātā fiziskas vardarbības gadījumā) (Civilkodeksa 1565. panta 2. punkts).

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Vienīgais Vācijas tiesību aktos atzītais laulības šķiršanas pamats ir laulības saglabāšanas neiespējamība. Laulības šķiršana nenotiek viena laulātā vainas dēļ.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Šķirtais laulātais patur laulības uzvārdu, ko noteikuši laulātie. Iesniedzot paziņojumu dzimtsarakstu reģistram, laulātie var pāriet uzvārdā, kāds viņiem bija dzimšanas brīdī, vai uzvārdā, kāds viņiem bijis līdz laulības uzvārda noteikšanai, vai pievienot laulības uzvārdam (pirms vai pēc tā) uzvārdu, kāds viņiem bija dzimšanas brīdī, vai uzvārdu, kāds viņiem bijis līdz laulības uzvārda noteikšanai (Civilkodeksa 1355. panta 5. punkts).

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

3.2.1 Mājokļa un mājsaimniecības priekšmetu sadale:

Principā atbilstoši Civilkodeksa 1568.a un 1568.b pantam attiecībā uz kopīgo mājokli un mājsaimniecības priekšmetu sadalīšanu pēc laulības šķiršanas piemēro turpmāk izklāstītos nosacījumus. Laulātais, kurš ir vairāk atkarīgs no mājokļa vai mājsaimniecības priekšmetu izmantošanas, var pieprasīt, lai otrs laulātais nodod viņam mājokli vai mājsaimniecības priekšmetus. Šajā saistībā jāņem vērā abu laulāto apstākļi un viņu bērnu intereses.

Ja mājoklis tiek īrēts, laulātais, kuram ir atļauts uzturēties mājoklī, pārņem īres līgumsaistības neatkarīgi no tā, vai iepriekš īrnieki ir bijuši abi laulātie vai tikai viens no viņiem.

Ja mājoklis ir īpašumā, piemēro šādus nosacījumus:

• ja līdzšinējais mājoklis pieder tikai vienam no laulātajiem, otram laulātajam ir tiesības to izmantot tikai izņēmuma gadījumos, jo īpaši ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no netaisnīgu grūtību radīšanas (Civilkodeksa 1568.a panta 2. punkts).
• ja mājoklis kopīgi pieder abiem laulātajiem, piemēro pirmajā daļā noteikto principu.

Abos gadījumos gan laulātais, kuram mājoklis nodots, gan laulātais, kuram vairs nav atļauts izmantot savu īpašumu, iesniedz prasību par īres līguma noslēgšanu starp viņiem un par vietējai apkaimei atbilstošas īres maksas noteikšanu.

Attiecībā uz mājsaimniecības priekšmetiem ir jānošķir priekšmeti, kas pieder abiem laulātajiem, un priekšmeti, kas pieder tikai vienam no laulātajiem.

• ja mājsaimniecības priekšmeti pieder abiem laulātajiem, piemēro pirmajā daļā minētos principus attiecībā uz šo jautājumu. Laulātais, kuram jāatsakās no mājsaimniecības priekšmetiem, var pieprasīt atbilstošu kompensāciju.
• Otram laulātajam nav tiesību uz mājsaimniecības priekšmetiem, kas pieder tikai pirmajam laulātajam.

3.2.2 Laulības laikā iegūtās mantas sadale:

Ja starp laulātajiem ir likumiskas laulāto mantiskās attiecības un viņi, šķirot laulību, nespēj vienoties par mantas sadalījumu, tad, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniedzis viens no laulātajiem, kopdzīves laikā iegūto mantu var sadalīt vienādās daļās atsevišķā tiesas procesā (Civilkodeksa 1372. pants un turpmākie panti). Tas notiek šādi.

Aprēķina sākumpunkts ir katra laulātā mantas vērtība laulāšanās brīdī (sākotnējā manta; Civilkodeksa 1374. punkts) un laulāto mantisko attiecību izbeigšanas brīdī (galīgā manta, Civilkodeksa 1375. pants). Manta, ko mantojis viens laulātais vai kas dāvināta vienam laulātajam laulības laikā, ir jāpieskaita laulātā sākotnējai mantai. Attiecīgais atskaites datums galīgās mantas vērtības aprēķināšanai ir diena, kad laulības šķiršanas pieteikums izsniegts otram laulātajam. Kopdzīves laikā iegūtā manta ir apjoms, par kādu laulātā galīgā manta pārsniedz sākotnējo mantu (Civilkodeksa 1373. pants). Persona, kurai kopdzīves laikā iegūtā manta ir mazāka, ir tiesīga saņemt pusi no vērtības starpības, ko iegūst, tās mantu salīdzinot ar otras personas kopdzīves laikā iegūto mantu (izlīdzināšanas prasījums) (Civilkodeksa 1378. panta 1. punkts). Izlīdzināšanas prasījums attiecībā uz kopdzīves laikā iegūto mantu ietver naudas summas samaksu. Persona, kura ir tiesīga uz izlīdzināšanu, parasti nevar pieprasīt, lai viņai tiek nodoti konkrēti priekšmeti, kas pieder personai, kurai jāmaksā izlīdzināšanas prasījums. Tomēr izņēmuma gadījumos ģimenes lietu tiesa (Familiengericht) var arī nodot individuālus priekšmetus (Civilkodeksa 1383. pants). Tomēr tas ir iespējams tikai šādos gadījumos:

• tas ir pamatoti attiecībā pret personu, kurai jāmaksā izlīdzināšanas prasījums, un
• tādējādi var novērst būtisku netaisnību attiecībā pret personu, kura ir tiesīga uz izlīdzinājumu, ja šāda nevienlīdzība rastos, veicot kopdzīves laikā iegūtās mantas izlīdzināšanu ar atmaksu skaidrā naudā.

Šīs nodotās mantas vērtību atskaita no izlīdzināšanas prasījuma.

Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem laulātie likumisko laulāto mantisko attiecību vietā var arī izvēlēties mantas šķirtību notariālā kārtībā (Civilkodeksa 1414. pants), mantas kopības kārtību (Civilkodeksa 1415.–1518. pants) vai pēc izvēles pieejamo kopdzīves laikā iegūtās mantas kopības kārtību (Civilkodeksa 1519. pants).

3.2.3 Ietekme uz laulāto pensiju tiesībām

Pensiju tiesības, ko laulātie ieguvuši laulības laikā (piemēram, tiesības uz pabalstiem no valsts obligātās pensiju shēmas, civildienesta pensiju shēmas, arodpensiju shēmas vai no privātām vecuma un invaliditātes pensiju shēmām), laulību šķirot, katrā gadījumā sadala uz pusēm, izmantojot pensijas tiesību izlīdzināšanu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka abiem laulātajiem vienādās daļās pieder tiesības, ko viņi ieguvuši laulības laikā, un ka katrs laulātais saņem neatkarīgas pensijas tiesības.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

3.3.1 Vecāku atbildība

Ja vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu, tā turpinās arī pēc laulības šķiršanas. Izņemot gadījumus, kad pastāv apdraudējums bērnam, tiesa neizskata jautājumu par vecāku aizgādību, izņemot, ja viens no vecākiem ģimenes lietu tiesā pieprasa sev vienīgajam piešķirt bērna aizgādības tiesības vai daļu no bērna aizgādības tiesībām. Šāda prasība ir jāapmierina, ja otrs vecāks piekrīt un tam neiebilst bērns, kurš ir vismaz 14 gadus vecs, vai ja kopīgu bērna aizgādības tiesību atcelšana vai nodošana prasītājam ir bērna interesēs (Civilkodeksa 1671. panta 1. punkts). Vācijas tiesību normās tiek pieņemts, ka bērna interesēs ir saglabāt saskarsmi ar abiem vecākiem, un tāpēc bērnam tiek piešķirtas tiesības uz saskarsmi ar abiem vecākiem, kā arī tiek noteikts, ka abiem vecākiem ir tiesības un pienākums sazināties ar bērnu (Civilkodeksa 1684. panta 1. punkts). Minētais noteikums ir piemērojams neatkarīgi no bērna aizgādības tiesību piešķiršanas.

3.3.2 Tiesības uz uzturlīdzekļiem

Vecākiem ir jāuztur savi bērni (Civilkodeksa 1601. pants). Bērniem ir tiesības tikt uzturētiem, ja viņi paši nav spējīgi sevi uzturēt (Civilkodeksa 1602. pants). Vecāku pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus ir atkarīgs no viņu spējām tos maksāt (1603. pants). Tomēr vecāku pienākums maksāt uzturlīdzekļus par saviem bērniem tiek interpretēts plašā nozīmē, proti, attiecībā uz maksātspēju tiek ņemti vērā iespējamie ienākumi, nevis tikai ieņēmumi, kas ir pieejami (Civilkodeksa 1603. panta 2. punkts). Parasti vecākiem ir jāmaksā par savu bērnu uzturēšanu proporcionāli savam ienākumu līmenim un finanšu stāvoklim. Tomēr tas vecāks, kurš pieskata bērnu, savu uzturēšanas pienākumu parasti izpilda, rūpējoties par bērnu un uzaudzinot viņu (Civilkodeksa 1606. panta 3. punkts). Tāpēc pēc vecāku laulības šķiršanas pienākums maksāt uzturlīdzekļus parasti ir tikai tam vecākam, kura mājsaimniecībā bērns nedzīvo.

Bērna uzturēšana ietver visu to, kas nepieciešams bērna dzīvei, tostarp izmaksas par atbilstīgu izglītību (Civilkodeksa 1610. pants).

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Katrs laulātais pēc laulības šķiršanas pats rūpējas par sevi (Civilkodeksa 1569. pants). Viņiem jācenšas iegūt atbilstīgus līdzekļus ar savu darbu (Civilkodeksa 1574. panta 1. punkts). Ja tas ir nepieciešams, lai varētu atrast pienācīgu algotu darbu, viņiem jāiegūst attiecīga izglītība, jāapgūst tālākapmācība vai jāpārkvalificējas, ja ir sagaidāms, ka izglītība tiks veiksmīgi pabeigta (Civilkodeksa 1574. panta 3. punkts).

Tomēr šķirtais laulātais ir tiesīgs pieprasīt uzturlīdzekļus šādos gadījumos:

• ja ir paredzams, ka laulātais nebūs spējīgs strādāt algotu darbu, jo viņš pieskata bērnu, kas ir abu vecāku aizgādībā (Civilkodeksa 1570. pants), vai slimības vai cita fiziska vai garīga trūkuma, vai savas fiziskās vai psihiskās spējas ierobežojumu dēļ (Civilkodeksa 1572. pants);
• ja ir paredzams, ka laulātais neturpinās strādāt algotu darbu, jo viņš noteiktā laikā, jo īpaši laulības šķiršanas laikā vai beidzoties laulāto bērna aprūpei vai audzināšanai, būs sasniedzis konkrētu vecumu (Civilkodeksa 1571. pants);
• ja ir paredzams, ka šķirtais laulātais iegūs izglītību, apgūs tālākapmācību vai pārkvalificēsies, lai novērstu trūkumus viņa izglītībā vai laulības izraisītas grūtības; viņam jāsāk izglītība, tālākapmācība vai pārkvalifikācija, cik drīz vien iespējams, lai atrastu atbilstošu algotu darbu, kas nodrošinās iztiku ilgtermiņā, un ir sagaidāms, ka izglītība tiks veiksmīgi pabeigta (Civilkodeksa 1575. pants);
• ja laulātais nespēj atrast atbilstīgu algotu darbu pēc laulības šķiršanas (Civilkodeksa 1573. panta 1. punkts);
• ja ir paredzams, ka laulātais nestrādās algotu darbu citu pamatotu būtisku iemeslu dēļ, un būtu pārlieku netaisnīgi uzturlīdzekļus atteikt, ņemot vērā abu laulāto intereses (Civilkodeksa 1576. pants);
• ja ienākumi no atbilstīga algota darba nav pietiekami, lai pilnībā segtu uzturēšanas izmaksas (Civilkodeksa 1573. panta 2. punkts).

Uzturlīdzekļu līmeni nosaka, ņemot vērā laulāto dzīves apstākļus, izmaksas par atbilstīgu veselības apdrošināšanu un aprūpi, kā arī — konkrētos apstākļos — vecumu un ienākumu gūšanas iespējas (Civilkodeksa 1578. pants). Ja laulātais, kuram ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus, tos nespēj nodrošināt tai pusei, kurai tie pienākas, savu ienākumu līmeņa un finansiālā stāvokļa dēļ, nekaitējot sevis uzturēšanai, šai personai ir jānodrošina uzturlīdzekļi tikai tādā apmērā, kas tiek uzskatīts par samērīgu, ņemot vērā šķirto laulāto vajadzības, ienākumu gūšanas iespējas un finanšu stāvokli (Civilkodeksa 1581. panta pirmais teikums).

Uzturlīdzekļus var samazināt un/vai to maksāšanas ilgumu var ierobežot, ja prasīto uzturlīdzekļu maksāšanas turpināšana bez ierobežojumiem būtu netaisnīga (Civilkodeksa 1578.b pants). Iespēja samazināt uzturlīdzekļus / ierobežot to maksāšanas ilgumu, kas noteikts Civilkodeksa 1578.b pantā, jo īpaši attiecas uz 1570.–1573. pantu. Saskaņā ar 1570. pantu taisnīguma apsvērumu dēļ, lai pagarinātu uzturlīdzekļu maksāšanas ilgumu par bērna aprūpi pēc bērna 3. dzimšanas dienas ar bērnu vai vecākiem saistītu iemeslu dēļ, ir jāievēro īpašs termiņš.

Veicot novērtējumu saskaņā ar Civilkodeksa 1578.b pantu, jāņem vērā laulāto bērna intereses, par kurām atbildīgs laulātais, kurš ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus aprūpei vai audzināšanai. Turklāt jāņem vērā, cik lielas ir laulības izraisītās grūtības attiecībā uz laulātā iespēju gādāt par savu iztiku. Grūtības pastāv, ja ienākumi, ko gūst laulātais, kurš ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus, ir mazāki, nekā tie būtu bijuši gadījumā, ja laulības nebūtu. Saskaņā ar Civilkodeksa 1578.b panta 1. punkta trešo teikumu šādu grūtību cēlonis var būt bērnu aprūpes pienākumi un mājsaimniecības pārvaldības organizācija, kā arī algots darbs. Novērtējot laulības radītās grūtības, visaptverošajā novērtējumā jāņem vērā visi konkrētās lietas apstākļi, tostarp laulības ilgums.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulātie var dzīvot atsevišķi, ja viņi to vēlas, neveicot īpašas formalitātes. Civilkodeksa 1361.–1361.b pantā ir ietverti noteikumi par dzīvošanas atsevišķi ilgumu (sk. 6. jautājumu).

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Jābūt izpildītam nosacījumam, ka laulātie dzīvo atsevišķi. Uzskata, ka laulātie dzīvo atsevišķi, ja viņiem nav kopīgas mājsaimniecības un ir skaidrs, ka viens no laulātajiem nevēlas veidot šādu mājsaimniecību, jo atsakās no kopdzīves (Civilkodeksa 1567. panta 1. punkts).

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Ja laulātie dzīvo atsevišķi vai ja viens no viņiem plāno dzīvot atsevišķi, viens laulātais var pieprasīt, lai otrs atstāj laulāto mājokli vai tā daļu tikai pirmā laulātā izmantošanai (mājokļa piešķiršana), ja tas ir nepieciešams, lai novērstu pārmērīgas grūtības (Civilkodeksa 1361.b pants). Ja viens laulātais ir cietis no fiziskas vardarbības vai tās draudiem, visu mājokli lietošanā parasti piešķir tikai cietušajam vai draudus saņēmušajam laulātajam. Šāda mājokļa piešķiršana neveicina laulības šķiršanu.

Uz šādas atsevišķas dzīvošanas laiku var tikt reglamentēta arī mājsaimniecības priekšmetu izmantošana (1361.a pants). Katrs laulātais var pieprasīt, lai otrs laulātais viņam nodotu pirmajai personai piederošos mājsaimniecības priekšmetus. Tomēr minēto noteikumu nepiemēro, ja personai, kurai ir jāatsakās no šādiem mājsaimniecības priekšmetiem, tie ir vajadzīgi savas jaunās atsevišķās mājsaimniecības uzturēšanai un ja tas ir taisnīgi konkrētajos apstākļos (piemēram, veļasmašīnas nodošana tam laulātajam, ar kuru kopā dzīvo bērni).

Turklāt, kamēr laulātie dzīvo atsevišķi, viens laulātais var pieprasīt no otra laulātā uzturlīdzekļus, kas ir pietiekami, ņemot vērā laulāto dzīves līmeni, ienākumus un mantisko stāvokli, saskaņā ar Civilkodeksa 1361. pantu. Uzturlīdzekļu nodrošināšana laikā, kad laulātie ir atšķirti, ir laulāto solidaritātes rezultāts un ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka laulātie nedzīvo trūkumā viņu atšķiršanas rezultātā. Turklāt tas arī paver laulātajiem iespēju atjaunot laulības dzīvi neatkarīgi no ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tādējādi laulātie joprojām ir salīdzinoši lielā mērā atbildīgi viens par otru, tāpēc pastāv tikai ierobežotas prasības attiecībā uz ekonomisko neatkarību un pienākumu nopelnīt iztiku. Laulātais, kurš dzīvo atsevišķi, ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus, ja šī persona nespēj apmierināt savas vajadzības ar saviem ienākumiem un mantu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

“Laulības atzīšana par neesošu” kā tāda nepastāv. Laulību var atzīt par neesošu ar tiesas lēmumu, pamatojoties uz pieteikumu (Civilkodeksa 1313. pants un turpmākie panti). Praksē tiesas procesi, lai laulību atzītu par neesošu, notiek reti.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Pamati laulības atzīšanai par neesošu ir tiesību aktu pārkāpumi vai gribas trūkumi laulības noslēgšanā. Izsmeļošs to uzskaitījums ir sniegts Civilkodeksa 1314. pantā.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Sekas laulības atzīšanai par neesošu ir tādas pašas kā laulības šķiršanas gadījumā (Civilkodeksa 1318. pants). Šajā saistībā sk. piezīmes zem 3. jautājuma.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Laulības šķiršanas gadījumā vecākiem ir tiesības saņemt bērnu un jauniešu konsultāciju pakalpojumus no jauniešu labklājības biroja (Jugendamt). Konsultāciju mērķis ir palīdzēt vecākiem, kuri dzīvo atsevišķi vai kuru laulība ir šķirta, vienoties par nosacījumiem vecāku aizgādības īstenošanai tādā veidā, kas būtu bērna vai jaunieša interesēs. Vecākiem tiek sniegts atbalsts, pienācīgi iesaistot arī attiecīgo bērnu vai jaunieti, lai viņi varētu vienoties par plānu, kā rūpēties par bērnu vai jaunieti. Datubāze, kurā norādīti visi konsultāciju centri, atrodama tīmekļa vietnē https://www.dajeb.de/. Strīda atrisināšanu un miermīlīgu izlīgumu var panākt arī ar mediācijas palīdzību. Plašāka informācija par mediāciju ģimenes lietās pieejama vietnē https://www.bafm-mediation.de/.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem pastāv tikai laulības izbeigšanās (laulības šķiršana), laulības atzīšana par neesošu vai laulības starp pusēm esības vai neesības konstatēšana (121. pants Likumā par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedību (Gesetz über das Verfahren in Familiensachen und in den Angelegenheiten der freiwilligen Gerichtsbarkeit, FamFG)).

Pieteikums laulības lietās parasti jāiesniedz vietējā tiesā (Amtsgericht) / ģimenes lietu tiesā (Familiengericht) (111. un 121. pants Likumā par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedību, Tiesu likuma (Gerichtsverfassungsgesetz) 23.b pants). Ģeogrāfisko jurisdikciju nosaka, pamatojoties uz 122. pantu Likumā par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedību. Advokāta pārstāvība obligāta.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Persona, kuras personīgie un finansiālie apstākļi ir tādi, ka viņa nevar atļauties segt tiesas procesa izdevumus, vai kura var atļauties segt tikai daļu no izdevumiem vai segt tos tikai pa daļām, var pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai tiesvedībā ģimenes lietu tiesā. Šādu palīdzību apstiprina, ja ir sagaidāms, ka paredzētās juridiskās prasības vai aizstāvības rezultāts būs pozitīvs, un ja prasība vai aizstāvība nav ļaunprātīga. Šādi tiek nodrošināts, ka personām, kurām ir neizdevīgāks finansiālais stāvoklis, arī ir iespēja vērsties tiesā. Atkarībā no pieejamajiem ienākumiem ar juridisko palīdzību pilnībā vai daļēji tiek segtas pašas puses samaksātie tiesas izdevumi. Juridiskās pārstāvības izmaksas sedz, ja advokātu piešķir tiesa. Plašāka informācija ir atrodama Federālās tieslietu ministrijas bukletā par juridisko palīdzību un tās tīmekļa vietnes sadaļā “Beratungshilfe und Prozesskostenhilfe”: https://www.bmjv.de/.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Var pārsūdzēt lēmumu, ar kuru laulība pasludināta par šķirtu vai neesošu atbilstoši 58. pantam un turpmākajiem pantiem Likumā par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedību. Nolēmumu par pārsūdzību pieņem Augstākā apgabaltiesa (Oberlandesgericht).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Šāds lēmums (izņemot gadījumu, ja tas izdots Dānijā) tiek automātiski atzīts Vācijā saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (regula “Brisele IIa”), t. i., bez atsevišķa atzīšanas procesa. Saskaņā ar regulu “Brisele IIa” laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu procesam jābūt sāktam pēc 2001. gada 1. marta (izņēmumus skatīt regulas “Brisele IIa” 64. pantā). Uz vecākām lietām pārsvarā attiecas regulas “Brisele IIa” priekštece, t. i., regula “Brisele II”. Lēmumiem, kas pieņemti Dānijā, parasti ir vajadzīgs atsevišķs atzīšanas process.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Ja ir piemērojama Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003, prasība par šāda lēmuma neatzīšanu parasti ir piekritīga vietējai tiesai (ģimenes lietu tiesai), kas atrodas tā rajona augstākās apgabaltiesas jurisdikcijā, kurā:

• ir atbildētāja vai bērna, uz kuru attiecas lēmums, parastā dzīvesvieta, vai
• ja šāda piekritība nepastāv — pastāv acīmredzama ieinteresētība lietas iznākumā vai ir vajadzīga aprūpe,
• vai — citos gadījumos — prasība ir piekritīga Pankovas un Vaisenzē (Pankow/Weißensee) Ģimenes lietu tiesai.

Lejassaksijā ir spēkā izņēmums, kas paredz, ka visas lietas, kas atbilst minētajiem kritērijiem, augstākas apgabaltiesas rajona gadījumā ir piekritīgas Celles (Celle) Vietējai tiesai.

Piemēro procesuālās prasības, kas noteiktas Likumā par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedību.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Vācijā un patlaban 16 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiesību aktus, kas piemērojami laulības šķiršanai, kura saistīta ar tiesību normu kolīziju, reglamentē regula “Roma III” (Padomes 2010. gada 20. decembra Regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai). Tiesību akti, kas norādīti regulā “Roma III”, ir piemērojami neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iesaistītas dalībvalsts tiesību akti.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Igaunija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Laulību var šķirt dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra pēc laulāto abpusējas vienošanās, pamatojoties uz laulāto kopīgu rakstisku iesniegumu, vai arī tiesā, pamatojoties uz prasību, ko viens laulātais ir cēlis pret otru laulāto. Prasība tiek celta tādā gadījumā, ja laulātie nespēj vienoties par laulības šķiršanu vai ar to saistītajiem apstākļiem, vai ja laulības šķiršana neietilpst dzimtsarakstu nodaļas kompetencē.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra laulību var šķirt pēc laulāto abpusējas vienošanās, pamatojoties uz kopīgu rakstisku iesniegumu, un ja abi laulātie dzīvo Igaunijā.

Tiesa var šķirt laulību, pamatojoties uz prasību, ko viens laulātais ir cēlis pret otru laulāto, ja kopdzīve ir galīgi izirusi. Kopdzīvi uzskata par izirušu, ja laulātie vairs nedzīvo kopā kā laulāts pāris un ir pamats uzskatīt, ka viņi neatjaunos kopdzīvi. Kopdzīvi uzskata par izbeigtu, ja laulātie ir dzīvojuši šķirti vismaz divus gadus.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulības šķiršana neietekmē laulāto personiskās attiecības. Pēc šķiršanās tiesa vai dzimtsarakstu birojs saskaņā ar pieteikumu var personai atjaunot pirmslaulības uzvārdu; pretējā gadījumā tiek saglabāts laulībā iegūtais uzvārds.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Pēc laulības šķiršanas laulāto īpašumu sadala saskaņā ar laulāto mantisko attiecību režīmu, kas pastāv starp laulātajiem. Laulāto mantas kopības gadījumā laulātie īpašumu savā starpā parasti sadala vienādās daļās saskaņā ar noteikumiem par laulāto mantas kopības izbeigšanu. Īpašuma sastāvu nosaka uz to brīdi, kad izbeidzas attiecīgais mantiskais režīms. Laulātajiem nav pienākuma pēc laulības šķiršanas savu īpašumu sadalīt. Līdz brīdim, kamēr kopīgā manta nav sadalīta, laulātie kopīgi īsteno ar šo mantu saistītās tiesības un pienākumus. Turklāt laulātajiem ir tiesības kopīgi turēt valdījumā jebkādus priekšmetus, kas veido viņu kopīgās mantas daļu. Izbeidzoties laulāto mantisko attiecību režīmam, saskaņā ar kuru jebkurš mantas pieaugums ir kopīgs, tiek konstatēta abu laulāto manta un noteikta finansiālā prasība, kas izriet no pienākuma dalīties ar iegūto mantu.

Ja laulātie, šķirot laulību, vēlas īpašumu sadalīt, īpašums tiek sadalīts atbilstoši izvēlētajam laulāto mantisko attiecību režīmam vai saskaņā ar laulību līgumu. Ja laulātie ir parakstījuši laulību līgumu, tas izbeidzas laulības šķiršanas brīdī. Pēc laulību līguma izbeigšanas laulības šķiršanas gadījumā, izbeidzas arī visas tiesības un pienākumi, kas izriet no laulību līguma. Īpašums tiek sadalīts atbilstoši laulību līgumam.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības šķiršana kā tāda neietekmē vecāku atbildību, un vecāki saglabā kopīgu aizgādību.

Parasti vecāki vienojas par to, pie kura no vecākiem bērns dzīvos, kurš būs iesaistīts bērna audzināšanā un kādā mērā, kā arī par to, kā un cik ilgi tiks nodrošināti uzturlīdzekļi. Ikmēneša uzturlīdzekļu maksājums par vienu bērnu nevar būt mazāks par pusi no minimālās mēnešalgas, ko noteikusi Igaunijas valdība.

Ja vecāki nevēlas vai nevar īstenot kopīgas aizgādības tiesības, katram vecākam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību, lai tiesības uz bērna aizgādību tiktu daļēji vai pilnībā nodotas šim vecākam. Aizgādības tiesību izmaiņas neietekmē pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Šķirtajam laulātajam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus:

1. līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu, ja pēc laulības šķiršanas šķirtais laulātais nevar sevi uzturēt, jo aprūpē laulāto bērnu;
2. ja pēc laulības šķiršanas šķirtais laulātais nespēj sevi uzturēt vecuma vai veselības stāvokļa dēļ un ja nepieciešamība pēc palīdzības vecuma vai veselības stāvokļa dēļ pastāvēja laulības šķiršanas laikā. Uzturlīdzekļus vecuma vai veselības stāvokļa dēļ no šķirtā laulātā var pieprasīt arī tad, ja nepieciešamība pēc palīdzības vecuma vai veselības stāvokļa dēļ jau pastāvēja laikā, kad laulātais zaudēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra laulātā uz cita likumā paredzēta pamata. Uzturlīdzekļi ir jāmaksā tik ilgi, kamēr nav sagaidāms, ka persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var pelnīt iztiku.

Bērna tēvam ir jānodrošina bērna mātei uzturlīdzekļi astoņas nedēļas pirms un divpadsmit nedēļas pēc bērna dzimšanas.

Tiesību aktos noteiktu iemeslu dēļ tiesa var atbrīvot šķirto laulāto no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus.

To, lai tiktu pildīts likumiskais pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus, šķirtais laulātais, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var pieprasīt tikai pēc šādas prasības iesniegšanas.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Uzskatāms, ka laulātie ir likumiski atšķirti, ja tiem nav kopīgas mājsaimniecības vai laulāto kopdzīves un ja vismaz viens no laulātajiem nepārprotami nevēlas to atjaunot vai radīt.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Laulātie dzīvo šķirti.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Ja laulātie ir likumiski atšķirti, katrs laulātais var:

1. pieprasīt no otra laulātā priekšmetus, kas tika izmantoti ģimenes interesēs, ja laulātajam šie priekšmeti ir nepieciešami savā atsevišķajā mājsaimniecībā un viņam vai viņai ir likumiskas intereses turpināt tos izmantot. Viss parastais ģimenes mājsaimniecības aprīkojums, kas kopīgi pieder abiem laulātajiem, tiek starp tiem sadalīts pēc taisnīguma principa. Vispārīgi runājot, abi laulātie var iesniegt prasību, lai iegūtu personīgās mantas savā nošķirtā īpašumā. Jebkāda manta, kas ir kopīpašumā (t. i., tostarp laulāto kopīpašumā), tiek sadalīta taisnīgi, ņemot vērā katra laulātā un bērnu intereses;
2. pieprasīt, lai otrs laulātais nodotu ģimenes kopīgo mājokli vai tā daļu viņa individuālā lietošanā, ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no būtiskiem personiskiem konfliktiem. Lai arī galvenokārt tam būtu jābūt balstītam uz mājokļa īpašnieka privilēģijām, mājokli var nodot lietošanā arī tam laulātajam, kurš nav īpašnieks, ja tiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā abu laulāto naudas līdzekļus un bērnu intereses.

Ja laulātie ir likumiski atšķirti, katram laulātajam ir jānodrošina uzturlīdzekļi regulāru maksājumu veidā, lai segtu izmaksas, kas ģimenes interesēs ir radušās otram laulātajam.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības anulēšana nozīmē, ka laulība uzskatāma par spēkā neesošu jau no tās noslēgšanas brīža. Laulību var anulēt vienīgi ar tiesas spriedumu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulības anulēšanu var pamatot tikai ar laulības spēkā neesamību, kā noteikts Ģimenes tiesību likumā (perekonnaseadus), t. i., tiesa ar nolēmumu var anulēt laulību, ja:

1. laulības slēgšanas brīdī ir pārkāpts noteikums par minimālo vecumu, lai stātos laulībā, vai par aktīvu rīcībspēju;
2. laulības slēgšanas brīdī ir pārkāpts likumā noteiktais laulību aizliegums;
3. laulības slēgšanas brīdī ir pārkāpti likumā noteiktie formālie noteikumi;
4. laulības slēgšanas brīdī vismaz vienam laulātajam bija īslaicīga garīga saslimšana vai nebija iespējas rīkoties no brīvas gribas kāda cita iemesla dēļ;
5. laulība tika noslēgta ar viltu vai spaidiem, tostarp noklusējot ziņas par laulātā veselības stāvokli vai citas personiskas ziņas, ja šādas ziņas ir būtiskas saistībā ar laulības spēkā esamību;
6. vienam vai abiem laulātajiem nav bijis nodoma veikt pienākumus, kas izriet no laulātā statusa, bet laulība tika noslēgta citu iemeslu dēļ, tostarp lai iegūtu Igaunijas uzturēšanās atļauju (aprēķina laulība);
7. laulātie ir viena dzimuma, kas noticis laulības laikā īstenotas dzimuma maiņas rezultātā.

Turklāt laulība uzskatāma par spēkā neesošu, ja:

1. laulība ir noslēgta starp diviem viena dzimuma pārstāvjiem;
2. laulības noslēgšanas faktu ir apstiprinājusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības reģistrēt laulību, vai
3. viena vai otra puse nav paudusi vēlēšanos stāties laulībā.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Pēc laulības anulēšanas laulība uzskatāma par spēkā neesošu jau no tās noslēgšanas brīža, ja vien laulība netiek anulēta, jo tā noslēgta starp viena dzimuma personām, ― tādā gadījumā laulību anulē, kad stājas spēkā tiesas nolēmums. Personām, kuru laulība tikusi anulēta, vairs nav no laulības izrietošu tiesību un pienākumu vienai pret otru (tostarp tādu, kas izriet no līguma par laulāto mantu; šāds līgums arī ir uzskatāms par spēkā neesošu).

Ja laulība ir anulēta tāpēc, ka viens no topošajiem laulātajiem nav izpaudis otram topošajam laulātajam, ka viņš vai viņa jau ir precējies, vai ar viltu vai spaidiem licis otram laulātajam stāties laulībā, tiesa var norīkot, lai šī persona maksātu pabalstu personai, ar kuru tas ir bijis spēkā neesošajā laulībā, piemērojot noteikumus par uzturlīdzekļu nodrošināšanu laulātajam. Pēc tās puses pieteikuma, kura tika piespiesta prettiesiski stāties laulībā, tiesa attiecībā uz pušu savstarpējo norunu par īpašumu var piemērot noteikumus par laulāto mantu (t. i., par laulāto kopīgo mantu).

Anulētā laulībā dzimušiem bērniem ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kā laulībā dzimušiem bērniem.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra laulību var šķirt saskaņā ar laulāto vienošanos. Laulības šķiršanas tiesiskās sekas (piem., laulāto mantas sadale) var būt noteiktas starp laulātajiem panāktas vienošanās dokumentā.

Ja laulātajiem ir domstarpības par laulības šķiršanas apstākļiem, ārpustiesas risinājuma veidi nav pieejami.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt:

1. dzimtsarakstu nodaļā pēc viena laulātā dzīvesvietas (ja abu laulāto dzīvesvieta ir Igaunijā);
2. notāram;
3. pirmās instances tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta (apriņķa tiesā).

Pieteikums par laulības anulēšanu ir jāiesniedz pirmās instances (apriņķa) tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta.

Dzimtsarakstu nodaļa laulību šķir, pamatojoties uz laulāto personiski iesniegtu kopīgu rakstisku pieteikumu. Laulātajiem pieteikumā ir jāapliecina, ka starp tiem nav strīdu saistībā ar bērniem, par kopīgās mantas sadali vai uzturlīdzekļu rīkojumiem. Laulības šķiršanas pieteikumam ir jāpievieno laulības noslēgšanu apliecinošs dokuments. Ja laulātais pamatotu iemeslu dēļ nevar dzimtsarakstu nodaļā ierasties personiski, lai iesniegtu kopīgo pieteikumu, viņš vai viņa var iesniegt atsevišķu notāra apliecinātu pieteikumu. Svešvalodās sagatavoti dokumenti dzimtsarakstu nodaļā iesniedzami kopā ar notāra, konsulāta amatpersonas vai zvērināta tulkotāja apliecinātu tulkojumu. Laulības noslēgšanu apliecinošs dokuments, kas izdots ārvalstīs, ir jālegalizē vai jāpapildina ar apliecinājumu “Apostille”, ja vien starptautiskajā nolīgumā nav noteikts citādi.

Notārs laulību šķir, pamatojoties uz laulāto personiski iesniegtu kopīgu rakstisku pieteikumu. Laulības šķiršanas pieteikumam ir jāpievieno laulības noslēgšanu apliecinošs dokuments. Ja laulātais pamatotu iemeslu dēļ nevar pie notāra ierasties personiski, lai iesniegtu kopīgo pieteikumu, viņš vai viņa var iesniegt atsevišķu notāra apliecinātu pieteikumu. Svešvalodās sagatavoti dokumenti dzimtsarakstu nodaļā iesniedzami kopā ar notāra, konsulāta amatpersonas vai zvērināta tulkotāja apliecinātu tulkojumu. Laulības noslēgšanu apliecinošs dokuments, kas izdots ārvalstīs, ir jālegalizē vai jāpapildina ar apliecinājumu “Apostille”, ja vien starptautiskajā nolīgumā nav noteikts citādi.

Igaunijas tiesā izskatāmā laulību lietā prasība jāiesniedz tajā tiesā, kuras jurisdikcijas teritorijā atrodas laulāto kopīgā dzīvesvieta, vai, ja tādas nav, tiesā, kuras jurisdikcijas teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav Igaunijā, tad prasību iesniedz tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pušu nepilngadīgā bērna dzīvesvieta, savukārt, ja laulātajiem nav nepilngadīga bērna, tad tiesā, kuras piekritības teritorijā atrodas pieteicēja dzīvesvieta. Iesniedzot tiesā laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības anulēšanas pieteikumu, prasības pieteikumam ir jāatbilst visām formālajām prasībām, kas attiecībā uz civillietu ir paredzētas Civilprocesa kodeksā (tsiviilkohtumenetluse seadustik). Prasības pieteikums un visi dokumentārie pierādījumi ir jāiesniedz tiesā rakstiski vai elektroniski igauņu valodā A4 formātā.

Prasības pieteikumā ir jānorāda tiesas nosaukums, ziņas par pieteicēju, atbildētāju (laulātajiem) un viņu kopīgajiem nepilngadīgajiem bērniem. Būtu arī jānorāda, kurš nodrošinās uzturlīdzekļus bērniem un viņus audzinās un ar kuru no vecākiem bērni dzīvos kopā; prasības pieteikumā būtu arī jāiekļauj priekšlikums par turpmāko kārtību vecāku tiesību īstenošanai un bērnu audzināšanai. Turklāt ir jānorāda arī faktiskie apstākļi, kas ir prasības pamatā; pieteicējam ir jāuzskaita un jāsniedz arī pierādījumi, kas, iespējams, ir viņa vai viņas rīcībā.

Papildus iepriekš minētajam, ja paredzēta kopīgās mantas sadale, prasības pieteikumā ir jānorāda īpašuma sastāvs un atrašanās vieta, ir jānosaka pieteicēja mantas vērtība, kā arī jāiesniedz pieteikums par kopīgās mantas sadali. Ja laulātie ir parakstījuši līgumu par laulāto mantu, tas ir jāpievieno prasības pieteikumam.

Pieteicējam vai tā pārstāvim prasības pieteikums ir jāparaksta. Ja to paraksta pārstāvis, tad ir jāpievieno arī pilnvarojuma vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvaras.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Ja persona, kura lūdz juridisko palīdzību, procesuālās izmaksas nevar nomaksāt savas finansiālās situācijas dēļ vai var segt tās tikai daļēji, vai ar periodiskiem maksājumiem un ja pastāv pietiekams iemesls uzskatīt, ka paredzētā dalība procesā būs sekmīga, tiesa var pilnībā vai daļēji atbrīvot šo personu no pienākuma segt procesuālās izmaksas un noteikt, ka izmaksas sedz valsts.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Pret spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības anulēšanu var iesniegt apelācijas sūdzību atbilstoši apelācijas procesa vispārējam regulējumam, ja apelants konstatē, ka pirmās instances tiesas sprieduma pamatā ir juridiska kļūda (piem., ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi materiālo vai procesuālo tiesību normas).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 spriedums par laulības šķiršanu, kas ir pieņemts kādā dalībvalstī, tiek automātiski atzīts arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (izņemot Dāniju), nepiemērojot nekādu īpašu procesu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Lai apstrīdētu lēmuma par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības anulēšanu atzīšanu, ir jāvēršas dalībvalsts apelācijas instances tiesā, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 2201/2003 publicētajā sarakstā.

Igaunijā šo funkciju pilda apgabaltiesa.

Tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība un apelācijas prasības iesniegšanas termiņš ir noteikts tiesas lēmumā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Laulības šķiršanas gadījumā ir piemērojamas tās valsts tiesību normas, kurā atrodas laulāto parastā dzīvesvieta. Ja laulātie nedzīvo vienā valstī, taču abiem ir viena un tā pati pilsonība, laulības vispārējās tiesiskās sekas ir noteiktas tās valsts tiesību normās, kuras pilsoņi ir laulātie. Ja laulātie nedzīvo vienā valstī un tiem ir atšķirīga pilsonība, laulības vispārējās tiesiskās sekas ir noteiktas atbilstoši tās valsts tiesību normām, kurā atrodas abu laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta, ja viens no laulātajiem dzīvo tajā valstī. Ja, pamatojoties uz iepriekš minēto, nav iespējams noteikt piemērojamās tiesību normas par laulības vispārējām tiesiskajām sekām, tiek piemērotas tās valsts tiesību normas, ar kuru laulātajiem ir vissvarīgākās jebkāda veida saiknes.

Ja saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām šķiršanās nav atļauta vai ir atļauta tikai ar ļoti stingriem nosacījumiem, tiek piemērotas Igaunijas tiesību normas, ja viens no laulātajiem dzīvo Igaunijā vai tam ir Igaunijas pilsonība, vai arī ja viņš vai viņa bija Igaunijas iedzīvotājs vai tam bija Igaunijas pilsonība laikā, kad laulība tika noslēgta.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta atradās Īrijā dienā, kad lieta tika ierosināta.

VAI

Viena laulātā parastā dzīvesvieta atradās Īrijā gada laikā līdz dienai, kad lieta tika ierosināta.

(1996. gada Ģimenes tiesību (laulības šķiršanas) likuma 39. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Tiesa (apgabaltiesa vienlaikus ar Augsto tiesu — 38. panta 1. punkts) pārliecinās, ka:

procesa uzsākšanas brīdī laulātie pēdējo trīs gadu laikā ir dzīvojuši atsevišķi vismaz divus gadus – ko veido viens vesels laikposms vai vairāku laikposmu summa,

UN

nav pamatotu izredžu, ka laulātie izlīgs,

UN

ka attiecībā uz laulātajiem un citiem apgādājamajiem ģimenes locekļiem pastāv vai tiks noteikts tāds regulējums, ko tiesa uzskata par atbilstošu konkrētajos apstākļos.

(Likuma 5. panta 1. punkts.)

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulība, uz ko attiecas spriedums, ar to tiek šķirta un bijušie laulātie var stāties jaunā laulībā — 10. panta 1. punkts.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Pasludinot spriedumu par laulības šķiršanu, tiesa var izdot mantas sadales rīkojumu — likuma 14. panta 1. punkts — mantu var pārdot, sadalīt vienlīdzīgi vai dažādās daļās vai nodot vienam no laulātajiem.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Pasludinot spriedumu par laulības šķiršanu, tiesa var noteikt tādus norādījumus, kas tās ieskatā ir atbilstoši attiecībā uz ikviena attiecīgās ģimenes apgādājamā locekļa, kas ir nepilngadīgais, labklājību, aizbildniecību vai saskarsmes tiesībām — Likuma 5. panta 2. punkts. Galvenais apsvērums ir bērna labklājība.

(Plašāka informācija atrodama faktu lapā “Vecāku atbildība — Īrija”).

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pasludinot spriedumu par laulības šķiršanu, tiesa var noteikt uzturēšanas līdzekļu pienākumu par labu vienam laulātajam, šāds beidzas ar brīdi, kad uzturēšanas līdzekļu saņēmējs stājas jaunā laulībā — Likuma 13. pants

Tāpat tiesa var noteikt pensijas korekcijas pa labu kādam no laulātajiem — Likuma 17. pants

(Plašāka informācija atrodama faktu lapā “Uzturēšanas līdzekļi — Īrija”).

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto (juridiskā) atšķiršana ļauj atšķirtiem laulātajiem pārkārtot dzīvi tā, lai pastāvīgi dzīvotu atsevišķi.

Spriedums par juridisko atšķiršanu ļauj tiesai izdot paplašinātus papildrīkojumus, kas attiecas uz bērniem, uzturlīdzekļu maksājumiem, kapitāla maksājumiem, pensijas tiesībām, ģimenes mājokli un citu mantu. Ar spriedumu par juridisko atšķiršanu laulība netiek šķirta. Tādējādi atšķirtiem laulātajiem, kuri saņem spriedumu par “laulāto atšķiršanu” un vēlas stāties jaunā laulībā, vispirms ir jāsaņem spriedums par laulības šķiršanu.

(1989. gada Likuma par juridisko atšķiršanu un ģimenes tiesību reformu 8. pants)

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Viens vai vairāki no turpmākajiem nosacījumiem:

1. viens laulātais ir pārkāpis laulību;

2. laulātā nesaprātīga uzvedība un nežēlība;

3. otra laulātā pamešana uz laikposmu, kas pārsniedz vienu gadu;

4. laulātie dzīvo atsevišķi laikposmu, kas pārsniedz vienu gadu, un abi laulātie piekrīt pieteikumam;

5. laulātie dzīvo atsevišķi vismaz trīs gadus;

6. laulība ir izirusi tiktāl, ka tiesa var atzīt, ka normāla laulāto kopdzīve nav pastāvējusi vismaz vienu gadu.

(1989. gada Likuma par juridisko atšķiršanu un ģimenes tiesību reformu 2. pants)

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Ar laulāto atšķiršanu izbeidzas kopdzīves pienākums, bet laulība netiek šķirta. Sieva var turpināt lietot vīra uzvārdu.

Finansiālā ziņā saglabājas pienākums atbalstīt otru laulāto, un, iespējams, var tikt noteikta uzturēšanas līdzekļu maksa, lai arī nevar tikt ņemta vērā vienas vai otras puses vainas noteikšana. Taču – tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā – spriedums paredz laulāto attiecību izbeigšanu un likvidēšanu.

Saglabājas mantojuma tiesības, izņemot gadījumus, kad laulātais ir atšķirts no sadzīves un mājokļa vienīgi savas vainas dēļ.

Puses var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt spriedumu. Tiesa spriedumu atceļ, ja tā pārliecinās, ka ir noticis izlīgums un pušu nolūks ir kopdzīves atsākšana.

Pāreja no laulāto atšķiršanas uz laulības šķiršanu:

pēc viena laulātā pieprasījuma spriedumu, kas pasludināts par laulāto atšķiršanu, var ipso jure pārveidot par spriedumu par laulības šķiršanu, ja laulāto atšķiršana ir ilgusi trīs gadus. Šajā gadījumā tiesnesis apstiprina laulības šķiršanu un lemj par tās sekām.

Ja laulāto atšķiršana ir noteikta pēc kopīga pieprasījuma, to var pārveidot uz laulības šķiršanu tikai pēc turpmāka kopīga lūguma.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Tas nozīmē, ka anulētas laulības puses uzskatāmas par tādām, kas nekad nav sastāvējušas vienā laulībā.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Jāizpildās vienam no turpmākajiem nosacījumiem:

• viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta atradās Īrijā dienā, kad lieta tika ierosināta;
• viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta atradās Īrijā gada laikā līdz dienai, kad lieta tika ierosināta;
• viens laulātais pirms konkrētā datuma ir miris;

un

• viņa dzīvesvieta nāves brīdī atradās Īrijā; vai
• viņš bija Īrijas pastāvīgais iedzīvotājs gada laikā līdz savai nāves dienai.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Uzskatāms, ka laulība nekad nav pastāvējusi. Puses var stāties jaunā laulībā. Pusēm nav savstarpēju mantojuma tiesību, kā arī nav savstarpēju pienākumu nodrošināt uzturēšanas līdzekļus vai iztiku. Laulības laikā dzimušie bērni uzskatāmi par ārpus laulības dzimušiem bērniem.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Nevēršoties tiesā, finansiālus un mantiskus jautājumus, kā arī jautājumus par apgādībā esošajiem bērniem var risināt ar mediācijas starpniecību, tomēr tikai tiesa var pasludināt spriedumu par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Apgabaltiesas un Augstās tiesas kompetencē ir izskatīt pieteikumus par laulības šķiršanu / juridisko atšķiršanu / laulības atzīšanu par spēkā neesošu.

Pieteikumu par laulības šķiršanu / juridisko atšķiršanu apgabaltiesā ierosina ar civiltiesisku prasību, ko iesniedz atbilstošajā apgabaltiesā, un šo procesu regulē 2001. gada Apgabaltiesu noteikumu 4. noteikuma 59. rīkojums.

Pieteikumu par laulības šķiršanu / juridisko atšķiršanu Augstajā tiesā ierosina ar īpašu uzaicinājumu, ko izdod centrālais birojs. Šo procedūru reglamentē Augstāko tiesu noteikumu 70A rīkojums (1997. gada Nr. 343 1. p.). Pieteikumu par spēkā neesamību Augstajā tiesā ierosina, iesniedzot lūgumrakstu centrālajā birojā. Šo procedūru reglamentē Augstāko tiesu noteikumu 70. rīkojums.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jā, izmantojot Juridiskās palīdzības pārvaldi, veicot mantiskā stāvokļa pārbaudi.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Augstās tiesas lēmums, pārsūdzot Apgabaltiesas lēmumu par laulību šķiršanu / laulāto atšķiršanu / laulības atzīšanas par spēkā neesošu, ir galīgs un izšķirošs, un to nevar pārsūdzēt — 1936. gada Tiesu likuma 39. pants.

Lietās, kas tiek ierosinātas Augstajā tiesā, visus Augstās tiesas pieņemto lēmumu par laulības šķiršanu / laulāto atšķiršanu / laulības atzīšanu par spēkā neesošu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Jāiesniedz pieteikums tiesā (apgabaltiesā vai Augstajā tiesā) Īrijā saskaņā ar 1995. gada Ģimenes tiesību likuma 29. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktu, lai saņemtu attiecīgo apliecinājumu. Pieteikumu apgabaltiesā iesniedz kā civiltiesisku prasību. Pieteikumu Augstajā tiesā iesniedz īpaša uzaicinājuma veidā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Laulības šķiršanas konstitucionālā statusa dēļ Īrijas tiesas – t. i., Augstā tiesa vai apgabaltiesa – noskaidros, vai ārvalstī pasludinātu laulības šķiršanu var atzīt Īrijā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Laulības šķiršanas nosacījumi Īrijā ir paredzēti 1996. gada Ģimenes tiesību likuma (laulības šķiršanas) 38. pantā.

Laulātais, kas Īrijā nedzīvo un nav īrs, var pieprasīt laulības šķiršanu Īrijā, ja tas atbilst kādam no nosacījumiem, kas minēti 1996. gada Ģimenes tiesību (laulības šķiršanas) likuma 39. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. Īrijas Laulības šķiršanas jurisdikcija ir atkarīga no dzīves vietas, nevis valstspiederības.

Saistītas saites

Īrijas Tiesu dienests

Oasis: Informācija par publiskajiem pakalpojumiem

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Laulības šķiršanai nepieciešams tiesas lēmums, kas vairs nav pārsūdzams (Civilkodeksa (Αστικός Κώδικας) 1438. pants un turpmākie panti).

Ir divu veidu laulības šķiršanas procesi:

1. Laulības šķiršanas uz vienošanās pamata (συναινετικό διαζύγιο) gadījumā laulātie vienojas izbeigt starp viņiem noslēgto laulību ar rakstisku vienošanos, ko parakstījuši viņi un viņu juristi vai tikai viņu juristi, ja juristi ir īpaši pilnvaroti rīkoties viņu vārdā. Pārim jābūt sastāvējušam laulībā vismaz sešus mēnešus. Ja nav nepilngadīgu bērnu, laulība tiek šķirta ārpus tiesas, t. i., ir pietiekami ar minētās vienošanās noslēgšanu. Taču, ja ir nepilngadīgi bērni, vienošanās jāpapildina ar citu rakstisku vienošanos starp laulātajiem, kurā atrunāta bērnu aizgādība un saziņa ar viņiem. Visas šīs vienošanās tiek iesniegtas kompetentajai pirmās instances tiesai viena tiesneša sastāvā (Μονομελές Πρωτοδικείο), kas apstiprina vienošanās un paziņo par laulības izbeigšanu atbilstīgi kārtībai, kas tiek ievērota bezstrīdus lietās.
2. Apstrīdētas laulības šķiršanas (διαζύγιο κατ' αντιδικία) gadījumā, pamatojoties uz minētiem iemesliem, kas norāda uz laulības iziršanu, viens no laulātajiem ierosina lietu attiecīgajā pirmās instances tiesā viena tiesneša sastāvā, cenšoties panākt laulības izbeigšanu, vai arī abi laulātie atsevišķi ierosina šādas lietas.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Apstrīdētas laulības šķiršanas pamati (Civilkodeksa 1439. pants) ir šādi:

1. Laulības attiecības atbildētāja vai abu laulāto dēļ ir izirušas tā, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka laulības attiecību turpināšana būtu neciešama pieteikuma iesniedzējam. Šādos gadījumos tiek prezumēta iziršana, kuru atbildētājs var mēģināt atspēkot: bigāmija, laulātā neuzticība, pieteikuma iesniedzēja pamešana, pieteikuma iesniedzēja dzīvības apdraudējums no atbildētāja puses vai vardarbība ģimenē, ko atbildētājs izdarījis pret pieteikuma iesniedzēju.
   Ja laulātie ir bijuši nepārtraukti šķirti vismaz divus gadus, tā ir neapstrīdama laulības iziršanas prezumpcija un var pieprasīt laulības šķiršanu, pat ja laulības iziršanā ir vainojams pieteikuma iesniedzējs.
2. Ja viens no laulātajiem ir izsludināts par bezvēsts pazudušu, mirušu, otrs laulātais var iesniegt pieteikumu par laulības šķiršanu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Kad laulība tiek izbeigta ar šķiršanu, laulātajiem vairs nav pienākuma dzīvot kopā un kopīgi pieņemt lēmumus. Laulātie, kas ir pieņēmuši otra laulātā uzvārdu, parasti atkal pieņem savu uzvārdā, ja vien viņi nevēlas paturēt laulātā uzvārdu, pamatojoties uz to, ka viņi ar šo uzvārdu ir iemantojuši profesionālu vai māksliniecisku reputāciju. Izbeidzas visa laulāto atbildība par viņu savstarpējo saistību izpildi. Vairs nepastāv bigāmija kā šķērslis laulībai. Laulības laikā tika apturēti termiņi attiecībā uz viena laulātā prasībām pret otru laulāto; šis apturējums tagad beidzas. Līdz ar laulības šķiršanu neizbeidzas svainības attiecības starp viena laulātā asinsradiniekiem un otra laulātā asinsradiniekiem.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulības šķiršanas gadījumā katram laulātajam ir tiesības atgūt kustamo īpašumu, kas viņam(-ai) pieder vai kas tiek prezumēts par viņam(-ai) piederošu, pat ja to faktiski ir izmantojuši abi laulātie vai tikai otrs laulātais, ja otrs laulātais neatspēko šo prezumpciju; tas tā ir, pat ja lietu var uzskatīt par nepieciešamu otram laulātajam. Ja laulātais, kura valdījumā ir šī lieta, atsakās to atdot tās īpašniekam, īpašnieks var celt prasību par lietu tiesībām, prasību par valdījumu vai prasību par saistību tiesībām. Pēc laulības izbeigšanās laulātais, kas ir laulāto kopīgā mājokļa īpašnieks, var celt prasību par lietu tiesībām vai par saistību tiesībām pret laulāto, kurš izmanto mājokli. Līdz ar laulības šķiršanu beidz pastāvēt kopīpašums, un katrs laulātais saņem to, uz ko viņam(-ai) ir tiesības atbilstīgi noteikumiem par kopīpašumu un kopīgās mantas sadali. Ja viens laulātais īpašuma priekšmetu ir iegādājies laulības laikā, otram laulātajam pienākas daļa no tā.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Ja laulība tiek izbeigta ar šķiršanu, tiesa var nokārtot vecāku atbildības īstenošanu vienā no šiem veidiem:

a) tā var noteikt vecāku atbildību vai aizgādību vienam no vecākiem;

b) tā var noteikt vecāku atbildību vai aizgādību abiem vecākiem kopīgi;

c) tā var samērīgi sadalīt vecāku atbildību starp vecākiem vai

d) tā var noteikt vecāku atbildību trešai personai.

Šķirtajiem vecākiem joprojām saglabājas pienākums atbalstīt nepilngadīgus bērnus, kuri nesaņem ienākumus no sava darba vai sava īpašuma vai kuru pašu ienākumi ir nepietiekams sevis uzturēšanai. Šo pienākumu samērīgi sadala vecāki vai — strīda gadījumā — tiesa.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Ja laulība tiek izbeigta ar šķiršanu, bijušais laulātais, kas nevar sevi uzturēt no saviem ienākumiem vai īpašuma, ir tiesīgs pieprasīt uzturlīdzekļus no otra laulātā:

1)      ja laulības šķiršanas pasludināšanas brīdī prasību iesniegušā laulātā vecums vai veselības stāvoklis ir tāds, ka nevar prasīt, lai viņš(-a) uzsāktu vai turpinātu atbilstošu nodarbošanos, lai sevi uzturētu;

2)      ja prasību iesniegušais laulātais rūpējas par nepilngadīgu bērnu un līdz ar to nevar turpināt atbilstošu nodarbošanos;

3)      ja prasību iesniegušais laulātais nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu vai viņam(-ai) nepieciešamas arodmācības; katrā no šiem gadījumiem tiesības saņemt uzturlīdzekļus ilgst ne vairāk kā trīs gadus no laulības šķiršanas pasludināšanas brīža; vai

4)      citā gadījumā, kad laulības šķiršanas pasludināšanas brīdī uzturlīdzekļu piešķiršana ir nepieciešama taisnīguma apsvērumu dēļ.

Uzturlīdzekļus var liegt vai ierobežot pamatota iemesla dēļ, īpaši, ja laulība ir ilgusi īsu laika posmu vai ja laulātais, kam varētu būt tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ir vainīgs laulības šķiršanā vai arī pats vainojams savā nabadzībā. Tiesības saņemt uzturlīdzekļus izbeidzas, ja saņemttiesīgā persona stājas jaunā laulībā vai uzsāk kopdzīvi. Tiesības saņemt uzturlīdzekļus neizbeidzas, ja nomirst laulātais, kuram ir pienākums maksāt. Taču tiesības saņemt uzturlīdzekļus beidzas, ja nomirst persona, kas ir tiesīga saņemt maksājumus, ja vien šīs tiesības neattiecas uz pagātnes periodu vai ja vien nāves brīdī nav palikuši nenokārtoti maksājumi.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka kaut kāda pārkāpuma dēļ laulība, kas bija pilnīgi likumīga, ar tiesas spriedumu tiek atzīta par neesošu un līdz ar to zaudē spēku, izņemot tikai to, ka bērni, kas dzimuši par neesošu atzītajā laulībā, joprojām tiek uzskatīti par laulībā dzimušiem. Apstrīdamas vai spēkā neesošas laulības atzīšanai par neesošu ir piemērojami tādi paši noteikumi kā jebkura apstrīdama akta atzīšanai par spēkā neesošu (Civilkodeksa 1372. pants un turpmākie panti).

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulību var atzīt par neesošu, ja nav izpildīts viens no laulības pozitīvajiem priekšnosacījumiem vai ja bijis kāds absolūts šķērslis, vai ja laulība ir apstrīdama kļūdas vai spaidu dēļ.

Tiek uzskatīts, ka nav izpildīts pozitīvs priekšnosacījums, ja pāra paziņojumi nav sniegti personiski vai ir ar nosacījumu vai laika ierobežojumu; ja laulātie ir nepilngadīgi un tiesa nav devusi atļauju laulības slēgšanai; ja kādam no laulātajiem ir tiesas iecelts aizbildnis, kas nepiekrīt laulībām, un tiesa nav devusi atļauju slēgt laulību; vai ja kāds no laulātajiem laulības slēgšanas brīdī nav apzinājies savu rīcību vai garīgas slimības dēļ nespēja skaidri domāt. Absolūts šķērslis laulības noslēgšanai ir situācija, kad laulātie ir asinsradinieki tiešā augšupejošā vai lejupejošā līnijā bez pakāpju ierobežojuma vai sānlīnijā līdz ceturtajai pakāpei ieskaitot; ja viņi ir radinieki svainības rezultātā tiešā augšupejošā vai lejupejošā līnijā bez pakāpju ierobežojuma vai sānlīnijā līdz trešajai pakāpei ieskaitot; vai bigāmijas vai adopcijas gadījumā.

Laulības spēkā neesamība tiek novērsta pēc laulībām, ja laulātie pilnībā un brīvi piekrīt laulībai; ja atļauju nesaņēmušie nepilngadīgie pēc tam saņem tiesas atļauju; ja atļauju nesaņēmušais nepilngadīgais sasniedz 18 gadu vecumu un atzīst laulību; ja neatbilstošais laulātais pēc tam kļūst atbilstošs un atzīst laulību; ja aizbildnis vai tiesa, vai neatbilstošais laulātais, kas tagad kļuvis atbilstošs, atzīst laulību; vai ja persona, kas rīkojusies kļūdas vai spaidu rezultātā, atzīst laulību pēc kļūdas vai spaidu izbeigšanās. Laulība ir neesoša, ja paziņojums par laulību nav sniegts mēra un liecinieku priekšā civilo laulību gadījumā vai, reliģisko laulību gadījumā, ja laulība nav noslēgta Austrumu Pareizticīgās baznīcas priestera vai citas Grieķijā zināmas konfesijas vai ticības garīdznieka priekšā. Tādā gadījumā laulība nav likumīga, un jebkura persona, kam ir likumīga interese šajā lietā, var celt prasību, lai panāktu šīs laulības atzīšanu par neesošu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Principā laulības sekas tiek atzītas par neesošām ar atpakaļejošu spēku. Tas attiecas uz visām personiskajām, ģimenes un mantiskajām attiecībām starp laulātajiem. Tādējādi laulības neesamība atceļ laulāto tiesības mantot vienam no otra likumiskās mantošanas gadījumā, un atcēlums ir spēkā jau no paša laulības sākuma. Tā arī padara par neesošiem visus juridiskos darījumus starp laulātajiem un trešām personām, ko viņi noslēguši kā precēts pāris, vai nu pamatojoties ar viņu kā vīra un sievas kopdzīves vajadzībām, vai lai pārvaldītu otra laulātā īpašumu, taču ņemot vērā trešo personu, kam bijuši darījumi ar precēto pāri, labticību. Ja laulības noslēgšanas brīdī laulātie vai kāds no viņiem neapzinājās laulības neesamību, laulības neesamība attiecībā uz šo laulāto darbojas tikai nākotnē; laulātais, kurš laulības noslēgšanas brīdī neapzinājās neesamību, ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus no otra laulātā, ja otrs laulātais no paša sākuma apzinājās neesamību, un no otra laulātā pēctečiem, ja otrs laulātais nomirst pēc laulības atzīšanas par neesošu, ņemot vērā tādus pašus noteikumus kā laulības šķiršanas gadījumā, kas piemērojami pēc analoģijas. Ja laulība tiek atzīta par neesošu vai izbeidzas ar otra laulātā nāvi, tādas pašas tiesības uz uzturlīdzekļu saņemšanu ir arī laulātajam, kurš piespiests stāties laulībā ar draudu palīdzību vai prettiesiski, vai pretēji pieņemtajai morālei (Civilkodeksa 1383. pants).

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Nē.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pirmās instances tiesai viena tiesneša sastāvā (Civilprocesa kodeksa (Κώδικας Πολιτικής Δικονομίας) 17. panta 1. daļa) ir piekritīga laulības izbeigšana ar šķiršanu, pamatojoties uz laulības iziršanu, kurā vainojams viens vai abi laulātie, vai pamatojoties uz to, ka viens laulātais ir izsludināts par bezvēsts pazudušu, mirušu; neesošas vai apstrīdamas laulības neesamības atzīšana; laulības neesamības pasludināšana un, laulības laikā, nolēmumu pieņemšana par laulāto attiecībām, kas izriet no laulības. Piemērojamā tiesas procedūra ir procedūra, kas noteikta attiecībā uz laulāto strīdiem, procedūra tika grozīta ar Likumu 4055/2012.

Ja laulība tiek šķirta uz vienošanās pamata, arī tad atbilstošā tiesa ir pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā, bet tiek piemērota bezstrīdus lietu procedūra. Lieta ir piekritīga tiesai tajā vietā, kur atrodas abu laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 39. pants); vai vietā, kur atrodas viņu pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no laulātajiem tur joprojām dzīvo; vai vietā, kas ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta (Kodeksa 22. pants); vai, kopīga pieteikuma gadījumā, vietā, kas ir pastāvīgā dzīvesvieta vienam no laulātajiem; vai vietā, kas ir pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš(-a) tur dzīvojis(-usi) vismaz vienu gadu tieši pirms pieteikuma iesniegšanas vai vismaz sešus mēnešus, ja viņš(-a) ir Grieķijas valstspiederīgais(-ā) vai abi laulātie ir Grieķijas valstspiederīgie. Pretprasību skatīs tā pati tiesa. Lietas par uzturlīdzekļu piešķiršanu var apvienot ar laulības šķiršanas, atzīšanas par neesošu vai spēkā neesamības lietām, un tādā gadījumā tās tiks skatītas kopā pirmās instances tiesā viena tiesneša sastāvā, kam lieta ir piekritīga, ievērojot laulības lietām noteikto kārtību un attiecīgās kārtības uzliktos ierobežojumus. Visbeidzot, prasības par vecāku atbildības un saziņas noteikšanu arī var pievienot pieteikumam un izskatīt pirmās instances tiesā viena tiesneša sastāvā atbilstīgi īpašai kārtībai, kas izklāstīta Kodeksa 681B. pantā un turpmākajos pantos.

Pieteikums tiek iesniegts tiesas sekretariātam; sekretārs nosaka izskatīšanas datumu un uzraksta šo datumu uz pieteikuma eksemplāriem. Pieteikuma iesniedzēja jurists dos tiesas izpildītājam norādījumus izsniegt pieteikuma eksemplāru ar izskatīšanas datuma norādi un pavēsti ierasties tiesas noteiktajā laikā un vietā. Tiesas izpildītājs izsniegs pieteikuma eksemplāru atbildētājam. Tiesas izpildītājam jāizsniedz pieteikuma eksemplārs 60 dienu laikā, ja atbildētāja domicils vai dzīvesvieta ir Grieķijā, un 90 dienu laikā, ja atbildētāja domicils vai dzīvesvieta ir ārvalstīs vai ja atbildētāja adrese nav zināma. Ja dokumenti izsniedzami ārvalstīs personai, kuras adrese ir zināma, noteikumi, kas pēc analoģijas piemērojami procesu ievadošā pieteikuma izsniegšanai, ir ES regulu noteikumi un īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs vai 1965. gada 15. novembra Hāgas Konvencijas noteikumi, ja tas ir piemēroti, vai divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos paredzēti noteikumi.

Materiālo tiesību normas, kas piemērojamas laulāto personiskajām mantiskajām attiecībām, laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (Civilkodeksa 14., 15. un 16. pants), ir šādas (sarindotas hierarhiskā secībā):

1)      tās valsts tiesības, kas ir viņu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts laulības laikā, ja vienam no viņiem joprojām ir šī valstspiederība;

2)      tās valsts tiesības, kurā atradās viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta laulības laikā, vai

3)      tās valsts tiesības, ar kuru viņiem ir visciešākā saikne.

Attiecības starp vecākiem un bērniem (Civilkodeksa 18. un 19. pants) reglamentē šādas tiesības (sarindotas hierarhiskā secībā):

a) tās valsts tiesības, kas ir viņu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts;

b) tās valsts tiesības, kurā atradās viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta; vai

c) tās valsts tiesības, kuras valstspiederīgais ir bērns; ja bērnam ir gan Grieķijas, gan ārvalstu valstspiederība, tiek piemērotas Grieķijas tiesības, un, ja bērnam ir vairākas ārvalstu valstspiederības, tiek piemērotas tās valsts tiesības, ar kuru bērnam ir visciešākā saikne.

Atbilstīgi lex fori principam piemērojamās procesuālās tiesības ir Grieķijas procesuālās tiesības, taču par tām augstākas ir Eiropas Kopienas tiesības un citi starptautiski nolīgumi saskaņā ar Konstitūcijas 28. pantu. Puses pārstāvošajiem juristiem jābūt īpašai pilnvarai pārstāvēt pusi, vai arī viņiem tiesā jāierodas kopā ar pārstāvēto pusi. Pierādījumu iegūšanas laikā tiesā jāiesniedz laulības apliecība, apliecība par ģimenes stāvokli un citi dokumentāri pierādījumi. Liecinieki tiek uzklausīti un dokumenti tiek iesniegti atklātā tiesas sēdē. Laulības šķiršanas uz vienošanās pamata gadījumā pusēm jāpaziņo par savu nolūku izbeigt laulību ar rakstisku paziņojumu, ko parakstījušas puses vai to pilnvaroti juristi vai puses un pilnvaroti juristi, un jāiesniedz vienošanās par viņu bērnu aizgādību un saskarsmi ar bērniem. Tiesa apstiprina vienošanos un pasludina laulības izbeigšanu. Pušu apgalvojumus tiesa izvērtē pēc sava ieskata. Tiesa neprasīs pusēm dot zvērestu un neuzklausīs pušu bērnus kā lieciniekus, taču liecinieki un eksperti tiek nozvērināti pirms liecību sniegšanas. Tiesa, kas izskata laulības šķiršanas lietu, cenšas samierināt puses. Atbildētāja neierašanās neietekmē lietas izspriešanu. Ja viena no pusēm nomirst laikā, kad spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt, tiesvedība tiek izbeigta. Ja ir pieteikums par laulības atzīšanu par neesošu, ko var iesniegt arī prokurors, prokuroram būs jāiesniedz dokumenti. Ja kāda no pusēm nomirst, lieta tiek apturēta un šīs puses pēcteči to var atsākt. Ja lietu par laulības atzīšanu par neesošu vai par laulības spēkā neesamības atzīšanu ierosina prokurors, tā ir vērsta pret abām pusēm, un, ja kāda no pusēm nomirst, tā tiek vērsta pret šīs puses pēctečiem.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jā, ar atsevišķiem nosacījumiem. Konkrēti, juridiskā palīdzība ir pieejama, ja tiek pierādīts, ka persona nevar atļauties samaksāt tiesas izdevumus, jo tādējādi tiktu ierobežoti līdzekļus, kas nepieciešami šīs puses un tās ģimenes uzturēšanai, un ja šāda rīcība netiek atzīts par klaji nepamatotu vai neiesakāmu. Pieteikumi jāiesniedz tiesnesim, kurš izskata vai izskatīs lietu; pirmās instances tiesā vairāku cilvēku sastāvā pieteikums jāiesniedz tiesas priekšsēdētājam, un jautājumos, kas nav saistīti ar lietas izskatīšanu, pieteikums jāiesniedz rajona civiltiesai (ειρηνοδικείο) pēc pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas (Civilprocesa kodeksa 194. pants un turpmākie panti).

Pieteikumā jāapkopo prasības priekšmets, tiesā iesniedzamie pierādījumi un pierādījumi, kas apliecina, ka ir izpildīti juridiskās palīdzības nosacījumi. Jāpievieno vairāki pavaddokumenti:

1)      apliecinājums, ko (bez maksas) izsniedzis pieteikuma iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas vai pastāvīgās dzīvesvietas mērs vai ciema padomes priekšsēdētājs, norādot pieteikuma iesniedzēja nodarbošanos, finansiālo un ģimenes situāciju;

2)      apliecinājums, ko (bez maksas) izsniedzis pieteikuma iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas vai pastāvīgās dzīvesvietas nodokļu inspektors, norādot, ka pēdējo trīs gadu laikā pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis ienākuma nodokļa deklarāciju vai cita tiešā nodokļa deklarāciju un ka šī deklarācija pēc pārbaudes ir apstiprināta.

Lemjot par pieteikumu, tiesa var uzaicināt atbildētāju ierasties, nepiemērojot nodevas. Juristu klātbūtne nav nepieciešama. Ja tiesa konstatē, ka, ir izpildīti iepriekš minētie nosacījumi, tā piešķir juridiskās palīdzības pabalstu. Tas jādara par katru tiesvedību atsevišķi. Tas ir piemērojams minētajai tiesvedībai visos pārsūdzības līmeņos un attiecas arī uz galīgā sprieduma īstenošanu. Puse, kuras tiesības uz juridisku palīdzību ir šādā veidā atzītas, tiek provizoriski atbrīvota no pienākuma segt tiesas izdevumus un procesa izmaksas kopumā, t. i., notāru un tiesas izpildītāju nodevas, liecinieku izdevumus un ekspertu, juristu un citu pārstāvju honorārus, un no pienākuma iesniegt nodrošinājumu šādiem izdevumiem. Provizorisku atbrīvojumu var piešķirt tikai par izdevumu daļu.

Juridiskā palīdzība neietekmē pienākumu veikt maksājumus, kas piespriesti pretējai pusei. Ja pieteikuma iesniedzējs to pieprasa, tiesa ar lēmumu par juridisko palīdzību vai vēlāk, lai palīdzētu personai, kam pienākas palīdzība, var iecelt juristu, notāru vai tiesas izpildītāju. Viņiem ir pienākums pieņemt uzdevumu, un pats lēmums ir viņu pilnvara darboties.

Juridiskās palīdzības pabalsts izbeidzas līdz ar tiesīgās personas nāvi, bet neatliekamas darbības var veikt pēc tam atbilstīgi iepriekš dotajiem norādījumiem. Turklāt tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora priekšlikuma var pārtraukt vai ierobežot juridisko palīdzību, ja tiek pierādīts, ka vispār nav tikuši izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi vai tie vairs nav piemērojami vai ir mainījušies. Izmaksu segšanu reglamentē Civilprocesa kodeksa 190.–193. pants.

Tādējādi, ja spriedumā paredzēts veikt maksājumus juridisko palīdzību saņēmušās personas pretējai pusei, zīmoga nodeva, nodeva par izpildāmo dokumentu sagatavošanu un citas nodevas tiek iekasētas atbilstīgi likumam par valsts ieņēmumu iekasēšanu, bet maksājumi, kas pienākas palīdzību saņēmušajai pusei, tās juristiem vai citiem pārstāvjiem vai tiesas amatpersonām, tiek pielemti attiecīgajām personām un iekasēti atbilstīgi izpildes procedūrām. Tādā pašā veidā izmaksas, kuru maksāšana piespriesta palīdzību saņēmušajai personai, tiek iekasētas, tiklīdz ir beigušies nosacījumi, lai piešķirtu juridisko palīdzību, un tas ir apstiprināts. Ja puses ir saņēmušas juridisko palīdzību ar nepatiesu apgalvojumu vai nepatiesas informācijas palīdzību, tiesnesis, kurš lemj par juridiskās palīdzības pabalsta atsaukšanu, uzliks soda naudu no 100 līdz 200 EUR apmērā, kas jāiemaksā Juridiskās nozares profesionāļu apdrošināšanas fondā; tas neatbrīvo puses no pienākuma samaksāt summas, no kurām tās bija atbrīvotas, kā arī neizslēdz kriminālvajāšanu.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā. Zaudējusī puse var iesniegt apelāciju attiecīgās vietas apelācijas tiesā (Εφετείο) par spriedumu saistībā ar laulības šķiršanu vai spēkā neesošas vai apstrīdamas laulības atzīšanu par neesošu vai par laulības spēkā neesamības atzīšanu trīsdesmit dienu laikā no datuma, kurā spriedums ir izsniegts, ja viņa(-as) domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Grieķijā, vai sešdesmit dienu laikā, ja viņa(-as) domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs vai ja viņa(-as) dzīvesvieta nav zināma; un, ja spriedums nav izsniegts, trīs gadu laikā no tā publicēšanas. Ja puse, kam ir tiesības pārsūdzēt, ir mirusi, pārsūdzības termiņu sāk skaitīt dienā, kurā spriedums ir izsniegts viņa(-as) universālajiem mantiniekiem vai legātiem.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, kas ir spēkā esoša, nosaka principu, ka lēmumi, kas pieņemti vienā ES dalībvalstī, ir atzīstami citās dalībvalstīs bez nepieciešamības piemērot īpašu procedūru. Katram, kas vēlas saņemt lēmumu par laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas atzīšanu vai par laulības atzīšanu par neesošu Grieķijā, ir jāvēršas pie pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā vai nu vietā, kas ir personas, pret kuru tiek vērsta sprieduma izpilde, pastāvīgā dzīvesvieta, vai izpildes vietā.

Tiek noteikts izskatīšanas datums, un pieteikuma eksemplārs ir jāizsniedz otrai pusei kopā ar dokumentu, kurā noteikts izskatīšanas datums, un pavēsti par ierašanos uz izskatīšanu. Tiesa nedrīkst pārskatīt spriedumu pieņēmušās tiesas kompetenci. Tā izskata, vai lēmuma atzīšana būtu pretrunā ar tiesas valsts sabiedrisko kārtību; vai dokuments, ar kuru tiek uzsākta tiesvedība, tika izsniegts vainīgajai pusei savlaicīgi, lai tai kā atbildētājam būtu atvēlēts pietiekams laiks savas aizstāvības sagatavošanai, vai, ja tā nenotika, vai atbildētājs spriedumu ir pieņēmis nešauboties; un vai spriedums ir neatbilstīgs agrākam spriedumam, kas pieņemts procesā starp tām pašām pusēm dalībvalstī, kurā vēlas panākt atzīšanu, vai citā dalībvalstī vai valstī, kas nav ES dalībvalsts, ja spriedums atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami tā atzīšanai dalībvalstī, kurā vēlas panākt atzīšanu. Ja tiesa ir apmierināta, tā atzīst spriedumu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Lai apstrīdētu Grieķijas lēmumu par citā ES dalībvalstī pieņemta tiesas sprieduma atzīšanu, kompetentā tiesa ir apelācijas tiesa, kas izskata apelācijas sūdzības par attiecīgās zemākās instances tiesas lēmumiem. Termiņš apelācijas iesniegšanai ir viens mēnesis no lēmuma izsniegšanas datuma, izņemot, ja puse, pret kuru cenšas panākt atzīšanu, pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā izsniegta izpildāmības deklarācija; tādā gadījumā apelācijas iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no lēmuma izsniegšanas datuma. Šo termiņu nevar pagarināt attāluma dēļ. Ja puse, pret kuru vēlas panākt atzīšanu, neierodas, tiesai jāaptur process, lai tā varētu pārliecināties, ka minētā puse ir laikus pienācīgi saņēmusi pavēsti vai ka ir sperti visi iespējamie soļi šajā sakarā. Apelācijas tiesas lēmumu var apstrīdēt saistībā ar piemērotajām tiesību normām Augstākajā tiesā (Άρειος Πάγος).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Materiālo tiesību normas, kas piemērojamas laulības šķiršanai, ir šādas (sarindotas hierarhiskā secībā):

1)      tās valsts tiesības, kas ir pušu pēdējās kopīgās valstspiederības valsts, ja vienai no pusēm joprojām ir šī valstspiederība;

2)      tās valsts tiesības, kurā atradās pušu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta laulības laikā; vai

3)      tās valsts tiesības, ar kuru pusēm ir visciešākā saikne.

Atbilstīgi lex fori principam piemērojamās procesuālās tiesības ir Grieķijas procesuālās tiesības, taču par tām augstākas ir Eiropas Kopienas tiesības saskaņā ar Grieķijas Konstitūcijas 28. pantu.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Spānija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Kopš ar Likumu 15/2005 ieviestās reformas, lai šķirtu laulību Spānijā, nav prasību par laulāto iepriekšēju atšķiršanu vai likumisku pamatu, jo rīkojumu par laulības šķiršanu var tieši izdot tiesu iestāde (laulības šķiršana jāpasludina ar galīgu tiesas spriedumu).

Laulības šķiršanas procesu var uzsākt pēc tikai viena laulātā pieprasījuma, pēc abu laulāto pieprasījuma vai pēc viena laulātā pieprasījuma ar otra laulātā piekrišanu. Lai saņemtu spriedumu par laulības šķiršanu, ir jāizpilda vien šādas prasības un jāspēj konstatēt šādi apstākļi:

1. kopš laulības noslēgšanas ir pagājuši trīs mēneši, ja laulības šķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu;
2. kopš laulības noslēgšanas ir pagājuši trīs mēneši, ja laulības šķiršanu pieprasa tikai viens no laulātajiem;
3. pieteikumu par laulības šķiršanu var iesniegt, nenogaidot iepriekš minēto laikposmu, ja ir pierādījumi par draudiem attiecībā uz pieteikumu iesniedzošā laulātā vai abu laulāto vai viena laulātā bērnu dzīvību, fizisko neaizskaramību, brīvību, morālo integritāti vai seksuālo brīvību un neaizskaramību.

No iepriekšminētā izriet, ka ir pietiekami ar to, ka viens laulātais nevēlas laulības turpināšanu, lai viņš vai viņa varētu iesniegt pieteikumu un panākt laulības šķiršanu, tiklīdz ir pagājis minētais periods, bet atbildētājam nav tiesību pret to iebilst materiālu iemeslu dēļ, turklāt pēdējā minētajā gadījumā pat nav jāgaida līdz noteiktā perioda beigām.

Kā alternatīvu laulības šķiršanai laulātie var izvēlēties laulāto atšķiršanu, kam piemērojamas tādas pašas prasības, kaut gan laulības saites paliek neskartas. Tas nozīmē, kā pāris vairs nedzīvo kopā, bet nešķir laulību, ko var izdarīt tikai ar spriedumu par laulības šķiršanu.

Kā iepriekš minēts, laulības šķiršanas process (un arī laulāto atšķiršanas process) jāierosina:

• pēc viena laulātā pieteikuma;
• pēc abu laulāto pieteikuma vai viena laulātā pieteikuma ar otra laulātā piekrišanu.

Pirmajā gadījumā pieteikumam tiek pievienots priekšlikums par pasākumiem, kas regulē laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas sekas un kas tiek apspriests procesa laikā, un, ja laulātie nevar vienoties, lēmumu pieņem tiesas iestāde.

Otrajā gadījumā laulātie var iesniegt izlīguma vienošanos (convenio regulador), kurā atrunāti punkti, par kuriem panākta vienošanās saistībā ar pasākumiem, kas pieņemami attiecībā uz laulāto mājokli, bērnu aprūpi un uzturlīdzekļiem, kopīpašuma sadali un uzturlīdzekļu maksājumiem starp laulātajiem. Gadījumos, kuros iesaistīti neemancipēti nepilngadīgi bērni, tiesvedība notiek tiesā, un lēmumu pieņem tiesnesis. Ja nav iesaistīti neemancipēti nepilngadīgie, pieteikumu var izskatīt tiesā, lai gan lēmumu pieņem tiesas sekretārs (Letrado de la Administración de Justicia), vai ar notāra starpniecību, sagatavojot notariālo aktu.

Noteikumi par laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu ir pilnībā piemērojami visām laulībām starp viendzimuma personām vai dažādu dzimumu personām, jo Likumā 13/2005 atzīts, ka vīriešiem un sievietēm ir tiesības slēgt laulību un ka ir piemērojamas tādas pašas prasības un rodas tādas pašas sekas neatkarīgi no tā, vai abas puses ir viena vai dažādu dzimumu personas.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Kopš ar Likumu 15/2005 ieviestās reformas laulības šķiršanai Spānijā nav nepieciešams nekāds pamats, jo tiek uzskatīts, ka laulības saišu uzturēšana ir laulāto brīvas gribas izpausme.

Vienīgā prasība ir ievērot minimālo laikposmu pēc laulības noslēgšanas, pirms tiek uzsākts laulības šķiršanas process (izņemot atsevišķus gadījumus). Minētais laikposms ir šāds:

1. trīs mēneši kopš laulības noslēgšanas, ja laulības šķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu;
2. trīs mēneši kopš laulības noslēgšanas, ja laulības šķiršanu pieprasa tikai viens no laulātajiem;
3. pieteikumu par laulības šķiršanu var iesniegt, nenogaidot iepriekš minēto laikposmu, ja ir pierādījumi par draudiem attiecībā uz pieteikumu iesniedzošā laulātā vai abu laulāto vai viena laulātā bērnu dzīvību, fizisko neaizskaramību, brīvību, morālo integritāti vai seksuālo brīvību un neaizskaramību.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulības šķiršanas pirmās sekas ir tādas, ka tiek izbeigtas laulības saites. Līdz ar to beidzas pienākums dzīvot kopā un sniegt savstarpēju palīdzību, kas izriet no šīm saitēm, un abi laulātie var atkal brīvi stāties jaunā laulībā.

Spānijas tiesību aktos nav noteikts, ka, noslēdzot laulību, sievai būtu jāpāriet vīra uzvārdā, kā tas notiek citās valstīs.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Līdz ar laulības šķiršanu izbeidzas laulāto mantiskās attiecības un tiek likvidēts kopīpašums, kas var būt uzkrāts, sadalot kopīgos aktīvus — šis process ir atkarīgs no laulāto mantisko attiecību regulējuma.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Spriedums par laulības šķiršanu neietekmē attiecības starp vecākiem un laulībā dzimušajiem bērniem, izņemot aizgādību, par kuru jālemj tiesai, kas šķir laulību, piešķirot aizgādības tiesības vienam laulātajam, bet otram laulātajam paredzot saskarsmes tiesības, vai paredzot kopīgu aizgādību abiem laulātajiem.

Kopīgu aizgādību var noteikt saskaņā ar vecāku vienošanos (kas panākta sākotnējās izlīguma vienošanās priekšlikumā vai procesa laikā), tiesai to apstiprinot. Ja nav iespējams panākt vienošanos, tiesa var izdot rīkojumu par kopīgu aizgādību pēc vienas puses pieprasījuma un pēc prokuratūras (Ministerio Fiscal) ziņojuma saņemšanas, ņemot vērā bērna interešu pienācīgu aizsardzību. Dažos Spānijas autonomajos apgabalos priekšroka tiek dota kopīgai aizgādībai, kas nozīmē, ka kopīga aizgādība būs noklusējuma izvēle, ja vien netiks konstatēts, ka pastāv apstākļi, kas pamato citādu kārtību (tas attiecas uz Aragonu, Basku Zemi un, zināmā mērā, Kataloniju). Tāpat, un atkal ņemot vērā nepilngadīgo intereses, var vienoties par viena vecāka aizgādību un pat jauktiem vai hibrīda pasākumiem (bērni atrodas dažādu vecāku aizgādībā, vai arī daži bērni ir viena vecāka aizgādībā, bet citi kopīgā aizgādībā).

Pamatprincips ir tāds, ka laulības šķiršana neatbrīvo vecākus no viņu pienākumiem pret saviem bērniem un ka abiem vecākiem jādod ieguldījums bērnu uzturlīdzekļu nodrošināšanā, kopīgi īstenojot aizgādību pār attiecīgajiem bērniem.

Parasti tas nozīmē to, ka laulātajam, kam nav piešķirta bērnu aizgādība, jāmaksā uzturlīdzekļi laulātajam, kuram ir piešķirta bērnu aizgādība, līdz bērni kļūst finansiāli neatkarīgi vai arī nekļūst finansiāli neatkarīgi pašu vainas dēļ. Ja tiek piešķirta kopīga aizgādība, parasti katrs vecāks maksā parastos izdevumus par bērnu (par apģērbu, pārtiku vai izmitināšanu) periodā, kurā viņš vai viņa ir tā aizgādībā, bet attiecībā uz pārējiem izdevumiem tiek atvērts kopējs konts, kurā katrs no vecākiem veic ikmēneša iemaksas. Tomēr, ja abu vecāku finanšu apstākļi ir ļoti atšķirīgi, nekas neliedz vienam no vecākiem maksāt naudas summu otram vecākam, lai tas varētu segt bērna izdevumus laikā, kad bērns atrodas pie šī vecāka.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Līdz ar laulības šķiršanu izbeidzas pienākums dzīvot kopā un sniegt savstarpēju palīdzību, tāpēc nevienam laulātajam nav pienākuma otru atbalstīt. Taču, ja laulības šķiršanas rezultātā viens laulātais nonāk finansiāli nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar otru laulāto, kā rezultātā attiecīgā laulātā situācija ir sliktāka nekā pirms laulības iziršanas, negatīvi ietekmētajam laulātajam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus no otra laulātā, lai novērstu šo nevienlīdzību.

Dažās teritorijās šajā saistībā ir paredzēti īpaši pasākumi.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana nozīmē to, ka laulātie vairs nedzīvo kopā, citiem vārdiem sakot, līdz ar to izbeidzas kopdzīves pienākums, bet laulības saites paliek spēkā, neskarot jau panāktās uzturlīdzekļu vienošanās, kas atzītas par piemērotām, lai novērstu nevienlīdzību. Turklāt neviens laulātais vairs nevar izmantot otra laulātā aktīvus, lai segtu laulības izdevumus. Tāpat laulāto atšķiršana (un pat faktiska kopdzīves neesamība) izbeidz filiācijas prezumpciju, kuras rezultātā bērni, kas dzimuši mazāk nekā 300 dienas pēc atšķiršanas, tiek uzskatīti par vīra bērniem.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā, kopš ar Likumu 15/2005 ieviestās reformas laulāto atšķiršanai Spānijā nav nepieciešams nekāds pamats, jo laulības saišu uzturēšana tiek uzskatīta par laulāto brīvas gribas izpausmi.

Vienīgā prasība ir ievērot minimālo laikposmu pēc laulības noslēgšanas, pirms tiek uzsākts laulāto atšķiršanas process (izņemot atsevišķus gadījumus). Minētais laikposms ir šāds:

1. trīs mēneši kopš laulības noslēgšanas, ja laulāto atšķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu;
2. trīs mēneši kopš laulības noslēgšanas, ja laulāto atšķiršanu pieprasa tikai viens no laulātajiem;
3. pieteikumu par laulāto atšķiršanu var iesniegt, nenogaidot iepriekš minēto laikposmu, ja ir pierādījumi par draudiem attiecībā uz pieteikumu iesniedzošā laulātā vai abu laulāto vai viena laulātā bērnu dzīvību, fizisko neaizskaramību, brīvību, morālo integritāti vai seksuālo brīvību un neaizskaramību.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas juridiskās sekas ir tādas pašas kā laulības šķiršanas gadījumā; vienīgā atšķirība ir tā, ka līdz ar to netiek izbeigtas laulības saites. Tādējādi ir iespējama laulāto samierināšana un pilna laulības atjaunošana bez nepieciešamības laulātajiem atkārtoti noslēgt laulību; lai laulāto samierināšanai būtu likumīgs spēks, par to jāpaziņo tiesai. Tajā pašā laikā, kā arī ja laulātie ir noslēguši laulību, vienojoties par kopīpašumu, (piemēram, sociedad de gananciales, kura gadījumā tiek uzskatīts, ka puse no katra laulātā ieņēmumiem pieder arī otram laulātajam), pēc laulāto atšķiršanas tas tiek izbeigts un aizstāts ar kopīpašuma sadalīšanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības atzīšana par neesošu (attiecas gan uz viendzimuma laulībām, gan uz heteroseksuālām laulībām) ietver tiesas paziņojumu par to, ka noslēgtajai laulībai piemituši tādi trūkumi, kas to padarījuši par neesošu jau no paša sākuma; šāds tiesas paziņojums būtībā nozīmē to, ka laulība nekad nav pastāvējusi un tāpēc tai nekad nav bijušas juridiskas sekas. Tādējādi abi laulātie atgūst neprecētu personu statusu.

Tas ietver laulāto mantisko attiecību regulējuma izbeigšanu un likvidāciju un kopdzīves un savstarpējas palīdzības pienākuma izbeigšanu.

Pretstatā laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas gadījumiem laulības spēkā neesamība nozīmē, ka nav jāmaksā kompensācijas pabalsts, jo, lai tādu maksātu, bija jābūt spēkā esošai laulībai; šo situāciju mīkstina tas, ka laulātajam, kurš rīkojies labticīgi, var piešķirt zaudējumu kompensāciju, ja otrs laulātais ir rīkojies ļaunticīgi, noslēdzot laulību.

Juridiskās sekas, kas jau radušās pirms tiesas sprieduma par laulības atzīšanu par neesošu, turpina attiekties uz bērniem. Tādējādi sekas ir tādas pašas kā laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas gadījumā.

Papildus civiltiesas lēmumam par laulības atzīšanu par neesošu, Spānijā atzīšana tiek dota, balstoties arī uz tādu baznīcas tiesas lēmumu civiltiesiskajām sekām, ar kuriem kanoniska laulība tiek atzīta par neesošu, vai balstoties uz pontifikālajiem lēmumiem attiecībā uz īsu laulību bez laulāto miesiskās savienības, kam ir nepieciešama apstiprināšanas procedūra (līdzīga exequatur procedūrai), to veic pirmās instances tiesas (Juzgados de Primera Instancia) (ja tādas ir, tad tiesas, kas specializējas ģimenes lietās). Šādas atzīšanas pamats ir 1979. gada 3. janvārī parakstītais Nolīgums par tieslietām starp Spānijas valsti un Vatikānu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Tālāk ir uzskaitīti apstākļi, kas noved pie laulības atzīšanas par neesošu.

1. Viens no laulātajiem nav devis savu piekrišanu laulības noslēgšanai.

2. Laulība tikusi noslēgta, neraugoties uz to, ka pastāv kāds no šķēršļiem laulības noslēgšanai, proti:

1. viens no laulātajiem bija neemancipēts nepilngadīgais, izņemot, ja attiecīgā persona bija vecāka par 14 gadiem un bija saņēmusi tiesas atļauju izņēmuma kārtā stāties laulībā, kuras noslēgšanai pastāv šķēršļi (šajā gadījumā vecums);

2. viena no pusēm laulības noslēgšanas brīdī jau bija saistīta laulības saitēm (bigāmija);

3. puses ir augšupējie vai lejupējie radinieki taisnā līnijā vai viens no viņiem ir otra adoptētais bērns (asinsradniecība);

4. viena no pusēm ir otras puses radinieks līdz trešajai pakāpei — tēvabrālis/mātesbrālis ar brāļameitu/māsasmeitu vai tēvamāsa/mātesmāsa ar brāļadēlu/māsasdēlu — izņemot, ja ir saņemta atļauja izņēmuma kārtā stāties laulībā, kuras noslēgšanai pastāv šķēršļi (asinsradniecība);

3. viens no laulātajiem ir notiesāts par otra laulātā iepriekšējā laulātā slepkavību vai līdzdalību šādā slepkavībā, izņemot, ja Tieslietu ministrija viņu ir apžēlojusi;

4. laulības notikušas bez tiesneša, mēra vai citas amatpersonas klātbūtnes vai bez liecinieku klātbūtnes. Taču laulības spēkā esamību neietekmē ne laulību noslēdzošās amatpersonas nekompetence, ne šādas amatpersonas juridiska pilnvarojuma neesamība, ja vismaz viens no laulātajiem ir rīkojies labticīgi un amatpersona savas funkcijas pildījusi publiski;

5. viena no pusēm ir noslēgusi laulību, maldoties par otra laulātā identitāti vai tādām viņa personiskajām īpašībām, kam varētu būt bijusi izšķiroša loma šīs puses piekrišanai stāties laulībā;

6. viena no pusēm noslēgusi laulību spaidu vai lielu baiļu ietekmē.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Līdz ar laulības atzīšanu par neesošu tiek konstatēts, ka laulība ir bijusi spēkā neesoša kopš tās noslēgšanas brīža. Tādējādi laulātie atgūst neprecētu personu statusu.

Taču jebkādas sekas, kas jau radušās par neesošu atzītajā laulībā no tās noslēgšanas brīža līdz dienai, kad pieņemts spriedums par laulības atzīšanu par neesošu, paliek spēkā, ja tās attiecas uz bērniem vai laulāto, kas rīkojies labticīgi.

Kad tiek likvidētas laulāto mantiskās attiecības, laulātais, kurš rīkojies ļaunticīgi, nesaņem daļu no tā laulātā peļņas, kurš rīkojies labticīgi.

No otras puses, ja ir bijusi kopdzīve, puse, kas rīkojusies labticīgi, var saņemt kompensāciju, lai labotu finansiālu nevienlīdzību, ko var būt izraisījis spriedums par laulības neesamību.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Spānijā mediācija ģimenes lietās tiek regulēta valsts līmenī Likumā par mediāciju civillietās un komerclietās: 2012. gada 6. jūlija Likums 5/2012, ar ko Spānijas tiesībās tiek transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Vispārīgie mediācijas principi ir: brīvprātība un brīva izvēle, objektivitāte, neitralitāte un konfidencialitāte. Papildus šiem principiem ir noteikumi vai vadlīnijas, lai vadītu pušu rīcību mediācijas ietvaros, piemēram, labticība un savstarpēja cieņa un viņu pienākums sadarboties un atbalstīt mediatoru.

Minētais Likums 5/2012 regulē “mediāciju pārrobežu strīdos”, proti, strīdos, kur vismaz vienai no pusēm domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kas nav valsts, kurā ir kādas citas skartas puses domicils, ja tās vienojas izmantot mediāciju vai ja mediācija ir obligāta atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem. Tas ietver arī konfliktus, kas paredzēti vai atrisināti mediācijas līgumā neatkarīgi no līguma noslēgšanas vietas, ja pēc kādas puses dzīvesvietas maiņas ir paredzēts izpildīt šo līgumu vai īstenot kādas no tā sekām citas valsts teritorijā. Pārrobežu strīdos starp pusēm, kas dzīvo dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, domicils tiek noteikts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 44/2001 (Brisele I) 59. un 60. pantam.

Spānijas tiesībās mediācija ģimenes lietās tiek uzskatīta par alternatīvu ģimenes strīdu risināšanai tikai tiesas ceļā.

Daudzi autonomie apgabali ar savu attiecīgo autonomo parlamentu starpniecību ir pieņēmuši likumus par mediāciju ģimenes lietās, kopumā (ar norādīto izņēmumu) to piemērojot kā mehānismu, ko popularizē publiskās sociālās labklājības iestādes: Andalūzija — 2009. gada 27. februāra likums 1/2009 par ģimenes mediāciju Andalūzijā; Aragona — 2011. gada 24. marta likums 9/2011 par ģimenes mediāciju Aragonā; Astūrija — 2007. gada 23. marta likums 3/2007 par ģimenes mediāciju; Kanāriju salas — 2003. gada 8. aprīļa likums 15/2003 par ģimenes mediāciju; Kantabrija — 2011. gada 28. marta likums 1/2011 par ģimenes mediāciju Kanrabrijas autonomajā apgabalā; Kastīlija-Lamanča — 2005. gada 24. maija likums 4/2005 par specializēto ģimenes mediācijas sociālo dienestu; Kastīlija un Leona — 2006. gada 6. aprīļa likums 1/2006 par ģimenes mediāciju Kastīlijā un Leonā; Katalonija (jo īpaši svarīgi šajā autonomajā apgabalā, jo tas ir izveidojis savu likumdošanas kompetenci šajā jomā, Katalonijas Civilkodeksa 233. panta 6. punktā paredzot, ka tiesu iestāde var nosūtīt laulātos uz informācijas sesiju par mediāciju, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, joprojām ir iespējams panākt vienošanos); Valensija — 2001. gada 26. novembra likums 7/2001, ar ko regulē ģimenes mediāciju Valensijā; Galīcija — 2001. gada 31. maija likums 4/2001 par ģimenes mediāciju; Baleāru Salas — 2010. gada 9. decembra likums 14/2010 par ģimenes mediāciju Baleāru Salās; Madride — 2007. gada 21. februāra likums 1/2007 par ģimenes mediāciju Madridē; Basku Zeme — 2008. gada 8. februāra likums 1/2008 par ģimenes mediāciju.

Valsts līmenī ar 2005. gada 8. jūlija Likumu 15/2005, ar ko groza Civilkodeksu un Civilprocesa likumu attiecībā uz laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu, likuma 770. pantā ir ieviesta jauna 7. norma, kas regulē laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas procesu (izņemot pēc “abpusējas vienošanās”) un laulības atzīšanas par neesošu procesu, saskaņā ar kuru puses var, abpusēji vienojoties, pieprasīt procesa apturēšanu, ņemot vērā vispārējos noteikumus par civilprocesu, kas paredzēti Civilprocesa likuma 19. panta 4. punktā, lai izmantotu mediāciju.

Pārrobežu laulības procesos ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (Brisele II a) 55. pants, atbilstīgi kuram pēc centrālās iestādes vai personas, kam uzticēta aizgādība, pieprasījuma, centrālajām iestādēm ir jāsadarbojas īpašos gadījumos, lai sasniegtu šīs regulas mērķus. Šim nolūkam tām visām jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai cita starpā sekmētu vienošanos starp personām, kam piešķirta aizgādība, izmantojot mediāciju vai citus līdzekļus.

Mediācija ir arī iespējama bērnu starptautiskas nolaupīšanas gadījumos, lai gan šādos gadījumos mediācijas procesam ir jābūt pēc iespējas ātrākam un jebkādām darbībām ir jānotiek pēc iespējas mazākā skaitā sesiju. Mediācijas procesu nekad nedrīkst apturēt ilgāk, kā paredzēts tiesību aktos, lai atrisinātu nolaupīšanas lietu. Ja mediācijas rezultātā tiek panākta vienošanās (kas var ietvert arī citus jautājumus), tā ir jāapstiprina tiesnesim, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus un bērna intereses. Tomēr bērnu nolaupīšanas lietās jurisdikcija atšķiras no ģimenes tiesību lietām — pirmajā gadījumā šādas lietas ir piekritīgas provinču galvaspilsētu tiesām, savukārt otrajā gadījumā piekritība var būt tiesām jebkurā tiesu apgabalā. Attiecīgi, ja līgums aptver dažādus jautājumus, tas var būt jāapstiprina dažādiem tiesnešiem (proti, provinces galvaspilsētas tiesā attiecībā uz bērna nolaupīšanas jautājumiem, bet saistībā ar citiem aspektiem — attiecīgajam ģimenes lietu tiesnesim).

Civilprocesos ģimenes tiesību jomā, kuri ir piekritīgi tiesām, kas izskata lietas par vardarbību pret sievietēm (Juzgados de Violencia sobre la Mujer), mediācija ir aizliegta.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

a) Kur iesniegt manu pieteikumu

Pēc tam, kad ir noteikta Spānijas tiesu starptautiskā jurisdikcija lietas izskatīšanai (kas izklāstīta Regulā Nr. 2101/2003 — laulības atzīšana par neesošu, laulāto atšķiršana, laulības šķiršana un aizgādība; Regulā Nr. 4/2009 — uzturlīdzekļi; no 2019. gada 29. janvāra Regulā (ES) 2016/1103 par laulāto mantiskajām attiecībām un Tiesu varas likuma (Ley Orgánica del Poder tiesu — LOPJ) 22.c pantā — par jautājumiem, kas nav paredzēti regulās, vai ja tajos ir atsauce uz valsts tiesību aktiem) Spānijas teritorijā, iesniegums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu (izņemot tos, ko izskata notārs par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu pēc savstarpējās vienošanās, un gadījumos, ja netiek iesaistīts nepilngadīgs bērns), ir jāiesniedz pirmās instances tiesā. Dažos tiesu apgabalos ir pirmās instances tiesas, kas specializējas ģimenes tiesībās. Konkrēti piekritība pirmās instances tiesai tiek noteikta atbilstoši šādiem kritērijiem:

• vieta, kur atrodas laulāto kopīgais mājoklis;
• ja laulātie dzīvo dažādos tiesu apgabalos, pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties starp šādām tiesām:
  • pēdējā laulāto kopīgā mājokļa vietas tiesa,
  • vai atbildētāja dzīvesvietas tiesa,
  • vai, ja atbildētājam nav noteikta domicila vai dzīvesvietas, pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles pieteikumu var iesniegt vietā, kas ir vai bija atbildētāja pēdējā dzīvesvieta;
• ja netiek izpildīti visi iepriekš minētie kritēriji, pieteikums jāiesniedz pieteicēja domicila pirmās instances tiesnesim (Juez de Primera Instancia);
• ja pieteikumu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu abi laulātie iesniedz kopīgi, viņi to var iesniegt tiesnesim:
  • vietā, kur viņi abi pēdējo reizi dzīvoja kopā,
  • vai viena pieteikuma iesniedzēja domicila vietā;
• pieteikumus, kur prasīts pieņemt iepriekšējus provizoriskus pasākumus, var izskatīt pieteicēja domicila vietas pirmās instances tiesnesis.

Informāciju par Spānijas tiesu iestādēm skatīt vietnē https://www.mjusticia.gob.es/cs/Satellite/Portal/es/administracion-justicia/organizacion-justicia/cartografia-judicial/cartografia-partidos

Attiecībā uz lietām, kuras izskata notārs (alternatīva tiesas procesiem, ja pusēm nav neemancipētu nepilngadīgu bērnu, lai gan šādos gadījumos lēmumu pieņem tiesas ierēdnis, nevis tiesnesis), attiecīgo publisko aktu ir jāformalizē notāram vietā, kur atradās laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta vai kur atrodas jebkura pieteicēja domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta.

b) Formalitātes un dokumenti

Ja pieteikums tiek iesniegts tiesā, pieteikums par laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu ir jāiesniedz rakstveidā, un to paraksta pieteikuma iesniedzēja advokāti (letrado un procurador). Šo profesionāļu pakalpojumus var izmantot kopīgi, ja laulātie iesniedz kopīgu pieteikumu par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu.

Pieteikumiem par laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu jāpievieno:

• laulības apliecība un visu bērnu dzimšanas apliecības; ģimenes reģistra (Libro de Familia) izziņas uzrādīšana netiek uzskatīta par pietiekamu;
• dokumenti, uz kuriem pieteikumu iesniedzošais laulātais vai laulātie balsta savus argumentus;
• dokumenti, kas nepieciešami, lai izvērtētu laulāto un attiecīgā gadījumā bērnu finansiālo situāciju, piemēram, nodokļu deklarācijas, algu aprēķini, izziņas no bankas, īpašumtiesības apliecinoši dokumenti vai īpašuma reģistrācijas apliecības, ja puses iesniedz pieteikumu par jautājumiem, kas saistīti ar īpašumu;
• izlīguma vienošanās priekšlikums, ja laulāto atšķiršana vai laulības šķiršana tiek prasīta ar kopīgu pieteikumu.

Ja pieteikums tiek iesniegt notāram (par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu pēc savstarpējās vienošanās un ja netiek iesaistīti neemancipēti nepilngadīgie), lai varētu sastādīt notariālo aktu, ir nepieciešami iepriekš minētie dokumenti un, lai gan tas notiek notāra klātbūtnē, laulātos ir jāpavada praktizējošam advokātam, lai varētu sastādīt oficiālu aktu.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Spānija atzīst Spānijas pilsoņu, citu Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgo un ārvalstnieku tiesības Spānijā uz bezmaksas juridisko palīdzību, ja viņi var pierādīt, ka viņiem nav pietiekamu līdzekļu, lai iesaistītos tiesvedībā.

Fiziskajām personām ir tiesības saņemt juridisku palīdzību, ja tām nav pietiekami aktīvu un to līdzekļi un bruto ienākumi, kas tiek katru gadu aprēķināti par visām kategorijām un uz katru ģimeni, nepārsniedz šādus robežlielumus:

a) divkāršu publisko vairākmērķu ienākumu indeksu (IPREM), kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī, personām, kas nav kādas ģimenes locekļi;

b) divus ar pusi publisko vairākmērķu ienākumu indeksus (IPREM), kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī, ja fiziskās personas ir tādas ģimenes locekļi, kurā ir mazāk par četriem cilvēkiem;

c) trīskāršu minēto indeksu, ja ģimenē ir četri cilvēki un vairāk.

IPREM aprēķināšana

Pieteikums jāiesniedz advokātu padomei (Colegio de Abogados) tajā pašā vietā, kur atrodas tiesa vai tribunāls, kurā notiks lietas galvenā izskatīšana, vai tiesai atbilstoši pieteikuma iesniedzēja domicilam; pēdējā gadījumā tiesas iestāde pārsūtīs pieteikumu kompetentajai teritorijas advokātu padomei.

Advokātu padomes ir ieceltas kā saņēmējiestādes attiecībā uz pārrobežu strīdu pieteikumiem. Šādos strīdos iestāde, kas izsniedz pieteikumu, ir Advokātu padome atbilstoši pieteikuma iesniedzēja pastāvīgajai dzīvesvietai vai domicilam.

Eiropas valstspiederīgais, kura valsts ir pievienojusies Eiropas Līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu, var vērsties ar pieteikumu centrālajā iestādē, ko viņa valsts iecēlusi līguma īstenošanai.

Pieteikums jāiesniedz pirms procesa uzsākšanas vai, ja puse, kas pieprasa juridisku palīdzību, ir atbildētājs, pirms pieteikuma apstrīdēšanas. Taču gan pieteikuma iesniedzējs, gan atbildētājs var vēlāk iesniegt juridiskās palīdzības pieteikumu, kad ir pierādījuši, ka viņu finansiālie apstākļi ir mainījušies.

Ja kopīgo līdzekļu apjoms ir nepietiekams un viens no laulātajiem nevar saņemt juridisko palīdzību, jo to neļauj otra laulātā finansiālais stāvoklis, pēdējam var nākties segt visus tiesvedības izdevumus vai to daļu procedūras “litis expensas” ietvaros (tiesvedības izdevumi atbilstīgi īpašajai kārtībai laulības šķiršanas procesos).

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Lēmumus, ko Spānijas tiesas pieņēmušas procesos par laulāto atšķiršanu, laulības šķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, var pārsūdzēt. Apelācijas sūdzība jāiesniedz divdesmit dienu laikā tai pirmās instances tiesai, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu un kurā tiek oficiāli sastādīta apelācijas sūdzība; lieta ir piekritīga atbilstošajai provinces tiesai (Audiencia Provincial). Atsevišķos gadījumos pēc apelācijas tiesas nolēmuma saņemšanas var iesniegt kasācijas sūdzību un attiecīgā gadījumā ārkārtas apelācijas sūdzību par procesuāliem pārkāpumiem Augstākās tiesas (Tribunal Supremo) Civillietu palātai.

Spānijā lēmumi, kas pieņemti procesos par laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu, netiek provizoriski izpildīti, ja tie ir pārsūdzēti (izņemot lēmumus, kas regulē pienākumus un mantiskās attiecības saistībā ar procesa galveno priekšmetu), lai gan arī apelācijas sūdzība neaptur spriedumā noteikto pasākumu sekas, kas ir nekavējoties īstenojamas pat tad, ja spriedums ir pārsūdzēts. Turklāt, ja apelācija sūdzība attiecas tikai uz lēmumā minētajiem pasākumiem, spriedums par laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu tiks pasludināts par galīgu pat tad, ja ir iesniegta apelācijas sūdzība.

Procesos par laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu, ko laulātie rosinājuši kopīgi, tiesas spriedums vai lēmums, kas padara laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu par spēkā esošu un pilnībā apstiprina izlīguma vienošanās priekšlikumu, kas iesniegts tiesnesim apstiprināšanai, nav pārsūdzams, izņemot, ja pārsūdzību veic prokuratūra (ja tā ir iesaistīta), kas var iesniegt apelācijas sūdzību nepilngadīgo vai rīcībnespējīgo bērnu interesēs. Šādos procesos, kas ierosināti uz kopīga pieteikuma pamata, var pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru tiek noraidīts pieteikums par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu vai kāds vai visi pasākumi, ko rosinājuši laulātie. Šajos gadījumos lēmuma par pasākumiem pārsūdzība neaptur to spēkā esamību un neietekmē sprieduma saistošo raksturu attiecībā uz laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu.

Attiecībā uz provizoriskiem un iepriekšējiem pasākumiem, ko tiesnesis var pieņemt pirms procesa par laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu vai šāda procesa laikā, lēmumus par šādu pasākumu pieņemšanu nevar pārsūdzēt, lai gan pieņemtie lēmumi nav galīgs spriedums un šajā posmā nav saistoši. Lēmumus par provizoriskajiem pasākumiem pārskata ar spriedumu, kas galīgi noslēdz procesu par laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu, nevis pārsūdzības ceļā.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Šo jautājumu regulējošais tiesību akts ir Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (Brisele II a), kas ir spēkā visās dalībvalstīs (un Apvienotajā Karalistē, kur tā būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim; nākotnē tas būs atkarīgs no sarunu posmā panāktās vienošanās), izņemot Dāniju. Dānijā šajā saistībā piemērojamais tiesību akts ir 1996. gada 19. oktobra Hāgas Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem.

Ja vienīgais mērķis ir aktualizēt kādas dalībvalsts civilreģistra datus (un Apvienotās Karalistes datus līdz 2020. gada 31. decembrim), pamatojoties uz tiesas lēmumiem saistībā ar laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu procesiem, kas pieņemti citā dalībvalstī (un Apvienotajā Karalistē līdz 2020. gada 31. decembrim), un ja atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem šie lēmumi vairs nav pārsūdzami, pietiek iesniegt pieteikumu attiecīgās valsts Dzimšanas, laulību un miršanas reģistram, tam pievienojot:

• lēmuma kopiju, kam jāatbilst nepieciešamajām prasībām par tās autentiskuma noteikšanu atbilstīgi izsniedzējas valsts tiesību aktiem;
• apliecinājumu, kas atbilst standartizētajam oficiālajam modelim, ko izsniegusi tās dalībvalsts (un Apvienotās Karalistes līdz 2020. gada 31. decembrim) tiesa, tribunāls vai kompetentā iestāde, kurā pieņemts lēmums;
• dokumentu, kas apliecina, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti atbildētajam vai ka atbildētājs ir akceptējis lēmumu, ja tas pieņemts, viņam klāt neesot.

Ja vēlas panākt, lai Spānijā tiktu atzīts kādā dalībvalstī (un līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotajā Karalistē), izņemot Dāniju, pieņemts lēmums par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulāto atšķiršanu, ir jāiesniedz pieteikums par atzīšanu (turklāt nav nepieciešams, lai attiecīgais lēmums būtu saistošs dalībvalstī, kurā tas pieņemts) pirmās instances tiesnesim vietā, kurā atrodas tās personas dzīvesvieta, pret kuru tiek iesniegts pieteikums par atzīšanu vai par neatzīšanas pasludināšanu. Ja atbildētājs nedzīvo Spānijā, pieteikumu var iesniegt tajā Spānijas vietā, kur viņš atrodas vai kur ir bijusi viņa pēdējā dzīvesvieta Spānijā, vai, ja nav nevienas no minētajām vietām, pieteikuma iesniedzēja domicilā.

Pieteikums jāiesniedz rakstveidā, iesaistot advokātu un procesa virzītāju, un jāpievieno tādi paši dokumenti kā iepriekšējā gadījumā.

Dānijā pieņemtu lēmumu atzīšanai Spānijā piemērojami Spānijas tiesību akti. Process sākas ar tiešu pieteikuma iesniegšanu pirmās instances tiesai tās personas domicilā, pret kuru vēlas panākt atzīšanu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Procedūra, lai iesniegtu pieteikumu par lēmuma neatzīšanu, ir tāda pati kā procedūra pieteikuma iesniegšanai par lēmuma atzīšanu. Ja lēmums ir atzīts atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2201/2003, iebildumus var iesniegt tikai pēc paziņojuma par lēmumu par atzīšanu, un apelācijas sūdzība ir jāiesniedz attiecīgajā provinces tiesā līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam.

Ja lieta attiecas uz Dānijā pieņemtu lēmumu, iebildumi jāiesniedz, kamēr lieta vēl ir pirmās instances tiesā un tiesa skata otras puses pieteikumu par lēmuma atzīšanu. Visos gadījumos ir jāizmanto advokāta un procesa virzītāja pakalpojumi, lai oficiāli celtu iebildumus.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Pēc Regulas (ES) Nr. 1259/2010 stāšanās spēkā 2012. gada 21. jūnijā un atbilstīgi tās 5. un 8. pantam laulātie var no regulā minētajiem tiesību aktiem izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami to atšķiršanas vai laulības šķiršanas lietai. Ja laulātie nav izvēlējušies piemērojamos tiesību aktus, laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai tiek piemērotas tās valsts tiesību akti:

a) kurā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta pieteikuma iesniegšanas brīdī vai, ja tas nav piemērojams,

b) kurā bija laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja uzturēšanās laikposms tajā nebeidzās vairāk kā vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšanas un ja viens laulātais joprojām dzīvo šajā valstī pieteikuma iesniegšanas brīdī, vai, ja tas nav piemērojams,

c) kuras valstspiederīgie abi laulātie ir pieteikuma iesniegšanas brīdī, vai, ja tas nav piemērojams,

d) kurā atrodas tiesa, kurā ir iesniegts pieteikums.

Iepriekš minētie normatīvie akti attiecas uz laulības šķiršanu, lai gan attiecībā uz sekām, ko tā rada, piemērojamie tiesību akti var būt dažādi.

Attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām un līdz 2019. gada 29. janvārim (kad tiks piemērota Regula 1103/2016) piemērojamie tiesību akti ir (ja laulāto mantiskās attiecības netiek izveidotas ar vienošanos starp laulātajiem par mantiskajām attiecībām) laulāto kopējie personiskie (kopējās valstspiederības) tiesību akti laulības noslēgšanas brīdī. Ja tas nav iespējams, tad tās ir personīgās tiesības (kas attiecas uz viņu valstspiederību) vai katra laulātā pastāvīgās dzīvesvietas tiesības, kuras izvēlas abi laulātie apliecinātā dokumentā, kas tiek sastādīts pirms laulības noslēgšanas. Ja nepastāv iepriekš minētais, tiek piemēroti tiesību akti, kas ir spēkā kopējā pastāvīgajā dzīvesvietā tūlīt pēc laulību noslēgšanas. Visbeidzot, ja nepastāv šāda kopīga dzīvesvieta, mantisko attiecību papildu režīms ir tāds kā vietā, kur noslēgta laulība. No 2019. gada 29. janvāra ir pilnībā piemērojama Regula 1103/2016, kas nozīmē to, ka tad, ja nav izdarīta izvēle, laulāto mantiskās attiecības nosaka atbilstoši tās valsts tiesību aktiem: a) kurā atradās laulāto pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta laulības laikā, vai, ja tādas nav, b) kas atbilst laulāto kopīgajai valstspiederībai laulības laikā, vai, ja tādas nav, c) ar kuru abiem laulātajiem ir visciešākā saikne laulības laikā, ņemot vērā visus apstākļus. Ja laulātajiem laulības laikā ir vairāk nekā viena kopīga valstspiederība, nevar attiecināt kritēriju par kopējas valstpiederības tiesību aktiem.

Jautājumus, kas saistīti ar bērnu aizgādību, atbilstoši 1996. gada 19. oktobra Hāgas konvencijai regulē tās iestādes valsts tiesību akti, kas pieņem lēmumu.

Jautājumā par pagaidu un piesardzības pasākumiem, loģiski, ir jāpiemēro tie paši tiesību akti, kas attiecīgā gadījumā regulē laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu, izņemot saistībā ar steidzamiem pasākumiem, kas var tikt pieņemti attiecībā uz personām vai īpašumu, kas atrodas Spānijā pat tad, ja nav jurisdikcijas lietas izskatīšanai.

Attiecībā uz uzturlīdzekļiem (ieskaitot ģimenes mājas lietošanu un, ja nepieciešams, kompensācijas pabalstu), ja nav panākta vienošanās par piemērojamo tiesību aktu izvēli, piemēro tiesību aktus, kas attiecas uz uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgo dzīvesvietu.

Attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par ārvalstu tiesību aktiem Spānijā, ja šādus pierādījumus sniedz, ir jāpierāda šādu tiesību aktu saturs un spēkā esamība; ārvalstu tiesību piemērošanai Spānijas tiesa to var noteikt ar tādiem līdzekļiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

Visbeidzot, ir jāuzsver, ka Spānijā ierosinātiem procesiem vienmēr ir piemērojamas Spānijas procesuālās tiesības neatkarīgi no tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai, laulāto atšķiršanai vai laulības atzīšanai par neesošu.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Francija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Pastāv viens laulības šķiršanas veids ārpus tiesas:

• laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko paraksta pušu advokāti un iesniedz notāram oficiālai reģistrācijai.

Pastāv četri laulības šķiršanas veidi:

• laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata,
• laulības šķiršana, piekrītot laulības pārtraukšanas principam, vai laulības šķiršana ar otra laulātā piekrišanu,
• laulības šķiršana sakarā ar kopdzīves pārtraukšanu,
• laulības šķiršana sakarā ar laulības pārkāpumu.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

• Laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko parakstījuši pušu advokāti un kas iesniegts notāram oficiālai reģistrācijai, laulātie var izvēlēties, ja viņi vienojas par kopdzīves izbeigšanas principu un visām laulības šķiršanas sekām. Kopā ar saviem advokātiem laulātie sagatavo vienošanos, ko paraksta abas puses un to advokāti pēc tam, kad ir beidzies pārdomu periods. Ja laulātajiem ir bērni, viņi ir jāinformē par to tiesībām tikt uzklausītiem. Ja kāds bērns lūdz, lai viņu uzklausa, tad pusēm ģimenes tiesnesim (juge aux affaires familiales) ir jāiesniedz prasība par laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā, lai bērns tiktu uzklausīts.
• Laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā laulātie var izmantot tikai tad, ja bērns, kuram ir nepieciešamā spriestspēja, lūdz, lai viņu uzklausa, un ja laulātie vienojas par kopdzīves izbeigšanas principu un visām tās sekām. Šajā gadījumā viņiem nav jāuzrāda šķiršanās iemesls un tiesā ir jāiesniedz tikai vienošanās projekts, kurš regulē laulības šķiršanas sekas, lai to varētu oficiāli atzīt. Tiesnesis var noraidīt oficiālu atzīšanu tikai tādos gadījumos, ja nav pietiekami aizsargātas bērnu vai kāda no abiem laulātajiem intereses.
• Laulības šķiršanu ar otra laulātā piekrišanu var pieprasīt viens laulātais, un tai piekrīt otrs, vai to var pieprasīt abi laulātie. Pretēji laulības šķiršanai uz savstarpējas vienošanās pamata laulātie piekrīt laulības šķiršanas principam, bet nevar panākt vienošanos par tās sekām. Tādēļ sekas noregulē tiesa.
• Laulības šķiršanu sakarā ar kopdzīves pārtraukšanu var pieprasīt viens laulātais tad, ja, iesniedzot tiesā prasību par laulības šķiršanu, kopdzīve ir bijusi pārtraukta divus gadus, kas norāda uz to, ka starp laulātajiem nepastāv kopdzīve, un uz vēlmi izbeigt laulību.
• Laulības šķiršanu sakarā ar laulības pārkāpšanu var pieprasīt viens laulātais sakarā ar faktiem attiecībā uz otru laulāto, ja šie fakti parāda, ka laulības pienākumi un saistības ir tikuši smagi pārkāpti vai atkārtoti pārkāpti, padarot neiespējamu kopdzīves turpināšanu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

• Saistības par uzticību, kopdzīvi un atbalstu beidzas, tiklīdz tiesas lēmums par laulības šķiršanu ir galīgs, t. i., vairs nav pārsūdzams.
• Katrs no laulātajiem atgūst iespēju stāties jaunā laulībā.
• Pēc laulības šķiršanas laulātie zaudē tiesības izmantot otra dzīvesbiedra uzvārdu. Tomēr viens laulātais var paturēt otra uzvārdu ar viņa piekrišanu vai ar tiesas atļauju, ja viņš pierāda, ka tam ir īpaša nozīme saistībā ar viņu pašu vai bērniem.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

• Laulības šķiršana izbeidz laulāto mantiskās attiecības, un attiecīgā gadījumā tās rezultāts ir mantas sadale.
• Laulības šķiršana neskar laulības laikā radušās laulāto [mantošanas] privilēģijas, un esošās mantas dāvinājumus. Tomēr tā automātiski izbeidz visas laulāto [mantošanas] privilēģijas, kas rodas pēc laulāto mantisko attiecību izbeigšanas, viena laulātā nāves gadījumā vai saskaņā ar pēdējās gribas rīkojumu.
• Ja laulība tiek šķirta uz laulāto savstarpējas vienošanās pamata tiesā vai ārpus tiesas, laulības šķiršanas priekšnosacījums ir laulāto vienošanās par finansiālo saistību nokārtošanu. Citos laulības šķiršanas gadījumos laulātie var vienoties par šo saistību nokārtošanu pirms pašas laulības šķiršanas, bet viņiem tas nav jādara obligāti. Tādā gadījumā saistību nokārtošana notiek pēc tam.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības šķiršana īpaši neietekmē noteikumus, kas attiecas uz vecāku aizgādības tiesību īstenošanu, kas parasti ir abiem vecākiem kopīga. Tomēr tiesa var izlemt uzticēt šo tiesību īstenošanu vienam no vecākiem, ja tas ir bērna interesēs. Ir jānosaka vecāku aizgādības tiesību īstenošanas noteikumi (pastāvīgā dzīvesvieta, saskarsmes tiesības utt.).

Katram no vecākiem ir jāturpina dot ieguldījums bērna uzturēšanā un izglītošanā. Šis ieguldījums ir uzturlīdzekļi, ko viens vecāks maksā otram, bet tas var arī būt kā ar bērna uzturēšanu saistīto izmaksu pilnīga vai daļēja segšana. Tas var būt arī kā lietojuma tiesību nodrošinājums un tiesību uz dzīvesvietu nodrošinājums.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

NB! Uzturlīdzekļi, kas vienam laulātajam ir jāmaksā otram laulātajam, ir pagaidu pasākums, t. i., tos piešķir tikai pirms laulības šķiršanas pasludināšanas. Pēc laulības šķiršanas pasludināšanas viens bijušais laulātais no otra laulātā var pieprasīt tikai naudas kompensāciju (prestation compensatoire) sakarā ar laulības šķiršanu vai zaudējumu segšanu. Par summu var abpusēji vienoties, ja laulību šķir uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā vai ārpus tiesas, vai arī visos pārējos gadījumos summu nosaka tiesa.

• Ar naudas kompensāciju sakarā ar laulības šķiršanu kompensē nevienlīdzību, ko laulības izbeigšana ir radījusi laulāto dzīves apstākļos. Tās summu nosaka tiesa, ņemot vērā katra laulātā ienākumus un vajadzības. Tā ir iepriekš stingri noteikta summa, kas parasti ir kapitāla veidā:
  • ko samaksā, vai nu iemaksājot naudas summu, ko var sadalīt maksāšanai pa daļām;
  • vai piešķirot īpašumtiesības vai arī pagaidu vai mūža tiesības īpašumu lietot, tur dzīvot vai lietojuma tiesības.

Izņēmuma gadījumos naudas kompensāciju var noteikt mūža pabalsta veidā, kuru iespējams samazināt, ja mainās situācija attiecībā uz bijušo laulāto līdzekļiem vai vajadzībām.

• Var paredzēt zaudējumu segšanu tam laulātajam, kuram laulības šķiršana ir radījusi īpaši smagas sekas:
  • ja viņš ir atbildētājs laulības šķiršanas lietā par laulības saišu galīgu saraušanu un nav pats iesniedzis prasību par laulības šķiršanu,
  • vai, ja laulības šķiršana ir pasludināta tikai otra laulātā vainas dēļ.

(Skatīt “Uzturlīdzekļu prasības — Francija”).

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana ir tiesas ceļā noteikta atšķiršana, kas, nepārtraucot laulības saites, izbeidz noteiktus laulības pienākumus, piemēram, laulāto pienākumu dzīvot kopā. Jaunas laulības tādējādi nav iespējamas, un saglabājas pienākums sniegt palīdzību.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

• Veidi un procedūras ir tās pašas, kas laulības šķiršanas tiesā gadījumā, taču laulāto atšķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata ārpus tiesas kā veids nepastāv.
• Parasti tas laulātais, pret kuru ir iesniegta prasība par laulāto atšķiršanu, var iesniegt pretprasību par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu, un otrādi — laulātais, pret kuru ir iesniegta prasība par laulības šķiršanu, var iesniegt prasību par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu.
• Laulības šķiršanas gadījumā sakarā ar kopdzīves izbeigšanu iesniegt pretprasību par laulāto atšķiršanu nav iespējams, var tikai iesniegt prasību par laulības šķiršanu.
• Ja tiesai ir vienlaicīgi jāizskata prasība par laulības šķiršanu un prasība par laulāto atšķiršanu, tā vispirms izskata prasību par laulības šķiršanu. Prasību par laulāto atšķiršanu tā izskata tikai tad, ja tā nav tiesīga izskatīt prasību par laulības šķiršanu. Ja abas prasības ir pamatotas ar laulības pārkāpšanas faktu, tiesa tās izskata vienlaicīgi, un ja tiesa šīs prasības pieņem, tad pasludina laulības šķiršanu ar abu pušu dalītu vainu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas.

• Laulāto atšķiršana izbeidz kopdzīves pienākumu, bet paliek spēkā pienākumi sniegt palīdzību un saglabāt uzticību. Tāpat, ja tiesa nav pieņēmusi pretēju lēmumu, sievai saglabājas tiesības izmantot dzīvesbiedra uzvārdu. Piemērojot pienākumu sniegt palīdzību, vienam laulātajam var nākties maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam, ja pēdējam tas ir nepieciešams. Šo uzturlīdzekļu summu nosaka, neņemot vērā laulāto vainu, izņemot gadījumu, ja laulātais-kreditors laulības laikā būtiski mērā nav pildījis savas saistības. Uzturlīdzekļu maksāšanu var aizstāt ar kapitāla piešķiršanu, ja laulātā-debitora mantiskais stāvoklis to atļauj.
• Attiecībā uz īpašumu – tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā – ar spriedumu tiek pārtrauktas un izbeigtas laulāto mantiskās attiecības. Uz laulātajiem attiecas mantas šķirtība.
• Viena laulātā nāves gadījumā otra laulātā mantošanas tiesības paliek nemainīgas, un viņam piemēro uz pārdzīvojušo laulāto attiecināmos tiesību aktu noteikumus. Taču, ja laulāto atšķiršana ir pasludināta pēc savstarpējas vienošanās tiesā, laulātie atteikumu no mantošanas tiesībām var iekļaut vienošanās.

Laulāto atšķiršanas pārveide par laulības šķiršanu

Pēc viena laulātā pieprasījuma spriedums par laulāto atšķiršanu tiek pilntiesīgi pārveidots par spriedumu par laulības šķiršanu, ja laulāto atšķiršana ir ilgusi divus gadus. Tad tiesa pasludina laulību par šķirtu un lemj par tās sekām. Laulāto atšķiršanas iemesls kļūst par laulības šķiršanas iemeslu. Vainīgo pusi mainīt nevar.

Visos laulāto atšķiršanas gadījumos tās pārveide par laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata ir iespējama pēc abu laulāto pieprasījuma. Turklāt laulāto atšķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata var pārveidot tikai par laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības atzīšanas par neesošu, kam nepieciešams spriedums, ar atpakaļejošu spēku dzēš visas laulības sekas tā, it kā laulība nemaz nebūtu pastāvējusi.

Šīs sekas atšķiras no laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas, kas rada sekas tikai attiecībā uz nākotni.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulības atzīšanas par neesošu iemesli atšķiras atkarībā no tā, vai tā ir relatīva neesība (ja ir bijis gribas trūkums vai to personu atļaujas trūkums, kuru atļauja bija nepieciešama laulības noslēgšanai) vai absolūta neesība (ja nav ievēroti kādi sabiedriskās kārtības noteikumi).

Relatīvas neesības gadījumi

Tādi ir trīs:

• kļūda saistībā ar personu vai personas būtiskām īpašībām,
• piespiešana,
• to personu atļaujas trūkums, kuru atļauja bija nepieciešama laulības noslēgšanai.

Prasību par laulības neesību var iesniegt tikai konkrētas personas: laulātais, kura piekrišana bija spēkā neesoša vai kurš bija juridiski rīcībnespējīgs laulības noslēgšanas brīdī, vai personas, kurām bija jāpiekrīt laulībām, vai prokuratūra.

Prasību par laulības neesību var iesniegt tikai piecu gadu laikā no laulības noslēgšanas dienas (vai piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgā persona sasniegusi vecumu, no kura tā var piekrist laulībai).

Absolūtas neesības gadījumi

Absolūta piekrišanas neesība, nepilngadība, divsievība, asinsgrēks, viena laulātā nepiedalīšanās laulības noslēgšanas ceremonijā, civilstāvokļa reģistra ierēdņa kompetences trūkums un slepenībā noslēgtas laulības.

Prasību var iesniegt jebkura rīkoties ieinteresēta persona vai prokurors trīsdesmit gadu laikā no laulības noslēgšanas dienas (vai piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgā persona sasniegusi vecumu, no kura tā var piekrist laulībai).

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Šīs sekas ir identiskas abos – gan relatīvas, gan absolūtas neesības – gadījumos.

• Tiek dzēstas personiskās un mantiskās attiecības laulībā, jo tiek uzskatīts, ka laulības saites nekad nav pastāvējušas. Piemēram, ja viens no laulātajiem ir miris, laulības atzīšana par neesošu atņem otram visas mantošanas tiesības.
  
  Tomēr ir iespējams mīkstināt šo principu, ja viens no laulātajiem vai abi laulātie laulības ir noslēgšanas brīdī ir rīkojušies labticīgi. Šajā gadījumā “varbūtējo” laulību atzīst par neesošu, bet uzskata, ka tā būtu vienkārši šķirta. Rezultātā saglabājas visas civilās, personiskās vai finansiālās sekas, kas radušās pirms sprieduma, ar ko laulību atzīst par neesošu.
• Attiecībā uz bērniem viņu vecāku laulības atzīšana par neesošu ir bez juridiskām sekām, un viņu situācija tiek regulēta kā šķiršanās gadījumā.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Laulības šķiršanu un tās sekas var noformēt, izmantojot laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata ārpus tiesas procedūru, kuras īstenošanai nepieciešama divu advokātu un notāra dalība, un tiesneša dalība ir nepieciešama tikai tad, ja laulātajiem ir bērns, kam ir nepieciešamā spriestspēja un kas lūdz, lai viņu uzklausa.

Visos pārējos gadījumos ir jāiesaista tiesnesis, tomēr puses pirms vēršanās tiesā vai vienlaicīgi ar to var izmantot samierināšanu.

Tiesnesis arī var piedāvāt mediāciju. To uztic fiziskai personai vai asociācijai, kas ir atbildīga par pušu uzklausīšanu, kas izsver viņu viedokļus un palīdzēt tām rast risinājumu pušu strīdam.

Pēc šīs mediācijas puses, kas ir panākušas vienošanos, var iesniegt savu vienošanos tiesnesim apstiprināšanai vai izvēlēties laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata ārpus tiesas.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Kur jāiesniedz mana prasība?

• Prasība par laulības šķiršanu tiesā vai laulāto atšķiršanu

To kā pieprasījumu iesniedz advokāts augstākās instances tiesas kancelejā.

Teritoriālās piekritības tiesa ir:

• tās vietas tiesa, kur atrodas ģimenes dzīvesvieta;
• ja laulātajiem ir atsevišķas dzīvesvietas un viņi kopīgi īsteno vecāku aizgādības tiesības – tās vietas tiesa, kur dzīvo tas laulātais, ar kuru kopā dzīvo nepilngadīgi bērni;
• ja laulātajiem ir atsevišķas dzīvesvietas un ja vecāku aizgādības tiesības ir tikai vienam no abiem laulātajiem – tās vietas tiesa, kur dzīvo šis laulātais;
• pārējos gadījumos — tās vietas tiesa, kur dzīvo laulātais, kurš nav prasītājs;
• kopīgas prasības gadījumā kompetentā tiesa ir pēc laulāto izvēles — tās vietas tiesa, kur dzīvo viens vai otrs no viņiem.
• Prasība atzīt laulību par neesošu
  Prasība atzīt laulību par neesošu jāiesniedz augstākās instances tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas. Tiesu ierēdnis izsniedz uzaicinājumu uz tiesu.
• Laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko parakstījuši divi advokāti:
  vienošanās, ko parakstījušas abas puses un to advokāti ir jāiesniedz Francijā praktizējošam notāram oficiālai reģistrācijai.

Iesniedzamie dokumenti

• Prasība par laulības šķiršanu tiesā vai laulāto atšķiršanu

Visos laulības šķiršanas gadījumos laulātajiem ir jānorāda visas ziņas, kas nepieciešamas viņu identificēšanai, informācija par savu veselības apdrošināšanas sabiedrību un attiecībā uz dienestiem un iestādēm, no kuriem viņi saņem pabalstus, pensijas vai jebkādus citus labumus.

Ja tiesā tiek prasīta naudas kompensācija, laulātajiem ir jāiesniedz paziņojums, kurā ar goda vārdu apliecināts, ka informācija par viņu ienākumiem, līdzekļiem, mantojumu un dzīves apstākļiem ir precīza.

Iesniegumā par laulības šķiršanu pēc savstarpējas vienošanās tiesā nav jāuzrāda laulības šķiršanas iemesli, bet tā pielikumā ir jāpievieno vienošanās, ko datējuši un parakstījuši laulātie un viņu advokāts(-i) un kas ietver pilnīgu laulības šķiršanas seku noregulējumu, kurā attiecīgajā gadījumā iekļauta norāde par laulāto mantisko attiecību izbeigšanu.

Citos gadījumos prasībā nav jānorāda ne tiesiskais pamats, ne laulības šķiršanas iemesli, bet attiecīgā gadījumā tajā ir jāiekļauj prasības attiecībā uz pagaidu pasākumiem.

• Prasība atzīt laulību par neesošu

Nav jāiesniedz nekādi konkrēti dokumenti, bet prasītajam ir jāiesniedz dokumenti, ar kuriem pierāda, ka iemesls(-i), uz ko viņš atsaucas, var būt par pamatu laulības atzīšanai par neesošu.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Atkarībā no ienākumiem var saņemt pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību (skatīt tēmu “Juridiskā palīdzība — Francija”).

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Šiem tiesas lēmumiem piemēro parasto pārsūdzības procedūru.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Lēmumi par laulības šķiršanu tiek pilnībā atzīti bez jebkādas īpašas procedūras.

Tas pats attiecas uz lēmumiem par laulības atzīšanu par neesošu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Lai panāktu, ka šāds lēmums netiek atzīts, ir iespējams augstākās instances tiesā iesniegt prasību par tā neatzīšanu. Lēmums par neatzīšanu ļauj iebilst pret vēlāku otras puses iesniegtu prasību par izpildāmību (t. i., prasību, lai citas valsts lēmumu pasludinātu par izpildāmu Francijā) (un pretēji — noraidījums nozīmē lēmuma atzīšanu).

Procedūra ir tā pati, kas atzīšanas pieprasīšanas gadījumā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Saskaņā ar 2010. gada 20. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, noteikumiem laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus izvēlas laulātie.

Ja izvēle nav izdarīta, laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemēro šādus tiesību aktus:

• tās valsts tiesību aktus, kurā atradās laulāto pastāvīgā dzīvesvieta brīdī, kad prasība tika iesniegta tiesā, vai
• tās valsts tiesību aktus, kurā atradās laulāto pēdējā pastāvīgā kopējā dzīvesvietā, ievērojot šādus divus nosacījumus: no brīža, kad laulātie minēto dzīvesvietu kopīgi izmantoja, līdz prasības iesniegšanai tiesā nav pagājis vairāk kā viens gads, un ka brīdī, kad prasība tika iesniegta tiesā, viens no laulātajiem vēl dzīvoja minētajā valstī, vai
• tās valsts tiesību aktus, kura ir abu laulāto valstspiederības valsts brīdī, kad prasība tika, vai
• tās tiesas, kurā ir iesniegta prasība, valsts tiesību aktus.

Tomēr, ja prasība attiecas uz laulāto atšķiršanas pārveidi laulības šķiršanā, laulības šķiršanai piemērojamie tiesību akti ir tie paši tiesību akti, kas tika piemēroti laulāto atšķiršanai, izņemot gadījumus, ja laulātie izdara citādu izvēli.

Šie noteikumi attiecas uz laulātajiem gadījumā, ja laulība tiek šķirta uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko parakstījuši pušu advokāti un kas iesniegts notāram oficiālai reģistrācijai. Tomēr, tā kā nav celta prasība tiesā, laulātie nevar izmantot tiesas valsts tiesību aktus.

Saistītās saites

Tieslietu ministrijas tīmekļa vietne

Legifrance tīmekļa vietne

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Horvātija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Lai saņemtu tiesas lēmumu par laulības šķiršanu, pilnvarotajai personām vai personām (locus standi) ir jāuzsāk attiecīga tiesvedība (civila vai bezstrīdus) par laulības šķiršanu atbilstoši Ģimenes lietu procesa likuma (Obiteljski zakon) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 103/15, turpmāk “2015. gada ObZ”) 50., 369. un 453. panta noteikumiem. Ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, lūgumrakstam par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās jāpievieno attiecīgie pielikumi (ziņojums par obligāto konsultāciju un kopīgas vecāku kontroles plāns — 2015. gada ObZ 55. pants saistībā ar 456. pantu). Līdzīgus noteikumus piemēro, ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns un tikai viens no laulātajiem iesniedz lūgumrakstu par laulības šķiršanu (ziņojums par obligāto konsultāciju un pierādījums par dalību pirmajā ģimenes lietu mediācijas sanāksmē — 2015. gada ObZ 57. pants saistībā ar 379. pantu).

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Priekšnosacījumus laulības šķiršanai reglamentē 2015. gada ObZ 51. panta noteikumi. Atbilstoši iepriekš minētajām tiesību normām tiesa šķir laulību šādos gadījumos: 1) ja laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu, 2) ja ir konstatēts, ka laulāto attiecības ir būtiski un pastāvīgi izirušas, vai 3) ja ir pagājis gads kopš “laulības savienības izbeigšanas”.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Vienas no laulības izbeigšanas juridiskajām sekām ir laulāto individuālo tiesību un pienākumu izbeigšanās (2015. gada ObZ 30.–33. pants). Ģimenes lietu procesa likumā ir skaidri noteikts, ka laulības izbeigšanas gadījumā (ja laulība tiek atzīta par neesošu vai tiek šķirta) katrs no bijušajiem laulātajiem var saglabāt uzvārdu, kāds viņam(-ai) bijis laulības izbeigšanas brīdī (2015. gada ObZ 48. pants).

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Pirms laulāto mantisko attiecību izbeigšanas (pēc vienošanās vai tiesā, bezstrīdus procesā) visbiežākā problēma, kas rodas, ir tiesību un priekšmetu, kas ir daļa no laulāto mantas, nošķiršana no tiesībām un priekšmetiem, kas ir viena vai otra laulātā individuālā manta (trīs mantas kopumu nošķiršana). Šīs problēmas risina, uzsākot civilprocesu, pamatojoties uz attiecīgajiem ObZ noteikumiem (2015. gada ObZ 34.–39. un 43.–46. pants), ja laulātie nav spējuši vienoties par savstarpējo mantisko attiecību sadali (laulības līgums — 2015. gada ObZ 40.–42. pants), alternatīvi piemērojot Likumu par īpašumtiesībām un citām lietu tiesībām, Civilsaistību likumu, Zemes reģistrācijas likumu, Uzņēmumu likumu, Izpildes likumu un Civilprocesa likumu (2015. gada ObZ 38., 45. un 346. pants).

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības izbeigšanas juridiskās sekas attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem ir saistītas ar vairākiem būtiskiem jautājumiem, proti, ar kuru vecāku kopā dzīvos bērns pēc laulības izbeigšanas, vienošanās ar otru vecāku, bērna uzturēšana, kā tiks organizētas pārējās aizgādības jomas (bērna pārstāvēšana, juridisku darbību veikšana, bērna aktīvu pārvaldība un darbības ar tiem, bērna izglītība un veselība, utt.). Laulātie var vienoties par šīm laulības šķiršanas juridiskajām sekām (vienošanās par kopīgu aizgādību) un tādējādi izvēlēties vienkāršāku un ātrāku ārpustiesas laulības šķiršanas procesu (2015. gada ObZ 52., 54.–55., 106., 453.–460. pants). Ja laulātie nesagatavo vienošanos par kopīgu aizgādību, kurā ietverta arī vienošanās par attiecīgajām laulības šķiršanas juridiskajām sekām, lēmumu par šiem jautājumiem automātiski pieņem tiesa tiesvedībā, kas uzsākta ar laulības šķiršanas prasību (2015. gada ObZ 53., 54., 56., 57. un 413. pants). Tomēr pastāv iespēja, ka vecāki var vienoties par laulības šķiršanas juridiskajām sekām laulības šķiršanas procesā. Šādā gadījumā tiesa lēmumu pieņem, pamatojoties uz vecāku vienošanos, ja tā uzskata, ka šāda vienošanās ir bērna vislabākajās interesēs (2015. gada ObZ 104. panta 3. punkts saistībā ar 420. pantu).

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Ģimenes lietu procesa likums paredz iespēju laulātajam pieprasīt uzturlīdzekļus pirms laulības šķiršanas tiesvedības noslēgšanas. Ja laulības šķiršanas tiesvedības laikā nav iesniegta prasība par uzturlīdzekļiem, bijušais laulātais var ierosināt lietu, lai pieprasītu uzturlīdzekļus, sešu mēnešu laikā no laulības galīgās izbeigšanas, ja nosacījumi uzturlīdzekļu piešķiršanai pastāvējuši laulības šķiršanas tiesvedības noslēgšanas brīdī un turpinājušies līdz uzturlīdzekļu tiesvedības noslēgšanai (2015. gada ObZ 295.–301. un 423.–432. pants). Juridiskie nosacījumi uzturlīdzekļu saņemšanai — prasītājam nav pietiekamu līdzekļu sevis uzturēšanai vai viņš(-a) nespēj tos gūt no saviem aktīviem un nespēj strādāt vai atrast darbu, ar nosacījumu, ka laulātajam, kurš maksā uzturlīdzekļus, ir pietiekami līdzekļi un iespējas, lai izpildītu šīs saistības (2015. gada ObZ 295. pants). Uzturlīdzekļus nosaka uz noteiktu laikposmu. 2015. gada ObZ 298. panta noteikumi paredz, ka laulātais var turpināt uzturlīdzekļu maksāšanu uz laiku līdz vienam gadam atkarībā no laulības ilguma un no prasītāja iespējas paredzamā nākotnē iegūt pienācīgus iztikas līdzekļus citā veidā. 2015. gada ObZ arī paredz uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību. Atbilstoši 2015. gada ObZ 296. panta noteikumiem uzturlīdzekļus nosaka kā regulāru ikmēneša summu, ko maksā kā avansu. Tomēr ir iespējams, ka tiesa pēc viena vai abu laulāto pieprasījuma liek samaksāt uzturlīdzekļus kā vienreizēju summu atkarībā no lietas apstākļiem. Saskaņā ar 2015. gada ObZ 302. panta noteikumiem laulātie laulības šķiršanas gadījumā var noslēgt vienošanos par uzturlīdzekļiem (2015. gada ObZ 302., 470.–473. pants).

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Horvātijas ģimenes tiesībās nav termina “laulāto atšķiršana” ekvivalenta. Terminam “laulāto atšķiršana” atbilstošs termins pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos būtu “laulības savienības izbeigšana” (prestanak bračne zajednice). “Laulības savienības izbeigšana” notiek, ja laulātie izbeidz visas savstarpējās attiecības, kas parasti pastāv kopdzīvē, t. i., ja viņi vairs nevēlas dzīvot kā laulātie un kopīgi īstenot un piedzīvot īpašo kopdzīves saturu. Laulības savienības izbeigšanai ir nozīme ģimenes tiesību jomā, jo saskaņā ar 2015. gada ObZ 51. pantu viens no laulības izbeigšanas juridiskajiem pamatiem ir viens gads kopš laulības savienības izbeigšanas. Laulības savienības izbeigšanai ir arī īpaša nozīme, nosakot mantiskās attiecības starp laulātajiem, jo saskaņā ar 2015. gada ObZ 36. pantu mantu, ko laulātie ieguvuši ar kopīgu darbu laulības savienības laikā (atšķirībā no mantas, kas iegūta laulības laikā) vai kas radusies no šādas mantas, uzskata par laulāto mantu.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Horvātijas ģimenes tiesībās nav termina “laulāto atšķiršana” ekvivalenta. Terminam “laulāto atšķiršana” atbilstošs termins pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos būtu “laulības savienības izbeigšana” (prestanak bračne zajednice). Ģimenes lietu procesa likums neparedz nosacījumus “laulības savienības izbeigšanai”, jo laulības savienība ir tiesību standarts un atspoguļo kopdzīves saturu. Laulības savienība izbeidzas, ja laulātie izbeidz visas savstarpējās attiecības, kas ietver kopdzīvi, t. i., ja viņi vairs nevēlas dzīvot kā laulāts pāris un īstenot šādu attiecību īpašo saturu (piemēram viņi pārstāj sazināties u. tml.). Praksē laulības savienības izbeigšana visbiežāk izpaužas tādējādi, ka viens no laulātajiem aiziet no kopīgajām mājām un otra laulātā.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Horvātijas ģimenes tiesībās nav termina “laulāto atšķiršana” ekvivalenta. Terminam “laulāto atšķiršana” atbilstošs termins pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos būtu “laulības savienības izbeigšana” (prestanak bračne zajednice). “Laulības savienības izbeigšanai” ir nozīme ģimenes tiesību jomā, jo saskaņā ar 2015. gada ObZ 51. pantu viens no laulības izbeigšanas juridiskajiem pamatiem ir vairāk nekā viens gads kopš “laulības savienības izbeigšanas”. “Laulības savienības izbeigšanai” ir arī īpaša nozīme, nosakot mantiskās attiecības starp laulātajiem, jo saskaņā ar 2015. gada ObZ 36. pantu mantu, ko laulātie ieguvuši ar kopīgu darbu laulības savienības laikā (atšķirībā no mantas, kas iegūta laulības laikā) vai kas radusies no šādas mantas, uzskata par laulāto mantu. Šādas likumdošanas varas pamatā esošā loģika ir tāda, ka laulības savienības ilgumam nav precīzi jāatbilst laulības ilgumam, jo īpaši ja laulība tiek izbeigta, to šķirot. Parasti laulības savienība izbeidzas pirms laulības šķiršanas procesa sākšanas. Tādējādi laulības šķiršanas process var turpināties pēc “laulības savienības izbeigšanas”, un parasti tā arī notiek (jo īpaši ja procesā ir izmantoti tiesiskās aizsardzības līdzekļi).

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

“Laulības atzīšana par neesošu” (poništaj braka) ir viens no pamatiem laulības izbeigšanai (2015. gada ObZ 47. pants) un viens no trīs laulības strīdu veidiem, ko reglamentē Horvātijas tiesību sistēma (2015. gada ObZ 369. pants). “Laulības atzīšana par neesošu” ir ģimenes tiesībās paredzēta sankcija, ko piemēro laulībai, kura noslēgta pretrunā noteikumiem par laulības likumību (2015. gada ObZ 25.–29. pants), un to īsteno tiesvedībā, kuru uzsāk, iesniedzot prasību (2015. gada ObZ 369. pants). Noteikumus par “laulības atzīšanu par neesošu” piemēro, ja laulība ir nelikumīga (2015. gada ObZ 29., 49., 369.–378. pants).

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība, kas noslēgta pretrunā 2015. gada ObZ 25.–28. panta noteikumiem (laulību noslēgušas nepilngadīgas personas, personas, kuras nav spējušas atšķirt, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, personas, kam nav tiesībspējas un rīcībspējas sniegt paziņojumus par savu personīgo situāciju, personas, kuras ir asinsradinieki, kuras ir adoptētas, vai ja līgava vai līgavainis ir iepriekš noslēgtā laulībā vai stabilās partnerattiecībās), ir nelikumīga, un tai piemēro noteikumus par “laulības atzīšanu par neesošu” (2015. gada ObZ 29. pants).

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Juridiskās sekas, kas rodas, laulību atzīstot par neesošu, reglamentē tāpat kā gadījumā, kad laulība tiek izbeigta, to šķirot (sk. atbildi uz 3. jautājumu).

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Horvātijas tiesību sistēmā laulības šķiršanu reglamentē kā tiesvedību, un nav iespējams laulību šķirt ārpustiesas procesā. Tomēr viens no ģimenes tiesību pamatprincipiem, kas ir īpaši svarīgs laulības šķiršanas procesos, ir princips par ģimenes attiecību risināšanu vienojoties, kas aicina risināt ģimenes attiecības vienojoties, vienlaikus uzsverot, ka šis uzdevums ir jāveic visām struktūrām, kas sniedz profesionālu palīdzību ģimenei vai lemj par ģimenes attiecībām (2015. gada ObZ 9. pants). Tāpēc ģimenes tiesībās ir paredzēti divu veidu ārpustiesas procesi, kuru mērķis ir ar laulības šķiršanu saistītu jautājumu atrisināšana vienojoties, proti, obligātā konsultācija (2015. gada ObZ 321.–330. pants) un mediācija ģimenes lietās (2015. gada ObZ 331.–344. pants). Obligāto konsultāciju sniedz Sociālo pakalpojumu ministrijas speciālistu grupa, un tā ir sava veida atbalsts ģimenes locekļiem (piemēram, laulātajiem, kuri plāno sākt laulības šķiršanas procesu un kuriem ir kopīgs nepilngadīgs bērns), lai viņi vienojoties pieņemtu lēmumus par ģimenes attiecībām, īpaši gādājot par to ģimenes attiecību aizsardzību, kurās iesaistīts bērns (piemēram, izstrādājot kopīgas aizgādības plānu — vienošanos par laulības šķiršanas juridiskajām sekām, kurā precīzi jānorāda bērna dzīvesvieta un tās adrese, laiks, ko bērns pavadīs ar katru no vecākiem, kā vecāki viens otru informēs par piekrišanu svarīgiem lēmumiem, kā notiks apmaiņa ar svarīgu informāciju par bērnu, uzturlīdzekļu summa, ko vecākam, ar kuru bērns nedzīvos kopā, būs pienākums maksāt, un kā nākotnē tiks risinātas problēmas), un par juridiskajām sekām, kas radīsies, ja netiks panākta vienošanās un ja tiks sākta tiesvedība, lai izlemtu par bērna personīgajām tiesībām. Mediācija ģimenes lietās ir process, kurā puses cenšas vienojoties atrisināt ģimenes strīdus un kurā tām palīdz viens vai vairāki mediatori ģimenes lietās. Šā procesa galvenais mērķis ir izstrādāt kopīgas aizgādības plānu un citas vienošanās saistībā ar bērnu, kā arī vienoties par visiem citiem materiāliem un nemateriāliem jautājumiem.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulātie, kuriem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, var uzsākt tiesvedību, vienam no laulātajiem iesniedzot laulības šķiršanas pieteikumu vai abiem laulātajiem iesniedzot pieteikumu par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās (2015. gada ObZ 50. pants). Abos šajos gadījumos ārpustiesas obligātās konsultācijas process (kurā Sociālo pakalpojumu ministrijas speciālistu grupa palīdz ģimenes locekļiem vienojoties pieņemt lēmumus par ģimenes attiecībām) netiek īstenots (2015. gada ObZ 321. un 322. pants), un laulātie nekavējoties sāk (tiesas vai ārpustiesas) laulības šķiršanas procesu, kas ir salīdzinoši vienkāršs un ātrs. Viss iepriekš minētais attiecīgā gadījumā ir piemērojams tiesvedībai, kurā laulību atzīst par neesošu, ja laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna.

Laulātie, kuriem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, var uzsākt tiesvedību, vienam no laulātajiem iesniedzot prasību vai abiem laulātajiem iesniedzot pieteikumu par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās (2015. gada ObZ 50. pants). Tomēr pirms laulības šķiršanas procesa sākšanas (ceļot prasību vai iesniedzot pieteikumu par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās, ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, laulātajiem ir pienākums piedalīties ārpustiesas obligātās konsultācijas procesā (kurā Sociālo pakalpojumu ministrijas speciālistu grupa palīdz ģimenes locekļiem vienojoties pieņemt lēmumus par ģimenes attiecībām) (2015. gada ObZ 321. un 322. pants). Šādu procedūru mērķis ir sniegt laulātajiem profesionālu palīdzību, kas ietver vienošanās sagatavošanu par kopīgu aizgādību — tā ir vienošanās par laulības šķiršanas juridiskajām sekām, kurā precīzi jānorāda bērna dzīvesvieta un tās adrese, laiks, ko bērns pavadīs ar katru no vecākiem, kā vecāki viens otru informēs par piekrišanu svarīgiem lēmumiem, kā notiks apmaiņa ar svarīgu informāciju par bērnu, uzturlīdzekļu summa, ko vecākam, ar kuru bērns nedzīvos kopā, būs pienākums maksāt, un kā nākotnē tiks risinātas problēmas). Vecāki obligātās konsultācijas procesā var sagatavot vienošanos par kopīgu aizgādību, tomēr viņi šādu vienošanos var sagatavot arī neatkarīgi vai ģimenes lietu mediācijas procedūrā (ārpustiesas process, kurā puses cenšas vienojoties atrisināt ģimenes attiecību strīdus un kurā tām palīdz viens vai vairāki mediatori ģimenes lietās — 2015. gada ObZ 331. pants). Sagatavojot vienošanos par kopīgu aizgādību, laulātie var sākt vienkāršāku un ātrāku ārpustiesas laulības šķiršanas procesu, ko ierosina, iesniedzot pieteikumu (2015. gada ObZ 52., 54., 55., 106., 453.–460. pants). Laulātajiem, kuriem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, ir pienākums savam pieteikumam par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās pievienot ziņojumu par obligāto konsultāciju, kas minēts 2015. gada ObZ 324. pantā, kā arī vienošanos par kopīgu aizgādību, kas minēta 2015. gada ObZ 106. pantā (2015. gada ObZ 456. pants).

Ja laulātie nesagatavo vienošanos par kopīgu aizgādību, kurā ietverta iepriekš minētā vienošanās par laulības šķiršanas juridiskajām sekām, lēmumu par šiem jautājumiem ex officio pieņem tiesa tiesvedībā, kas uzsākta ar laulības šķiršanas prasību (2015. gada ObZ 53., 54., 56., 57. un 413. pants). Ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, viņiem ir pienākums savai laulības šķiršanas prasībai pievienot ziņojumu par obligāto konsultāciju, kas paredzēts 2015. gada ObZ 324. pantā, kā arī pierādījumu par dalību pirmajā ģimenes lietu mediācijas sanāksmē (2015. gada ObZ 379. pants).

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Horvātijā juridisko palīdzību un iespēju saņemt atbrīvojumu no pienākuma maksāt par tiesvedību un no pienākuma segt tiesas izdevumus reglamentē Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 143/2013, turpmāk “ZBPP”). Personas var pretendēt uz primāro juridisko palīdzību visu veidu procesos, tostarp laulāto strīdu un citos ģimenes tiesību procesos, ja vien tās atbilst tiesiskajām prasībām (ZBPP 9.–11. pants). Personas var pretendēt uz sekundāro juridisko palīdzību ģimenes tiesību procesos un tiesību aktos paredzētos citos procesos, ja vien tās atbilst tiesiskajām prasībām (ZBPP 12.–25. pants). Pamatojumu lēmumam piešķirt atbrīvojumu no maksas par konkrētu veidu tiesvedībām, tostarp ģimenes tiesību procesiem, reglamentē ZBPP 13. panta 3. punkta noteikumi. Pamatojumu lēmumam piešķirt atbrīvojumu no tiesas izdevumu segšanas visu veidu procesos, tostarp ģimenes tiesību procesos, reglamentē ZBPP 13. panta 4. punkta noteikumi. Īpaši jāuzsver noteikumi, kas reglamentē a) sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanu, nenoskaidrojot attiecīgās personas finansiālo stāvokli (ZBPP 15. pants), b) sekundārās juridiskās palīdzības saņemšanas procesu (ZBPP 16.–18. pants), c) sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanas jomu (ZBPP 19. pants), d) procesuālos un citus jautājumus, kas ir svarīgi bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanai (ZBPP 20.–25. pants). Tajā pašā laikā uzmanība tiek vērsta uz Tiesas izdevumu likuma (Zakon o sudskim pristojbama) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 74/95, 57/96, 137/02, (26/03), 125/11, 112/12, 157/13, 110/15), 6. pantu attiecībā uz pusēm, kuras vienmēr ir atbrīvotas no tiesas izdevumu segšanas.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Ir iespējams pārsūdzēt spriedumu par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu. Šādas tiesības ir abām pusē tiesvedības laikā. Ģimenes lietu procesa likums tieši nereglamentē pārsūdzēšanu laulāto strīdu gadījumā, tomēr 346. panta noteikumi paredz Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 123/08, 57/11, 148/11, 25/13 un 89/14, turpmāk “ZPP”) noteikumu alternatīvu piemērošanu.

ZPP 348. pants reglamentē spriedumu pārsūdzēšanu, savukārt 378. pants reglamentē lēmumu pārsūdzēšanu. Attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem 2015. gada ObZ paredz, ka nav atļauts tiesā pārskatīt (2015. gada ObZ 373. pants) otrās instances spriedumus, kas pasludināti laulāto strīda lietās.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Atbilstoši 21. pantam Padomes 2003. gada 27. septembra Regulā (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (regula “Brisele II.a”) dalībvalstī pasludināts spriedums pārējās dalībvalstīs atzīstams bez kādas īpašas procedūras (21. panta 1. punkts), tomēr atbilstoši 21. panta 3. punktam jebkura ieinteresētā puse var pieprasīt lēmumu par to, lai spriedums tiktu vai netiktu atzīts. Šādā gadījumā pieteikumiem par atzīšanu vai neatzīšanu piemēro teritoriālo piekritību, kāda ir attiecīgajai tiesai, kura ir sarakstā, ko katra dalībvalsts paziņojusi Komisijai atbilstoši 68. pantam tādā formā, kā to paredz regulas “Brisele II.a” 37. pants. Turklāt jāņem vērā, ka, neskarot regulas “Brisele II.a” 21. panta 3. punktu, nav vajadzīga īpaša procedūra dalībvalsts civilstāvokļa aktu atjaunošanai sakarā ar spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas izsludināts citā dalībvalstī un saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem nav pārsūdzams.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Pieteikumiem par atzīšanu vai neatzīšanu (regulas “Brisele II.a” 21. panta 3. punkts) piemēro teritoriālo piekritību, kāda ir attiecīgajai sarakstā iekļautajai tiesai, kā norādīts atbildē uz 14. jautājumu. Šādā gadījumā piemēro procedūru, kas paredzēta regulas “Brisele II.a” III nodaļas 2. iedaļā.

Tiesiskās aizsardzības līdzekli, t. i., pārsūdzību saskaņā ar regulas “Brisele II.a” 33. pantu, iesniedz otrās instances (apriņķa) tiesām ar tās pirmās instances tiesas starpniecību, kura pieņēmusi lēmumu (vietējās piekritības tiesa no iepriekšminētā saraksta).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Piemērojamie tiesību akti attiecībā uz laulības šķiršanu ir tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie ir laulātie prasības iesniegšanas brīdī.

Ja prasības iesniegšanas brīdī laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, kumulatīvi piemēro to valstu tiesību aktus, kuru valstspiederīgie ir laulātie — Likuma par to, kā noteiktās attiecībās novērst tiesību normu kolīzijas ar citu valstu noteikumiem (Zakon o rješavanju sukoba zakona s propisima drugih zemalja u određenim odnosima) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 53/91, 88/01), 35. panta 2. punkts. Ja laulību nevar izbeigt atbilstoši to valstu tiesību aktiem, kuru valstspiederīgie ir laulātie, laulības izbeigšanai piemēro Horvātijas tiesību aktus, ja prasības iesniegšanas brīdī pastāvīgā dzīvesvieta vienam no laulātajiem bijusi Horvātijā.

Ja viens no laulātajiem ir Horvātijas valstspiederīgais bez pastāvīgas dzīvesvietas Horvātijā un laulību nevar izbeigt atbilstoši Likuma par to, kā noteiktās attiecībās novērst tiesību normu kolīzijas ar citu valstu noteikumiem, 35. panta 2. punktam, piemēro Horvātijas tiesību aktus.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Itālija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Likumā ir izvirzīti juridiskie nosacījumi laulības šķiršanai (sk. 2. sadaļu). Lai tiesa varētu izdot laulības šķiršanas rīkojumu, tai ir jāpārliecinās, ka minētie juridiskie nosacījumi ir izpildīti.

Šāda pārbaude jāveic pat tad, ja abi laulātie ir iesnieguši kopīgu laulības šķiršanas pieteikumu; laulāto vienošanās kā tāda nav pietiekams pamats laulības šķiršanai, tāpēc faktiski Itālijā nepastāv laulības šķiršana, pusēm vienojoties, — pirms tiesa apstiprina laulības šķiršanu, tai vienmēr ir jānoskaidro fakti, kuri ir pieteikuma pamatā.

Ja laulība ir noslēgta saskaņā ar Civilkodeksu, tā tiek izbeigta ar laulības šķiršanu, bet gadījumā, ja puses ir laulājušās baznīcā, to atbilstoši reģistrējot dzimtsarakstu nodaļā, laulības šķiršana izbeidz laulības civiltiesisko spēku. Tiesvedībā jāpiedalās prokuroram.

Tiesību avoti: 1970. gada 1. decembra Likums Nr. 898, kas grozīts ar 1978. gada 1. augusta Likumu Nr. 436, 1987. gada 6. marta Likumu Nr. 74 un 2015. gada 6. maija Likumu Nr. 55.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Katrs laulātais var iesniegt laulības šķiršanas pieteikumu, pamatojoties uz kādu no turpmākajiem apsvērumiem:

1) ja pēc laulības noslēgšanas otram laulātajam ar galīgo spriedumu ir piespriests sods par īpaši smagu noziegumu, ko tas paveicis vai nu pirms, vai pēc laulību noslēgšanas, proti:

• mūža ieslodzījums vai ieslodzījums uz laiku, kas pārsniedz 15 gadus, kuru var veidot vairāku spriedumu summārais ieslodzījuma laiks, par tīšiem nodarījumiem, izņemot politiskos nodarījumus vai nodarījumus, kas paveikti “īpašu morālo vai sociālo vērtību” vārdā (motivi di particolare valore morale e sociale);
• brīvības atņemšanas sods par incestu (Kriminālkodeksa 564. pants) vai dzimumnoziegumiem atbilstoši 609. bis (dzimumvardarbība), 609. quater, 609. quinquies vai 609. octies pantam (iekļauti ar 1996. gada Likumu Nr. 66);
• brīvības atņemšanas sods par dēla vai meitas slepkavību vai par laulātā vai dēla, vai meitas slepkavības mēģinājumu;
• brīvības atņemšanas sods, ja persona atzīta par vainīgu divās vai vairākās apsūdzībās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, ģimenes uzturēšanas pienākumu nepildīšanu, sliktu apiešanos ar ģimeni vai nepilngadīgām personām vai neatbilstošu ietekmi uz personām, kuru garīgā rīcībspēja ir ierobežota, uz laulātā vai bērnu rēķina, izņemot gadījumus, kad laulības šķiršanas pieteicējs arī ir sodīts kā nodarījuma līdzdalībnieks, vai gadījumus, kad laulātie ir atsākuši kopdzīvi;

2) gadījumos, ja:

- otrs laulātais ir attaisnots par incesta vai dzimumvardarbības nodarījumiem, kas uzskaitīti 1) punkta b) un c) apakšpunktā, ja tiesa uzskata, ka atbildētājs nevar turpināt ģimenes dzīvi vai atgriezties ģimenē;

- laulātie ir juridiski atšķirti vai nu pēc savstarpējas vienošanās, vai arī pēc vienas puses pieteikuma turpmāk minēto nepārtraukto laika periodu:

1. vismaz divpadsmit mēnešus, kopš pāris vērsās tiesā juridiskās atšķiršanas procesā,
2. sešus mēnešus, ja atšķiršana notikusi pēc savstarpējas vienošanās — arī tad, ja par apstrīdētu spriedumu ir panākts mierizlīgums,
3. vai sešus mēnešus no atšķiršanas vienošanās noteiktā datuma, ja vienošanās ir panākta sarunās, kurās piedalījās jurists, vai no datuma, kad sagatavots akts, kurā izklāstīta atšķiršanās vienošanās, kas noslēgta civilstāvokļa aktu reģistratora klātbūtnē;

- kriminālprocess saistībā ar kādu no nodarījumiem, kas uzskaitīti 1) punkta b) un c) apakšpunktā, ir ticis izbeigts noilguma dēļ, taču šķiršanās procesā tiesa uzskata, ka nodarījums pēc būtības citkārt būtu izraisījis kriminālatbildību;

- kriminālprocess par incestu ir izbeigts, konstatējot, ka kriminālatbildība nav iestājusies, jo rīcība nav izraisījusi “publisku rezonansi”;

- otrs laulātais, kas ir ārvalstu valstspiederīgais, ir laulību anulējis vai šķīris ārvalstīs vai ir stājies citā laulībā ārvalstīs;

- starp laulātajiem nav bijusi dzimumdzīve;

- viens no laulātajiem ir oficiāli mainījis dzimumu — šādā gadījumā pieteikumu par laulības šķiršanu var iesniegt gan tā persona, kura ir mainījusi dzimumu, gan arī otrs laulātais.

Kopumā, izņemot “krimināltiesību” situācijas (kurās papildus spriedumiem par smagiem nodarījumiem ietilpst arī situācijas, kad persona ir attaisnota, pamatojoties uz samazinātas atbildības apsvērumiem, gadījumi, kad nodarījumam iestājies noilgums, kā arī incesta gadījumi, kuros trūkst objektīvais kriminālatbildības nosacījums), iespējamie laulības šķiršanas iemesli ir šādi: laulāto juridiskā atšķiršana; otra laulātā īstenota laulību atcelšana, šķiršana vai jaunu laulību noslēgšana ārvalstīs; dzimumdzīves neesamība starp laulātajiem un dzimuma maiņa.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulības šķiršanas apstiprināšana ietver šādas darbības.

Pirmkārt, tiek izbeigtas laulību attiecības — abas puses atgriežas neprecētas personas statusā un var atkārtoti precēties.

Sieviete zaudē vīra uzvārdu, ja viņa to bija pievienojusi savējam; taču pēc pieprasījuma tiesa var ļaut sievietei saglabāt vīra uzvārdu papildus savējam, ja tiek pierādīts, ka tas ir viņas vai bērnu interesēs tādu iemeslu dēļ, kuri ir pelnījuši aizsardzību.

Šķiršanās nesarauj radniecības saites, un, konkrēti, — neatceļ aizliegumu stāties laulībā ar bijušā laulātā tuvu radinieku tiešā līnijā (Civilkodeksa 87. panta 4. punkts).

Ārvalstu izcelsmes laulātie nezaudē laulībā iegūtu pilsonību.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Šķiršanās dēļ tiek atcelts likumā noteiktais kopīgās mantas princips (comunione legale, kas ietver visus pirkumus, kurus laulātie kopīgi vai atsevišķi ir veikuši laulību laikā, izņemot personisko mantu, kas uzskaitīta Civilkodeksa 179. pantā), kā arī jebkāds fonds, kas papildus izveidots ģimenes vajadzībām (fondo patrimoniale). Taču šāds fonds saglabājas, līdz bērni, ja tādi ir, sasniedz pilngadību. Šķiršanās neietekmē kopīpašumu, uz ko attiecas citas vienošanās (comunione ordinaria, piem., attiecībā uz priekšmetiem, kas iegādāti pirms laulībām pro rata vai laulību laikā, ja laulību laikā tika paredzēts, ka laulāto manta tiek nodalīta (separazione dei beni)), — saikne attiecībā uz šāda veida kopīpašumu var tikt izbeigta, ja viens no laulātajiem iesniedz šādu pieteikumu.

Vecāks, kas dzīvo kopā ar nepilngadīgu bērnu, var saņemt tiesības turpināt dzīvot laulāto iepriekšējā dzīvesvietā, ja bērna interesēs ir turpināt dzīvot šajā dzīvesvietā.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Tiesa, kas apstiprina laulības šķiršanu, lemj par kopīgu aizgādību pār nepilngadīgiem bērniem; tikai ārkārtas gadījumos bērna aizgādības tiesības tiek piešķirtas tikai vienam vecākam. Tiesa nosaka arī kārtību attiecībā uz laiku, ko nepilngadīgais bērns pavada kopā ar vecāku, ar kuru tas nedzīvo kopā. Tā sniedz norādījumus attiecībā uz bērnu īpašuma pārvaldību, kā arī nosaka bērna uzturlīdzekļu apmēru, ko otram vecākam ir pienākums katru mēnesi maksāt tam vecākam, kurš dzīvo kopā ar bērnu.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Apstiprinot laulības šķiršanu, tiesa pēc puses pieteikuma izdod rīkojumu, ar ko nosaka, ka puse, kurai nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai kura objektīvu iemeslu dēļ nevar tos iegūt, saņem no otras puses regulārus uzturlīdzekļu maksājumus. Pienākums maksāt uzturlīdzekļus beidzas, ja saņēmējs atkārtoti stājas laulībā. Ja abas puses tam piekrīt, uzturlīdzekļus var izmaksāt vienā reizē, nododot īpašumtiesības uz īpašumu laulātajam, kuram jāsaņem līdzekļi (detalizētāku informāciju skatiet sadaļā “Uzturlīdzekļu prasības — Itālija”).

Laulātais, kas atšķiršanas gadījumā vai pēc laulības šķiršanas neveic uzturlīdzekļu maksājumus, pārkāpj ģimenes uzturēšanas pienākumu (Kriminālkodeksa 570. pants).

Pastāv arī citas sekas. Laulātajam, kas ir šķīries, taču nav atkārtoti stājies laulībā, un kam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ir tiesības arī uz daļu no atlaišanas pabalsta, kas tiek izmaksāts otram laulātajam. Bijušā laulātā nāves gadījumā pārdzīvojušajam bijušajam laulātajam ir tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju vai dalīt šādu pensiju ar pārdzīvojušo laulāto no vēlākām laulībām, kā arī saņemt maksājumu no mirušā bijušā laulātā īpašuma, ja viņam vai viņai ir finansiālas grūtības. Ar likumu ir atļauts arī laulātajam, kuram jāsaņem uzturlīdzekļi, reģistrēt sprieduma hipotēku vai pieprasīt, lai tiktu izņemta tā bijušā laulātā manta, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana nozīmē, ka saskaņā ar likumu tiem vairs nav pienākuma dzīvot kopā. Faktiskai laulāto atšķiršanai nav seku (izņemot situācijas, kas radušās pirms 1975. gada Reformu likuma Nr. 151).

Laulāto atšķiršana laulāto attiecības neatceļ, bet pavājina tās.

Par laulāto atšķiršanu var lemt tiesa, bet puses var par to arī savstarpēji vienoties.

Tiesību avoti: materiālās tiesības ir paredzētas Civilkodeksā (150. pantā un turpmākajos pantos; par mantojuma jautājumiem skatiet 548. un 585. pantu).

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Lai varētu īstenot laulāto atšķiršanu, t. i., atšķiršanu ar tiesas rīkojumu, ir jākonstatē, ka laulātie vairs nespēj dzīvot kopā.

Ja izpildās šis nosacījums, tiesa pēc viena laulātā pieprasījuma izdod atšķiršanas rīkojumu, pat ja tas ir pretrunā otra laulātā vēlmēm.

Izņēmuma gadījumos tiesa var arī uzlikt atbildību par atšķiršanu vienam laulātajam — tam ir tiesiskas sekas saistībā ar uzturlīdzekļu piešķiršanu atšķiršanas laikā un pēc laulību šķiršanas, kā arī attiecībā uz mantojuma tiesībām. Tiesvedībā jāpiedalās prokuroram.

Laulāto atšķiršana saskaņā ar savstarpēju vienošanos ir balstīta uz norunu starp laulātajiem, taču tā stājas spēkā vienīgi tad, kad to ir apstiprinājusi tiesa, kas ir atbildīga par to, lai laulāto savstarpējās norunas atbilstu ģimenes primārajām interesēm. Īpaši gadījumos, ja norunas attiecībā uz bērnu aizgādību un atbalstīšanu neatbilst bērnu interesēm, tiesa atkārtoti izsauc puses un pieprasa ieviest vajadzīgās izmaiņas. Ja puses nepilda norādījumus, tiesa var atteikties apstiprināt atšķiršanu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Personiskās attiecības. Laulāto atšķiršana (ar tiesas rīkojumu vai pēc savstarpējas vienošanās) atceļ jebkāda veida palīdzības pienākumus, kas saistīti ar kopdzīvi. Atšķiršana atceļ arī paternitātes prezumpciju. Sieva nezaudē vīra uzvārdu, ja viņa to ir pievienojusi savējam, taču pēc vīra pieprasījuma tiesa var viņai liegt tā izmantošanu, ja tas var vīram radīt būtisku kaitējumu. Tāpat tiesa var ļaut sievai neizmantot vīra uzvārdu, ja tas varētu viņai kaitēt.

Īpašumtiesības uz kopīpašumu. Kopīpašums tiek likvidēts, kad tiek paziņots par viena laulātā prombūtni vai izsludināšanu par mirušu, laulības civiltiesisko seku anulēšanu, atcelšanu vai pārtraukšanu, laulāto atšķiršanu, īpašuma juridisko atšķiršanu, izmaiņām laulāto attiecībās, par ko panākta savstarpēja vienošanās, vai ja viens no laulātajiem tiek atzīts par bankrotējušu.

Laulāto atšķiršanas gadījumā laulāto kopīpašums tiek likvidēts, kad tiesa atļauj laulātajiem dzīvot šķirti vai arī no dienas, kad protokolu par laulāto atšķiršanu, par ko puses savstarpēji vienojušās, paraksta tiesas priekšsēdētājs (ar nosacījumu, ka protokols tiek apstiprināts). Rīkojumu, ar kuru laulātajiem tiek atļauts dzīvot šķirti, nosūtīta civilstāvokļa aktu reģistram kopīpašuma likvidēšanas reģistrācijai.

Vecāku atbildība. Tiesa, kas apstiprina atšķiršanu, lemj par aizgādību pār nepilngadīgajiem bērniem un nosaka bērna uzturlīdzekļu apmēru, kuru maksāšana ir tā vecāka pienākums, kurš nedzīvo kopā ar bērnu (vai — izņēmuma gadījumā, kad aizgādības tiesības tiek piešķirtas vienam vecākam, — tā vecāka pienākums, kuram aizgādības tiesības netiek piešķirtas). Izlemjot jautājumu par tiesībām dzīvot ģimenes mājoklī, prioritāras tiesības ir tam vecākam, kurš dzīvo kopā ar bērnu (detalizētāku informāciju skatiet sadaļā “Vecāku atbildība”).

Uzturlīdzekļu piešķiršana. Ja tas tiek pieprasīts, tiesa piešķir laulātajam, kas nav atbildīgs par atšķiršanu, tiesības saņemt no otra laulātā uzturlīdzekļus, ja viņam vai viņai nav pietiekamu pastāvīgu iztikas līdzekļu. Laulātajam, kam ir šāda vajadzība, joprojām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, t. i., fiksētu summu, kas nepieciešama iztikai, pat tad, ja viņš vai viņa ir atbildīgs par atšķiršanu (detalizētāku informāciju skatiet sadaļā “Uzturlīdzekļu prasības — Itālija”).

Laulības šķiršanas gadījumā ir skaidri noteikts, ka bijušajam laulātajam maksājamo uzturlīdzekļu korekcija inflācijas dēļ notiek automātiski; tiesu praksē šāda korekcija tiek pārņemta arī attiecībā uz atšķirtajiem laulātajiem.

Tiesas rīkojumā ietvertie pasākumi attiecībā uz aizgādību pār bērniem, kā arī attiecībā uz bērniem un laulātajam maksājamo uzturlīdzekļu summas aprēķinu vēlāk var tikt grozīti. Ja uzturlīdzekļu maksājumi netiek veikti, tas uzskatāms par pārkāpumu saskaņā ar Kriminālkodeksa 570. pantu.

Atšķiršana ar atbildību vai bez tās. Atšķirtiem laulātajiem, kas nav atbildīgi par atšķiršanu, saglabājas tādas pašas mantojuma tiesības, kā laulātajiem, kuri nav atšķirti.

Laulātajam, kas ir atbildīgs par atšķiršanu, ir tiesības vienīgi uz uzturlīdzekļiem no mirušā laulātā īpašuma un tikai tādā gadījumā, ja mantojuma procesa laikā tam ir bijušas tiesības uz uzturlīdzekļu maksājumiem no mirušā laulātā (Civilkodeksa 548. un 585. pants).

Citas sekas. Neizpildes gadījumā ar atšķiršanas rīkojumu tiek piešķirtas tiesības reģistrēt sprieduma hipotēku; un pēc tās personas pieteikuma, kurai ir šādas tiesības, tiesa var izdot rīkojumu izņemt atbildīgā laulātā līdzekļus vai izdot rīkojumu par ieturējumu no algas.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Saskaņā ar Civilkodeksa 117. pantu un turpmākajiem pantiem laulību var pasludināt par spēkā neesošu vairākos atšķirīgos gadījumos. Spēkā neesamības jautājums vislabāk izskatāms, apsverot spēkā neesamības pamatojumu un katrā gadījumā piemērojamo regulējumu.

Laulība nav spēkā, ja to atceļ saistībā ar kādu no likumā noteiktajiem trūkumiem, taču uz minēto trūkumu var atsaukties vienīgi tad, ja prasība tiek ierosināta tiesā.

Laulības anulēšanas prasību nevar nodot mantiniekiem, izņemot gadījumu, ja tiek jau gatavots spriedums. Tiesvedībā jāpiedalās prokuroram.

Tiesību avoti: materiālās tiesības ir ietvertas Civilkodeksa 117.–129. bis pantā.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība var būt spēkā neesoša kāda no turpmāk uzskaitītajiem apsvērumiem dēļ (Civilkodeksa 117. pants un turpmākie panti):

1. viens no laulātajiem, stājoties laulībā, vēl ir bijis citā laulībā — spēkā neesamība ir galīga un neatsaucama; pieteikumu var iesniegt jebkurš no laulātajiem, tiešais augšupējais radinieks, prokurors vai cita persona, kurai ir atbilstošas likumiskās intereses;
2. impedimentum criminis — laulība ir noslēgta starp diviem cilvēkiem, viens no kuriem ir bijis notiesāts par laulātā slepkavību vai slepkavības mēģinājumu, — spēkā neesamība ir galīga un neatsaucama, un to var pieprasīt jebkurš no laulātajiem, prokurors vai cita persona, kurai ir atbilstošas likumiskās intereses;
3. laulības nevar noslēgt, ja viens no laulātajiem cieš no psihiskas saslimšanas; rīkojumu, ar ko tiek pasludināta šāda saslimšana, var izdot pat pēc laulību noslēgšanas, ja tiek pierādīts, ka saslimšana jau ir pastāvējusi laulību noslēgšanas brīdī; laulības var apstrīdēt aizgādnis, prokurors vai cita persona, kurai ir atbilstošas likumiskās intereses;
4. vienam no laulātajiem ir bijusi ierobežota garīgā rīcībspēja (incapacità naturale); laulību var apstrīdēt laulātais, kas, lai arī nav atzīts par rīcībnespējīgu, pierāda, ka tas laulību noslēdzis, atrodoties ierobežotas garīgās rīcībspējas stāvoklī; pieteikumu iesniegt nevar, ja laulātie ir dzīvojuši kopā ilgāk par gadu, kopš pieteicējs ir atguvis garīgo rīcībspēju;
5. viens no laulātajiem bija nepilngadīgs; pieteikumu var iesniegt jebkurš no laulātajiem, prokurors vai vecāki; nepilngadīgā tiesības iesniegt pieteikumu izbeidzas gadu pēc pilngadības sasniegšanas;
6. ir pastāvējusi asinsradniecības, radniecības, adopcijas vai paternitātes saikne; šādu apsvērumu dēļ laulību atzīšanu par spēkā neesošu var pieprasīt jebkurš no laulātajiem, prokurors vai cita persona, kurai ir atbilstošas likumiskās intereses, izņemot gadījumu, ja kopš laulību noslēgšanas ir pagājis viens gads vai vairāk un ja laulību atļauju būtu iespējams saņemt, neraugoties uz šādu saikni;
7. spaidi, bailes un kļūda — piekrišana saņemta, piemērojot spaidus, vai arī sevišķi lielu baiļu dēļ tādu notikumu dēļ, ko laulātais nav spējis kontrolēt; vai laulībā stājusies nepareizā persona, vai arī ir ieviesusies kļūda attiecībā uz otra laulātā būtiskiem personiskajiem priekšnosacījumiem saskaņā ar Civilkodeksa 122. pantu; pieteikumu var iesniegt tas laulātais, kura piekrišana ir bijusi nepilnīga, pamatojoties uz kādu no minētajiem apsvērumiem, izņemot gadījumus, ja puses ir dzīvojušas kopā vienu gadu pēc tam, kad ir izbeigušies vardarbības draudi vai baiļu izraisītājs, vai arī pēc tam, kad tika konstatēta kļūda;
8. simulācija — laulības spēkā esamību var apstrīdēt jebkurš no laulātajiem, ja laulība noslēgta, vienojoties par to, ka netiks pildīti no tās izrietošie pienākumi vai izmantotas no tās izrietošās tiesības; anulēšanas pieteikums jāiesniedz viena gada laikā kopš laulību noslēgšanas; lietu ierosināt nevar, ja laulātie pēc kāzām ir dzīvojuši kopā kā vīrs un sieva, pat ja tas ir ildzis tikai īsu brīdi.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Ja laulātie ir rīkojušies labticīgi (t. i., tie nav zinājuši par šķēršļiem laulības noslēgšanas brīdī), laulība uzskatāma par spēkā esošu, līdz tā tiek anulēta, savukārt anulēšana ir spēkā vienīgi no brīža, kad par to ir izdots rīkojums (“šķietamās laulības” princips (matrimonio putativo)). Laulībai, kas atzīta par spēkā neesošu, ir spēkā esošas laulības juridiskās sekas attiecībā uz jebkuru no bērniem pat tad, ja abi laulātie nav rīkojušies labticīgi.

Tiesa var arī noteikt, lai viens no laulātajiem ne ilgāk par trim gadiem veic regulārus maksājumus otram laulātajam, ja tam trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu un ja tas nav atkārtoti stājies laulībā.

Ja tikai viens no laulātajiem ir rīkojies labticīgi, laulība ir spēkā vienīgi tiktāl, cik tas attiecas uz šo laulāto un bērniem. Laulātajam, kas rīkojies ļaunprātīgi, tiek uzlikts pienākums maksāt godīgu atlīdzību, kas atbilst uzturlīdzekļiem par trim gadiem, kā arī turpināt maksāt uzturlīdzekļus, ja citai personai nav uzlikts pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Ar 2014. gada 12. septembra dekrētlikumu Nr. 132, kas tika pārveidots Likumā Nr. 162/2014, Itālijas valdība paredzēja divas jaunas alternatīvas procedūras, kurās nav iesaistītas tiesas:

1. puses jurista klātbūtnē var sagatavot sarunu līgumu, tādējādi izmantojot iespēju miermīlīgi atrisināt savu strīdu ārpustiesas ceļā, saņemot juristu palīdzību. Šāda iespēja ir pieejama laulātajiem, kuri vēlas vienoties par atšķiršanu, pārtraukt savas laulības civiltiesiskās sekas vai to šķirt, vai arī mainīt savas atšķiršanas vai laulības šķiršanas noteikumus pat tad, ja laulātajiem ir nepilngadīgi bērni vai pilngadīgi bērni ar smagu invaliditāti, vai finansiāli atkarīgi pilngadīgi bērni. Šādā veidā laulātie var izvairīties no tiesas procesa uzsākšanas (skat. 2. un 6. iedaļu);
2. ja laulātajiem nav nepilngadīgu bērnu vai pilngadīgu bērnu ar smagu invaliditāti, vai finansiāli atkarīgu pieaugušu bērnu, laulātajiem ir nesen dota iespēja civilstāvokļa aktu reģistrētāja klātbūtnē vienoties par savas laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas, vai laulības civiltiesisko seku pārtraukšanas apstiprināšanu, vai to atšķiršanas vai laulības šķiršanas noteikumu grozījumiem (12. iedaļa).

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulību šķiršanas procedūras noteikumi ir piemērojami mutatis mutandis arī attiecībā uz laulāto atšķiršanas procedūrām. Ierobežotākā mērā piemērojami arī Civilprocesa kodeksa 706. pants un turpmākie panti.

Process noris īpašā faktu noskaidrošanas veidā, ko regulē noteikumi, kuri atšķiras no tiem, kas tiek piemēroti parastā procesā, īpaši prejudiciālajā posmā (tas būtībā ir divu posmu process — samierināšanas posms un izskatīšanas-tiesvedības posms).

Kompetentā tiesa ir vispārējās piekritības tiesa (tribunale) tiesnešu paneļa sastāvā atbilstoši laulāto pēdējai kopīgai dzīvesvietai vai jebkurai citai vietai, kas noteikta likumā (Civilprocesa likuma 706. pants), vai arī, ja ar atbildētāju nav iespējams sazināties vai tas uzturas ārvalstīs, tad piekritība nosakāma atbilstoši pieteicēja dzīvesvietai vai deklarētajai adresei; ja abas puses dzīvo ārvalstīs, lietu var izskatīt jebkura tiesa valstī. Ja laulība tiek šķirta pēc abpusējas vienošanās, laulātie var izvēlēties piekritības tiesu atbilstoši jebkuras puses dzīvesvietai vai deklarētajai adresei.

Process. Pieteikums par atšķiršanu vai laulības šķiršanu noformējams kā pieteikums tiesā (ricorso), ko iesniedz piekritīgās tiesas sekretariātā. Jebkādi papilddokumenti pievienojami pieteikumam, taču tos var uzrādīt arī sēdes laikā. Pieteicējs ir atbildīgs par to, lai otrs laulātais tiktu informēts par pieteikumu un par tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, ar ko noteikts laulāto uzklausīšanas sēdes datums. Ja mēģinājums puses pirmajā sēdē samierināt ir nesekmīgs, tiesas priekšsēdētājs izdod pagaidu rīkojumus laulāto un bērnu interesēs, kā arī nosaka tiesas sēdes datumu, kurā lieta tiks izskatīta atbilstoši ierastajai pierādījumu sniegšanas kārtībai.

Laulības šķiršana pēc kopīga pieteikuma. Lai iesniegtu kopīgu pieteikumu, pusēm jāpiekrīt gan šķiršanās faktam, gan arī nosacījumiem attiecībā uz bērniem un finanšu attiecībām. Process ir vienkāršots.

Tiesību avoti: 1970. gada Likums Nr. 898, ar grozījumiem; laulāto atšķiršanas gadījumā piemērojams arī Civilprocesa kodeksa 706.–711. pants.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Ir iespējams saņemt juridisko palīdzību (patrocinio a spese dello Stato), tādējādi nodrošinot juridisko pārstāvniecību, nesedzot jurista izmaksas un citas tiesas izmaksas. Juridiskā palīdzība ir pieejama arī ārvalstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas Itālijā. Atbilstības nosacījumi atrodami Likumā Nr. 1990/217 un faktu lapā par juridisko palīdzību. Pieteikumi par juridiskās palīdzības piešķiršanu iesniedzami atbilstošajā advokātu asociācijā (consiglio dell’ordine degli avvocati); skatīt advokātu asociāciju tīmekļa vietnes (piem., Romas advokātu asociācija) un Tieslietu ministrijas tīmekļa vietni.

Tiesību avoti: 1990. gada Likums Nr. 217, kas grozīts ar 2001. gada Likumu Nr. 134.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Laulāto atšķiršanas, laulību šķiršanas vai anulēšanas rīkojumus ir iespējams apstrīdēt. Nolēmumi laulības šķiršanas lietās (piem., nolēmumi par laulāto statusu) vai laulāto atšķiršanas lietās (piem., nolēmumi par atbildību vai uzturlīdzekļu maksājumiem), kas nav galīgi stājušies spēkā, vēlāk nevar tikt apstrīdēti, t. i., līdz ar apelāciju pret galīgo spriedumu, — tie ir apstrīdami likumā noteiktajā ierastajā termiņā.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Šādā gadījumā ir piemērojama 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003. Tajā ir noteikta standarta kārtība visās ES dalībvalstīs.

Atzīšana notiek automātiski. Tāpēc nav jāuzsāk kāda īpaša procedūra, ar ko aktualizēt dalībvalsts dzimtsarakstu nodaļas ierakstus pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulību anulēšanu.

Taču jebkura ieinteresētā puse var iesniegt pieprasījumu, lai ārvalstu spriedums tiktu atzīts vai netiktu atzīts. Regulā ir izvirzīti konkrēti noteikumi par neatzīšanas iemesliem. Prasība tiesas pieteikuma formā (ricorso) ir jāierosina apelācijas instances tiesā (corte di appello) pēc teritoriālās piekritības vietā, kurā nolēmums izpildāms, saskaņā ar Itālijas nacionālajām tiesībām. Tiesa bez kavēšanās — vai nu uzklausot, vai neuzklausot otru pusi, pieņem lēmumu, un par to tiek paziņots pieteicējam.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Katra no pusēm var apstrīdēt atzīšanas lēmumu apelācijas tiesā, kurā tika pieņemts lēmums, viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas (divos mēnešos, ja otra puse pastāvīgi dzīvo citā valstī). Šajā otrajā posmā ir jāuzklausa abas puses saskaņā ar ierasto sacīkstes principu un ir piemērojami ierastie tiesvedības noteikumi.

Savukārt šādas pārsūdzības rezultātā pieņemto nolēmumu var apstrīdēt Kasācijas tiesā (Corte di Cassazione, sk. regulas pielikumus).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Laulāto atšķiršanu un laulību šķiršanu regulē tās valsts tiesību akti, kas abiem laulātajiem ir kopīgi brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums par laulāto atšķiršanu vai laulību šķiršanu; ja laulāto valstspiederība ir atšķirīga, tiesa nosaka piemērojamās tiesības atbilstoši tam, kurā valstī laulātie ir pavadījuši savas laulības dzīves lielāko daļu; tiesa par šo jautājumu var spriest pēc saviem ieskatiem.

Ja piemērojamajā ārvalstu regulējumā nav ietvertas normas attiecībā uz laulāto atšķiršanu vai laulību šķiršanu, tiek piemērots Itālijas regulējums (1995. gada Likuma Nr. 218 31. pants), proti, šādos gadījumos noteicošais ir lex fori. Jāatzīmē, ka Itālijas regulējums ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai pieteicējs ir Itālijas valstspiederīgais, kā arī tas, ka Itālijas regulējumu var piemērot arī pēc tādas personas iniciatīvas, kas nav Itālijas valstspiederīgais, jauktas laulības gadījumā vai tādas laulības gadījumā, kurā abi laulātie nav Itālijas valstspiederīgie.

Attiecībā uz laulātajiem, kas ir Itālijas valstspiederīgie un ir iesnieguši pieteikumu par laulāto atšķiršanu vai laulību šķiršanu Itālijā, ir piemērojams Itālijas regulējums pat tad, ja viņi nav Itālijas iedzīvotāji. Attiecībā uz dažādas valstspiederības laulātajiem ir piemērojams tās valsts regulējums, kurā viņi ir pavadījuši savas laulāto dzīves lielāko daļu; taču gadījumā, ja minētās valsts tiesību normas neregulē laulāto atšķiršanu vai laulību šķiršanu, Itālijas tiesa piemēros Itālijas tiesību normas.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Kipra

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Pie garīdznieka noslēgtas laulības šķiršanas procesu var ierosināt vienīgi pēc tam, kad pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas rajona bīskapam ir nosūtīts attiecīgs paziņojums. Laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt trijos mēnešos pēc dienas, kad paziņojums ir nosūtīts kompetentajam bīskapam. Paziņojums nav jāsūta, ja šķiršanās pamatojums ir pazušana vai garīga slimība.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

• Laulātā neuzticība.
• Amorāla, necienīga vai jebkāda cita atkārtota un nepiedodama rīcība, kuras dēļ nopietni pasliktinās laulāto attiecības un tāpēc pieteikuma iesniedzējam kopdzīve ar laulāto kļuvusi nepanesama.
• Dzīvības apdraudējums, piemēram, fiziska vardarbība.
• Trīs gadus ilga garīga slimība, kas padara kopdzīvi nepanesamu.
• Pēdējā instancē piespriests cietumsods uz laikposmu, kas pārsniedz septiņus gadus.
• Pazušana.
• Seksuālā nespēja laulības laikā, kas turpinās vismaz sešus mēnešus līdz prasības ierosināšanai (ieskaitot).
• Neattaisnota divus gadus ilga pamešana. Ilgi prombūtnes periodi, kas kopā pārsniedz divus gadus. Tādā gadījumā jābūt sūtītam atgriešanās aicinājumam.
• Reliģijas vai konfesijas maiņa, morāla spēka pielietošana vai mēģinājums laulāto iesaistīt sektā.
• Pastāvīga atteikšanās radīt bērnu, neraugoties uz otra laulātā vēlmi to darīt.
• Neatgriezenisks attiecību pārtraukums.
• Piecus gadus ilga laulāto atšķiršana.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Ar laulības šķiršanu tiek izbeigta laulība, taču uzvārds automātiski netiek mainīts. Attiecīgā puse var izvēlēties, vai sniegt ar zvērestu apliecinātu paziņojumu par sava uzvārda maiņu.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulības šķiršana neietekmē mantiskos strīdus. Visi mantiskie strīdi jārisina, iesniedzot atsevišķu pieteikumu, jo procedūras ir atšķirīgas.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Tādu nav, jo šķiršanās process ir atdalīts un neatkarīgs no aizgādības procesa, izņemot gadījumus, ja laulība šķirta ar pamatojumu, ka apdraudēta bērnu dzīvība vai notikusi fiziska vardarbība pret bērniem.

Laulības šķiršana neietekmē ar laulāto nepilngadīgajiem bērniem saistītus jautājumus (piem., alimentus, vecāku atbildību, saziņu). Šo aspektu risināšanai jāiesniedz atsevišķi pieteikumi.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

No laulības šķiršanas neizriet pienākums maksāt otram laulātajam uzturlīdzekļus. Lai to panāktu, šķiroties būtu jāiesniedz atsevišķs pieteikums.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Kipras ģimenes tiesībās nepastāv termins “laulāto atšķiršana”.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Nepiemēro.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Nepiemēro.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Tas nozīmē, ka no dienas, kad pieņemts anulēšanas spriedums, laulība tiek pasludināta par anulētu un juridiski spēkā neesošu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Saskaņā ar 17. pantu Likumā par laulību (Likums Nr. 104(I)/2003), kas grozīts ar Likumu Nr. 66(I)1009, laulība nav likumīga, ja tā notikusi:

(a) pirms pilnībā izbeigusies vai par neesošu atzīta kāda no abu pušu citām iepriekš pastāvošām laulībām, ietverot gan reliģiskās, gan dzimtsarakstu nodaļā noslēgtās laulības;

(b) starp radiniekiem, kuru radniecība ir tieša vai sānlīnijas asinsradniecība līdz piektajai pakāpei;

(c) starp radiniekiem caur laulības saitēm tiešā vai sānlīnijas radniecībā līdz trešajai pakāpei;

(d) starp adoptētāju un adoptēto vai viņu pēcnācējiem;

(e) starp bērnu, kas dzimis ārlaulībā, un tēvu, kurš viņu atzinis par savu bērnu vai savu asinsradinieku.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Ja laulība ir anulēta vai pasludināta par spēkā neesošu ar neatsaucamu tiesas spriedumu, tā no sprieduma pieņemšanas dienas zaudē jebkādu spēku.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Šādi līdzekļi šobrīd nav pieejami. Tiesību komisārs patlaban izstrādā likumprojektu par starpniecību ģimenes lietās.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikums laulības šķiršanai/anulēšanai būtu jāiesniedz vienas vai abu pušu dzīvesvietas rajona (eparchía) ģimenes tiesā (oikogeneiakó dikastírio). Pieteikumam jāatbilst Augstākās tiesas 1990. gada procesuālajos noteikumos (Týpo 1 ton Diadikastikón Kanonismóntou Anótatou Dikastiríoutou 1990) sniegtajam 1. paraugam. Kopā ar pieteikumu kā pierādījumi būtu jāiesniedz apliecinājums par paziņojuma nosūtīšanu kompetentajam bīskapam vai apliecinājums par to, ka kompetentais bīskaps ir saņēmis ierakstītu paziņojuma vēstuli, kā arī pušu laulības apliecība.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jā. Kompetentajā ģimenes tiesā būtu jāiesniedz pieteikums.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, lēmumu par laulības šķiršanu vai anulēšanu ir iespējams pārsūdzēt otrās instances ģimenes tiesā (devterováthmio oikogeneiakó dikastírio).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Atbilstīgi Regulai Nr. 44/2001 būtu jāiesniedz pieteikums kompetentajā Kipras Republikas ģimenes tiesā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Iebilst ir iespējams, vēršoties tajā ģimenes tiesā, kurā iesniegts pieteikums citas dalībvalsts lēmuma atzīšanai un reģistrācijai.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Kipras Republikas ģimenes tiesām ir jurisdikcija izskatīt lietu par laulības šķiršanu vai anulēšanu vienīgi tad, ja lietas puses ir dzīvojušas Kiprā vismaz trīs mēnešus. Tiesa piemēros Kipras tiesību aktus.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Gadījumi, kādos laulība var tikt šķirta, ir izsmeļoši noteikti Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību daļas noteikumos un Notariāta likuma „P” sadaļā. Vispārējais laulības institūta regulējums ietverts civillikuma Ģimenes tiesību daļā.

Laulību Latvijā var šķirt tikai tiesa vai notārs. Tiesa laulību šķir, ja ir saņemts viena vai abu laulāto pieteikums par laulības šķiršanu. Notārs laulību šķir tajos gadījumos, ja laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu un laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas, vai laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Viens no laulības šķiršanas priekšnoteikumiem ir tāds, ka laulātiem savstarpēji ir jāvienojas par laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali.

Ja laulību šķir tiesa, tai ir jākonstatē, ka laulība ir izirusi. Savukārt laulība tiek uzskatīta par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos.

Viens no laulības šķiršanas priekšnoteikumiem ir tāds, ka laulātiem savstarpēji ir jāvienojas par laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali. Ja laulātie savstarpēji nespēj vienoties, attiecīgos prasījumus izšķir tiesa vienlaicīgi kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulības šķiršana pie notāra

Laulība var tikt šķirta, ja laulība ir izirusi un abi laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu, un notārs saņem abu laulāto parakstītu kopīgu iesniegumu. Ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Laulības šķiršana tiesvedības kārtībā

Laulība var tikt šķirta tiesā tajos gadījumos, kad laulātie nav vienojušies par laulības šķiršanu, un pastāv viens no turpmāk minētajiem gadījumiem:

laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti. Laulātie dzīvo šķirti, ja laulātajiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī;

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

• laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;

• viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;

• viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu un viens laulātais prasa laulības šķiršanu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēto iemeslu sarakstā, un otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai, tiesa laulību nešķir un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu.

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu par laulības šķiršanu.

Ja tiesa uzskata, ka, pastāvot augstāk minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Ja viens laulātais prasa laulības šķiršanu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēto iemeslu sarakstā attiecībā uz laulātajiem, kas dzīvo šķiti mazāk kā 3 gadus, tiesa laulību nešķir pirms likumā noteiktā 3 gadu šķirtas dzīves termiņa un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu

Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu par laulības šķiršanu.

Tiesa laulību nešķir, kaut gan tā ir izirusi, ja un ciktāl laulības saglabāšana izņēmuma kārtā sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēs.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Ar brīdi, kad spriedums, ar kuru tiek šķirta laulība stājās spēkā, vai no dienas, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, personu starpā beidz pastāvēt tiesības un pienākumi, kas izriet no laulāto savstarpējām tiesiskajām attiecībām. Ar laulības šķiršanu bijušajiem laulātajiem var rasties jauni pienākumi un tiesības, kas izriet no laulības šķiršanas. Pēc laulības šķiršanas persona ir tiesīga doties jaunā laulībā.

Civillikums paredz, ka laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa vai notārs piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu.

Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulība pie notāra var tikt šķirta tikai gadījumā, ja laulātie iepriekš rakstveidā ir vienojušies par kopīgas mantas sadali, un šāda vienošanās ir pievienota iesniegumam par laulības šķiršanu.

Šķirot laulību tiesā, laulātie var vienoties par savstarpējās mantas sadali. Ja laulātie vienoties nevar, tad abu laulāto savstarpējie prasījumi par mantas sadali ir izšķirami tiesas ceļā, pamatojoties uz Civillikuma noteikumiem vai laulības līguma noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir iespējami divi laulāto mantisko attiecību veidi – laulāto likumiskās un laulāto līgumiskās mantiskās attiecības, kas attiecīgi nosaka mantas sadales kārtību laulības šķiršanas gadījumā.

Pastāvot laulāto likumisko mantisko attiecību formai, mantas sadales gadījumā, katrs laulātais ir tiesīgs paturēt to mantu, kas viņam/viņai ir piederējusi pirms laulības, kā arī to atsevišķo mantu, ko katrs laulātais ir ieguvis laulības laikā. Savukārt tā manta, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Par abu laulāto kopīgo mantu tiek pieņemts, ka tā pieder abiem laulātajiem kopīgās daļās, ja vien kāds no laulātajiem nepamato un nepierāda citādāku mantas dalījuma kārtību.

Pastāvot laulāto līgumisko mantisko attiecību formai, laulāto mantas sadales jautājumus risina saskaņā ar likumā noteikto kārtību attiecīgajam līgumisko mantisko attiecību veidam – visas laulāto mantas šķirtībai vai visas laulāto mantas kopībai.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Lietās par laulības šķiršanu ir aizliegts izskatīt atsevišķi iepriekš minētos jautājumus, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, it īpaši no vecāku un bērnu tiesiskajām attiecībām.

Ja laulība tiek šķirta pie notāra, šķirot laulību, laulātajiem vienlaikus ir jāvienojas par aizgādības noteikšanu, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem bērniem, un vienlaikus ar iesniegumu par laulības šķiršanu ir jāpievieno iepriekš rakstveidā noslēgta vienošanās par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem.

Ja laulība tiek šķirta tiesā, laulātajiem jāvienojas par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem. Ja šāda vienošanās nav slēgta, izņemot gadījumus, ja šīs prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas, šīs prasības jāceļ kopā ar prasību par laulības šķiršanu, pretējā gadījumā tiesa laulību izšķirt nevar.

Laulības šķiršanas sekas vecāku atbildības jautājumos

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Ja bērns atrodas viena atsevišķā aizgādībā pie viena no vecākiem, tam no vecākiem, pie kura bērns atrodas atsevišķajā aizgādībā, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība (iespēja uzturēt kontaktus un personiskas attiecības ar bērnu).

Laulības šķiršanas sekas jautājumā par uzturlīdzekļiem bērniem

Vienlaikus ar laulības šķiršanu, ir izšķirams jautājums par uzturlīdzekļiem bērniem. Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Šķirot laulību, bērna vecāki var savstarpēji vienoties par uzturlīdzekļiem bērniem, taču tajos gadījumos, kad vecāki nespēj panākt vienošanos, strīdu vienlaikus ar laulības šķiršanu izšķir tiesa.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Atbilstoši Civillikuma noteikumiem līdz ar laulības šķiršanu vai arī jau pēc tam, kad laulība ir šķirta, bijušais laulātais var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli. Bijušajam laulātajam atkrīt pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni bijušajam laulātajam, ja:

• pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;
• bijušais laulātais devies jaunā laulībā;
• bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;
• bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;
• bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;
• bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējā vai lejupējā dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;
• bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• bijušais laulātais pret otru laulāto vai viņa augšupējo vai lejupējo ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;
• bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;
• ir citi svarīgi iemesli.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Latvijas tiesību sistēmā nepastāv jēdziens “laulāto atšķiršana”.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Latvijas tiesību sistēmā nepastāv jēdziens “laulāto atšķiršana”.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Latvijas tiesību sistēmā nepastāv jēdziens “laulāto atšķiršana”.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulība tiek atzīta par spēkā neesošu tajos gadījumos, kad laulības slēgšanas laikā ir pastāvējuši likumā noteiktie šķēršļi laulības noslēgšanai un atbilstoši likumam laulības slēgšana nevarēja tikt pieļauta. Ar brīdi, kad spriedums, ar kuru laulība tiek atzīta par neesošu, stājas likumīgā spēkā, tiek uzskatīts, ka attiecīgo personu starpā laulība nav bijusi noslēgta un laulība ir uzskatāma par neesošu no tās noslēgšanas brīža. Šeit ir jāņem vēra, ka arī tādu laulību, kas ir šķirta, var atzīt par spēkā neesošu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu tikai sekojošos likumā noteiktajos gadījumos:

• ja laulāšanu nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai pie Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem;
• ja laulība ir noslēgta fiktīvi, t.i., bez nolūka izveidot ģimeni;
• ja laulība ir noslēgta pirms abi laulātie ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu vai arī noteiktos gadījumos, pirms viens no laulātajiem sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu, un par laulību piekrišanu devuši vecāki vai aizbildņi. Tomēr šī laulība nav atzīstama par neesošu, ja tai sekojusi sievas grūtniecība vai ja abi laulātie līdz tiesas spriedumam noteikto vecumu ir sasnieguši.
• par neesošu atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt;
• ja laulība slēgta starp personām, starp kurām laulība ar likumu aizliegta tuvās radniecības dēļ, t.i., radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām;
• ja laulība slēgta starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības;
• ja laulība slēgta starp aizbildni un tā aizbilstamo vai aizgādni un tā aizgādnībā esošo, pirms nav izbeigtas aizbildnības vai aizgādnības attiecības;
• ja viens no laulātajiem jau atradās laulībā.

Visos minētajos gadījumos prasība par laulības atzīšanu par spēkā neesošu (par laulības neesamību) nenoilgst un šādu prasību var celt gan ieinteresētās personas, gan prokurors. Kad laulība izbeigusies ar nāvi vai šķirta, prasību var celt tikai tās personas, kuru tiesības šī laulība aizskar. Ja miruši abi laulātie, laulības neesamības prasību celt nevar.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savas pirmslaulības uzvārdu. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu.

Ja par iespējamo laulības neesamību, jau noslēdzot šādu laulību, ir zinājis viens no laulātajiem, tad otram laulātajam ir tiesības prasīt no pirmā laulātā ne tikai līdzekļus, kas nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, bet arī atlīdzību par morālo kaitējumu.

Laulības neesamības gadījumā, bijušajam laulātajam atkrīt pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni bijušajam laulātajam tajos pašos gadījumos, kas paredzēti laulības šķiršanas gadījumā (skatīt jautājumu 3.4.).

Mantas sadales jautājumos, kad laulība atzīta par neesošu, katrs bijušais laulātais patur savu pirmslaulības mantu, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies kopdzīves laikā. Kopīgi iegūtā manta dalāma starp bijušajiem laulātajiem līdzīgās daļās.

Ja abiem laulātajiem, dodoties laulībā, nebija zināms, ka tā atzīstama par neesošu, tad attiecībā uz mantas sadali piemērojami Civillikuma noteikumi par likumīgā laulībā iegūtas mantas dalīšanu. Savukārt, ja tikai vienam laulātajam nebija zināms, ka laulība atzīstama par neesošu, tad likumīgā laulībā iegūtās mantas sadales kārtība laulības šķiršanas gadījumā ir attiecināma tikai uz to laulāto, kuram nebija zināms, ka laulība atzīstama par neesošu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Latvijā ir iespējams šķirt laulību pie notāra, abiem laulātajiem vēršoties ar kopīgu iesniegumu par laulības šķiršanu pie notāra. Kārtība, kādā laulība var tikt šķirta pie notāra, ir regulēta Notariāta likuma „P” sadaļā. Zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas; gadījumā, ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulības šķiršana pie notāra.

Laulības šķiršanas lietām pie notāra nav noteikta teritoriālā piekritība – personas var doties pie jebkura notāra. Izņēmumi ir pārrobežu lietas, kur lietas piekritībai jāatbilst Padomes regulai (EK) Nr. 2201/2003. Ja piekritība šķirt laulību pārrobežu lietā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem starptautiskajiem tiesību aktiem nav noteikta Latvijas Republikai, zvērināts notārs laulības šķiršanas lietu neuzsāk un paziņo par to laulātajiem.

Piemērojamos tiesību aktus pārrobežu laulības šķiršanas lietās nosaka saskaņā ar Padomes 2010.gada 20.decembra regulu (ES) Nr.1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.

Iesniegumā par laulības šķiršanu pie notāra norāda:

• katra laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi);
• laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, reģistra ieraksta numuru;
• laulības reģistrācijas valsti un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku;
• vai laulātajiem ir kopīgi nepilngadīgi bērni un laulātie ir vienojušies par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem;
• vai laulātajiem ir kopīga manta un laulātie ir vienojušies par šīs mantas sadali;
• laulāto uzvārdus pēc laulības šķiršanas.

Iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno laulības apliecības oriģinālu vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu vai izrakstu, vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistra.

Ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Laulības šķiršana tiesā.

Laulības šķiršanas lietas un lietas par laulības atzīšanu par neesošu skata rajona (pilsētas) tiesa, atbilstoši lietu piekritības noteikumiem - pret atbildētāju pēc tā deklarētās dzīvesvietas, vai gadījumos, ja šādas deklarētās dzīvesvietas nav - pēc viņa dzīvesvietas. Pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, vai gadījumos, ja šādas deklarētās dzīvesvietas nav - pēc viņa dzīvesvietas, prasību var celt, ja:

• pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;
• laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
• laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un, kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

Piekritības noteikumi laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības neesamības lietās, kad viens no laulātajiem pastāvīgi dzīvo kādā no dalībvalstīm vai ir kādas dalībvalsts pilsonis ir noteikti Padomes 2003.gada 27.novembra regulā (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk - Padomes regula (EK) Nr. 2201/2003).

Kad noskaidrota attiecīgā dalībvalsts, piemērojami šīs dalībvalsts nacionālie civilprocesa noteikumi.

Vienlaikus piekritības normas laulības šķiršanas lietās ir noteiktas arī Latvijai saistošajos divpusējos starptautiskajos līgumos ar trešajām valstīm par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām.

Personai pieteikumā par laulības šķiršanu atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma 128. panta un 235.¹ pantam jānorāda:

• tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
• prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, - dzīvesvieta; juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;
• atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, - dzīvesvieta; juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
• prasītāja pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
• prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;
• prasības priekšmets;
• prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;
• apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;
• likums, uz kura prasība pamatota;
• prasītāja prasījumi;
• prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
• prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;

Savukārt lietās par laulības šķiršanu papildus augstākminētajam jānorāda:

• no kura laika puses dzīvo šķirti;
• vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;
• vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.

Prasības pieteikumu jāparaksta prasītājam vai viņa pārstāvim. Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.

Prasības pieteikumam jāpievieno:

• pieteikuma norakstu, kas tiek nosūtīts atbildētājam;
• dokuments, kas apstiprina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;
• dokuments(-us), kas apstiprina apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots (piemēram, apliecinājums par laulības noslēgšanu.)

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Vispārēji valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja personas īpašuma stāvoklis, ienākumu līmenis vai personas pēkšņa nonākšana tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā kopumā rada objektīvas grūtības šai personai savu tiesību aizsardzībai. Juridiskā palīdzība tiek piešķirta atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma noteikumiem.

Vispārēji juridiskā palīdzība aptver tādus izdevumus, kas ir saistīti ar procesuālo dokumentu sastādīšanu, juridisko konsultāciju tiesvedības laikā, pārstāvību tiesā un ar tiesas sprieduma izpildi.

Latvija arī nodrošina juridisko palīdzību saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 noteikumiem.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Lietu pirmajā instancē skata rajona (pilsētas) tiesa. Nolēmumu iespējams pārsūdzēt otrajā instancē (apgabaltiesa) un kasācijas instancē.

Ja laulība ir šķirta pie notāra, jāievēro, ka likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

Savukārt sūdzības par zvērināta notāra nepareizu rīcību, izpildot amata pienākumus, kā arī sūdzības par atteikšanos izpildīt šos pienākumus, iesniedzamas apgabaltiesai, kuras uzraudzībai pakļauta zvērināta notāra darbība, mēneša laikā no dienas, kad zvērināts notārs izpildījis darbību, par kuru iesniegta sūdzību, vai kad viņš atteicies izpildīt šādu darbību.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Citā dalībvalstī pieņemts spriedums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības neesamību ir atzīstams Latvijā atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 noteikumiem. Atbilstoši minētās regulas noteikumiem spriedums, kas pieņemts vienā dalībvalstī, ir atzīstams citās dalībvalstīs bez īpašas procesuālās kārtības.

Lai atzītu citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu vai laulības neesamību Latvijā, jebkura ieinteresētā puse, ievērojot Padomes regulā (EK) Nr. 2201/2003 paredzētās procedūras, var pieprasīt lēmumu par to, lai spriedums tiktu vai netiktu atzīts, iesniedzot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, - pēc atbildētāja dzīvesvietas.

Lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu vai lēmuma par pieteikuma noraidīšanu pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata 10 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses. Tiesa var atteikt sprieduma atzīšanu Latvijā tikai pamatojoties uz Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 22. pantā minētajiem neatzīšanas pamatiem. Saskaņā ar minētajiem neatzīšanas pamatiem citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu Latvijā var neatzīt šādos gadījumos:

• ja sprieduma atzīšana ir klaji pretrunā Latvijas sabiedriskajai kārtībai;
• aizmuguriska sprieduma gadījumos – ja atbildētājam nav ticis savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanu un nav tikuši nosūtīti dokumenti, uz kuru pamata lieta ierosināta, un atbildētājs nav varējis nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumus, kad atbildētājs ir nepārprotami piekritis nolēmumam;
• ja šis citā dalībvalstī pieņemtais spriedums nav savienojams ar spriedumu lietā starp šīm pašām personām Latvijā;
• ja šis citā dalībvalstī pieņemtais spriedums nav savienojams ar agrāku spriedumu lietā starp šīm pašām personām citā dalībvalstī vai trešā valstī, ja šis agrākais spriedums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai Latvijā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 638. panta noteikumiem pieteikumā par sprieduma atzīšanu iesniedzējam ir jānorāda:

• tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;
• pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un adresi saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
• atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus), deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi
• pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;
• pieteicēja lūgumu atzīt vai atzīt un izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumu pilnā apjomā vai kādā tā daļā;
• pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;
• pievienoto dokumentu sarakstu;
• pieteikuma sastādīšanas laiku.

Pieteikumam par citas dalībvalsts sprieduma atzīšanu atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 37. pantam ir jāpievieno:

• sprieduma noraksts, lai būtu iespējams konstatēt tā autentiskumu;
• tajos gadījumos, kad spriedums ir taisīts aizmuguriski, ir jāpievieno dokuments, kas apliecina to, ka atbildētājam bija savlaicīgi izsniegti dokumenti, uz kura pamata ir ierosināta lieta (par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības neesamību). Pieteicējs alternatīvi var iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka persona ir nepārprotami piekritusi aizmuguriski pieņemtajam spriedumam;
• apliecība, ko izsniegusi sprieduma izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde vai tiesa saskaņā ar regulas 2201/2000 39. pantu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 noteikumiem ieinteresētā persona var iebilst divos veidos pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības neesamību atzīšanu Latvijā.

Pirmkārt, atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. panta noteikumiem persona var pati vērsties tiesā ar pieteikumu par to, ka citā dalībvalstī pieņemtais spriedums nav atzīstams Latvijā.

Otrkārt, atbildētājs sprieduma atzīšanas lietā var apstrīdēt sprieduma atzīšanu Latvijā tad, kad cita persona jau ir iesniegusi pieteikumu par sprieduma atzīšanu un atbilstoši šim pieteikumam rajona (pilsētas) tiesa ir pieņēmusi lēmumu spriedumu atzīšanas lietā. Atbildētājs savus iebildumus par citas dalībvalsts tiesas sprieduma atzīšanu Latvijā var izteikt, pārsūdzot rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par sprieduma atzīšanu. Atbilstoši Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 33. pantam rajona (pilsētas) tiesas lēmums par citas dalībvalsts sprieduma atzīšanu var tikt pārsūdzēts apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību tiesā, kas pieņēmusi lēmumu, un adresējot pieteikumu attiecīgajai apgabaltiesai. Atbildētājs (arī pieteikuma iesniedzējs) apgabaltiesas lēmumu sprieduma atzīšanas lietā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, iesniedzot blakus sūdzību tiesā, kas pieņēmusi lēmumu, un adresējot pieteikumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

Atbildētājs var iebilst pret citas dalībvalsts sprieduma atzīšanu Latvijā, tikai atsaucoties uz tiem neatzīšanas pamatiem, kas minēti Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 22.pantā (skatīt 14. jautājumu).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Kārtība, kādā nosakāmi piemērojamie tiesību akti, ir noteikta Padomes Regulā (ES) Nr. 1259/2010 ( 2010. gada 20. decembris), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, jeb Roma III regulā.

Saites

https://www.tiesas.lv/

https://www.llrx.com/2002/11/features-latvian-law-guide/ (Angļu)

https://vvc.gov.lv

https://www.tm.gov.lv/lv

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Laulības šķiršanas kārtība noteikta Lietuvas Republikas Civilkodeksa III grāmatas “Ģimenes tiesības” (turpmāk tekstā “Lietuvas Civilkodekss”) (Civilinis kodeksas) 2. daļas 4. nodaļā.

3.51. pantā ir izklāstīti nosacījumi laulības šķiršanai, uz laulāto abpusējas vienošanās pamata. Laulību var izbeigt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1. ir pagājis vairāk nekā viens gads pēc laulības noslēgšanas;
2. laulātie ir parakstījuši laulības šķiršanas izlīguma līgumu (īpašuma sadale, bērna uzturlīdzekļi u. c.);
3. abi laulātie ir pilnībā tiesībspējīgi un rīcībspējīgi.

Šajā punktā paredzētajos gadījumos laulības šķiršana notiek atbilstīgi vienkāršotai procedūrai.

Lietuvas Civilkodeksa 3.55. pantā ir izklāstīti nosacījumi laulības šķiršanai pēc viena laulātā lūguma, iesniedzot pieteikumu rajona tiesā pēc savas dzīvesvietas. Šādā gadījumā laulību var izbeigt, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

1. laulātie ir dzīvojuši šķirti vairāk nekā vienu gadu;
2. viens no laulātajiem pēc laulības noslēgšanas ar tiesas spriedumu ir atzīts par rīcībnespējīgu;
3. viena laulātā atrašanās vieta ar tiesas spriedumu ir atzīta par nezināmu;
4. viens no laulātajiem izcieš cietumsodu, kas ir ilgāks par vienu gadu, par iepriekš neplānotu noziegumu.

Lietuvas Civilkodeksa 3.60. pantā ir izklāstīti nosacījumi laulības šķiršanai viena laulātā (vai abu laulāto) vainas dēļ. Laulātais var iesniegt pieteikumu par laulības šķiršanu, ja laulība ir izirusi otra laulātā vainas dēļ. Laulātais tiek atzīts par vainīgu laulības iziršanā, ja viņš ir būtiski pārkāpis savus laulības pienākumus, kas minēti Lietuvas Civilkodeksa (Civilinis kodeksas) Trešajā grāmatā (Ģimenes tiesības), un tā rezultātā kopīga laulības dzīve ir padarīta neiespējama. Tiek prezumēts, ka laulība ir izirusi otra laulātā vainas dēļ, ja viņš ir notiesāts par iepriekš plānotu noziegumu vai ir bijis neuzticīgs, vai ļaunprātīgi izturas pret otru laulāto vai citiem ģimenes locekļiem, vai ir pametis ģimeni un nav rūpējies par to ilgāk nekā vienu gadu.

Atbildētājs laulības šķiršanas procesā var apstrīdēt savu vainu un iesniegt pierādījumus, ka laulības iziršanā ir vainojams pieteikuma iesniedzējs. Izskatot lietas apstākļus, tiesa var pasludināt abus laulātos par vainīgiem laulības iziršanā. Ja tiesa atzīst, ka abi laulātie ir vainojami laulības iziršanā, sekas ir tādas pašas kā, izbeidzot laulību uz abpusējas vienošanās pamata.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulība tiek izbeigta līdz ar viena laulātā nāvi vai likumā paredzētā veidā. Laulību var izbeigt uz laulāto abpusējas vienošanās pamata, pēc viena laulātā pieteikuma vai viena vai abu laulāto vainas dēļ.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

Tiek uzskatīts, ka laulība ir izbeigta ar dienu, kurā stājas spēkā spriedums par laulības šķiršanu. Trīs darba dienu laikā pēc sprieduma par laulības šķiršanu stāšanās spēkā tiesai jānosūta sprieduma kopija vietējai dzimtsarakstu nodaļai, kas reģistrē laulības šķiršanu.

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Pēc laulības šķiršanas laulātais var paturēt savu laulības uzvārdu vai atgriezties uzvārdā, kāds viņam bija pirms laulībām. Ja laulība tiek izbeigta viena laulātā vainas dēļ, tiesa, pēc otra laulātā pieprasījuma, var aizliegt vainīgajam laulātajam paturēt laulības uzvārdu, izņemot, ja laulātajiem ir kopīgi bērni.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulāto īpašuma sadale atkarīga no laulāto mantisko attiecību regulējuma, ko var noteikt likums vai līgums. Ja nav laulības līguma, laulāto īpašumam piemērojams likumiskais mantisko attiecību regulējums. Laulāto mantisko attiecību regulējumus nosaka Lietuvas Civilkodeksa III grāmatas III daļas VI nodaļa.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Ja laulāto mājoklis pieder vienam no laulātajiem, tiesa var nodibināt lietojuma tiesības un ļaut otram laulātajam palikt laulāto mājoklī, ja pēc laulības šķiršanas ar viņu turpinās dzīvot nepilngadīgi bērni. Lietojuma tiesības paliek spēkā, kamēr bērns (bērni) sasniedz pilngadību. Ja laulāto mājoklis ir īrēts, tiesa var nodot īri tam laulātajam, pie kura dzīvos nepilngadīgie bērni, vai laulātajam, kurš nav spējīgs strādāt, un var izlikt no mājokļa otru laulāto, ja viņam uzdots dzīvot atsevišķi.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pieņemot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa piešķirs arī uzturlīdzekļu maksājumus bijušajam laulātajam, kam nepieciešams atbalsts, ja vien uzturlīdzekļu jautājums nav atrunāts laulāto sastādītā laulības šķiršanas izlīgumā. Laulātajiem nav tiesību saņemt uzturlīdzekļus, ja viņu aktīvi vai ienākumi ir pietiekami, lai viņiem pilnībā nodrošinātu iztiku. Tiek pieņemts, ka laulātais pieprasīs uzturlīdzekļus, ja viņš audzina laulībā dzimušu nepilngadīgu bērnu vai ja viņš nespēj strādāt vecuma vai vājas veselības dēļ. Laulātais, kurš nav spējis iegūt kvalifikāciju (pabeigt savas studijas) laulības un ģimenes kopīgo interešu dēļ vai nepieciešamības rūpēties par bērniem dēļ, ir tiesīgs pieprasīt, lai bijušais laulātais sedz izmaksas par viņa studiju pabeigšanu vai pārkvalificēšanos.

Laulātajam, kura vainas dēļ notikusi laulības šķiršana, nav tiesību saņemt uzturlīdzekļus.

Piešķirot uzturlīdzekļus un nosakot to summu, tiesai jāņem vērā laulības ilgums, nepieciešamība pēc uzturlīdzekļiem, abu bijušo laulāto aktīvi, viņu veselības stāvoklis, vecums un spēja strādāt, tas, kāda ir varbūtība, ka bez darba esošais laulātais atradīs darbu, un citi svarīgi apstākļi.

Uzturlīdzekļu maksājumi tiek samazināti, piešķirti tikai uz laiku vai atteikti, ja pastāv kāds no minētajiem apstākļiem:

1. laulība ir ilgusi mazāk par vienu gadu;
2. laulātais, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ir izdarījis noziegumu pret otru laulāto vai viņa tuvāko radinieku;
3. finansiālas grūtības, ar kurām saskaras laulātais, kam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ir radušās viņa paša prettiesiskas rīcības dēļ;
4. laulātais, kurš pieprasa uzturlīdzekļus, nav devis ieguldījumu kopīgo aktīvu pieaugumā vai ir tīši kaitējis otra laulātā vai ģimenes interesēm laulības laikā.

Tiesa var pieprasīt bijušajam laulātajam, kam uzdots maksāt uzturlīdzekļus otrajam laulātajam, nodrošināt pietiekamu garantiju, ka šis pienākums tiks pildīts. Uzturlīdzekļus var piešķirt kā vienreizēju summu vai kā regulārus ikmēneša maksājumus vai aktīvu nodošanu.

Ja laulātais iesniedz laulības šķiršanas pieteikumu otra laulātā rīcībnespējas dēļ, laulātajam, kas uzsāk laulības šķiršanu, jāmaksā par rīcībnespējīgā bijušā laulātā ārstēšanu un aprūpi, ja vien to nesedz valsts sociālās nodrošināšanas fondi.

Rīkojums par uzturlīdzekļiem ir pamats atbildētāja aktīvu piespiedu ieķīlāšanai (hipotēkai). Ja bijušais laulātais nepilda savu pienākumu maksāt uzturlīdzekļus, viņa aktīvus var izmantot maksājumu veikšanai atbilstīgi likumā paredzētajai procedūrai.

Ja bijušais laulātais, kam uzdots maksāt uzturlīdzekļus, nomirst, šis pienākums pāriet uz viņa pēctečiem, ciktāl to atļauj mantojums, neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas veida.

Ja bijušais laulātais, kuram piešķirti uzturlīdzekļi, nomirst vai stājas jaunā laulībā, uzturlīdzekļu maksāšana tiek pārtraukta. Nāves gadījumā tiesības pieprasīt parādus vai vēl nesamaksātos uzturlīdzekļu maksājumus pāriet mirušā laulātā pēctečiem. Ja jaunā laulība tiek izbeigta, bijušais laulātais var iesniegt pieteikumu par uzturlīdzekļu maksājumu atjaunošanu, ja viņš audzina bērnu vai rūpējas par bērnu ar invaliditāti no savas bijušās laulības. Visos citos gadījumos laulātā no pēdējās laulības pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir prioritārs salīdzinājumā ar bijušā laulātā no iepriekšējās laulības pienākumu.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Ja tiesa pieņem spriedumu par laulāto atšķiršanu, laulātie vairs nedzīvo kopā, bet citas viņu tiesības un pienākumi neizbeidzas. Laulāto atšķiršana var būt pirmais solis ceļā uz laulības šķiršanu. Taču tā nenozīmē, ka laulātie nevar atkal sākt dzīvot kopā. Atšķirībā no laulības šķiršanas laulātie, kas ir atšķirti, nedrīkst stāties jaunā laulībā, jo viņi nav oficiāli šķīrušies.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Viens no laulātajiem var iesniegt tiesā pieteikumu par laulāto atšķiršanu, ja konkrēti apstākļi, kas var nebūt atkarīgi no otra laulātā, liecina par to, ka viņu kopdzīve kļuvusi neciešama/neiespējama vai var būtiski kaitēt viņu nepilngadīgo bērnu interesēm, vai ka laulātos vairs neinteresē kopdzīve. Laulātie var kopīgi iesniegt tiesā pieteikumu par laulāto atšķiršanu, ja viņi ir parakstījuši laulāto atšķiršanas līgumu, atrunājot viņu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietu, uzturlīdzekļus un izglītošanu, mantas sadali un savstarpējos uzturlīdzekļus.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršana neietekmē laulāto tiesības un pienākumus attiecībā uz viņu nepilngadīgajiem bērniem; laulātie vienkārši dzīvo atsevišķi. Izdodot rīkojumu par laulāto atšķiršanu, tiesai vienmēr jāizdod rīkojums par īpašuma sadali, ja vien šie jautājumi nav atrunāti laulāto laulības līgumā. Laulāto atšķiršanas juridiskās sekas saistībā ar laulāto mantiskajām attiecībām stājas spēkā ar procesa uzsākšanas brīdi. Taču, ja vien laulātais nav vainojams laulāto atšķiršanā, viņš var lūgt tiesai piešķirt atpakaļejošu spēku laulāto atšķiršanas juridiskajām sekām attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām no datuma, kurā laulātie faktiski pārtrauca kopdzīvi. Ja viens no atšķirtajiem laulātajiem nomirst pēc rīkojuma par laulāto atšķiršanu izdošanas, pārdzīvojušais laulātais saglabā visas savas likumiskās tiesības, ja vien tiesa nav atzinusi pārdzīvojušo laulāto par vainojamu laulāto atšķiršanā. Tas pats noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad tiesa lemj par laulāto atšķiršanu, pamatojoties uz laulāto kopīgu pieteikumu, ja vien laulāto noslēgtajā laulāto atšķiršanas līgumā nav paredzēts citādi. Taču pārdzīvojušais laulātais nevar mantot mirušā laulātā mantu.

Izdodot rīkojumu par laulāto atšķiršanu, tiesa var uzdot laulātajam, kurš vainojams laulāto atšķiršanā, maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam, ja viņam nepieciešams atbalsts, izņemot gadījumus, kad uzturlīdzekļu jautājums nav atrunāts laulāto noslēgtajā laulāto atšķiršanas līgumā.

Laulāto atšķiršana izbeidzas, ja laulātie atsāk kopdzīvi un viņu kopdzīve apliecina viņu nolūku dzīvot kopā pastāvīgi. Laulāto atšķiršana izbeidzas, kad tiesa izdod rīkojumu, kas apmierina laulāto kopīgo pieteikumu par laulāto atšķiršanas izbeigšanu, un atceļ savu iepriekšējo rīkojumu par laulāto atšķiršanu.

Atsākot kopdzīvi, laulāto īpašums paliek atsevišķs līdz jauna laulības līguma noslēgšanai un jauna laulāto mantisko attiecību noregulējuma izvēlei. Laulāto atšķiršanas izbeigšana rada juridiskas sekas trešām personām tikai tad, ja laulātie noslēdz jaunu laulības līgumu un reģistrē to atbilstīgi Lietuvas Civilkodeksa 3.103. pantā paredzētajai kārtībai.

Ja laulāto atšķirtība ilgusi vairāk nekā vienu gadu pēc tiesas rīkojuma stāšanās spēkā, jebkurš laulātais var pieprasīt laulības šķiršanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Tikai tiesas var atzīt laulību par neesošu. Laulība, ko tiesa atzinusi par neesošu, ir spēkā neesoša ab initio. Laulības atzīšanas par neesošu juridiskās sekas (sk. 9. punktu) ir atkarīgas no tā, vai laulātie vai vismaz viens no viņiem rīkojies labticīgi, stājoties laulībā. Taču jebkurā gadījumā likums aizsargā par neesošu atzītajā laulībā dzimušo bērnu tiesības (viņi tiek uzskatīti par laulībā dzimušiem). Pēc laulības atzīšanas par neesošu puses var stāties jaunā laulībā vai reģistrēt partnerattiecības.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulību var atzīt par neesošu, ja nav izpildīti turpmāk minētie nosacījumi par stāšanos laulībā.

Laulību var noslēgt tikai ar pretējā dzimuma personu.

Vīrietim un sievietei jāstājas laulībā pēc savas brīvas gribas. Draudi, spaidi, viltus vai cita veida brīvas gribas trūkums būs pamats laulības atzīšanai par neesošu.

Laulībā var stāties personas, kas laulību dienā ir 18 gadus vecas vai vecākas. Pēc personas, kas vēlas stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, lūguma tiesa var, izmantojot vienkāršotu procedūru, attiecībā uz konkrēto personu samazināt noteikto minimālo vecumu, no kura drīkst stāties laulībā, bet ne vairāk kā par diviem gadiem. Grūtniecība ir svarīgs iemesls, lai šādu minimālo vecumu samazinātu. Ja persona ir stāvoklī, tiesa var atļaut stāties laulībā pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas.

Persona, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir pasludināta par rīcībnespējīgu, nedrīkst stāties laulībā. Ja atklājas, ka tiesā ir ierosināta lieta, lai vienu no paredzamās laulības slēdzējiem atzītu par rīcībnespējīgu, laulības reģistrācija jāatliek līdz brīdim, kad stājas spēkā spriedums minētajā lietā.

Persona, kas ir precējusies un nav šķīrusi laulību atbilstīgi likumā noteiktajai kārtībai, nedrīkst stāties citā laulībā.

Laulība starp vecākiem un bērniem, adoptētajiem vecākiem un adoptētajiem bērniem, vecvecākiem un mazbērniem, māsām un brāļiem vai pusmāsām un pusbrāļiem, brālēniem un māsīcām, tēva vai mātes brāļiem un brāļa vai māsas meitām un tēva vai mātes māsām un brāļa vai māsas dēliem ir aizliegta.

Fiktīvu laulību arī var atzīt par neesošu. Laulību, kas noslēgta tikai skata pēc un bez nolūka izveidot likumīgas ģimenes attiecības, var atzīt par neesošu pēc viena laulātā vai prokurora pieteikuma.

Laulību var atzīt par neesošu, ja tā nav noslēgta pēc brīvas gribas. Laulātais var iesniegt pieteikumu par laulības atzīšanu par neesošu, ja viņš var pierādīt, ka laulības noslēgšanas brīdī viņš nespēja saprast savas rīcības nozīmi vai to nekontrolēja. Laulības atzīšanu par neesošu var prasīt laulātais, kurš piespiests stāties laulībā ar draudu, spaidu vai krāpšanas palīdzību.

Laulātais, kurš piekritis stāties laulībā būtiskas kļūdas dēļ, var prasīt laulības atzīšanu par neesošu. Kļūda tiek uzskatīta par būtisku, ja tā attiecas uz tādiem apstākļiem saistībā ar otru pusi, kas, ja tie būtu bijuši zināmi, būtu atturējuši laulāto no stāšanās laulībā. Tiek prezumēts, ka kļūda ir būtiska, ja tā saistīta ar: i) otras puses veselību vai seksuālu novirzi, kas padara normālu ģimenes dzīvi par neiespējamu; vai ii) otras puses izdarītu smagu noziegumu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Bērni, kas dzimuši laulībā, kas vēlāk atzīta par neesošu, tiek uzskatīti par laulībā dzimušiem. Ja abi laulātie rīkojušies labticīgi, t. i., viņi nav zinājuši un nevarēja zināt par šķēršļiem viņu laulībai, viņu laulības juridiskās sekas, pat ja laulība atzīta par spēkā neesošu, ir tādas pašas kā spēkā esošai laulībai, izņemot mantošanas tiesības. Tiesas spriedumā jāmin pierādījumi, ka laulātie rīkojušies labticīgi.

Laulības atzīšanas par neesošu juridiskās sekas, ja viens vai abi laulātie rīkojušies ļaunticīgi: ja tikai viena puse rīkojusies labticīgi, tiesības, ko tā iegūst neesošā laulībā, ir laulātā tiesības. Ja abas puses rīkojušās ļaunticīgi, neesošā laulībā neviena puse negūst laulātā tiesības un pienākumus. Katra no pusēm ir tiesīga atgūt savu īpašumu, tostarp dāvanas otrai pusei. Ja laulātajam, kas rīkojies labticīgi, nepieciešami uzturlīdzekļi, viņam ir tiesības iesniegt pieteikumu par uzturlīdzekļu saņemšanu no laulātā, kas rīkojies ļaunticīgi, uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus. Summu nosaka tiesa, ņemot vērā abu pušu finansiālo stāvokli. Tiesa var likt veikt maksājumus katru mēnesi vai izmaksāt vienreizēju summu. Ja vienas puses finansiālais stāvoklis mainās, ieinteresētā puse var vērsties tiesā ar lūgumu palielināt vai samazināt uzturlīdzekļu summu vai pārtraukt uzturlīdzekļu maksājumus. Rīkojums par uzturlīdzekļu maksāšanu laulātajam, kurš rīkojies labticīgi, tiek automātiski izbeigts, ja šis laulātais stājas jaunā laulībā vai ja beidzas trīs gadu periods, kurā jāmaksā uzturlīdzekļi.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Lietuvas tiesību akti neparedz alternatīvus ārpustiesas līdzekļus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar laulības šķiršanu, tāpēc tos var atrisināt tikai tiesā.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikums par laulības šķiršanu uz laulāto abpusējas vienošanās pamata jāiesniedz rajona tiesā (apylinkės teismas) pēc viena laulātā dzīvesvietas. Pieteikumā jānorāda laulības šķiršanas pamats un tas, kā pieteikuma iesniedzējs pildīs savus pienākumus pret otru laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem, un jāsniedz arī cita informācija, kas paredzēta Lietuvas Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) 384. pantā.

Pieteikums par laulības šķiršanu pēc viena laulātā pieprasījuma jāiesniedz rajona tiesā atbilstoši pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietai.

Pieteikums par laulības šķiršanu viena laulātā vainas dēļ jāiesniedz rajona tiesā atbilstoši atbildētāja dzīvesvietai. Ja pieteikuma iesniedzējam ir nepilngadīgi bērni, kas dzīvo kopā ar viņu, pieteikumu par laulības šķiršanu var iesniegt arī rajona tiesā atbilstoši pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietai.

Pieteikums par laulības atzīšanu par neesošu jāiesniedz tiesā atbilstoši atbildētāju vai viena atbildētāja dzīvesvietai.

Pieteikumu par laulāto atšķiršanu izskata tiesa atbilstoši atbildētāja dzīvesvietai.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Lietuvas Republikas Likums par valsts garantētu juridisko palīdzību (Lietuvos Respublikos Valstybės garantuojamos teisinės pagalbos įstatymas) reglamentē bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu personām ar nelieliem ienākumiem. Šāda juridiskā palīdzība paredzēta arī ģimenes lietās.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā. Lēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/ laulības atzīšanu par neesošu var pārsūdzēt atbilstīgi vispārējiem apelācijas procedūras noteikumiem.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Tiesas lēmums par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par neesošu, kas izdots citā dalībvalstī, Lietuvas Republikā tiek atzīts atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2201/2003. Saskaņā ar šo regulu vienā dalībvalstī izdoti spriedumi citās dalībvalstīs tiek atzīti bez īpašas procedūras.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 2201/2003 ieinteresētā puse var iebilst pret citā dalībvalstī izdota lēmuma par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu atzīšanu Lietuvas Republikā.

Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. pantam jebkura ieinteresētā puse var iesniegt rajona tiesā (apylinkės teismas) pieteikumu par kādā citā dalībvalstī izdota sprieduma neatzīšanu Lietuvā.

Arī persona, pret kuru cenšas panākt sprieduma atzīšanu, var iebilst pret šā sprieduma atzīšanu Lietuvā, atsaucoties uz jau uzsāktu atzīšanas procesu, un pēc rajona tiesas lēmuma atzīt spriedumu. Attiecīgi, atbildētājs var šajā gadījumā iebilst pret sprieduma atzīšanu Lietuvā, pārsūdzot rajona tiesas spriedumu par tā atzīšanu. Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 33. pantam rajona tiesas lēmumu par citā dalībvalstī izdota sprieduma atzīšanu var pārsūdzēt apgabaltiesā (apygardos teismas).

Atbildētājs var iebilst pret citā dalībvalstī tiesas izdota sprieduma atzīšanu, atsaucoties uz neatzīšanas pamatiem, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 22. pantā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Laulāto atšķiršanai un laulības šķiršanai piemērojamas laulāto pastāvīgās dzīvesvietas tiesības. Ja laulātajiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas, piemērojamas tās valsts tiesības, kurā atradās viņu pēdējā kopīgā dzīvesvieta, vai, ja tādas nav, tiesas valsts tiesības. Ja tās valsts tiesības, kuras pilsoņi ir abi laulātie, nepieļauj laulības šķiršanu vai izvirza īpašus nosacījumus laulības šķiršanai, laulības šķiršanu var panākt saskaņā ar Lietuvas Republikas tiesībām, ja viens no laulātajiem ir arī Lietuvas pilsonis vai pastāvīgi dzīvo Lietuvas Republikā.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Luksemburgas tiesībās ir paredzēti divi laulības šķiršanas veidi: laulības šķiršana pēc abpusējas piekrišanas un laulības šķiršana sakarā ar to, ka laulāto attiecības neatgriezeniski izjukušas.

• Laulības šķiršana pēc abpusējas piekrišanas

Lai šķirtu laulību pēc abpusējas piekrišanas, laulātie var iesniegt kopīgu pieteikumu, ja tie ir vienisprātis par laulības izjukšanu un tās sekām.

Ja laulātajiem ir dalāma manta, notāram ir jāveic inventarizācija un jānovērtē mantas vērtība. Laulātie pēc tam var vienoties par savām tiesībām uz attiecīgo mantu. Taču, ja nav iesaistīta manta, kurai būtu veicama inventarizācija, notāra pakalpojumi nav nepieciešami.

Tāpat laulātajiem ir jāvienojas par to, kur viņi dzīvos laulības šķiršanas procesa laikā, par jautājumiem attiecībā uz bērniem tiesvedības laikā un pēc tās, par to, kādu ieguldījumu katrs no laulātajiem sniegs bērnu audzināšanā un uzturēšanā pirms un pēc laulības šķiršanas, un, visbeidzot, par uzturnaudas apmēru, ko viens laulātais maksās otram tiesvedības laikā un pēc tam, kad laulības šķiršana būs pabeigta. Vienošanās ir jānoformē kā dokuments (convention), kuru sastāda advokāts vai notārs. Vienošanās ir jāapstiprina tiesai, kura pārliecinās, ka tā ir bērnu interesēs un ka tai nav acīmredzami nesamērīgas nelabvēlīgas ietekmes uz viena laulātā interesēm. Apstiprinātā vienošanās ir sprieduma par laulības šķiršanu neatņemama daļa.

• Laulības šķiršana sakarā ar to, ka laulāto attiecības neatgriezeniski izjukušas

Pieteikumu par laulības šķiršanu sakarā ar to, ka laulāto attiecības neatgriezeniski izjukušas, var iesniegt viens no laulātajiem vai abi laulātie kopīgi, ja ir vienošanās par laulības šķiršanu principā, bet ne par visām tās sekām.

Neatgriezenisku izjukšanu pierāda laulāto vienošanās par laulības šķiršanu principā vai tas, ka viens laulātais iesniedz pieteikumu laulības šķiršanai un turpina uzturēt pieteikumu pēc nogaidīšanas perioda, kurš nevar pārsniegt trīs mēnešus un kuru var vienreiz pagarināt.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Luksemburgas tiesībās ir paredzēti divi laulības šķiršanas veidi: laulības šķiršana pēc abpusējas piekrišanas un laulības šķiršana sakarā ar to, ka laulāto attiecības neatgriezeniski izjukušas.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulība tiek šķirta ar rīkojumu par laulības šķiršanu, ar ko beidzas laulāto savstarpējie uzticības, atbalsta un palīdzības pienākumi.

Saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem personas nedrīkst lietot uzvārdu vai vārdu, kas atšķirtos no dzimšanas apliecībā norādītā: personām, kas to pārtraukušas izmantot, ir jāatsāk tā izmantošana. Tādējādi civilstāvokļa maiņa, piemēram, laulības rezultātā, nenozīmē, ka laulāto uzvārds tiek mainīts. Laulātā uzvārda pieņemšana nav iegūtas tiesības. Otram laulātajam ir jāpiekrīt sava uzvārda pieņemšanai.

Luksemburgas tiesas ir pieņēmušas lēmumus par laulības šķiršanas ietekmi uz personas izmantotā uzvārda lietojumu.

Saskaņā ar minētajiem lēmumiem sieva pēc laulības šķiršanas var turpināt lietot bijušā vīra uzvārdu tikai tādā gadījumā, ja viņš tam piekrīt; viņš jebkurā brīdī ir tiesīgs piekrišanu atsaukt. Bijušais vīrs pēc laulības šķiršanas var pēc saviem ieskatiem iebilst pret sava uzvārda lietošanu, līdz ar to, ja vīrs iebilst pret uzvārda atstāšanu, tiesas nevar ļaut šķirtajai sievietei pēc šķiršanās uz nenoteiktu laiku turpināt izmantot viņas bijušā vīra uzvārdu, pat ja tas ir profesionālu apsvērumu dēļ. Taču tiesa, ievērojot reputāciju, ko sieva ir ieguvusi savā profesijā ar vīra uzvārdu, kā arī lai novērstu finansiālu kaitējumu, var dot viņai noteiktu laikposmu, kura laikā viņa var informēt klientus par jauno uzvārdu (Apelācijas tiesa (Cour) 2006. gada 24. maijā, 33. un 258. lpp.).

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

• Laulības šķiršanas rīkojums nosaka laulāto mantas likvidāciju un sadalīšanu. Ja nav noslēgts laulības līgums, tiek piemērota laulāto mantas likumā noteikto kopīgo īpašumtiesību sistēma, kas paredz, ka kopīga ir tikai tā manta, kura iegūta pēc laulības noslēgšanas. Līdz ar laulības šķiršanu beidzas laulāto mantas kopība. Mantas sadalīšana notiek divos galvenajos posmos:
  • pirmkārt, abi laulātie saņem atpakaļ īpašumu, kas tiem nav kopīgi piederējis, ja tas ir natūrā, vai arī jebkādus aktīvus, ar kuriem šis īpašums ir aizvietots;
  • otrkārt, tiek likvidēta kopīgā manta (aktīvi un pasīvi). Katram laulātajam tiek noformēts paziņojums par tam piederošo kopīgo mantu un par to, kas tam attiecīgi ir jānodod kopīgajai mantai.
• Ja laulātais ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Kriminālkodeksa (Code pénal) 372., 375., 376., 377., 393., 394., 396., 397., 398., 399., 400., 401., 401 bis, 402., 403., 404., 405. vai 409. pantā (seksuāls uzbrukums, izvarošana, tīšs uzbrukums ar miesas bojājumu nodarīšanu, nonāvēšana un tīši miesas bojājumi, slepkavība, slepkavība ar iepriekšēju nodomu, bērna nonāvēšana, indēšana) un izdarīts laulības laikā pret otru laulāto vai tajā pašā mājsaimniecībā dzīvojošu bērnu, vai par mēģinājumu laulības laikā izdarīt Kriminālkodeksa 372., 375., 376., 377., 393., 394., 396., 397., 401., 403., 404. vai 405. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pret minētajām personām, tas pēc otra laulātā pieteikuma zaudē laulības priekšrocības, ko tam devis šis laulātais. Turpretī nevainīgais laulātais saglabā priekšrocības, ko tam devis otrs laulātais, pat ja ir bijis paredzēts, ka šīs priekšrocības ir savstarpīgas un šis nosacījums nav ievērots.

• Ja laulātais laulības laikā ir pārtraucis strādāt vai strādājis īsāku darba laiku, tas var ar atpakaļejošu spēku iegādāties vispārējā pensiju plāna pensiju saskaņā ar piemērojamajos civiltiesību un sociālā nodrošinājuma tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem. Šajā nolūkā laulātais var lūgt, lai tiesa, kas izskata laulības šķiršanu, pirms laulības šķiršanas pieteikuma apmierināšanas un ja viņš lūguma iesniegšanas laikā nav pārsniedzis 65 gadu vecumu, aprēķināt “atskaites summu”, balstoties uz starpību starp abu laulāto attiecīgajiem ienākumiem laikposmā, kad laulātais nestrādāja vai strādāja īsāku darba laiku. Šīs summas aprēķina noteikumus paredz Lielhercogistes 2018. gada 11. septembra Noteikumi par atskaites summas aprēķinu un par Civilkodeksa 252. pantā minēto summu samaksas un atmaksas noteikumiem (règlement grand-ducal du 11 septembre 2018 relatif au calcul du montant de référence et aux modalités de versement et de restitution des montants visés à l’article 252 du Code civil). Šīs atpakaļejošās iegādes mērķiem laulātais, kas pārtraucis strādāt vai strādājis īsāku darba laiku, var prasīt no otra laulātā 50 % no atskaites summas, nepārsniedzot pieejamos laulāto mantas kopības vai kopīgi piederošās mantas aktīvus pēc visu saistību nokārtošanas. Šim prasījumam atbilstīgu summu maksā laulātais, kurš ir kreditors.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Vecāku laulības šķiršana būtībā nemaina vecāku varas īstenošanas nosacījumus, jo to kopīgi turpina īstenot abi vecāki. Tiem arī turpmāk kopīgi jāpieņem visi nozīmīgie lēmumi attiecībā uz bērna dzīvi (uzturlīdzekļiem, audzināšanu, izglītību utt.).

Tiesa vecāku varas īstenošanu uztic vienam vecākam tikai tad, ja tas ir bērna interesēs. Šādā gadījumā norādītais vecāks visus lēmumus attiecībā uz bērnu pieņem vienpersoniski. Tomēr otram vecākam saglabājas tiesības tikt informētam un uzraudzīt sava bērna uzturēšanu un audzināšanu. Šim vecākam ir arī saskarsmes tiesības un tiesības bērnu uzņemt pie sevis, ja nav nopietnu iemeslu tās liegt. Tādēļ, ja vecāki šķiras, katram no tiem ir jāuztur kontakts ar bērnu un jāciena tā saikne ar otru vecāku.

Laulības šķiršanas gadījumā vecākiem jāturpina kopīgi dot ieguldījumu bērna uzturēšanas un audzināšanas izmaksās, ja nav nolemts citādi. Ieguldījums tiek veikts uzturlīdzekļu formā un automātiski neizbeidzas, bērnam sasniedzot pilngadību. Pilngadību sasniegušam bērnam to var izmaksāt tieši, kā arī pārskatīt atbilstoši bērna vajadzībām un katra vecāka mainīgajiem līdzekļiem un izdevumiem.

Attiecībā uz bērna dzīvesvietu ir divi iespējamie scenāriji (neskaitot izņēmuma gadījumus, kad tiesa nolemj bērnu uzticēt trešai personai):

• bērns dzīvo pie viena no vecākiem; šajā gadījumā otram vecākam tiek piešķirtas saskarsmes tiesības un tiesības bērnu uzņemt pie sevis, ja nav nopietnu iemeslu tās liegt;
• bērns pārmaiņus dzīvo pie katra no vecākiem; šajā gadījumā tiesa pārbauda, vai šāda dzīvesvietas maiņa ir bērna interesēs. Dzīvesvietas maiņa var nenozīmēt, ka bērns pie katra no vecākiem dzīvo vienādi ilgu laikposmu.

Ja laulātie ir vienojušies par vecāku varas īstenošanu, bērna domicilu un dzīvesvietu, saskarsmes tiesībām un tiesībām bērnu uzņemt pie sevis, kā arī ieguldījumu bērna uzturēšanā un audzināšanā, tie var šo vienošanos iesniegt tiesā laulības šķiršanas procesa laikā. Tiesa var šo vienošanos ņemt vērā spriedumā, ja tā uzskata, ka vienošanās ir bērna interesēs un ka laulātie ir brīvi devuši savu piekrišanu.

Vecāku laulības šķiršana neatņem bērniem priekšrocības, ko tie citādi būtu guvuši. Šajā ziņā attieksme pret tiem ir tieši tāda pati kā pret nešķirtu vecāku bērniem.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Tiesa var noteikt, ka vienam no laulātajiem ir jāmaksā uzturlīdzekļi otram laulātajam. Uzturlīdzekļus nosaka atbilstīgi tā laulātā vajadzībām, kam tos maksā, un ievērojot otra laulātā spēju dot ieguldījumu. Ja laulātie tam piekrīt, tiesa var nolemt, ka šos uzturlīdzekļus izmaksā vienreizējā maksājumā, kura summu un nosacījumus tā nosaka.

Nosakot vajadzības un spēju dot ieguldījumu, tiesa citstarp ņem vērā šādus aspektus:

1) laulāto vecumu un veselības stāvokli;

2) laulības ilgumu;

3) laiku, kas jau pavadīts vai kas būs jāpavada, audzinot bērnus;

4) laulāto profesionālo kvalifikāciju un situāciju darba tirgū;

5) jaunu darbvietu pieejamību tiem;

6) esošās un paredzamās tiesības;

7) laulāto mantu pēc laulāto kopmantas likvidācijas, kurā ietilpst gan kapitāls, gan ienākumi.

Uzturlīdzekļus nevar maksāt ilgāk par laulības ilgumu, izņemot ārkārtas gadījumus.

Uzturlīdzekļus var pārskatīt un to maksāšanu var izbeigt, izņemot, ja tie maksāti kā vienreizējs maksājums.

Ja laulātais ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Kriminālkodeksa 372., 375., 376., 377., 393., 394., 396., 397., 398., 399., 400., 401., 401 bis, 402., 403., 404., 405. vai 409. pantā (seksuāls uzbrukums, izvarošana, tīšs uzbrukums ar miesas bojājumu nodarīšanu, nonāvēšana un tīši miesas bojājumi, slepkavība, slepkavība ar iepriekšēju nodomu, bērna nonāvēšana, indēšana) un izdarīts laulības laikā pret otru laulāto vai tajā pašā mājsaimniecībā dzīvojošu bērnu, vai par mēģinājumu laulības laikā izdarīt Kriminālkodeksa 372., 375., 376., 377., 393., 394., 396., 397., 401., 403., 404. vai 405. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pret minētajām personām, tas pēc otra laulātā pieteikuma zaudē visas tiesības uz uzturlīdzekļiem.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana vājina laulības saites, taču pilnībā tās nepārtrauc — laulātajiem nav jāturpina kopdzīve, taču tiem saglabājas savstarpējās uzticības un atbalsta pienākums.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Laulāto atšķiršanas pamati ir identiski tiem, kas paredzēti laulības šķiršanai sakarā ar to, ka laulāto attiecības neatgriezeniski izjukušas.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršana vienmēr paredz īpašuma nošķiršanu. Ja laulāto atšķiršana ilgst trīs gadus, jebkurš no laulātajiem var iesniegt tiesā laulības šķiršanas pieteikumu. Tiesa laulību šķir, ja otrs laulātais nekavējoties nepiekrīt pārtraukt atšķiršanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka ar tiesas lēmumu laulība tiek atzīta par spēkā neesošu. Proti, tiek uzskatīts, ka laulība nekad nav tikusi noslēgta.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulību var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem:

• laulība ir bijusi noslēgta bez abu pušu brīvas piekrišanas: tie ir gadījumi, kad lietota vardarbība vai attiecīgā persona ir kļūdījusies attiecībā uz otras personas būtiskajām īpašībām;
• laulība ir bijusi noslēgta bez vecāku piekrišanas (vai tiesas atļaujas), ja viens no laulātajiem laulāšanās brīdī bijis nepilngadīgs;
• divlaulības gadījumā: situācijā, kad kāds no laulātajiem ir vienlaikus bijis precējies arī ar citu personu;
• laulātie ir savstarpēji radniecīgi līdz noteiktai pakāpei;
• tā ir fiktīva laulība, kas noslēgta ar mērķi iegūt priekšrocību — pastāvīgās dzīvesvietas statusu;
• laulības formālās prasības nav bijušas izpildītas: laulība nav noslēgta publiski vai to noslēgusi persona, kurai nav bijušas piešķirtas atbilstošās valsts ierēdņa pilnvaras.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Neskatoties uz to, ka laulība ir atzīta par neesošu, tai ir tiesiskas sekas (to sauc par “šķietamu laulību” (mariage putatif)):

• attiecībā uz abiem laulātajiem, ja viņi laulību ir noslēguši labticīgi;
• attiecībā uz vienu laulāto, kas laulību ir slēdzis labticīgi;
• attiecībā uz laulībā dzimušu bērnu, pat ja neviens no laulātajiem nav rīkojies labticīgi.

Tomēr laulībai, kas ir atzīta par spēkā neesošu, nav tiesisku seku attiecībā uz laulāto, kas nerīkojās labticīgi.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Luksemburgā laulību var šķirt tikai ar tiesas lēmumu, to nevar izdarīt ar alternatīviem ārpustiesas paņēmieniem vai mediāciju. Taču ģimenes mediāciju var izmantot attiecībā uz lietām, kas saistītas ar kopīgās mantas likvidāciju un sadalīšanu, uzturlīdzekļu pienākumiem un iemaksām laulības izmaksu segšanai, pienākumiem uzturēt bērnus vai izmantot vecāku varu.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Kur iesniegt pieteikumu

• Pieteikumu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu iesniedz rajona tiesā (tribunal d'arrondissement) vietā, kur laulātajiem ir kopīgā dzīvesvieta, vai, ja tādas nav, tur, kur ir atbildētāja vai — šķirot laulību pēc abpusējas piekrišanas — vienas puses dzīvesvieta, ievērojot Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu noteikumus.

• Pieteikumu laulības atzīšanai par neesošu iesniedz rajona tiesā pēc laulāto kopīgā mājokļa atrašanās vietas vai, ja vecāki dzīvo atsevišķi — rajona tiesā pēc tā vecāka dzīvesvietas, pie kura parasti dzīvo nepilngadīgie bērni, ja vecāku varu īsteno kopīgi, vai pēc tā vecāka dzīvesvietas, kas šo varu īsteno vienpersoniski, vai citos gadījumos — rajona tiesā pēc tās personas dzīvesvietas, kura nav ierosinājusi tiesvedību. Kopīga pieteikuma gadījumā puses izvēlas rajona tiesu pēc vienas vai otras puses dzīvesvietas. Šos noteikumus piemēro, ievērojot atbilstību minētajā Regulā (EK) Nr. 2201/2003 paredzētajiem noteikumiem.

Pieteikumus izskata ģimenes lietu tiesnesis (juge aux affaires familiales).

Formalitātes un iesniedzamie dokumenti

• Laulības šķiršanai pēc abpusējas piekrišanas ir vairāki posmi: ja ir nodalāms īpašums, pusēm jāpieaicina notārs, kas veic inventarizāciju un aplēš kustamās un nekustamās mantas vērtību. Laulātie var brīvi vienoties par savām tiesībām uz attiecīgo mantu. Turklāt tiem ir jāpanāk vienošanās par dažādiem jautājumiem, tostarp par laulāto dzīvesvietu tiesvedības laikā, bērnu audzināšanu un viņu īpašuma pārvaldību, saskarsmes tiesībām, laulāto ieguldījumu bērnu audzināšanā un uzturēšanā, kā arī par uzturlīdzekļiem, ko viens laulātais maksā otram. Vienošanos sastāda advokāts vai notārs.

Lietu tiesā ierosina ar kopīgu pieteikumu, ko abi laulātie iesniedz kancelejā. Lai ierosinātu lietu tiesā, nav nepieciešams advokāts.

Pieteikumā ir jānorāda:

1) tā datums;

2) laulāto uzvārdi, vārdi, nodarbošanās un adrese(-s);

3) laulāto dzimšanas datumi un vietas;

4) attiecīgā gadījumā — kopīgo bērnu identitāte, ja tādi ir;

5) pieteikuma priekšmets;

6) īss paziņojums par faktiem un pamatiem, uz ko izdara atsauci.

Bez minētās vienošanās kopā ar pieteikumu ir jāiesniedz arī šādi dokumenti:

1) laulības apliecība;

2) laulāto dzimšanas apliecības;

3) kopīgo bērnu dzimšanas apliecības;

4) dokuments, kas apliecina laulāto valstspiederību;

5) attiecīgā gadījumā — vienošanās, ar ko nosaka laulāto laulības šķiršanai piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar 5. pantu Padomes 2010. gada 20. decembra Regulā (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, ievērojot ar šo regulu noteikto formu. Laulības šķiršanai piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1259/2010 5. pantu, ievērojot ar šo regulu noteikto formu, laulātie var arī noteikt, vienojoties par laulības šķiršanu pēc abpusējas piekrišanas;

6) jebkurš cits dokuments, ko laulātie plāno izmantot.

Ja aktus un dokumentus, kurus iesniedz kopā ar pieteikumu un kurus puses plāno izmantot, izdevusi ārvalsts publiskā iestāde, tie attiecīgā gadījumā ir jālegalizē.

• Šķirot laulību sakarā ar to, ka laulāto attiecības neatgriezeniski izjukušas, vai laulāto atšķiršanas gadījumā ir jāizmanto advokāta pakalpojumi. Lietu rajona tiesā ierosina ar pieteikumu, ko iesniedz kancelejā.

Pieteikumā ir jānorāda:

1) tā datums;

2) laulāto uzvārdi, vārdi, nodarbošanās un adrese(-s);

3) laulāto dzimšanas datumi un vietas;

4) attiecīgā gadījumā — kopīgo bērnu identitāte, ja tādi ir;

5) pieteikuma priekšmets;

6) īss paziņojums par faktiem un pamatiem, uz ko izdara atsauci.

Pieteikumā var arī lūgt pagaidu pasākumus, kas skar laulāto un viņu bērnu personas, uzturlīdzekļu un īpašuma jautājumus.

Kopā ar pieteikumu jāiesniedz šādi dokumenti:

1) laulības apliecība;

2) laulāto vai pieteikuma iesniedzēja dzimšanas apliecības;

3) kopīgo bērnu dzimšanas apliecības;

4) dokuments, kas apliecina laulāto vai pieteikuma iesniedzēja valstspiederību;

5) attiecīgā gadījumā — vienošanās, ar ko nosaka laulāto laulības šķiršanai piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar 5. pantu Padomes 2010. gada 20. decembra Regulā (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, ievērojot ar šo regulu noteikto formu;

6) attiecīgā gadījumā — vienošanās projekts par laulības šķiršanas sekām, par ko vienojušies laulātie;

7) attiecīgā gadījumā — tā sprieduma kopija, ar kuru kāds no laulātajiem notiesāts par iepriekš 3.2. un 3.4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

8) jebkurš cits dokuments, ko pieteikuma iesniedzējs(-i) plāno izmantot.

Ja aktus un dokumentus, kurus iesniedz kopā ar pieteikumu un kurus puses plāno izmantot, izdevusi ārvalsts publiskā iestāde, tie attiecīgā gadījumā ir jālegalizē.

• Lietu par laulības atzīšanu par neesošu tiesā ierosina ar pieteikumu, ko iesniedz kancelejā. Lai ierosinātu lietu tiesā, nav nepieciešams advokāts. Pieteikumā ir jānorāda:

1) tā datums;

2) pušu uzvārdi, vārdi un adreses;

3) pušu dzimšanas datumi un vietas;

4) pieteikuma priekšmets;

5) īss paziņojums par faktiem un pamatiem, uz ko izdara atsauci.

Ja aktus un dokumentus, kurus iesniedz kopā ar pieteikumu un kurus puses plāno izmantot, izdevusi ārvalsts publiskā iestāde, tie attiecīgā gadījumā ir jālegalizē.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Personas, kuru ienākumi saskaņā ar Luksemburgas tiesībām ir uzskatāmi par nepietiekamiem, var saņemt juridisko palīdzību. Lai saņemtu šādu palīdzību, ir jāaizpilda anketa, ko var saņemt Luksemburgas advokātu asociācijā (Barreau de Luxembourg), un jānosūta tā teritoriālās advokātu kolēģijas (Bâtonnier de l’Ordre des avocats) priekšsēdētājam, kurš pieņem lēmumu.

Juridiskā palīdzība ietver visas izmaksas, kuras izriet no lietas izskatīšanas tiesā, procedūrām vai darbībām, saistībā ar ko šī palīdzība ir piešķirta. Piemēram, tā ietver valsts nodevas un reģistrācijas maksas; tiesas nodevas, maksu par advokātu pakalpojumiem, tiesu izpildītāju nodevas un atlīdzību tiem, notāra izmaksas un atlīdzību tiem, speciālistu izmaksas un atlīdzību tiem, kompensācijas lieciniekiem, kā arī tulkotāju un tulku honorārus; maksas par apliecībām, kurās izklāstīta ārvalstu tiesību nostāja (certificats de coutume); transporta izmaksas; nodevas un maksas, kas saistītas ar reģistrācijas, hipotēku un apgrūtinājumu formalitātēm; kā arī pēc nepieciešamības izmaksas par informācijas ievietošanu laikrakstos.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Luksemburgā ir iespējams pārsūdzēt šāda veida lēmumu. Parasti apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir 40 dienas, taču to iespējams pagarināt, ja pieteicējs dzīvo citā valstī. Apelācijas instances kompetentā tiesa ir Augstākā tiesa (Cour supérieure de justice).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu Luksemburgas Lielhercogiste automātiski atzīst laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu spriedumus, ko pieņēmusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa. Nav nepieciešams veikt papildu darbības, lai lēmumu atzītu.

Luksemburgā nav nepieciešamas pirmstiesas procedūras, lai ieviestu atbilstošus civilstāvokļa aktu ierakstu labojumus pēc sprieduma, ko pieņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa un kas kļuvis galīgs. Atsauce uz tiesas lēmumu, ar ko tiesa ir apstiprinājusi laulības šķiršanu, ir norādāma uz laulības apliecības un laulāto dzimšanas apliecību malas. Ja laulība noslēgta ārpus valsts, tiesas lēmums jāievada tās pašvaldības civilstāvokļa aktu reģistrā, kurā laulība reģistrēta, vai arī Luksemburgas pilsētas civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz katra laulātā dzimšanas apliecības malas ir jānorāda atsauce par laulības šķiršanu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Jebkura ieinteresētā puse var vērsties pie rajona tiesas priekšsēdētāja, lai lūgtu pieņemt lēmumu, ar ko tiek noraidīta tāda laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas un laulību atzīšanas par spēkā neesošu lēmuma atzīšana, kuru pieņēmusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa.

Rajona tiesas priekšsēdētājs nekavējoties pieņem lēmumu. Persona, pret kuru ir pieprasīts pieņemt lēmumu par atzīšanas noraidīšanu, šajā procesa posmā nevar iesniegt nekādus iebildumus. Pieteikumu var pieņemt tikai uz šādiem pamatiem:

• spriedums ir klaji pretstatā sabiedriskajai kārtībai;
• nav ņemtas vērā atbildētāja tiesības;
• spriedums nav savietojams ar lēmumu, kas pieņemts saistītā procesā.

Abas puses rajona tiesas priekšsēdētāja lēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā (Cour d’appel). Apelācijas posmā ir jāuzklausa abas puses. Apelācijas instances tiesas lēmumu var pārsūdzēt kasācijas instances tiesā (Cour de cassation) atbilstīgi tiesiskajām normām.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Luksemburgas Lielhercogiste piemēro Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, un kuru no 2012. gada 21. jūnija savstarpēji piemēro Austrija, Beļģija, Bulgārija, Igaunija (no 2018. gada 11. februāra), Francija, Vācija, Grieķija (no 2015. gada 29. jūlija), Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva (no 2014. gada 22. maija), Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Spānija. Regula nosaka, ka laulātie var vienoties norādīt laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus ar noteikumu, ka tie ir kādi no šādiem tiesību aktiem:

• tās valsts tiesību akti, kurā vienošanās noslēgšanas laikā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta; vai
• tās valsts tiesību akti, kurā atrodas laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ar noteikumu, ka vienošanās noslēgšanas laikā viens no viņiem tur joprojām dzīvo; vai
• tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederība ir vienam no laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā; vai
• tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa.

Šī pati regula paredz, ka, ja nav izdarīta izvēle saskaņā ar minēto pantu, tad laulības šķiršana un laulāto atšķiršana notiek saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem:

• kurā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad ceļ prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad
• kurā atrodas laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta — ar noteikumu, ka šis laikposms nav beidzies vairāk kā vienu gadu pirms prasības celšanas tiesā, ja viens no viņiem šajā valstī joprojām dzīvo laikā, kad ceļ prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad
• kuras valstspiederīgie ir abi laulātie laikā, kad ceļ prasību tiesā; vai, ja tas nav piemērojams, tad
• kurā ir celta prasība tiesā.

Ja Regulu (EK) Nr. 1259/2010 nepiemēro, laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem piemēro:

• laulāto piederības valsts tiesību aktus, ja tiem ir vienāda valstspiederība;
• kopīgas faktiskās dzīvesvietas tiesību aktus, ja laulāto valstspiederība ir atšķirīga;
• tiesas valsts tiesību aktus, ja laulāto valstspiederība ir atšķirīga un tiem nav kopīgas faktiskās dzīvesvietas.

Saistītas saites

Brošūra: Le divorce au Grand-Duché de Luxembourg (Šķiršanās Luksemburgas Lielhercogistē);

LEGILUX;

Portail de la Justice (Tieslietu portāls).

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Tiesa var apstiprināt viena vai abu laulāto laulības šķiršanas pieteikumu, ja laulība ir pilnībā un neatgriezeniski izirusi. Apstiprinot laulības šķiršanu, galvenais apsvērums ir abu laulāto kopīgo nepilngadīgo bērnu labākās intereses.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulību var šķirt, pamatojoties uz to, ka tā ir pilnībā un neatgriezeniski izirusi. Tiesa iegūst pierādījumus, kas to apliecina. Tāpat tiesa pēc savas iniciatīvas var pieprasīt nepieciešamo pierādījumu iegūšanu. Laulāto brīvprātīgi un bez spaidiem sniegtais galīgais un kopīgais apliecinājums (kopīgā piekrišana) par vēlmi laulību šķirt liecina par pilnīgu un neatgriezenisku laulības iziršanu. Var secināt, ka laulība ir pilnībā un neatgriezeniski izirusi, ja laulātie vairs nedzīvo kopā kā pāris un – pamatojoties uz notikumiem, kas noveduši pie laulāto atšķiršanas, un atšķirtībā nodzīvoto laiku –, viņu kopdzīves atjaunošana ir maz ticama.

Pušu brīvprātīgi un bez spaidiem sniegtais kopīgais un galīgais apliecinājums par vēlmi laulību šķirt tiek uzskatīts par pietiekamu pierādījumu tam, ka laulība ir izirusi. Tādējādi, ja ir iesniegts šāds kopīgs apliecinājums, nav nepieciešams pārbaudīt iepriekšminētos iemeslus, kas noveduši pie laulāto atšķiršanas.

Laulāto lēmumu var uzskatīt par galīgu, ja tie ir panākuši vienošanos attiecībā uz vecāku pienākumu izpildi pret kopīgiem bērniem, saskarsmes uzturēšanu starp bērnu un vecāku, pie kura tas nedzīvo, uzturēšanas līdzekļiem, ģimenes mājokļa izmantošanu un — gadījumā, ja tas tiek pieprasīts, — laulātā uzturlīdzekļiem (tiesai ir jāapstiprina pušu vienošanās). Ja laulātie piekrīt kopīgi īstenot vecāku pienākumus, tiem nav jāvienojas par noteikumiem attiecībā uz sakaru uzturēšanu ar bērniem. Taču tiem ir jāvienojas par bērna dzīvesvietu. Tādējādi jautājumu loks, par ko ir jāvienojas laulātajiem, kuri uz kopīgas piekrišanas pamata vēlas laulību šķirt, ir atkarīgs no tā, vai tie vecāku pienākumus īsteno kopīgi vai ne.

Jāpiebilst, ka pretstatā iepriekšējam normatīvajam regulējumam vienošanos starp laulātajiem par laulāto mantas dalīšanu vairs nenosaka Civilkodeksa normas.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

Laulība izbeidzas ar laulāto šķiršanu. Apstiprinot laulības šķiršanu, jautājumi par kopīgā bērna aizgādību un uzturēšanu, saskarsmi starp vecāku un bērnu, uzturlīdzekļiem kādam no vecākiem, ģimenes mājokļa izmantošanu un — kopīgas vecāku pienākumu pildīšanas gadījumā — par bērna dzīvesvietu tiek risināti ar tiesas izlīgumu, ja puses spēj savstarpēji vienoties (izpildot tiesību aktos noteiktās prasības), vai, ja starp laulātajiem vienošanās nav panākta, šie jautājumi tiek noregulēti ar tiesas spriedumu. Lai tiesa apstiprinātu laulības šķiršanu, laulātajiem nav jāvienojas par laulāto kopīgās mantas sadalīšanu.

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu bijušie laulātie turpina izmantot laulībā izmantotos uzvārdus. Ja tie vēlas citu uzvārdu, tie pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu par to var informēt galveno reģistratoru. Taču, ja bijusī sieva laulības laikā nav izmantojusi bijušā vīra vārdu un uzrunu, kas liecina par viņas kā precētas sievietes ģimenes stāvokli, tad viņa pēc laulības šķiršanas šādu vārdu lietot nedrīkst. Pēc bijušā vīra lūguma tiesa var aizliegt bijušajai sievai izmantot viņa uzvārdu tādā formā, kas ļautu vīru identificēt, ja sieva ir bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Ja bijusī sieva atkārtoti stājas laulībā, viņa vairāk nevar izmantot bijušā vīra vārdu un uzrunu, kas liecina par viņas kā precētas sievietes ģimenes stāvokli. Šādas tiesības viņa neatgūst pat pēc atkārtotas šķiršanās.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulības šķiršanas gadījumā bijušajiem laulātajiem kopīpašuma vairāk nav un abiem ir tiesības pieprasīt laulāto kopīgās mantas sadalīšanu. Viņi var pieprasīt kompensāciju par ieguldījumiem no kopīgiem līdzekļiem par labu viņu individuālajiem līdzekļiem vai arī par ieguldījumiem no individuālajiem līdzekļiem kopīgajos līdzekļos, kā arī par pārvaldības un uzturēšanas izmaksām. Kompensāciju par izdevumiem nevar pieprasīt, ja laulātie ir atteikušies no tiesībām uz attiecīgajiem līdzekļiem. Kompensāciju par individuālajiem līdzekļiem, kas ir izmantoti vai pilnībā izmantoti laulāto attiecību laikā, var piešķirt tikai ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos. Bijušo laulāto daļa kopīpašumā, kas viņiem pieder šķiršanās brīdī, ja iespējams, viņiem jāpiešķir natūrā. Arī šķiršanās brīdī esošie individuālie līdzekļi ir jāpiešķir natūrā. Ja kāda iemesla dēļ tas nav iespējams vai arī tā rezultātā rastos būtiski līdzekļu vērtības zaudējumi, strīdus gadījumā tiesai ir jānosaka sadalīšanas metode. Kompensāciju nevar pieprasīt par trūkstošiem kopīgiem un individuālajiem līdzekļiem, ja laulātajiem šķiršanās brīdī nebija laulāto kopīgas mantas un pusei, kura ir parādā, nav arī individuālu līdzekļu.

Ja laulāto kopīgā manta tiek sadalīta, balstoties uz līgumu, kas noslēgts starp pusēm, šāds līgums uzskatāms par spēkā esošu vienīgi tad, ja tas ir noteikts publiskā vai privātā instrumentā, ko ar parakstu ir apliecinājis jurists. Šis nosacījums nav spēkā tāda kustamā īpašuma sadalei, kas veido laulāto kopīgās mantas daļu, ja sadalīšana notiek izpildes kārtībā.

Ja laulātie nav noslēguši līgumu par kopīgo līdzekļu sadalīšanu vai arī ja noslēgtais līgums neregulē visus prasījumus, kas var rasties laulības šķiršanas rezultātā, tad tiesa var pieprasīt laulāto kopīgās mantas sadalīšanu un prasību izpildi. Tiesai jānodrošina, ka, izpildot prasības attiecība uz īpašumu, neviens no laulātajiem negūst neatbilstošas finansiālās priekšrocības.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Vecākiem ir pienākums ar saviem nepilngadīgajiem bērniem dalīties ar uzturēšanas līdzekļiem, kas tiem abiem pienākas, pat ja tas notiek uz paša līdzekļu rēķina. Šis noteikums nav piemērojams, ja bērns patstāvīgi var segt izdevumus par savām pamatotajām vajadzībām, izmantojot algu, ko tas saņem algotā darbā, vai arī citus ienākumus no bērna līdzekļiem, vai ja bērnam ir tiešais radinieks, kura pienākums varētu būt maksāt uzturēšanas līdzekļus. Vecāks, kam ir aizgādības tiesības, nodrošina uzturēšanu natūrā, savukārt vecāks, pie kura bērns nedzīvo, to galvenokārt nodrošina ar naudas līdzekļiem (uzturlīdzekļiem).

Ja uzturlīdzekļu maksājums tiek piešķirts ar tiesas rīkojumu, tā apmērs būs fiksēts. Tiesa var spriedumā noteikt, ka izmaksājamā uzturlīdzekļu summa katru gadu (sākot ar nākamā gada 1. Janvāri) ir automātiski jāpielāgo saskaņā ar patērētāju cenu indeksu, ko ik gadu publicē Ungārijas Centrālais statistikas birojs.

Ciktāl tas ir praktiski iespējams, jautājumi par vecāku atbildības realizēšanu pār bērnu ir jārisina ar savstarpēju vienošanos starp vecākiem.

Ja vecāki nevar panākt vienošanos par šiem jautājumiem, tiesa aizgādības tiesības piešķir tam vecākam, kurš pēc tiesas ieskatiem labāk var veicināt bērna fizisko, garīgo un morālo attīstību. Ja bērna aizgādības piešķiršana kādam no vecākiem apdraudētu bērna intereses, tiesa aizgādības tiesības var piešķirt trešai personai ar nosacījumu, ka šāda persona pati vēlas īstenot aizgādības tiesības.

Bērnam ir tiesības saglabāt personīgu saskarsmi ar to vecāku, pie kura viņš nedzīvo. Tā vecāka, pie kura bērns nedzīvo, tiesības un pienākums ir regulāri saglabāt personīgas attiecības un tiešu saskarsmi ar bērnu (saskarsmes tiesības). Vecāks vai cita persona, kam ir aizgādības tiesības, nedrīkst kavēt saskarsmes tiesību realizēšanu.

Vecākam, kam ir aizgādības tiesības, un vecākam, pie kura bērns nedzīvo, ir savstarpēji jāsadarbojas, cienot otras puses ģimenes dzīvi un ievērojot tiesības uz mierīgu dzīvi, lai nodrošinātu bērna sabalansētu attīstību. Vecākam, kam ir aizgādības tiesības, regulāri ir jāsniedz informācija par bērna attīstību, veselību un izglītības gaitām tam vecākam, pie kura bērns nedzīvo, un šādu informāciju nedrīkst nesniegt, ja to vēlas noskaidrot vecāks, pie kura bērns nedzīvo.

Vecāki, kas dzīvo atšķirti, kopīgi izmanto tiesības attiecībā uz būtiskiem jautājumiem, kas skar bērna nākotni, pat ja aizgādības tiesības, pamatojoties uz kopīgu vienošanos vai tiesas nolēmumu, ir piešķirtas tikai vienam no vecākiem, izņemot gadījumus, kad tiesa ir ierobežojusi vai izbeigusi vecāka, pie kura bērns nedzīvo, vecāku atbildību. Būtiski jautājumi, kas skar bērna nākotni, ietver nepilngadīgā bērna vārda izmantošanu vai mainīšanu, jautājumus par citu viņa dzīvesvietu (kas nav kopīgā dzīvesvieta ar vecāku, kuram piešķirtas aizgādības tiesības), par bērna pārcelšanos uz ārvalstīm uz pastāvīgu dzīvi vai uzturēšanos, kā arī par bērna tautību, izglītību un karjeru.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Laulātais pēc laulāto atšķiršanas var no otra laulātā pieprasīt uzturlīdzekļus vai arī laulības šķiršanas gadījumā bijušais laulātais no otra laulātā var pieprasīt šādus uzturlīdzekļus, ja šāda nepieciešamība radusies no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, izņemot gadījumu, kad (bijušais) laulātais, kas pieprasa uzturlīdzekļus, ir zaudējis tiesības uz šādu prasījumu savas uzvedības laulības dzīves laikā dēļ. Uzturlīdzekļu maksājumam nekādā veidā nevajadzētu apdraudēt tā bijušā laulātā iztikas līdzekļus, kuram ir uzlikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus, un tādas(-u) personas(-u) iztikas līdzekļus, kura(-as) tam kopīgi jāuztur ar bijušo laulāto, kas pieprasa uzturlīdzekļus. Pienākumam maksāt uzturlīdzekļus var būt noteikts termiņš, ja var pieņemt, ka pusei, kas pieprasa uzturlīdzekļus, pēc šāda termiņa beigām palīdzība vairs nebūs nepieciešama.

Ja laulātais vai bijušais laulātais pieprasa uzturlīdzekļus, pamatojot to ar dzīves situācijas pasliktināšanos vairāk nekā piecus gadus pēc laulāto atšķiršanas, šādu pieprasījumu var apmierināt vienīgi uz objektīvu apsvērumu pamata un tikai izņēmuma gadījumos. Ja laulātie ir dzīvojuši kopā kā pāris mazāk nekā vienu gadu un tiem nav laulībā dzimušu bērnu, bijušais laulātais, kam ir radusies šāda vajadzība, var pretendēt uz uzturlīdzekļiem tikai uz tādu laikposmu, kas atbilst kopdzīvē pavadītajam laikam. Uz objektīvu apsvērumu pamata, kā arī izņēmuma gadījumos tiesa var izdot rīkojumu par uzturlīdzekļu maksājumiem uz ilgāku laikposmu.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto juridiska atšķiršana uzskatāma par laulāto kopdzīves izbeigšanu. Tiklīdz tā ir notikusi, cita starpā ir iespējams tiesā pieprasīt laulāto kopīgās mantas sadalīšanu.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Laulāto kā pāra kopdzīves sākums un beigas, kā arī attiecīgi laikposms, kurā tiem ir piederējusi kopīga manta, tiek noteikts pēc tiesas ieskatiem. Tiesa, īstenojot savas pilnvaras, var izskatīt dažādus abu laulāto kā laulāta pāra dzīves aspektus (dzimumattiecības, savstarpējo ekonomisko atkarību, kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecību, pāra vienotības izpausmes, kopīgi izaudzinātos bērnus, laulāto radiniekus, otra laulātā bērna aprūpi utt.). Tāpēc tiesa, veicot savstarpēji saistītu ekonomisko, ģimenes, emocionālo un nodomu faktoru visaptverošu analīzi, noskaidro, vai laulāto kopdzīve kā laulātam pārim turpinās vai arī tā ir beigusies. Tas, ka kāds vai vairāki faktori iztrūkst, nenozīmē, ka laulāto kopdzīve kā laulātam pārim ir beigusies, īpaši ja šādam iztrūkumam ir objektīvs iemesls.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas, kas uzskatāma par laulāto kopdzīves beigām, rezultātā laulātie var pieprasīt laulāto kopīgās mantas sadalīšanu. Šajā brīdī laulība vēl nav likumīgi atzīta par neesošu, taču laulātie var iegūt līdzekļus neatkarīgi, izņemot iepriekš esošo kopīgo mantu. Attiecībā uz to laulātie var vienoties tikai kopīgi, jo piekrišanas pieņēmums vairs nav prevalējošais. Ja laulātajiem ir kopīgi bērni, tad laulātajiem ir jāpanāk vienošanās par vecāku atbildības sadalīšanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulību var uzskatīt kā atzītu par neesošu tikai tad, ja tā tiesvedībā par laulības atzīšanu par neesošu ar tiesas spriedumu ir atzīta par neesošu. Nolēmums par laulību atzīšanu par neesošu attiecas uz visām iesaistītajām pusēm. Par neesošu atzītas laulības tiesiskās sekas ir noteiktas tiesību aktos.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība uzskatāma par spēkā neesošu, ja kāda puse vēl arvien atrodas iepriekšējā laulībā vai reģistrētās partnerattiecībās. Tāpat laulība uzskatāma par spēkā neesošu, ja laulības puses ir savstarpēji tuvi radinieki vai brālis un māsa, ja kāda no laulības pusēm ir otras laulību puses brāļa vai māsas bioloģiskais pēcnācējs vai arī kāda no laulības pusēm ir adoptējusi otru laulības pusi. Ja viena puse ir stājusies laulībās kā rīcībnespējīga persona pēc rīcībsnespējas pasludināšanas, laulība uzskatāma par spēkā neesošu. Tāpat laulība uzskatāma par spēkā neesošu, ja, lai arī attiecībā uz konkrēto pusi laulību noslēgšanas brīdī tās ierobežotā rīcībspēja nebija pasludināta, puse bija pilnībā rīcībnespējas stāvoklī. Laulība uzskatāma par spēkā neesošu, ja laulības puses nav kopīgi personīgi bijušas klāt brīdī, kad tās apliecina nolūku stāties laulībā. Laulība uzskatāma par spēkā neesošu, ja kāda no laulību pusēm nav sasniegusi pilngadību. Izņēmuma kārtā nepilngadīgas personas var slēgt laulību, iepriekš saņemot aizbildņa un bērnu aizsardzības iestādes atļauju. Aizbildnis un bērnu aizsardzības iestāde var šādu atļauju izsniegt tikai pienācīgi pamatotās situācijās un ja attiecīgā nepilngadīgā persona ir vismaz 16 gadus veca.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Ja abi laulātie ir labticīgi noslēguši laulību, kas vēlāk tikusi atzīta par neesošu, laulības tiesiskās sekas, kas attiecas uz mantiskajiem jautājumiem, ir tādas pašas kā spēkā esošas laulības gadījumā. Ja laulība tiek atzīta par neesošu, laulātie var realizēt savus mantiskos pieprasījumus saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kas piemērojami tiesas apstiprinātas laulības šķiršanas gadījumā. Ja tikai viens no laulātajiem ir labticīgi stājies laulībā, šie noteikumi attiecas tikai uz viņa vai viņas prasījumiem.

Pēc laulības atzīšanas par neesošu laulātie turpina izmantot laulībā izmantoto uzvārdu. Ja tie vēlas citu uzvārdu, tie pēc laulības atzīšanas par neesošu par to var informēt galveno reģistrētāju. Taču, ja bijusī sieva laulības laikā nav izmantojusi bijušā vīra vārdu un uzrunu, kas liecina par viņas kā precētas sievietes ģimenes stāvokli, tad viņa pēc laulības šķiršanas šādu vārdu lietot nedrīkst.

Laulības atzīšana par neesošu neietekmē paternitātes pieņēmumu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Tiesai piemīt ekskluzīva kompetence laulību atzīšanas par neesošu un šķiršanas lietās.

Ja laulība tiek atzīta par neesošu vai šķirta, tiesai jālemj par laulībā dzimušo nepilngadīgo bērnu aizgādības un uzturēšanas jautājumiem, pat ja nav iesniegtas atbilstošas prasības, ja tādas nepieciešamas. Tiesa pieņem lēmumu par papildjautājumiem (piem., par uzturlīdzekļiem laulātajiem, ģimenes mājokļa izmantošanu, laulāto kopīgās mantas sadali), ja par to ir iesniegts atbilstošs pieteikums. Ja pieteikums nav iesniegts, tiesa nelemj par šādiem jautājumiem, par kuriem puses ar līguma palīdzību var vienoties ārpus tiesas.

Pirms tiesvedības par laulības šķiršanu sākuma vai tā laikā laulātie var pēc savas vai tiesas iniciatīvas pieprasīt mediāciju, lai panāktu vienošanos par strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar pušu attiecībām un laulības šķiršanu. Pušu vienošanās, kas panākta mediācijas rezultātā, var tikt iekļauta tiesas izlīgumā.

Ja nepieciešams, tiesa var vecākiem, kas vēlas laulību šķirt, uzlikt pienākumu ar mediācijas starpniecību risināt papildjautājumus, lai nodrošinātu, ka tiek panākta pienācīga vienošanās par vecāku atbildību un sadarbību starp pusēm.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Lai šķirtu laulību, laulātajam ir jāiesniedz prasības pieteikums par laulības šķiršanu pret otru pusi. Tiesvedību  laulības atzīšanas par neesošu var uzsākt viens laulātais pret otru laulāto vai prokurors, vai cita trešā persona, kurai ir tiesības sākt tiesvedību pret abiem laulātajiem. Ja puse, pret kuru sākta tiesvedība, ir mirusi, tiesvedību sāk pret tiesas ieceltu administratoru.

Tiesvedību sāk, iesniedzot prasības pieteikumu, kurā jāietver šādas ziņas: kompetentā tiesa; pušu un to pārstāvja(-u), ja tāds(-i) ir, vārds, dzīvesvieta un uzdevums tiesvedības ietvaros; īstenojamās tiesības un fakti, kas papildināti ar šādas tiesības pamatojošiem pierādījumiem; informācija, kas ļauj noskaidrot tiesas kompetences loku un jurisdikciju; skaidri izteikts tiesas nolēmuma pieprasījums (pieteikums). Pieteikumā, ar ko sāk tiesvedību laulības šķiršanai, jāietver ziņas, kas attiecas uz laulību, dzīviem laulībā dzimušiem bērniem un, ja nepieciešams, dati, uz kuru pamata var konstatēt tiesības iesniegt pieteikumu. Kā pielikums pieteikumā jāietver dokumenti, ar kuriem minētie dati tiek pamatoti, kā arī dokuments (vai tā kopija vai noraksts), kurā sniegti fakti, ko prasītājs norādījis kā pierādījumu, un dokumenti, kas ļauj noskaidrot tiesas kompetences loku un jurisdikciju, kā arī citus apstākļus, kas automātiski jāņem vērā, izņemot datus, kurus var pārbaudīt ar personu apliecinoša dokumenta palīdzību. Pēdējiem minētajiem datiem jābūt norādītiem pieteikumā.

Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par jurisdikciju kompetentā tiesa laulības šķiršanas tiesvedībā ir tiesa, kurai ir piekritība tajā teritorijā, kur ir atbildētāja dzīvesvieta. Ja atbildētāja dzīvesvieta ir ārpus Ungārijas, jurisdikciju tiek noteikta atbilstoši atbildētāja uzturēšanās vietai. Ja atbildētāja uzturēšanās vieta nav zināma vai atrodas ārvalstīs, tad tiek ņemta vērā atbildētāja pēdējā dzīvesvieta Ungārijā. Ja to noskaidrot nav iespējams vai arī atbildētājam tādas nav bijis, jurisdikciju nosaka atbilstoši prasītāja dzīvesvietai vai arī, ja tādas nav, – atbilstoši prasītāja uzturēšanās vietai. Tāpat kompetence ir tiesai, kuras piekritības teritorijā atrodas laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta. Tas nozīmē, ka prasītājs var brīvi izvēlēties pieteikumu iesniegt vai nu tiesai, kurai ir kompetence saskaņā ar vispārējiem jurisdikcijas noteikumiem, vai arī tiesai, kurai ir kompetence atbilstoši laulāto pēdējai kopīgajai dzīvesvietai.

Ja laulības šķiršanas lietā nav iespējams saskaņā ar minētajiem noteikumiem nozīmēt kompetentu valsts tiesu, kompetence būs Peštas Centra rajona tiesai.

Tiklīdz ar laulību saistītā tiesvedība ir sākta konkrētā tiesā, tai ir ekskluzīva kompetence turpmākajās tiesvedībās, kas tiek sāktas saistībā ar to pašu laulību attiecībā uz mantiskajām tiesībām, kuras izriet no laulāto attiecībām.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Sk. sadaļu "Juridiskā palīdzība".

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Pret lēmumu var iesniegt apelācijas sūdzību. Taču attiecībā uz laulības atzīšanas par neesošu vai laulības šķiršanas spriedumu pārsūdzību vai pārskatīšanu prasību celt nevar, ciktāl tas attiecas uz laulības atzīšanu par neesošu vai šķiršanu kā tādu.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. panta 1. punktu dalībvalstī pasludināts spriedums ir atzīstams pārējās dalībvalstīs bez kādas īpašas procedūras. Saskaņā ar minētās regulas 37. pantu personai, kura pieprasa sprieduma atzīšanu, ir jāuzrāda šādi dokumenti:

• sprieduma noraksts, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu; un
• minētās regulas 39. pantā minētā apliecība, ko uz regulas I pielikumā ietvertās veidlapas izdevusi izcelsmes dalībvalsts tiesa vai iestāde; un
• gadījumos, kad spriedums taisīts aizmuguriski, atbildētājam klāt neesot, tāda dokumenta oriģināls vai apstiprināta kopija, pēc kura ir konstatējams, ka klāt neesošajai pusei ir izsniegts dokuments, uz kura pamata celta prasība, vai līdzīgs dokuments, vai jebkāds dokuments, kas liecina, ka atbildētājs nolēmumam nepārprotami piekritis.

Saskaņā ar Regulas 38. pantu tiesa vai iestāde var nepieprasīt uzrādīt divus pēdējos minētos dokumentus, ja tā uzskata, ka ir pietiekami informēta. Tiesa/iestāde var pieprasīt arī šādiem dokumentiem pievienot to tulkojumu, un parasti Ungārijas tiesas un iestādes šo prasību var izpildīt.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. panta 3. punktu jebkura ieinteresētā puse var pieprasīt lēmumu par to, lai citā dalībvalstī pieņemts spriedums tiktu atzīts. Tādā gadījumā pusei, kas pieprasa atzīšanu, pieteikums kopā ar iepriekš minētajiem dokumentiem ir jāiesniedz kompetentajā tiesā, kas ir rajona tiesa (járásbíróság), kura darbojas apgabaltiesas (törvényszék) atrašanās vietā otras puses dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā Ungārijā (Budapeštas gadījumā — Budas Centra rajona tiesā) vai —, ja otrai pusei Ungārijā nav nedz dzīvesvietas, nedz uzturēšanās vietas, — rajona tiesā, kas darbojas apgabala tiesā tās puses dzīvesvietā vai pastāvīgās uzturēšanās vietā Ungārijā, kura pieprasa atzīšanu (Budapeštas gadījumā — Budas Centra rajona tiesā). Ja pusei, kas pieprasa atzīšanu, arī nav dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas Ungārijā, tad pieteikumu var iesniegt Budas Centra rajona tiesā. Tiesa procedūrā attiecīgi piemēro Regulas 28.–36. panta noteikumus.

Ja sprieduma atzīšana ir nepieciešama, lai veiktu ierakstu Ungārijas laulību reģistrā, saskaņā ar regulas 21. panta 2. punktu pieteikums par atzīšanu kopā ar iepriekš uzskaitītajiem dokumentiem jāiesniedz galvenajam reģistratoram.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. panta 3. punktu jebkura ieinteresētā puse var pieprasīt lēmumu par to, lai citā dalībvalstī taisīts spriedums netiktu atzīts. Šādā gadījumā pusei, kura apstrīd atzīšanu, pieteikumam ir jāpievieno sprieduma kopija, kas atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai pārliecinātos par kopijas īstumu, kā arī regulas 39. pantā minētā apliecība, ko uz regulas I pielikumā ietvertās veidlapas izdevusi izcelsmes dalībvalsts tiesa vai iestāde. Kompetentā tiesa būs rajona tiesa, kas darbojas apgabaltiesas atrašanās vietā otras puses dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā Ungārijā (Budapeštas gadījumā — Budas Centra rajona tiesā) vai —, ja otrai pusei Ungārijā nav nedz dzīvesvietas, nedz uzturēšanās vietas, — rajona tiesā, kas darbojas apgabala tiesā tās puses dzīvesvietā vai pastāvīgās uzturēšanās vietā Ungārijā, kura apstrīd atzīšanu (Budapeštas gadījumā — Budas Centra rajona tiesā). Ja pusei, kas apstrīd atzīšanu, arī nav dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas Ungārijā, tad pieteikumu var iesniegt Budas Centra rajona tiesā. Tiesa procedūrā attiecīgi piemēro regulas 28.–36. panta noteikumus.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Ungārijā ir piemērojama Padomes Regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai. Attiecīgi visās lietās, kam ir starptautisks raksturs, Ungārijas tiesu piemērotie tiesību akti būs kā noteikts minētajā regulā. Regula, ievērojot ierobežojumus, piešķir laulātajiem tiesības brīvi izvēlēties piemērojamos tiesību aktus (5. līdz 7. pants), un tajā ir izvirzīti piesaistes faktori, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus gadījumos, ja puses nav izdarījušas spēkā esošu izvēli (8. līdz 10. pants).

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Lai Maltā šķirtu laulību, precētajam pārim ir jāaizpilda kopīgs pieteikums vai vienam no laulātajiem ir jāiesniedz pieteikums par šķiršanos no otra. Laikā, kad tiek uzsākts šķiršanās process, laulātajiem ir jābūt dzīvojušiem atšķirti laika posmu vai posmus, kas kopā veido vismaz četrus gadus piecu gadu ilgā periodā tieši pirms pieteikuma iesniegšanas, vai vismaz četriem gadiem ir jābūt pagājušiem kopš laulāto atšķiršanas datuma. Tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka nepastāv nekādas saprātīgas laulāto samierināšanas iespējas. Ir vēl viens nosacījums, ka laulātajiem un visiem viņu bērniem ir jāsaņem pienācīgi uzturlīdzekļi, uz ko viņiem ir tiesības, bet no tiesībām uz šiem uzturlīdzekļiem  puses var atteikties jebkurā laikā. Šķiršanās, kas pasludināta starp laulātajiem, kas bijuši atšķirti ar līguma vai sprieduma palīdzību, nemaina to, kas starp pusēm ir bijis norīkots vai nolīgts, izņemot sekas, kas izriet no laulības šķiršanas saskaņā ar likumu. Ir jāpiemin, ka pirms pieteikuma iesniegšanas par laulības šķiršanu nav nepieciešams, lai laulātie būtu bijuši atšķirti ar līguma vai sprieduma palīdzību.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Likumā nav norādes uz laulības šķiršanas pamatojumu. Tomēr, kā jau minēts atbildē attiecībā uz nosacījumiem, datumā, kad tiek uzsākts laulības šķiršanas process, laulātajiem ir jābūt dzīvojušiem atšķirti periodu vai periodus, kas kopā veido vismaz četrus gadus piecu gadu periodā tieši pirms pieteikuma iesniegšanas, vai vismaz četriem gadiem ir jābūt pagājušiem kopš laulāto atšķiršanas datuma.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Šķiršanās, kas pasludināta starp laulātajiem, kuri bijuši atšķirti ar līguma vai sprieduma palīdzību, nerada nekādas izmaiņas tajā, kas bijis norīkots vai nolīgts starp pusēm, izņemot sekas, kuras izriet no laulības šķiršanas saskaņā ar likumu. Atšķiršanas likums ir piemērojams attiecībā uz uzvārdiem, tādējādi sieva pēc atšķiršanas var izvēlēties atgūt savu meitas uzvārdu, taču viņai sava izvēle ir jāpaziņo publiskā atšķiršanas aktā, un juridiskas atšķiršanas gadījumā sievai tas jādeklarē, izmantojot dokumentu, kas tiek reģistrēts lietā pirms sprieduma pasludināšanas. Kad laulības šķiršana ir pasludināta, visas civilās sekas un pušu pienākumi dzīvot kopā beidzas. Turklāt laulāto mantošanas tiesības arī beidzas no datuma, kad pasludināts spriedums, vai šķiršanās spriedumam kļūstot res iudicata.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Šķiršanās, kas pasludināta starp laulātajiem, kuri bijuši atšķirti ar līguma vai sprieduma palīdzību, nemaina to, kas bijis norīkots vai nolīgts starp pusēm. Maltas Civilkodeksa 66.D nodaļas 5. pants paredz, ka tad, kad laulāto mantas kopība vai daļēja mantas kopība ar mantas atsevišķu pārvaldību (community of residue under separate administration) izbeidzas atšķirīgā pārvaldībā, pusēm jebkurā gadījumā, savstarpēji vienojoties, ir tiesības šķirties, saglabājot aktīvus, kas tiem ir kopēji.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības šķiršanas pasludināšanai nav seku saistībā ar vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz viņu bērniem vai attiecībā uz jebkādu vienošanos, kas noslēgta starp pusēm par bērnu aprūpi un aizgādību. Tomēr viena no pusēm var celt prasību par to, ka otra puse nav atbilstoša, lai tai piešķirtu aizgādību par viņu nepilngadīgajiem bērniem, un tad, kad tiesa to paziņo, tā puse, kas ir atzīta par neatbilstošu, vairs nav tiesīga otras puses nāves gadījumā pārņemt nepilngadīgo bērnu aizgādību bez tiesas atļaujas. Uzturlīdzekļi par labu nepilngadīgajiem bērniem ir spēkā, līdz viņi ir kļuvuši astoņpadsmit gadus veci, bet gadījumā, ja bērns turpina studijas, uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums turpinās līdz divdesmit triju gadu vecumam, ja puses nav vienojušās citādi.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Šķiršanās, kas pasludināta starp laulātajiem, kuri bijuši atšķirti uz līguma vai sprieduma pamata, nemaina to, kas bijis norīkots vai nolīgts starp pusēm. Tādējādi uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākums līdz ar šķiršanos netiek atcelts, ja vien puses nevienojas citādi. Tiesa var, spriedumā pieņemot šķiršanās pieteikumu un pēc lietas izskatīšanas laikā iesniegta tās puses lūguma, kuras pienākums ir sniegt uzturlīdzekļus, norīkot, ka uzturlīdzekļu maksājums, kas šai pusei vai bērniem pienākas no otras puses, tiek aizsargāts ar piemērotas un pamatotas garantijas palīdzību saskaņā ar pušu apstākļiem. Šī garantija apjoma ziņā nevar pārsniegt uzturlīdzekļu apmēru piecu gadu ilgam posmam. Šo prasību var iesniegt jebkurā laikā arī pēc sprieduma pasludināšanas, kamēr vien pienākas uzturlīdzekļi.

Kad laulības šķiršanas pieteikumu kompetentajā civiltiesā ir iesniedzis viens laulātais vai abi laulātie pēc vienošanās, ka laulība ir jāšķir, un tad, ja laulātie nav atšķirti uz līguma vai tiesas sprieduma pamata, pirms atļaujas piešķiršanas laulātajiem, lai tie varētu turpināt laulības šķiršanas procesu, tiesa izsauc puses pie mediatora, kuru tā ir norīkojusi vai kas ir norīkots, pusēm savstarpēji vienojoties, ar mērķi puses samierināt, un, ja laulātos neizdodas samierināt un ja laulātie jau nav vienojušies par šķiršanās nosacījumiem, — ar mērķi dot pusēm iespēju šķirties uz vienošanās pamata. Minētā vienošanās tiek panākta par  kādiem vai visiem turpmāk no minētajiem nosacījumiem:

• bērnu aprūpe un aizgādības tiesības;
• abu pušu saskarsmes tiesības ar bērniem;
• laulāto vai viena laulātā un katra bērna uzturlīdzekļi;
• uzturēšanās laulāto mājoklī;
• laulāto kopīgās mantas vai daļēji kopīgās mantas ar mantas atsevišķu pārvaldību sadale.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Juridiskā atšķiršana nozīmē attiecīgu prasību, ko viens laulātais ceļ pret otru laulāto, un tiesa pasludina spriedumu par laulāto tiesībām un pienākumiem, kas jāievēro pēc tam, kad laulātie ir juridiski atšķirti.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Lai veiktu juridisko atšķiršanu, ir jābūt izpildītam vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

• laulības pārkāpums;
• vardarbība ģimenē;
• pārmērības, cietsirdība, draudi vai smagi ievainojumi, ko veikusi viena puse pret prasītāju vai pret kādu no viņa/viņas vai kopīgajiem bērniem;
• nevar sagaidīt, lai laulātie dzīvotu kopā, ja laulība ir neatgriezeniski sagrauta;
• pamešana.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Attiecībā uz uzturlīdzekļiem laulātajam, pret kuru atšķiršana ir pasludināta, ir jānodrošina otras puses un bērnu uzturlīdzekļi, kamēr bērni sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu vai divdesmit triju gadu vecumu gadījumā, ja viņi turpina pilna laika studijas, apmācību vai mācības. Summa, kas pienākas otrai pusei un bērniem, tiek noteikta, ņemot vērā visus laulāto un bērnu apstākļus, to skaitā šādus:

• bērnu vajadzības pēc visu apstākļu apsvēršanas;
• jebkuru nespēju, fizisku vai garīgu;
• tādas slimības apstākļus, kas ir tik nopietna un smaga, ka neļauj laulātajiem vai bērniem sevi uzturēt;
• apstākli, ka tās puses peļņas iespējas, kurai pienākas aprūpe, ir tikušas samazinātas tā iemesla pēc, ka šī puse laulības laikā ir rūpējusies par mājsaimniecību, otru pusi un ir audzinājusi laulībā radītos bērnus;
• visus ienākumus un labumus, ko viens vai abi laulātie saņem saskaņā ar likumu;
• prasības saistībā ar pajumti laulātajiem un bērniem;
• apmēru, kas katrai pusei pienāktos kā pabalsts, iekļaujot (bet neierobežojot līdz šim apmēram) pabalstu saskaņā ar pensiju shēmu, kura iegūšanas iespēja vai iespējamība puses atšķiršanas iemesla dēļ tiks zaudēta.

Ģimenes mājokli pēc vienas puses prasības tiesa var piešķirt kādai no pusēm, izslēdzot otru pusi, uz periodu un saskaņā ar apstākļiem, kādus tiesa var uzskatīt par atbilstošiem, — tiesa var arī lemt, ka ģimenes mājoklis ir jāpārdod, ja kredīts par to ir nomaksāts, ja abām pusēm un bērniem ir alternatīva un piemērota pajumte un ja ienākumi no pārdošanas tiek piešķirti pusēm, kā tiesa uzskata par piemērotu; gadījumā, ja ģimenes mājoklis pieder abām pusēm, tiesa var piešķirt mājokli vienai pusei, kas pēcāk kompensēs otrai pusei radušos finansiālos zaudējumus.

Paziņojot spriedumu par laulāto atšķiršanu, tiesa arī nosaka to, kurai no pusēm tiks uzticēta bērnu aizgādība, par augstāko apsvērumu uzskatot bērnu labklājību. Tomēr tiesa var pēc kādas puses pieprasījuma paziņot, ka otra puse nav piemērota īstenot aizgādību pār pušu nepilngadīgajiem bērniem un tad, ja tiesa to paziņo, tā puse, kas ir atzīta par nepiemērotu, vairs nevar, izņemot otras puses nāves gadījumu, pārņemt aizgādību pār nepilngadīgajiem bērniem bez tiesas atļaujas.

Atšķiršanas procesā sieva var izvēlēties atgūt savu meitas uzvārdu, taču šāda izvēle ir jāpaziņo publiskā atšķiršanas aktā, bet juridiskas atšķiršanas gadījumā sievai tas jādeklarē ar dokumentu, kas tiek dokumentēts lietā pirms sprieduma pasludināšanas.

Nekādā gadījumā personiskās atšķiršanas sekas neturpinās attiecībā uz trešām personām, izņemot no dienas, kad akts tiek reģistrēts Valsts reģistrācijas birojā.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības anulēšana nozīmē, ka tā nav spēkā. Laulība ir pasludināta par spēkā neesošu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība ir spēkā neesoša, ja:

• netiek ievērotas tajā valstī, kurā laulība ir noslēgta, ar likumu noteiktās formalitātes par laulības spēkā esību;
• ja kādas no pusēm piekrišana ir iegūta ar varu, fizisku vai morālu, vai draudu rezultātā;
• ja kādas no pusēm piekrišana ir atzīta par spēkā neesošu kļūdas pēc sakarā ar otras puses identitāti;

• ja kādas no pusēm piekrišana ir iegūta ar viltu attiecībā uz kādu otras puses īpašību, kas varētu nopietni sagraut laulības dzīvi;

• ja kādas no pusēm piekrišana ir atzīta par spēkā neesošu, pamatojoties uz nopietnu nepareizu uzskatu par laulības dzīvi vai tās būtiskajām tiesībām un pienākumiem, vai nopietnu psiholoģisku anomāliju, kas tādējādi šai pusei nedod iespēju pildīt būtiskas laulību saistības;
• ja kāda no pusēm ir impotenta neatkarīgi no tā, vai šāda impotence ir absolūta vai relatīva, bet tikai gadījumā, ja šāda impotence ir bijusi pirms laulībām;
• ja kādas no pusēm piekrišana ir iegūta ar mērķi, kas skaidri izslēdz laulību kā tādu vai vienu vai vairākus būtiskus laulības dzīves elementus, vai tiesības uz laulības aktu;
• ja viena no pusēm ir devusi savu piekrišanu, piekrītot kādam nosacījumam nākotnē;
• ja kādai no pusēm laulības slēgšanas brīdī nav bijušas, pat ņemot vērā pārejošu iemeslu, pietiekamas prāta spējas vai gribasspēks iegūt piekrišanu laulībām;
• ja laulība nav bijusi piepildīta.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Par spēkā esošu vienmēr tiek uzskatīta laulība attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši vai ieņemti laulībā, kas ir atzīta par spēkā neesošu, kā arī attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši pirms laulības, kas ir atzīti pirms sprieduma, ar kuru ir apstiprināta laulības anulēšana. Ja tikai viens no laulātajiem rīkojies labā ticībā, spēkā esošas laulības efektu piemēro tikai attiecībā uz viņu un attiecībā uz bērniem. Ja abi laulātie nav rīkojušies labā ticībā, spēkā esošas laulības efektu piemēro tikai attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši vai ieņemti laulībā, kas ir pasludināta par spēkā neesošu. Laulātajam, kas ir bijis atbildīgs par laulības spēkā neesību, ir saistības otram laulātajam maksāt pabalstu labā ticībā piecus gadus; šis pienākums beidzas, ja puse, kura rīkojās labā ticībā, minētajā periodā noslēdz laulību.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Nē, citas alternatīvas nepastāv; to var izdarīt tikai tiesā.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulības šķiršanas pieteikums, tiesiskās atšķiršanas vai civillaulības anulēšanas pieteikums ir jāiesniedz Civiltiesā (Ģimenes lietu nodaļā), bet tādas laulības šķiršanas reģistrācija, ko izsniedzis Maltas Garīdznieku tribunāls, ir jāiesniedz Apelācijas tiesā. Laulības šķiršanas, tiesiskās atšķiršanas vai civillaulības anulēšanas pieteikums ir jāapliecina ar zvērestu. Atbilde uz pieteikumu ir jāiesniedz divdesmit dienās. Pievienojamie dokumenti atšķiras atkarībā no tā, ko persona vēlas pierādīt. Tomēr Garīdznieku tribunāla izdotas laulības šķiršanas reģistrācijas gadījumā ir jāpievieno Maltas Metropolīta tribunāla sprieduma kopija, rīkojums, ko izdevis otrās instances Reģionālais tribunāls, kā arī rīkojums par izpildi un laulības apliecība.

Katra atšķiršanas procesā iesaistītā puse var jebkurā laikā, kamēr lieta tiek izskatīta, bet ne pēc šā perioda beigām, pieprasīt, iesniedzot pieteikumu, lai iesniegums par atšķiršanu attiecīgajā lietā tiktu uzskatīts par pieteikumu laulības šķiršanai.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jā, kamēr tiek ievērotas Tiesu organizācijas un civilprocesa kodeksa 912. nodaļas prasības, juridisko palīdzību var saņemt.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, lēmumu, kas saistīts ar laulības šķiršanu, juridisko atšķiršanu vai anulēšanu, ir iespējams pārsūdzēt. Tomēr būtu jāņem vērā, ka spriedumu par laulības šķiršanas reģistrēšanu, ko izdod Maltas Garīdznieku tribunāls, nevar pārsūdzēt.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Ārvalsts tiesas lēmums attiecībā uz precētas personas statusu vai tāds lēmums, kas ietekmē šo statusu, tiek atzīts Maltas tiesību aktos visiem nolūkiem, ja to sniegusi kompetenta tās valsts tiesa, kurā viena no procesā iesaistītajām pusēm pastāvīgi dzīvo vai ir šīs valsts pilsonis. To pieņem Maltā, Valsts reģistrācijas birojā (Evans Building, Merchant’s Street, Valletta VLT 2000).

Neatkarīgi no Maltas tiesību aktiem piemēro arī Eiropas Savienības tiesību aktus, t. i., Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulību lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu. Šīs regulas 22. pants attiecas uz tādu spriedumu neatzīšanas iemesliem, kas saistīti ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu, t. i.:

“a) ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā tiek lūgta atzīšana;

b) gadījumos, ja tas taisīts aizmuguriski — ja atbildētājam dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzīgs dokuments nav noteiktā kārtā uzrādīts pietiekami laicīgi, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, ja vien nav konstatējams, ka atbildētājs ir nepārprotami piekritis spriedumam;

c) ja tas ir pretrunā spriedumam, kas taisīts lietā starp šīm pašām personām dalībvalstī, kurā tiek lūgta atzīšana; vai

d) ja tas ir pretrunā agrākam spriedumam, kas taisīts lietā ar šīm pašām personām citā dalībvalstī vai trešā valstī, ja vien agrākais spriedums atbilst tā atzīšanas nosacījumiem dalībvalstī, kurā tiek prasīta atzīšana..”

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Lai apstrīdētu laulības šķiršanas, juridiskās atšķiršanas vai laulības anulēšanas lēmumu, personai jāvēršas Civiltiesā (Ģimenes lietu nodaļā). Piemērojamā procedūra ir noteikta Maltas Tiesību aktu krājuma 12. nodaļā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Civilās jurisdikcijas tiesām ir jurisdikcija uzklausīt un izlemt laulības šķiršanas pieteikumus tikai tad, ja ir izpildīta vismaz viena no šādām prasībām:

• vismaz viens no laulātajiem ir pastāvīgi dzīvojis Maltā datumā, kad šķiršanās pieteikums ir iesniegts kompetentajā civiltiesā;
• vismaz viens no laulātajiem dzīvojis savā parastajā dzīvesvietā Maltā vienu gadu pirms laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Nīderlande

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Pieteikumu par laulības šķiršanu var iesniegt viens no laulātajiem (vienpusējs pieteikums) vai abi laulātie (kopīgs pieteikums). Procedūra ir vienāda (sk. atbildi uz 11. jautājumu).

Jebkurā gadījuma puses procesā jāpārstāv juristam. Laulības šķiršanas pieteikumu izskata rajona tiesa (rechtbank) atbilstoši pieteikuma iesniedzēja vai viena pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietai. Laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā pēc laulības noslēgšanas; nav prasības, ka pusēm būtu bijis jāsastāv laulībā noteiktu laiku. Laulības šķiršana stājas spēkā, kad tiesas rīkojums tiek reģistrēts dzimšanas, laulību un miršanas reģistrā (burgerlijke stand). Laulības šķiršanu var reģistrēt reģistrā tikai tad, kad rīkojumu vairs nevar pārsūdzēt (kad tas kļūst par res judicata). Laulības šķiršana jāreģistrē reģistrā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad rīkojums kļuvis par res judicata, citādi rīkojums zaudē spēku; šajā gadījumā laulības šķiršanu vairs nevar reģistrēt reģistrā. Ja laulības notikušas ārvalstī un ārvalsts laulības apliecība nav tikusi iesniegta Nīderlandes reģistrā, Nīderlandes rīkojums jāreģistrē Hāgas pašvaldības īpašajā dzimšanas, laulību un miršanas reģistrā.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Atbilstīgi Nīderlandes tiesībām vienīgais laulības šķiršanas pamats ir neatgriezeniska laulības iziršana. Laulība ir neatgriezeniski izirusi, ja laulātie kopdzīvi viens ar otru atzīst par neciešamu un nav izredžu, ka tiks atjaunotas pienācīgas laulāto attiecības. Ja pieteikumu iesniedz tikai viens laulātais, pieteikuma iesniedzējam jāpamato, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, un, ja otrs laulātais to noliedz, pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz pierādījumi. Tiesa izlemj, vai laulība ir neatgriezeniski izirusi. Kopīga pieteikuma gadījumā rīkojums par laulības šķiršanu tiks izdots, pamatojoties uz to, ka abi laulātie uzskata, ka viņu laulība ir neatgriezeniski izirusi.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulības šķiršanai var būt sekas attiecībā uz bijušā laulātā uzvārda izmantošanu. Tiklīdz laulības šķiršana ir kļuvusi galīga, šķirtā persona var stāties jaunā laulībā vai noslēgt reģistrētas partnerattiecības.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Likumiskais regulējums (kopīpašums attiecībā uz visu īpašumu)

Nīderlandei ir diezgan neparasts regulējums attiecībā uz ienākumu un īpašuma traktēšanu laulības laikā. Parastais regulējums, kas noteikts likumā, ir kopīpašums attiecībā uz visu īpašumu (algehele gemeenschap van goederen). Principā, viss īpašums, ko katrs laulātais ieguvis pirms laulībām vai laulības laikā, veido daļu no kopīpašuma. Abu laulāto aktīvi tiek apvienoti. Principā, arī visi parādi, kas radušies pirms laulībām vai laulības laikā, ir kopīgas saistības neatkarīgi no tā, kuram no laulātajiem izveidojies parāds. Kreditors var piedzīt parādu no laulāto kopīpašuma. Īpašums vairs nav kopīpašums līdz ar laulības šķiršanu, t. i., kad rīkojums par laulības šķiršanu tiek reģistrēts dzimšanas, laulību un miršanas reģistrā. Laulāto aktīvi vairs nav apvienoti, un kopīpašums ir jāsadala. Ir jānosaka, kas katram laulātajam pienākas no kopīpašuma. Vispārīgais noteikums ir, ka katram laulātajam pienākas puse. Laulātie var atkāpties no šā noteikuma un paredzēt citu vienošanos laulības šķiršanas izlīgumā (echtscheidingsconvenant) vai sadales laikā (verdeling).

Pirmslaulības un pēclaulības līgumi

Laulātie var izvēlēties citu regulējumu, kas nav parastais likumā paredzētais regulējums, ja viņi noslēdz pirmslaulības vai (reti) pēclaulības līgumu. Šajos līgumos var arī paredzēt noteikumus par īpašuma sadali laulības šķiršanas gadījumā.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Aizgādība

Pēc laulības šķiršanas abiem vecākiem joprojām ir kopīga aizgādība pār bērniem, tāpat kā viņu laulības laikā. Tikai izņēmuma gadījumos tiesai var lūgt piešķirt aizgādību tikai vienam vecākam. Pieteikumu par aizgādības piešķiršanu tikai vienam vecākam var iesniegt katrs no vecākiem vai abi vecāki. Vecākam, kam nav piešķirta aizgādība, ir saskarsmes tiesības ar bērnu. Katrs vecāks vai abi vecāki var iesniegt tiesai pieteikumu par noteikumu pieņemšanu attiecībā uz saskarsmes tiesībām.

Bērna uzturlīdzekļi

Ja vecāki turpina kopīgu aizgādību pēc laulības šķiršanas, ir paredzēts, ka viņiem būtu jāvienojas, kā dalāms viņu bērnu audzināšanas finansiālais slogs. Viņi var arī iesniegt tiesai pieteikumu par viņu norunas reģistrēšanu. Ja viņi nespēj panākt vienošanos, tiesa var noteikt maksājamo uzturlīdzekļu summu. Ja aizgādība piešķirta tikai vienam no vecākiem, viņš var iesniegt tiesai pieteikumu, lai noteiktu, cik liels ieguldījums otram vecākam būtu jādod attiecībā uz bērnu ikdienas dzīvošanas izmaksām. Kopumā tiek sagaidīts, ka vecāki paši organizēs maksājumus. Sīkāka informācija par šo jautājumu atrodama Uzturlīdzekļu piedziņas valsts aģentūras (Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen) interneta vietnē (http://www.lbio.nl/).

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Laulāto pienākums vienam otru uzturēt turpinās pēc laulības izbeigšanas. Ja bijušā laulātā ienākumi nav pietiekami, lai segtu viņa dzīvošanas izmaksas, un ja pamatoti nevar gaidīt, ka viņam būs atbilstoša līmeņa ienākumi, viņš var lūgt tiesai izdot rīkojumu, ka otram bijušajam laulātajam jāmaksā viņam uzturlīdzekļi dzīvošanas izmaksu segšanai. Tiesa to var paredzēt rīkojumā par laulības šķiršanu vai secīgā rīkojumā. Aprēķinot uzturlīdzekļu maksājumus, tiesa ņem vērā maksājumu saņemošā laulātā vajadzības un otra laulātā līdzekļus. Var ņemt vērā arī nefinanšu faktorus, piemēram, laulības ilgumu vai laulāto kopdzīves ilgumu. Ja tiesa nenosaka termiņu, cik ilgi maksājami uzturlīdzekļi, pienākums maksāt uzturlīdzekļus beidzas pēc 12 gadiem. Ja laulātais, kas pieprasa uzturlīdzekļus, saskaras ar īpašām finansiālām grūtībām, viņš var lūgt tiesu pagarināt šo periodu. Principā, ja laulība bijusi īsa (mazāk par pieciem gadiem) un tajā nav dzimuši bērni, uzturlīdzekļu maksāšanas periods nedrīkst pārsniegt pašas laulības ilgumu. Ja laulātie vai bijušie laulātie ir vienojušies par uzturlīdzekļu maksājumiem, viņi var reģistrēt vienošanos laulības šķiršanas izlīgumā.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana (scheiding van tafel en bed) ir juridisks līdzeklis, ar kura palīdzību laulātie pārtrauc kopdzīvi viens ar otru, bet faktiski neizbeidz starp viņiem noslēgto laulību. Laulāto atšķiršana interesē laulātos, kas vēlas šķirtību un šādas rīcības juridisko seku risinājumu, bet vēlas atrasties laulībā, iespējams, reliģisku vai finansiālu iemeslu dēļ. Laulāto atšķiršana atstāj laulāto samierināšanas iespēju, taču tā var būt arī solis ceļā uz laulības izbeigšanu. Laulāto atšķiršana stājas spēkā, kad tiesas rīkojums tiek reģistrēts laulāto mantisko attiecību reģistrā. Tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā, tas jāizdara sešu mēnešu laikā.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Vienīgais pamats laulāto atšķiršanai ir neatgriezeniska laulības iziršana.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas sekas attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām, bērna aizgādību (saskarsmes tiesībām), uzturlīdzekļu maksājumiem un pensijām ir tādas pašas kā laulības šķiršanas gadījumā. Laulība turpina pastāvēt. Likums paredz, ka laulātie, kas ir atšķirti, nemanto viens otra īpašumu nāves gadījumā. Ja pēc laulāto atšķiršanas laulātie nolemj, ka viņi vēlas iet šķirtus ceļus, viņi joprojām var iesniegt laulības šķiršanas pieteikumu. Atšķirti laulātie var dzīvot ar jaunu partneri un veidot jaunu dzīvi, taču viņi nevar stāties jaunā laulībā vai noslēgt reģistrētas partnerattiecības.

Ja pēc laulāto atšķiršanas tiek iesniegts vienpusējs laulības šķiršanas pieteikums, ir piemērojami atsevišķi ierobežojumi. Vienpusējiem pieteikumiem ir piemērojams trīs gadu nogaidīšanas periods. Atsevišķos gadījumos tiesa var samazināt šo periodu līdz vienam gadam. Trīs gadu periods sākas ar dienu, kad laulāto atšķiršana tiek reģistrēta reģistrā. Ja pēc laulāto atšķiršanas ir iesniegts kopīgs laulības šķiršanas pieteikums, nogaidīšanas perioda nav. Laulības izbeigšana stājas spēkā, kad rīkojums tiek reģistrēts dzimšanas, laulību un miršanas reģistrā.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulību var atzīt par neesošu tikai ar tiesas rīkojumu. Laulības atzīšanas par neesošu process sākas ar pieteikuma iesniegšanu. Tāpēc pušu noslēgtā laulība nekad nav automātiski spēkā neesoša— laulība paliek spēkā, līdz tā tiek atzīta par neesošu. Likumā noteikts, kas ir pamats laulības atzīšanai par neesošu un kas var iesniegt pieteikumu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Likumā paredzēti šādi pamati, lai varētu iesniegt pieteikumu par laulības atzīšanu par neesošu: puses ir stājušās laulībā, neraugoties uz to, ka pastāv

• šķēršļi laulības noslēgšanai (minimālā vecuma sasniegšanas prasība, nav piekrišanas nepilngadīgā laulībām, bigāmija, aizliegta radniecības pakāpe);
• spaidi vai kļūda;
• fiktīva laulība;
• viena laulātā garīgi traucējumi;
• reģistratora nekompetence vai
• nepietiekams skaits liecinieku.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Laulības atzīšanai par neesošu ir atpakaļejošs spēks, kas piemērojams no laulības noslēgšanas brīža. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad tiesa būs atzinusi laulību par neesošu, laulība tiks uzskatīta par tādu, kas nekad nav pastāvējusi. Atsevišķos gadījumos tiks izdarīts izņēmums, un tajā gadījumā laulības atzīšanai par neesošu būs tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai. Piemēram, bērni, kas dzimuši par neesošu atzītā laulībā, joprojām ir abu vecāku radinieki. Vēl viens izņēmums saistīts ar laulāto, kurš par neesošu atzītajā laulībā devies labticībā, t. i., laulāto, kurš neapzinājās, ka laulībai ir trūkumi. Sk. arī nosacījumus par laulības atzīšanu par neesošu, kas minēti atbildē uz 8. jautājumu. Labticīgais laulātais, piemēram, var prasīt, lai otrs laulātais maksā uzturlīdzekļus.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Nīderlandē laulības šķiršanas lietās ir pieņemts izmantot mediāciju. Ar mediatora un, ja nepieciešams, laulāto juristu palīdzību laulātie var censties panākt vienošanos par laulības šķiršanu un tās sekām. Šīs vienošanās tiek atrunātas laulības šķiršanas izlīgumā (echtscheidingsconvenant), kas ir rakstisks dokuments. Izlīgums var aptvert tādus jautājumus kā īpašuma sadale, pienākums maksāt uzturlīdzekļus laulātajam un vecāku veiktas aprūpes plānu. Tiesa mediācijas procesā sastādīto izlīgumu var iestrādāt savā rīkojumā.

Ģimenes tiesību juristu un laulības šķiršanas mediatoru asociācijas (Vereniging van Familierechtadvocaten en Scheidingsbemiddelaars) biedri specializējas tādās jomās kā laulības šķiršana un uzturlīdzekļu maksājumi. Viņi arī specializējas laulības šķiršanas mediācijā un visā, kas ar to saistīts. Sīkāka informācija atrodama vietnē: http://www.vas-scheidingsbemiddeling.nl/.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikums

Laulības šķiršanas process vienmēr sākas ar pieteikumu tiesai (verzoekschrift). Šajā pieteikumā jānorāda laulāto uzvārds, vārdi un domicils vai dzīvesvieta. Ja laulības šķiršana skar nepilngadīgus bērnus, tā pati informācija norādāma arī par šādiem bērniem. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt arī papildu tiesību aizsardzības līdzekli (nevenvoorzieningen). Šis pieteikums ir saistīts ar laulības šķiršanu. Tiesa var piešķirt papildu tiesību aizsardzības līdzekli cita starpā par:

• aizgādību un saskarsmes tiesībām attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem;
• bērna vai laulātā uzturlīdzekļiem;
• laulāto īpašuma sadali vai pirmslaulības vai pēclaulības līgumā paredzētā mantisko attiecību regulējuma īstenošanu;
• laulāto mājokļa izmantošanu un
• pensiju izlīdzināšanu.

Pieteikuma iesniedzēja juristam (advocaat) jāiesniedz pieteikums rajonā tiesā (rechtbank). Ja pieteikuma iesniedzējs dzīvo Nīderlandē, pieteikumu var iesniegt tiesā rajonā, kurā dzīvo pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikuma iesniedzējs nedzīvo Nīderlandē, bet otrs laulātais dzīvo Nīderlandē, pieteikums jānosūta tiesai rajonā, kur dzīvo otrs laulātais. Ja abi laulātie dzīvo ārpus Nīderlandes, pieteikums iesniedzams Hāgas Rajona tiesā.

Kādi dokumenti jāiesniedz?

• Oriģināli izraksti (kas izsniegti pēdējo trīs mēnešu laikā) no iedzīvotāju reģistra par abiem laulātajiem, norādot valstspiederību, civilstāvokli un, ja laulātie nav Nīderlandes valstspiederīgie, ierašanās Nīderlandē datumu; ja viens laulātais ir Nīderlandes valstspiederīgais, bet otrs nav, jānorāda datums, no kura viņš sācis pastāvīgi uzturēties Nīderlandē.
• Oriģinālie izraksti no dzimšanas reģistra (kas izsniegti pēdējo trīs mēnešu laikā) par nepilngadīgiem bērniem.
• Oriģināls izraksts no laulību reģistra (ko var saņemt laulību vietas pilsētas domē un kam jābūt izsniegtam pēdējo trīs mēnešu laikā); ja laulības notikušas ārvalstīs, pietiek ar oriģinālo laulības apliecību vai senāku izrakstu.
• Ja ir iesaistīti nepilngadīgi bērni – vecāku īstenotas aprūpes plāns; vecāku īstenotas aprūpes plānā norāda vienošanās, kas panāktas starp vecākiem attiecībā uz viņu bērniem, un tajā var paredzēt bērnu ikdienas aprūpi, viņu izglītību, sporta nodarbību apmeklēšanu, medicīnisko aprūpi, norunas par īpašām dienām, tādām kā brīvdienas un valsts svētku dienas, finanšu jautājumus un praktiskas vienošanās (bērnu aizvešana un atvešana).

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Ja procesa dalībnieks nespēj segt jurista vai mediatora izmaksas vai pilnās izmaksas, viņš var būt tiesīgs saņemt juridisku palīdzību, ievērojot atsevišķus nosacījumus. Juridiskās palīdzības padome (Raad voor de rechtsbijstand) sniedz juridisku palīdzību, tikai izmantojot Padomē reģistrētus mediatorus. Sīkāku informāciju par atbilstības nosacījumiem skatīt vietnē http://www.rvr.org/.

Tiesības saņemt juridisku palīdzību attiecas arī uz pārrobežu strīdiem, ja pieteikuma iesniedzējs dzīvo ārpus Nīderlandes, bet ES teritorijā. To reglamentē Eiropas Direktīva par juridisku palīdzību pārrobežu strīdos (OV L 26, 31.1.2003.). Pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu var iesniegt Juridiskās palīdzības padomei Hāgā, izmantojot standarta veidlapu, kas izveidota atbilstīgi direktīvai un ir identiska visās dalībvalstīs. Ja nepieciešams, Juridiskās palīdzības padome var palīdzēt pieteikuma iesniedzējiem izvēlēties juristu. Sīkāku informāciju skatīt vietnē: http://www.rvr.org/.

Atsevišķos gadījumos, ja pastāv nolīgums, procesa dalībnieks, kas dzīvo ārpus ES, var saņemt juridisku palīdzību Nīderlandē. Šajā saistībā nozīmīgi ir šādi nolīgumi: Hāgas Konvencija civilprocesa jautājumos (1954), Eiropas Līgums par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu (1977) un Hāgas Konvencija par tiesu starptautisko pieejamību (1980). Šie nolīgumi ietver noteikumu, kas būtībā paredz, ka līgumslēdzēju valstu valstspiederīgie ir tiesīgi saņemt juridisku palīdzību visās citās līgumslēdzējās valstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo citu valstu valstspiederīgie. Ja šādas lietas tiek uzsāktas Nīderlandē, ir jāpieprasa deklarācija par pietiekamu līdzekļu trūkumu (verklaring van onvermogen) no kompetentās iestādes procesa dalībnieka pastāvīgajā dzīvesvietā. Šī iestāde nosūtīs juridiskās palīdzības pieteikumu un deklarāciju par pietiekamu līdzekļu trūkumu kompetentajai iestādei valstī, kurā jāpiešķir juridiskā palīdzība. Tās valsts kompetentā iestāde, kurā jāpiešķir juridiskā palīdzība, izvērtēs, vai procesa dalībniekam ir tiesības saņemt juridisku palīdzību.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, pārsūdzību var iesniegt apelācijas tiesas (gerechtshof) kancelejā trīs mēnešu laikā pēc laulības šķiršanas rīkojuma datuma. Parasti apelācijas tiesas nolēmumu var apstrīdēt Augstākajā tiesā (Hoge Raad der Nederlanden), pamatojoties uz tiesību normu nepareizu piemērošanu. Arī šajos procesos procesa dalībniekiem nepieciešami juridiskie pārstāvji.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

2005. gada 1. martā ES dalībvalstīs stājās spēkā tā sauktā „Briseles IIa regula” (jeb „Briseles IIa regula”); tās pilnais nosaukums ir Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu. Briseles IIa regula attiecas uz laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu. Nīderlandē atbilstīgi regulas noteikumiem citās dalībvalstīs (izņemot Dāniju) izdoti rīkojumi par laulības šķiršanu tiek atzīti bez īpašas procedūras piemērošanas (21. panta 1. daļa). Līdzīgi, nav nepieciešama īpaša procedūra, lai aktualizētu civilstāvokļa aktus, piemēram, ja uz laulības apliecības ir jāizdara atzīme par laulības šķiršanu.

Jebkura ieinteresēta puse var uzsākt tiesas procesu, lai noteiktu, vai ir atzīstams citā valstī izdots rīkojums par laulības šķiršanu. Briseles IIa regula paredz vairākus pamatus, lai atteiktu laulības šķiršanas atzīšanu. Piemēram, laulības šķiršanas atzīšana nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību. Tiks ņemts vērā arī tas, vai atbildētājs (puse, kas nav laulības šķiršanas pieteikuma iesniedzējs), bija pienācīgi informēts par procesu. Taču pašu spriedumu nevar pārskatīt. Atbilstīgi Briseles IIa regulai sprieduma izcelsmes dalībvalsts tiesai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma jāizdod apliecība saistībā ar minēto spriedumu (izmantojot standarta veidlapu). Šī apliecība ietver informāciju par sprieduma izcelsmes valsti, informāciju par pusēm, ziņas, vai spriedums pieņemts, pusēm neierodoties tiesā, informāciju par sprieduma veidu, piemēram, laulības šķiršana vai laulāto atšķiršana, sprieduma datumu un tiesu, kas pieņēmusi spriedumu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Ja Nīderlandē ieinteresētā puse vēlas iebilst pret ārvalstu rīkojuma par laulības šķiršanu atzīšanu, tā var iesniegt pieteikumu par neatzīšanu pagaidu noregulējuma tiesnesim (voorzieningenrechter) tā rajona tiesā, kur atrodas personas pastāvīgā dzīvesvieta.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

2012. gada 1. janvārī stājās spēkā Nīderlandes Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) 10. grāmata. Civilkodeksa 10. grāmata ietver noteikumus par tiesību normu kolīziju, kas nosaka piemērojamās tiesības.

Pamatnoteikums ir, ka tiesas vienmēr piemēros Nīderlandes laulības šķiršanas tiesības neatkarīgi no laulāto valstspiederības un pastāvīgās dzīvesvietas. Ja, piemēram, Nīderlandē laulības šķiršanas pieteikumu iesniedz laulāts pāris, kur abi laulātie ir Beļģijas valstspiederīgie, kas dzīvo Nīderlandē, automātiski tiks piemērotas Nīderlandes laulības šķiršanas tiesības. Vienīgais gadījums, kad tā nebūs, ir tad, ja laulātie paši izvēlas tiesības, kas piemērojamas laulības šķiršanai. Laulātie var īpaši izvēlēties, ka laulības šķiršanas procesam tiek piemērotas viņu kopīgās valsts tiesības, nevis Nīderlandes tiesības. Tādējādi beļģu pāris var izvēlēties piemērot Beļģijas laulības šķiršanas tiesības.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Austrija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Austrijas tiesību aktos ir paredzēti trīs laulības šķiršanas veidi – laulības šķiršana laulātā vainas dēļ, laulības šķiršana vismaz trīs gadus pēc kopdzīves izbeigšanas un laulības šķiršana pēc vienošanās.

Laulātais var lūgt laulības šķiršanu, ja laulība ir tik neglābjami izirusi laulātā nopietnas vainas dēļ vai otras puses necienīgas vai amorālas izturēšanās dēļ, ka pēc būtības laulībai līdzvērtīgu attiecību atjaunošana nav sagaidāma.

Ja pāris ir dzīvojis šķirti trīs gadus, viens vai otrs laulātais var lūgt šķirt laulību sakarā ar to, ka laulība ir neglābjami izirusi.

Ja laulības attiecības nav pastāvējušas vismaz sešus mēnešus, abi laulātie atzīst, ka laulība ir neglābjami izirusi, un piekrīt šķirt laulību, laulības šķiršanu var lūgt abi laulātie kopā.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Galvenais pamats laulības šķiršanai ir laulības neglābjama iziršana. Laulība var būt izirusi viena laulātā nopietna laulības pārkāpuma dēļ, it sevišķi, ja viens laulātais ir bijis neuzticīgs vai fiziski vardarbīgs pret otru, vai radījis nopietnas emocionālas ciešanas otram. Otrs laulātais var lūgt šķirt laulību, pat ja izturēšanos nevar uzskatīt par laulības pārkāpumu, jo tā saistīta ar psiholoģisku slimību vai līdzīgiem garīgiem traucējumiem, tomēr laulība ir izirusi līdz tādam līmenim, ka nav sagaidāma tādu attiecību atjaunošana, kas būtībā ir līdzvērtīgas laulībai, vai ja kāds no laulātajiem cieš no ļoti infekciozas vai lipīgas slimības, vai slimības, kas izraisa riebumu. Visos šādos gadījumos laulātajam, kurš lūdz šķirt laulību, apgalvotais pamatojums ir jāpierāda. Tomēr, ja laulātie ir dzīvojuši šķirti trīs gadus, laulības pārkāpums nav jāapliecina un jāpierāda.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Principā abi laulātie saglabā uzvārdu, ko tie lietoja laulības laikā. Ja kāds laulātais ir pieņēmis otra laulātā uzvārdu, viņš var atgūt iepriekšējo uzvārdu.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Principā laulātie var vienoties sadalīt savu īpašumu, kā vēlas. To var darīt ar savstarpēju atteikšanos (kas nozīmē, ka juridiskā mantas šķirtība laulības laikā tiek saglabāta pēc laulības šķiršanas), sadalot jebkādu iegūto mantu, kas iegūta ar līgumu un bijusi kopīpašumā, vai nododot mantu no viena laulātā otram.

Ja laulātie nav vienojušies par īpašumu, viens vai otrs laulātais var lūgt tiesai sadalīt noteiktu īpašumu, kas pieder abiem laulātajiem. Starp viņiem tiks sadalīta, tā sauktā “laulāto manta” un “laulāto ietaupījumi”. “Laulāto manta” ir laulāto kopīgais mājoklis un mājsaimniecības priekšmeti, un jebkuras citas lietas, ko abas puses faktiski ir izmantojušas ikdienā laulības laikā. “Laulāto ietaupījumi” ir visi ieguldījumi, ko pāris ir uzkrājis, kamēr dzīvoja kopā kā vīrs un sieva.

Viss, kas laulātajiem piederējis pirms laulības vai kas ir mantots no trešās puses, vai ir trešās puses dāvināts, tiek izslēgts no dalāmās mantas, kā arī viss, ko puse viena pati ir izmantojusi personiskiem nolūkiem vai profesionālajā darbībā, tostarp uzņēmumi un uzņēmumu daļas, ja vien tie nav bijuši tikai ieguldījumi.

Tiesai manta ir jāsadala vienlīdzīgi, pienācīgi ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, piešķirot īpašu vērību katra laulātā ieguldījuma nozīmei un apmēram laulāto mantas iegūšanā un laulāto ietaupījumu uzkrāšanā, kā arī bērnu labklājības nodrošināšanā. Abu laulāto maksātie uzturlīdzekļi, atbalsts iztikas pelnīšanā, kopējās mājsaimniecības uzturēšana un rūpes par bērniem un viņu audzināšana, kā arī jebkura cita palīdzība tiks uzskatīta par ieguldījumu.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Kopš 2001. gada 1. jūlijā stājās spēkā 2001. gada Likums par grozījumiem Likumā par bērniem, vecākiem, kuri dzīvo šķirti, ir plašas iespējas pašiem vienoties par aizgādību. Laulības šķiršanas gadījumā abi laulātie parasti saglabā vecāku kopīgu aizgādību pār nepilngadīgiem bērniem. Tomēr, ja vecāki vēlas saglabāt pilnu vecāku kopīgu aizgādību, kāda tā bija laulības laikā, viņiem saprātīgā termiņā ir jāiesniedz tiesā vienošanās par bērna pamata dzīvesvietu. Vecāki var arī noslēgt tiesā vienošanos, saskaņā ar kuru aizgādības tiesības ir vienam vecākam vai viena vecāka aizgādības tiesības tiek ierobežotas līdz konkrētiem jautājumiem.

Kopš 2013. gada Likuma par grozījumiem Likumā par bērniem un vārdiem (Kindschaftsrechts-Änderungsgesetz), tiesa var piešķirt abiem vecākiem kopīgu aizgādību pretēji viena vai abu vecāku vēlmēm, ja tā uzskata, ka kopīga vecāku aizgādība pār bērnu ir bērna labākajās interesēs. Tādā gadījumā vecākiem ir jāvienojas, pie kura vecāka bērns dzīvos. Ja vecāku kopīga aizgādība nav bērna labākajās interesēs, tiesai ir jāizlemj, kuram vecākam piešķirt aizgādības tiesības pār bērnu.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Gadījumā, ja laulātajam ir nepietiekami ienākumi no īpašuma vai darba, kādi no viņa būtu pamatoti sagaidāmi konkrētajos apstākļos, laulātajam, kas viens pats vai galvenokārt ir vainojams laulības šķiršanā, ir jāmaksā otram laulātajam pietiekami uzturlīdzekļi, lai saglabātu viņam tādu pašu dzīvesveidu. Ja abi laulātie ir vainojami laulības šķiršanā, bet neviens nav vainojams vairāk, laulātajam, kas nespēj sevi uzturēt, var tikt piešķirts atbalsts uzturlīdzekļu nodrošināšanai, ja tas ir taisnīgi, ņemot vērā otra laulātā vajadzības, īpašumu un ienākumus. Jebkuram šādam piespiedu pienākumam var tikt noteikts laika ierobežojums. Ja laulība tiek šķirta pēc vienošanās, laulātie var brīvi vienoties, vai vienam no viņiem ir jāmaksā otram uzturlīdzekļi, vai arī viņi abi atsakās no prasībām par uzturlīdzekļiem.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Austrijas tiesībās šāda tiesību institūta nav.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Skatiet atbildi uz 4. jautājumu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Skatiet atbildi uz 4. jautājumu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Austrijas tiesības paredz “laulības spēkā neesību” (“Ehenichtigkeit”). Laulība ir uzskatāma par spēkā neesošu, ja tā nav noslēgta noteiktajā veidā, ja viens no laulātajiem ir bijis rīcībnespējīgs, zaudējis samaņu vai viņam bijuši pārejoši garīgi traucējumi laikā, kad laulība tika noslēgta, vai ja laulība ir noslēgta tikai vai galvenokārt, lai laulātais varētu pieņemt otra laulātā uzvārdu vai iegūt otra laulātā pilsonību, bez nodoma veidot laulāto attiecības. Laulība nav spēkā arī tad, ja viens laulātais ir dzīvojis likumiskā laulībā ar trešo personu laikā, kad minētā laulība tika noslēgta, vai ja laulība ir noslēgta pretlikumīgi starp asinsradiniekiem.

Laulību var atzīt par spēkā neesošu ar tiesas spriedumu, ja laulības noslēgšanas brīdī viena laulātā tiesībspēja un rīcībspēja ir bijusi ierobežota un likumiskais pārstāvis nav piekritis laulībai, ja viens laulātais nezināja, ka stājas laulībā vai zināja, ka stājas laulībā, bet nevēlējās izteikt gribu stāties laulībā, ja viens laulātais maldījās attiecībā uz otra identitāti, ja viņš maldījās par jebkādiem tādiem apstākļiem attiecībā uz otru laulāto, kas būtu atturējuši viņu no stāšanās laulībā, ja viņš būtu zinājis par situāciju un atbilstīgi novērtējis laulības saistības, ja laulātie tika pamudināti stāties laulībā ar tīšu krāpšanu attiecībā uz būtiskiem faktiem vai ja viņi tika pretlikumīgi piespiesti (ar draudiem) stāties laulībā.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Skatiet atbildi uz 7. jautājumu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Ja laulība tiek atzīta par spēkā neesošu, tiek uzskatīts, ka tā nekad nebūtu pastāvējusi. Ja tikai viens laulātais ir zinājis, ka laulība nav bijusi spēkā noslēgšanas brīdī, situācija starp laulātajiem attiecībā uz īpašumu tiks izskatīta, ievērojot noteikumus, kas piemērojami laulības šķiršanas gadījumā. Bērni, kas dzimuši laulībā, tiks uzskatīti par laulībā dzimušiem arī pēc tās atzīšanas par spēkā neesošu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Par laulības šķiršanu vai atzīšanu par spēkā neesošu var lemt tikai tiesa. Taču problēmas saistībā ar laulības šķiršanu var nokārtot arī ārpus tiesas (piem., ar mediācijas palīdzību).

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Strīdi saistībā ar laulības šķiršanu vai atzīšanu, atcelšanu, pastāvēšanu vai nepastāvēšanu ir rajonu tiesu (Bezirksgericht) jurisdikcijā. Šādi strīdi ir rajonu tiesu izņēmuma jurisdikcijā apgabalā, kur laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja laikā, kad iesniegts lūgums šķirt laulību, nevienam no laulātajiem nebija pastāvīgas dzīvesvietas šajā apgabalā vai viņiem nebija kopējas pastāvīgas dzīvesvietas Austrijā, tad izņēmuma jurisdikcija ir tiesai apgabalā, kur ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja atbildētājam nav pastāvīgās dzīvesvietas Austrijā, — tiesai apgabalā, kur ir lūgumraksta iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja neizpildās šie nosacījumi, tad Vīnes Centrālajai rajona tiesai (Bezirksgericht Innere Stadt Wien). Šādi strīdi ietilpst Austrijas tiesu nacionālajā jurisdikcijā, ja viens vai otrs laulātais ir Austrijas valstspiederīgais, ja atbildētājam vai — gadījumā, ja abi laulātie iesniedz lūgumrakstu par laulības atzīšanu par spēkā neesošu, — vismaz vienam no viņiem ir pastāvīga dzīvesvieta Austrijā, vai ja lūgumraksta iesniedzējam ir pastāvīga dzīvesvieta Austrijā un vai nu abu laulāto pēdējā kopējā pastāvīgā dzīvesvieta ir bijusi Austrijā, vai arī lūgumraksta iesniedzējs ir bezvalstnieks vai bija Austrijas valstspiederīgais laikā, kad laulība tika noslēgta. Lai gan šī ir izņēmuma jurisdikcijas vieta, ir iespējams vienoties par citu forumu.

Lūgumrakstiem par laulības šķiršanu ir jāatbilst parastajām formalitātēm attiecībā uz lūgumrakstiem. Lūgumraksti par laulības šķiršanu, kas iesniegti pēc savstarpējas vienošanās un tiek izskatīti bezstrīdus kārtībā, ir jāparaksta abiem laulātajiem. Visos gadījumos ir jāpievieno laulības apliecība. Ir ieteicams pievienot arī jebkādus citus dokumentus, kas apstiprina lūgumrakstu.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Saistībā ar laulības šķiršanas lietām ir iespējams pieteikties juridiskajai palīdzībai. To sniedz saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par juridisko palīdzību (sk. “Juridiskā palīdzība — Austrija”). Laulības šķiršanas procesā ir spēkā relatīva juridiskā prasība par jurista pārstāvību; ja puse nevēlas ierasties tiesā personiski, viņu var pārstāvēt tikai jurists.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Pārsūdzības par pirmās instances tiesas nolēmumiem saistībā ar laulības šķiršanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, vai par tās pastāvēšanu vai nepastāvēšanu var pārsūdzēt attiecīgajā augstākā tiesā, piemēram, reģionālajā tiesā (Landesgericht), kas ir otrās instances tiesa kompetentajai rajona tiesai.

Apelācijas tiesas nolēmumus var pārsūdzēt tikai tad, ja lēmums ir atkarīgs no atbildes uz materiālo vai procesuālo tiesību jautājumu, kas ir svarīgs juridiskās konsekvences vai juridiskās noteiktības uzturēšanai vai tiesību attīstīšanai, piemēram, ja Apelācijas tiesa ir atkāpusies no Augstākās tiesas tiesu prakses vai ja šādas tiesu prakses nav, vai ja tā ir nekonsekventa.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Šādu nolēmumu (izņemot nolēmumus, kas pieņemti Dānijā) Austrijā atzīst automātiski, pamatojoties uz Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (turpmāk – Briseles II a regula), proti, bez jebkādas īpašas atzīšanas procedūras. Priekšnoteikums šādai atzīšanai saskaņā ar Briseles II a regulu ir tas, ka tiesvedība par laulības šķiršanu, anulēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, ir sākta pēc 2001. gada 1. marta (izņēmumus skatīt Briseles II a regulas 64. pantā). Attiecībā uz tiesvedībām, kas sāktas pirms norādītā termiņa, piemēro Briseles II a regulas priekšgājēju regulu. Nolēmumiem, kas pieņemti Dānijā, joprojām piemēro īpašu atzīšanas procedūru.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Pieteikumu par ārvalstu tiesas pieņemta nolēmuma, ar ko anulēta laulība, neatzīšanu jāsniedz rajona tiesā apgabalā, kurā atrodas vai atradās pēdējā pušu kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja nevienam no laulātajiem nav pastāvīgas dzīvesvietas šajā apgabalā vai viņiem nebija kopējas pastāvīgas dzīvesvietas Austrijā, tad izņēmuma jurisdikcija ir tiesai apgabalā, kur ir tās puses pastāvīgā dzīvesvieta, pret kuru vēršas pieteikums, vai, ja šādas pastāvīgās dzīvesvietas Austrijā nav, — tiesai apgabalā, kur ir pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja neizpildās šie nosacījumi, tad Vīnes Centrālajai rajona tiesai (Bezirksgericht Innere Stadt Wien).

Process norisinās saskaņā ar Austrijas Bezstrīdus prasījumu likuma noteikumiem. Saskaņā Briseles II a regulas 37. pantu pieteikuma iesniedzējam jāuzrāda gan sprieduma noraksts, gan regulas 39. pantā minētā apliecība, ko izsniegusi sprieduma izcelsmes valsts kompetentā tiesa vai iestāde.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

To, kādi tiesību akti ir piemērojami laulības šķiršanas tiesvedībā, ja lietas apstākļi ir saistīti ar citas valsts tiesībām, nosaka saskaņā ar 2010. gada 20. decembra Padomes Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 343, 29.12.2010., 10. lpp.), kas zināma kā Romas III regula. Romas III regulā ietvertās kolīziju normas ir piemērojamas kā loi universelle - universālās tiesības - arī tad, ja piemērojamie tiesību akti nav ciešākas sadarbības dalībvalstu tiesību akti.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Polija

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Lai šķirtu laulību, ir jāiesniedz laulības šķiršanas pieteikums apgabaltiesā, kurai ir jurisdikcija laulāto pēdējā kopējā dzīvesvietā. Tiesa pieņem spriedumu pēc pušu uzklausīšanas. Lēmums par laulāto atšķiršanu nav nosacījums laulības šķiršanai. Ir jākonstatē, ka laulība ir pilnīgi un neatgriezeniski izirusi.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulības šķiršanas pamats ir tas, ka laulība ir pilnīgi un neatgriezeniski izirusi. Ir jābūt izpildītiem abiem nosacījumiem (Ģimenes un aizgādības kodeksa 56. panta 1. daļa).

Tomēr, pat ja laulība ir pilnīgi un neatgriezeniski izirusi, to nevar pasludināt par šķirtu, ja tas kaitētu laulībā dzimušo nepilngadīgo bērnu interesēm vai ja tas nebūtu savienojams ar sociālās līdzāspastāvēšanas noteikumiem citu iemeslu dēļ. Tāpat laulību nav atļauts šķirt, ja pieteikumu iesniedz laulātais, kurš ir vienīgais atbildīgais par laulības iziršanu, izņemot, ja otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai vai ja, ņemot vērā apstākļus, viņa atteikums piekrist laulības šķiršanai nebūtu savienojams ar sociālās līdzāspastāvēšanas noteikumiem.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Ja persona, kuras laulība ir šķirta, laulājoties tika mainījusi savu uzvārdu, šī persona var pāriet pirmslaulību uzvārdā laikposmā līdz trim mēnešiem, sākot no dienas, kad spriedums par laulības šķiršanu kļūst galīgs. Lai to izdarītu, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums dzimtsarakstu nodaļas vadītājam vai konsulam. Turklāt persona, kuras laulība ir šķirta, drīkst brīvi stāties jaunā laulībā.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Noslēdzot laulību, ar likumu tiek nodibināts laulāto kopīpašums (likumiskais kopīpašums), ko veido īpašums, kuru viens vai abi laulātie ir ieguvuši likumiskā kopīpašuma (kopīgā īpašuma) pastāvēšanas laikā. Īpašums, kas nav daļa no likumiskā kopīpašuma, ir attiecīgā laulātā personīgais īpašums. Pēc jebkura laulātā pieprasījuma tiesa ar laulības šķiršanas spriedumu var sadalīt kopīpašumu, ja vien īpašuma sadalīšana būtiski nekavē tiesvedību. Abiem laulātajiem ir vienādas daļas kopīpašumā. Tomēr svarīgu iemeslu dēļ katrs laulātais var pieprasīt tiesu sadalīt kopīpašumu atbilstīgi apmēram, kādā katrs laulātais ir devis ieguldījumu šā īpašuma iegādē.

Ja laulātie dzīvo vienā mājoklī, spriedumā par laulības šķiršanu tiesa nosaka, kā tiks izmantots mājoklis, kamēr šķirtie laulātie to turpinās izmantot kopīgi. Izņēmuma apstākļos, kad viens no laulātajiem klaji nosodāmas rīcības dēļ kopdzīvi padara par neiespējamu, tiesa pēc otra laulātā lūguma var uzdot veikt attiecīgā laulātā piespiedu izlikšanu. Pēc abu pušu lūguma tiesa laulības šķiršanas spriedumā var arī nolemt sadalīt kopīgo mājokli vai piešķirt mājokli vienam no laulātajiem, ja otrs laulātais piekrīt pamest mājokli bez cita tam nodrošināta mājokļa un iedzīves, ja vien mājokli ir iespējams šādi sadalīt vai piešķirt. Lemjot par mājokļa sadalīšanu, tiesa vispirms ņem vērā bērnu un tā laulātā vajadzības, kuram uzticēta vecāku atbildība.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Spriedumā par laulības šķiršanu tiesa nosaka vecāku atbildību pār abu laulāto nepilngadīgajiem bērniem un lemj par vecāku un bērnu saskarsmi. Tiesa nosaka arī to, kāda summa katram laulātajam ir jāmaksā par bērnu uzturlīdzekļiem un audzināšanu. Tiesa ņem vērā starp laulātajiem noslēgto rakstisko vienošanos par to, kā tiks īstenota vecāku atbildība un saskarsme ar bērnu pēc laulības šķiršanas, ja vien šāda vienošanās ir bērna interesēs. Brāļi un māsas būtu jāaudzina kopā, ja vien bērna interesēs nav jārīkojas citādi.

Ja starp laulātajiem nav noslēgta vienošanās, tiesa, ņemot vērā bērna tiesības uz to, lai viņu audzinātu abi vecāki, lemj par vecāku atbildības īstenošanas veidu un saskarsmes kārtību pēc laulības šķiršanas. Tiesa var uzticēt vecāku atbildības īstenošanu vienam vecākam, aprobežojot otra vecāka vecāku atbildību ar konkrētiem pienākumiem un tiesībām attiecībā uz bērnu(-iem), ja tas ir bērna interesēs.

Pēc abu laulāto lūguma tiesa var atturēties lemt par saskarsmes kārtību.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Ja šķirtais laulātais, kurš nav atzīts par vienīgo vainīgo laulības iziršanā, saskaras ar finanšu grūtībām, viņš/viņa var prasīt uzturlīdzekļus no otra laulātā atbilstoši savām pamatotām vajadzībām un otra laulātā finansiālajām iespējām.

Ja viens no laulātajiem ir atzīts par vienīgo vainīgo laulības iziršanā un ja laulības šķiršanas dēļ būtiski pasliktinās otra laulātā finanšu stāvoklis, tiesa pēc tā laulātā lūguma, kurš nav vainojams laulības iziršanā, var uzdot laulātajam, kurš ir vienīgais vainīgais laulības iziršanā, sniegt ieguldījumu pirmā minētā laulātā pamatoto vajadzību apmierināšanā, pat ja viņam(-ai) nav finansiālu grūtību.

Saistības uzturēt laulāto beidzas, ja šis laulātais stājas laulībā atkārtoti. Tomēr, ja uzturēšanas saistības ir uzliktas šķirtajam laulātajam, kurš nebija atbildīgs par laulības iziršanu, tās arī beidzas piecus gadus pēc tiesas lēmuma par laulības šķiršanu, ja vien tiesa nelemj, ka piecu gadu periods ir jāpagarina pēc tā laulātā pieprasījuma, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatojoties uz izņēmuma apstākļiem.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Tā ir oficiāla laulāto atšķiršana, t. i., attiecīgu rīkojumu izdod tiesa atbilstīgi Ģimenes un aizgādības kodeksa 61¹.–61⁶. pantam.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Laulāto atšķiršanas nosacījums ir konstatējums, ka laulība ir pilnībā izirusi. Tomēr, pat ja laulība ir pilnīgi un neatgriezeniski izirusi, laulāto atšķiršanas prasību nevar apmierināt, ja tas kaitētu laulībā dzimušo nepilngadīgo bērnu interesēm vai ja laulāto atšķiršana nebūtu savienojama ar sociālās līdzāspastāvēšanas noteikumiem citu iemeslu dēļ. Ja laulātajiem nav kopīgu nepilngadīgu bērnu, tiesa var izdot laulāto atšķiršanas rīkojumu, ja abas puses to pieprasa.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas juridiskās sekas parasti ir tādas pašas kā laulības šķiršanai. Taču atšķirtais laulātais nevar stāties jaunā laulībā.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

“Laulības atzīšana par neesošu” ir visu laulības seku anulēšana ar atpakaļejošu spēku. Uzskata, ka laulība nekad nav pastāvējusi. Vienīgais izņēmums ir tāds, ka bērni, kuri dzimuši laulībā, kas atzīta par neesošu, saglabā laulībā dzimušu bērnu statusu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Iemesli laulības atzīšanai par neesošu ir minēti Ģimenes un aizgādības kodeksā: Piemēram:

• laulātais nav sasniedzis vecumu, no kura atļauts stāties laulībā (Ģimenes un aizgādības kodeksa 10. pants);
• laulātais ir pilnībā rīcībnespējīgs (Ģimenes un aizgādības kodeksa 11. pants);
• laulātajam ir garīga slimība vai garīgi traucējumi (Ģimenes un aizgādības kodeksa 12. pants);
• laulātais jau ir precējies ar citu personu (Ģimenes un aizgādības kodeksa 13. pants);
• laulātie ir asinsradinieki taisnā līnijā, sānlīnijā (brāļi un māsas, tostarp pusbrāļi un pusmāsas un ārlaulībā dzimuši brāļi un māsas) vai ir svainības attiecībās taisnā līnijā (Ģimenes un aizgādības kodeksa 14. pants); tomēr svarīgu iemeslu dēļ tiesa var atļaut stāties laulībā, neraugoties uz svainības attiecībām taisnā līnijā;
• laulātie ir radinieki adopcijas ceļā (Ģimenes un aizgādības kodeksa 15. pants);
• ir iesniegts apgalvojums, ka, stājoties laulībā, laulātais kaut kāda iemesla dēļ nespēja apzināti paust savu gribu, tika maldināts par otras puses identitāti vai atradās prettiesisku draudu ietekmē (Ģimenes un aizgādības kodeksa 15¹. pants);
• ja laulība ir noslēgta uz pilnvaras pamata, pilnvarnieks var pieprasīt laulības atzīšanu par neesošu, ja nav bijis izdots tiesas lēmums, ar ko atļauj laulības noslēgšanu uz pilnvaras pamata, vai ja pilnvara bija nederīga vai bija faktiski atsaukta. Tomēr uz šo pamatu laulības atzīšanai par neesošu nevar atsaukties, ja laulātie ir dzīvojuši kopā.

Katram no iepriekš minētajiem iemesliem bija jāpastāv jau laulības noslēgšanas laikā. Turklāt, ja iemesli laulības atzīšanai par neesošu vairs nepastāv, noslēgtu laulību nevar atzīt par neesošu neatkarīgi no tā, ka iepriekš šādi iemesli ir pastāvējuši.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Spriedums par laulības atzīšanu par neesošu ir konstitutīvs, un tam ir sekas attiecībā pret trešām personām (erga omnes). Ir divu veidu sekas:

• ex tunc, t. i., sekas, kas ir atpakaļejošas līdz laulības noslēgšanas datumam, piemēram, laulātie atgūst ģimenes stāvokli, kāds viņiem bija pirms laulībām, un atgriežas savā iepriekšējā uzvārdā, starp laulāto un otra laulātā ģimeni vairs nepastāv svainība un nav iespējama likumiskā mantošana;
• ex nunc, t. i., sekas, kas rodas tikai pēc tam, kad spriedums par laulības atzīšanu par neesošu kļūst galīgs, piemēram, attiecībā uz mantiskajām attiecībām.

Sekas, kādas laulības atzīšana par neesošu rada attiecībām starp laulātajiem un laulībā dzimušajiem bērniem un laulāto mantiskajām attiecībām, reglamentē attiecīgās laulības šķiršanas normas. Svarīgi, ka laulātais, kurš laulībā ir stājies ar negodprātīgu nolūku, tiek uzskatīts par laulāto, kurš vainojams laulības iziršanā.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Polijā laulātie var izmantot mediāciju ģimenes lietās. Tās galvenais mērķis ir atrisināt domstarpības starp laulātajiem tā, lai izvairītos no laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas. Tomēr, ja tas nav iespējams, mediācijas nolūks ir panākt vienošanos par laulības šķiršanas nosacījumiem (īpašuma lietām, bērnu aprūpi). Mediācijas pakalpojumus nodrošina galvenokārt nevalstiskās organizācijas, fondi un apvienības. Laulātie var arī izmantot dažāda veida ģimenes terapiju, psihologu, psihoterapeitu, atbalsta grupu palīdzību utt. Mediāciju ir iespējams izmantot arī tad, kad notiek tiesvedība.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumi par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu ir jāiesniedz apgabaltiesā (sąd okręgowy), kurai ir jurisdikcija laulāto pēdējā kopīgajā dzīvesvietā. Ja šādas tiesas nav, pieteikumi ir jāiesniedz apgabaltiesā, kurai ir jurisdikcija pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietā.

Par šādiem pieteikumiem tiek iekasēta tiesas nodeva.

Pieteikumam ir jāpievieno šādi dokumenti: civilstāvokļa dokumentu kopijas (laulības apliecība, bērnu dzimšanas apliecības), dokuments, ar ko pilnvaro juristu pārstāvēt kādu no pusēm (ja šī persona ir izvēlējusies piesaistīt savu juristu), un citi apliecinājumi, kas var būt svarīgi šajā lietā (izziņas par veselības stāvokli), valsts iestāžu izdoti apliecinājumi, administratīvi lēmumi u. c.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jā. Puse, kas sava finanšu stāvokļa dēļ nevar samaksāt nepieciešamo nodevu, var vērsties tiesā ar lūgumu piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no tiesas izmaksām un var arī lūgt tiesu iecelt viņam(-ai) juristu ex officio.

Personai, kas iesniedz pieteikumu par pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no tiesas izmaksām vai par pārstāvja iecelšanu ex officio, pieteikumam ir jāpievieno arī izziņa par savu finanšu stāvokli (uz atbilstošas veidlapas, kas pieejama tiesā), pierādījumi par izpeļņu (ienākumiem) un cita informācija par īpašumu un ģimenes apstākļiem.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, visos šajos gadījumos ir iespējama pārsūdzība otrās instances tiesā. Laulātie var pārsūdzēt apgabaltiesu lēmumus apelācijas tiesās.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Atbilstīgi Padomes 2003. gada 27. novembra Regulai (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (tālāk tekstā “Briseles IIa regula”) šādi lēmumi tiek automātiski atzīti Polijā, nepiemērojot nekādu īpašu atzīšanas procedūru (Briseles IIa regulas 21. pants).

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Jebkura ieinteresētā puse var iesniegt pieteikumu lēmumam par kāda sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu (Briseles IIa regulas 21. panta 3. daļa). Polijā šādus pieteikumus iesniedz apgabaltiesām. Vietējo piekritību nosaka, vadoties pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, pret kuru tiek sniegts pieteikums lēmumam par kāda sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu. Ja neviena no iepriekš minētajām vietām neatrodas Polijā, vietējo piekritību nosaka pēc izpildes vietas (Briseles IIa regulas 29. panta 2. daļa).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Polija ir pievienojusies daudziem starptautiskiem nolīgumiem, kas reglamentē šo jautājumu. Šādas normas prevalē pār Polijas starptautiskajām privātajām tiesībām. Tādējādi var būt piemērojamas dažādas normas, ja laulātie ir dažādu valstu valstspiederīgie. Ja nav starptautiska nolīguma, piemērojams 2011. gada 14. februāra Likums par starptautiskajām privātajām tiesībām. Atbilstīgi šā likuma 54. pantam laulība tiek izbeigta saskaņā ar laulāto kopīgās valsts tiesībām, kas piemērojamas laikā, kad tiek iesniegts lūgums par laulības izbeigšanu. Ja nav laulāto kopīgās valsts tiesību, piemērojamas tās valsts tiesības, kurā abi laulātie dzīvo laikā, kad tiek iesniegts lūgums par laulības izbeigšanu. Ja šāda lūguma iesniegšanas laikā laulātajiem nav kopīgas dzīvesvietas, piemērojamas pēdējās valsts, kurā laulātajiem bija kopīga dzīvesvieta, tiesības, ja viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta joprojām atrodas šajā valstī. Citos gadījumos laulība tiek izbeigta saskaņā ar Polijas tiesībām.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana - Portugāle

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Portugālē laulības šķiršanu var panākt uz abpusējas vienošanās pamata vai bez viena laulātā piekrišanas tiesas ceļā (Civilkodeksa (Código Civil) 1773. panta 1. punkts).

Pirmajā gadījumā pieņem, ka abi laulātie piekrīt laulības šķiršanai un principā uzturlīdzekļu maksāšanai laulātajam, kuram tie vajadzīgi, aizgādības tiesību īstenošanai attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem, ģimenes mājokļa atsavināšanai un pasākumiem attiecībā uz lolojumdzīvniekiem (Civilkodeksa 1775. panta 1. punkts).

Prasību par laulības šķiršanu tiesas ceļā iesniedz viens no laulātajiem pret otru laulāto, pamatojoties uz juridiski konstatētiem faktiem, kas neatkarīgi no laulātajiem piedēvētās vainas pierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi (Civilkodeksa 1773. panta 3. punkts un 1781. pants).

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Šķirot laulību uz abpusējas vienošanās pamata, laulātajiem nav jānorāda pieteikuma iesniegšanas iemesls.

Pamatojumi laulības šķiršanai tiesas ceļā ir šādi (Civilkodeksa 1781. pants):

1. faktiska šķirtība, kas ilgst vienu pilnu gadu; uzskata, ka faktiska šķirtība pastāv, ja starp laulātajiem nav kopdzīves un viens laulātais vai abi laulātie neplāno atjaunot attiecības (Civilkodeksa 1782. pants);
2. otra laulātā garīgo spēju izmaiņas, kas ilgst vairāk nekā vienu gadu un ir tik nopietnas, ka kopdzīve nav iespējama;
3. ne mazāk kā vienu gadu ilgusi prombūtne, kuras laikā prombūtnē esošais laulātais nav centies sazināties;
4. jebkādi citi fakti, kas neatkarīgi no laulātajiem piedēvētās vainas pierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulības šķiršana izbeidz laulību, un tai ir tādas pašas tiesiskās sekas kā gadījumā, kad laulība izbeidzas nāves dēļ, izņemot tiesību aktos noteiktos izņēmumus (Civilkodeksa 1788. pants).

Laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz laulāto savstarpējām mantiskajām attiecībām rodas no brīža, kad spriedums par laulības šķiršanu kļūst galīgs un nepārsūdzams, bet ir datējamas ar atpakaļejošu datumu, kad ierosināta prasība (Civilkodeksa 1789. panta 1. punkts).

Ja tiesvedībā tiek pierādīta laulāto faktiska šķirtība, jebkurš no laulātajiem var pieprasīt, lai laulības šķiršanas tiesiskās sekas ir datējamas ar atpakaļejošu datumu, kad sākās šķirtība, kā nospriests nolēmumā (Civilkodeksa 1789. panta 2. punkts).

Ja viens no laulātajiem ir pieņēmis otra laulātā uzvārdu, pēc laulības šķiršanas viņš to var paturēt, ja tam piekrīt otrs laulātais vai ja to atļauj tiesa, ņemot vērā izklāstītos iemeslus. Bijušais laulātais piekrišanu var sniegt ar notariāli apliecinātu dokumentu, tiesā sagatavotu dokumentu (rakstisks protokols par puses nodomu, kas sagatavots tiesvedības laikā) vai iesniedzot paziņojumu dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim. Pieteikumu par tiesas apstiprinājuma saņemšanu bijušā laulātā uzvārda izmantošanai var iesniegt laulības šķiršanas procesa laikā vai atsevišķā tiesvedībā, arī pēc tam, kad laulība ir šķirta (Civilkodeksa 1677-B pants).

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulības šķiršanas gadījumā neviens no laulātajiem nevar saņemt vairāk, nekā viņam pienāktos, ja laulība būtu noslēgta atbilstoši likumiskajam laulāto kopīgas mantas režīmam (regime da comunhão de adquiridos) — Civilkodeksa 1790. pants).

Katrs laulātais zaudē visus labumus, ko tas saņēmis vai ko tam vajadzētu saņemt no otra laulātā vai trešās personas saistībā ar laulību vai ņemot vērā laulātā stāvokli, neatkarīgi no tā, vai šis nosacījums paredzēts pirms vai pēc laulības noslēgšanas. Piešķīrējs var noteikt, ka labums pienākas laulībā dzimušajiem bērniem (Civilkodeksa 1791. pants).

Laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz laulāto savstarpējām mantiskajām attiecībām rodas no brīža, kad spriedums par laulības šķiršanu kļūst galīgs un nepārsūdzams, bet ir datējamas ar atpakaļejošu datumu, kad ierosināta prasība (Civilkodeksa 1789. panta 1. punkts).

Ja tiesvedībā tiek pierādīta laulāto faktiska šķirtība, jebkurš no laulātajiem var pieprasīt, lai laulības šķiršanas tiesiskās sekas ir datējamas ar atpakaļejošu datumu, kad sākās šķirtība, kā nospriests nolēmumā (Civilkodeksa 1789. panta 2. punkts).

Tiesa, ņemot vērā katra laulātā vajadzības un laulībā dzimušo bērnu intereses, var atļaut ģimenes mājokli izīrēt jebkuram no laulātajiem pēc tā lūguma neatkarīgi no tā, vai mājoklis ir kopīpašums vai pieder otram laulātajam. Uz izīrēšanu attiecas mājokļu īres noteikumi, bet tiesa, uzklausījusi laulātos, var definēt līguma nosacījumus, kā arī pēc īpašnieka pieprasījuma var izbeigt īres līgumu, ja tas tiek pamatots ar neparedzētiem apstākļiem. Kārtību, kas noteikta, vai nu apstiprinot laulāto vienošanos, vai ar tiesas rīkojumu, var mainīt atbilstoši vispārējiem brīvprātīgas jurisdikcijas noteikumiem (Civilkodeksa 1793. pants).

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu gadījumā bērnu dzīves apstākļus, uzturlīdzekļus, kas pienākas bērniem, un uzturlīdzekļu maksāšanas veidu nosaka vienošanās starp vecākiem, kas jāapstiprina tiesai (vai dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim (Conservador do Registo Civil) procedūrā par laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata) (Civilkodeksa 1905. panta 1. punkts un 1776-A pants).

Procesu, kas nosaka vecāku pienākumus dzimtsarakstu nodaļā (Conservatória do Registo Civil), reglamentē Portugāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kodeksa (Código do Registo Civil) 274-A, 274-B un 274-C pants.

Ja vienošanās nav, tiesa pieņem lēmumu, ņemot vērā nepilngadīgā intereses, tostarp intereses saglabāt ciešas attiecības ar abiem vecākiem, veicinot un atzīstot vienošanās vai pieņemot lēmumus, kas sniedz plašas iespējas sazināties ar abiem vecākiem un īstenot dalītu atbildību starp vecākiem. Aizgādību pār nepilngadīgo var piešķirt jebkuram no vecākiem, trešai personai vai pāraudzināšanas vai aprūpes iestādei (Civilkodeksa 1906. panta 8. punkts).

Plašāku informāciju skatīt faktu lapā “Vecāku atbildība”.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pēc laulības šķiršanas katram no laulātajiem pašam ir jānodrošina sava iztika. Gan viens, gan otrs laulātais ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus neatkarīgi no laulības šķiršanas veida. Acīmredzamu taisnīguma apsvērumu dēļ tiesības uz uzturlīdzekļiem var tikt liegtas (Civilkodeksa 2016. panta 1., 2. un 3. punkts).

Nosakot uzturlīdzekļu summu, tiesai ir jāņem vērā laulības ilgums, ieguldījums ģimenes finansēs, laulāto vecums un veselības stāvoklis, viņu profesionālā kvalifikācija un nodarbinātības iespējas, laiks, kas viņiem būs vajadzīgs, lai izaudzinātu kopīgos bērnus, viņu peļņa un ienākumi, jaunas laulības esība vai dzīvošana nereģistrētās partnerattiecībās, un kopumā visi apstākļi, kas ietekmē tā laulātā vajadzības, kurš saņem uzturlīdzekļus, un tā laulātā iespējas, kurš maksā uzturlīdzekļus (Civilkodeksa 2016-A panta 1. punkts).

Tiesai prioritāte jāpiešķir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumiem, kas saistīti ar tā laulātā bērnu, kurš ir uzturlīdzekļu parādnieks, nevis pienākumam pret bijušo laulāto, kas izriet no laulības šķiršanas (Civilkodeksa 2016-A panta 2. punkts).

Laulātajam, kurš saņem uzturlīdzekļus, nav tiesību pieprasīt, lai tiktu saglabāts tikpat augsts dzīves līmenis, kāds viņam(-ai) bijis laulības laikā (Civilkodeksa 2016-A panta 3. punkts).

Vairāk informācijas lūdzam skatīt faktu lapā “Uzturlīdzekļi”.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Ar laulāto atšķiršanu laulība netiek izbeigta, tomēr kopdzīves un atbalsta saistības beidz pastāvēt, neskarot tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Attiecībā uz mantu laulāto atšķiršanai ir tādas pašas sekas kā laulības izbeigšanai (Civilkodeksa 1795-A pants).

Laulāto atšķiršana beidzas ar laulāto samierināšanu vai laulības izbeigšanu (Civilkodeksa 1795-B pants).

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Nosacījumi, ko piemēro laulāto atšķiršanai gan tiesas ceļā, gan uz abpusējas vienošanās pamata, ir mutatis mutandis tādi paši kā tad, ja laulība tiek šķirta tiesas ceļā (Civilkodeksa 1794. pants).

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Kā norādīts atbildē uz 4. jautājumu, ar laulāto atšķiršanu beidz pastāvēt kopdzīves un atbalsta saistības, neskarot tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Attiecībā uz mantu laulāto atšķiršanai ir tādas pašas sekas kā laulības izbeigšanai (Civilkodeksa 1795-A pants).

Noteikumi par laulības šķiršanu mutatis mutandis ir piemērojami laulāto atšķiršanai (Civilkodeksa 1794. pants).

Laulāto atšķiršanu var pārveidot par laulības šķiršanu, lai gan tas nav ne laulības šķiršanas procesa nosacījums, ne tā posms. Ja laulāto samierināšana nav notikusi vienu gadu kopš dienas, kad spriedums par laulības šķiršanu (tiesas ceļā vai uz abpusējas vienošanās pamata) ir kļuvis galīgs un neapstrīdams, jebkurš no laulātajiem var pieprasīt, lai laulāto atšķiršana tiktu pārveidota par laulības šķiršanu. Ja abi laulātie iesniedz pieteikumu, prasot laulāto atšķiršanas pārveidošanu par laulības šķiršanu, norādītais laikposms nav jāievēro, un spriedums tiks pasludināts nekavējoties (Civilkodeksa 1975-D panta 1. un 2. punkts).

Ja pārveidošanu prasa viens no laulātajiem, otru laulāto personīgi vai ar viņa likumīgā pārstāvja starpniecību informē, ka viņš 15 dienu laikā var apstrīdēt pieteikumu, pamatojoties vienīgi uz laulāto samierināšanu (Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 993. panta 3. un 4. punkts). Pēc pierādījumu iesniegšanas tiesnesis pieņem nolēmumu par apstrīdēšanu 15 dienu laikā (Civilprocesa kodeksa 986. panta 3. punkts).

Pieteikumu, prasot laulāto atšķiršanas pārveidošanu par laulības šķiršanu, var iesniegt arī jebkurā dzimtsarakstu nodaļā (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 6. pants). Pieteikums, kam jābūt pienācīgi pamatotam ar faktiem un tiesību aktiem, jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā, sniedzot pierādījumus un pievienojot dokumentārus apliecinājumus (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 7. panta 1. punkts).

Atbildētāju 15 dienu laikā informē, ka viņš var apstrīdēt pieteikumu, iesniegt pierādījumus un pievienot dokumentārus apliecinājumus (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 7. panta 2. punkts).

Ja atbildētājs neapstrīd pieteikumu, pieteikuma iesniedzēja norādītos faktus uzskata par pierādītiem, un dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis, pārliecinājies, ka ir izpildītas juridiskās prasības, apmierina pieteikumu (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 7. panta 3. punkts).

Ja atbildētājs apstrīd pieteikumu, dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis nosaka tikšanos samierināšanas nolūkos, kam jānotiek 15 dienu laikā, un var likt izpildīt juridiskas darbības un uzrādīt pierādījumus, kas nepieciešami juridisko prasību izpildei (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 7. panta 4. un 5. punkts).

Ja atbildētājs apstrīd pieteikumu, un vienošanos nevar panākt, puses tiek informētas, ka tām jāsniedz mutvārdu paskaidrojumi un jāpieprasa jauni pierādījumi astoņu dienu laikā. Tad lietu nodod pirmās instances tiesai, kam ir kompetence attiecībā uz lietu tajā apgabalā, kurā atrodas dzimtsarakstu nodaļa (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 8. pants).

Kad lieta ir nodota tiesai, tiesnesis uzdod iesniegt pierādījumus un nosaka mutisko uzklausīšanu (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 9. pants).

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

“Laulības atzīšana par neesošu” ir laulības tiesisko seku izbeigšana, pamatojoties uz būtiskiem trūkumiem, kas ietekmē laulību.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulību var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos (Civilkodeksa 1631. pants):

1. ja pastāv laulības spēkā neesības (absolūtas vai relatīvas) pamats;
2. ja tā noslēgta, kaut gan viens vai abi laulātie tai nav piekrituši vai ir piekrituši kļūdas vai spaidu dēļ;
3. ja tā noslēgta bez liecinieku klātbūtnes, ja to klātbūtne bija vajadzīga saskaņā ar tiesību aktiem.

Absolūti laulības spēkā neesības pamati, kas liek šķēršļus attiecīgās personas laulībai ar citu personu, ir šādi (Civilkodeksa 1601. pants):

1. laulātais ir jaunāks par sešpadsmit gadiem;
2. zināma plānprātība (arī apskaidrības brīžos) un tiesībnespēja vai rīcībnespēja garīgu traucējumu dēļ;
3. iepriekšēja neizbeigta laulība, noslēgta baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, pat ja dzimtsarakstu reģistrā nav izdarīts attiecīgais ieraksts.

Relatīvi laulības spēkā neesības pamati, kas liek šķēršļus attiecīgās personas laulībai ar citu personu, ir šādi (Civilkodeksa 1602. pants):

1. radniecība taisnā līnijā;
2. iepriekšējas vecāku atbildības attiecības;
3. otrās pakāpes radniecība sānu līnijā;
4. svainība taisnā līnijā;
5. viena laulātā iepriekšēja notiesāšana par otras puses laulātā tīšu slepkavību vai slepkavības mēģinājumu, vai par līdzdalību šādā slepkavībā vai tās mēģinājumā.

Laulību var atzīt par neesošu, pamatojoties uz rīcībspējas vai spējas apzināties savu darbību nozīmi neesību laulības noslēgšanas laikā (Civilkodeksa 1635. pants).

1. ja laulības noslēgšanas brīdī viena no pusēm nav apzinājusies savu rīcību nejauši iegūtas invaliditātes vai citu iemeslu dēļ;
2. ja viena no pusēm ir maldināta par otras puses fizisko identitāti;
3. ja piekrišana dota fizisku spaidu ietekmē;
4. ja piekrišana ir simulēta.

Kļūdai, kas piekrišanu padara par spēkā neesošu, ir nozīme laulības atzīšanas par neesošu nolūkos tikai tad, ja tās pamats ir būtiskas otra laulātā personīgās īpašības, ja tā ir attaisnojama un ja ir pierādīts, ka laulība nebūtu pamatoti noslēgta, ja nebūtu šādas kļūdas (Civilkodeksa 1636. pants).

Laulību, kas noslēgta morālu spaidu ietekmē, var atzīt par neesošu, ja vienai no pusēm tiek nopietni un pretlikumīgi draudēts un ja šīs puses bailes no draudu īstenošanās ir pamatotas (Civilkodeksa 1638. panta 1. punkts).

Ja kāds apzināti un pretlikumīgi piespiež otru pusi izteikt piekrišanu, solot atbrīvot to no neparedzama kaitējuma vai citu personu nodarīta kaitējuma, šāda situācija ir līdzvērtīga pretlikumīgai draudēšanai (Civilkodeksa 1638. panta 2. punkts).

Pieņem, ka, izsakot piekrišanu laulības slēgšanas brīdī, tiek apliecināts ne tikai tas, ka laulātie vēlas stāties laulībā, bet arī tas, ka viņu piekrišana netiek dota kļūdas vai spaidu dēļ (Civilkodeksa 1634. pants).

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas laulības — ja abi laulātie laulību noslēguši labticīgi — atzīšana par neesošu stājas spēkā attiecībā uz laulātajiem un trešām personām tad, kad attiecīgais spriedums kļūst galīgs un neapstrīdams (Civilkodeksa 1647. panta 1. punkts).

Ja tikai viens no laulātajiem noslēdzis laulību labticīgi, tad tikai viņš var pieprasīt labumus, ko sniedz atrašanās laulībā, un iebilst pret to piešķiršanu trešām personām, ar nosacījumu, ka šādi tiek tikai atspoguļotas attiecības starp laulātajiem (Civilkodeksa 1647. panta 2. punkts).

Ja laulātais noslēdz laulību, attaisnojošu iemeslu dēļ nezinādams par trūkumu, kas ir iemesls laulības neesībai, vai ja viņš izteicis piekrišanu fizisku vai morālu spaidu ietekmē, uzskata, ka viņš stājies laulībā labticīgi (Civilkodeksa 1648. panta 1. punkts).

Labticības atzīšana ir valsts tiesu prerogatīva. Pieņem, ka laulātie noslēdz laulību labticīgi (Civilkodeksa 1648. panta 2. un 3. punkts).

Tiklīdz laulība ir atzīta par neesošu, laulātais labticīgi patur tiesības saņemt uzturlīdzekļus pēc tam, kad lēmums ir kļuvis galīgs un vairs nav pārsūdzams vai kad spriedums tiek reģistrēts (Civilkodeksa 2017. pants).

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Pirms laulības šķiršanas tiesvedības uzsākšanas dzimtsarakstu nodaļai vai tiesai jāinformē laulātie par mediācijas pakalpojumu ģimenes lietās esību un mērķiem (Civilkodeksa 1774. pants un 2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 14. panta 3. punkts).

Mediācija ģimenes lietās ir ārpustiesas metode tādu konfliktu atrisināšanai, kas rodas ģimenes attiecībās, un, to izmantojot, puses ar personīgu un tiešu līdzdalību un konflikta mediatora palīdzību cenšas panākt vienošanos.

Izmantojot šo alternatīvo strīdu izšķiršanas līdzekli, var atrisināt konfliktus, kas izriet no vecāku atbildības regulējuma, grozījumiem un neizpildes, laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas, laulāto atšķiršanas pārvēršanas par laulības šķiršanu, atšķirtu laulāto samierināšanas, pagaidu vai galīgo uzturlīdzekļu piešķiršanas un grozīšanas, laulāto kopīgā mājokļa nodošanas, otra laulātā uzvārda izmantošanas aizlieguma un atļaujas izmantot bijušā laulātā uzvārdu (4. pants 2018. gada 9. novembra Likumdošanas rīkojumā (Despacho Normativo) Nr. 13/2018, kas regulē mediācijas ģimenes lietās sistēmas (SMF) un kas izveidots ar 2007. gada 22. augusta Rīkojumu Nr. 18 778/2007, un ar ko apstiprina Noteikumus par procedūrām mediatoru atlasei mediācijas pakalpojumu sniegšanai mediācijas ģimenes lietās sistēmā).

Mediatori ģimenes lietās ir Tieslietu ministrijas (Ministério da Justiça) licencēti speciālisti un ir atbildīgi par tikšanos rīkošanu neatkarīgi un objektīvi, lai palīdzētu pusēm panākt savstarpēju vienošanos (7. pants 2018. gada 9. novembra Likumdošanas rīkojumā Nr. 13/2018, kas regulē mediācijas ģimenes lietās sistēmas (SMF) un kas izveidots ar 2007. gada 22. augusta Rīkojumu Nr. 18 778/2007, un ar ko apstiprina Noteikumus par procedūrām mediatoru atlasei mediācijas pakalpojumu sniegšanai mediācijas ģimenes lietās sistēmā).

Pieteikumu par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata var iesniegt dzimtsarakstu nodaļā, izņemot situācijas, kas saistītas ar vienošanos, kura panākta tiesvedībā par laulības šķiršanu tiesas ceļā (Civilkodeksa 1779. pants), un ar nosacījumu, ka pieteikumam par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata ir pievienots detalizēts saraksts, kurā norādīta pušu kopīgā manta, vienošanās par ģimenes mājokļa izmantošanu, vienošanās par uzturlīdzekļu maksāšanu laulātajam, kuram tie vajadzīgi, apliecinājums par tiesas spriedumu, kas nosaka vecāku atbildības īstenošanas kārtību, vai vienošanās par vecāku atbildības īstenošanu attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem, ja tiesas par šiem jautājumiem iepriekš nav nospriedušas (Portugāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kodeksa 272. panta 1. punkts).

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulāto atšķiršana un laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata

Pieteikumu par laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu un abpusējas vienošanās pamata iesniedz dzimtsarakstu nodaļā abi laulātie, abpusēji vienojoties. Pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti (Portugāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kodeksa 272. panta 1. punkts);

1. detalizēts kopīgās mantas saraksts, norādot attiecīgo vērtību, vai, ja laulātie izvēlas dalīt šādu mantu, vienošanās par mantas dalīšanu vai pieteikums par šādas vienošanās sagatavošanu;
2. apliecinājums par tiesas spriedumu, ar ko tika noteikta vecāku varas īstenošana, vai vienošanās par vecāku varas īstenošanu attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem, ja tiesas par to nav nospriedušas iepriekš;
3. vienošanās par uzturlīdzekļu maksāšanu laulātajam, kuram tie ir vajadzīgi;
4. vienošanās par ģimenes mājokļa izmantošanu;
5. apliecinājums par pirmslaulības līgumu, ja tāds ir.

Ja iesniegtajos dokumentos nav norādīts citādi, uzskata, ka minētās vienošanās attiecas gan uz tiesvedības laiku, gan uz laiku pēc tās (Civilkodeksa 272. panta 4. punkts).

Tiesvedību par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata ierosina, iesniedzot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā (conservatória do registo civil) pieteikumu, ko parakstījuši abi laulātie vai viņu pārstāvji. Pieteikums jāiesniedz kopā ar iepriekš minētajiem dokumentiem un laulības apliecību (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 14. panta 1. un 2. punkts).

Pēc pieteikuma saņemšanas dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis uzaicina laulātos uz sēdi, kuras laikā viņš pārliecinās, vai ir izpildītas juridiskās prasības (Civilkodeksa 1776. panta 1. punkts). Sēdes laikā laulātie tiek informēti, ka ir pieejami mediācijas pakalpojumi ģimenes lietās. Ja laulātie joprojām vēlas šķirt laulību, izvērtē vienošanās un laulātos aicina tās mainīt, ja tās pienācīgi neaizsargā kāda laulātā vai bērnu intereses. Šim nolūkam var veikt tiesiskas darbības un iegūt pierādījumus. Ja juridiskās prasības ir izpildītas un iepriekšminētās procedūras ir izpildītas, dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis apmierina pieteikumu (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 14. panta 3. punkts).

Ja tiek iesniegta vienošanās par vecāku aizgādības īstenošanu pār nepilngadīgajiem bērniem, tiesvedību nodod prokuratūrai (Ministério Público) tajā pirmās instances tiesā, kam ir kompetence attiecībā uz lietu apgabalā, kurā atrodas dzimtsarakstu nodaļa, lai nolēmumu par vienošanos varētu pieņemt 30 dienu laikā (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 14. panta 4. punkts).

Ja prokuratūra uzskata, ka vienošanās pienācīgi neaizsargā nepilngadīgo intereses, prasītāji to var attiecīgi grozīt vai iesniegt jaunu vienošanos. Ja iesniedz jaunu vienošanos, tā atkārtoti tiek tālāk nodota prokuratūrai. Ja prokuratūra uzskata, ka vienošanās pienācīgi aizsargā nepilngadīgo intereses, vai ja laulātie ir grozījuši vienošanos, kā norādījusi prokuratūra, laulību šķir (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 14. panta 5. un 6. punkts).

Ja laulātie nepiekrīt prokuratūras norādītajiem grozījumiem un joprojām vēlas šķirt laulību, un/vai ja iesniegtās vienošanās nepietiekami aizsargā viena laulātā intereses, apstiprinājumu nepiešķir, un laulības šķiršanas lietu nodod tiesai apgabalā, kurā atrodas dzimtsarakstu nodaļa (2001. gada 13. oktobra Dekrētlikuma Nr. 272/2001 — Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē — 14. panta 7. punkts).

Pēc lietas saņemšanas tiesnesis izskata laulāto iesniegtās vienošanās un aicina laulātos grozīt tās, ja tās neaizsargā kāda laulātā vai viņu bērnu intereses (Civilkodeksa 1778-A panta 2. punkts).

Tad tiesnesis nosaka, kādas būs laulības šķiršanas sekas jautājumos, ko laulātie nav grozījuši. Ja kāda vienošanās pietiekami neaizsargā jebkura laulātā intereses, tiesnesis var — šajā nolūkā un lai ņemtu vērā ierosinātās vienošanās — pieprasīt darbību veikšanu un vajadzīgo pierādījumu uzrādīšanu (Civilkodeksa 1178-A panta 3. un 4. punkts).

Nosakot laulības šķiršanas sekas, tiesnesim vienmēr ir ne tikai jāmudina laulātos vienoties, bet arī jāņem vērā viņu vienošanās (Civilkodeksa 1778-A panta 6. punkts).

Tad laulību šķir uz abpusējas vienošanās pamata, izdarot ierakstu attiecīgajā reģistrā (Civilkodeksa 1778-A panta 5. punkts).

Pieteikumu par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata iesniedz tiesai, ja puses tam nepievieno nevienu minēto vienošanos (Civilkodeksa 1778-A panta 1. punkts).

Šādā gadījumā pieteikumu laulības šķiršanai iesniedz tiesā. Pēc pieteikuma saņemšanas tiesnesis izskata laulāto iesniegtās vienošanās un aicina laulātos grozīt tās, ja tās neaizsargā kāda laulātā vai viņu bērnu intereses. Tiesnesis nosaka laulības šķiršanas sekas jautājumos, par kuriem laulātie nav vienojušies, un viņš var — šajā nolūkā un lai ņemtu vērā ierosinātās vienošanās — pieprasīt darbību veikšanu un vajadzīgo pierādījumu uzrādīšanu. Nosakot laulības šķiršanas sekas, tiesnesim ir ne tikai jāmudina laulātos vienoties, bet arī jāņem vērā viņu vienošanās. Tad laulību šķir uz abpusējas vienošanās pamata, izdarot ierakstu attiecīgajā reģistrā (Civilkodeksa 1778-A panta 2., 3., 4., 5. un 6. punkts).

Laulāto atšķiršana vai laulības šķiršana tiesas ceļā

Pieteikumus par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu tiesas ceļā iesniedz Ģimenes un bērnu lietu tiesā (Juízo de Família e Menores) vai, ja šādas tiesas nav, vietējā civiltiesā (Juízo Local Cível) vai vispārējā tiesā (Juízo de Competência Genérica), kurai ir teritoriālā piekritība (Likuma par tiesu sistēmas organizāciju 122. panta 1. punkts). Teritoriālo piekritību nosaka pēc prasītāja (prasības ierosinātāja) adreses vai dzīvesvietas (Civilprocesa kodeksa 72. pants).

Noteikumi par laulības šķiršanu mutatis mutandis ir piemērojami laulāto atšķiršanai (Civilkodeksa 1794. pants).

Laulāto atšķiršana beidzas ar laulāto samierināšanu vai laulības izbeigšanos. (Civilkodeksa 1795-B pants).

Jebkurš no laulātajiem var iesniegt pieteikumu par laulības šķiršanu tiesas ceļā, kā prasības pamatojumu norādot faktu, ka laulātie bijuši faktiski atšķirti vienu pilnu gadu; otra laulātā garīgo spēju izmaiņas, kas ilgst vairāk nekā vienu gadu un ir tik nopietnas, ka kopdzīve nav iespējama; ne mazāk kā vienu gadu ilgušu prombūtni, kuras laikā prombūtnē esošais laulātais nav mēģinājis sazināties, un citus faktus, kas neatkarīgi no laulātajiem piedēvētās vainas pierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi (Civilkodeksa 1781. pants).

Laulātajam, kurš nepiekrīt laulības šķiršanai, ir tiesības vispārējās piekritības tiesā pieprasīt kompensāciju par otra laulātā nodarīto kaitējumu atbilstoši vispārējiem civiltiesiskās atbildības noteikumiem (Civilkodeksa 1792. panta 1. punkts).

Laulātajam, kurš iesniedzis pieteikumu par laulības šķiršanu, kā pamatojumu norādot otra laulātā garīgo spēju izmaiņas, ir jākompensē otram laulātajam personīgais kaitējums, ko radījusi laulības izbeigšanās; šis prasījums jāiesniedz laulības šķiršanas tiesvedības laikā (Civilkodeksa 1792. panta 2. punkts).

Ja laulības šķiršanas pamatojums ir otra laulātā garīgo spēju izmaiņas, kas ilgst vairāk nekā vienu gadu un ir tik nopietnas, ka kopdzīve nav iespējama, vai ne mazāk kā vienu gadu ilga prombūtne, kuras laikā prombūtnē esošais laulātais nav mēģinājis sazināties, tad prasību par laulības šķiršanu var iesniegt tikai tas laulātais, kurš ir norādījis uz otra laulātā garīgo spēju izmaiņām vai prombūtni (Civilkodeksa 1785. panta 1. punkts).

Ja laulātais, kurš var iesniegt prasību par laulības šķiršanu, ir pavadīts pieaugušais, prasību var celt pats pieaugušais vai viņu pavadošā persona, ja tai ir pārstāvības pilnvaras, pirms tam saņemot tiesas apstiprinājumu; ja pavadošā persona ir otrs laulātais, prasību personas, kura ir tiesīga iesniegt prasību par laulības šķiršanu, vārdā var celt jebkurš no tās tiešajiem radiniekiem vai radinieki līdz trešajai pakāpei sānu līnijā, vai prokuratūra (Civilkodeksa 1785. panta 2. punkts).

Tiesības uz laulības šķiršanu netiek nodotas nāves gadījumā. Tomēr prasītāja mantinieki var turpināt lietu mantas nolūkos, ja prasītājs tiesvedības laikā mirst; prasību var turpināt pret atbildētāja mantiniekiem tajos pašos nolūkos (Civilkodeksa 1785. panta 3. punkts).

Kad ir iesniegts lūgumraksts, un ja tiesvedību var turpināt, tiesnesis nosaka datumu samierināšanas mēģinājumam, un gan prasītājs, gan atbildētājs tiek aicināti personīgi ierasties tiesā (Civilprocesa kodeksa 931. panta 1. punkts).

Ja samierināšana neizdodas, tiesa prasa laulāto piekrišanu laulības šķiršanai uz abpusējas vienošanās pamata. Ja vienošanās tiek panākta vai ja laulātie jebkurā brīdī tiesvedībā izvēlas šķirt laulību uz abpusējas vienošanās pamata, mutatis mutandis ievēro procedūru attiecībā uz šā veida laulības šķiršanu (Civilkodeksa 1779. panta 2. punkts).

Ja tiesnesis nevar panākt laulāto vienošanos par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, viņš mēģina panākt laulāto vienošanos par uzturlīdzekļiem un vecāku atbildības īstenošanas kārtību. Attiecīgā gadījumā tiesnesis arī mēģina panākt laulāto vienošanos par ģimenes mājokļa izmantošanu tiesvedības laikā (Civilprocesa kodeksa 931. panta 2. punkts).

Samierināšanas mēģinājuma laikā vai jebkurā citā laikā tiesvedības gaitā puses var vienoties par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, ja ir izpildītie nepieciešamie priekšnosacījumi (Civilprocesa kodeksa 931. panta 3. punkts).

Ja neierodas viena vai abas puses vai ja samierināšana izrādās neiespējama, tiesnesis liek paziņot atbildētājam, ka tas var apstrīdēt pieteikumu 30 dienu laikā; sniedzot paziņojumu, kas notiek nekavējoties, atbildētājam iesniedz sākotnējā lūgumraksta dublikātu (Civilprocesa kodeksa 931. panta 5. punkts).

Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, kad ir izmantoti visi procesuālajās tiesībās paredzētie līdzekļi tā atrašanās vietas noteikšanai, un tie visi ir bijuši neveiksmīgi, samierināšanas mēģinājumam noteiktais datums vairs nav spēkā, un atbildētājs ar publisku paziņojumu tiek aicināts apstrīdēt pieteikumu (Civilprocesa kodeksa 931. panta 6. punkts).

Kad termiņš pieteikuma apstrīdēšanai ir beidzies, ievēro parasto procedūru. Šādas procedūras laikā nosaka strīda priekšmetu un paziņo pierādījumu pamatu. Galīgā tiesas sēde notiek šīs procedūras laikā, vienlaikus iegūstot pierādījumus. Pēc galīgās tiesas sēdes lieta tiek slēgta un nosūtīta tiesnesim, kurš pieņem lēmumu 30 dienu laikā (Civilprocesa kodeksa 932. pants).

Prasību par laulāto atšķiršanu var iesniegt kā pretprasību, pat ja prasītājs ir iesniedzis prasību par laulības šķiršanu. Ja prasītājs ir iesniedzis prasību par laulāto atšķiršanu, atbildētājs var arī iesniegt pretprasību par laulības šķiršanu. Šajos gadījumos laulība būtu jāšķir, kad pieteikums un pretprasība ir apmierināti (Civilkodeksa 1795. pants).

Laulības atzīšana par neesošu

Uz laulību nevar atsaukties kā uz neesošu nekādā veidā — ne tiesā, ne ārpustiesas —, kamēr tā nav atzīta par tādu ar spriedumu tiesvedībā, kas ierosināta konkrēti šādam mērķim (Civilkodeksa 1632. pants).

Šādu tiesvedību ierosina Ģimenes un bērnu lietu tiesā, iesniedzot sākotnējo prasību prasījumu veidā, kurā norādītas puses, izklāstīti attiecīgie fakti un izteikts lūgums atzīt laulību par neesošu (Likuma pr tiesu sistēmas organizāciju 122. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Likumīgās tiesības ierosināt šādu tiesvedību atšķiras atkarībā no prasības pamata (lūdzu, skatiet atbildi uz 8. jautājumu).

Laulātajiem vai jebkuriem viņu tiešajiem radiniekiem vai radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei sānu līnijā, laulāto mantiniekiem un adoptētājiem, kā arī prokuratūrai ir likumīgas tiesības celt vai uzturēt prasību laulības atzīšanai par neesošu, pamatojoties uz laulības neesības pamatu. Turklāt nepilngadības vai garīgu traucējumu radītas tiesībnespējas vai rīcībnespējas gadījumā celt vai uzturēt prasību var arī aizbildnis vai pārstāvis un — bigāmijas gadījumā — pirmais pārkāpēja laulātais (Civilkodeksa 1639. pants).

Ja laulība ir fiktīva, tās atzīšanu par neesošu var pieprasīt paši laulātie vai jebkuras personas, kuras nelabvēlīgi ietekmē laulība. Pārējos gadījumos, kas saistīti ar piekrišanas neesību, prasību par laulības atzīšanu par neesošu var iesniegt tikai tas laulātais, kurš nav devis piekrišanu. Tomēr, ja prasītājs mirst tiesvedības laikā, tiesvedību var turpināt arī viņa radinieki, tiešie ieprecētie radinieki, mantinieki vai adoptētāji (Civilkodeksa 1640. pants).

Tiesvedību par laulības atzīšanu par neesošu, pamatojoties uz piekrišanas trūkumiem, var ierosināt tikai tas laulātais, kurš cietis no kļūdas vai spaidiem. Tomēr, ja prasītājs mirst tiesvedības laikā, tiesvedību var turpināt arī viņa radinieki, tiešie ieprecētie radinieki, mantinieki vai adoptētāji (Civilkodeksa 1641. pants).

Prasību atzīt laulību par neesošu, pamatojoties uz to, ka tā noslēgta bez liecinieku klātbūtnes, var ierosināt tikai prokuratūra (Civilkodeksa 1642. pants).

Prasība atzīt laulību par neesošu, pamatojoties uz laulības neesības pamatu, būtu jāiesniedz:

1. nepilngadīgo, personu ar zināmu plānprātību vai pavadītu rīcībnespējīgu un tiesībnespējīgu pieaugušo gadījumā, ja prasību iesniedz minētā tiesībnespējīgā vai rīcībnespējīgā persona, — sešu mēnešu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, pēc dabiskās rīcībnespējas vai tiesībnespējas izbeigšanās vai pēc pavadīšanas izbeigšanās vai pārskatīšanas; ja prasību iesniedz cita persona — trīs gadu laikā no laulības noslēgšanas, bet nekad pēc pilngadības sasniegšanas vai rīcībnespējas vai tiesībnespējas izbeigšanās (Civilkodeksa 1643. panta 1. punkta a) apakšpunkts).
2. notiesāšanas gadījumā par vienas puses laulātā slepkavību — trīs gadu laikā kopš laulības noslēgšanas (Civilkodeksa 1643. panta 1. punkta b) apakšpunkts);
3. citos gadījumos — sešu mēnešu laikā kopš laulības izbeigšanas (Civilkodeksa 1643. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

Prokurors var ierosināt prasību tikai pirms laulības izbeigšanas (Civilkodeksa 1643. panta 2. punkts).

Prasību atzīt laulību par neesošu, pamatojoties uz iepriekšēju laulību, kas nav izbeigusies, nevar celt vai uzturēt, kamēr tiek izskatīta lieta par bigāmista pirmās laulības atzīšanu par neesošu (Civilkodeksa 1643. panta 3. punkts).

Prasību atzīt laulību par neesošu, pamatojoties uz to, ka viens vai abi laulātie nav tai piekrituši, var celt trijos gados kopš laulības noslēgšanas dienas vai, ja prasītājs to nav zinājis, sešos mēnešos kopš dienas, kad viņš par to ir uzzinājis (Civilkodeksa 1644. pants).

Prasība atzīt laulību par neesošu, pamatojoties uz piekrišanas trūkumiem, vairs nav ierosināma, ja tā nav ierosināta sešu mēnešu laikā, kopš attiecīgais trūkums beidzis pastāvēt (Civilkodeksa 1645. pants).

Prasību atzīt laulību par neesošu, pamatojoties uz to, ka tā noslēgta bez liecinieku klātbūtnes, var iesniegt tikai viena gada laikā kopš laulības noslēgšanas (Civilkodeksa 1646. pants).

Sākotnējam pieteikumam jāpievieno laulības apliecība un, iespējams, (ja prasības pamats ir vecums) attiecīgās puses dzimšanas apliecība.

Kad termiņš pieteikuma apstrīdēšanai ir beidzies, ievēro iepriekš izklāstīto procedūru.

Laulības atzīšanu par neesošu uzskata par atceltu un laulību uzskata par spēkā esošu no tās noslēgšanas brīža, ja pirms tam, kad spriedums par laulības atzīšanu par neesošu kļūst galīgs un nepārsūdzams, notiek kāds no šādiem apstākļiem:

1. nepilngadīga bērna laulību apstiprina pats bērns dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim divu liecinieku klātbūtnē pēc tam, kad viņš(-a) sasniedzis pilngadību (Civilkodeksa 1633. panta 1. punkta a) apakšpunkts);
2. personas ar zināmu plānprātību vai pavadīta pieaugušā laulību apstiprina pati šī persona pēc tam, kad tiesa ir pārliecinājusies, ka šķēršļu cēloņi ir beiguši pastāvēt (Civilkodeksa 1633. panta 1. punkta b) apakšpunkts);
3. bigāmista pirmā laulība tiek atzīta par neesošu (Civilkodeksa 1633. panta 1. punkta c) apakšpunkts);
4. liecinieki nav bijuši klāt pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, dzimtsarakstu nodaļas ierēdņa atzītu iemeslu dēļ, ar nosacījumu, ka nav šaubu par laulības noslēgšanu (Civilkodeksa 1633. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jā, juridiskās palīdzības sistēma attiecas uz visām tiesām neatkarīgi no tiesvedības veida.

(2004. gada 29. jūlija Likums Nr. 34/2004 — Tiesību aktu un tiesu pieejamība).

Vairāk informācijas, lūdzu, skatiet faktu lapā “Juridiskā palīdzība”.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Jā. Šos lēmumus vienmēr var pārsūdzēt (Civilprocesa kodeksa 629. pants).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Ja attiecīgais nolēmums pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī, izņemot Dāniju (Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 31. apsvērums), tas tiek atzīts pārējās dalībvalstīs saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003.

Ja nolēmums pieņemts Dānijā, piemērojama ir īpašā procedūra ārvalsts sprieduma pārskatīšanai (Civilprocesa kodeksa 978. pants un turpmākie panti).

Tiesa, kuras piekritībā ir ārvalstu spriedumu pārskatīšana un apstiprināšana, ir apelācijas tiesa (tribunal da relação) tās personas dzīvesvietas apgabalā, pret kuru spriedums ir vērsts (Civilprocesa kodeksa 979. pants).

Šajā procedūrā kopā ar pieteikumu iesniedz dokumentu, kurā ietverts pārskatāmais nolēmums, un pretējā puse, kurai par to tiek paziņots, 15 dienās var iesniegt atbildi. Prasītājs var iesniegt atbildi 10 dienu laikā no paziņojuma par iebilduma iesniegšanu (Civilprocesa kodeksa 981. pants).

Kad puses ir iesniegušas savus procesuālos dokumentus un ir veikti pasākumi, ko uzskata par būtiskiem, lietas materiāli tiek nodoti pusēm un prokuroram izskatīšanai un apsvērumu sniegšanai, kas jāsniedz 15 dienu laikā (Civilprocesa likuma 982. panta 1. punkts).

Lai spriedumu varētu apstiprināt:

1. nedrīkst būt šaubu nedz par tā dokumenta autentiskumu, kurā ietverts spriedums, nedz par nolēmuma pamatotību;
2. spriedumam jābūt galīgam saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tas taisīts;
3. spriedumam jābūt taisītam ārvalsts tiesā, kuras jurisdikcija nav apstrīdēta saskaņā ar tiesību aktiem, un tas nedrīkst attiekties uz lietu, kas ir tikai Portugāles tiesu ekskluzīvā kompetencē;
4. nedrīkst būt iespēja izmantot lis alibi pendens vai res judicata aizstāvību, pamatojoties uz Portugāles tiesā izskatītu lietu, izņemot, ja tiesvedība vispirms ierosināta ārvalstu tiesā;
5. atbildētājam ir jābūt pienācīgi informētam saistībā ar prasību saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas izcelsmes tiesa, un procedūrā jābūt ievērotiem aizstāvības tiesību un vienlīdzīgas pušu aizsardzības principiem;
6. nolēmuma atzīšanas iznākums nedrīkst būt acīmredzamā pretrunā Portugāles starptautiskās sabiedriskās kārtības principiem.

(Civilprocesa kodeksa 980. pants).

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Ja attiecīgā puse nolemj iesniegt prasību par laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas atzīšanu vai laulības atzīšanas par neesošu atzīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju, pieteikumu iesniedz Ģimenes un bērnu lietu tiesai (Likuma par tiesu sistēmas organizāciju 122. pants). Tiesu, kurai ir teritoriālā piekritība, nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts iekšējiem tiesību aktiem, kurā tiek iesniegts pieteikums par atzīšanu.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Saskaņā ar valsts tiesību kolīziju normām laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās piemēro laulāto valsts vispārējos tiesību aktus. Ja laulātajiem ir dažādas pilsonības, piemēro viņu kopīgās mītnes valsts tiesību aktus. Ja tādas nav, piemēro tās valsts tiesības, ar kuru ģimene ir visciešāk saistīta (Civilkodeksa 52. panta 1. un 2. punkts).

Tomēr, ja laulības laikā piemērojamie tiesību akti tiek grozīti, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu var pamatot tikai ar faktu, kas bijis būtisks attiecīgajā laikā (Civilkodeksa 55. panta 2. punkts).

Kur meklēt piemērojamos tiesību aktus

Portugāles Civilkodekss

Portugāles Civilstāvokļa aktu reģistrācijas kodekss

Portugāles Civilprocesa kodekss

Procedūras, kas ir prokuratūras un dzimtsarakstu nodaļu kompetencē

Likumdošanas rīkojums Nr. 13/2018

Likums par tiesu sistēmas organizāciju

Tiesību aktu un tiesu pieejamība

Padomes Regula (EK) 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību

Nobeiguma piezīme

Šajā faktu lapā ietvertā informācija ir vispārīga un nav izsmeļoša. Tā nav saistoša kontaktpunktam, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās, tiesām vai jebkurām citām personām. Šī informācija neatbrīvo no pienākuma iepazīties ar spēkā esošajiem piemērojamajiem tiesību aktiem.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kokios yra santuokos nutraukimo sąlygos?

Laulības šķiršanu var panākt uz abpusējas vienošanās pamata (izmantojot tiesas, administratīvu vai notariālu procedūru). Ja nav abpusējas vienošanās, laulību var šķirt tiesa.

2 Kokie yra santuokos nutraukimo pagrindai?

Atbilstīgi Civilkodeksa 373. pantam laulības šķiršana iespējama šādos gadījumos:

• uz laulāto abpusējas vienošanās pamata;
• ja attiecības starp laulātajiem ir nopietni pasliktinājušās un laulības turpinājums vairs nav iespējams;
• pēc viena laulātā pieprasījuma pēc laulāto faktiskās šķirtības, kas ilgusi vismaz divus gadus;
• pēc tā laulātā pieprasījuma, kura veselības stāvoklis padara laulības turpinājumu neiespējamu.

3 Kokios yra santuokos nutraukimo teisinės pasekmės:

3.1 asmeniniams sutuoktinių santykiams (pvz., teisei rinktis pavardę),

• Vairs nepastāv laulātā statuss, un katrs no šķirtajiem laulātajiem var stāties jaunā laulībā.
• Izbeidzot laulību ar laulības šķiršanu, laulātie var vienoties paturēt laulības laikā pieņemtos uzvārdus. Ja vienošanās nav, tiesa pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut laulātajiem paturēt laulības laikā lietotos uzvārdus. Ja nav ne vienošanās, ne tiesas nolēmuma, katrs laulātais atgriežas uzvārdā, kas viņam(-ai) bija pirms laulībām.

3.2 sutuoktinių turto padalijimui,

Laulības šķiršanas rezultātā laulāto mantisko attiecību regulējums laulāto starpā beidz pastāvēt ar dienu, kurā iesniegts laulības šķiršanas pieteikums. Taču katrs no laulātajiem vai — laulības šķiršanas uz abpusējas vienošanās pamata gadījumā — abi laulātie kopīgi var lūgt, lai laulības šķiršanas tiesa pasludina, ka laulāto mantisko attiecību regulējums beidza pastāvēt dienā, kad iestājās laulāto faktiskā šķirtība.

Ja kopīpašuma regulējums beidzas, šķirot laulību, bijušie laulātie paliek par kopīgā īpašuma kopīpašniekiem līdz to attiecīgo īpašuma daļu noteikšanai.

Laulāto kopības izbeigšanas laikā katrs laulātais pārņem savu īpašumu, bet pēc tam tiek sadalīts kopīpašums un tiek nokārtoti parādi. Šajā nolūkā katra laulātā atbilstošā daļa tiek vispirms noteikta, vadoties pēc viņa(-as) ieguldījuma kopīpašuma iegādē un kopīgo saistību izpildē. Ja vien netiek pierādīts citādi, tiek prezumēts, ka laulāto ieguldījums bijis vienāds.

Neatkarīgi no uzturlīdzekļu došanas pienākuma starp bijušajiem laulātajiem un no kompensācijas piešķiršanas laulātais, kurš nav vainojams laulības šķiršanā un kurš laulības izbeigšanas rezultātā cieš materiālus zaudējumus, var pieprasīt, lai laulības šķiršanā vainojamais laulātais viņam(-ai) maksā kompensāciju. Ģimenes lietu tiesa izlemj šo pieprasījumu lēmumā par laulības šķiršanu.

Turklāt pēc laulības šķiršanas tiek zaudētas savstarpējās mantošanas tiesības.

3.3 sutuoktinių nepilnamečiams vaikams,

Tiklīdz ir izdots spriedums par laulības šķiršanu, ģimenes lietu tiesa lemj par attiecībām starp šķirtajiem vecākiem un nepilngadīgajiem bērniem. Parasti pēc laulības šķiršanas laulātajiem ir kopīga vecāku vara pār bērniem. Ģimenes lietu tiesa nosaka, ka nepilngadīgā bērna domicils ir tā vecāka mājas, kurās bērns parasti dzīvo, bet no bērna šķirtajam vecākam ir tiesības uz personiskiem kontaktiem ar bērnu. Tiesa nosaka katra vecāka ieguldījumu izdevumos, kas saistīti ar bērnu audzināšanu, izglītību, izglītošanu un arodmācībām.

Ja apstākļi mainās, ģimenes lietu tiesa var grozīt pasākumus saistībā ar šķirto vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz viņu nepilngadīgajiem bērniem, ja to pieprasa viens no vecākiem vai cits ģimenes loceklis, bērns, aizbildniecības iestāde, bērnu aizsardzības valsts iestāde vai prokurors.

3.4 pareigai suteikti išlaikymą kitam sutuoktiniui?

Laulības izbeigšanas rezultātā izbeidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums starp laulātajiem. Šķirtajam laulātajam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ja viņš(-a) atrodas finansiālās grūtībā tādas darbnespējas dēļ, kas radusies pirms laulības vai tās laikā, vai viena gada laikā pēc tās izbeigšanas (bet tikai, ja nespēju ir izraisījis ar laulību saistīts apstāklis).

Laulātais, kas sniedz pieteikumu par uzturlīdzekļiem, nevar pieprasīt arī kompensāciju. Ja laulība šķirta tikai tā laulātā vainas dēļ, kas ir atbildētājs, laulātais, kas ir prasītājs, var saņemt kompensāciju. Kompensāciju var piešķirt tikai, ja laulība ir ilgusi vismaz 20 gadus.

4 Ką praktikoje reiškia teisės terminas „gyvenimas skyrium (separacija)“?

Rumānijas tiesības neparedz “laulāto atšķiršanas” jēdzienu, paredzot tikai “laulāto faktiskās šķirtības” jēdzienu un tiesas ceļā veiktu īpašuma sadali. Šī ir situācija, kas jāpierāda tiesas priekšā. Ja laulāto faktiskā šķirtība ir ilgusi vismaz divus gadus, tas ir iemesls, lai tiesa šķirtu laulību.

5 Kokios yra gyvenimo skyrium (separacijos) nustatymo sąlygos?

6 Kokios yra gyvenimo skyrium (separacijos) nustatymo teisinės pasekmės?

7 Ką praktikoje reiškia terminas „santuokos pripažinimas negaliojančia“?

Laulība tiek atzīta par neesošu, ja ir pārkāpta kāda juridiska prasība attiecībā uz laulības līgumu. Laulību var atzīt par neesošu tikai ar tiesas lēmumu. Laulības atzīšanas par neesošu sekas attiecas gan uz pagātni, gan uz nākotni; tiek uzskatīts, ka laulība nav notikusi.

8 Kokios yra santuokos pripažinimo negaliojančia sąlygos?

Absolūts pamats laulības atzīšanai par neesošu ir šādu juridisko prasību, kas saistītas ar laulības līgumu, pārkāpumi:

• laulība noslēgta bez piekrišanas;
• laulība noslēgta starp viena dzimuma personām;
• laulību noslēgusi persona, kas jau sastāv citā laulībā;
• laulība noslēgta starp personām, kas ir radinieki taisnā līnijā vai sānlīnijā līdz ceturtajai pakāpei ieskaitot;
• laulību noslēgusi psihiski slima persona vai persona ar garīgiem traucējumiem;
• laulība noslēgta bez nākamo laulāto piekrišanas vai šāda piekrišana nav dota atbilstīgi juridiski noteiktajai kārtībai;
• laulību noslēdzis nepilngadīgais, kas jaunāks par 16 gadiem;
• laulība noslēgta citā nolūkā, nevis nolūkā veidot ģimeni.

Relatīvs pamats laulības atzīšanai par neesošu ir:

• ja to noslēdzis 16 gadus vecs nepilngadīgais uz ārsta slēdziena pamata, bet bez vecāka(-u), kas ir likumīgie aizbildņi, piekrišanas vai bez tās personas atļaujas, kam ir vecāku tiesības;
• ja piekrišanai ir trūkumi: kļūda (attiecībā uz otra laulātā fizisko identitāti), krāpšana vai vardarbība;
• ja to noslēgusi persona, kam īslaicīgi nav spriešanas spēju;
• ja laulību noslēdzis vecāks adoptētājs un viņa aizbildnībā esošs nepilngadīgais.

9 Kokios yra santuokos pripažinimo negaliojančia teisinės pasekmės?

Līdz galīga tiesas sprieduma izdošanai laulātais, kurš labticīgi stājies spēkā neesošā vai par neesošu atzītā laulībā, patur savu kā laulātā spēkā esošā laulībā statusu, un bijušo laulāto mantiskajām attiecībām pēc analoģijas tiek piemērotas normas, kas attiecas uz laulības šķiršanu.

Laulības spēkā neesamība neietekmē bērnus, kas joprojām saglabā savu laulībā dzimušu bērnu statusu. Ciktāl tas attiecas uz vecāku un bērnu savstarpējām tiesībām un pienākumiem, pēc analoģijas ir piemērojamas normas, kas attiecas uz laulības šķiršanu.

Tiesas lēmums, ar kuru laulība tiek atzīta par spēkā neesošu vai neesošu, ir īstenojams attiecībā pret trešām personām; attiecīgi tiek piemērotas normas par laulāto mantisko attiecību regulējuma formalitātēm, laulības līguma publisko raksturu un laulības līguma neizpildāmību.

Laulības spēkā neesamību nevar īstenot attiecībā pret trešo personu saistībā ar aktu, ko šī persona iepriekš noslēgusi ar vienu no laulātajiem, ja vien nav izpildītas likumā noteiktās informācijas izpaušanas formalitātes saistībā ar prasību par spēkā neesamības pasludināšanu, vai prasību par neesamības pasludināšanu vai arī trešā persona pirms akta noslēgšanas nav bijusi citādi informēta par laulības spēkā neesamības pamatu.

10 Ar yra alternatyvių neteisminių priemonių, kuriomis su santuokos nutraukimu susijusius klausimus būtų galima išspręsti nesikreipiant į teismą?

Mediācija ir fakultatīva pirms tiesas procesa uzsākšanas. Procesa laikā tiesas iestādēm ir pienākums informēt puses par mediācijas iespējamību un tās izmantošanas priekšrocībām.

Ar mediācijas palīdzību var atrisināt domstarpības starp laulātajiem par vecāku tiesību īstenošanu, bērnu domicila noteikšanu, vecāku ieguldījumu bērna uzturlīdzekļu nodrošināšanā Mediators nodrošina, ka mediācijas rezultāts nebūs pretrunā ar bērna labākajām interesēm, mudina vecākus galveno uzmanību pievērst bērna vajadzībām un uzņemties vecāku atbildību, lai nodrošinātu, ka laulāto faktiskā šķirtība vai laulības šķiršana nelabvēlīgi neietekmē bērna audzināšanu un attīstību.

Mediācijas līgumam, kurā ietverta pušu vienošanās par vecāku tiesību īstenošanu, vecāku ieguldījumu bērnu uzturlīdzekļu nodrošināšanā un bērnu domicila noteikšanu, nepieciešama tiesas atļauja; tiesai ir pienākums pārliecināties, vai līgums atbilst bērna interesēm.

Ja laulātie piekrīt laulības šķiršanai un viņiem nav laulībā vai ārlaulībā dzimušu vai adoptētu nepilngadīgu bērnu, dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai notārs laulības noslēgšanas vietā vai vietā, kur bija reģistrēts laulāto pēdējais kopīgais domicils, var pasludināt, ka laulība izbeidzama uz laulāto vienošanās pamata, un izsniegt viņiem laulības šķiršanas apliecību.

Laulības šķiršanu uz laulāto vienošanās pamata notārs var pasludināt arī tad, ja ir laulībā vai ārlaulībā dzimuši vai adoptēti nepilngadīgi bērni, ja laulātie vienojas par visiem aspektiem saistībā ar uzvārdu, vecāku varas īstenošanu, bērnu domicila noteikšanu, personisko attiecību uzturēšanu un vecāku ieguldījuma noteikšanu saistībā ar izdevumiem, kas attiecas uz bērnu audzināšanu, izglītību, izglītošanu un arodmācībām.

11 Kur turėčiau pateikti prašymą (skundą) nutraukti santuoką, nustatyti gyvenimą skyrium (separaciją) arba santuoką pripažinti negaliojančia? Kokių formos reikalavimų reikia laikytis ir kokius dokumentus turėčiau pridėti prie prašymo?

Laulības šķiršanas pieteikums ir jāiesniedz rajona tiesā (judecătoria).

Teritoriālā piekritība ir rajona tiesai vietā, kur atrodas laulāto pēdējais kopīgais mājoklis. Ja laulātajiem nebija kopīga mājokļa vai ja neviens no laulātajiem vairs nedzīvo vietā, kur atradās viņu pēdējais kopīgais mājoklis, pieteikums iesniedzams tiesā, kurai ir jurisdikcija pār atbildētāja mājvietas atrašanās vietu. Taču, ja atbildētājam nav domicila Rumānijā un Rumānijas tiesām ir starptautiska jurisdikcija, pieteikums iesniedzams tiesā, kurai ir jurisdikcija pieteikuma iesniedzēja mājvietas atrašanās vietā. Ja ne pieteikuma iesniedzējam, ne atbildētājam nav domicila Rumānijā, puses var vienoties iesniegt laulības šķiršanas pieteikumu jebkurā Rumānijas tiesā. Ja šādas vienošanās nav, laulības šķiršanas pieteikums iesniedzams 5. sektora rajona tiesai Bukarestē.

Laulības šķiršanas pieteikumā līdztekus pavēstē ietvertajai informācijai jānorāda nepilngadīgo bērnu vārdi un uzvārdi. Lūgumam jāpievieno laulības apliecība, nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecību kopijas un, kur tas ir piemēroti, laulāto vienošanās pēc mediācijas.

Ja laulības šķiršanas pieteikuma pamatā ir pušu vienošanās, tam jābūt abu laulāto vai kopīga pilnvarotā pārstāvja, kas pilnvarots ar īpašu autentificētu pilnvaru, parakstītam. Ja pilnvarotais pārstāvis ir jurists, viņam(-ai) ir jāapliecina laulāto paraksti atbilstīgi likumam.

Pirmās instances tiesās pusēm jāierodas personiski, ja vien kāds no laulātajiem neizcieš brīvības atņemšanas sodu; ja vien nevar ierasties nopietnas slimības dēļ; ja vien tiesa nav izdevusi priekšrakstu attiecībā uz šo laulāto; ja vien viņa(-as) deklarētā dzīvesvieta neatrodas ārvalstīs vai ja nav citas situācijas, kas viņam(-ai) neļauj ierasties personiski; šādās situācijās attiecīgo personu var pārstāvēt jurists, pilnvarots pārstāvis vai, ja tas ir piemēroti, aizbildnis vai reģistrēts pārstāvis (aizgādnis). Ja līdz dienai, kad notiek izskatīšana pirmās instances tiesā, pieteikuma iesniedzējs atrodas nepamatotā prombūtnē un ierodas tikai atbildētājs, pieteikums noraidāms kā nepamatots.

Laulības šķiršanas tiesai (pat ja laulības šķiršanas pieteikumā tai nav lūgts to darīt) jāpieņem lēmums par vecāku varas īstenošanu, vecāku ieguldījumu izdevumos, kas saistīti ar bērnu audzināšanu un izglītību, bērnu domicilu un vecāku tiesībām uz personiskām attiecībām ar bērniem.

Pieteikumu par laulības atzīšanu par spēkā neesošu absolūta pamata dēļ var iesniegt jebkura ieinteresētā puse. Pieteikums par laulības atzīšanu par neesošu ir personisks pēc dabas un to nevar nodot mantiniekiem. Taču, ja pieteikumu iesniedzis viens no laulātajiem, to var turpināt jebkurš no viņa(-as) mantiniekiem.

12 Ar galima gauti teisinę pagalbą proceso išlaidoms padengti?

Juridisku palīdzību var saņemt, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 51/2008 par juridisku palīdzību civillietās, kas ar grozījumiem un papildinājumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 193/2008; ar turpmākiem grozījumiem.

Juridisku palīdzību var nodrošināt, atsevišķi vai kumulatīvi, kā jurista palīdzību, eksperta, tulkotāja vai tulka honorāra maksājumu, tiesu izpildītāja honorāra maksājumu un, runājot par izņēmumiem, kā juridisko izmaksu atlaides, apmaksu pa daļām vai atlikšanu.

Lai personas būtu tiesīgas saņemt pilnu juridisko palīdzību, to mēneša neto vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jābūt mazākiem par RON 300 pēdējos divos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas. Ja ienākumi ir mazāki par RON 600, piešķirtais juridiskās palīdzības apjoms ir 50 %. Juridisko palīdzību proporcionāli pieteikuma iesniedzēja vajadzībām var piešķirt arī citās situācijās, kad procesa atsevišķās vai aplēstās izmaksas var ierobežot tiesas efektīvu pieejamību, piemēram, tāpēc ka ir atšķirīgas dzīvošanas izmaksas pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas valstī un Rumānijā.

13 Ar galima apskųsti teismo sprendimą dėl santuokos nutraukimo, gyvenimo skyrium (separacijos) nustatymo arba santuokos pripažinimo negaliojančia?

Jaunajā Civilprocesa kodeksā paredzētais lēmuma pārsūdzības periods ir 30 dienas pēc lēmuma paziņošanas.

14 Ką turėčiau daryti, kad kitos valstybės narės teismo priimtas sprendimas dėl santuokos nutraukimo, gyvenimo skyrium ar santuokos pripažinimo negaliojančia būtų pripažintas šioje valstybėje narėje?

Piemērojamais tiesību akts saistībā ar spriedumu par laulības šķiršanu ir Regula (EK) Nr. 2201/2003. Pieteikums iesniedzams tiesā, kurai ir jurisdikcija atbildētāja domicilā vai dzīvesvietā Rumānijā. Ja atbildētājam nav zināmas dzīvesvietas, pieteikums iesniedzams tiesā, kurai ir jurisdikcija pieteikuma iesniedzēja domicilā vai dzīvesvietā.

15 Į kurį teismą reikėtų kreiptis, siekiant užginčyti kitos valstybės narės teismo priimtą sprendimą dėl santuokos nutraukimo, gyvenimo skyrium ar santuokos pripažinimo negaliojančia? Kokia tvarka taikoma šiais atvejais?

Lēmumu par atzīšanu var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu apelācijas tiesā, kam ir teritoriāla jurisdikcija, vai iesniedzot apelāciju Kasācijas un tiesiskuma augstajā tiesā.

16 Kokios valstybės teisė taikoma santuokos nutraukimo bylose kai sutuoktiniai negyvena šioje valstybėje narėje arba jų pilietybės skiriasi?

Lai noteiktu tiesības, kas piemērojamas starptautisko privāto tiesību attiecībām, Rumānijas tiesa piemēros vai nu Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, vai Civilkodeksa 2597. pantu un turpmākos pantus.

Laulātie var izvēlēties tās valsts tiesības, kurā atrodas viņu parastais kopīgais domicils vai kurā atradās viņu pēdējā parastā kopīgā dzīvesvieta (ja vismaz viens no viņiem tur dzīvo dienā, kad notiek vienošanās par piemērojamo tiesību izvēli); tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir viens no laulātajiem; tās valsts tiesības, kur laulātie dzīvojuši vismaz trīs gadus; vai Rumānijas tiesības.

Ja laulātie nav izdarījuši izvēli, piemērojamās tiesības ir tās valsts tiesības, kurā atrodas viņu parastais kopīgais domicils, vai, ja tādas nav, tās valsts tiesības, kurā atradās laulāto pēdējais parastais kopīgais domicils (ja vismaz vienam laulātajam parastais domicils joprojām atrodas šajā valstī dienā, kad tiek iesniegts laulības šķiršanas pieteikums); ja vienam laulātajam nav parastā domicila, piemērojamas tās valsts tiesības, kuras pilsoņi abi laulātie bija laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas dienā; vai, ja laulātajiem ir atšķirīgas pilsonības, tās valsts tiesības, kurā viņiem pēdējo reizi bija kopīga pilsonība (ja vismaz viens no viņiem joprojām ir šīs valsts pilsonis laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas dienā). Visās citās situācijās piemērojamas Rumānijas tiesības.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Slovēnijas tiesību akti atzīst:

1. laulības šķiršanu, pamatojoties uz abu laulāto vienošanos,
2. laulības šķiršanu, pamatojoties uz vienošanos pie notāra, un
3. laulības šķiršanu, pamatojoties uz priekšlikumu (bezstrīdus procedūra).

a) Ja laulība tiek šķirta, pamatojoties uz laulāto vienošanos, tiesa šķir laulību saskaņā ar Ģimenes kodeksa (Družinski zakonik) 96. pantu, ja vien laulātie ir vienojušies par viņu kopīgo bērnu aprūpi, audzināšanu un iztikas līdzekļiem un par bērnu saskarsmi ar vecākiem saskaņā ar Ģimenes kodeksa noteikumiem un ja viņi izpildāma notariālā ieraksta veidā ir iesnieguši vienošanos par sava kopīpašuma sadalīšanu, par to, kuram no viņiem paliek viņu dzīvoklis vai kurš kļūst par tā īrnieku, kā arī par tā laulātā uzturēšanu, kuram nav iztikas līdzekļu un kurš ir bezdarbnieks ne savas vainas dēļ.

Pirms tiesa šķir laulību, ir jānoskaidro, vai starp laulātajiem panāktā vienošanās nodrošina viņu kopīgo bērnu aprūpi, audzināšanu un iztikas līdzekļus un saskarsmi ar bērniem un vecākiem saskaņā ar bērnu tiesībām. Ja tiesa konstatē, ka vienošanās nav bērnu interesēs, tā noraida priekšlikumu izbeigt laulību pēc abpusējas vienošanās.

b) Ja laulātie, kam nav kopīgu bērnu, pār kuriem viņi īsteno vecāku atbildību, vēlas šķirt laulību un vienojas par sava kopīpašuma sadalīšanu, par to, kuram no viņiem paliek viņu dzīvoklis vai kurš kļūst par tā īrnieku, un par tā laulātā uzturēšanu, kuram nav iztikas līdzekļu un kurš ir bezdarbnieks ne savas vainas dēļ, viņi lūdz notāram sagatavot notariālu ierakstu par viņu vienošanos izbeigt laulību. Laulība tiek izbeigta notariālā ieraksta parakstīšanas brīdī. Ieraksts ir juridiskais pamats laulības šķiršanas reģistrēšanai civilstāvokļa aktu reģistrā. Notārs nosūta ierakstu administratīvajai vienībai, kas ieraksta laulības šķiršanu civilstāvokļa aktu reģistrā, astoņu dienu laikā no vienošanās parakstīšanas pie notāra (Ģimenes kodeksa 97. pants).

c) Ja laulība kādu iemeslu dēļ ir kļuvusi “nepanesama”, jebkurš laulātais var pieprasīt laulības šķiršanu. Ja tiesa šķir laulību, pamatojoties uz iepriekšējo punktu, tā arī lemj par laulāto kopīgo bērnu aprūpi, audzināšanu un iztikas līdzekļiem un par viņu saskarsmi ar vecākiem saskaņā ar kodeksu. Pirms tiesa pieņem lēmumu saskaņā ar iepriekšējo punktu, tai jānoskaidro, kā vislabāk apmierināt bērna intereses (Ģimenes kodeksa 98. pants).

Pirms prasības celšanas vai priekšlikuma iesniegšanas par laulības šķiršanu laulātie apmeklē iepriekšējas konsultācijas sociālo pakalpojumu centrā (center za socialno delo), izņemot, ja:

• viņiem nav kopīgu bērnu, pār kuriem viņi īsteno vecāku atbildību;
• vienam no laulātajiem ir ierobežota rīcībspēja viņa garīgās veselības dēļ;
• nav zināma viena no laulātajiem dzīvesvieta vai atrašanās vieta;
• viens laulātais vai abi laulātie dzīvo ārvalstīs.

Iepriekšēju konsultāciju mērķis ir palīdzēt laulātajiem tikt skaidrībā par to, vai viņu attiecības ir izirušas tiktāl, ka laulība ir kļuvusi nepanesama vismaz vienam no viņiem, vai arī ir iespējams laulību glābt. Laulātie iepriekšējas konsultācijas apmeklē personīgi bez pārstāvju klātbūtnes (Ģimenes kodeksa 200. pants).

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Ģimenes kodekss atzīst tikai vienu laulības šķiršanas pamatu — laulība ir kļuvusi nepanesama. Tas nozīmē, ka laulība ir izirusi tik pamatīgi un neatgriezeniski, ka to vairs nevar glābt. Laulību uzskata par “nepanesamu”, ja laulāto attiecības ir izirušas ne tikai uz laiku, bet pamatīgi un neatgriezeniski nopietnu iemeslu dēļ. To, vai laulība ir nepanesama, novērtē atbilstoši situācijai uzklausīšanas laikā, ņemot vērā visus apstākļus, kuru rezultātā radusies esošā situācija. Tiesa arī konstatē, ka laulība ir nepanesama, ja otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai.

Laulību var izbeigt pēc viena laulātā lūguma, un nav paredzēta prasība, ka laulībai jābūt nepanesamai abiem laulātajiem.

Netiek skatīts jautājums par vainu tajā, ka laulība kļuvusi nepanesama, un tiesa to nekonstatē tiesas procesā. Laulību var arī izbeigt pēc tā laulātā lūguma, kurš ir atbildīgs par to, ka laulība kļuvusi nepanesama.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

Laulības šķiršanas tiesiskās sekas sīkāk izklāstītas turpmāk.

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulātais, kurš laulājoties ir mainījis uzvārdu, viena gada laikā no galīgā sprieduma par laulības šķiršanu vai sprieduma par laulības izbeigšanu vai viena gada laikā no notariālā akta vai cita līdzvērtīga dokumenta par laulības šķiršanu pēc vienošanās parakstīšanas iesniedz paziņojumu kompetentajai iestādei, norādot, ka viņš(-a) vēlas atjaunot uzvārdu, kāds viņam(-ai) bija pirms laulības noslēgšanas. Šādu paziņojumu var iesniegt tikai persona, kura vēlāk nav mainījusi uzvārdu laulības laikā (Likuma par personas vārdu (Zakon o osebnem imenu) 17. pants). Uzvārda maiņa ir administratīvs jautājums, kuru izlemj nevis tiesa, bet administratīva struktūra.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Ja laulātie ir noslēguši vienošanos par viņu laulāto mantisko attiecību regulējumu, kopīpašuma sadalē pastāv juridisks pieņēmums, ka laulātajiem kopīpašums pieder vienādās daļās, tomēr laulātais, kurš uzskata, ka tiks nostādīts neizdevīgā situācijā, sadalot īpašumu vienādās daļās, var pieprasīt, lai viņa daļu nosaka samērīgi ieguldījumam kopīpašumā. Maznozīmīgas atšķirības katra laulātā ieguldījumā laulāto mantā neņem vērā. Tiesa ņem vērā visus lietas apstākļus, jo īpaši katra laulātā ienākumus, viena laulātā sniegto palīdzību otram, bērnu aprūpi un audzināšanu, mājas darbu veikšanu, mājokļa un ģimenes uzturēšanu, īpašuma uzturēšanu un citas darba un dalības formas kopīpašumā pārvaldīšanā, uzturēšanā un palielināšanā (Ģimenes kodeksa 74. pants).

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

BĒRNU APRŪPE UN AUDZINĀŠANA

Vecākiem, kuri nedzīvo kopā vai kuri plāno dzīvot atsevišķi, ir jāvienojas par bērnu audzināšanu un aprūpi, ievērojot bērnu intereses. Viņi var vienoties, ka abi aprūpēs un audzinās bērnus, ka visi bērni tiks nodoti viena vecāka aprūpē un audzināšanā vai ka daži no bērniem tiks uzticēti vienam vecākam, bet pārējie — otram vecākam. Ja vecāki paši par šo jautājumu vienoties nespēj, sociālo pakalpojumu centrs palīdz to izdarīt. Vecāki var arī pieprasīt mediāciju.

Ja vecāki vienojas par bērnu aprūpi un audzināšanu, viņi var ierosināt parakstīt tiesas izlīgumu. Ja tiesa konstatē, ka vienošanās nav bērnu interesēs, tā noraida šo ierosinājumu.

Ja pat ar sociālo pakalpojumu centra palīdzību vecāki nespēj vienoties par bērnu audzināšanu un aprūpi, tiesa pēc viena vai abu vecāku, bērna aizbildņa, bērna, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ja vien bērns apzinās savas darbības nozīmi un juridiskās sekas, vai sociālo pakalpojumu centra pieprasījuma izlemj šādi:

• ka vecāki saglabā kopīgu atbildību par bērnu aprūpi un audzināšanu;
• ka visi bērni tiks nodoti viena vecāka aprūpē un audzināšanā;
• ka daži no bērniem tiks uzticēti vienam vecākam un pārējie bērni — otram vecākam,
• un tā var arī ex officio un saskaņā ar Ģimenes kodeksa noteikumiem izlemt par visiem pasākumiem bērnu interešu aizsardzībai.

Pieņemot lēmumu par aprūpi un audzināšanu, tiesa ņem vērā arī bērna viedokli, ja to pauž pats bērns vai persona, kurai viņš uzticas un kuru pats bērns ir izvēlējies, ar nosacījumu, ka bērns izprot sava viedokļa nozīmīgumu un sekas. Pieņemot lēmumu par aprūpi un audzināšanu bērna interesēs, tiesa ņem vērā sociālo pakalpojumu centra viedokli, ko tā iegūst saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē bezstrīdus civilprocesu (Ģimenes kodeksa 138. un 143. pants, Bezstrīdus civilprocesa likuma (Zakon o nepravdnem postopku) 102. pants).

SASKARSME

Bērnam ir tiesības uz saskarsmi ar abiem vecākiem, un otrādi. Saskarsmē jānodrošina, ka tiek ievērotas bērna intereses. Vecākam, kuram uzticēta bērna aprūpe un audzināšana, vai citai persona, pie kuras bērns dzīvo, jāatturas no tādas rīcības, kas traucē vai liedz uzturēt saskarsmi, un jācenšas mudināt bērnu ieņemt piemērotu attieksmi attiecībā uz saskarsmi ar otru vecāku vai vecākiem. Vecākam, kuram ir saskarsme ar bērnu, ir jāatturas no tādas rīcības, kas traucē saskarsmei un bērna aprūpei un audzināšanai.

Vecāki, kuri nedzīvo kopā vai kuri plāno dzīvot šķirti, vienojas par saskarsmi. Ja vecāki paši par šo jautājumu vienoties nespēj, sociālo pakalpojumu centrs palīdz to izdarīt. Vecāki var arī pieprasīt mediāciju. Ja vecāki vienojas par saskarsmi, viņi var ierosināt parakstīt tiesas izlīgumu. Ja tiesa konstatē, ka minētā vienošanās nav bērna interesēs, tā noraida šo ierosinājumu. Ja vecāki nespēj vienoties par saskarsmi, jautājumu izlemj tiesa.

Tiesvedību, kurā izlemj par saskarsmi, un tiesvedību, lai grozītu lēmumu, kas regulē šo jautājumu, uzsāk, ja to ierosina viens vai abi vecāki, bērna aizbildnis, bērns, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ja vien viņš izprot savas darbības nozīmi un juridiskās sekas, vai sociālo pakalpojumu centrs.

Ja laulība tiek šķirta, pamatojoties uz laulāto vienošanos, laulātiem pie vienošanās par laulības šķiršanu ir jāpievieno arī vienošanās par saskarsmi, ko tiesa ieraksta lēmumā par laulības šķiršanu pēc vienošanās, un priekšlikumam jāpievieno izziņas par iepriekšēju konsultāciju apmeklēšanu. Ja tiesa apmierina priekšlikumu par laulības šķiršanu, priekšlikumu atzīt laulību par neesošu vai priekšlikumu konstatēt laulības neesību, tā arī lemj par saskarsmi starp laulātajiem un viņu kopīgajiem bērniem.

Par saskarsmi izlemj pirmajā instancē rajona tiesa (okrožna sodišča) bezstrīdus procedūrā.

Pieņemot lēmumu par saskarsmi, vissvarīgākās ir bērna intereses — nevar uzskatīt, ka saskarsme ir bērna interesēs, ja tā rada psiholoģisku spiedienu uz bērnu vai apdraud bērna fizisko vai garīgo attīstību;

bērnam ir tiesības arī uz saskarsmi ar citām personām, kuras ietilpst ģimenes attiecībās un kurām ir cieša personīgā saikne ar bērnu (piemēram, ar bērna vecvecākiem un (pus-)brāļiem vai (pus‑)māsām).

Tiesa var liegt vai ierobežot tiesības uz saskarsmi saskaņā ar Ģimenes kodeksa 173. pantu.

Ja vecāks, pie kura bērns dzīvo, traucē saskarsmei starp bērnu un otru vecāku, un saskarsmi nevar nodrošināt pat ar sociālo pakalpojumu centra specializētu palīdzību, tiesa pēc otra vecāka priekšlikuma var izlemt atņemt aizgādības tiesības vecākam, kurš traucē saskarsmei, un uzticēt bērnu otram vecākam, ja tiesa uzskata, ka otrs vecāks nodrošinās saskarsmi un ja tas ir vienīgais veids, kā var aizsargāt bērna intereses. Tiesa pieņem jaunu lēmumu par saskarsmi ar vecākiem, ja tas ir vajadzīgs apstākļu izmaiņu dēļ un ja tas ir bērna interesēs.

Pieņemot lēmumu par aprūpi un audzināšanu, tiesa ņem vērā arī bērna viedokli, ja to pauž pats bērns vai persona, kurai viņš uzticas un kuru pats bērns ir izvēlējies, ar nosacījumu, ka bērns izprot sava viedokļa nozīmīgumu un sekas.

Pieņemot lēmumu par saskarsmi bērna interesēs, tiesa ņem vērā sociālo pakalpojumu centra viedokli, ko tā iegūst saskaņā ar to tiesību aktu noteikumiem, kuri reglamentē bezstrīdus civilprocesu (Ģimenes kodeksa 141., 142. un 143. pants, Bezstrīdus civilprocesa likuma 102. pants).

Laulāto un bērnu UZTURĒŠANA

Laulātie var piekrist parakstīt tiesas izlīgumu par bērnu uzturēšanu. Ja vienošanās nav bērna interesēs, tiesa noraida šo priekšlikumu (Ģimenes kodeksa 191. pants).

Ja laulātie nav vienojušies paši vai ar sociālo pakalpojumu centra palīdzību, viņi var lūgt šo jautājumu izlemt tiesai. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesai ir jāprasa sociālo pakalpojumu centra viedoklis un jāņem vērā arī bērna viedoklis, ja viņš to ir izteicis un izprot tā nozīmīgumu un sekas (Ģimenes kodeksa 140. un 143. pants).

Vecākiem ir pienākums uzturēt savus bērnus līdz pilngadības sasniegšanai, kas nozīmē, ka viņi atbilstoši savām iespējām nodrošina bērna attīstībai nepieciešamos dzīves apstākļus.

Vecākiem ir arī pienākums uzturēt bērnu, kurš uzņemts vidējās izglītības iestādē pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņš apgūst parasto izglītību un nav nodarbināts un ja viņš nav reģistrēts kā bezdarbnieks, t. i., līdz brīdim, kad viņš pirmo reizi iegūst vidējo vai augstāka līmeņa vispārējo vai profesionālo izglītību, ko var iegūt saskaņā ar noteikumiem par vidējo izglītību. Uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums beidz pastāvēt, kad bērns sasniedz 26 gadu vecumu.

Vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu, kurš uzņemts augstākās tehniskās izglītības iestādē, ja viņš apgūst parasto izglītību un nav nodarbināts un ja viņš nav reģistrēts kā bezdarbnieks, t. i., līdz brīdim, kad viņš pirmo reizi iegūst augstāko tehnisko izglītību saskaņā ar to tiesību aktu noteikumiem, kuri reglamentē augstāko tehnisko izglītību. Vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu, kurš uzņemts augstākās izglītības iestādē, ja viņš apgūst parasto izglītību un nav nodarbināts un ja viņš nav reģistrēts kā bezdarbnieks, t. i., līdz brīdim, kad viņš pirmo reizi pabeidz pirmsdiploma vai maģistra programmu vai integrētu maģistra programmu saskaņā ar to tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē augstāko izglītību. Ja studiju programma, ko apmeklē bērns, ilgst vairāk nekā četrus gadus, uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu pagarina par laiku, par kādu studiju programma pārsniedz šos četrus gadus. Uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums beidz pastāvēt, kad bērns sasniedz 26 gadu vecumu. (Ģimenes kodeksa 183. pants).

Uzturlīdzekļi tiek piešķirti, ņemot vērā prasītāja vajadzības un tās personas materiālās un peļņas gūšanas spējas, kurai ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus. Piešķirot bērnam uzturlīdzekļus, tiesai ir pienākums ņemt vērā bērna intereses, lai uzturlīdzekļi būtu pietiekami labvēlīgas bērna fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanai. Uzturlīdzekļiem ir jāaptver bērna dzīvošanas izmaksas, jo īpaši pajumtes, pārtikas, apģērba, apavu, aprūpes un aizsardzības, izglītības, mācību, atpūtas, izklaides un citu īpašu vajadzību izmaksas. Uzturlīdzekļu apmērs tiek koriģēts reizi gadā saskaņā ar patēriņa cenu indeksu Slovēnijā (Ģimenes kodeksa 189., 190. un 198. pants).

Laulātajam vai neprecētajam partnerim ir pienākums atbalstīt sava partnera nepilngadīgo bērnu, kurš dzīvo pie viņa, ja viens no vecākiem nav spējīgs atbalstīt bērnu.

Šis laulātā vai neprecētā partnera pienākums izbeidzas, kad beidzas viņa laulība vai nereģistrētās partnerattiecības ar bērna tēvu vai māti, izņemot, ja laulība vai nereģistrētās partnerattiecības izbeidzas bērna mātes vai tēva nāves dēļ. Šādā gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam vai neprecētajam partnerim ir pienākums atbalstīt viņa mirušā laulātā vai neprecētā partnera bērnu tikai tad, ja viņš ir dzīvojis kopā ar bērnu laulības vai nereģistrēto partnerattiecību izbeigšanas laikā (Ģimenes kodeksa 187. pants).

Bērnam, kurš sasniedzis pilngadību, ir pienākums atbalstīt savus vecākus, ja viņiem nav pietiekamu uzturlīdzekļu un viņi nespēj tos iegūt, taču tikai tik ilgi, cik ilgi vecāki viņu atbalstījuši. Bērnam, kurš sasniedzis pilngadību, nav pienākuma atbalstīt vecāku, kurš nepamatotu iemeslu dēļ nav pildījis savus uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumus pret bērnu (Ģimenes kodeksa 185. pants).

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Laulātajam, kuram nav iztikas līdzekļu un kurš ir bezdarbnieks ne savas vainas dēļ, ir tiesības pieprasīt uzturlīdzekļus no otra laulātā laulības šķiršanas tiesvedībā, kā arī iesniedzot īpašu pieteikumu viena gada laikā no laulības galīgās izbeigšanas. Uzturlīdzekļus var pieprasīt tikai tad, ja nosacījumi uzturēšanai pastāvēja laulības šķiršanas laikā un joprojām pastāv brīdī, kad laulātais pieprasa uzturlīdzekļus (Ģimenes kodeksa 100. pants).

Laulātie var vienoties par uzturlīdzekļiem laulības šķiršanas gadījumā, noslēdzot vienošanos par uzturlīdzekļiem izpildāma notariāla ieraksta formā laulības noslēgšanas brīdī, laulības laikā vai šķirot laulību (Ģimenes kodeksa 101. pants).

Uzturlīdzekļi tiek piešķirti atbilstoši prasītāja vajadzībām un uzturlīdzekļus maksājošās personas iespējām. Tie tiek noteikti kā ikmēneša summa, nosakot to iepriekš, un var tikt pieprasīti no brīža, kad ir iesniegta prasība par uzturlīdzekļiem. Izņēmuma gadījumos uzturlīdzekļus var samaksāt kā vienreizēju summu vai citādi, ja to pamato īpaši iemesli. Tomēr šādi noteikti uzturlīdzekļi nedrīkst nostādīt prasītāju ievērojami sliktākā situācijā nekā tā, kādā viņš atrastos, ja uzturlīdzekļi tiktu maksāti avansā kā ikmēneša summa, un nedrīkst radīt pārmērīgu slogu personai, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus (Ģimenes kodeksa 104. pants).

Tiesa noraida prasību par uzturlīdzekļiem, ja maksāt uzturlīdzekļus laulātajam, kurš tos pieprasa, būtu netaisnīgi pret otru laulāto, ņemot vērā iemeslus, kuru rezultātā laulība ir kļuvusi nepanesama, vai ja laulātais, kurš tos pieprasa, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru laulāto vai viņa bērniem vai vecākiem pirms laulības šķiršanas tiesvedības, tās laikā vai pēc laulības šķiršanas (Ģimenes kodeksa 100. pants).

Starp šķirtiem laulātajiem nav uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma, ja uzturlīdzekļu maksāšana apdraudētu viņu spēju uzturēt pašiem sevi vai nepilngadīgos, kurus viņiem ir pienākums uzturēt saskaņā ar Ģimenes kodeksu (Ģimenes kodeksa 105. pants).

Uzturlīdzekļu apmērs tiek koriģēts reizi gadā atbilstoši patēriņa cenu indeksam Slovēnijā (Ģimenes kodeksa 107. pants).

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

“Kopdzīves savienība” (življenjska skupnost) ir būtisks laulības elements (Ģimenes kodeksa 3. pants). Kopdzīves savienības izbeigšana (prenehanje življenjske skupnosti) jeb laulāto atšķiršana nozīmē to, ka pilnībā beidz pastāvēt būtiskie elementi starp laulātajiem pastāvošajās savstarpējās attiecībās. Kad kopdzīves savienība beidzas, beidzas ekonomiskā savienība un intīmās un emocionālās saites starp laulātajiem, kā arī, iespējams, kopējā mājsaimniecība utt.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Tiesību akti neprecizē nosacījumus laulāto atšķiršanai. Tiesa lemj par laulāto atšķiršanu katrā individuālajā procesā atsevišķi, ņemot vērā apstākļus un izskatāmās lietas īpašās iezīmes.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanai nav ietekmes uz laulības esību — tādējādi tas nozīmē, ka tiek izbeigta tikai kopdzīves savienība, bet ne laulība. Lai izbeigtu laulību, jāiesniedz priekšlikums laulības šķiršanai pēc abpusējas vienošanās, pieprasījums notāram sagatavot notariālu ierakstu par vienošanos šķirt laulību vai laulības šķiršanas priekšlikums (sk. 1. punktu). Laulātais, kuram nav iztikas līdzekļu, var pieprasīt uzturlīdzekļus no otra laulātā laulības šķiršanas tiesvedībā, kā arī iesniedzot īpašu pieteikumu viena gada laikā no laulības galīgās izbeigšanas.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka laikā, kad laulība tika noslēgta, nepastāvēja tiesību aktos paredzētie nosacījumi, kam jābūt izpildītiem, lai laulību uzskatītu par spēkā esošu (piemēram, laulība noslēgta ne no brīvas gribas, piekrišana tai dota piespiedu kārtā vai kļūdas pēc, laulība nav noslēgta saskaņā ar noteikto procedūru, laulību noslēdzis nepilngadīgais, persona ar ierobežotu rīcībspēju viņas garīgās veselības dēļ vai persona ar uz laiku ierobežotu rīcībspēju viņas garīgās veselības dēļ. Laulības juridiskās sekas zaudē spēku dienā, kad tā tiek atzīta par neesošu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība nezaudē spēku ipso iure, bet tā ir jāatceļ ar lēmumu.

Prasību atzīt laulību par neesošu var iesniegt laulātie vai jebkurš, kurš ir likumīgi ieinteresēts laulības atzīšanā par neesošu, t. i., ja laulību noslēdzis nepilngadīgais vai persona ar ierobežotu rīcībspēju viņas garīgās veselības dēļ, ja nav bijusi izbeigta iepriekšējā laulība, ja laulība noslēgta starp radiniekiem, ja kāds no laulātajiem nav bijis klāt laulības noslēgšanas brīdī vai ja laulība netika noslēgta ar mērķi uzturēt kopīgu mājsaimniecību. Arī valsts prokurors var iesniegt prasību, pamatojoties uz iepriekš minētajiem iemesliem un gadījumā, ja laulība noslēgta starp adoptētāju un adoptētu bērnu.

Viens vai otrs laulātais var iesniegt prasību atzīt laulību par neesošu, ja garīgās nekompetences cēlonis vairs nepastāv.

Likumā nav noteikts, cik ilgā laikā ir jāizmanto tiesības pieprasīt laulības atzīšanu par neesošu (Ģimenes kodeksa 48. pants).

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Tiesiskās sekas laulības atzīšanai par neesošu ir spēkā no dienas, kad spriedums, ar kuru laulību atzīst par spēkā nesošu, kļūst galīgs. Laulības atzīšanas par neesošu gadījumā attiecībā uz mantiskajām attiecībām un dāvinājumiem starp laulātajiem piemēro noteikumus, kas piemērojami laulības šķiršanas tiesvedībai (Ģimenes kodeksa 54. un 55. pants).

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Likums par mediāciju civillietās un komerclietās (Zakon o mediaciji v civilnih in gospodarskih zadevah), kas stājās spēkā 2008. gada jūnijā, reglamentē mediāciju strīdos, kas saistīti ar civiltiesību, komerctiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu mantisko tiesību attiecībām saistībā ar prasībām, kuras puses var brīvi aizstāvēt un par kurām var vienoties, ja attiecībā uz kādu no šiem strīdu veidiem atsevišķi tiesību akti nenosaka citādi. Laulību nevar izbeigt bez tiesas iejaukšanās; jābūt iesniegtam priekšlikumam izbeigt laulību pēc vienošanās (sk. 1. punktu).

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Saskaņā ar Bezstrīdus civilprocesa likumu procedūras laulāto strīdos ir šādas: procedūras, lai konstatētu laulības neesību, procedūras, lai laulību atzītu par neesošu, un procedūras, lai izbeigtu laulību.

Apgabaltiesas ir kompetentas lemt par šādiem jautājumiem pirmajā instancē (Bezstrīdus civilprocesa likuma 10. pants).

Procedūra konstatēt laulības neesību tiek uzsākta pēc tās personas priekšlikuma, kurai ir likumīgas intereses, vai valsts prokurora priekšlikuma.

Procedūra atzīt laulību par neesošu tiek uzsākta pēc viena laulātā priekšlikuma. Procedūru var uzsākt arī pēc tās personas priekšlikuma, kurai ir likumīgas intereses, vai pēc valsts prokurora priekšlikuma, ja tā paredz Ģimenes kodekss.

Procedūru izbeigt laulību uzsāk pēc viena laulātā priekšlikuma.

Procedūru par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās uzsāk pēc abu laulāto priekšlikuma. Ja ir iesniegts priekšlikums laulības šķiršanai pēc abpusējas vienošanās un viens no laulātajiem atsauc priekšlikumu tiesvedības gaitā, tiesa aptur tiesvedību (Bezstrīdus civilprocesa likuma 81. pants).

Attiecībā uz pieteikuma saturu laulāto strīdā Bezstrīdus civilprocesa likums paredz, ka priekšlikumā laulāto strīdā jābūt iekļautam arī lūgumam, uz kura pamata tiesai jāpieņem lēmums. Priekšlikumam izbeigt laulību jāpievieno izziņa no sociālo pakalpojumu centra par iepriekšēju konsultāciju apmeklēšanu, ja Ģimenes kodekss paredz, ka prasītājam pirms tiesvedības uzsākšanas ir jāapmeklē iepriekšējas konsultācijas (Bezstrīdus civilprocesa likuma 82. pants).

• Laulības šķiršana pēc abpusējas vienošanās — tiesa izbeidz laulību, pamatojoties uz vienošanos starp laulātajiem, ja viņi ir panākuši vienošanos par juridiski svarīgiem jautājumiem, iesniedzot vienošanos par viņu kopīgo bērnu aprūpi, audzināšanu un uzturlīdzekļiem un par bērnu saskarsmi ar vecākiem, un ir arī iesnieguši izpildāma notāra ieraksta formā vienošanos par viņu kopīpašuma sadali, par to, kuram no viņiem paliek viņu dzīvoklis vai kurš kļūst par tā īrnieku, kā arī par tā laulātā uzturēšanu, kuram nav iztikas līdzekļu un kurš ir bezdarbnieks ne savas vainas dēļ. Pirms tiesa šķir laulību, ir jānoskaidro, vai starp laulātajiem panāktā vienošanās nodrošina viņu kopīgo bērnu aprūpi, audzināšanu un iztikas līdzekļus un saskarsmi ar bērniem un vecākiem saskaņā ar bērnu tiesībām. Ja tiesa konstatē, ka vienošanās nav bērnu interesēs, tā noraida priekšlikumu par laulības šķiršanu pēc abpusējas vienošanās (Ģimenes kodeksa 96. pants).
• Laulības šķiršana, pamatojoties uz vienošanos pie notāra — ja laulātie, kam nav kopīgu bērnu, pār kuriem viņi īsteno vecāku atbildību, vēlas šķirt laulību un vienojas par sava kopīpašuma sadalīšanu, par to, kuram no viņiem paliek viņu dzīvoklis vai kurš kļūst par tā īrnieku, un par tā laulātā uzturēšanu, kuram nav iztikas līdzekļu un kurš ir bezdarbnieks ne savas vainas dēļ, viņi lūdz notāram sagatavot notariālu ierakstu par viņu vienošanos izbeigt laulību. Laulība tiek izbeigta notariālā ieraksta parakstīšanas brīdī. Ieraksts ir juridiskais pamats laulības šķiršanas reģistrēšanai civilstāvokļa aktu reģistrā. Notārs nosūta ierakstu administratīvajai vienībai, kas ieraksta laulības šķiršanu civilstāvokļa aktu reģistrā, astoņu dienu laikā no vienošanās parakstīšanas pie notāra (Ģimenes kodeksa 97. pants).
• Laulības šķiršana — ja laulība jebkādu iemeslu dēļ ir kļuvusi “nepanesama”, jebkurš laulātais var pieprasīt laulības šķiršanu. Priekšlikumam jāpievieno izziņa no sociālo pakalpojumu centra par iepriekšēju konsultāciju apmeklēšanu, ja Ģimenes kodekss paredz, ka prasītājam pirms tiesvedības uzsākšanas ir jāapmeklē iepriekšējas konsultācijas (Bezstrīdus civilprocesa likuma 82. pants, Ģimenes kodeksa 98. pants).

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Tiesa daļēji vai pilnībā atbrīvo pusi no tiesas nodevas maksāšanas, ja maksājums nozīmīgi samazinātu līdzekļus, kas pieejami puses vai tās ģimenes locekļu iztikai. Ārvalstu pilsoņi ir atbrīvoti no tiesas nodevas maksāšanas, ja tā noteikts starptautiskā līgumā vai ja pastāv savstarpīguma nosacījumi (Tiesas nodevu likuma (Zakon o sodnih taksah, ZST-1) 10. un 11. pants).

Puse var lūgt juridisku palīdzību, lai segtu advokāta un eksperta izmaksas; lēmumu par to, vai piešķirt juridisku palīdzību, pieņem apgabaltiesa, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kurā atrodas prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta. Šajā procesā tiesa novērtē kritērijus (piemēram, būtiskos, finansiālos) saskaņā ar Juridiskās palīdzības likuma (Zakon o brezplačni pravni pomoči) noteikumiem.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Laulāto strīdā pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt augstākas instances tiesā (višje sodišče).

Pirmās instances tiesa var grozīt vai atcelt iepriekšēju lēmumu, atbildot uz pārsūdzību, kas iesniegta laikus, ja tam nav nelabvēlīgas ietekmes uz to citu personu tiesībām, kuras paļaujas uz šo lēmumu, vai ja šīs personas piekrīt lēmuma grozīšanai vai atcelšanai.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. pantu citā dalībvalstī tiesas pieņemts tiesas lēmums tiek atzīts bez prasības ierosināt īpašu atzīšanas procedūru.

Katra ieinteresētā puse var prasīt, lai tiktu izdots lēmums par tiesas lēmuma atzīšanu vai neatzīšanu. Šajā gadījumā pusei jāiesniedz pieteikums izdot deklarāciju par izpildi kompetentajā apgabaltiesā Slovēnijā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Uz pieprasījuma iesniegšanas procesu attiecas Slovēnijas tiesību akti.

Pusei, kas pieprasa vai apstrīd tiesas lēmuma atzīšanu vai pieprasa deklarācijas par izpildi izdošanu, ir jāiesniedz:

• sprieduma kopija, kas atbilst priekšnoteikumiem, kuri nepieciešami, lai noteiktu tā autentiskumu;
• standarta formā sagatavots apstiprinājums par tiesas lēmumu laulāto strīdā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (Brisele II bis) noteikumi attiecas galvenokārt un tieši uz jautājumiem par starptautisko jurisdikciju attiecībā uz ES dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ja abi laulātie ir dažādu valstu pilsoņi, kad tiek iesniegta prasība, kumulatīvi un saskaņā ar Slovēnijas valsts iekšējiem tiesību aktiem tiek piemēroti to valstu tiesību akti, kuru pilsoņi ir laulātie (Likuma par starptautiskajām privāttiesībām un procesu (Zakon o mednarodnem zasebnem pravu in postopku) 37. panta 2. punkts.

Ja laulību nevar izbeigt saskaņā ar to valstu tiesību aktiem, kuru pilsoņi ir laulātie, laulības izbeigšanai tiek piemēroti Slovēnijas tiesību akti, ja viens no laulātajiem pastāvīgi uzturējās Slovēnijā laikā, kad tika iesniegta prasība.

Ja viens no laulātajiem ir Slovēnijas pilsonis bez pastāvīgas dzīvesvietas Slovēnijā un laulību nevar izbeigt saskaņā ar Likuma par starptautiskajām privāttiesībām un procesu 37. panta 2. punktu, attiecībā uz laulības izbeigšanu tiek piemēroti Slovēnijas tiesību akti.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Slovākijā laulību var šķirt tikai tiesa.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Tiesa var šķirt laulību, ja attiecības starp laulātajiem ir būtiski pasliktinājušās un neatgriezeniski izjukušas, kā rezultātā laulība vairs nevar kalpot savam nolūkam un nevar gaidīt, ka laulātie atsāks kopdzīvi.

Tiesa konstatē, kādu iemeslu dēļ laulāto attiecības ir būtiski pasliktinājušās, un ņem šos iemeslus vērā, lemjot par laulības šķiršanu. Lemjot par laulības šķiršanu, tiesa vienmēr ņem vērā nepilngadīgo bērnu intereses.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulātais, kurš, stājoties laulībā, pieņēmis otra laulātā uzvārdu, trīs mēnešu laikā pēc nolēmuma par laulības šķiršanu galīgās stāšanās spēkā var informēt dzimtsarakstu nodaļu par atgriešanos pirmslaulības uzvārdā.

Laulātais, kurš, stājoties laulībā, pieņēmis otra laulātā uzvārdu, vienlaikus paturot savu pirmslaulības uzvārdu kā otru uzvārdu, trīs mēnešu laikā pēc nolēmuma par laulības šķiršanu galīgās stāšanās spēkā var informēt dzimtsarakstu nodaļu par atteikšanos no laulātā uzvārda.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Līdz ar laulības šķiršanu tiek izbeigtas laulāto mantiskās attiecības. Laulāto mantisko attiecību izbeigšana tiek kārtota atbilstīgi Civilkodeksa 150. pantā noteiktajiem principiem. Laulāto mantiskās attiecības var izbeigt šādos veidos: a) vienojoties; b) saskaņā ar tiesas nolēmumu; c) līdz ar noilgumu.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Nolēmumā par nepilngadīga bērna vecāku laulības šķiršanu tiesa norāda vecāku pienākumus attiecībā uz bērnu pēc laulības šķiršanas un jo īpaši nosaka, kuram vecākam būs aizgādība pār bērnu un kurš tādējādi pārstāvēs bērnu un pārvaldīs bērna īpašumu. Šādu nolēmumu par vecāku pienākumiem var aizstāt ar vienošanos starp vecākiem.

Ja vecāki nevienojas par saskarsmes tiesībām attiecībā uz bērnu, tiesa nolēmumā par laulības šķiršanu nosaka arī vecāku saskarsmes tiesības. Ja tas nepieciešams bērna interesēs, tiesa var arī ierobežot vecāka saskarsmi ar bērnu vai to aizliegt pavisam.

Tiesa arī nosaka, kā tas vecāks, kuram nav piešķirta aizgādība pār bērnu, veic savu ieguldījumu bērna uzturēšanā, vai arī apstiprina vecāku vienošanos par uzturlīdzekļu apmēru.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Šķirtais laulātais, kurš nespēj sevi uzturēt, var pieprasīt no bijušā laulātā līdzekļus, ar ko nodrošināt pamata iztikas līdzekļus, ņemot vērā bijušā laulātā iespējas. Ja šķirtie laulātie nespēj vienoties, par šādiem uzturlīdzekļu maksājumiem lemj tiesa, kad saņemts pieteikums no jebkura no šķirtajiem laulātajiem.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Slovākijas tiesību akti neparedz laulāto atšķiršanu.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Papildus laulības šķiršanai laulību ar tiesas nolēmumu var arī atzīt par spēkā neesošu. Tiek uzskatīts, ka šāda laulība jau no paša sākuma nav bijusi spēkā (matrimonium nullum). Turklāt tiesa var arī pasludināt, ka laulība nekad nav pastāvējusi (non matrimonium).

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

a. Laulība tiek atzīta par spēkā neesošu šādos gadījumos:

• ja pastāv cita laulība,
• ja laulāto attiecības izveidotas starp augšupējiem radiniekiem un pēcnācējiem vai starp brāļiem un māsām, tostarp gadījumos, kad ģimenes saites nosaka adopcija,
• ja persona nav sasniegusi pietiekamu vecumu, proti, nepilngadīgais ir vecāks par 16 gadiem, bet jaunāks par 18 gadiem,
• tādu garīgu traucējumu gadījumā, kuru rezultātā ir ierobežota rīcībspēja,
• ja piekrišana laulībai nav dota brīvi, nopietni, skaidri un nepārprotami.

Ja laulība ir noslēgta, lai gan pastāvējuši kādi no minētajiem izslēdzošajiem apstākļiem, tā tiek uzskatīta par pastāvošu (pastāvoša laulība), līdz galīgu spēku iegūst tiesas nolēmums par tās atzīšanu par neesošu.

b. Laulība nestājas spēkā, ja piekrišana laulībai:

• dota piespiedu kārtā,
• saņemta no nepilngadīgas personas, kas ir jaunāka par 16 gadiem,
• izteikta dzimtsarakstu nodaļai, kam nebija tiesību to pieņemt, izņemot 4. panta 2. un 3. punktā paredzētos gadījumus, vai izteikta tāda mēra vai pašvaldības locekļa priekšā, kas nav pilnvarots laulāt,
• izteikta tādai baznīcas iestādei vai reliģiskai kopienai, kas nav reģistrēta saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, vai izteikta tādas personas priekšā, kura nav pilnvarota darboties kā reģistrētas baznīcas vai reliģiskas kopienas garīdznieks,
• izteikta ārvalstīs tādai iestādei, kam nav attiecīgu pilnvaru,
• dota pēc pilnvaras, kas neietver atbilstošu pilnvarojumu, vai dota saskaņā ar pilnvarojumu, kurš ir atsaukts atbilstīgi likuma noteikumiem.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Tiek uzskatīts, ka laulība, kas ar tiesas nolēmumu atzīta par spēkā neesošu, nekad nav tikusi noslēgta.

Kad tiesa nolēmusi atzīt laulību par spēkā neesošu, laulāto tiesības un pienākumus attiecībā uz to kopīgajiem bērniem, kā arī to mantiskās attiecības reglamentē tie paši noteikumi, kurus piemēro šķirtiem vecākiem. Pēc tiesas nolēmuma par laulības atzīšanu par spēkā neesošu spēku zaudē arī laulāto sniegtais paziņojums par kopīgo uzvārdu un abiem laulātajiem ir jāatgriežas pirmslaulības uzvārdā.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Tikai tiesa var pasludināt laulību par izbeigtu. Saistītus jautājumus var risināt atbilstoši Likumam Nr. 420/2004 par mediāciju.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumus par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu vai paziņojumus par to, ka laulība nepastāv, iesniedz rajona tiesā.

Teritoriālā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras piekritības teritorijā atrodas laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta, ja vismaz viens no tiem dzīvo šīs tiesas piekritības teritorijā. Citos gadījumos lieta ir atbildētāja vispārējās piekritības tiesas jurisdikcijā. Ja piekritība nav nosakāma arī šādā veidā, tad lieta ir prasītāja vispārējās piekritības tiesas jurisdikcijā.

Pieteikumam ir jāatbilst formālajām prasībām, kas izklāstītas Likuma Nr. 160/2015 “Civiltiesisku strīdu procesa kodekss” (Civilný sporový poriadok) 127. pantā un Likuma Nr. 161/2015 “Bezstrīdus civilprocesa kodekss” (Civilný mimosporový poriadok) 25. un 26. pantā.

Pieteikumā jānorāda, kurai tiesai tas adresēts, kas ir pieteikuma iesniedzējs un kāda ir lietas būtība un mērķis. Pieteikumam jābūt parakstītam. Papildus tam pieteikumā jānorāda arī katras puses un tās pārstāvja (ja tāds ir) vārds un uzvārds, kā arī galveno faktu godprātīgs un pilnīgs izklāsts un to pierādījumu saraksts, kurus pieteikuma iesniedzējs ir paredzējis izmantot; pieteikumā arī skaidri jānorāda iesniedzēja prasījumi. Pieteikuma iesniedzēja pienākums ir pievienot pieteikumam dokumentāros pierādījumus, kas pamato viņa prasījumu.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Juridiskās palīdzības sniegšanu reglamentē Likums Nr. 327/2005 par juridiskās palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās esošām personām.

Par laulības šķiršanas procesu ir jāmaksā tiesas nodeva. Jebkura no tiesvedības pusēm var lūgt to atbrīvot no tiesas nodevu maksāšanas.

Pēc šāda pieteikuma saņemšanas tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot šo pusi no tiesas nodevu maksāšanas, ja to pamato attiecīgās personas apstākļi un ja lieta nav saistīta ar patvaļīgu vai acīmredzami nesekmīgu kādu tiesību apliecināšanu vai aizsargāšanu. Ja tiesa nelemj citādi, atbrīvojums attiecas uz visu procesu un tam ir atpakaļejošs spēks; tomēr nodevas, kas samaksātas, pirms pieņemts nolēmums par atbrīvošanu, netiek atlīdzinātas.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Šādu tiesas nolēmumu var pārsūdzēt 15 dienu laikā no tā izsniegšanas.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Lai nolēmums tiktu atzīts, ir jāiesniedz pieteikums. Kompetentā tiesa ir Bratislavas Apgabaltiesa.

Galīgi lēmumi laulības lietās, kas izdoti citās dalībvalstīs (izņemot Dāniju) pēc 2004. gada 1. maija, tiek atzīti saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu. Nolēmumu atzīšanai nav nepieciešama īpaša procedūra; nekāda īpaša procedūra netiek pieprasīta dzimtsarakstu nodaļas reģistra ierakstu grozīšanai. Taču ieinteresētā puse var iesniegt pieteikumu par īpaša nolēmuma pieņemšanu, lai atzītu citā valstī izdotu nolēmumu laulības lietās. Ārvalstīs pieņemtu nolēmumu atzīšana ir piekritīga Bratislavas Apgabaltiesai.

Attiecībā uz nolēmumiem, kas izdoti Dānijā vai kas izdoti pirms 2004. gada 1. maija citās dalībvalstīs, ir jāiesniedz pieteikums par laulības lietās pieņemta galīgā ārvalsts nolēmuma atzīšanu, ja vismaz viena no pusēm ir Slovākijas valstspiederīgais. Šādu procedūru sāk pēc pieteikuma, ko var iesniegt persona, kura attiecīgajā ārvalsts nolēmumā ir norādīta kā viena no pusēm. Ārvalstīs pieņemtu nolēmumu atzīšana ir piekritīga Bratislavas Apgabaltiesai.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Nolēmumu par citā valstī izdota nolēmuma atzīšanu vai neatzīšanu var pārsūdzēt. Pārsūdzība jāiesniedz Bratislavas Apgabaltiesā, un par to lemj Augstākā tiesa.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Laulības izbeigšanu ar šķiršanu reglamentē tās valsts piemērojamās tiesības, kuras valstspiederīgie laulātie bijuši procesa uzsākšanas brīdī. Ja laulātie ir dažādu valstu valstspiederīgie, laulības izbeigšanai ar šķiršanu ir piemērojamas Slovākijas tiesības.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Laulības šķiršanas pieteikumus izskata rajona tiesas (käräjäoikeus). Laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt viens vai otrs laulātais vai abi laulātie kopā.

Laulība var tikt šķirta pēc sešu mēnešu pārdomu laika. Pārdomu laiks nav nepieciešams, ja laulātie ir dzīvojoši atsevišķi vismaz divus gadus pirms tam, kad tika iesniegts laulības šķiršanas pieteikums.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Pieteikumā nav jānorāda iemesli, kāpēc laulātie vēlas šķirt laulību. Rajona tiesas neizskata laulāto personīgās attiecības vai iemeslus, kāpēc ir pieteikta laulības šķiršana. Skatiet 1. jautājumu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Pēc laulības šķiršanas laulātie saglabā laulībā iegūto uzvārdu. Ja laulātā uzvārds ir mainījies, stājoties laulībā, viņš vai viņa pēc laulības šķiršanas var lūgt to mainīt.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Laulības šķiršana un laulāto mantas sadalīšana ir atsevišķi jautājumi. Kad laulība ir šķirta, laulātie paši var vienoties par mantas sadalīšanu vai lūgt, lai tiesa ieceļ izpildītāju. Parasti visi laulāto aktīvi tiek sadalīti vienādās daļās. Parastā kārtība var neattiekties uz gadījumiem, ja ir bijis sastādīts pirmslaulības vai līdzīgs līgums. Sadalījumu var koriģēt arī tad, ja citādi iznākums būtu uzskatāms par nepamatotu. Laulāto īpašumu var sadalīt, tiklīdz ir sācies pārdomu laiks.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Saistībā ar laulības šķiršanas pieteikumu var izlemt jautājumus attiecībā uz laulāto nepilngadīgajiem bērniem — par aizgādību, dzīves apstākļiem, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām. Skatiet tēmas “Vecāku atbildība — Somija” un “Uzturlīdzekļu prasības — Somija”.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Šķirot laulību, tiesa var, pamatojoties uz pieteikumu, uzlikt par pienākumu vienam laulātajam maksāt otram laulātajam uzturlīdzekļus, ja tas tiek uzskatīts par pamatotu (Skatiet tēmu “Uzturlīdzekļu prasības — Somija”). Tomēr tas notiek reti.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Somijas tiesību sistēmā nepastāv jēdziens “laulāto atšķiršana”. Praksē laulāto atšķiršana nozīmē, ka laulātie dzīvo atsevišķi, viņiem ir dažādas adreses.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Skatiet atbildi uz 4. jautājumu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Skatiet atbildi uz 4. jautājumu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Somijas tiesību aktos nav paredzēti noteikumi, kas reglamentētu laulības atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr prokuroram nekavējoties jāierosina lieta par laulības šķiršanu, ja atklājas, ka laulātie ir tuvi radinieki vai laikā, kad tika noslēgta laulība, viens laulātais jau ir bijis likumīgi precējies.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Skatiet atbildi uz 7. jautājumu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Skatiet atbildi uz 7. jautājumu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Laulības šķiršanas pieteikumi vienmēr jāiesniedz rajona tiesā. Tomēr tiesību akti paredz, ka laulātajiem vispirms vienmēr jācenšas atrisināt jebkādus ģimenes strīdus sarunās un savstarpēji vienojoties; lai to izdarītu, laulātie var lūgt vietējās sociālās labklājības padomes (sosiaalilautakunta) ģimenes mediatoru palīdzību. Rajona tiesām arī ir pienākums informēt laulātos par ģimenes mediācijas pakalpojumu pieejamību. Mediatori cenšas palīdzēt laulātajiem panākt savstarpēju sapratni par to, kā ģimenes strīdus varētu atrisināt visiem ģimenes locekļiem pieņemamākajā veidā. Mediatori var arī palīdzēt laulātajiem sastādīt līgumus un sākt citas strīdu izšķiršanas procedūras. Mediatoriem ir īpašs pienākums ievērot ģimenē esošo nepilngadīgo bērnu intereses. Mediācija vienmēr ir brīvprātīga.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt abi laulātie kopā vai viens laulātais individuāli. Lai pieteiktu laulības šķiršanu, rakstisks laulības šķiršanas pieteikums ir jāiesniedz tajā rajona tiesā, kurai ir jurisdikcija pēc viena vai otra laulātā dzīvesvietas. Laulības šķiršanas pieteikumus var iesniegt personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Pieteikumus var nosūtīt rajona tiesai arī pa pastu, faksu vai e-pastā.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Laulības šķiršanas lietās ir pieejama juridiskā palīdzība. Plašāka informācija par juridisko palīdzību Somijā pieejama tīmekļa vietnē https://oikeus.fi/oikeusapu/en/index.html.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Spriedumus laulības šķiršanas lietās var pārsūdzēt apelācijas tiesā (hovioikeus).

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Parasti citā dalībvalstī pieņemts spriedums par laulības šķiršanu tiek atzīts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003.

Saskaņā ar minēto regulu nav nepieciešama īpaša procedūra, lai vienā dalībvalstī pieņemtu spriedumu atzītu citā dalībvalstī. Tomēr ikviena ieinteresētā persona var lūgt pieņemt lēmumu par sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu.

Pieteikumus saistībā ar spriedumu atzīšanu izskata rajona tiesas.

Tomēr gadījumā, ja prasība par laulības šķiršanu ir iesniegta Ziemeļvalstīs, tiek piemērota 1931. gada Ziemeļvalstu laulības konvencija. No Eiropas Savienības dalībvalstīm šī konvencija attiecas uz Somiju, Zviedriju un Dāniju. Saskaņā ar Ziemeļvalstu laulības konvenciju izdots spriedums par laulības šķiršanu ir spēkā visās Ziemeļvalstīs un nav atsevišķi jāapstiprina.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Procedūra ir tāda pati, kā aprakstīts 14. jautājumā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Attiecībā uz visām laulības šķiršanas lietām, kas tiek izskatītas Somijā, piemēro Somijas tiesību aktus.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Prasību par laulības šķiršanas var iesniegt vai nu viens no laulātajiem, vai abi kopā. Noteiktos gadījumos pirms laulības šķiršanas ir jābūt sešu mēnešu ilgam pārdomu periodam. Tas attiecas uz šādiem gadījumiem:

• ja to pieprasa abi laulātie;
• ja abu laulāto bērns, kas ir jaunāks par 16 gadiem, pastāvīgi dzīvo pie viena no laulātajiem, kas ir šā bērna aizbildnis; vai
• ja laulību vēlas šķirt tikai viens no laulātājiem.

Taču atsevišķos izņēmuma gadījumos laulātajiem, uz kuriem attiecas iepriekš minētie kritēriji, ir tiesības šķirties, nenogaidot pārdomu periodu. Tā tas ir gadījumos, kad laulātie dzīvo atsevišķi vismaz divus gadus. Vienam no laulātajiem ir tiesības uz šķiršanos, nenogaidot pārdomu periodu, arī tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv ticama iespējamība, ka laulātajam šī laulība tika uzspiesta vai arī laulātais stājās laulībā bez atbilstošas atļaujas, kad vēl nebija sasniedzis 18 gadu vecumu. Ja laulība tikusi noslēgta, neraugoties uz laulāto tuvo radniecību, vai arī laulība tikusi noslēgta, neraugoties uz to, ka viens no laulātajiem jau ir precējies vai bijis reģistrētās partnerattiecībās un iepriekšējās laulības vai partnerattiecības nebija šķirtas, abiem laulātajiem ir tiesības laulību šķirt, nenogaidot pārdomu periodu.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulātajam vienmēr ir tiesības iegūt nolēmumu par laulības šķiršanu un tam nav nepieciešams īpašs pamatojums šāda nolēmuma saņemšanai.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Ja viens no laulātajiem ir pieņēmis otra laulātā uzvārdu, tad viņam ir tiesības atgūt pirmslaulību uzvārdu.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Pēc šķiršanās ir savstarpēji sadalāma laulāto manta. Pamatprincips nosaka, ka manta sadalāma vienlīdzīgi. Laulības šķiršanas iemeslam laulāto mantas sadalē nav nozīmes.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Pēc laulības šķiršanas laulātajiem automātiski saglabājas kopīga aizgādība pār viņu bērniem. Taču tiesa var kopīgo aizgādību pārtraukt:

• pēc tiesas iniciatīvas, ja tiesa konstatē, ka kopīga aizgādība ir nepārprotami nesaderīga ar bērna interesēm vai vai
• pēc viena laulātā pieprasījuma, ja tiesa konstatē, ka bērna interesēs ir tikai viena laulātā aizgādība.

Ja abi laulātie vēlas pārtraukt kopīgo aizgādību, tad tiesai ir pienākums lūgumu izpildīt.

Abi vecāki ir atbildīgi par viņu bērna uzturēšanu. Vecāks, pie kura bērns nedzīvo, pilda uzturēšanas pienākumu, veicot uzturnaudas maksājumus par bērnu otram vecākam.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pēc šķiršanās katram laulātajam ir pienākums parūpēties par sevi pašam. Izņēmumi piemērojami tikai noteiktos īpašos gadījumos, piemēram, ja viens laulātais nevar sevi uzturēt pēc tam, kad ir šķirta ilga laulība, vai arī citu iemeslu dēļ.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Zviedrijas tiesībās nav laulāto juridiskās atšķirtības regulējuma.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Zviedrijas tiesībās nav laulāto juridiskās atšķirtības regulējuma.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Zviedrijas tiesībās nav laulāto juridiskās atšķirtības regulējuma.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Zviedrijas tiesībās nav regulējuma laulības atzīšanai par neesošu. Laulību var šķirt, ja viens no laulātajiem nomirst vai tiesa pieņem nolēmumu par laulības šķiršanu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Zviedrijas tiesībās nav regulējuma laulības atzīšanai par neesošu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Zviedrijas tiesībās nav regulējuma laulības atzīšanai par neesošu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Par laulības šķiršanu var lemt tikai tiesa. Taču pastāv alternatīvas iespējas risināt dažādos jautājumus, kas var rasties saistībā ar laulības šķiršanu.

Laulātie var izvēlēties tā saukto “ģimenes mediāciju”, kuras mērķis ir risināt kopdzīves konfliktus. Tādējādi laulātie var vērsties pēc palīdzības, lai risinātu problēmas un konfliktus un saglabātu laulību. Ja ir jau notikusi de facto šķiršanās, tad ģimenes mediācija var palīdzēt konflikta mazināšanā un iespēju rašanā pieaugušajiem līdzdarboties, īstenojot savus vecāku pienākumus. Ģimenes mediāciju nodrošina valsts sektors (pašvaldības), baznīcu iestādes un citas personas. Pašvaldību pienākums ir nodrošināt, ka ģimenes mediācija ir pieejama ikvienam, kas to lūdz.

Laulātajiem ir tiesības arī uz t.s. “sadarbības sarunām”. Šīs sarunas nav vērstas uz attiecībām starp pieaugušajiem, bet gan uz bērniem. Sadarbības sarunās galvenokārt tiek rastas iespējas vienoties par bērnu aizgādības jautājumiem, par bērnu dzīves vietu, kā arī par saskarsmi ar bērniem. Sadarbības sarunas pārrauga speciālisti. Pašvaldību pienākums ir nodrošināt, ka sadarbības sarunas ir pieejamas ikvienam, kas to lūdz.

Ja laulātie vēlas kaut ko mainīt attiecībā uz aizgādību pār viņu bērniem, bērnu dzīvesvietu vai saskarsmes tiesībām ar viņu bērniem, tad par to ir jānoslēdz vienošanās. Šādas vienošanās saturs jāapstiprina pašvaldības sociālās labklājības komitejai.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Zviedrijas tiesībās nav laulāto atšķiršanas regulējuma vai regulējuma laulības atzīšanai par neesošu.

Pirmais priekšnosacījums prasības par laulības šķiršanu iesniegšanai Zviedrijas tiesā ir tāds, ka tai ir jābūt atbilstošas piekritības tiesai. Papildus Brisele II regulas noteikumiem, Zviedrijas tiesību aktu aktu noteikumi par jurisdikciju ir piemērojami šādām lietām:

• abi laulātie ir Zviedrijas valstspiederīgie;
• prasītājs ir Zviedrijas valstspiederīgais un dzīvo Zviedrijā vai iepriekš un pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir bijis Zviedrijas iedzīvotājs;
• prasītājs nav Zviedrijas valstspiederīgais, taču ir dzīvojis Zviedrijā vismaz gadu; vai
• atbildētājs ir Zviedrijas iedzīvotājs.

Ja tiek pierādīts, ka Zviedrijas tiesai ir piekritība laulības šķiršanas lietā, lieta tiek skatīta rajona tiesā (tingsrätt) Zviedrijā tajā apgabalā, kura iedzīvotājs ir viens no laulātajiem. Ja neviens no laulātajiem nav Zviedrijas iedzīvotājs, lietu izskata Stokholmas rajona tiesā (Stockholms tingsrätt).

Šķiršanās prasību rajona tiesā var iesniegt divējādi. Ja abi laulātie vēlas laulības šķiršanu, tie var iesniegt kopīgu prasību. Taču, ja laulības šķiršanu vēlas tikai viens no laulātajiem, tad viņam rajona tiesā ir jāiesniedz uzaicinājuma prasība. Abos gadījumos jāiesniedz abu laulāto dzimšanas apliecību kopijas. Tās var pieprasīt Zviedrijas Nodokļu aģentūrā (Skatteverket).

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Lietās par laulības šķiršanu un citiem saistītiem jautājumiem juridisko palīdzību var piešķirt vienīgi tad, ja tam ir īpašs iemesls.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Zviedrijas tiesībās nav laulāto atšķiršanas regulējuma vai regulējuma laulības atzīšanai par neesošu.

Jā, par nolēmumu šķirt laulību var iesniegt apelācijas sūdzību.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (regula „Brisele II”) dalībvalstī pieņemts spriedums citā dalībvalstī ir atzīstams bez jebkādu īpašu darbību veikšanas. Taču pastāv arī zināmi apstākļi, lai spriedumu netiktu atzīts.

Tādējādi Regulas „Brisele II” pamatnosacījums ir tāds, ka nolēmums par laulības šķiršanu vai laulāto juridisko atšķirtību vai laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts citā dalībvalstī, automātiski uzskatāms par līdzvērtīgu Zviedrijā pieņemtam lēmumam un tam ir līdzvērtīgas juridiskās sekas. Lai arī regulējums balstās uz automātiskās atzīšanas principu, ieinteresētajai pusei ir iespējams saņemt paziņojumu par to, vai ārvalstu spriedums ir vai nav atzīts Zviedrijā. Šādu prasību iesniedz Svea Apelācijas tiesā (Svea hovrätt), kas šajā posmā pieņem lēmumu par sprieduma piemērošanu, nekonsultējoties ar pretējo pusi.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Prasība iesniedzama Svea Apelācijas tiesā, lai izmantotu iespēju, kas paredzēta Regulā „Brisele II” par paziņojuma saņemšanu attiecībā uz ārvalstu sprieduma atzīšanu Zviedrijā (sk. 14. jautājumu). Ja Svea Apelācijas tiesa šādā procesā ir paziņojusi, ka konkrētais spriedums Zviedrijā ir atzīstams, otrai pusei ir iespēja prasīt šā lēmuma pārskatīšanu. Pārskatīšanas prasība ir jāiesniedz Svea Apelācijas tiesā, kur pārējā procesa gaitā tiks uzklausītas abas puses. Pēc tam apelācijas sūdzību pret Svea Apelācijas tiesas pieņemto lēmumu par pārskatīšanas prasību var iesniegt Augstākajā tiesā (Högsta domstolen).

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Zviedrijas tiesā izskatāma prasība par laulības šķiršanu vienmēr jāizskata saskaņā ar Zviedrijas likumiem (lex fori princips).

Taču atsevišķos gadījumos ir jāņem vērā arī ārvalstu tiesību normas. Tas attiecas uz šādiem gadījumiem:

• ja abi laulātie ir citu valstu valstspiederīgie un neviens no viņiem Zviedrijā nav dzīvojis vismaz vienu gadu, nolēmumu par laulības šķiršanu nevar pieņemt pretēji viena laulātā gribai, ja nav pamatojuma tā darīt saskaņā ar tās valsts likumiem, kuras valstspiederīgais ir viens vai abi laulātie;
• ja abi laulātie ir citu valstu valstspiederīgie un viens no viņiem apgalvo, ka saskaņā ar tās valsts likumiem, kuras valstspiederīgais viņš ir, laulības šķiršanai nav pamata, nolēmumu par laulības šķiršanu nevar pieņemt, ja, ievērojot gan laulāto, gan abu laulāto bērnu intereses, ir īpaši iemesli to nedarīt.

Ja abi laulātie ir citu valstu valstspiederīgie un viens no viņiem apgalvo, ka saskaņā ar tās valsts likumiem, kuras valstspiederīgais viņš ir, laulības šķiršanai nav pamata, nolēmumu par laulības šķiršanu nevar pieņemt, ja, ievērojot gan laulāto, gan abu laulāto bērnu intereses, ir īpaši iemesli to nedarīt.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Vienam laulātajam tiesā ir jāiesniedz rakstisks pieteikums (saukts par lūgumrakstu). Laulības šķiršanas pieteikumus izskata Ģimenes tiesas, un laulātajiem pieteikums par laulības šķiršanu ir jāiesniedz minētajā tiesā. Pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, kā arī ir jāsniedz pierādījumi par vienu no pieciem tālāk uzskaitītajiem faktiem.

Pieteikumus par laulības šķiršanu nevar iesniegt agrāk par vienu gadu pēc laulības noslēgšanas, savukārt pieteikumu atzīt laulību par neesošu var iesniegt jebkurā brīdī pēc tās noslēgšanas. Savukārt, lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, var izmantot pierādījumus, kas iegūti gada laikā kopš laulības noslēgšanas.

Kopš 2014. gada marta Anglijā un Velsā var salaulāties viendzimuma pāri. Vienādi laulības šķiršanas nosacījumi attiecas gan uz pretējā dzimuma laulātajiem, gan viendzimuma laulībām.

Pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pieteikumu tiešsaistē.

Kopš 2005. gada AK viendzimuma pāriem ir bijusi iespēja legalizēt savas attiecības, stājoties civilās partnerattiecībās. Kopš 2019. gada 31. decembra šo iespēju var izmantot arī pretējā dzimuma laulātie. Šādu partnerattiecību pusēm ir iespēja anulēt attiecības vai saņemt atšķiršanas rīkojumu, kad attiecības ir izirušas. Līdzīga kārtība ir laulības šķiršanas, juridiskās atšķiršanas un laulības atzīšanas par neesošu gadījumā, kā aprakstīts tālāk. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas izbeigt civilās partnerattiecības, nevar iesniegt pieteikumu tiešsaistē. Plašāka informācija atrodama valdības tīmekļa vietnē.

Viendzimuma laulībā, kurā sastāv divi vīrieši, viņi ir vīrs un vīrs, ja divas sievietes — viņas ir sieva un sieva.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Vienīgais iemesls laulības šķiršanai ir neatgriezeniska laulības iziršana. Lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, ir jāsniedz pierādījumi par vienu vai vairākiem laulības “faktiem”:

• otrs laulātais ir pārkāpis laulību ar pretējā dzimuma pārstāvi un pieteikuma iesniedzējam ir nepieņemami turpināt ar viņu kopdzīvi;

• nesaprātīga uzvedība, kas nozīmē, ka otrs laulātais ir rīkojies tādā veidā, ka nav pamata sagaidīt no pieteikuma iesniedzēja kopdzīves turpināšanu;

• pamešana, kas nozīmē, ka otrs laulātais ir pieteikuma iesniedzēju pametis uz laikposmu, kas sasniedz vismaz divus gadus, pirms ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu;

• pušu atšķiršana vismaz divu gadu garumā, pirms ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu (ar otra laulātā piekrišanu);

• atšķiršana vismaz piecu gadu garumā, pirms ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu (bez otra laulātā piekrišanas).

Tiesai ir pēc iespējas jāpārbauda pieteikuma iesniedzēja (prasītāja) apgalvojumi, kā arī otra laulātā (atbildētāja) apgalvojumi. Ja tiesu apmierina pierādījumi par to, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, Ģimenes tiesas tiesnesis pasludina spriedumu par laulības šķiršanu.

Partnera neuzticības faktu nevar izmantot kā pierādījumu civilo partnerattiecību izbeigšanai.

Ja tiesa pārliecinās, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, tā sākotnēji izdos nisi spriedumu (pagaidu spriedumu par laulības šķiršanu). Pēc sešām nedēļām tā puse, kura iesniedza tiesā pieteikumu par laulības šķiršanu, var iesniegt pieteikumu par absolūtā sprieduma (galīgā sprieduma par laulības šķiršanu) sagatavošanu. Izņemot ārkārtas situācijas, pieteikumam par sprieduma pasludināšanu par absolūtu (galīgu) nav laika ierobežojuma.

Taču, ja pieteikums par absolūtā sprieduma pasludināšanu ir iesniegts pēc vairāk nekā 12 mēnešiem kopš nisi sprieduma izdošanas, pieteikuma iesniedzējam tas būs jāiesniedz kopā ar rakstisku paskaidrojumu:

• norādot kavēšanās iemeslus;

• norādot, vai pieteikuma iesniedzējs un laulātais ir dzīvojuši kopā kopš nisi sprieduma izdošanas un, ja tā, kādā laikposmā tas ir noticis; un

• norādot, vai sieva, kas viendzimuma laulībā esošajiem pāriem ietvers jebkuru laulāto sievieti, ir dzemdējusi vai tiek uzskatīta par dzemdējušu kopš nisi sprieduma izdošanas un, ja tā, vai tiek apgalvots, ka bērns ir vai varētu būt ģimenes bērns.

Ģimenes tiesas tiesnesis var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz ar zvērestu apliecinātu paziņojumu, apstiprinot skaidrojumu, ko tas ir sniedzis, kā arī var izdot šādu rīkojumu par pieteikumu atbilstoši saviem ieskatiem.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Ja puses vēlas, tās var stāties jaunā laulībā (vai civilpartnerattiecībās). Tās pēc saviem ieskatiem var izvēlēties saglabāt laulībā iegūto uzvārdu vai pieņemt uzvārdu, kāds ir bijis pirms laulības vai partnerattiecībām.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Tiesa, pasludinot spriedumu par laulības šķiršanu, atzīšanu par neesošu vai laulāto atšķiršanu, vai arī vēlāk var noteikt, ka īpašums ir nododams no viena laulātā otram vai ģimenes bērnam, vai citai personai ģimenes bērna labā.

Tāpat tiesas var izdot rīkojumu par periodisku maksājumu veikšanu, īpašuma pārdošanu, rīkojumus attiecībā uz pensijām, rīkojumu par vienreizēju maksājumu vai citus rīkojumus. Tiesām ir rīcības brīvība lemt par rīkojumiem, ko tās katrā konkrētā lietā izdod, lai apmierinātu lietas prasības atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.

Izmantojot rīcības brīvību, tiesām ir jāņem vērā ģimenes bērna, kas ir jaunāks par 18 gadiem, labklājība, kā arī šādi apsvērumi:

• laulātā rīcībā esošie vai tuvākajā nākotnē paredzamie ienākumi, pelnītspēja, manta un citi finanšu līdzekļi;

• ņemts vērā arī finanšu un cita veida pienesums, ko nodrošina katrs laulātais, rūpējoties par māju un bērniem;

• rīcībā esošās vai tuvākajā nākotnē paredzamās finanšu vajadzības, saistības un pienākumi;

• dzīves līmenis, kāds bija ģimenei pirms laulības iziršanas;

• katras puses vecums un laulības ilgums;

• kādas puses fiziskā vai garīgā invaliditāte;

• pienesums, ko katra puse ir sniegusi vai ko puse, visticamāk, sniegs ģimenes labklājībai nākotnē;

• laulāto rīcība, ja tā ir tāda, kuras neņemšana vērā būtu negodīga, apsverot mantas sadali;

• jebkādu tādu labumu vērtība, ko laulātais gūst un ko tas zaudētu laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu gadījumā.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Pēc laulības šķiršanas abi vecāki saglabā vecāku pienākumus pret laulībā dzimušajiem bērniem. Abi vecāki saglabā vecāku pienākumus par citās attiecībās dzimušiem bērniem, pret kuriem tiem ir vecāku pienākums laulības šķiršanas brīdī. Abiem vecākiem turpinās pienākums uzturēt nepilngadīgos bērnus, kas ģimenē dzīvojuši kā tās locekļi.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pienākums uzturēt otru laulāto vairumā gadījumu izbeidzas, kad ir notikusi laulības šķiršana (galīgi apstiprinot laulības šķiršanu), izņemot gadījumus, kad ir bijis izdots rīkojums par laulātā uzturlīdzekļiem, kas veido daļu no laulības šķiršanas procesa. Turklāt jebkādi pienākumi, kas attiecas uz spēkā esošu tiesas rīkojumu (piemēram, par laulātā uzturlīdzekļiem), saglabājas un vēlāk var būt iespējams grozīt spēkā esošu rīkojumu, ja apstākļos, uz ko ir balstīts sākotnējais tiesas rīkojums, ir notikušas būtiskas pārmaiņas.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Anglijā un Velsā laulāto atšķiršana tiek saukta par juridisko atšķiršanu. Ja tiesa izdod šādu rīkojumu, no laulātā, kurš pieprasījis izdot rīkojumu, vairāk nevar sagaidīt, ka tas turpinās kopdzīvi ar vīru vai sievu. Tomēr viņš vai viņa nevarēs noslēgt jaunu laulību. Būtībā juridiskā atšķiršana ir iespēja laulātajiem, kuru laulība ir izirusi, bet kuri nevēlas stāties jaunā laulībā. Pieteikuma iesniedzējam, kurš vēlas juridisko atšķiršanu, nav jāpierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi. Pēc tam, kad ir izdots rīkojums par juridisko atšķiršanu, ir iespējams pieprasīt rīkojumu par laulības šķiršanu.

Partneri civilpartnerattiecībās var pieprasīt atšķiršanas rīkojumu, kam ir tieši tāds pats spēks.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz pierādījumi par vienu vai vairākiem faktiem, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka laulība ir izirusi, un, pretstatā laulības šķiršanas procedūrai, nav jāgaida vismaz gads pēc laulības noslēgšanas.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Ja juridiskā atšķiršanā esoša puse nomirst, neatstājot testamentu, tās manta tiks sadalīta atbilstoši noteikumiem par beztestamenta mantošanu, un spriedumam par juridisko atšķiršanu ir tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai. Tāpēc otram laulātajam pēc tam nav tiesību uz tās puses mantu, kura mirusi, neatstājot testamentu. Ja juridiskā atšķiršanā esoša puse nomirst, atstājot testamentu, juridiskā atšķiršana neskar tiesības saskaņā ar testamentu, ja, piemēram, pārdzīvojusi juridiskās atšķiršanas puse saskaņā ar testamentu ir iecelta par mantojuma saņēmēju.

Noteikumi par mantas sadali, kas ir spēkā laulības šķiršanas gadījumā, attiecas arī uz juridisko atšķiršanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulību var atzīt par neesošu divos veidos. Laulību var vai nu pasludināt par “neesošu”, kas nozīmē, ka laulība nekad nav bijusi spēkā un vispār nav pastāvējusi. Citādos apstākļos laulība var būt “atzīstama par neesošu”, kas nozīmē, ka viens no laulātajiem var pieprasīt, lai laulība tiktu atzīta par neesošu. Ja abi laulātie piekrīt, laulība var turpināties.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība ir neesoša, ja:

• tā neatbilst 1949. gada un 1986. gada Laulību likuma nosacījumiem:

o starp pusēm ir pārāk tuva radniecība;

o viena puse ir jaunāka par 16 gadiem;

o nav izpildītas atbilstošās laulības noslēgšanas formalitātes;

• laulības noslēgšanas brīdī viena puse jau sastāvēja likumīgā laulībā vai bija noslēgusi civilās partnerattiecības;

• gadījumā, ja laulība ir noslēgta ārpus Anglijas un Velsas un viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta laulības noslēgšanas brīdī bija Anglijā un Velsā.

Laulība ir atzīstama par neesošu šādos gadījumos:

• laulība nav pilnīga, jo viena laulātā sniegums nav bijis atbilstošs, lai to padarītu par pilnīgu. Tas attiecas vienīgi uz laulībām starp pretēja dzimuma pārstāvjiem;

• laulība nav pilnīga, jo atbildētājs apzināti atteicies rīkoties, lai to padarītu par pilnīgu. Tas attiecas vienīgi uz laulībām starp pretēja dzimuma pārstāvjiem;

• viens laulātais nav atbilstoši piekritis laulībai, jo uz viņu izdarīts spiediens vai viņu piespieda piekrist laulībai, ja viņš maldināts par laulības juridiskajām sekām vai tā garīgās spējas nebija pietiekamas, lai izprastu lēmuma par laulības noslēgšanu sekas;

• laulības slēgšanas brīdī viens no laulātajiem cieta no tādas garīgas slimības, kas to padarīja par nepiemērotu laulībām, vai no seksuāli transmisīvas slimības, par ko pieteicējs laulības slēgšanas brīdī nebija informēts;

• laulības slēgšanas brīdi atbildētāja bijusi grūtniecības stāvoklī, un bērna tēvs ir cita persona, nevis prasītājs, un prasītājs laulības slēgšanas brīdī nebija par to informēts;

• pēc laulības noslēgšanas vienai pusei ir izsniegta pagaidu dzimuma atzīšanas apliecība;

• atbildētājs ir persona, kuras dzimums laulības slēgšanas brīdī ir bijis pieņemtais dzimums saskaņā ar 2004. gada Likumu par dzimuma atzīšanu, un prasītājs laulības slēgšanas brīdī nebija par to informēts.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Ja laulība tiek anulēta, tā ir pilnībā neesoša un uzskatāma par vispār nenotikušu. Tas neietekmē bērnu statusu.

Ja laulība ir atzīstama par neesošu, tā uzskatāma par tādu no brīža, kad ir izdots galīgais rīkojums par laulības atzīšanu par neesošu. Līdz tam brīdim laulība uzskatāma par spēkā esošu.

Tiesa var organizēt mantas sadali gan neesošā, gan par neesošu atzīstamā laulībā, tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Valdība mudina izmantot ģimenes mediāciju, lai atbilstošās situācijās risinātu strīdus. Mediācija var būt piemērota strīdos, kas attiecas uz bērniem, kā arī strīdos par mantu un finansēm. Atsevišķos reģionos Bērnu un ģimenes tiesas Konsultāciju un atbalsta dienesta CAFCASS (Anglija) vai CAFCASS Cymru (Velsa) darbinieki nodrošina iespējas risināt strīdus par bērniem tiesā. Tiesa var apturēt lietas izskatīšanu, lai strīdu mēģinātu atrisināt ar mediācijas palīdzību.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Lūgumrakstu var iesniegt jebkurā Ģimenes tiesā, un tajā ir jānorāda, vai pieteikums ir par laulības šķiršanu, juridisko atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu. Informācija par tiesām un vajadzīgajām veidlapām ir atrodama tīmekļa vietnēs: Tieslietu ministrija, tiesu meklētājs un valdības Get a divorce lapa.

Iesniedzot pieteikumu, parasti ir jāmaksā nodeva, tomēr pastāv izņēmumi attiecībā uz tiem, kas saņem noteiktus valsts pabalstus vai kas var pierādīt, ka nodevas samaksa radītu pārmērīgu apgrūtinājumu. Plašāka informācija par tiesu nodevām ir atrodama šeit.

Pusei jāizmanto lūgumraksta veidlapa (D8) un jāiesniedz:

• lūgumraksta veidlapa trīs eksemplāros;

• papildu eksemplārs par katru personu, kas nosaukta kā laulības pārkāpšanā iesaistīta persona;

• laulības apliecība (nevis kopija), nepieciešamības gadījumā kopā ar apliecinātu tulkojumu;

• veidlapa par atbrīvojumu no samaksas.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Laulības šķiršanas lietās vai strīdos, kas saistīti ar bērniem, vai strīdos saistībā ar mantu juridiskā palīdzība parasti nav pieejama, izņemot vardarbības ģimenē gadījumos. Tiks veiktas mantiskā stāvokļa un lietas būtības pārbaudes. Plašāka informācija atrodama valdības tīmekļa vietnē.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Ja ir izdots pagaidu rīkojums, viens no laulātajiem var vērsties tiesā, lai iesniegtu pierādījumus tam, kāpēc ir jāizdod galīgs rīkojums. Tiesa var to atlikt, noteikt, ka jāizdod galīgais rīkojums, noteikt turpmāku izmeklēšanu vai izskatīt lietu citā veidā pēc saviem ieskatiem.

Pēc galīgā rīkojuma izdošanas, izņemot īpašus gadījumus, nav iespējama pārsūdzība.

Nav iespējams pārsūdzēt rīkojumu par juridisko atšķiršanu, taču, ja abas puses tam piekrīt, to ir iespējams neatzīt.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Eiropas Savienības Regula (EK) Nr. 2201/2003 paredz, ka vienā dalībvalstī pieņemts lēmums, kā rezultātā tiek šķirta laulība, tiek noteikta laulāto atšķiršana (juridiskā atšķiršana) vai laulība tiek atzīta par neesošu, ir atzīstams arī citās dalībvalstīs. Vajadzīgos dokumentus var saņemt tiesā, kas izdevusi rīkojumu, un tie ir jāiesniedz Augstajā tiesā.

Regula neattiecas uz jautājumiem par atbildību, laulības mantiskajām sekām, uzturlīdzekļiem vai citiem palīgjautājumiem. Starp attiecīgo pusi un dalībvalsti, kuras kompetencē atrodas lieta, ir jābūt faktiskai saiknei.

Atzīšanu var noraidīt, ja lēmums ir pretrunā sabiedriskai kārtībai, ja lēmums pieņemts aizmuguriski, ja attiecīgie dokumenti nav iesniegti atbildētājam pietiekami savlaicīgi vai ja lēmums nav savietojams ar spriedumu lietā starp tām pašām pusēm Anglijā un Velsā, vai tas nav savietojams ar iepriekš pieņemtu spriedumu citā valstī, ja iepriekš pieņemtu spriedumu var atzīt Anglijā un Velsā.

Jebkura ieinteresētā puse var iesniegt pieteikumu par lēmumu atzīt vai neatzīt spriedumu. Augstā tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja par spriedumu, kura atzīšanu vēlas panākt, ir iesniegta apelācijas sūdzība.

ES Regula (EK) Nr. 2201/2003 tiks piemērota līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ja lēmumu saskaņā ar šo regulu nevar atzīt, ārvalstīs šķirtu laulību atzīšanas nosacījumi ir ietverti 1986. gada Ģimenes tiesību likumā. Minētā likuma 46. pantā ir noteikts:

• ārvalstīs tiesvedībā šķirtas laulības, par neesošu atzītas laulības vai juridiskās atšķiršanas fakts tiek atzīts par spēkā esošu, ja:

o laulības šķiršana, atzīšana par neesošu vai juridiskā atšķiršana ir spēkā saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā tā ir pasludināta; un

o (attiecīgajā datumā, kad tika ierosināta laulības šķiršanas lieta)

• viens no laulātajiem bija pastāvīgais iedzīvotājs valstī, kurā laulības šķiršana, atzīšana par neesošu vai juridiskā atšķiršana ir pasludināta; vai
• viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī; vai
• viens no laulātajiem bija minētās valsts valstspiederīgais.

• Ārvalstīs šķirtas laulības, par neesošu atzītas laulības vai juridiskās atšķiršanas fakts, kas nav pasludināts tiesvedības ceļā, tiek atzīts par spēkā esošu, ja:

o laulības šķiršana, atzīšana par neesošu vai juridiskā atšķiršana ir spēkā saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā tā ir pasludināta;

o attiecīgajā datumā (datumā, kad laulība tikusi šķirta) —

• abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī; vai
• viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī un otras puses pastāvīgā dzīvesvieta bija valstī, pēc kuras tiesībām laulības šķiršanas, atzīšanas par neesošu vai juridiskās atšķiršanas fakts ir atzīts par spēkā esošu; un

• neviens laulātais nebija pastāvīgais iedzīvotājs Apvienotajā Karalistē vienu gadu tieši pirms minētā datuma.

Jebkura persona var vērsties tiesā ar prasību Anglijā un Velsā atzīt laulības šķiršanu, laulības neesamību vai juridisko atšķiršanu, kas ir īstenota ārpus Anglijas un Velsas. Tiesa var pieteikumu izskatīt, ja pieteikuma iesniedzēja

• pastāvīgā dzīvesvieta ir Anglijā un Velsā dienā, kad ir ierosināta lietas izskatīšana; vai

• pastāvīgā dzīvesvieta bija Anglijā un Velsā vienu gadu, kas beidzas konkrētajā datumā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Ievērojot iepriekš izklāstītos nosacījumus, jebkura persona var vērsties Ģimenes tiesā ar prasību Anglijā un Velsā neatzīt laulības šķiršanu, laulības neesamību vai juridisko atšķiršanu.

Atzīšanas pieteikumi saskaņā ar ES regulu ir iesniedzami Augstajā tiesā. Pieteikuma iesniedzējam ir jāinformē atbildētājs par iesniegto pieteikumu, dodot tam iespēju iesniegt pretargumentus pret lēmuma atzīšanu, nosūtot atbilstošus dokumentus, izņemot gadījumus, kad tiesa lemj, ka atbildētājs spriedumu ir nepārprotami pieņēmis.

Regulā noteikts, ka jebkura ieinteresētā puse var iesniegt pieprasījumu pieņemt lēmumu par sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu. Augstā tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja par spriedumu, kura atzīšanu vēlas panākt, ir iesniegta apelācijas sūdzība dalībvalstī, kurā spriedums pasludināts.

ES regula tiks piemērota līdz 2020. gada 31. decembrim.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Anglijas un Velsas tiesas ierosinātajās lietās vienmēr piemēro Anglijas un Velsas tiesību aktus. Tiesu kompetencē ir risināt laulības šķiršanas jautājumus, pat ja tā ir noslēgta ārvalstī, ja viena laulātā:

• pastāvīgā dzīvesvieta ir Anglijā un Velsā dienā, kad ir ierosināta lietas izskatīšana; vai

• pastāvīgā dzīvesvieta bija Anglijā un Velsā vienu gadu, kas beidzas konkrētajā datumā.

Saistītās saites

Laulības šķiršana, laulāto atšķiršana un attiecību iziršana

Juridiskā palīdzība

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Ziemeļīrijā ar laulības šķiršanu saistītie noteikumi ir paredzēti 1978. gada Rīkojumā laulību lietās (Ziemeļīrija) (turpmāk — “1978. gada rīkojums”).

Vīrs vai sieva var saņemt laulības šķiršanu, iesniedzot tiesā rakstisku pieteikumu (sauktu par lūgumrakstu). Personu, kura iesniedz pieteikumu laulības šķiršanai, sauc par prasītāju, savukārt otru pusi sauc par atbildētāju. Prasītājam ir jāpierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, kā arī ir jāsniedz pierādījumi par vienu no pieciem faktiem (skatīt 2. jautājumu turpmāk). Lūgumrakstu par laulības šķiršanu nevar iesniegt pirmo divu gadu laikā kopš laulības noslēgšanas brīža. Savukārt, lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, var izmantot pierādījumus, kas iegūti šo divu gadu laikā kopš laulības noslēgšanas.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Vienīgais iemesls laulības šķiršanai ir neatgriezeniska laulības iziršana. Kopumā, lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, prasītājam ir jāpierāda viens vai vairāki no turpmākajiem faktiem:

atbildētājs ir pārkāpis laulību. Uz šo faktu nevar paļauties, ja pēc tam, kad prasītājs ir uzzinājis par laulības pārkāpumu, tas turpina ar atbildētāju dzīvot laikposmu vai vairākus laikposmus, kas kopumā pārsniedz sešus mēnešus;

• atbildētājs ir rīkojies ir rīkojies tādā veidā, ka nav pamata sagaidīt no prasītāja kopdzīves turpināšanu. Uz šo faktu nevar paļauties, ja puses turpina dzīvot kopā sešus mēnešus vai ilgāk pēc datuma, kad pēdējo reizi novērota nepamatota rīcība;
• atbildētājs ir pametis pieteikuma iesniedzēju vismaz divus gadus bez pārtraukuma pirms pieteikuma iesniegšanas;
• puses ir dzīvojušas šķirti vismaz divus gadus bez pārtraukuma pirms pieteikuma iesniegšanas, un atbildētājs piekrīt laulības šķiršanai;
• puses ir dzīvojušas šķirti vismaz piecus gadus bez pārtraukuma pirms pieteikuma iesniegšanas. Nav nepieciešama atbildētāja piekrišana, un viņš var nepiekrist laulības šķiršanai, pamatojot to tādējādi, ka tā rezultātā radīsies smagas finansiālās vai citas grūtības.

Apsverot, vai atbildētājs ir pametis prasītāju vai arī puses ir dzīvojušas šķirti ilgu laikposmu, netiek ņemti vērā tādi laikposmi (kopā ne ilgāki par sešiem mēnešiem), kuru laikā puses ir atsākušas kopdzīvi. Taču šādi laikposmi netiks uzskatīti par pamešanas vai atšķiršanas laikposmiem.

Ja tiesa no iesniegtajiem pierādījumiem pārliecinās, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, tā izdod nisi rīkojumu (tiesas rīkojumu, kā rezultātā notiek laulības šķiršana).

Laulības šķiršanas process ir noslēgts, kad nisi rīkojums ir pasludināts par galīgu. Pieteikumu par nisi rīkojuma pasludināšanu par galīgu var iesniegt sešas nedēļas un vienu dienu pēc nisi rīkojuma izdošanas. Ja 12 mēnešu laikā pēc nisi rīkojuma izdošanas pieteikums nav iesniegts, prasītājam var lūgt iesniegt apliecinātu paskaidrojumu (apliecinājumu), ar ko tiek skaidrota kavēšanās. Atsevišķos gadījumos atbildētājs var pieprasīt rīkojuma pasludināšanu par galīgu. Puses nevar no jauna slēgt laulību, kamēr nav izdots galīgais rīkojums.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Nav īpašu noteikumu, kas regulētu attiecības pēc laulības šķiršanas. Taču no pusēm vairāk netiek sagaidīts, ka tās dzīvos kopā, un, ja sieva ir pieņēmusi vīra uzvārdu, viņa var izlemt atgūt pirmslaulības uzvārdu.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

1978. gada Rīkojumā ir ietverti tālejoši noteikumi, kas ļauj tiesai lemt par pušu mantu un regulēt to finansiālās vienošanās gan attiecībā vienai pret otru, gan pret ģimenes bērniem.

Izdodot rīkojumu par laulības šķiršanu vai pēc tam, tiesa var noteikt kādu no turpmākajiem pasākumiem:

• izdot regulāru maksājumu rīkojumu;
• izdot vienreizējas summas rīkojumu;
• izdot mantas koriģēšanas rīkojumu;
• izdot pensijas pārdales rīkojumu vai rīkojumu, ar ko līdzekļi tiek novirzīti uz pensiju fondiem.

Pirms rīkojuma izdošanas tiesa apsver visus lietas apstākļus. Taču tā vispirms ņem vērā ģimenes bērna, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, labklājību.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Pēc laulības šķiršanas vecākiem saglabājas vecāku pienākumi pret laulībā dzimušajiem bērniem, un tiem ir pienākums uzturēt nepilngadīgos bērnus, kas ģimenē dzīvojuši kā tās locekļi.

Ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns (jaunāks par 16 gadiem) vai bērns, kas vecāks par 16 gadiem un turpina izglītoties vai apgūst arodu, profesiju vai nodarbošanos, prasītājam ir jāaizpilda veidlapa (M4 veidlapa), kurā ir izklāstīta bērna situācija. Veidlapā puses tiek mudinātas censties panākt vienošanos par priekšlikumiem attiecībā uz bērna nākotni. Taču, ja puses nevar vienoties, atbildētājam būs iespēja komentēt priekšlikumu, bet tiesa var izmantot tiesības saskaņā ar 1995. gada Bērnu rīkojumu (Ziemeļīrija) (piemēram, nosakot, kur bērns dzīvos).

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pienākums uzturēt otru laulāto beidzas, kad laulība ir šķirta, ja vien tiesa nav izdevusi rīkojumu par maksājumu vai mantas sadali.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Pieteikumu par laulāto atšķiršanu var iesniegt, ja laulība ir izirusi, taču prasītājs kāda iemesla dēļ nevēlas laulības šķiršanu. Ja prasītājs saņem rīkojumu par laulāto atšķiršanu, tam vairāk nav pienākuma dzīvot kopā ar otru laulāto. Taču tas nevarēs stāties jaunā laulībā. Pēc tam, kad ir izdots rīkojums par laulāto atšķiršanu, ir iespējams pieprasīt rīkojumu par laulības šķiršanu.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Uzrādot rīkojumu par juridisko atšķiršanu, nav nepieciešams pierādīt, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

No laulātajiem vairs netiek sagaidīts, ka tie dzīvos kopā. Ja ir spēkā rīkojums par laulāto atšķiršanu un viens no laulātajiem nomirst, neatstājot testamentu (bez testamenta), viņa manta tiek sadalīta tā, it kā otrs laulātais jau būtu miris un jebkādi labumi, ko tas būtu saņēmis, tiek zaudēti. Tiesas pilnvaras attiecībā uz mantas sadali kopumā ir vienādas gan laulāto atšķiršanas, gan laulības šķiršanas gadījumā. Taču tiesa nevar izdot rīkojumu par pensijas izlīdzinošu sadali.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Rīkojums par laulības atzīšanu par neesošu tiek izdots, ja prasītājs pierāda, ka laulība ir vai nu neesoša, vai atzīstama par neesošu. Neesoša laulība ir tāda, kuru nebūtu vajadzējis spēt noslēgt un kura uzskatāma par tādu, kurai nekad nav bijis tiesisks statuss. Laulība, kas atzīstama par neesošu, tiek atzīta un turpinās līdz brīdim, kad tā tiek atzīta par neesošu.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība ir neesoša, ja tiek pierādīts viens no turpmākajiem faktiem:

• radniecība starp pusēm ir pārāk tuva;
• viena puse ir jaunāka par 16 gadiem;
• nav veiktas nepieciešamās laulības noslēgšanas formalitātes;
• laulības noslēgšanas brīdī viena puse jau sastāvēja likumīgā laulībā;
• puses ir viena dzimuma (pārī ir jābūt vienam vīrietim un vienai sievietei);
• poligāmijas gadījumā, ja laulība ir noslēgta ārpus Ziemeļīrijas un viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta laulības noslēgšanas brīdī bija Ziemeļīrija.

Laulība ir atzīstama par neesošu, ja tiek pierādīts viens no turpmākajiem faktiem:

• tā nav pilnīga, jo viens laulātais nav spējīgs padarīt to pilnīgu;
• viens no laulātajiem ir atteicies padarīt laulību pilnīgu;
• viens no laulātajiem nav atbilstoši piekritis laulības slēgšanai (piemēram, uz to tika izdarīts spiediens un tas tika piespiests piekrist vai arī tika maldināts par ceremonijas būtību);
• laulības noslēgšanas brīdī viens no laulātajiem cieta no garīgas slimības;
• laulības noslēgšanas brīdī viens no laulātajiem cieta no veneriskas infekciju slimības;
• laulības noslēgšanas brīdī sieva bijusi grūtniecības stāvoklī, un bērna tēvs ir cita persona, nevis vīrs.

Ja pieteikuma atzīt laulību par neesošu pamatā ir viens no pēdējiem četriem faktiem, tas jāiesniedz trīs gadu laikā kopš laulības noslēgšanas. Taču tiesa noteiktos apstākļos var pieļaut, ka pieteikums tiek iesniegts ārpus šā perioda.

Ja pieteikuma pamatā ir pēdējie divi fakti, prasītājam ir jāpierāda, ka laulības noslēgšanas laikā tas nebija informēts par slimību vai grūtniecību.

Tiesa laulību, kas atzīstama par neesošu, par tādu neatzīst, ja atbildētājs pierāda, ka:

• prasītājs zināja, ka laulība varētu tikt atzīta par neesošu, taču turpināja rīkoties tādā veidā, kas liecina, ka tas pamatoti uzskatīja, ka netiks pieprasīta laulības atzīšana par neesošu; un
• tas nebūtu taisnīgi.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Ja laulība ir neesoša, tā ir pilnībā neesoša un uzskatāma par nekad nenotikušu. Ja laulība ir atzīstama par neesošu, tā uzskatāma par neesošu no brīža, kad ir izdots galīgais rīkojums par laulības atzīšanu par neesošu.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Ziemeļīrijā ir vairākas aģentūras, kas sniedz mediācijas pakalpojumus (piemēram, Relate). Mediācija var palīdzēt risināt laulības šķiršanas praktiskos jautājumus, tostarp finanšu vienošanās un vecāku un bērnu attiecību jautājumus.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumus par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu var iesniegt vai nu Augstajā tiesā, vai apgabala tiesā, kas izskata laulību šķiršanas lietas. Taču, ja atbildētājs iesniedz atbildi uz pieteikumu, kas ir iesniegts apgabala tiesā, lieta tiek nodota Augstajai tiesai.

Tiesu adreses un tālruņa numuri ir atrodami Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Lai sāktu tiesvedību, attiecīgajai tiesai jānosūta veidlapu kopums, tam pievienojot:

• laulības apliecības oriģinālu (nevis kopiju), kā arī apliecinātu tulkojumu un zvērinātu apliecinājumu, ja laulība ir noslēgta ārpus Ziemeļīrijas;
• ģimenē dzimušu bērnu, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, dzimšanas apliecību (pilnā formātā, norādot pilnīgu vecāku un bērnu informāciju);
• pieteikumā minētu tiesas rīkojumu eksemplāru;
• jebkādu vienošanos (piem., par finansēm) oriģinālu un divas kopijas, par ko saņemams tiesas rīkojums; un
• tiesas nodevas samaksu (tiesas kancelejā var saņemt informāciju par aktuālo nodevas apmēru).

Tiesas kanceleja varēs izsniegt veidlapu eksemplārus un paskaidrot, kā tās jāaizpilda. Taču tiesas darbinieki nevar jums sniegt juridiskas konsultācijas vai noradīt, kas jāraksta veidlapās.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Jums ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību. Taču sniegtās finansiālās palīdzības (ja tā tiek nodrošināta) apmērs ir atkarīgs no mantiskā stāvokļa pārbaudes. Pat ja jūsu mantiskais stāvoklis tiek novērtēts kā atbilstošs, jums, iespējams, būs jāveic iemaksa izmaksu segšanai. Saskaņā ar vienošanos šo iemaksu var laika gaitā atmaksāt Juridiskās palīdzības departamentam. Papildus mantiskā stāvokļa pārbaudes kritērijiem ir jānodrošina atbilstība arī lietas būtības pārbaudes kritērijiem, t. i., jābūt pamatotam iemeslam ierosināt lietu vai aizstāvībai un šādai rīcībai jebkādā situācijā ir jābūt pamatotai.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Galīgais rīkojums par laulības izbeigšanu vai atzīšanu par neesošu nav pārsūdzams, ja pusei, kuras tiesības ir aizskartas, ir bijusi iespēja pārsūdzēt nisi rīkojumu, taču tā to nedarīja. Turklāt rīkojumus, kas pieņemti ar pušu piekrišanu, var pārsūdzēt vienīgi ar tiesas atļauju. Apelācijas instances tiesas rīcībā ir virkne pilnvaru, un tā var atcelt vai grozīt sākotnējo lēmumu.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Padomes Regula (EK) Nr. 1347/2000 (2000. gada 29. maijs) (“Regula”) paredz, ka vienā dalībvalstī pieņemts lēmums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu ir atzīstams citā dalībvalstī bez īpašas procedūras (izņemot kā noteikts pašā Regulā).

Katra ieinteresētā persona var pieprasīt lēmuma atzīšanu, un neatzīšanas pamats ir stingri ierobežots (piemēram, atzīšanu var noraidīt, ja lēmums ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai).

Pieteikumu par atzīšanu iesniedz Ziemeļīrijas Augstajā tiesā.

Ja Regula nav piemērojama, lēmums var ietilpt 1986. gada Ģimenes tiesību likuma 46. panta tvērumā, kas izvirza ārvalstī īstenotas laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu fakta vispārējos atzīšanas nosacījumus.

Pieteikums par ārvalstī īstenotas laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanas par neesošu fakta atzīšanu ir iesniedzams Augstajā tiesā. Pieteikums iesniedzams lūgumraksta formā, kam tiek pievienots rīkojums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Tā kā Augstā tiesa izskata laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu lietas (gan saskaņā ar Regulu, gan 1986. gada Ģimenes tiesību likumu), jebkādas pretenzijas par ierosināto atzīšanu ir risināmas šajā tiesā. Neatzīšanas pamats ir izklāstīts Regulas 15. pantā un 1986. gada Ģimenes tiesību likuma 51. pantā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Ja Ziemeļīrijas tiesa konstatē, ka tās kompetencē ietilpst laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu lietas izskatīšana, tā piemēro Ziemeļīrijas tiesības.

Ziemeļīrijas tiesas kompetencē ir izskatīt laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietas (pat ja laulība ir tikusi noslēgta ārvalstī), ja:

• tiesai ir atbilstošā kompetence saskaņā ar Regulu; vai
• nevienai līgumslēdzējas valsts (tā ir kāda no valstīm, kas bija Regulas sākotnējā parakstītāja, vai valsts, kas kopš tā laika ir pieņēmusi Regulu) tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar Regulu, un kādas no pusēm pastāvīgā dzīvesvieta ir Ziemeļīrijā brīdī, kad lieta tikusi ierosināta.

Ziemeļīrijas tiesas kompetencē ir izskatīt laulības atzīšanas par neesošu lietas (pat ja laulība ir tikusi noslēgta ārvalstī), ja:

• tiesai ir atbilstošā kompetence saskaņā ar Regulu; vai
• nevienai līgumslēdzējas valsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar Regulu un —
• viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta ir Ziemeļīrijā brīdī, kad ir ierosināta lietas izskatīšana; vai
• viens no laulātajiem ir miris pirms minētā datuma, un nāves brīdī viņa pastāvīgā dzīvesvieta bija Ziemeļīrijā vai viņš bija Ziemeļīrijas pastāvīgais iedzīvotājs vienu gadu, kas beidzas nāves brīdī.

Saistītas saites

Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests

• Plašāka informācija par juridisko palīdzību ir pieejama Ziemeļīrijas Juridiskās palīdzības departamenta tīmekļa vietnē.
• Plašāka informācija par mediāciju atrodama "Relate NI" tīmekļa vietnē un "AK Ģimenes lietu mediatoru koledžas tīmekļa vietnē.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Skotijā laulību var šķirt tikai tiesā. Tiesa var šķirt laulību, ja tā konstatē, ka:

• laulība ir neatgriezeniski izirusi vai
• kādam no laulātajiem pēc laulību noslēgšanas dienas ir izdota dzimuma atzīšanas apliecība saskaņā ar 2004. gada Likumu par dzimuma atzīšanu.

Laulību var atzīt par neatgriezeniski izirušu, ja konstatē vienu no 2. atbildē aprakstītajiem četriem faktiem.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Skatīt atbildi uz 1. jautājumu iepriekš. Laulību var atzīt par neatgriezeniski izirušu, ja konstatē vienu no turpmāk minētajiem faktiem:

• atbildētājs pārkāpis laulību;
• atbildētāja nesaprātīga uzvedība;
• laulātie dzīvo šķirti vismaz vienu gadu (atzīšana iespējama ar otra laulātā piekrišanu);
• laulātie dzīvo šķirti vismaz divus gadus.

Dažos gadījumos, kas ietilpst pēdējās divās kategorijās, ir iespējama vienkāršota procedūra.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Likumā nav noteiktas īpašas normas par personiskajām attiecībām starp bijušajiem laulātajiem. Abi laulātie drīkst saglabāt savu uzvārdu, noslēdzot laulību. Tāpat tie var saglabāt otra laulātā uzvārdu pēc laulības šķiršanas.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

1985. gada Ģimenes tiesību likums (Skotija) paredz laulāto mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā. Laulāto manta parasti ir visa manta, ko laulātie ir ieguvuši laulības laikā, kā arī manta, kas iegādāta kā kopīgs ģimenes mājoklis — vai šā mājokļa aprīkojums — pirms laulības. Laulāto manta neietver citu mantu, kas iegūta pirms laulības noslēgšanas, mantu, ko laulātais ieguvis pēc laulāto kopdzīves beigām, vai mantu, kas laulības laikā saņemta dāvinājumā vai mantota no trešās personas.

Abi laulātie var vērsties tiesā ar pieteikumu izdot rīkojumu saskaņā ar 1985. gada Likumu. Tiesa var izdot rīkojumus par kapitāla summas izmaksu, mantas nodošanu, regulāru pabalstu maksājumiem, rīkojumus saistībā ar pensijām un pensiju kompensāciju, kā arī dažādus citus rīkojumus.

Kad tiesa izdod rīkojumu, tai jāvadās pēc šādiem principiem:

• laulāto mantas neto vērtība jādala taisnīgi;
• tiesa ņems vērā ekonomiskos ieguvumus, ko viena puse saņem no otras, kā arī ekonomiskos zaudējumus, ko cieš kāda puse otras puses vai ģimenes interesēs. Pienesums var būt arī nefinansiāls, un konkrēti tas ietver mājokļa uzturēšanu vai ģimenes aprūpi, kā arī finansiālus pienesumus;
• laulībā dzimušu bērnu, kas ir jaunāki par 16 gadiem, aprūpes nasta finansiālā izteiksmē ir taisnīgi jāsadala starp abām pusēm;
• pusei, kas bijusi finansiāli būtiski atkarīga no otra laulātā, jāpiešķir finansiāls nodrošinājums, kas ļautu tai pielāgoties iepriekš saņemtā atbalsta zaudējumam. Šāds nodrošinājums var pienākties laikposmā līdz trim gadiem;
• ja ir ticams, ka laulība šķiršanas rezultātā kāda no pusēm saskarsies ar būtiskām finansiālajām grūtībām, nepieciešams noteikt tādu nodrošinājumu saprātīgam laikposmam, kas šo pusi atbrīvotu no minētajām grūtībām.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Kā minēts atbildē uz 3.2. jautājumu, laulībā dzimušo bērnu aprūpes nasta finansiālā izteiksmē ir jāsadala vienlīdzīgi. Tāpat skatīt arī EJN informatīvo lapu par Skotiju attiecībā uz vecāku atbildību.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Skatīt EJN informatīvo lapu par Skotiju attiecībā uz uzturēšanas līdzekļiem.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Skotijā tiesa saskaņā ar 1976. gada Likumu par laulības šķiršanu (Skotija) var izdot atšķiršanas rīkojumu. To sauc par juridisko atšķiršanu. Tā ir pieejama laulātajiem, kas ir nevēlas šķirt laulību, taču nevēlas arī dzīvot kopā. Laulātie vēl arvien skaitās laulībā un turpina viens otru atbalstīt — proti, tiem finansiāli vienam par otru ir jārūpējas, kā to dara laulāti pāri.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Juridiskās atšķiršanas nosacījumi ir identiski laulības šķiršanas nosacījumiem. Skatīt atbildi uz 1. jautājumu iepriekš.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Skatīt atbildi uz 4. jautājumu. Jāņem vērā, ka juridiskā atšķiršana neliedz atšķirtajam laulātajam pieprasīt laulības šķiršanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Lai arī laulības atzīšana par neesošu nav Skotijā lietots juridisks termins, ja Skotijā slēgta laulība ir neesoša, tad jebkura ieinteresētā puse var vērsties tiesā, lai saņemtu apliecinājumu par laulības neesamību. Šāds apliecinājums nozīmē, ka jebkādos nolūkos ir uzskatāms, ka laulība nav notikusi. Laulība Skotijā uzskatāma par neesošu, ja:

• kāda puse laulības noslēgšanas brīdī bija jaunāka par 16 gadiem;
• pušu radniecība ir pārāk tuva — aizliegtās radniecības pakāpes ir norādītas 1977. gada Laulību likuma (Skotija) 1. pielikumā;
• vismaz viena puse jau sastāvēja laulībā;
• vismaz viena puse nebija rīcībspējīga, lai piekristu laulībai;
• puse, kas bija rīcībspējīga piekrist laulībai, to darīja spaidu vai kļūdas dēļ.

Laulība, kas atzīstama par neesošu, ir tāda, kas turpina būt spēkā, līdz viens laulātais tiesā pieprasa izdot apliecinājumu par laulības neesamību. Vienīgais pamats laulības atzīšanai par neesošu ir, ka viens laulātais pastāvīgi neārstējami impotents kopš laulības noslēgšanas brīža.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Jebkura ieinteresētā puse var tiesā pieprasīt izdot apliecinājumu par neesošas laulības anulēšanu, un ikviens no laulātajiem var tiesā pieprasīt šādu apliecinājumu. Skatīt 7. jautājumu iepriekš par neesošu laulību un laulību, kas atzīstama par neesošu.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Neesoša laulība uzskatāma par vispār nenotikušu laulību, līdz ar to, iespējams, nav nepieciešams pieprasīt apliecinājumu par to. Ja tiesa izdod apliecinājumu par laulības neesamību, tā var izdot arī rīkojumus par finansiālo nodrošinājumu starp neesošās laulības pusēm. Tāpat arī laulība, kas atzīstama par neesošu, ir uzskatāma par vispār nenotikušu, ja tiesa izdod apliecinājumu par laulības neesamību.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Relationships Scotland — brīvprātīgā organizācija, ko finansē Skotijas valdība, ar vietējo pakalpojumu tīkla starpniecību nodrošina ģimenes mediāciju pāriem, kas pieņēmuši lēmumu par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kas var palīdzēt pāriem vienoties par praktisku problēmu risinājumiem. Attiecību konsultācijas bija pieejamas arī pāriem un personām, kas saskārušās ar grūtībām savstarpējās attiecībās. Atbilstošu padomu un atbalsta sniegšana ģimenēm var palīdzēt tām izvairīties no rīcības, kā rezultātā var tikt uzsākta tiesvedība.

Tāpat ģimenes mediācija ir pieejama, izmantojot Vispārējo akreditēto juristu mediatoru platformu: Calm Scotland.

Citas iespējas ietver sadarbības praksi un arbitrāžu: Flags Scotland

Pastāv iespēja reģistrēt juridiski saistošu vienošanās protokolu Skotijas reģistros ietvertajā Konsultāciju un sēžu krājumā.

Skotijas valdība ir izstrādājusi Vecāku vienošanos Skotijai. Tas ir rīks, kas palīdz vecākiem vienoties par to, kas būtu vislabākais viņu bērniem, kad attiecības ir izirušas.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Laulības šķiršana / juridiskā atšķiršana

i. Pieteikumu par laulības šķiršanu vai juridisko atšķiršanu var iesniegt vai nu Edinburgas Augstākajā tiesā, vai vienā no vietējām šerifa tiesām. Skotijas Tiesu un tribunālu dienestā ir pieejama karte, kurā var redzēt tiesu atrašanās vietas, un tiesu adrešu un kontaktinformācijas saraksts.

ii. Tiesas izvēle notiek pēc pašu ieskatiem. Lai varētu iesniegt pieteikumu Augstākajā tiesā, ir jākonstatē piekritība Skotijā. Lai varētu iesniegt pieteikumu šerifa tiesās, ir jākonstatē piekritība tajā šerifa apgabalā, kurā tiesa ģeogrāfiski atrodas. Piekritību nosaka pēc pušu dzīvesvietas vai pastāvīgās dzīvesvietas. Pastāvīgo dzīvesvietu nosaka pēc tā, ka persona uzskata, ka tās mājoklis ir noteiktā vietā Skotijā un tā plāno tur pastāvīgi dzīvot paredzamā nākotnē.

iii. Skotijā pastāv divu veidu laulības šķiršanas pieteikumi.

iv. Vienkāršoto pieteikumu var izmantot situācijās, kad laulības šķiršanas pamatojumu nosaka pēc principa, ka puses “dzīvo šķirti vismaz vienu gadu” un atbildētājs piekrīt pieteikumam, vai ka puses “dzīvo šķirti vismaz divus gadus” un tad atbildētāja piekrišana nav nepieciešama. To var izmantot vienīgi šādos gadījumos:

• paralēli nenotiek citas tiesvedības, kuru rezultātā laulību varētu izbeigt;
• laulībā nav bērnu, kas ir jaunāki par 16 gadiem;
• neviens laulātais nav iesniedzis pieprasījis rīkojumu par finansiālo nodrošinājumu pēc laulības šķiršanas; un,
• neviens laulātais necieš no garīgiem traucējumiem.

v. Pieteikumus par laulības šķiršanu, izmantojot vienkāršoto procesu, puses parasti iesniedz bez jurista palīdzības. Šāda veida pieteikums tiek dēvēts par “šķir laulību pats” metodi. Norādes un veidlapas ir pieejamas Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

vi. Pieteikums par otru (parasto) laulības šķiršanas veidu vai laulāto atšķiršanu ir jāiesniedz vai nu Augstākās tiesas uzaicinājuma veidā, vai ar šerifa tiesas sākotnējo pavēsti. Katrai tiesai ir savi noteikumi, kas paredz, kādā veidā šādi pieteikumi ir iesniedzami saskaņā ar Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnes sadaļu “Noteikumi un prakse”. Uz ģimenes lietām attiecas Augstākās tiesas reglamenta 49. nodaļa un šerifa tiesas vispārējās piekritības lietu noteikumu 33. sadaļa.

Laulības atzīšana par neesošu

vii. Tiesā jāiesniedz prasība par apliecinājumu laulības atzīšanai par neesošu (anulēšana).

Formalitātes un dokumentācija

viii. Katrā tiesā būs jāmaksā nodeva par sākotnējo pieteikumu, kā arī, iespējams, turpmākos procesa posmos. Ja saņemat juridisko palīdzību vai noteiktus valsts pabalstus, jums var būt tiesības pieprasīt atbrīvošanu no nodevu samaksas. Pieteikums par atbrīvošanu atrodams Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnes sadaļā par laulības šķiršanu.

ix. Iesniedzot pieteikumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu, nepieciešams uzrādīt laulības apliecību.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Konsultācijas un palīdzība laulības šķiršanas lietās ir pieejamas, pirms tam tiek veiktas parastās likumā paredzētās mantiskā stāvokļa pārbaudes. Laulības šķiršanas lietās ir pieejama arī civiltiesiskā palīdzība, izņemot vienkāršotās laulības šķiršanas procedūras, pirms tam tiek veiktas trīs parastās likumā paredzētās pārbaudes: finansiālā atbilstība, pamatotība un pietiekams pamats. Lai saņemtu plašāku informāciju par atbilstību, sazinieties ar Skotijas Juridiskās palīdzības pārvaldi (SLAB).

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

i. Rīkojumu par laulības šķiršanu, pamatojoties uz vienkāršoto pieteikumu, kas iesniegts šerifa tiesā, var rakstiski pārsūdzēt 14 dienu laikā kopš rīkojuma izdošanas.
ii. Rīkojums par laulības šķiršanu, pamatojoties uz vienkāršoto pieteikumu, kas iesniegts Augstākajā tiesā, nav pārsūdzams, un, lai panāktu tā spēkā neesamību un seku atcelšanu, minētajā tiesā jāceļ prasība par rīkojuma darbības jomas samazināšanu.
iii. Rīkojumu par laulāto atšķiršanu, pamatojoties uz ar cita (parastā) veida pieteikumu, kas iesniegts šerifa tiesā, var rakstiski pārsūdzēt 14 dienu laikā kopš rīkojuma izdošanas. Augstākajā tiesā izdotos rīkojumus par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu var pārsūdzēt 21 dienas laikā pēc rīkojuma izdošanas.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Laulības šķiršanas, atzīšanas par neesošu un juridiskās atšķiršanas fakta atzīšana parasti ir ietverta Briseles IIa Regulā, t. i., Padomes 2003. gada 27. novembra Regulā (EK) Nr. 2201/2003. Šīs regulas 21. pantā ir noteiks atzīšanas pamats.

i. Dalībvalstī pasludināts spriedums pārējās dalībvalstīs atzīstams bez kādas īpašas procedūras.
ii. Jo īpaši, neskarot 3. punktu, nekāda īpaša procedūra netiek pieprasīta civilstāvokļa aktu atjaunošanai sakarā ar spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas izsludināts citā dalībvalstī un saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vairs nav pārsūdzams.
iii. Jebkura ieinteresētā puse var Augstākajā tiesā var pieprasīt lēmumu par to, lai spriedums tiktu vai netiktu atzīts.
iv. Ja kāda sprieduma atzīšanu izvirza kā iepriekš izlemjamu jautājumu kādas dalībvalsts tiesā, tiesa drīkst izlemt šo jautājumu.

Skotija tagad ir atzinusi viendzimuma laulības. Tā kā nav pilnīgi skaidrs, vai viendzimuma laulībām ir piemērojama Briseles IIa Regula, tika pieņemts noteikums par citu dalībvalstu tiesu spriedumu atzīšanu. Šis noteikums atrodams 2014. gada Laulību noteikumos (Viendzimuma laulības) (Jurisdikcija un spriedumu atzīšana) (Skotija) (SSI 2014 Nr. 362).

Ja rīkojumu nevar atzīt saskaņā ar Briseles IIa Regulu vai līdzīgiem noteikumiem, tad ir piemērojams 1986. gada Ģimenes tiesību likums, un īpaši 46. pants. Atzīšanas pamatojums saskaņā ar šo pantu ir šāds:

1. Ārvalstīs tiesvedībā šķirtas laulības, par neesošu atzītas laulības vai juridiskās atšķiršanas fakts tiek atzīts par spēkā esošu, ja

a. laulības šķiršana, atzīšana par neesošu vai juridiskā atšķiršana ir spēkā saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā tā ir pasludināta; un

b. tiesvedības uzsākšanas brīdī

i. viens no laulātajiem bija pastāvīgais iedzīvotājs valstī, kurā laulības šķiršana, atzīšana par neesošu vai juridiskā atšķiršana ir pasludināta; vai

ii. viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī; vai

iii. viens no laulātajiem bija minētās valsts valstspiederīgais.

2. Ārvalstīs šķirtas laulības, par neesošu atzītas laulības vai juridiskās atšķiršanas fakts, kas nav pasludināta tiesvedības ceļā, tiek atzīts par spēkā esošu, ja:

a. laulības šķiršana, atzīšana par neesošu vai juridiskā atšķiršana ir spēkā saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā tā ir pasludināta;

b. dienā, kad laulība tikusi šķirta —

i. abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī; vai

ii. viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī un otras puses pastāvīgā dzīvesvieta bija valstī, pēc kuras tiesībām laulības šķiršanas, atzīšanas par neesošu vai juridiskās atšķiršanas fakts ir atzīts par spēkā esošu; un

c. neviens laulātais nebija pastāvīgais iedzīvotājs Apvienotajā Karalistē vienu gadu tieši pirms minētā datuma.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Laulības šķiršanas, neesamības un juridiskās atšķiršanas atzīšana parasti ir ietverta Briseles IIa Regulā, t. i., Padomes Regulā (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris), par ko atbildi skatīt 14. jautājumā iepriekš.

Augstākajā tiesā vai šerifa tiesā var iesniegt pieprasījumu par paziņojumu par laulības esamības atzīšanu vai neatzīšanu.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Ja Skotijas tiesas lemj, ka lieta ir viņu jurisdikcijā, tad tās galvenokārt piemēro Skotijas tiesības.

Saistītas saites

Skotijas Tiesu un tribunālu dienests

Skotijas Juridiskās palīdzības pārvalde

Skotijas valdība

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Vīram vai sievai tiesā ir jāiesniedz rakstisks pieteikums (saukts par lūgumrakstu).  Laulības šķiršanas pieteikumus izskata Augstākā tiesa, un laulātajiem pieteikums par laulības šķiršanu ir jāiesniedz šajā tiesā. Pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, kā arī ir jāsniedz pierādījumi par vienu no pieciem tālāk uzskaitītajiem faktiem.

Pieteikumu par laulības šķiršanu nevar iesniegt divu gadu laikā no laulības noslēgšanas brīža. Vienīgie šā noteikuma izņēmumi ir gadījumos, kad prasītājs ir piedzīvojis īpašas grūtības vai atbildētājs ir rīkojies īpaši nepiedienīgi, vai arī prasītājs laulības noslēgšanas brīdī bija jaunāks par 16 gadiem.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Vienīgais iemesls laulības šķiršanai ir neatgriezeniska laulības iziršana. Lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, ir jāsniedz pierādījumi par vienu vai vairākiem laulības “faktiem”:

• otrs laulātais ir pārkāpis laulību un pieteikuma iesniedzējam ir nepieņemami turpināt ar viņu kopdzīvi;
• nesaprātīga uzvedība, kas nozīmē, ka otrs laulātais ir rīkojies tādā veidā, ka nav pamata sagaidīt no pieteikuma iesniedzēja kopdzīves turpināšanu;
• pamešana, kas nozīmē, ka otrs laulātais ir pieteikuma iesniedzēju pametis uz laikposmu, kas sasniedz vismaz divus gadus, pirms ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu;
• pušu atšķiršana vismaz divu gadu garumā, pirms ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu (ar otra laulātā piekrišanu);
• atšķiršana vismaz piecu gadu garumā, pirms ir iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu (bez otra laulātā piekrišanas).

Tiesai ir pēc iespējas jāpārbauda pieteikuma iesniedzēja (prasītāja) apgalvojumi, kā arī otra laulātā (atbildētāja) apgalvojumi. Ja tiesu apmierina pierādījumi par to, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, Augstākās tiesas tiesnesis izdos rīkojumu par laulības šķiršanu ar nosacījumu, ka tam ir pieņemama vienošanās attiecībā uz šķirto pušu bērniem.

Ja tiesa pārliecinās, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, tā sākotnēji izdos nisi spriedumu (pagaidu spriedumu par laulības šķiršanu). Pēc sešām nedēļām tā puse, kura iesniedza tiesā pieteikumu par laulības šķiršanu, var iesniegt pieteikumu par absolūtā sprieduma (galīgā sprieduma par laulības šķiršanu) sagatavošanu. Izņemot ārkārtas situācijas, pieteikumam par sprieduma pasludināšanu par absolūtu (galīgu) nav laika ierobežojuma.

Taču, ja pieteikums par absolūtā sprieduma pasludināšanu ir iesniegts pēc vairāk nekā 12 mēnešiem kopš nisi sprieduma izdošanas, pieteikuma iesniedzējam tas būs jāiesniedz kopā ar rakstisku paskaidrojumu:

• norādot kavēšanās iemeslus;
• norādot, vai pieteikuma iesniedzējs un laulātais ir dzīvojuši kopā kopš nisi sprieduma izdošanas un, ja tā, kādā laikposmā tas ir noticis; un
• vai, būdama sieva, viņa kopš nisi rīkojuma izdošanas ir dzemdējusi bērnu un, ja tā, norādot būtiskos faktus un to, vai var vai nevar apgalvot, ka bērna tēvs ir vai varētu būt vīrs.

Tiesnesis var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz ar zvērestu apliecinātu paziņojumu, apstiprinot skaidrojumu, ko tas ir sniedzis, un tiesnesis pēc saviem ieskatiem var izdot rīkojumu attiecībā uz pieteikumu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Laulība ir šķirta, tāpēc nepastāv turpmākas kopdzīves pienākums vai pienākums turpināt personiskas attiecības, izņemot, ja puses to vēlas. Ja puses vēlas, tās var stāties jaunā laulībā. Tās pēc saviem ieskatiem var izvēlēties saglabāt laulībā iegūto uzvārdu vai pieņemt uzvārdu, kāds ir bijis pirms laulības vai partnerattiecībām.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Tiesa par to lemj pēc visu lietas apstākļu uzklausīšanas. Pat lietās, kurās puses ir panākušas vienošanos, tiesa joprojām saglabā vispārējas tiesības vienošanos apstiprināt vai grozīt.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Kad Augstākā tiesa pieņem galīgo rīkojumu, tai pirms vai pēc rīkojuma pieņemšanas ir tiesības paredzēt laulībā dzimušo bērnu aizbildniecības, uzturlīdzekļu un izglītības noteikumus vai pat noteikt, ka jāierosina lieta, lai bērnus nodotu tiesas aizsardzībā. Augstākā tiesa nevar izdot absolūtu rīkojumu par laulības šķiršanu, ja tā nav pārliecinājusies, ka par bērniem ir panāktas pieņemamas vienošanās.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pasludinot laulības šķiršanas nisi rīkojumu vai jebkurā brīdī pēc tam, Augstākajai tiesai ir tiesības noteikt, ka par viņu kopdzīves laiku vīrs maksā sievai tādu ikmēneša vai iknedēļas uzturlīdzekļu un iztikas līdzekļu maksājumu, kāds pēc tiesas ieskatiem ir pamatots. Sievas tiesības saņemt uzturlīdzekļus izbeidzas, kad tā stājas jaunā laulībā, taču pienākums maksāt uzturlīdzekļus laulībā dzimušam bērnam paliek spēkā neatkarīgi no mātes jaunās laulības.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Saskaņā ar Gibraltāra tiesībām laulāto atšķiršana tiek saukta par “juridisko atšķiršanu”. Kad tiesa ir izdevusi šādu rīkojumu, vairs netiek sagaidīts, ka laulātais, kurš pieprasījis izdot rīkojumu, turpinās kopdzīvi ar otru laulāto. Tomēr viņš vai viņa nevarēs noslēgt jaunu laulību. Būtībā juridiskā atšķiršana ir iespēja laulātajiem, kuru laulība ir izirusi, bet kuri nevēlas stāties jaunā laulībā. Pieteikuma iesniedzējam, kurš vēlas juridisko atšķiršanu, nav jāpierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi. Pēc tam, kad ir izdots rīkojums par juridisko atšķiršanu, ir iespējams pieprasīt rīkojumu par laulības šķiršanu.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz pierādījumi par vienu vai vairākiem faktiem, kas nepieciešami, lai pierādītu, ka laulība ir izirusi, un, pretstatā personām, kuras vēlas šķirt laulību, nav jāgaida vismaz trīs gadus pēc laulības noslēgšanas, lai ierosinātu lietu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Ja juridiskā atšķiršanā esoša puse nomirst, neatstājot testamentu, tās manta tiks sadalīta atbilstoši noteikumiem par beztestamenta mantošanu, un spriedumam par juridisko atšķiršanu ir tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai. Tāpēc otram laulātajam pēc tam nav tiesību uz tās puses mantu, kura mirusi, neatstājot testamentu.  Taču, ja juridiskās atšķiršanas puse mirst, atstājot testamentu, juridiskā atšķiršana neskar tiesības saskaņā ar testamentu, ja, piemēram, pārdzīvojusi juridiskās atšķiršanas puse saskaņā ar testamentu ir iecelta par mantojuma saņēmēju.

Noteikumi par mantas sadali, kas ir spēkā laulības šķiršanas gadījumā, attiecas arī uz juridisko atšķiršanu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulību var atzīt par neesošu divos veidos. Laulību var vai nu pasludināt par “neesošu”, kas nozīmē, ka laulība nekad nav bijusi spēkā un vispār nav pastāvējusi. Citādos apstākļos laulība var būt “atzīstama par neesošu”, kas nozīmē, ka viens no laulātajiem var pieprasīt, lai laulība tiktu atzīta par neesošu. Ja abi laulātie piekrīt, laulība var turpināties.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulība ir neesoša, ja:

• tā neatbilst Laulību likuma nosacījumiem;
• laulības noslēgšanas brīdī viena puse jau bija precējusies;
• puses nav pretēja dzimuma. Lai laulība būtu spēkā esoša, vienam laulātajam jābūt vīrietim, bet otram laulātajam ir jābūt sievietei;
• poligāmijas gadījumā, ja laulība noslēgta ārpus Gibraltāra un viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta laulības noslēgšanas brīdī bija Gibraltārā.

Laulība ir atzīstama par neesošu šādos gadījumos:

• laulība nav pilnīga, jo viena laulātā sniegums nav bijis atbilstošs, lai to padarītu par pilnīgu;
• laulība nav pilnīga, jo atbildētājs apzināti atteicies rīkoties, lai to padarītu par pilnīgu;
• viens laulātais nav atbilstoši piekritis laulībai, jo uz viņu izdarīts spiediens vai viņu piespieda piekrist laulībai, ja viņš maldināts par laulības juridiskajām sekām vai tā garīgās spējas nebija pietiekamas, lai izprastu lēmuma par laulības noslēgšanu sekas;
• laulības slēgšanas brīdī viens no laulātajiem cieta no tādas garīgas slimības, kas to padarīja par nepiemērotu laulībām, vai no seksuāli transmisīvas slimības, par ko pieteicējs laulības slēgšanas brīdī nebija informēts;
• laulības slēgšanas brīdi atbildētāja bijusi grūtniecības stāvoklī, un bērna tēvs ir cita persona, nevis prasītājs, un prasītājs laulības slēgšanas brīdī nebija par to informēts.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Tiklīdz laulība ir pasludināta par neesošu, tā zaudē spēku. Taču, ja laulībā ir dzimuši bērni, Augstākajai tiesai ir jāpārliecinās, ka ir panāktas atbilstošas vienošanās. Tāpat var izvirzīt nosacījumu, ka par bērnu ir jāmaksā uzturlīdzekļi un aizgādības/uzturlīdzekļi.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Laulības šķiršana ietilpst tikai Gibraltāra Augstākās tiesas kompetencē. Taču konkrētu sociālo palīdzību var saņemt, vēršoties pie laulību konsultanta.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumi ir jāiesniedz Augstākās tiesas kancelejā, 277 Main Street, Gibraltārs.

Pieteikumu iesniedz lūgumraksta veidā, pievienojot apliecinātus pierādījumus, tostarp laulības apliecības kopiju, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, kā arī jānorāda pamatojums laulības šķiršanai/juridiskai atšķiršanai/ laulības atzīšanai par spēkā neesošu. Tāpat ir jānorāda informācija par laulībā dzimušajiem bērniem un prasītāja finansiālo stāvokli. Plašāku informāciju var saņemt Augstākās tiesas kancelejā, 277 Main Street, Gibraltārs, tālrunis (+350) 200 75608.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Var būt pieejama juridiskā palīdzība procesuālo izmaksu segšanai, taču ir jāizpildās konkrētiem kritērijiem attiecībā uz ienākumiem. Veidlapas un plašāka informācija ir atrodama Augstākās tiesas kancelejā, 277 Main Street, Gibraltārs.

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Rīkojumu par laulības šķiršanu vai atzīšanu par spēkā neesošu var atsaukt jebkurā brīdī, pirms tas ir pasludināts par absolūtu. Juridiskās atšķiršanas gadījumā noteiktās situācijās rīkojumu var grozīt jebkurā brīdī pēc tam, kad tas ir izdots. Rīkojumus par bērnu uzturlīdzekļiem un aizbildniecību un uzturlīdzekļiem var grozīt pēc galīgā rīkojuma izdošanas.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Eiropas Savienības Regula (EK) Nr. 2201/2003 paredz, ka vienā dalībvalstī pieņemts lēmums, kā rezultātā tiek šķirta laulība, tiek noteikta laulāto atšķiršana (juridiskā atšķiršana) vai laulība tiek atzīta par neesošu, ir atzīstams arī citās dalībvalstīs. Nepieciešamos dokumentus var saņemt tiesā, kas izdevusi rīkojumu, un tie ir jāiesniedz Augstākajā tiesā.

Regula neattiecas uz jautājumiem par atbildību, laulības mantiskajām sekām, uzturlīdzekļiem vai citiem palīgjautājumiem. Starp attiecīgo pusi un dalībvalsti, kuras kompetencē atrodas lieta, ir jābūt faktiskai saiknei.

Atzīšanu var noraidīt, ja lēmums ir pretrunā sabiedriskai kārtībai, ja lēmums pieņemts aizmuguriski, ja attiecīgie dokumenti atbildētājam nav iesniegti pietiekami laicīgi vai ja lēmums nav saderīgs ar spriedumu, kas izdots tiesvedībā starp tām pašām pusēm Gibraltārā, vai tas nav saderīgs ar iepriekš pieņemtu spriedumu citā valstī — ar nosacījumu, ka iepriekš pieņemto spriedumu Gibraltārā var atzīt.

Jebkura ieinteresētā puse var iesniegt pieteikumu par lēmumu atzīt vai neatzīt spriedumu. Augstākā tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja par spriedumu, kura atzīšanu vēlas panākt, ir iesniegta apelācijas sūdzība.

Ja lēmumu saskaņā ar šo regulu nevar atzīt, ārvalstīs šķirtu laulību atzīšanas nosacījumi ir ietverti Laulību lietu likumā. Tajā noteikts:

ārvalstīs procesuālā kārtībā šķirtas laulības vai juridiskās atšķiršanas spēkā esība ir atzīstama, ja:

• laulības šķiršana vai juridiskā atšķiršana ir spēkā saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā tā ir īstenota; un
• attiecīgajā datumā (datumā, kad tika ierosināta laulības šķiršanas lieta)
  • viens no laulātajiem bija pastāvīgais iedzīvotājs valstī, kurā laulības šķiršana vai juridiskā atšķiršana tika pasludināta; vai
  • viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta bija minētajā valstī; vai
  • viens no laulātajiem bija minētās valsts valstspiederīgais.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Gibraltāra tiesības atzīst citās valstīs apstiprinātas laulības šķiršanas un juridiskās atšķiršanas, ja izpildās zināmi nosacījumi. Ja ir izteikti iebildumi pret šādu laulības šķiršanas/juridiskās atšķiršanas atzīšanu, tos var izteikt, pamatojoties viena no Laulību lietu likumā paredzētajiem nosacījumiem neizpildi. Šādā gadījumā var būt atbilstoši iesniegt pieteikumu Gibraltāra Augstākajā tiesā, lai saņemtu apliecinājumu, ka citā valstī apstiprināta laulības šķiršana/juridiskā atšķiršana nav spēkā esoša.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Lietās , kas ierosinātas Gibraltāra tiesās, tās vienmēr piemēro Gibraltāra tiesības. Tiesu kompetencē ir risināt laulības šķiršanas jautājumus, pat ja tā ir noslēgta ārvalstī, ja viena laulātā

• pastāvīgā dzīvesvieta ir Gibraltārā brīdī, kad ir uzsākts process; vai
• pastāvīgā dzīvesvieta bija Gibraltārā vienu gadu, kas beidzās konkrētajā datumā.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.