Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.
Swipe to change

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana

Francija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Pastāv viens laulības šķiršanas veids ārpus tiesas:

  • laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko paraksta pušu advokāti un iesniedz notāram oficiālai reģistrācijai.

Pastāv četri laulības šķiršanas veidi:

  • laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata,
  • laulības šķiršana, piekrītot laulības pārtraukšanas principam, vai laulības šķiršana ar otra laulātā piekrišanu,
  • laulības šķiršana sakarā ar kopdzīves pārtraukšanu,
  • laulības šķiršana sakarā ar laulības pārkāpumu.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

  • Laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko parakstījuši pušu advokāti un kas iesniegts notāram oficiālai reģistrācijai, laulātie var izvēlēties, ja viņi vienojas par kopdzīves izbeigšanas principu un visām laulības šķiršanas sekām. Kopā ar saviem advokātiem laulātie sagatavo vienošanos, ko paraksta abas puses un to advokāti pēc tam, kad ir beidzies pārdomu periods. Ja laulātajiem ir bērni, viņi ir jāinformē par to tiesībām tikt uzklausītiem. Ja kāds bērns lūdz, lai viņu uzklausa, tad pusēm ģimenes tiesnesim (juge aux affaires familiales) ir jāiesniedz prasība par laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā, lai bērns tiktu uzklausīts.
  • Laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā laulātie var izmantot tikai tad, ja bērns, kuram ir nepieciešamā spriestspēja, lūdz, lai viņu uzklausa, un ja laulātie vienojas par kopdzīves izbeigšanas principu un visām tās sekām. Šajā gadījumā viņiem nav jāuzrāda šķiršanās iemesls un tiesā ir jāiesniedz tikai vienošanās projekts, kurš regulē laulības šķiršanas sekas, lai to varētu oficiāli atzīt. Tiesnesis var noraidīt oficiālu atzīšanu tikai tādos gadījumos, ja nav pietiekami aizsargātas bērnu vai kāda no abiem laulātajiem intereses.
  • Laulības šķiršanu ar otra laulātā piekrišanu var pieprasīt viens laulātais, un tai piekrīt otrs, vai to var pieprasīt abi laulātie. Pretēji laulības šķiršanai uz savstarpējas vienošanās pamata laulātie piekrīt laulības šķiršanas principam, bet nevar panākt vienošanos par tās sekām. Tādēļ sekas noregulē tiesa.
  • Laulības šķiršanu sakarā ar kopdzīves pārtraukšanu var pieprasīt viens laulātais tad, ja, iesniedzot tiesā prasību par laulības šķiršanu, kopdzīve ir bijusi pārtraukta divus gadus, kas norāda uz to, ka starp laulātajiem nepastāv kopdzīve, un uz vēlmi izbeigt laulību.
  • Laulības šķiršanu sakarā ar laulības pārkāpšanu var pieprasīt viens laulātais sakarā ar faktiem attiecībā uz otru laulāto, ja šie fakti parāda, ka laulības pienākumi un saistības ir tikuši smagi pārkāpti vai atkārtoti pārkāpti, padarot neiespējamu kopdzīves turpināšanu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

  • Saistības par uzticību, kopdzīvi un atbalstu beidzas, tiklīdz tiesas lēmums par laulības šķiršanu ir galīgs, t. i., vairs nav pārsūdzams.
  • Katrs no laulātajiem atgūst iespēju stāties jaunā laulībā.
  • Pēc laulības šķiršanas laulātie zaudē tiesības izmantot otra dzīvesbiedra uzvārdu. Tomēr viens laulātais var paturēt otra uzvārdu ar viņa piekrišanu vai ar tiesas atļauju, ja viņš pierāda, ka tam ir īpaša nozīme saistībā ar viņu pašu vai bērniem.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

  • Laulības šķiršana izbeidz laulāto mantiskās attiecības, un attiecīgā gadījumā tās rezultāts ir mantas sadale.
  • Laulības šķiršana neskar laulības laikā radušās laulāto [mantošanas] privilēģijas, un esošās mantas dāvinājumus. Tomēr tā automātiski izbeidz visas laulāto [mantošanas] privilēģijas, kas rodas pēc laulāto mantisko attiecību izbeigšanas, viena laulātā nāves gadījumā vai saskaņā ar pēdējās gribas rīkojumu.
  • Ja laulība tiek šķirta uz laulāto savstarpējas vienošanās pamata tiesā vai ārpus tiesas, laulības šķiršanas priekšnosacījums ir laulāto vienošanās par finansiālo saistību nokārtošanu. Citos laulības šķiršanas gadījumos laulātie var vienoties par šo saistību nokārtošanu pirms pašas laulības šķiršanas, bet viņiem tas nav jādara obligāti. Tādā gadījumā saistību nokārtošana notiek pēc tam.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Laulības šķiršana īpaši neietekmē noteikumus, kas attiecas uz vecāku aizgādības tiesību īstenošanu, kas parasti ir abiem vecākiem kopīga. Tomēr tiesa var izlemt uzticēt šo tiesību īstenošanu vienam no vecākiem, ja tas ir bērna interesēs. Ir jānosaka vecāku aizgādības tiesību īstenošanas noteikumi (pastāvīgā dzīvesvieta, saskarsmes tiesības utt.).

Katram no vecākiem ir jāturpina dot ieguldījums bērna uzturēšanā un izglītošanā. Šis ieguldījums ir uzturlīdzekļi, ko viens vecāks maksā otram, bet tas var arī būt kā ar bērna uzturēšanu saistīto izmaksu pilnīga vai daļēja segšana. Tas var būt arī kā lietojuma tiesību nodrošinājums un tiesību uz dzīvesvietu nodrošinājums.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

NB! Uzturlīdzekļi, kas vienam laulātajam ir jāmaksā otram laulātajam, ir pagaidu pasākums, t. i., tos piešķir tikai pirms laulības šķiršanas pasludināšanas. Pēc laulības šķiršanas pasludināšanas viens bijušais laulātais no otra laulātā var pieprasīt tikai naudas kompensāciju (prestation compensatoire) sakarā ar laulības šķiršanu vai zaudējumu segšanu. Par summu var abpusēji vienoties, ja laulību šķir uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā vai ārpus tiesas, vai arī visos pārējos gadījumos summu nosaka tiesa.

  • Ar naudas kompensāciju sakarā ar laulības šķiršanu kompensē nevienlīdzību, ko laulības izbeigšana ir radījusi laulāto dzīves apstākļos. Tās summu nosaka tiesa, ņemot vērā katra laulātā ienākumus un vajadzības. Tā ir iepriekš stingri noteikta summa, kas parasti ir kapitāla veidā:
    • ko samaksā, vai nu iemaksājot naudas summu, ko var sadalīt maksāšanai pa daļām;
    • vai piešķirot īpašumtiesības vai arī pagaidu vai mūža tiesības īpašumu lietot, tur dzīvot vai lietojuma tiesības.

Izņēmuma gadījumos naudas kompensāciju var noteikt mūža pabalsta veidā, kuru iespējams samazināt, ja mainās situācija attiecībā uz bijušo laulāto līdzekļiem vai vajadzībām.

  • Var paredzēt zaudējumu segšanu tam laulātajam, kuram laulības šķiršana ir radījusi īpaši smagas sekas:
    • ja viņš ir atbildētājs laulības šķiršanas lietā par laulības saišu galīgu saraušanu un nav pats iesniedzis prasību par laulības šķiršanu,
    • vai, ja laulības šķiršana ir pasludināta tikai otra laulātā vainas dēļ.

(Skatīt “Uzturlīdzekļu prasības — Francija”).

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana ir tiesas ceļā noteikta atšķiršana, kas, nepārtraucot laulības saites, izbeidz noteiktus laulības pienākumus, piemēram, laulāto pienākumu dzīvot kopā. Jaunas laulības tādējādi nav iespējamas, un saglabājas pienākums sniegt palīdzību.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

  • Veidi un procedūras ir tās pašas, kas laulības šķiršanas tiesā gadījumā, taču laulāto atšķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata ārpus tiesas kā veids nepastāv.
  • Parasti tas laulātais, pret kuru ir iesniegta prasība par laulāto atšķiršanu, var iesniegt pretprasību par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu, un otrādi — laulātais, pret kuru ir iesniegta prasība par laulības šķiršanu, var iesniegt prasību par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu.
  • Laulības šķiršanas gadījumā sakarā ar kopdzīves izbeigšanu iesniegt pretprasību par laulāto atšķiršanu nav iespējams, var tikai iesniegt prasību par laulības šķiršanu.
  • Ja tiesai ir vienlaicīgi jāizskata prasība par laulības šķiršanu un prasība par laulāto atšķiršanu, tā vispirms izskata prasību par laulības šķiršanu. Prasību par laulāto atšķiršanu tā izskata tikai tad, ja tā nav tiesīga izskatīt prasību par laulības šķiršanu. Ja abas prasības ir pamatotas ar laulības pārkāpšanas faktu, tiesa tās izskata vienlaicīgi, un ja tiesa šīs prasības pieņem, tad pasludina laulības šķiršanu ar abu pušu dalītu vainu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas.

  • Laulāto atšķiršana izbeidz kopdzīves pienākumu, bet paliek spēkā pienākumi sniegt palīdzību un saglabāt uzticību. Tāpat, ja tiesa nav pieņēmusi pretēju lēmumu, sievai saglabājas tiesības izmantot dzīvesbiedra uzvārdu. Piemērojot pienākumu sniegt palīdzību, vienam laulātajam var nākties maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam, ja pēdējam tas ir nepieciešams. Šo uzturlīdzekļu summu nosaka, neņemot vērā laulāto vainu, izņemot gadījumu, ja laulātais-kreditors laulības laikā būtiski mērā nav pildījis savas saistības. Uzturlīdzekļu maksāšanu var aizstāt ar kapitāla piešķiršanu, ja laulātā-debitora mantiskais stāvoklis to atļauj.
  • Attiecībā uz īpašumu – tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā – ar spriedumu tiek pārtrauktas un izbeigtas laulāto mantiskās attiecības. Uz laulātajiem attiecas mantas šķirtība.
  • Viena laulātā nāves gadījumā otra laulātā mantošanas tiesības paliek nemainīgas, un viņam piemēro uz pārdzīvojušo laulāto attiecināmos tiesību aktu noteikumus. Taču, ja laulāto atšķiršana ir pasludināta pēc savstarpējas vienošanās tiesā, laulātie atteikumu no mantošanas tiesībām var iekļaut vienošanās.

Laulāto atšķiršanas pārveide par laulības šķiršanu

Pēc viena laulātā pieprasījuma spriedums par laulāto atšķiršanu tiek pilntiesīgi pārveidots par spriedumu par laulības šķiršanu, ja laulāto atšķiršana ir ilgusi divus gadus. Tad tiesa pasludina laulību par šķirtu un lemj par tās sekām. Laulāto atšķiršanas iemesls kļūst par laulības šķiršanas iemeslu. Vainīgo pusi mainīt nevar.

Visos laulāto atšķiršanas gadījumos tās pārveide par laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata ir iespējama pēc abu laulāto pieprasījuma. Turklāt laulāto atšķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata var pārveidot tikai par laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata tiesā.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Laulības atzīšanas par neesošu, kam nepieciešams spriedums, ar atpakaļejošu spēku dzēš visas laulības sekas tā, it kā laulība nemaz nebūtu pastāvējusi.

Šīs sekas atšķiras no laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas, kas rada sekas tikai attiecībā uz nākotni.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulības atzīšanas par neesošu iemesli atšķiras atkarībā no tā, vai tā ir relatīva neesība (ja ir bijis gribas trūkums vai to personu atļaujas trūkums, kuru atļauja bija nepieciešama laulības noslēgšanai) vai absolūta neesība (ja nav ievēroti kādi sabiedriskās kārtības noteikumi).

Relatīvas neesības gadījumi

Tādi ir trīs:

  • kļūda saistībā ar personu vai personas būtiskām īpašībām,
  • piespiešana,
  • to personu atļaujas trūkums, kuru atļauja bija nepieciešama laulības noslēgšanai.

Prasību par laulības neesību var iesniegt tikai konkrētas personas: laulātais, kura piekrišana bija spēkā neesoša vai kurš bija juridiski rīcībnespējīgs laulības noslēgšanas brīdī, vai personas, kurām bija jāpiekrīt laulībām, vai prokuratūra.

Prasību par laulības neesību var iesniegt tikai piecu gadu laikā no laulības noslēgšanas dienas (vai piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgā persona sasniegusi vecumu, no kura tā var piekrist laulībai).

Absolūtas neesības gadījumi

Absolūta piekrišanas neesība, nepilngadība, divsievība, asinsgrēks, viena laulātā nepiedalīšanās laulības noslēgšanas ceremonijā, civilstāvokļa reģistra ierēdņa kompetences trūkums un slepenībā noslēgtas laulības.

Prasību var iesniegt jebkura rīkoties ieinteresēta persona vai prokurors trīsdesmit gadu laikā no laulības noslēgšanas dienas (vai piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgā persona sasniegusi vecumu, no kura tā var piekrist laulībai).

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Šīs sekas ir identiskas abos – gan relatīvas, gan absolūtas neesības – gadījumos.

  • Tiek dzēstas personiskās un mantiskās attiecības laulībā, jo tiek uzskatīts, ka laulības saites nekad nav pastāvējušas. Piemēram, ja viens no laulātajiem ir miris, laulības atzīšana par neesošu atņem otram visas mantošanas tiesības.

    Tomēr ir iespējams mīkstināt šo principu, ja viens no laulātajiem vai abi laulātie laulības ir noslēgšanas brīdī ir rīkojušies labticīgi. Šajā gadījumā “varbūtējo” laulību atzīst par neesošu, bet uzskata, ka tā būtu vienkārši šķirta. Rezultātā saglabājas visas civilās, personiskās vai finansiālās sekas, kas radušās pirms sprieduma, ar ko laulību atzīst par neesošu.
  • Attiecībā uz bērniem viņu vecāku laulības atzīšana par neesošu ir bez juridiskām sekām, un viņu situācija tiek regulēta kā šķiršanās gadījumā.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Laulības šķiršanu un tās sekas var noformēt, izmantojot laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata ārpus tiesas procedūru, kuras īstenošanai nepieciešama divu advokātu un notāra dalība, un tiesneša dalība ir nepieciešama tikai tad, ja laulātajiem ir bērns, kam ir nepieciešamā spriestspēja un kas lūdz, lai viņu uzklausa.

Visos pārējos gadījumos ir jāiesaista tiesnesis, tomēr puses pirms vēršanās tiesā vai vienlaicīgi ar to var izmantot samierināšanu.

Tiesnesis arī var piedāvāt mediāciju. To uztic fiziskai personai vai asociācijai, kas ir atbildīga par pušu uzklausīšanu, kas izsver viņu viedokļus un palīdzēt tām rast risinājumu pušu strīdam.

Pēc šīs mediācijas puses, kas ir panākušas vienošanos, var iesniegt savu vienošanos tiesnesim apstiprināšanai vai izvēlēties laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata ārpus tiesas.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Kur jāiesniedz mana prasība?

  • Prasība par laulības šķiršanu tiesā vai laulāto atšķiršanu

To kā pieprasījumu iesniedz advokāts augstākās instances tiesas kancelejā.

Teritoriālās piekritības tiesa ir:

  • tās vietas tiesa, kur atrodas ģimenes dzīvesvieta;
  • ja laulātajiem ir atsevišķas dzīvesvietas un viņi kopīgi īsteno vecāku aizgādības tiesības – tās vietas tiesa, kur dzīvo tas laulātais, ar kuru kopā dzīvo nepilngadīgi bērni;
  • ja laulātajiem ir atsevišķas dzīvesvietas un ja vecāku aizgādības tiesības ir tikai vienam no abiem laulātajiem – tās vietas tiesa, kur dzīvo šis laulātais;
  • pārējos gadījumos — tās vietas tiesa, kur dzīvo laulātais, kurš nav prasītājs;
  • kopīgas prasības gadījumā kompetentā tiesa ir pēc laulāto izvēles — tās vietas tiesa, kur dzīvo viens vai otrs no viņiem.
  • Prasība atzīt laulību par neesošu
    Prasība atzīt laulību par neesošu jāiesniedz augstākās instances tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas. Tiesu ierēdnis izsniedz uzaicinājumu uz tiesu.
  • Laulības šķiršanu uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko parakstījuši divi advokāti:
    vienošanās, ko parakstījušas abas puses un to advokāti ir jāiesniedz Francijā praktizējošam notāram oficiālai reģistrācijai.

Iesniedzamie dokumenti

  • Prasība par laulības šķiršanu tiesā vai laulāto atšķiršanu

Visos laulības šķiršanas gadījumos laulātajiem ir jānorāda visas ziņas, kas nepieciešamas viņu identificēšanai, informācija par savu veselības apdrošināšanas sabiedrību un attiecībā uz dienestiem un iestādēm, no kuriem viņi saņem pabalstus, pensijas vai jebkādus citus labumus.

Ja tiesā tiek prasīta naudas kompensācija, laulātajiem ir jāiesniedz paziņojums, kurā ar goda vārdu apliecināts, ka informācija par viņu ienākumiem, līdzekļiem, mantojumu un dzīves apstākļiem ir precīza.

Iesniegumā par laulības šķiršanu pēc savstarpējas vienošanās tiesā nav jāuzrāda laulības šķiršanas iemesli, bet tā pielikumā ir jāpievieno vienošanās, ko datējuši un parakstījuši laulātie un viņu advokāts(-i) un kas ietver pilnīgu laulības šķiršanas seku noregulējumu, kurā attiecīgajā gadījumā iekļauta norāde par laulāto mantisko attiecību izbeigšanu.

Citos gadījumos prasībā nav jānorāda ne tiesiskais pamats, ne laulības šķiršanas iemesli, bet attiecīgā gadījumā tajā ir jāiekļauj prasības attiecībā uz pagaidu pasākumiem.

  • Prasība atzīt laulību par neesošu

Nav jāiesniedz nekādi konkrēti dokumenti, bet prasītajam ir jāiesniedz dokumenti, ar kuriem pierāda, ka iemesls(-i), uz ko viņš atsaucas, var būt par pamatu laulības atzīšanai par neesošu.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Atkarībā no ienākumiem var saņemt pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību (skatīt tēmu “Juridiskā palīdzība — Francija”).

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Šiem tiesas lēmumiem piemēro parasto pārsūdzības procedūru.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Lēmumi par laulības šķiršanu tiek pilnībā atzīti bez jebkādas īpašas procedūras.

Tas pats attiecas uz lēmumiem par laulības atzīšanu par neesošu.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Lai panāktu, ka šāds lēmums netiek atzīts, ir iespējams augstākās instances tiesā iesniegt prasību par tā neatzīšanu. Lēmums par neatzīšanu ļauj iebilst pret vēlāku otras puses iesniegtu prasību par izpildāmību (t. i., prasību, lai citas valsts lēmumu pasludinātu par izpildāmu Francijā) (un pretēji — noraidījums nozīmē lēmuma atzīšanu).

Procedūra ir tā pati, kas atzīšanas pieprasīšanas gadījumā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Saskaņā ar 2010. gada 20. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, noteikumiem laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus izvēlas laulātie.

Ja izvēle nav izdarīta, laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemēro šādus tiesību aktus:

  • tās valsts tiesību aktus, kurā atradās laulāto pastāvīgā dzīvesvieta brīdī, kad prasība tika iesniegta tiesā, vai
  • tās valsts tiesību aktus, kurā atradās laulāto pēdējā pastāvīgā kopējā dzīvesvietā, ievērojot šādus divus nosacījumus: no brīža, kad laulātie minēto dzīvesvietu kopīgi izmantoja, līdz prasības iesniegšanai tiesā nav pagājis vairāk kā viens gads, un ka brīdī, kad prasība tika iesniegta tiesā, viens no laulātajiem vēl dzīvoja minētajā valstī, vai
  • tās valsts tiesību aktus, kura ir abu laulāto valstspiederības valsts brīdī, kad prasība tika, vai
  • tās tiesas, kurā ir iesniegta prasība, valsts tiesību aktus.

Tomēr, ja prasība attiecas uz laulāto atšķiršanas pārveidi laulības šķiršanā, laulības šķiršanai piemērojamie tiesību akti ir tie paši tiesību akti, kas tika piemēroti laulāto atšķiršanai, izņemot gadījumus, ja laulātie izdara citādu izvēli.

Šie noteikumi attiecas uz laulātajiem gadījumā, ja laulība tiek šķirta uz savstarpējas vienošanās pamata, izmantojot privātu dokumentu, ko parakstījuši pušu advokāti un kas iesniegts notāram oficiālai reģistrācijai. Tomēr, tā kā nav celta prasība tiesā, laulātie nevar izmantot tiesas valsts tiesību aktus.

Saistītās saites

Tieslietu ministrijas tīmekļa vietne

Legifrance tīmekļa vietne

 

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Your-Europe

Lapa atjaunināta: 16/12/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.