Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana

Bulgārija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulība varētu tikt šķirta?

Bulgārijas tiesībās paredzētas šādas iespējas izbeigt laulību, to šķirot:

  • laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa (Semeen kodeks) 50. un 51. pantam,
  • laulības šķiršana, pamatojoties uz pieteikumu, nopietnas un neatgriezeniskas laulības iziršanas gadījumā atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa 49. pantam,
  • laulības šķiršana neatkarīgi no vainas nopietnas un neatgriezeniskas laulības iziršanas gadījumā, pamatojoties uz pieteikumu un saskaņā ar laulāto iesniegtu vienošanos atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa 49. panta 4. punktam.

Ja laulības šķiršana notiek uz abpusējas vienošanās pamata, abi laulātie iesniedz kopīgu pieteikumu rajona tiesā (rayonen sad), tam pievienojot vienošanos atbilstoši Ģimenes lietu kodeksa 50. pantam. Vienošanās dokumentā laulātajiem jānosaka tādi aspekti kā bērnu dzīvesvieta, vecāku tiesību īstenošana, saskarsmes tiesības ar bērniem un bērnu uzturlīdzekļi, mantas sadale, laulāto kopīgā mājokļa izmantošana, uzturlīdzekļi laulāto starpā un uzvārda lietošana. Tiesai izlīgums jāapstiprina, vispirms pārliecinoties, vai ir aizsargātas bērnu intereses. Ja tiesa konstatē, ka vienošanās ir ar trūkumiem vai ka bērnu intereses nav pienācīgi aizsargātas, tiesa nosaka termiņu šo trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, tiesa laulības šķiršanas pieteikumu noraida.

Ja laulības šķiršana notiek, pamatojoties uz pieteikumu par nopietnu un neatgriezenisku laulības iziršanu, pieteikumu iesniedz viens no laulātajiem. Pieteikumu izskata rajona tiesa (rayonen sad), kam ir jurisdikcija atbildētāja dzīvesvietā. Tiesai pēc savas iniciatīvas ir jālemj par to, kurš vainojams laulības iziršanā, kā arī par vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesībām ar laulībā dzimušajiem bērniem un to uzturlīdzekļiem, mantas sadali, laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu, uzturlīdzekļiem laulāto starpā un vīra uzvārda izmantošanu. Šīs normas piemērojamas, ja puses nav noslēgušas laulības līgumu, kurā būtu atrunātas minētās attiecības laulības šķiršanas gadījumā.

Šķirot laulību uz pieteikuma pamata, laulātie var paziņot, ka viņi ir panākuši saistošu izlīgumu par jautājumiem saistībā ar vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesībām ar laulībā dzimušajiem bērniem un to uzturlīdzekļiem, mantas sadali, laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu, uzturlīdzekļiem laulāto starpā un vīra uzvārda izmantošanu. Šādā gadījumā tiesa par vainu laulības iziršanā lemj tikai tad, ja to skaidri pieprasa viena no lietas pusēm vai abas puses, taču tai tomēr jākonstatē, ka ir pamats laulības izbeigšanai, proti, ka ir notikusi nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana.

2 Kādos gadījumos laulība var tikt šķirta?

Laulības šķiršana uz abpusējas vienošanās pamata

Pamats laulības šķiršanai uz abpusējas vienošanās pamata ir laulāto paziņojums par savu stingru un negrozāmu abpusēju vienošanos par laulības izbeigšanu. Tiesa neizskata laulāto motīvus laulības izbeigšanai.

Laulības šķiršana, pamatojoties uz pieteikumu

Pamats laulības šķiršanai, pamatojoties uz pieteikumu, ir nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana. Nav juridiskas definīcijas, kas ir “nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana”. Atbilstīgi juridiskajai teorijai un Augstākās kasācijas tiesas (Varhoven kasatsionen sad) interpretējošajai judikatūrai nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana ir tad, kad laulības saites formāli pastāv, bet tām pilnīgi trūkst satura, ko nosaka sabiedrības morāle un likums. Nopietna un neatgriezeniska laulības iziršana ir objektīvs stāvoklis, kas jānosaka katrā gadījumā atsevišķi. Ir pieļaujami visi pierādīšanas līdzekļi, tostarp mutiski pierādījumi. Tiesību akti neparedz nopietnas un neatgriezeniskas laulības iziršanas absolūtos priekšnoteikumus. Judikatūra kā priekšnoteikumus atzīst (uzskaitījums nav visaptverošs) laulātā neuzticību, ilgstošu laulāto faktisko šķirtību, alkohola un citu apreibinošu vielu pārmērīgu lietošanu, fizisku un garīgu vardarbību un pastāvīgu nevērību pret ģimeni. Jaunais Ģimenes lietu kodekss vairs nenosaka, ka tiesai pēc savas iniciatīvas jālemj par jautājumiem saistībā ar vainu laulības iziršanā, izņemot gadījumus, kad puse vai puses ir skaidri lūgušas nolēmumu šajā jautājumā. Taču, ja vienošanās nav, vaina ir izšķirošs faktors, lemjot par jautājumiem, kas skar vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesības ar laulībā dzimušiem bērniem, laulībā dzimušu bērnu uzturlīdzekļus un laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu.

3 Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskās sekas attiecībā uz:

3.1 laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārdu)?

Pēc laulības šķiršanas tiesa var saglabāt personas laulības uzvārdu vai atjaunot pirmslaulības uzvārdu, ja viens no laulātajiem to lūdz. Otrs laulātais nevar iebilst pret lūgumu saglabāt laulības uzvārdu vai atjaunot pirmslaulības uzvārdu.

3.2 laulāto mantas sadales jautājumiem?

Jaunajā Ģimenes lietu kodeksā ir noteikti vairāki iespējamie laulāto mantisko attiecību regulējumi laulības laikā: likumiskā laulāto mantas kopība; likumiskā laulāto mantas šķirtība; līgumiskais regulējums.

1. Laulāto mantisko attiecību regulējums paredz nedalāmu kopīpašumu attiecībā uz visiem aktīviem, tostarp naudas noguldījumiem, kas iegūti laulības laikā. Šie aktīvi ir abu laulāto kopīpašums neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda tie iegādāti, ja tie iegādāti par abu laulāto kopīgi veiktiem ieguldījumiem. Laulāto kopīgais ieguldījums var izpausties kā līdzekļu un darba ieguldījums, bērnu aprūpe un mājas darbi. Tiek prezumēts kopīgs ieguldījums, ja nav pierādīts pretējais. Saskaņā ar spēkā esošo Ģimenes lietu kodeksu (pieņemts 2009. gadā) naudas noguldījumi vairs nav uzskatāmi par laulāto kopīpašumu.

Katra laulātā personisko īpašumu veido aktīvi, kas iegādāti pirms laulības, un mantojums un dāvinājumi, kas iegūti laulības laikā. Personiskais īpašums ir kustams īpašums, ko laulātais ieguvis laulības laikā savai personiskai lietošanai vai savas profesijas realizēšanai.

Pēc laulības šķiršanas īpašums, kas pakļauts laulāto mantas kopības regulējumam, kļūst par parastu īpašumu.

2. Laulāto mantas šķirtības regulējums

Tiesības, ko katrs no laulātajiem ieguvis laulības laikā, pieder personiski šim laulātajam, taču pēc laulības šķiršanas, pamatojoties uz pieteikumu, katram laulātajam ir tiesības saņemt daļu no to tiesību vērtības, ko otrs laulātais ieguvis laulības laikā, — tādā apjomā, kādā pieprasošais laulātais veicis ieguldījumu darba, savu finanšu līdzekļu, bērnu aprūpes vai mājas darbu veidā vai citādi. Izdevumus par ģimenes vajadzību nodrošināšanu sedz abi laulātie; laulātie ir solidāri atbildīgi par saistībām ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai.

3. Līgumiskais regulējums

Saskaņā ar jauno Ģimenes lietu kodeksu laulātie var noslēgt laulības līgumu (agrāk šāda iespēja Bulgārijas tiesībās nebija paredzēta). Laulības līgumu laulātie var noslēgt pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā. Laulības līgumā var paredzēt tikai noteikumus par īpašuma sadali starp pusēm, piemēram: pušu tiesības uz laulības laikā iegūto īpašumu; pušu tiesības uz īpašumu, kas tām piederēja pirms laulības; īpašuma, tostarp laulāto kopīgā mājokļa, pārvaldīšanas un atsavināšanas veidu; izdevumu un saistību dalīšanu starp pusēm; ar īpašumu saistītās sekas laulības šķiršanas gadījumā; laulāto uzturlīdzekļus laulības laikā un laulības šķiršanas gadījumā; laulībā dzimušo bērnu uzturlīdzekļus. Nav pieļaujams noteikums, ar kuru vienas puses pirmslaulības īpašumu pārveido par laulāto kopīpašumu. Laulības līgumā nedrīkst ietvert noteikumus par rīkojumiem nāves gadījumam, izņemot attiecībā uz laulāto daļām norunātajā laulāto kopīpašumā laulības izbeigšanās gadījumā. Uz mantiskajām attiecībām, kas nav atrunātas laulības līgumā, attiecas likumiskās laulāto mantas kopības regulējums.

Neatkarīgi no laulāto izvēlētā regulējuma laulāto kopīgā mājokļa atsavināšanai piemērojams vispārējais regulējums, t. i., ja laulāto kopīgais mājoklis ir viena laulātā personiskais īpašums, atsavināšanai nepieciešama otra laulātā piekrišana, ja vien abiem laulātajiem nepieder cits mājoklis, kas ir kopīpašums vai pieder personiski katram no viņiem. Ja piekrišana netiek saņemta, atsavināšanu var veikt ar rajona tiesas tiesneša atļauju, ja tiek konstatēts, ka atsavināšana nekaitē pilngadību nesasniegušajiem bērniem un ģimenei. Ja abi laulātie nevar atsevišķi izmantot laulāto kopīgo mājokli, tiesa, šķirot laulību, mājokļa izmantošanas tiesības piešķir vienam no laulātajiem, ja viņš(-a) to ir prasījis(-usi) un ja viņam(-ai) ir nepieciešams mājoklis. Ja laulībā ir dzimuši bērni, kas vēl nav sasnieguši pilngadību, tiesa pēc savas iniciatīvas lemj par laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu un šādas lietošanas tiesības var piešķirt laulātajam, kuram piešķirta vecāku tiesību īstenošana, uz laiku, kamēr viņš(-a) īsteno vecāku tiesības.

Pēc laulības šķiršanas bijušie laulātie vairs nav viens otra likumiskie mantinieki un zaudē visus labumus, kas noteikti rīkojumos nāves gadījumam. Pēc laulības šķiršanas var atsaukt īpašumu dāvinājumus, kuriem ir liela vērtība un kurus viens laulātais vai tā tuvi radinieki dāvinājuši otram laulātajam saistībā ar laulību vai laulības laikā, izņemot, ja tas ir pretrunā sabiedrības morālei. Prasību par dāvinājuma atsaukšanu var iesniegt viena gada laikā pēc laulības šķiršanas.

Likumiskās laulāto mantas kopības regulējums piemērojams, ja personas, kas stājas laulībā, nav izvēlējušās savu mantisko attiecību regulējumu un ja tās ir nepilngadīgas vai ar ierobežotu tiesībspēju un rīcībspēju. Laulāto mantas kopības regulējums tiek reģistrēts Laulāto mantisko attiecību reģistrā. Mantisko attiecību regulējumu laulības laikā drīkst grozīt. Grozījums tiek reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā noslēgtu laulību reģistrā un Laulāto mantisko attiecību reģistrā. Laulības līgumi un piemērojamais likumiskais mantisko attiecību regulējums tiek reģistrēti Reģistru aģentūras centralizētajā elektroniskajā reģistrā. Šis reģistrs ir publiski pieejams. Ja viens vai abi laulātie iesaistās kādā darījumā ar trešo personu un reģistrā nav reģistrēts mantisko attiecību regulējums, ir piemērojams likumiskās laulāto mantas kopības regulējums.

3.3 nepilngadīgajiem bērniem?

Bulgārijas tiesību aktos pieņemtais juridiskais termins ir “vecāku tiesību īstenošana”.

Nolēmumā par laulības izbeigšanu ar šķiršanu tiesai ir jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vecāku tiesību īstenošanu, saskarsmes tiesībām ar laulībā dzimušiem bērniem un laulībā dzimušu bērnu uzturlīdzekļiem un ar laulāto kopīgā mājokļa izmantošanu. To darot, tiesa ņem vērā bērnu intereses. Tiesa lemj, kuram no vecākiem jāīsteno vecāku tiesības, un nosaka šo tiesību īstenošanas kārtību, kontaktus starp bērniem un vecākiem un bērnu uzturlīdzekļus. Nosakot, kurš vecāks īstenos vecāku tiesības, tiesa izvērtē visus apstākļus saistībā ar bērnu interesēm, kā arī uzklausa vecākus un bērnus, ja bērni ir vecāki par desmit gadiem.

3.4 pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Saskaņā ar Ģimenes lietu kodeksa 83. pantu uzturlīdzekļi tiek piešķirti tikai tam laulātajam, kas nav vainojams laulības šķiršanā. Uzturlīdzekļi ir maksājami ne ilgāk kā trīs gadus pēc laulības izbeigšanas, ja vien puses nav vienojušās par ilgāku laikposmu. Tiesa var pagarināt šos periodus, ja bijušais laulātais, kas saņem uzturlīdzekļus, ir nonācis īpašās grūtībās un otrs laulātais var maksāt uzturlīdzekļus bez īpašām grūtībām. Bijušā laulātā tiesības uz uzturlīdzekļiem izbeidzas, ja viņš stājas jaunā laulībā. Praksē gadījumi, kad bijušajiem laulātajiem tiek piešķirti uzturlīdzekļi vai tiek noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus, ir ļoti reti.

4 Kādā ir nozīme jēdzienam “laulāto atšķiršana”?

Spēkā esošajos Bulgārijas tiesību aktos nepastāv “laulāto atšķiršanas” jēdziens.

Judikatūrā “laulāto faktiska šķirtība” nozīmē vienkārši to, ka laulātie nedzīvo kopā un viņiem nav kopīgas mājsaimniecības. Tā nenozīmē to pašu, ko “laulāto atšķiršana”.

5 Kādi ir priekšnoteikumi laulāto atšķiršanai?

Sk. 4. punktu.

6 Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Sk. 4. punktu.

7 Kāda ir praktiskā nozīme jēdzienam “laulības atzīšanas par spēkā neesošu”?

Spēkā esošajos Bulgārijas tiesību aktos ir lietots jēdziens “laulības atzīšana par neesošu”. Laulības atzīšana par neesošu ir viens no Bulgārijas tiesībās paredzētajiem laulības izbeigšanas veidiem. Par neesošu atzītai laulībai pirms tās izbeigšanas tiesas ceļā ir visas spēkā esošas laulības juridiskās sekas. Laulību var atzīt par neesošu tikai tiesas ceļā: uz laulības neesību nevar paļauties, kamēr šādu neesību nav atzinusi tiesa.

8 Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par spēkā neesošu?

Laulību var atzīt par neesošu, ja viens no laulātajiem:

  • laulības noslēgšanas brīdī bijis jaunāks par astoņpadsmit gadiem un, ja bijis vecumā virs sešpadsmit gadiem, noslēdzis laulību bez tiesas atļaujas,
  • joprojām ir laulībā ar citu personu,
  • ir atzīts par rīcībnespējīgu vai sirgst ar garīgu slimību vai garīgu atpalicību, kas ir pamats viņa atzīšanai par rīcībnespējīgu,
  • sirgst ar slimību, kas nopietni apdraud pēcnācēja vai otra laulātā dzīvību vai veselību, izņemot gadījumus, kad slimība apdraud tikai otru laulāto un otrs laulātais to zina,
  • ir otra laulātā tiešs augšupējs vai lejupējs radinieks,
  • ir otra laulātā brālis, māsa, brāļa/māsas dēls vai meita vai cits sānlīnijas radinieks līdz ceturtajai radniecības pakāpei, ieskaitot otru laulāto,
  • ir otra laulātā adoptētājs vai adoptētais bērns,
  • bijis piespiests noslēgt laulību ar nopietniem un nenovēršamiem draudiem viņa dzīvībai, veselībai vai godam vai viņa ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai vai godam.

9 Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Atkarībā no laulībai piemītošā trūkuma pieteikumu par tās atzīšanu par neesošu var iesniegt laulātais, kuru šis trūkums ietekmē; to var iesniegt arī prokurors, laulātais no pirmās laulības vai prokurors un laulātais. Ģimenes lietu kodeksa 97. pantā skaidri un visaptveroši norādītas personas, kas ir tiesīgas iesniegt prasību par laulības atzīšanu par neesošu, un termiņi, kad to var darīt.

Saistībā ar laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām, kā arī attiecībām starp laulātajiem un viņu bērniem laulības atzīšanai par neesošu ir tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai. Laulības atzīšanas par neesošu kontekstā negodprātīgs nolūks ir līdzvērtīgs vainai laulības šķiršanas gadījumā. Bērni, kas ieņemti vai dzimuši laulībā, kura atzīta par neesošu, tiek uzskatīti par laulībā dzimušiem, un uz viņiem attiecas paternitātes prezumpcija.

10 Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas iespējas, kad, nevēršoties tiesā, var tikt atrisināti laulības šķiršanas jautājumi?

Vienīgais veids, kā izbeigt laulību, to šķirot, ir iesniegt pieteikumu vai iesniegumu tiesā.

Ja puses izvēlas mediāciju, tiesvedība tiek pārtraukta.

11 Kur lai es iesniedzu pieteikumu (sūdzību) par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādas ir nepieciešamās formalitātes un kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot pieteikumam?

Pieteikumi par laulības šķiršanu uz vainas pamata un pieteikumi par laulības atzīšanu par neesošu parasti ir piekritīgi rajona tiesai (rayonen sad) kā pirmās instances tiesai. Šīs tiesas arī izskata iesniegumus par laulības šķiršanu uz laulāto abpusējas vienošanās pamata. Pieteikumi iesniedzami tiesā atbilstoši atbildētāja dzīvesvietai. Tiesai nav pēc savas iniciatīvas jāpārbauda lietas piekritība šai tiesai, taču tai ir jānodod lieta kompetentai tiesai, ja atbildētājs iesniedz iebildumus termiņā, kas dots atbildes uz pieteikumu iesniegšanai.

Pusei, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir personīgi jāpiedalās tiesas sēdē, kurā izskata šķiršanas lietu. Ja laulību šķir uz abpusējas vienošanās pamata, abām pusēm ir jāierodas personīgi. Ja puses neierodas un tam nav pamatota iemesla, lietu izbeidz.

Laulības lietās nav iespējams aizmugurisks spriedums.

12 Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar tiesvedības procesu saistītos izdevumus?

Lietas puses var saņemt juridisku palīdzību, ievērojot noteikumus, kas parasti regulē tās saņemšanu. Tie ir izklāstīti Juridiskās palīdzības likumā (Zakon za Pravnata Pomosht).

13 Vai nolēmumu saistībā ar laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir iespējams pārsūdzēt?

Nolēmumu par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata nevar pārsūdzēt.

Kad saņemts nolēmums par pieteikumu atzīt laulību par neesošu vai laulības šķiršanas pieteikumu, pusei ir divas nedēļas, lai nolēmumu pārsūdzētu apgabaltiesā. Nolēmums par laulības šķiršanu stājas spēkā, pat ja tas ir pārsūdzēts daļā par vainas noteikšanu.

14 Kas man jādara, lai citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt šajā dalībvalstī?

Šajā gadījumā ir piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003, ko īsteno ar Civilprocesa kodeksa (Grazhdanski protsesualen kodeks) 621. pantu. Iestāde, kurā tiek iesniegts spriedums vai cits akts, šo spriedumu vai citu aktu atzīst, pamatojoties uz kopiju, ko apstiprinājusi tiesa, kura to izdevusi, un pievienoto apliecību, ja šādu apliecību prasa Eiropas Savienības tiesību akts. Spriedumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 21. panta 2. punktā, atzīst kompetentās reģistrācijas iestādes.

Ieinteresētā puse var lūgt atzīt spriedumu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 623. pantā noteikto procedūru, vēršoties apgabaltiesā, kam ir jurisdikcija pretējās puses pastāvīgajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē; ja pretējai pusei nav pastāvīgas dzīvesvietas vai juridiskās adreses Bulgārijas Republikas teritorijā, tad jāvēršas tiesā, kam ir jurisdikcija ieinteresētās puses pastāvīgajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē. Ja ieinteresētajai pusei nav ne pastāvīgas dzīvesvietas, ne juridiskās adreses Bulgārijas Republikas teritorijā, ar lūgumu jāvēršas Sofijas Pilsētas tiesā.

15 Kurā tiesā man jāvēršas, lai celtu iebildumus pret citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Šajā gadījumā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003, ko īsteno ar Civilprocesa kodeksa 622. un 623. pantu.

Puse, kas iebilst pret nolēmuma atzīšanu, var pārsūdzēt atzīšanas rīkojumu vai — attiecīgā gadījumā — rīkojumu par nolēmuma izpildi. Rīkojumu var pārsūdzēt Sofijas Apelācijas tiesā. Kasācijas sūdzību par Sofijas Apelācijas tiesas nolēmumu var iesniegt Augstākajā kasācijas tiesā.

16 Kuru likumu tiesa piemēro laulības šķiršanas tiesvedības procesā, ja laulātie nedzīvo šajā dalībvalstī vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības?

Šajā gadījumā piemēro Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.

Lietās, kurās minētā regula nav piemērojama, piemēro Starptautisko privāttiesību kodeksu (Kodeks na mezhdunarodnoto chastno pravo).

Laulības atzīšanai par neesošu ir piemērojamas tās valsts tiesības, kurā laulība noslēgta.

Laulāto personiskajām attiecībām piemērojamas viņu kopīgās valsts tiesības. Ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, viņu attiecībām piemērojamas tās valsts tiesības, kurā atrodas viņu kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja tādas nav, viņu attiecībām piemērojamas tās valsts tiesības, ar kuru abiem laulātajiem kopā ir visciešākās saites.

Laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamas tās pašas tiesības, kuras piemērojamas to personiskajām attiecībām.

Ja laulātie abi ir vienas ārvalsts valstspiederīgie, laulības šķiršanai ir piemērojamas tās valsts tiesības, kuras pilsoņi viņi ir šķiršanās pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem katram ir cita valstspiederība, laulības šķiršanai piemērojamas tās valsts tiesības, kurā šķiršanās pieteikuma iesniegšanas brīdī atrodas viņu kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Ja laulātajiem nav kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas, piemērojamas Bulgārijas tiesības.

Lapa atjaunināta: 09/09/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.