

Meklēt informāciju pēc reģiona
Slovēnijas tiesību akti atzīst: a) laulības šķiršanu, pamatojoties uz laulāto vienošanos, un b) laulības šķiršanu, pamatojoties uz prasību.
a) Ja laulība tiek šķirta, pamatojoties uz laulāto vienošanos, tiesa šķir laulību saskaņā ar 64. pantu Likumā par laulību un ģimenes attiecībām (Zakon o zakonski zvezi in družinskih razmerjih, ZZZDR), kas paredz, ka laulātie ir panākuši vienošanos par jebkuru kopīgo bērnu, kas viņiem varētu būt, aprūpi, audzināšanu un iztikas līdzekļiem un par bērnu saskarsmi ar vecākiem (jāpieprasa Sociālo lietu centra (center za socialno delo) viedoklis), un gadījumā, ja viņi izpildāma notariālā ieraksta veidā ir iesnieguši vienošanos par sava kopīpašuma sadalīšanu, par to, kuram no viņiem paliek viņu dzīvoklis vai kurš kļūst par tā īpašnieku, kā arī par tā laulātā uzturēšanu, kuram nav iztikas līdzekļu un kurš ir bezdarbnieks ne savas vainas dēļ.
b) Ja laulība kādu iemeslu dēļ ir kļuvusi “nepanesama”, jebkurš laulātais var pieprasīt laulības šķiršanu, iesniedzot prasību par laulības šķiršanu. Arī šajā gadījumā tiesa lemj par jebkuru kopīgo bērnu, kas laulātajiem varētu būt, aprūpi, audzināšanu un iztikas līdzekļiem, un par bērnu saskarsmi ar vecākiem. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesai ir pienākums lūgt Sociālo lietu centra viedokli.
Saņemot lūgumu šķirt laulību, abos gadījumos, gan pamatojoties uz vienošanos, gan saņemot prasību par laulības šķiršanu, tiesa norīko kompetento Sociālo lietu centru organizēt konsultējošu sarunu, kuru abiem laulātajiem ir pienākums apmeklēt personīgi bez pilnvaroto personu klātbūtnes. Sociālo lietu centrs ziņo tiesai par konsultējošās sarunas rezultātu.
Laulības šķiršanas tiesiskās sekas sīkāk izklāstītas turpmāk.
Persona, kas, stājoties laulībā, ir mainījusi savu uzvārdu, sešos mēnešos pēc galīgā sprieduma par laulības šķiršanu vai sprieduma par laulības izbeigšanu var iesniegt prasību par pirmslaulības uzvārda atgūšanu. Šādu prasību var iesniegt tikai persona, kas vēlāk nav mainījusi uzvārdu laulības laikā (17. pants Likumā par personas vārdu (Zakon o osebnem imenu, ZOI-1)). Jautājums par uzvārda maiņu ir administratīvs jautājums, ko lemj nevis tiesa, bet gan administratīvā iestāde.
Saistībā ar kopējā īpašuma dalīšanu pastāv juridisks pieņēmums, ka laulātajiem kopīpašums pieder vienādās daļās; tomēr laulātais, kas uzskata, ka tiks nostādīts neizdevīgā situācijā, sadalot īpašumu vienādās daļās, var pieprasīt, lai viņa daļu nosaka samērīgi ieguldījumam kopējā īpašumā. Tādā gadījumā tiesa ņem vērā ne vien katra laulātā ienākumus, bet arī citus apstākļus, piemēram, viena laulātā sniegto palīdzību otram, bērnu aprūpi un audzināšanu, mājas darbu veikšanu, īpašuma uzturēšanu un citas darba un dalības formas kopīgā īpašumā pārvaldīšanā, uzturēšanā un palielināšanā.
BĒRNU APRŪPE UN AUDZINĀŠANA
Ø Gadījumā, kad laulība tiek šķirta, pamatojoties uz vienošanos, laulātajiem ir jāvienojas par bērnu aprūpi un audzināšanu, bet tiesa novērtē, vai šī vienošanās ir bērnu interesēs. Laulātie var vienoties:
Ja vecāki paši par šo jautājumu vienoties nespēj, Sociālo lietu centrs palīdz to izdarīt.
Ja vecāki vienojas par aprūpi un audzināšanu, viņi var ierosināt tiesai pieņemt lēmumu par to bezstrīdus kārtībā.
Ja viņi nevienojas vai ja vienošanās nav bērnu interesēs, tiesa nedrīkst izbeigt laulību, pamatojoties uz vienošanos; tā vietā būs jāiesniedz prasība par laulības šķiršanu.
Ja pat ar Sociālo lietu centra palīdzību vecāki nespēj vienoties par bērnu aprūpi un audzināšanu, tiesa pēc viena vai abu vecāku lūguma pieņem šādu lēmumu:
To darot, pirms lēmuma pieņemšanas tiesai ir jālūdz Sociālā darba centra viedoklis un, pieņemot lēmumu, jāņem vērā bērna viedoklis, ja to izsaka pats bērns vai persona, kurai viņš uzticas un kuru pats bērns ir izvēlējies, ar nosacījumu, ka bērns spēj izprast sava viedokļa nozīmīgumu un sekas.
Ø Gadījumā, kad laulība tiek šķirta, pamatojoties uz prasību, un nolūkā regulēt attiecības starp šķirtajiem laulātajiem un viņu kopīgajiem nepilngadīgajiem bērniem, tiesa lemj par bērnu aprūpi un audzināšanu, kad tā ir konstatējusi, kā vislabāk tiks ievērotas bērnu intereses. Arī šajā gadījumā vecāki var vienoties par kopīgo bērnu aprūpi un audzināšanu šo bērnu interesēs. Uz bērnu aprūpi un audzināšanu šajā gadījumā mutatis mutandis attiecas tas pats, kas gadījumā, ja laulība tiek šķirta, pamatojoties uz vienošanos. Lēmums par to, pie kā nepilngadīgie bērni dzīvos pēc laulības šķiršanas, par viņu saskarsmi ar vecāku, pie kura viņi nedzīvos, un par uzturēšanu ir neatņemama sprieduma par laulības šķiršanu daļa.
SASKARSME
Laulāto un bērnu UZTURĒŠANA
“Kopdzīve” (življenjska skupnost) ir būtisks laulības elements (Laulības un ģimenes attiecību likuma 3. pants). Kopdzīves izbeigšana (prenehanje življenjske skupnosti) jeb laulāto atšķiršana nozīmē to, ka pilnībā beidz pastāvēt būtiskie elementi starp laulātajiem pastāvošajās savstarpējās attiecībās. Kad kopdzīve beidzas, beidzas ekonomiskā savienība un intīmās un emocionālās saites starp laulātajiem, kā arī, iespējams, kopējā mājsaimniecība u.c.
Tiesību akti neprecizē nosacījumus laulāto atšķiršanai. Tiesa lemj par laulāto atšķiršanu katrā individuālajā procesā atsevišķi, ņemot vērā apstākļus un izskatāmās lietas īpašās iezīmes.
Laulāto atšķiršana neietekmē laulības esību; tādējādi tas nozīmē, ka tiek izbeigta tikai kopdzīve, bet ne laulība. Lai tiktu izbeigta laulība, ir jāiesniedz prasība vai pieteikums par laulības izbeigšanu saskaņā ar vienošanos. Ar laulāto atšķiršanu laulātie izbeidz kopēja īpašuma veidošanu. Apgādājamais laulātais var prasīt uzturlīdzekļus, iesniedzot prasību viena gada laikā pēc laulāto atšķiršanas dienas.
Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka laikā, kad laulība tika noslēgta, nepastāvēja tiesību aktos paredzētie nosacījumi, kuri nepieciešami, lai laulību uzskatītu par spēkā esošu (piem., laulība noslēgta ne no brīvas gribas, piekrišana dota piespiedu kārtā vai kļūdas pēc, laulība nav noslēgta saskaņā ar noteikto procedūru, laulība noslēgta starp tuviem radiniekiem vai ar smagi garīgi slimu personu, vai arī tika noslēgta bez pienācīgas apdomības). Laulības juridiskās sekas zaudē spēku dienā, kad spriedums par tās atcelšanu kļūst galīgs.
Ø Laulība nezaudē spēku ipso iure, bet tā ir jāatceļ ar spriedumu.
Ø Slovēnijas tiesību aktos izšķir relatīvi un absolūti spēkā neesošu laulību. Atšķirība pastāv attiecībā uz to personu grupu, kuras var prasīt laulības atcelšanu.
a) Iemesli relatīvai spēkā neesībai ir šādi:
b) Absolūtas spēkā neesamības iemesli ir šādi: (noteiktās personas, kas ir tiesīgas iesniegt prasību, ir laulātie un citas personas, kas gūst tiešu tiesisku labumu no laulības atcelšanas (piem., mirušā laulātā pārējie mantinieki laulātā nāves gadījumā var iesniegt prasību atcelt laulību, lai dzīvi palikušais laulātais zaudētu savas tiesības uz mantojumu); turklāt labuma guvēji var iesniegt prasību arī pēc laulības atcelšanas); prasību var iesniegt arī prokurors) šādu iemeslu dēļ:
Tiesiskās sekas laulības atcelšanai ir spēkā no dienas, kad spriedums par atcelšanu kļūst galīgs. Attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām, apgādājamā laulātā uzturēšanu, laulāto savstarpējo dāvanu atdošanu un laulāto attiecībām ar kopējiem bērniem laulību atcelšanas gadījumā tiesiskās sekas ir tādas pašas kā laulības šķiršanas gadījumā.
Likums par mediāciju civillietās un komerclietās (Zakon o mediaciji v civilnih in gospodarskih zadevah), kas stājās spēkā 2008. gada jūnijā, reglamentē mediāciju strīdos, kas saistīti ar civiltiesību, komerctiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un pārējo mantisko tiesību attiecībām saistībā ar prasībām, kuras puses var brīvi aizstāvēt un par kurām var vienoties, ja attiecībā uz kādu no šiem strīdu veidiem atsevišķi tiesību akti nenosaka citādi. Laulību nevar izbeigt bez tiesas iejaukšanās; ir jāiesniedz prasība vai pieteikums izbeigt laulību ar vienošanos.
Prasībai vai pieteikumam jāpievieno izraksts no laulību reģistra un izraksts no dzimšanas apliecību reģistra, bet personu apliecinoši dokumenti ir jāuzrāda tiesas sēdē.
Tiesa daļēji vai pilnībā atbrīvo pusi no tiesu nodevas maksāšanas, ja maksājums nozīmīgi samazinātu līdzekļus, kas pieejami puses vai tās ģimenes locekļu iztikai. Ārvalstu pilsoņi ir atbrīvoti no tiesas nodevas maksāšanas, ja tā noteikts starptautiskā līgumā vai kur pastāv savstarpīguma nosacījumi (10. un 11. pants Likumā par tiesas nodevām / Zakon o sodnih taksah, ZST-1).
Puse var lūgt tiesisko palīdzību, lai segtu advokāta un eksperta izmaksas; lēmumu par to, vai piešķirt tiesisko palīdzību, pieņem apgabaltiesa, kurai ir jurisdikcija teritorijā, kur pieteicējs pastāvīgi dzīvo. Šajā procesā tiesa novērtē kritērijus (piem., būtiskos, finansiālos) saskaņā ar noteikumiem Likumā par bezmaksas tiesisko palīdzību (Zakon o brezplačni pravni pomoči).
Apelācijas sūdzību par spriedumu attiecībā uz laulības šķiršanu vai atcelšanu var iesniegt augstajā tiesā (višje sodišče) — parasti 15 dienās. Spriedumu, ar ko šķirta laulība pēc laulāto pieteikuma izbeigt laulību ar vienošanos, var apstrīdēt:
Pārskatīšana (ārkārtas tiesību aizsardzības līdzeklis) laulāto strīdos nav atļauta.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 21. pantu citā dalībvalstī tiesas pieņemts lēmums tiek atzīts bez prasības ierosināt īpašu atzīšanas procedūru.
Katra ieinteresētā puse var prasīt, lai tiktu izdots lēmums par tiesas lēmuma atzīšanu vai neatzīšanu. Šajā gadījumā pusei jāiesniedz pieteikums izdot deklarāciju par izpildi kompetentajā apgabaltiesā Slovēnijā.
Slovēnijas tiesību akti attiecas uz pieprasījuma iesniegšanas procesu.
Pusei, kas pieprasa vai apstrīd tiesas lēmuma atzīšanu vai pieprasa deklarācijas par izpildi izdošanu, ir jāiesniedz:
Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (Brisele II bis) noteikumi attiecas galvenokārt un tieši uz jautājumiem par starptautisko jurisdikciju attiecībā uz ES dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Ja abi laulātie ir dažādu valstu pilsoņi, kad tiek iesniegta prasība, kumulatīvi un saskaņā ar Slovēnijas valsts iekšējiem tiesību aktiem tiek piemēroti to valstu tiesību akti, kuru pilsoņi ir laulātie (37. panta 2. punkts Likumā par starptautiskajām privāttiesībām un procesu / Zakon o mednarodnem zasebnem pravu in postopku).
Ja laulību nevar izbeigt saskaņā ar to valstu tiesību aktiem, kuru pilsoņi ir laulātie, laulības izbeigšanai tiek piemēroti Slovēnijas tiesību akti, ja viens no laulātajiem pastāvīgi uzturējās Slovēnijā laikā, kad tika iesniegta prasība.
Ja viens no laulātajiem ir Slovēnijas pilsonis bez pastāvīgas dzīvesvietas Slovēnijā un laulību nevar izbeigt saskaņā ar Likuma par starptautiskajām privāttiesībām un procesu 37. panta 2. punktu, attiecībā uz laulības izbeigšanu tiek piemēroti Slovēnijas tiesību akti.
http://www.dz-rs.si/wps/portal/Home/deloDZ/zakonodaja/preciscenaBesedilaZakonov
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.