Insolvency/bankruptcy

If a company or entrepreneur gets into financial distress, or cannot pay its debts, specific proceedings are available in every country to address the situation inclusively, involving all the creditors (parties who are owed money).

Insolvency proceedings differ according to their objectives:

Companies

  • If the company can be saved or the business is viable – its debts may be restructured (usually in agreement with creditors). This is to safeguard the firm and preserve jobs.
  • If the business cannot be saved, the company must be wound up (it 'goes bankrupt').

Entrepreneurs

  • Can usually apply for a procedure involving an ordered repayment plan for their debts and a debt-discharge following a reasonable period of time (3 years, usually). This ensures they are not personally bankrupted and can launch further ventures in future.

In all cases, as soon as the proceedings are formally opened, creditors can no longer take individual action to reclaim their debts. This is to ensure all creditors are on an equal footing and protect the debtor's assets.

To be paid, creditors must prove their claims, either to the court or to the body (generally an administrator or liquidator) responsible for reorganising or liquidating the debtor's assets. In specific circumstances, this can be done by the debtor themself.

Cross-border insolvency (EU rules)

Insolvency cases involving companies or entrepreneurs with activities, assets or affairs in several countries can be resolved under EU law – specifically Regulation 2015/848 (see here for a summary of how it works).

Forms referred to in Regulation 2015/848

National procedures

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Related link

Bankruptcy and insolvency registers

Last update: 30/05/2023

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Maksātnespēja un bankrots - Bulgārija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Bulgārijā nav atsevišķa tiesību akta, kas regulē maksātnespējas procesu. Vispārējie noteikumi, kas regulē maksātnespēju, ir paredzēti Komerclikuma nodaļā par maksātnespēju. Banku un apdrošināšanas sabiedrību maksātnespēju regulē Banku maksātnespējas likuma un Apdrošināšanas kodeksa īpašie noteikumi.

Maksātnespējas procesu uzsāk pret maksātnespējīgiem komersantiem. Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrību vai akciju komandītsabiedrību, kuras parādsaistības ir pārmērīgas.

Maksātnespējas procesu var uzsākt arī pret personu, kura veic tirdzniecību slēpti ar maksātnespējīga parādnieka starpniecību. Sākot maksātnespējas procesu pret komercuzņēmumu, uzskata, ka process vienlaikus uzsākts arī pret partneri ar neierobežotu atbildību.

Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret individuālajiem komersantiem, kas ir miruši vai izslēgti no komercreģistra, ja tie nāves vai izslēgšanas brīdī bijuši maksātnespējīgi. Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret partneriem ar neierobežotu atbildību, pat ja partneris ir miris vai izslēgts no komercreģistra. Pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad parādnieks miris vai izslēgts no komercreģistra.

Maksātnespējas procesu sāk arī pret maksātnespējīgām sabiedrībām, kam ir uzsākta likvidācija. Banku un apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas procesam piemēro atsevišķā likumā paredzētus noteikumus un kārtību.

Jautājumus saistībā ar tāda komersanta maksātnespēju, kas ir publisks uzņēmums, kas īsteno valsts monopolu vai kas izveidots saskaņā ar īpašu likumu, regulē atsevišķs likums. Pret komersantu, kas ir publisks uzņēmums, kas īsteno valsts monopolu vai kas izveidots saskaņā ar īpašu likumu, nevar uzsākt maksātnespējas procesu.

Valsts tiesību aktos nav noteikumu par fizisku personu maksātnespējas procesu, izņemot individuālos komersantus.

Bulgārijas tiesa var uzsākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja tam Bulgārijā pieder būtiski aktīvi.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, uz visiem komersantiem attiecas šādi priekšnoteikumi:

1) Parādniekam ir jābūt komersantam.

Maksātnespējas procesu var uzsākt ne tikai pret komersantu, bet arī pret personu, kura veic komercdarbību slēpti ar maksātnespējīga parādnieka starpniecību, partneri ar neierobežotu atbildību, pat ja tas ir miris vai izslēgts no reģistra, kā arī individuālo komersantu, kas ir miris vai izslēgts no reģistra.

Saskaņā ar Komerclikuma 612. pantu maksātnespējas procesu nevar uzsākt pret publisku uzņēmumu, kas īsteno valsts monopolu vai kas izveidots saskaņā ar īpašu likumu.

2) Pieteikums jāiesniedz kādai no Komerclikuma 625. pantā un 742. panta 2. punktā minētajām personām, proti, parādniekam, likvidatoram vai parādnieka kreditoram (komercdarījuma gadījumā), Valsts ieņēmumu aģentūrai (Natsionalna agentsiya za prihodite) (ja ir publiski tiesisks parāds centrālajai valdībai vai pašvaldībām, kas radies no parādnieka komercdarbības, vai parāds pret privātu valdības prasījumu), Galvenajai darba inspekcijas izpildaģentūrai (Izpalnitelna agentsiya Glavna inspektsiya po truda) (ja saistības izmaksāt algas vai atlīdzības vismaz vienai trešdaļai darba ņēmēju ir nokavētas un paliek neizpildītas ilgāk nekā divus mēnešus) vai sabiedrības vadības struktūras loceklim (pārmērīgu parādsaistību gadījumā).

Parādniekam, kas kļuvis maksātnespējīgs vai kura parādsaistības ir pārmērīgas, 30 dienu laikā jāiesniedz pieteikums, lai saņemtu atļauju uzsākt maksātnespējas procesu. Individuālā komersanta gadījumā pieteikumu var iesniegt individuālais komersants vai tā tiesību pārņēmējs. Ja parādnieks ir sabiedrība, pieteikumu iesniedz vadības struktūra, partneris ar neierobežotu atbildību, sabiedrības pārstāvis vai tiesas iecelts likvidators. Šādā gadījumā pieteikumam būtu jāpievieno:

  • pēdējā gada finanšu pārskata kopija, kuru apliecinājis reģistrēts revidents, un bilance pieteikuma iesniegšanas dienā, ja komersantam ir juridisks pienākums sagatavot finanšu pārskatus un bilances,
  • pieteikuma iesniegšanas dienā esošo aktīvu un saistību inventārs un apraksts,
  • kreditoru saraksts, kurā ietvertas to adreses, prasījumu veids un daudzums, kā arī prasījumu nodrošinājums,
  • individuālo komersantu un partneru ar neierobežotu atbildību personīgā un laulāto īpašuma saraksts,
  • pierādījumi, ka Valsts ieņēmumu aģentūrai ir paziņots par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • speciālpilnvara, ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību.

Ja pieteikumu iesniedz kreditors vai Galvenā darba inspekcijas izpildaģentūra, pieteikumam jāpievieno visi pieejamie pierādījumi, kas pamato kreditora prasījumu un parādnieka iespējamo maksātnespēju. Kreditoram ir jāiesniedz arī kvīts par zīmognodevas samaksu un pierādījumi, ka Valsts ieņēmumu aģentūrai ir paziņots par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

3) Izpildāmības nosacījumi ir šādi:

  • parādnieka mantiska saistība, kas ir saistīta vai radusies no komercdarījuma, ieskaitot šī darījuma spēkā esību, izpildi, neizpildi, izbeigšanu, atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai tā izbeigšanas sekas,
  • publisko tiesību parāds centrālajai valdībai un pašvaldībām, kas radies no parādnieka komercdarbības,
  • vai parāds pret privātu valsts prasījumu,
  • vai saistības izmaksāt algas vai atlīdzības vismaz vienai trešdaļai darba ņēmēju, kuras paliek neizpildītas ilgāk nekā divus mēnešus.

“Komercdarījums” ir darījums, kuru noslēdzis komersants savas nodarbošanās ietvaros, ieskaitot Komerclikuma 1. panta 1. punktā īpaši paredzētos darījumus (preču vai citu izstrādājumu pirkšanu tālākpārdošanai to sākotnējā, apstrādātā vai pabeigtā formā, paša ražotu preču pārdošanu, vērtspapīru pirkšanu tālākpārdošanai, komercaģenta un brokera darbību, komisiju, pārsūtīšanas un transporta darījumus, apdrošināšanas darījumus, banku un ārvalstu valūtas maiņas darījumus, vekseļus, pārvedu vekseļus un čekus, noliktavu darījumus, licencēšanas darījumus, preču uzraudzību, darījumus ar intelektuālo īpašumu, viesnīcu darbību, tūrisma, reklāmas, informācijas, skatuves mākslas un izklaides pasākumu producēšanu un citus pakalpojumus, nekustamā īpašuma pirkšanu, būvniecību vai iekārtošanu tā pārdošanai un iznomāšanai), neatkarīgi no šo darījumu veicēju statusa. Šaubu gadījumā uzskata, ka komersants darījumu noslēdzis savas nodarbošanās ietvaros.

Dažādie centrālās valdības un pašvaldību publisko tiesību prasījumu veidi ir noteikti Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksa 162. panta 2. punktā. Tie ir šādi:

  • nodokļi, ieskaitot akcīzes un muitas nodevas, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un citas valsts budžetā veicamās iemaksas,
  • citi maksājumi, kuru pamatu un summu nosaka ar tiesību aktiem,
  • tiesību aktos noteiktās zīmognodevas un pašvaldību nodevas,
  • sociālās apdrošināšanas izdevumi, kas veikti neatbilstīgi likumā noteiktajām prasībām,
  • par labu valstij konfiscētajām īpašuma vienībām līdzvērtīga naudas summa, soda naudas un finansiālās sankcijas, kā arī konfiscētā un par labu valstij atsavinātā skaidrā nauda,
  • parādi, kas radušies saistībā ar naudas līdzekļiem, kas par labu centrālajai valdībai vai pašvaldībām piešķirti ar tiesu spriedumiem un lēmumiem, kuri ir stājušies spēkā, vai ar Eiropas Komisijas lēmumiem par prettiesiski piešķirta valsts atbalsta atgūšanu,
  • parādi, kas radušies, pamatojoties uz rīkojumu par soda piemērošanu,
  • nepamatoti izmaksātas vai pārmaksātas summas un prettiesiski saņemtas vai prettiesiski izmaksātas summas tādu projektu ietvaros, ko līdzfinansē no pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, darbības programmām, Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda, Eiropas Zivsaimniecības fonda, Šengenas konvencijas finanšu programmas un Pārejas programmas, ieskaitot ar tiem saistīto valsts līdzfinansējumu, un kuras ir jāatgūst, pamatojoties uz pieņemtu administratīvu lēmumu, kā arī citas valsts un Eiropas Savienības tiesībās paredzētas soda naudas un finansiālas sankcijas,
  • procenti par minētajiem debitoru parādiem.

Valsts sektora debitoru parādi ietver debitoru parādus, kas jāmaksā Eiropas Savienības budžetā saskaņā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, ar ko nosaka mantiskas saistības, kuras var izpildīt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 256. pantu, un Eiropas Savienības dalībvalstu debitoru parādus, kas izpildāmi, pamatojoties uz galīgajiem lēmumiem par naudas līdzekļu vai naudas līdzekļu ekvivalenta konfiskāciju vai atsavināšanu, kā arī lēmumiem par citu Eiropas Savienības dalībvalstu noteikto finanšu sankciju piemērošanu, ja tās tiek atzītas un ir izpildāmas Bulgārijā.

Neatkarīgi no tā, vai prasījums radies no komercdarījuma vai saskaņā ar publisko tiesību normām, ir jāpārliecinās, ka tas ir spēkā un pastāvošs dienā, kad tiesa lemj par pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

4) Maksātnespējas procesu uzsāk pret maksātnespējīgiem komersantiem. Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (дружество с ограничена отговорност), akciju sabiedrību (акционерно дружество) vai akciju komandītsabiedrību (командитно дружество с акции), kuras parādsaistības ir pārmērīgas. Maksātnespēja un parādsaistību pārmērīgums ir objektīvi faktiskie apstākļi, kuru juridiskās definīcijas ir iekļautas Komerclikumā.

Komersants ir maksātnespējīgs, ja tas nespēj samaksāt:

  • monetāru saistību, kam iestājies izpildes termiņš un kas radusies no komercdarījuma vai saistībā ar to, ieskaitot šī darījuma spēkā esību, izpildi, neizpildi, izbeigšanu, atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai tā izbeigšanas sekas,
  • publisko tiesību parādu centrālajai valdībai un pašvaldībām, kas radies saistībā ar komersanta komercdarbību,
  • saistības, kas izpaužas kā privāts debitoru parāds valstij,
  • vai saistības izmaksāt algas vai atlīdzības vismaz vienai trešdaļai darba ņēmēju, kuras paliek neizpildītas ilgāk nekā divus mēnešus.

Prezumē, ka komersants nespēj samaksāt parādu, kura izpildes termiņš iestājies saskaņā ar pirmo no hipotēzēm, ja, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, šis komersants pēdējos trīs gadus nav iesniedzis finanšu pārskatus publicēšanai komercreģistrā.

Parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, ja tam ir apturēti maksājumi. Uzskata, ka parādniekam ir apturēti maksājumi arī tad, ja tas ir pilnībā vai daļēji samaksājis parādus noteiktiem kreditoriem. Maksātnespēju prezumē arī tad, ja izpildes procesā, kas sākts, pamatojoties uz galīgu nolēmumu par labu kreditoram, kas iesniedzis pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, parāds nav pilnībā vai daļēji samaksāts sešu mēnešu laikā pēc tam, kad parādnieks saņēmis lūgumu vai paziņojumu par brīvprātīgu samaksu.

Sabiedrības parādsaistības uzskata par pārmērīgām, ja ar tās aktīviem nepietiek, lai segtu tās saistības.

5) Parādnieks nav saskāries ar pagaidu grūtībām, bet atrodas objektīvā un pastāvīgā maksātnespējas un pārmērīgu parādsaistību situācijā.

Kompetentā maksātnespējas tiesa ir provinces tiesa, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kurā atrodas komersanta juridiskā adrese brīdī, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Parādnieka vai likvidatora iesniegtu pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiesa nekavējoties izskata slēgtā tiesas sēdē un publicē paziņojumu komercreģistrā. Kreditora iesniegtu pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu ne vēlāk kā 14 dienas pēc pieteikuma datuma izskata slēgtā tiesas sēdē, uz kuru pēc tiesas aicinājuma jāierodas kreditoram un parādniekam. Tiesa aptur procesu, kas sākts attiecībā uz parādnieka vai likvidatora iesniegtu maksātnespējas pieteikumu, ja līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par pieteikumu, maksātnespējas pieteikumu iesniedzis kreditors. Procesā par kreditora iesniegtu pieteikumu līdz pirmās sēdes beigām citi kreditori var iesaistīties kā puses, celt iebildumus un iesniegt rakstiskus pierādījumus. Dienā, kad pieteikums iesniegts, tiesa iesniegumam piešķir lietas numuru un nosaka datumu, līdz kuram tai jāpieņem lēmums par pieteikumu. Šis laikposms nepārsniedz trīs mēnešus.

Maksātnespējas tiesa pēc kreditora lūguma vai pēc savas iniciatīvas pirms lēmuma par pieteikumu var izdot rīkojumu par šādiem sagatavošanās un aizsardzības pasākumiem, ja tas ir nepieciešams parādnieka aktīvu saglabāšanai:

  • administratora iecelšanu,
  • piedziņas, piespiedu atsavināšanas vai cita aizsardzības pasākuma kā nodrošinājuma atļaušanu,
  • izpildes procesa apturēšanu attiecībā uz parādnieka īpašumu, izņemot, ja izpildes process sākts saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu,
  • atļauju veikt tiesību aktos paredzētos pasākumus, lai aizsargātu pieejamos parādnieka aktīvus,
  • telpu, iekārtu, transportlīdzekļu u. c. parādnieka personīgā īpašuma un mantu glabāšanas vietu aizzīmogošanu, izņemot dzīvojamās telpas un citas telpas, kas parādniekam nepieciešamas, lai turpinātu darbību vai uzglabātu ātrbojīgas preces.

Ja pasākumus lūdz noteikt kreditors, tiesa tos atļauj, ja kreditora lūgums ir pamatots ar pārliecinošiem rakstiskiem pierādījumiem un/vai ja tiek sniegts nodrošinājums par tiesas noteiktu summu, lai atlīdzinātu parādniekam zaudējumus gadījumā, ja vēlāk tiktu konstatēts, ka parādnieks nav maksātnespējīgs vai ar pārmērīgām parādsaistībām. Piesardzības pasākumus nosaka visu maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoru labā, un tiesa tos var atcelt, ja tie vairs nav nepieciešami, lai saglabātu mantu un nodrošinātu kreditoru tiesības.

Lēmumu paziņo pusei, uz kuru attiecas pasākumi, un pusei, kura lūgusi tos noteikt. To izpilda nekavējoties un var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Pārsūdzībai nav apturoša efekta. Aizsardzības pasākumus uzskata par atceltiem, sākot no dienas, kad reģistrēts lēmums noraidīt pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Aizsardzības pasākumus piemēro līdz dienai, kad pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Ja tiek konstatēta maksātnespēja vai pārmērīgas parādsaistības, tiesa ar Komerclikuma 630. panta 1. punktā minēto lēmumu pasludina maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu, nosaka tā sākuma datumu, uzsāk maksātnespējas procesu, ieceļ pagaidu administratoru, pieņem nodrošinājumu aresta, atsavināšanas vai citu aizsardzības pasākumu veidā, kā arī nosaka pirmās kreditoru sapulces datumu, nepārsniedzot viena mēneša termiņu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Ja ir redzams, ka darbības turpināšana kaitēs maksātnespējīgā parādnieka mantai, tiesa pēc parādnieka, administratora, Valsts ieņēmumu aģentūras vai kreditora lūguma var pasludināt parādnieku par maksātnespējīgu ar Komerclikuma 630. panta 2. punktā paredzēto lēmumu un uzdot tam pārtraukt komercdarbību vai nu ar dienu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāku datumu pirms sanācijas plāna ierosināšanas termiņa beigām. Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu sākt ūdensapgādes un kanalizācijas operatora maksātnespējas procesu, nevar uzdot tam pārtraukt darbību, kamēr reģionā nav noteikts jauns ūdensapgādes un kanalizācijas operators.

Lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu ir saistošs visām pusēm.

Pēc tam, kad tiesa ir uzsākusi maksātnespējas procesu vai noteikusi sagatavošanās un aizsardzības pasākumus, parādnieks turpina veikt komercdarbību administratora uzraudzībā un jaunus līgumus var noslēgt tikai ar administratora iepriekšēju piekrišanu, kā arī ar noteikumu, ka tas turpina ievērot lēmumā par maksātnespējas procesa uzsākšanu noteiktos pasākumus. Tiesa parādniekam var atņemt tiesības pārvaldīt un atsavināt savu īpašumu un piešķirt tās administratoram, ja tā konstatē, ka parādnieka rīcība kaitē kreditoru interesēm.

Ar Komerclikuma 631. pantā paredzēto lēmumu tiesa noraida pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja tā pārliecinās, ka parādnieka grūtības ir īslaicīgas vai ka ar tā aktīviem pietiek parādu segšanai, nekaitējot kreditoru interesēm.

Ja ar pieejamajiem aktīviem nepietiek, lai segtu sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, un nav veikta izdevumu priekšapmaksa, tiesa pieņem lēmumu saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 1. punktu, ar kuru pasludina maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu, uzsāk maksātnespējas procesu, pieņem nodrošinājumu aresta, atsavināšanas vai citu aizsardzības pasākumu veidā, uzdod sabiedrībai pārtraukt komercdarbību, pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un aptur procesu, neizdodot rīkojumu par komersanta izslēgšanu no komercreģistra. Apturētu procesu var atjaunot pēc parādnieka vai kreditora lūgumraksta viena gada laikā no brīža, kad lēmums par procesa apturēšanu ierakstīts komercreģistrā. Procesu var atjaunot, ja lūgumraksta iesniedzējs var pierādīt, ka ir pieejams pietiekams daudzums aktīvu, vai iemaksā sākotnējo izdevumu segšanai nepieciešamo summu. Ja neviena no pusēm nelūdz procesa atjaunošanu, tiesa izbeidz procesu un izdod rīkojumu par komersanta izslēgšanu no komercreģistra. Šādu noteikumu piemēro arī tad, ja procesa laikā tiek konstatēts, ka ar pieejamajiem parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa izmaksas.

Saskaņā ar Komerclikuma 630. un 632. pantu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no to ierakstīšanas komercreģistrā; lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no tā paziņošanas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 630. pantu, izpilda nekavējoties.

Maksātnespējas procesu uzskata par uzsāktu ar dienu, kad reģistrēts lēmums saskaņā ar Komerclikuma 630. panta 1. punktu. Kad tiek atcelts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, arestu un atsavināšanu uzskata par izbeigtu, parādnieka tiesības atjauno un administratora pilnvaras izbeidz, sākot ar dienu, kad galīgais spriedums ierakstīts komercreģistrā.

Tiesa ar atsevišķu lēmumu apstiprina vai noraida uzņēmuma sanācijas plānu. Ja sanācijas plānu apstiprina, tiesa izbeidz maksātnespējas procesu un ieceļ plānā ierosināto vai kreditoru sapulces ievēlēto uzraudzības struktūru. Lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no dienas, kad tas ierakstīts komercreģistrā.

Ar Komerclikuma 710. pantā paredzēto lēmumu tiesa pasludina parādnieku par maksātnespējīgu, ja likumā noteiktajā attiecīgajā termiņā nav ierosināts sanācijas plāns vai ierosināto plānu nepieņem vai neapstiprina. Šos noteikumus piemēro arī Komerclikuma 630. panta 2. punktā, 632. panta 1. punktā un 709. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos (procesa atjaunošana, ja parādnieks nav izpildījis sanācijas plānā paredzētās saistības). Ar šo pašu lēmumu tiesa pasludina parādnieku par maksātnespējīgu, uzdod maksātnespējīgajam uzņēmumam pārtraukt komercdarbību, atļauj parādnieka īpašuma vispārīgu arestu un atsavināšanu, izbeidz parādnieka — juridiskas personas vadības struktūru pilnvaras, atņem parādniekam tiesības pārvaldīt maksātnespējīgā parādnieka mantu un atsavināt to, kā arī uzdod maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvus pārvērst naudā un sadalīt ieņēmumus. Lēmumu, ar kuru pasludina maksātnespēju, piemēro visām pusēm un ieraksta komercreģistrā. To var izpildīt nekavējoties, kā arī pārsūdzēt septiņu dienu laikā no pieņemšanas dienas.

No brīža, kad lēmums par maksātnespēju ierakstīts komercreģistrā, parādnieka nekustamo īpašumu, kustamo īpašumu un labticīgu trešo personu debitoru parādus uzskata par arestētiem. Parādniekam piederošā nekustamā īpašuma un kuģu vispārējo arestu ieraksta notāra reģistrā vai kuģu reģistrā, pamatojoties uz komercreģistrā ierakstīto lēmumu, ar ko parādnieku atzīst par maksātnespējīgu. Visas parādnieka mantiskās un nemantiskās saistības kļūst izpildāmas pret to, sākot ar dienu, kad pieņemts lēmums par maksātnespēju. Nemantisko prasījumu tirgus vērtību naudā nosaka lēmuma pieņemšanas dienā. Nemantiskās saistības pārvērš naudā, pamatojoties uz to tirgus vērtību dienā, kad pieņemts lēmums uzsākt maksātnespējas procesu.

Ārvalstu tiesu spriedumus par maksātnespējas atzīšanu Bulgārijā atzīst uz savstarpības pamata, ja tos izdevusi tās valsts struktūra, kurā atrodas parādnieka juridiskā adrese. Pēc parādnieka, ārvalsts tiesas ieceltā administratora vai kreditora lūguma Bulgārijas tiesa var sākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi. Šādā gadījumā lēmums attiecas tikai uz parādnieka aktīviem Bulgārijā.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Sākot no dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, parādnieka manta kļūst par maksātnespējīgā parādnieka mantu, no kuras apmierina visus kreditoru prasījumus par komerciāliem un nekomerciāliem parādiem.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpst:

  • aktīvi, kas pieder parādniekam dienā, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • aktīvi, ko parādnieks ieguvis pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • parādnieka, kas ir individuālais komersants, aktīvos ietilpst puse no personīgā īpašuma, tiesībām uz personīgo īpašumu un naudas noguldījumiem, kas ir laulāto īpašums,
  • parādnieka, kas ir partneris ar neierobežotu atbildību, aktīvos ietilpst puse no personīgā īpašuma, tiesībām uz personīgo īpašumu un naudas noguldījumiem, kas ir laulāto īpašums.

Kapitāla daļu vai ieguldījumu, kuru nav apmaksājis vai ir ieguldījis partneris ar ierobežotu atbildību, iegūst administrators, lai iekļautu maksātnespējīgā parādnieka mantā. Maksātnespējīgā parādnieka mantā iekļauj jebkuru jaunu iekasētu parādnieka prasījumu, ienākumus no tā aktīvu pārdošanas, kā arī summas, kas jāsaņem kreditoriem un no kurām tie ir atteikušies.

Ja ieķīlātas vai ar hipotēku apgrūtinātas īpašuma vienības pārdošanas cena pārsniedz nodrošināto parādu kopā ar uzkrātajiem procentiem, atlikušo summu iekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šāds noteikums attiecas arī uz kreditoriem, kuriem piešķirtas tiesības saglabāt nodrošinājumu.

Ja tiesa atcēlusi darījumu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, trešās personas sniegtos aktīvus atdod un, ja šie aktīvi nav iekļauti maksātnespējīgā parādnieka mantā vai pastāv naudas parāds, trešo personu procesā uzskata par kreditoru.

Ja ieņēmumi no to aktīvu realizācijas, kuriem pirms maksātnespējas iestāšanās noteikti aizsardzības pasākumi nolūkā nodrošināt publiski tiesiskos parādus vai pret kuriem notiek izpildes process publiski tiesisko parādu piedziņai, pārsniedz prasījuma summu, ieskaitot uzkrātos procentus un radušos izpildes izdevumus, valsts tiesu izpildītājs atlikušo summu ieskaita maksātnespējīgā parādnieka mantas bankas kontā. Ja valsts tiesu izpildītājs nerealizē aktīvus sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa sākuma, aktīvs no valsts tiesu izpildītāja pāriet administratoram un tiek realizēts maksātnespējas procesā. Ja maksājumu prasītāja labā veic laikā starp dienu, kad apturēts izpildes process, un lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienu, samaksāto summu atgriež maksātnespējīgā parādnieka mantā. Ja tiek veikti pasākumi nodrošinājuma realizēšanai par labu nodrošinātam kreditoram, to ieņēmumu daļu, kas pārsniedz nodrošinājuma summu, pievieno maksātnespējīgā parādnieka mantai.

Maksātnespējīgā parādnieka mantā neietilpst:

  • parādnieka un partnera ar neierobežotu atbildību nekonfiscējamie aktīvi,
  • Pazemes dabas resursu likuma 22.h pantā un 63.a panta 2. punktā minētais finanšu nodrošinājums,
  • ūdensapgādes un kanalizācijas operatoru aktīvi, kas tiem nepieciešami pamatdarbības veikšanai, kamēr attiecīgajā reģionā nav noteikts jauns ūdensapgādes un kanalizācijas operators,
  • Atkritumu apsaimniekošanas likuma 60. panta 2. punktā minētās bankas kontā noguldītās naudas summas.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (Civilprocesa kodeksa 444.–447. pants) personīgā īpašuma vienības, uz kurām nevar vērst piedziņu, ja parādnieks ir fiziska persona, ir:

  • priekšmeti, kas paredzēti parādnieka un tā ģimenes ikdienas lietošanai un noteikti Ministru padomes pieņemtā sarakstā,
  • pārtika, kas nepieciešama parādnieka un tā ģimenes uzturam vienam mēnesim, lauksaimniecisko ražotāju gadījumā — līdz jaunajai ražai vai tās ekvivalentam, kas izteikts citos lauksaimniecības produktos,
  • kurināmais apkurei, ēdiena gatavošanai un apgaismojumam trim mēnešiem,
  • iekārtas, instrumenti, ierīces un grāmatas, ko uzskata par būtisku personīgo īpašumu un kas ļauj pašnodarbinātam profesionālim vai amatniekam turpināt strādāt savā profesijā,
  • parādnieka, kurš ir lauksaimniecisks ražotājs, zeme, jo īpaši dārzi un vīna dārzi, kuru platība nepārsniedz 0,5 ha, vai lauki, kuru platība nepārsniedz 3 ha, ieskaitot nepieciešamās lauksaimniecības iekārtas, instrumentus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības vielas un sēklas viena gada sējai,
  • darba dzīvnieku grupa, govs un pieci mazie lauksaimniecības dzīvnieki, desmit bišu stropi un mājas vistas, ieskaitot barību, kas tiem nepieciešama līdz jaunās ražas novākšanai vai laišanai ganībās,
  • parādnieka mājoklis, ja ne tam, ne citam tā ģimenes loceklim, kurš dzīvo ar to kopā, nav cita mājokļa, neatkarīgi no tā, vai parādnieks tajā dzīvo. Ja mājoklis pārsniedz parādnieka un tā ģimenes locekļu mājvietas vajadzības, kā noteikts ar Ministru padomes dekrētu, pārpalikumu izliek pārdošanā, ja ir izpildīti Īpašuma likuma 39. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi,
  • citas nekonfiscējamas īpašuma vienības un debitoru parādi, kurus no izpildes aizsargā cits tiesību akts.

Minētos aizliegumus kreditoriem nepiemēro attiecībā uz ieķīlātu vai ar hipotēku apgrūtinātu īpašumu, ja prasītājs ir ķīlas vai hipotēkas kreditors. Attiecībā uz parādnieka zemi un mājokli aizliegumus neattiecina uz:

  • parādniekiem, kuri ir parādā par uzturlīdzekļu maksājumiem, uz deliktu tiesību pamata piešķirtām kompensācijām un atlīdzināmiem finanšu iztrūkumiem,
  • parādniekiem citos likumā tieši paredzētos gadījumos.

Ja piedziņu vērš pret parādnieka algu vai citu saņemto darba samaksu, vai pret pensiju, kas pārsniedz minimālo algu, var veikt šādus ieturējumus:

  1. ja mēneša darba samaksa, ko saņēmusi persona, kurai uzdots apmaksāt minētās izmaksas, pārsniedz minimālo algu, taču nepārsniedz divkāršu minimālo algu — trešdaļu, ja šai personai nav bērnu, un ceturto daļu, ja šai personai ir bērni, kurus tā uztur;
  2. ja mēneša darba samaksa, ko saņēmusi persona, kurai uzdots apmaksāt minētās izmaksas, pārsniedz divkāršu minimālo algu, taču nepārsniedz četrkārtīgu minimālās algas summu — pusi, ja šai personai nav bērnu, un trešdaļu, ja šai personai ir bērni, kurus tā uztur;
  3. ja mēneša darba samaksa, ko saņēmusi persona, kurai uzdots apmaksāt minētās izmaksas, četrkārtīgi pārsniedz minimālo algu — summu, kas divas reizes pārsniedz minimālo algu, ja šai personai nav bērnu, un summu, kas divarpus reizes pārsniedz minimālo algu, ja šai personai ir bērni, kurus tā uztur.

Šādos gadījumos mēneša algu vai darba samaksu aprēķina pēc nodokļu un obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieturēšanas. Tomēr minētos ierobežojumus nepiemēro prasījumiem, kas izriet no uzturlīdzekļu maksāšanas. Šādā gadījumā uzturlīdzekļiem piešķirto summu ietur pilnībā un ieturējumus no algas vai citas darba samaksas, vai pensijas par citām personas, kurai uzdots nomaksāt nesamaksātos uzturlīdzekļus, saistībām ietur no atlikušās kopējo ienākumu daļas. Nav pieļaujama izpilde pret prasījumiem par uzturlīdzekļu piedziņu. Izpilde pret stipendijām ir atļauta tikai attiecībā uz prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu.

Parādnieka — fiziskas personas atteikšanās no tā personīgajam īpašumam, algai vai citai darba samaksai, kā arī pensijai piemērotās aizsardzības nav spēkā.

Pazemes dabas resursu likuma 22.h pantā un 63.a panta 2. punktā ir noteiktas prasības finanšu nodrošinājumam, kas operatoram, atļaujas turētājam vai koncesionāram pirms licencē paredzētās darbības uzsākšanas jāiesniedz enerģētikas ministram, jo īpaši: neatsaucama bankas garantija par labu enerģētikas ministram, fiduciārais konts operatora norādītā bankā, kas ir pieņemama enerģētikas ministram, apdrošināšanas polise, kurā kā beneficiārs ir norādīts enerģētikas ministrs, dokumentāra kredītvēstule, saskaņā ar kuru finanšu līdzekļus var izmantot tikai, lai veiktu norādītās darbības, vai cits ar enerģētikas ministru saskaņots likumisks nodrošinājums.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 60. panta 2. punktā ir noteiktas prasības nodrošinājumam, kas jāsniedz, lai segtu nākotnē gaidāmās izmaksas par atkritumu izgāztuvju slēgšanu un turpmāko aprūpi pēc slēgšanas: ikmēneša atskaitījumi, ko iemaksā tā reģionālā vides un ūdens inspekcijas dienesta (RIOSV) fiduciārajā kontā, kas atbild par reģionu, kurā atrodas izgāztuve, ikmēneša atskaitījumi, ko iemaksā īpaši paredzētā kontā, kas ir bloķēts līdz brīdim, kad pabeigti un apstiprināti visi pasākumi, kas saistīti ar atkritumu izgāztuves slēgšanu un turpmāko aprūpi pēc slēgšanas, izņemot, ja noguldītos līdzekļus tieši atļauj izmantot, vai bankas garantija par labu kompetentajam atbildīgajam RIOSV, kas atbild par reģionu, kurā atrodas izgāztuve.

Pēdējā kreditoru sapulcē tiek pieņemts lēmums par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo nepārdodamo personīgo īpašumu, kā arī var noteikt, ka parādniekam atdodams mazvērtīgs personīgais īpašums vai prasījumi, kuru atgūšana būtu pārmērīgi sarežģīta.

Kad visi parādi pilnībā nomaksāti, pārējo maksātnespējīgā parādnieka mantu atdod parādniekam.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādniekam un administratoram maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

  • celt iebildumus pret likvidatora sagatavoto bilanci un ziņojumu, ja process uzsākts pret likvidācijas procesā esošu sabiedrību. Tiesa 14 dienu laikā attiecībā uz iebildumu pieņem lēmumu, un šis lēmums nav pārsūdzams,
  • lūgt tiesu atzīt parādnieku par maksātnespējīgu un uzdot tam pārtraukt komercdarbību vai nu no dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāka datuma, kas iekrīt pirms sanācijas plāna ierosināšanas termiņa, ja ir skaidri redzams, ka darbības turpināšana kaitēs maksātnespējīgā parādnieka mantai,
  • lūgt tiesu atļaut veikt tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu pieejamos parādnieka aktīvus,
  • ierosināt sanācijas plānu,
  • lūgt tiesu sasaukt kreditoru sapulci.

Parādnieka un administratora darbības dokumentē publiskā reģistrā, kuru var turēt elektroniski un kas ir pieejams maksātnespējas tiesas kancelejā.

Parādnieks, tā pārstāvis un administrators nedrīkst ne tieši, ne ar aizvietotāja vai citas saistītas personas starpniecību piedalīties solīšanā vai piedalīties kā pircēji maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošā personīgā īpašuma vai īpašumtiesību pārdošanas izsolē. Ja īpašuma tiesības iegūst neatbilstīgs solītājs, pārdošana nav spēkā un pircēja samaksāto naudu patur un izmanto kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Pēc tam, kad tiesa ir uzsākusi maksātnespējas procesu vai noteikusi sagatavošanās un aizsardzības pasākumus, parādnieks turpina veikt komercdarbību administratora uzraudzībā un jaunus līgumus var noslēgt tikai ar administratora iepriekšēju piekrišanu, kā arī ar noteikumu, ka turpina ievērot lēmumā par maksātnespējas procesa uzsākšanu noteiktos pasākumus.

Tiesa parādniekam var atņemt tiesības pārvaldīt un atsavināt savu īpašumu un piešķirt tās administratoram, ja tā konstatē, ka parādnieka rīcība kaitē kreditoru interesēm.

Parādnieks

Parādniekam, kurš kļuvis maksātnespējīgs vai kura parādsaistības ir pārmērīgas, 30 dienu laikā jāvēršas tiesā, lai saņemtu atļauju uzsākt maksātnespējas procesu. Pieteikumu iesniedz parādnieks, parādnieka mantinieks, komercuzņēmuma vadības struktūra, pārstāvis vai likvidators, vai partneris ar neierobežotu atbildību. Ja pieteikumu iesniedz, izmantojot starpnieku, ir nepieciešams tiešs pilnvarojums. Parādnieks pieteikumā var ierosināt sanācijas plānu un ieteikt iecelšanai personu, kura atbilst administratoriem noteiktajām prasībām, ja tiesa noteiktu, ka jāsāk maksātnespējas process.

Parādnieks personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību var veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības maksātnespējas procesā un procesā, kas uzsākts attiecībā uz prasībām par fakta konstatēšanu un atzīšanas prasījumiem, izņemot darbības, kas ir vienīgi administratora kompetencē.

Noteiktos gadījumos parādniekam un tā ģimenei ir tiesības uz uzturlīdzekļu maksājumiem. Maksājumu summu nosaka tiesa, un tie ir maksātnespējas procesa izdevumi.

Parādnieks var piedalīties kreditoru sapulcēs, ja tie uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Pēc parādnieka pieteikuma tiesa var atcelt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai ļoti nelabvēlīgs daļas kreditoru interesēm.

Parādnieks septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemto un noraidīto prasījumu saraksts publicēts komercreģistrā, var iesniegt rakstisku iebildumu par jebkuru administratora pieņemtu vai noraidītu prasījumu, adresējot tā kopiju administratoram. Parādnieks var celt prasību par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu 14 dienu laikā pēc tam, kad tiesas lēmums par saraksta apstiprināšanu publicēts komercreģistrā, ja tiesa noraidījusi parādnieka iebildumu pret kreditora apstiprinātu prasījumu vai iekļāvusi prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā.

Parādnieks var lūgt tiesu atcelt iecelto administratoru, ja administrators nepilda savus pienākumus vai rīkojas tā, ka tiek kaitēts kreditora vai parādnieka interesēm.

Parādnieks var apstrīdēt tiesas izdoto piešķiršanas rīkojumu par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošā personīgā īpašuma un īpašumtiesību pārdošanu.

Parādnieks var iesniegt tiesā rakstisku iebildumu par sadales pārskatu un apstrīdēt rīkojumu, ar kuru šis pārskats apstiprināts.

Parādnieks var lūgt, lai tiesa ar atsevišķu lēmumu, apstiprinot sanācijas plānu vai vēlāk, ar mērķi nodrošināt aktīvu saglabāšanu un ļaut īstenot plānu, noteiktu aktīvus, kurus parādnieks var atsavināt ar iepriekšēju uzraudzības struktūras piekrišanu vai, ja uzraudzības struktūras nav — ar iepriekšēju tiesas piekrišanu, vai nomainītu vienu vai vairākus uzraudzības padomes locekļus.

Saskaņā ar Komerclikuma 740. pantu parādnieks jebkurā procesa stadijā var noslēgt vienošanos ar visiem kreditoriem, kuriem ir apstiprināti prasījumi, lai apmierinātu to mantiskos prasījumus. Šādā gadījumā administrators nepārstāv parādnieku kā pusi. Ja parādnieks neizpilda saistības, ko paredz vienošanās, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās prasījumu summas, var lūgt atsākt maksātnespējas procesu.

Parādnieks var lūgt atsākt maksātnespējas procesu viena gada laikā no dienas, kad komercreģistrā ierakstīts lēmums par procesa apturēšanu, ja ir pārliecinājies, ka pieejami pietiekami aktīvi, vai iemaksājis nepieciešamu summu sākotnējo tiesvedības izdevumu priekšapmaksai.

Parādnieks var lūgt tiesu atsākt apturētu procesu viena gada laikā no dienas, kad pieņemts rīkojums apturēt procesu, ja šajā laikposmā tiek atbrīvotas apstrīdētajiem prasījumiem paredzētās summas vai atklājas aktīvi, par kuriem maksātnespējas procesa laikā nebija zināms.

Parādnieks var vērsties tiesā, lai attiecībā uz tā atjaunojamajām tiesībām noteiktu restitutio in integrum, ja tas ir pilnībā samaksājis visus procesā apstiprinātos parādus, ieskaitot radušos procentus un izdevumus. Parādnieka tiesības atjauno bez visu parādu pilnīgas samaksas, ja maksātnespēju izraisījusi nelabvēlīga saimnieciskā un ekonomiskā situācija. Partneriem ar neierobežotu atbildību tiesības atjauno ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tiesas lēmums, ar kuru nosaka restitutio in integrum, nav pārsūdzams. Parādniekam ir septiņas dienas, lai apstrīdētu lēmumu par tā pieteikuma noraidīšanu. Galīgo lēmumu ievada maksātnespējīgā komersanta komercreģistra lietā.

Parādnieks var celt iebildumus pret administratora noslēguma ziņojumu, ko tas sagatavo pirms pilnvaru izbeigšanās, septiņu dienu laikā no dienas, kad ziņojums ir iesniegts tiesā. Tiesa 14 dienu laikā pieņem lēmumu par ziņojumu, un šis lēmums nav pārsūdzams.

Parādnieks pēc pilnīgas un galīgas parādu nokārtošanas var saņemt maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikumu, ja tāds ir.

Ja kreditora maksātnespējas pieteikumu noraida ar galīgu spriedumu, parādniekam — fiziskai vai juridiskai personai — ir tiesības uz kompensāciju, ja kreditors rīkojies ar nodomu vai rupju neuzmanību. Par visu mantisko un nemantisko kaitējumu, kas radies kā tiešas prettiesiskās darbības sekas, pienākas kompensācija. Ja parādnieka rīcība veicinājusi zaudējumu rašanos, kompensāciju var samazināt. Ja pieteikumu, lai saņemtu atļauju maksātnespējas procesa uzsākšanai, iesnieguši vairāki kreditori, tie ir solidāri atbildīgi.

Ne vēlāk kā 14 dienas pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādniekam jāsniedz šāda informācija tiesai un administratoram:

  1. nepieciešamā informācija par sabiedrības komercdarbību un parādnieka īpašumu;
  2. saraksts ar pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas sākšanās skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu veiktajiem maksājumiem par summu, kas pārsniedz 1200 BGN;
  3. saraksts ar parādnieka veiktajiem maksājumiem saistītajām personām pēdējo 12 mēnešu laikā pirms maksātnespējas sākšanās;
  4. notariāli apliecināts paziņojums, kurā uzskaitītas visas personīgā īpašuma, īpašumtiesību un debitoru parādu vienības, kā arī parādnieku vārdi un adreses.

Parādnieks sniedz tiesai vai administratoram informāciju par tā aktīviem un komercdarbību, ieskaitot visus attiecīgos dokumentus, septiņu dienu laikā no dienas, kad tā rakstiski pieprasīta. Informācijai jābūt aktuālai uz pieprasījuma datumu. Ja to neizdara, tiesa piemēro naudas sodu.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad pieņemts lēmums apturēt maksātnespējas procesu sākotnējo maksātnespējas procesa izmaksu nesamaksāšanas dēļ, parādniekam jāizbeidz darba līgumi ar tā strādniekiem un darbiniekiem, jāinformē kompetentā vietējā Valsts ieņēmumu aģentūras direkcija, jāizdod attiecīgie dokumenti par darba pieredzi un darba stāžu minēto strādnieku un darbinieku sociālās apdrošināšanas vajadzībām, jāsagatavo pārskata dokuments, kurā uzskaita visas personas, kurām ir garantēti prasījumi saskaņā ar Likumu par strādnieku un darbinieku garantētajiem prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā un noteikumiem par šī likuma īstenošanas kārtību, kā arī jānodod sabiedrības dokumenti Valsts apdrošināšanas institūta kompetentajam vietējam birojam.

Parādnieks par tā darbībām un rīcību sanācijas plāna īstenošanai iesniedz vismaz vienu ceturkšņa pārskatu plānā noteiktajai uzraudzības struktūrai un informē to par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt sanāciju.

Parādnieka vadības struktūrām jāsaņem iepriekšēja uzraudzības struktūras piekrišana pirms šādiem lēmumiem:

  • par parādnieka restrukturēšanu,
  • par uzņēmuma vai būtiskas tā daļas slēgšanu vai pāreju,
  • par darījumiem ar īpašumu, izņemot parastās darbības un darījumus, kas ir saistīti ar parādnieka komercdarbības vadību,
  • par būtiskām izmaiņām parādnieka komercdarbībā,
  • par būtiskām organizatoriskām izmaiņām,
  • par ilgtermiņa sadarbību, kam ir būtiska loma sanācijas plāna īstenošanā, vai šādas sadarbības izbeigšanu,
  • par filiāļu atvēršanu vai slēgšanu.

Tiesas apstiprinātais sanācijas plāns ir saistošs parādniekam, kuram paredzētās strukturālās izmaiņas jāīsteno nekavējoties.

Parādniekam jāatturas no Komerclikuma 645., 646. un 647. pantā minētajām darbībām un darījumiem tajā paredzētajos laikposmos un ar paredzētajiem nosacījumiem, pretējā gadījumā šādas darbības un darījumus var atzīt par spēkā neesošiem attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem.

Administrators

Saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem administrators ir fiziska persona, kura atbilst šādām prasībām:

  1. kā pieaugušais nav tikusi notiesāta par tīšu sodāmu nodarījumu, izņemot, ja tiesa to pilnībā reabilitējusi;
  2. nav parādnieka vai kreditora laulātais vai asinsradinieks tiešā līnijā, kā arī nav parādnieka vai kreditora sānu radinieks līdz sestajai pakāpei un tiešais radinieks līdz trešajai pakāpei;
  3. maksātnespējas procesā nav kreditors;
  4. nav maksātnespējīgs parādnieks, kuram nav noteikts restitutio in integrum;
  5. nav saistīta ar parādnieku vai kreditoru tā, ka tas varētu radīt pamatotas aizdomas par tās objektivitāti;
  6. tai ir augstākā izglītība ekonomikā vai jurisprudencē, kā arī vismaz trīs gadu atbilstīga profesionālā pieredze;
  7. ir sekmīgi nokārtojusi prasmju pārbaudes eksāmenu īpašos noteikumos paredzētajā kārtībā un iekļauta tieslietu ministra apstiprinātā un valsts oficiālajā izdevumā publicētā speciālistu sarakstā, kuri atbilst kritērijiem iecelšanai par administratoriem;
  8. nav atcelta no administratora amata tāda pienākumu pārkāpuma vai rīcības dēļ, kas kaitējusi kreditoru vai parādnieka interesēm, nav izslēgta no Centrālās bankas reģistra vai atcelta pēc fonda iniciatīvas vai finanšu ministra priekšlikuma par pienākumu nepildīšanu vai rīcību, kas kaitējusi kreditoru interesēm;
  9. tai nav piemēroti Banku likuma 65. panta 2. punkta 11. apakšpunktā vai Kredītiestāžu likuma 103. panta 2. punkta 16. punktā paredzētie pasākumi.

Tieslietu ministrs izslēdz administratoru no saraksta, ja ir konstatēts administratora amata pilnvaru un pienākumu pārkāpums, neatkarīgi no tā, vai pārkāpumu konstatējusi maksātnespējas tiesa, un organizē grozītā saraksta publicēšanu valsts oficiālajā izdevumā.

Administratoram piešķirtās pilnvaras var izmantot vairākas personas. Šādā gadījumā lēmumus pieņem vienprātīgi un darbības veic solidāri, izņemot, ja kreditori vai — administratora pilnvaras īstenojošo personu strīda gadījumā — tiesa nolemj citādi. Ja administratoram piešķirtās pilnvaras izmanto vairākas personas, kuras pieņem lēmumus vienprātīgi un rīkojas solidāri, to atbildība ir solidāra.

Administratoram jāmaksā ikgadēja nodeva par profesionālo tālākizglītību. Administratoru, kurš savlaicīgi nenomaksā attiecīgo nodevu, izslēdz no reģistra. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc iecelšanas par administratoru un pirms tā apstiprināšanas administratoram jāapdrošina profesionālā civiltiesiskā atbildība uz visu maksātnespējas procesa laiku, lai aizsargātos no prasībām par kaitējumu, kas radies no amata pilnvaru pārkāpuma.

Tieslietu ministrs kopā ar ekonomikas ministru organizē ikgadējus administratoru mācību kursus.

Saskaņā ar Komerclikumu administratorus iedala šādās kategorijās:

  • pagaidu administratori, kuri iecelti ar lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • pagaidu administratori, kuru iecelšana ir aizsardzības pasākums,
  • pastāvīgie administratori, kurus var ievēlēt kreditoru sapulce vai, ja kreditoru sapulce nespēj vienoties par iecelšanu — tiesa,
  • administratoru palīgi,
  • ex officio administratori, kurus ieceļ ar pastāvīgā administratora atbrīvošanu un kuri pilda savus pienākumus līdz jauna pastāvīgā administratora iecelšanai.

Pagaidu administratora pilnvaras ir identiskas pastāvīgā administratora pilnvarām. Pagaidu administrators 14 dienu laikā no dienas, kad sākts maksātnespējas process, sagatavo arī šādus dokumentus:

  • kreditoru sarakstu, balstoties uz parādnieka grāmatvedības reģistriem, norādot to prasījumu summas un to, kuri kreditori ir vai ir bijuši saistīti ar parādnieku pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, izmantojot komercreģistrā un parādnieka grāmatvedības dokumentos pieejamo informāciju,
  • parādnieka grāmatvedības reģistru apliecinātu kopiju,
  • rakstisku ziņojumu par maksātnespējas iemesliem, parādnieka pašreizējiem aktīviem, to saglabāšanai veiktajiem pasākumiem un iespējām glābt uzņēmumu.

Pagaidu administratoram jāpiedalās pirmajā kreditoru sapulcē.

Maksātnespējas tiesa ieceļ pirmajā kreditoru sapulcē ievēlēto administratoru, ja tas atbilst norādītajām prasībām un ir devis iepriekšēju rakstisku piekrišanu notariāli apliecinātā formā, un nosaka datumu, ar kuru administratoram jāsāk pildīt tā pienākumi. Iecelšanas brīdī administrators iesniedz notariāli apliecinātu paziņojumu, ar ko apstiprina, vai pastāv vai nepastāv konkrēti juridiski šķēršļi Komerclikumā paredzēto amata pienākumu pildīšanai, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības kapitāldaļu turētāja statuss, vienlaicīga likvidatora un administratora pienākumu pildīšana un cita algota darba veikšana. Ja iestājas šādi apstākļi, administratoram nekavējoties jāinformē maksātnespējas tiesa. Administratoram jāstājas amatā tiesas noteiktajā datumā. Ja tas to neizdara, tiesa septiņu dienu laikā aizstāj iecelto administratoru ar citu personu, kura izraudzīta no pirmās kreditoru sapulces ieceltajām personām. Ja alternatīvi nominētu personu nav, administratoru ieceļ no attiecīgā saraksta un sasauc jaunu kreditoru sapulci. Ja kreditoru sapulce nespēj vienoties par administratora iecelšanu vai tā atlīdzību, administratora atlīdzību nosaka tiesa.

Tiesa atceļ administratoru šādos gadījumos:

  1. pēc administratora rakstiska lūguma;
  2. ja administrators kļuvis juridiski rīcībnespējīgs;
  3. ja administrators vairs neatbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām;
  4. ja to lūguši kreditori, kuru prasījumi pārsniedz pusi no kopējās prasījumu summas;
  5. pēc kreditoru sapulces lēmuma;
  6. ja administrators vairs nespēj izmantot savas pilnvaras;
  7. nāves gadījumā.

Tiesa pēc savas iniciatīvas vai parādnieka, kreditoru komitejas vai kreditora priekšlikuma var jebkurā laikā atcelt administratoru, ja tas nepilda savus pienākumus vai rīkojas tā, ka tiek kaitēts kreditora vai parādnieka interesēm. Administratoram, kurš atbrīvots pēc paša lūguma, jāturpina pildīt pienākumi līdz jauna administratora iecelšanai. Rīkojums par administratora atbrīvošanu stājas spēkā nekavējoties, un tā pārsūdzībai nav apturoša efekta. Ar atbrīvošanas rīkojuma atcelšanu atbrīvotā persona netiek no jauna iecelta par maksātnespējas procesa administratoru. Tiesa sasauc kreditoru sapulci, kurai uzdots iecelt jaunu administratoru. Kamēr nav izraudzīts aizvietotājs, administratora funkcijas veic tiesas iecelts ex officio administrators.

Administrators ne vēlāk kā trīs dienas pēc stāšanās amatā lūdz tam nodot aizzīmogoto parādnieka īpašumu un sagatavo parādnieka nekustamā un personīgā īpašuma, naudas līdzekļu, vērtslietu, vērtspapīru, līgumu, prasījumu utt. inventāra sarakstu, ieskaitot trešo personu valdījumā esošās personīgā īpašuma vienības. Administrators sagatavo inventāra sarakstu un, ja vēlāk tiek atrasti citi aktīvi, sagatavo papildu sarakstu. No inventāra saraksta sagatavošanas brīža administrators ir atbildīgs par tajā ietvertajiem aktīviem, izņemot, ja tos nodod glabāšanā parādniekam vai trešai personai.

Administratoram ir šādas tiesības:

  1. pārstāvēt uzņēmumu;
  2. pārvaldīt tā aktuālo darbību;
  3. pārraudzīt parādnieka komercdarbību, ja tā tiesības veikt komercdarbību ir tikušas ierobežotas;
  4. iegūt un vest grāmatvedības reģistrus un pārvaldīt uzņēmuma lietišķo saraksti;
  5. izdarīt pieprasījumus un identificēt parādnieka aktīvus;
  6. likumā paredzētajos gadījumos — lūgt, lai tiktu izbeigti, atcelti vai anulēti līgumi, kuru puse ir parādnieks;
  7. piedalīties tiesvedībā, kuras puse ir uzņēmums, un sākt tiesvedību tā vārdā;
  8. pieņemt naudas līdzekļus, kas pienākas parādniekam, un noguldīt ienākumus īpašā kontā;
  9. ar tiesas atļauju atsavināt bankas kontos noguldītos parādnieka naudas līdzekļus, ja tas nepieciešams parādnieka aktīvu pārvaldībai un saglabāšanai;
  10. izdarīt pieprasījumus, lai identificētu parādnieka kreditorus;
  11. saskaņā ar tiesas lēmumu sasaukt un organizēt kreditoru sapulces;
  12. ierosināt sanācijas plānu;
  13. veikt nepieciešamās darbības, lai izbeigtu parādnieka kā īpašnieka dalību citās sabiedrībās;
  14. pārvērst maksātnespējīgā parādnieka mantu naudā;
  15. veikt citas tiesību aktos paredzētās un tiesas uzdotās darbības.

Visām valsts struktūrām un iestādēm ir pienākums sniegt atbalstu administratoram tā pienākumu veikšanā.

Sākot no dienas, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis galīgs, administrators pieņem naudas līdzekļus, kas samaksāti parādnieka prasījumu apmierināšanai.

Administrators organizē apstiprināto un noraidīto prasījumu sarakstu un parādnieka finanšu pārskatu publicēšanu komercreģistrā uzreiz pēc to pabeigšanas, kā arī dara tos pieejamus kreditoriem un parādniekiem tiesas kancelejā.

Lai palielinātu maksātnespējīgā parādnieka mantu, administrators no sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ievāc neapmaksātās kapitāla daļas un iemaksas un saistībā ar maksātnespējas procesu var iesniegt prasījumu saskaņā ar Komerclikuma 645., 646. un 647. pantu un Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantu, ceļot attiecīgu izpildes prasību saistībā ar minēto prasījumu. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, tiesa pēc savas iniciatīvas nosaka administratoru par līdzprasītāju. Administratoram jāpiedalās procesā, kas sākts par parādnieka vai kreditora iesniegtu prasību par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu.

Administrators pēc tiesas atļaujas saņemšanas organizē maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo īpašumtiesību pārdošanu, sagatavo sadales grafiku attiecībā uz pieejamajiem līdzekļiem, kas jāsadala starp kreditoriem ar prasījumiem saskaņā ar Komerclikuma 722. panta 1. punktu pēc to kategorijas, priekšrocībām un nodrošinājuma, organizē grafika ierakstīšanu komercreģistrā un veic maksājumus saskaņā ar šo grafiku. Administrators, rīkojoties saskaņā ar tiesas rīkojumu, nogulda bankā naudas summu, kas galīgās sadales laikā atvēlēta neatgūtajiem vai apstrīdētajiem prasījumiem.

Ja parādnieks vienojas ar visiem kreditoriem, kuriem ir pieņemti prasījumi, administrators nepārstāv parādnieku kā pusi.

Administratoram amata pilnvaras jāīsteno apzinīgi un ar pienācīgu rūpību. Administrators savas pilnvaras nevar nodot trešai personai, ja tiesa to nav tieši atļāvusi. Administrators nevar vest sarunas parādnieka vārdā ne personīgi, ne ar saistītās puses starpniecību. Administrators nedrīkst ne tieši, ne ar citas personas starpniecību iegūt nekādu personīgo īpašumu vai īpašumtiesības no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Šis ierobežojums attiecas uz administratora laulāto, viņu lejupējiem radiniekiem, kā arī sānu radiniekiem līdz sestajai pakāpei un tiešajiem radiniekiem līdz trešajai pakāpei. Administrators nedrīkst izpaust faktus, datus un informāciju, ko tas uzzinājis saistībā ar savu amata pilnvaru un pienākumu īstenošanu.

Ja administrators neizpilda pienākumu vai to izpilda, tiesa var noteikt administratoram naudas sodu, kas nepārsniedz viena mēneša atlīdzību. Par kavēšanos noguldīt bankā saņemtās summas administrators maksā kompensāciju, kuras summa atbilst saskaņā ar tiesību aktiem noteiktajiem procentiem. Administrators atlīdzina parādniekam un kreditoriem jebkuru kaitējumu, kas prettiesiski nodarīts, pildot tā pienākumus.

Pēc pilnvaru izbeigšanās administratoram grāmatvedības reģistri, virsgrāmatas un uzskaites, kā arī glabāšanā saņemtais īpašums nekavējoties jānodod jaunajam administratoram vai tiesas ieceltai personai un, ja [kreditoru sapulce] pieņem izskatīšanai sanācijas plānu — parādniekam. Administratora pilnvaras izbeidzas ar maksātnespējas procesa izbeigšanu. Administrators nodod grāmatvedības reģistrus un pārējo parādnieka īpašumu tā vadības struktūrai. Administratora pilnvaras atjauno, ja tiek nolemts atjaunot maksātnespējas procesu.

2017. gadā tika ieviests administratora palīga amats. Administratora palīgs ir fiziska persona, kura atbilst visām administratoriem noteiktajām prasībām, izņemot prasības par vismaz divu gadu atbilstīgu profesionālo pieredzi, prasmju pārbaudes eksāmena nokārtošanu saskaņā ar noteikumos paredzēto kārtību un iekļaušanu tieslietu ministra apstiprinātajā un valsts oficiālajā izdevumā publicētajā to speciālistu sarakstā, kurus var iecelt par administratoriem. Administratoru palīgiem iepriekš nedrīkst būt piemēroti Banku likuma 65. panta 2. punkta 11. apakšpunktā vai Kredītiestāžu likuma 103. panta 2. punkta 16. punktā paredzētie pasākumi.

Lai pieteikuma iesniedzēju ieceltu par administratora palīgu, tam jānokārto prasmju pārbaudes eksāmens saskaņā ar noteikumos paredzēto kārtību. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par administratora palīgu, kuri atbilst prasmēm noteiktajām attiecīgajām prasībām, iekļaušanu atsevišķā sarakstā.

Administratora palīgi var veikt noteiktas darbības atbilstīgi administratora pilnvarām, pildot administratora norādījumus un ievērojot attiecīgo kārtību (pamatojoties uz tiesas tieši atļautu pilnvarojumu). Administratora palīgs var parakstīt atsevišķus ar administratora darbu saistītus dokumentus, parakstam pievienojot vārdu “palīgs”. Administratora palīgs ir solidāri ar administratoru atbildīgs par jebkuru kaitējumu, kas prettiesiski nodarīts, pildot tā pienākumus. Administratora un administratora palīga attiecības nosaka līgums. Ja nav īpašu noteikumu, administratora palīgs darbojas saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro administratoriem.

Administrators, kurš iecelts ar ārvalsts tiesas pieņemtu spriedumu, īsteno pilnvaras, kas tā amatam piešķirtas valstī, kurā sākts maksātnespējas process, kamēr tā rīcība nepārkāpj Bulgārijas Republikas sabiedrisko kārtību. Pēc ārvalsts tiesas ieceltā administratora lūguma Bulgārijas tiesa var sākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi. Sanācijas plāna apstiprināšanai papildu maksātnespējas procesā nepieciešama pamatprocesa administratora piekrišana. Administratora lūgumu atcelt darījumu, kas iesniegts galvenajā vai papildu maksātnespējas procesā, uzskata par iesniegtu abos procesos.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas procesā kreditora prasījumam var piemērot ieskaitu ar kreditora saistībām pret parādnieku, ja abi parādi ir pastāvējuši pirms dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ir savstarpēji izpildāmi un vienveidīgi, un kreditora prasījumam iestājies termiņš. Ja kreditora prasībai iestājas termiņš maksātnespējas procesa laikā vai tādēļ, ka pieņemts lēmums par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, ja šāda lēmuma rezultātā abi parādi ir vienas kategorijas, kreditors sava parāda ieskaitu var veikt tikai tad, kad iestājies parāda samaksas termiņš vai divi parādi nonākuši vienā un tajā pašā kategorijā. Administratoru informē par paziņojumu par ieskaitu.

Ieskaitu var pasludināt par spēkā neesošu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, ja kreditors ieguvis prasījuma tiesības un parāds radies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, prasījuma tiesību iegūšanas vai parāda rašanās brīdī, apzinoties, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas, vai ka ir iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Neatkarīgi no laika, kad radies savstarpējs parāds, ieskaits, kuru parādnieks veic pēc maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību pasludināšanas, bet ne agrāk kā gadu pirms dienas, kad iesniegts pieteikums, nav spēkā attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, izņemot to parāda daļu, ko kreditors saņemtu sadales laikā pēc aktīvu pārvēršanas naudā.

Prasību par ieskaita atcelšanu var celt administrators vai, ja administrators nav cēlis prasību — jebkurš maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditors viena gada laikā no dienas, kad uzsākts maksātnespējas process, vai dienas, kad pieņemts lēmums atjaunot apturētu maksātnespējas procesu. Ja parādam piemērots ieskaits pēc lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ieskaita atcelšanas prasības celšanas termiņš sākas ar ieskaita dienu.

Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir apturošs efekts attiecībā uz visiem tiesvedības un šķīrējtiesas procesiem par īpašumu, civilstrīdiem un komercstrīdiem, kuru puse ir parādnieks (izņemot darba strīdus par parādnieka mantiskajiem prasījumiem). Šo noteikumu nepiemēro, ja maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā tiesa citā lietā, kurā parādnieks ir atbildētājs, ir piekritusi izskatīt parādnieka celto iebildumu pret ieskaitu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad pieņemts lēmums apturēt maksātnespējas procesu sākotnējo maksātnespējas procesa izmaksu nesamaksāšanas dēļ (lēmums saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 1. punktu), parādniekam jāizbeidz darba līgumi ar tā strādniekiem un darbiniekiem, jāinformē kompetentā vietējā Valsts ieņēmumu aģentūras direkcija, jāizdod attiecīgie dokumenti par darba pieredzi un dienesta ilgumu minēto strādnieku un darbinieku sociālās apdrošināšanas vajadzībām, jāsagatavo pārskata dokuments, kurā uzskaita visas personas, kurām ir garantēti prasījumi saskaņā ar Likumu par strādnieku un darbinieku garantētajiem prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā un noteikumiem par šī likuma īstenošanas kārtību, kā arī jānodod sabiedrības dokumenti Valsts apdrošināšanas institūta kompetentajam vietējam birojam.

Administrators var izbeigt jebkuru līgumu, kura puse ir parādnieks, pamatojoties uz daļēju vai būtisku līguma neizpildi. Administrators 15 dienas iepriekš informē par līguma izbeigšanu, un tam šajā laikposmā jāatbild uz otras puses iesniegtajiem informācijas pieprasījumiem par to, vai līgums tiks izbeigts vai paliks spēkā. Ja administrators neatbild uz pieprasījumu, uzskata, ka līgums ir ticis izbeigts. Ja līgumu izbeidz, otrai pusei ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Ja līgums, saskaņā ar kuru parādnieks veic regulārus maksājumus, saglabā spēku, administratoram nav pienākuma samaksāt nesamaksātās summas par laikposmu pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Sākot no dienas, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis galīgs, administrators pieņem naudas līdzekļus, kas samaksāti parādnieka prasījumu apmierināšanai. Parādnieka prasījuma apmierināšana pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, bet pirms šī lēmuma spēkā stāšanās, ir spēkā, ja puse, kas apmierinājusi prasījumu, nav zinājusi par maksātnespējas procesa uzsākšanu vai, ja tā zinājusi par procesu — ekonomiskais ieguvums no prasījuma apmierināšanas ir bijis iekļauts maksātnespējīgā parādnieka mantā. Labticību prezumē, kamēr nav pierādīts pretējais.

Saskaņā ar Komerclikuma 646. pantu attiecībā uz kreditoriem nav spēkā turpmāk minētās darbības, ja tās, pārkāpjot noteikto procesuālo kārtību, veiktas pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu:

  • tāda parāda nokārtošana, kas radies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • ķīlas vai hipotēkas nodibināšana uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošām tiesībām vai aktīvu,
  • darījums par tiesībām vai aktīvu, kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Ja tas ir nepieciešams parādnieka mantas saglabāšanai, tiesa pirms lēmuma par pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai var pēc kreditora lūguma vai pēc savas iniciatīvas noteikt, ka apturams izpildes process pret parādnieka aktīviem, izņemot izpildes procesus, kas sākti saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu. Ja pasākumus lūdz noteikt kreditors, tiesa tos atļauj, ja kreditora lūgums ir pamatots ar pārliecinošiem rakstiskiem pierādījumiem un/vai ja tiek sniegts nodrošinājums par tiesas noteiktu summu, lai atlīdzinātu parādniekam zaudējumus gadījumā, ja vēlāk tiktu konstatēts, ka parādnieks nav maksātnespējīgs vai ar pārmērīgām parādsaistībām. Tiesa var atcelt noteikto aizsardzības pasākumu, ja tas vairs nav nepieciešams mantas saglabāšanai.

Lēmumu paziņo pusei, uz kuru attiecas pasākumi, un pusei, kura lūgusi tos noteikt. To izpilda nekavējoties un var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Pārsūdzībai nav apturoša efekta. Aizsardzības pasākumus uzskata par atceltiem no dienas, kad reģistrēts lēmums noraidīt pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Piemērotais aizsardzības pasākums paliek spēkā līdz dienai, kad pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. No šīs dienas tā spēkā esību atceļ lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Lēmumam par maksātnespējas procesa uzsākšanu ir apturošs efekts attiecībā uz izpildes procesu pret maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem, izņemot Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksa 193. pantā minētos aktīvus. Ja maksājumu prasītāja labā veic laikā starp dienu, kad apturēts izpildes process, un lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienu, samaksāto summu atgriež maksātnespējīgā parādnieka mantā. Ja pastāv risks, ka varētu tikt kaitēts kreditoru interesēm, un ir sperti soļi, lai realizētu nodrošinājumu nodrošinātā kreditora labā, tiesa var atļaut procesu turpināt ar nosacījumu, ka tā daļa no ienākumiem, kas pārsniedz nodrošinājuma summu, tiek pievienota maksātnespējīgā parādnieka mantai. Ja tiek celta prasība un tā tiek apstiprināta maksātnespējas procesā, apturēto procesu izbeidz. Izpildes procesā noteikto arestu un atsavināšanu nevar izpildīt attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoru prasījumiem. Nav atļauts attiecībā uz parādnieka īpašumu pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas noteikt aizsardzības pasākumus saskaņā ar Civilprocesa kodeksu vai Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu.

Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksa 193. pantā minētie aktīvi ir aktīvi, kam publiski tiesiskā parāda atgūšanas izpildes procesā jau ir noteikti aizsardzības pasākumi, kas sākti pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. Minētos aktīvus realizē valsts tiesu izpildītājs saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksā paredzētajiem noteikumiem un kārtību. Ja ar ienākumiem no aktīvu realizācijas nepietiek, lai nosegtu pilnu prasījuma summu, uzkrātos procentus un publiskā izpildes procesā radušos maksājumus, pārējo centrālās valdības vai pašvaldības prasījuma daļu apmierina vispārējā kārtībā. Ja ienākumi no aktīvu realizācijas pārsniedz pilnu prasījuma summu, uzkrātos procentus un publiskā izpildes procesā radušos maksājumus, valsts tiesu izpildītājs atlikušos ienākumus iemaksā maksātnespējīgā parādnieka mantas kontā. Ja valsts tiesu izpildītājs nerealizē aktīvus sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa sākuma, aktīvs no valsts tiesu izpildītāja pāriet administratoram un tiek realizēts maksātnespējas procesā.

Kad uzsākts maksātnespējas process, tiesās vai šķīrējtiesās nevar sākt tiesvedību par civiltiesiskiem vai komerctiesiskiem īpašuma strīdiem, izņemot šādus gadījumus:

  • lai aizsargātu trešo personu intereses, kurām pieder maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstoši aktīvi,
  • darba strīdus,
  • mantiskus prasījumus, kas nodrošināti ar trešām personām piederošiem aktīviem.

Prasības par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu, lai apstiprinātu esošu prasījumu, kas nav apstiprināts maksātnespējas procesā, vai lai apstrīdētu apstiprināta prasījuma esību, var celt šādas personas:

  • parādnieks, ja tiesa noraida iebildumu pret administratora apstiprinātu prasījumu vai iekļauj šādu prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā,
  • kreditors ar neapstiprinātu prasījumu, ja tiesa atstāj iebildumu bez izskatīšanas vai neiekļauj prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā,
  • kreditors, ja tiesa noraida tā iebildumu par cita kreditora prasījuma apstiprināšanu vai iekļauj cita kreditora prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā.

Atzīšanas prasību var celt 14 dienu laikā no dienas, kad lēmums par apstiprināto prasījumu saraksta apstiprināšanu publicēts komercreģistrā. Administratoram ir jāpiedalās procesā. Lēmuma stāšanās spēkā ir ar noteicošu ietekmi uz parādnieku, administratoru un visiem maksātnespējas procesa kreditoriem.

Maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo aktīvu pārdošanas, lai tos pārvērstu naudā, spēkā esību var apstrīdēt civilprasības kārtībā, ja aktīvu ieguvusi persona, kurai nav bijis tiesību izsolē iesniegt piedāvājumus, vai ja netiek samaksāta pirkuma maksa. Pēdējā gadījumā pircējs var aizstāvēties pret prasību, samaksājot maksājamo summu kopā ar procentiem, kas uzkrāti no dienas, kad tas ticis pasludināts par pārdotā aktīva pircēju.

Ja pēc aktīva pārdošanas, lai to pārvērstu naudā, un šī aktīva nopirkšanas un pircēja ievešanas valdījumā pusei vairs nav īpašumtiesību, tā tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu var censties panākt tikai ar īpašuma prasību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir apturošs efekts attiecībā uz visiem tiesvedības un šķīrējtiesas procesiem par īpašumu, civiltiesiskiem un komerctiesiskiem strīdiem, kuru puse ir parādnieks, izņemot darba strīdus par parādnieka mantiskajiem prasījumiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā tiesa citā lietā, kurā parādnieks ir atbildētājs, ir pieņēmusi izskatīšanai parādnieka iebildumu pret ieskaitu. Apturētu procesu atjauno, ja maksātnespējas procesā prasījumu pieņem, t. i., tas tiek iekļauts tiesas apstiprinātajā pieņemto prasījumu sarakstā.

Apturētu procesu atsāk, tajā piedaloties šādām personām: 1) parādniekam un kreditoram, ja prasījums nav iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā vai tiesas apstiprinātajā prasījumu sarakstā, vai 2) administratoram, kreditoram un iebildumu cēlušajai personai, ja prasījums ir iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā un tā apstiprināšana ir tikusi apstrīdēta. Šādā gadījumā lēmumam ir noteicoša ietekme uz parādnieku, administratoru un visiem kreditoriem, kam ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Notiekošas tiesvedības pret parādnieku par mantiskiem prasījumiem, kas ir nodrošināti ar trešo personu īpašumu, neaptur.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditors, kuram ir no komercdarījuma izrietošs prasījums pret parādnieku, var iesniegt maksātnespējas pieteikumu un iestāties procesā, kas uzsākts uz cita kreditora iesniegta maksātnespējas pieteikuma pamata. Parādnieks pieteikumā var arī ierosināt sanācijas plānu un ieteikt iecelšanai personu, kura atbilst administratoriem noteiktajām prasībām un var tikt iecelta šajā amatā, ja tiesa noteiktu, ka jāuzsāk maksātnespējas process. Kreditors var lūgt tiesu noteikt sagatavošanās un aizsardzības pasākumus, pirms tā pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas lūgumrakstu, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu parādnieka īpašumu.

Ja ir redzams, ka uzņēmuma darbības turpināšana kaitēs maksātnespējīgā parādnieka mantai, tiesa pēc kreditora lūguma var uzdot izbeigt darbību vai nu no dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāka datuma, kas iekrīt pirms sanācijas plāna ierosināšanas termiņa beigām.

Ja ar pieejamajiem parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, tiesa nosaka summu, kas kreditoram noteiktā laikposmā iepriekš jāapmaksā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Ja ar parādnieka aktīviem nepietiek vai sākotnējo izdevumu priekšapmaksa nav veikta, kreditors var lūgt atjaunot apturētu maksātnespējas procesu viena gada laikā no brīža, kad stājies spēkā rīkojums par procesa apturēšanu.

Kreditori var apstrīdēt maksātnespējas procesā pieņemtos tiesas rīkojumus un lēmumus, kā arī parādnieka vadības struktūru darbības un lēmumus, ja ir izpildīti Komerclikumā paredzētie priekšnoteikumi.

Maksātnespējas procesā kreditoriem, kas procesā ir puses, paziņojumus un pavēstes par ierašanos tiesā izsniedz to adresē Bulgārijā. Ja kreditors ir mainījis adresi, par to nepaziņojot tiesai, visas pavēstes un dokumentus pievieno lietai un uzskata par pienācīgi izsniegtiem. Ja kreditoram nav adreses Bulgārijā un tā galvenais birojs atrodas citā valstī, tam jānorāda adrese dokumentu izsniegšanai Bulgārijā. Ja adresi dokumentu izsniegšanai Bulgārijā nenorāda, uzaicinājumu publicē komercreģistrā. Pēc maksātnespējas procesa sākuma uzskata, ka nepārsūdzamie tiesas lēmumi, kurus neieraksta komercreģistrā vai nepaziņo pusēm saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, ir paziņoti pusēm, tos ierakstot tiesas vestajā reģistrā. Ja Komerclikums paredz, ka pavēsti pusēm izsniedz ar komercreģistrā publicētu paziņojumu, paziņojums vai pavēste ir jāpublicē vismaz septiņas dienas pirms noteiktās sapulces vai sēdes datuma.

Pirmajā kreditoru sapulcē piedalās kreditori, kas ir iekļauti sarakstā, kuru pagaidu administrators sagatavojis, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedības reģistriem un izrakstiem no šiem grāmatvedības reģistriem, un ar kuru iepazīstina pirmajā sapulcē. Kreditori sapulcē piedalās personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, kurš ir pilnvarots pārstāvēs kreditoru ar speciālpilnvaru. Ja kreditors ir fiziska persona, pilnvardevēja parakstam uz pilnvaras jābūt notariāli apliecinātam. Lēmumus pieņem ar sarakstā iekļauto kreditoru balsu vairākumu, izņemot to kreditoru balsis, kuri tobrīd ir saistīti ar parādnieku, kuri ir bijuši saistīti ar parādnieku trīs gadu laikposmā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un kuri ieguvuši prasījumus no personām, kas ir bijušas saistītas ar parādnieku trīs gadu laikposmā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. Pirmajā kreditoru sapulcē:

  • uzklausa pagaidu administratora sagatavoto ziņojumu,
  • izvirza pastāvīgo administratoru un par izvirzīšanu informē tiesu,
  • ievēl kreditoru komiteju.

Kreditoru sapulci nesasauc šādos gadījumos:

  1. pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas parādnieks pēdējos trīs gadus nav iesniedzis savus gada finanšu pārskatus publicēšanai komercreģistrā;
  2. parādnieks nepilda savu pienākumu sadarboties ar pagaidu administratoru un atsakās nodot savus grāmatvedības reģistrus, vai tā grāmatvedības reģistri ir vesti acīmredzami neatbilstīgā veidā.

Šādā gadījumā tiesas ieceltais pagaidu administrators pilda savus pienākumus, kamēr kreditoru sanāksme nav iecēlusi pastāvīgu administratoru pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi administratora pieņemtos prasījumus.

Kreditoru sapulci var sasaukt, ja to pieprasa parādnieks, administrators, kreditoru komiteja vai kreditori, kuru prasījumi atbilst vienai piektajai daļai no kopējās pieņemto prasījumu summas. Kreditoru sapulce notiek neatkarīgi no tā, cik kreditoru tajā piedalās, un tās priekšsēdētājs ir tiesnesis, kurš vada procesu. Lēmumu pieņemšanā katram kreditoram ir tāds balsu skaits, kas atbilst tā prasījumu daļai no tiesas pieņemto prasījumu kopējās summas, kuriem ir balsstiesības. Balsstiesības var piešķirt arī: kreditoriem atjaunotā tiesvedībā vai šķīrējtiesas procesā pret parādnieku par civiltiesiskiem vai komerctiesiskiem īpašuma strīdiem, ja prasījums ir pamatots ar pārliecinošiem rakstiskiem pierādījumiem, kreditoriem ar neapstiprinātiem prasījumiem, kas saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu ir cēluši prasības par fakta konstatēšanu, kreditoriem ar apstiprinātiem prasījumiem, pret kuriem saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu ir celta prasība, ar ko apstrīd prasījuma esību. Balsstiesības nepiešķir kreditoriem ar nenodrošinātiem prasījumiem par likumisku vai līgumisku procentu samaksu, kuras veikšanas pienākums iestājas pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kreditoriem ar prasījumiem par aizdevumiem, kurus parādniekam izsniedzis partneris vai kapitāldaļu turētājs, kreditoriem ar prasījumiem, kas radušies no ziedojumiem vai kreditora procesuālajiem izdevumiem, izņemot iepriekšēju izdevumu apmaksu, ja ar parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu samaksātos izdevumus. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja Komerclikumā nav paredzēts citādi.

Kreditoru sapulce:

  • uzklausa ziņojumu par administratora darbībām,
  • uzklausa kreditoru komitejas ziņojumu,
  • ievēl administratoru, ja administrators nav ticis ievēlēts,
  • pieņem lēmumus par administratora atbrīvošanu un tā aizvietotāju,
  • nosaka administratora pašreizējo atlīdzību, groza atlīdzību un nosaka galīgo atlīdzību,
  • ievēl kreditoru komiteju, ja komiteja nav tikusi ievēlēta, vai groza tās sastāvu,
  • ierosina tiesai, kādu uzturlīdzekļu summu piešķirt parādniekam un tā ģimenei,
  • nosaka, kādā veidā parādnieka aktīvi tiks pārvērsti naudā, īpašuma novērtēšanas metodes un nosacījumus, vērtētāju izvēli un to atlīdzību.

Ja kreditoru sapulce nespēj vienoties par administratora iecelšanu, to ieceļ tiesa; ja tā nespēj vienoties par to, kādā veidā un kārtībā parādnieka īpašums tiks pārvērsts naudā, lēmumu pieņem administrators. Tiesa atbrīvo administratoru, ja to lūguši kreditori, kuru prasījumi pārsniedz pusi no kopējās prasījumu summas. Tiesa pēc kreditora lūguma var jebkurā laikā atcelt administratoru, ja tas nepilda savus pienākumus vai rīkojas tā, ka tiek kaitēts kreditora vai parādnieka interesēm.

Kreditoru sapulce var pieņemt lēmumu par uzraudzības struktūras iecelšanu, kurai ir pilnvaras īstenot kontroli pār parādnieka darbībām uz faktisko sanācijas plāna termiņu vai īsāku termiņu, ieskaitot gadījumus, kad tas nav tieši paredzēts sanācijas plānā.

Ar kreditoru sapulces piekrišanu tiesa var atļaut administratoram pārdot parādnieka personīgo īpašumu, pirms tiek atļauts maksātnespējīgā parādnieka mantu pārvērst naudā, ja šāda personīgā īpašuma uzglabāšanas izmaksas līdz mantas pārvēršanai vispārējā procesa kārtībā pārsniedz tā vērtību. Citus maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus var pārdot ar kreditoru sapulces piekrišanu, ja tas ir nepieciešams, lai segtu maksātnespējas procesa izdevumus, un neviens no kreditoriem pēc uzaicinājuma veikt izdevumu priekšapmaksu nav piekritis to izdarīt.

Rīkojoties pēc administratora priekšlikuma un saskaņā ar kreditoru sapulces pieņemto lēmumu, maksātnespējas tiesa atļauj pārdot parādnieka aktīvus tiešās sarunās vai ar starpnieku, ja personīgo īpašumu un īpašumtiesības, kas pa daļām vai kā atsevišķas vienības un tiesības tikušas pilnībā izliktas pārdošanai, nav izdevies pārdot pircēju trūkuma vai pircēja atteikšanās dēļ.

Kreditoru sapulces lēmumi ir saistoši visiem kreditoriem, ieskaitot tos, kuri nepiedalās sapulcē. Pēc kreditora pieteikuma tiesa var atcelt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai ļoti nelabvēlīgs daļas kreditoru interesēm.

Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju, kurā ir vismaz trīs un ne vairāk kā deviņi locekļi. Kreditoru komitejā jāietilpst locekļiem, kuri pārstāv nodrošinātos un nenodrošinātos kreditorus, izņemot Komerclikuma 616. panta 2. punktā minētos (kreditori, kuru prasījumus apmierina pēc visu pārējo kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas). Kreditoru komiteja sniedz palīdzību administratoram un uzrauga tā darbības attiecībā uz parādnieka aktīvu pārvaldību, veic parādnieka komercdarbības dokumentu un pieejamo naudas līdzekļu pārbaudes, sniedz atzinumu par parādnieka uzņēmuma komercdarbības turpināšanu un pagaidu un ex officio administratora atlīdzību, rīcību saistībā ar aktīvu pārvēršanu naudā un administratora atbildību citos gadījumos. Kreditoru komitejas locekļiem ir tiesības uz atlīdzību kreditoru interesēs, kuras summu nosaka to ievēlēšanas laikā.

Administrators nedrīkst ne tieši, ne ar citas personas starpniecību iegūt nekādu personīgo īpašumu vai īpašumtiesības no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Šis ierobežojums attiecas uz administratora laulāto, viņu lejupējiem radiniekiem, kā arī sānu radiniekiem līdz sestajai pakāpei un tiešajiem radiniekiem līdz trešajai pakāpei.

Apturētus tiesvedības un šķīrējtiesas procesus par civiltiesiskiem un komerctiesiskiem īpašumtiesību strīdiem, kuru puse ir parādnieks, atjauno, un process turpinās ar administratora un kreditora piedalīšanos, ja prasījums nav iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā vai tiesas apstiprināto prasījumu sarakstā, vai ar administratora, kreditora un iebildumu cēlušās puses piedalīšanos, ja prasījums ir iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā un tā iekļaušana ir tikusi apstrīdēta.

Maksātnespējas tiesa pēc kreditora lūguma var ļaut veikt tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu pieejamos parādnieka aktīvus.

Kreditors var veikt ieskaitu parādam, kas tam ir pret parādnieku, ja ir ievēroti Komerclikuma 645. pantā paredzētie nosacījumi. Lai palielinātu maksātnespējīgā parādnieka mantu, administrators var uzsākt tiesvedību saskaņā ar Komerclikuma 645., 646. un 647. pantu un Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantu, kā arī celt izpildes prasības saistībā ar minētajiem prasījumiem. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, nav pieļaujama otra prasība par to pašu prasījumu. Tomēr otrais kreditors var lūgt tiesu to atzīt par līdzprasītāju, pirms lietā notikusi pirmā sēde.

Kreditors var lūgt, lai administrators ļauj iepazīties ar reģistru un ziņojumu, kā arī sagatavo īpašu ziņojumu par interesējošajiem jautājumiem, kas nav aplūkoti ziņojumā par attiecīgo laikposmu. Kreditors septiņu dienu laikā pēc administratora rakstiskā ziņojuma iesniegšanas var celt iebildumu pret ziņojumu saistībā ar administratora pienākumu pildīšanu.

Kreditori savus prasījumus maksātnespējas tiesai var iesniegt rakstiski. Tie var tiesai iesniegt rakstiskus iebildumus pret administratora apstiprinātiem vai neapstiprinātiem prasījumiem septiņu dienu laikā no dienas, kad saraksts publicēts komercreģistrā, un celt prasības par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu 14 dienu laikā no dienas, kad komercreģistrā publicēts tiesas lēmums par saraksta apstiprināšanu.

Kreditori savus prasījumus maksātnespējas tiesai var iesniegt rakstiski. Tie var tiesai iesniegt rakstiskus iebildumus pret administratora apstiprinātiem vai neapstiprinātiem prasījumiem septiņu dienu laikā no dienas, kad saraksts publicēts komercreģistrā, un pēc tam celt prasības par fakta konstatēšanu par neapstiprinātu prasījumu apstiprināšanu vai apstiprinātu prasījumu apstrīdēšanu septiņu dienu laikā no dienas, kad komercreģistrā publicēts tiesas lēmums par saraksta apstiprināšanu.

Sanācijas plānu var ierosināt kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nodrošināto prasījumu, un kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nenodrošināto prasījumu, izņemot: kreditorus, kuru prasījumi radušies no likumiskiem vai līgumiskiem procentiem par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājies pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kreditorus, kuru prasījumi radušies no parādnieka darījumpartnera vai kapitāldaļu turētāja izsniegtu aizdevumu parādiem, kreditorus, kuru prasījumi radušies no ziedojumiem un kreditora izdevumiem maksātnespējas procesā, izņemot iepriekš apmaksātus izdevumus, ja ar parādnieka īpašumu nepietiek to segšanai.

Kreditors, kuram ir apstiprināts prasījums vai tiesas atzītas balsstiesības, var ierosināt un balsot (tostarp in absentia, izmantojot notariāli apliecinātu vēstuli ar tā parakstu) par maksātnespējīgā parādnieka uzņēmuma komercdarbības sanācijas plānu. Kreditori, ieskaitot kreditorus ar neapstiprinātiem prasījumiem, par kuriem tiesā ir celta prasība par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu, var iesniegt iebildumus par pieņemto plānu septiņu dienu laikā no plāna pieņemšanas dienas.

Ja parādnieks nav pildījis savas plānā paredzētās saistības, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās saskaņā ar plānu pārveidoto prasījumu summas, var lūgt atjaunot maksātnespējas procesu.

Kreditors var iesniegt rakstisku iebildumu pret sadales grafiku, kā arī pēc tam apstrīdēt lēmumu, ar kuru tiesa apstiprinājusi šo grafiku.

Ja parādnieks nepilda saistības, ko paredz saskaņā ar Komerclikuma 740. pantu noslēgtā ārpustiesas vienošanās ar kreditoriem, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās prasījumu summas, var lūgt atjaunot maksātnespējas procesu.

Parādnieks vai kreditors, kuram ir apstiprināts prasījums vai civilprasības kārtībā apstiprināts prasījums, viena gada laikā no dienas, kad tiesa izdevusi rīkojumu apturēt procesu, var iesniegt pieteikumu apturēta maksātnespējas procesa atjaunošanai, ja šajā laikā atbrīvojas apstrīdētajiem prasījumiem paredzētās summas vai atklājas aktīvi, par kuriem maksātnespējas procesa laikā nebija zināms.

Viena mēneša laikā no dienas, kad parādnieka pieteikums par restitutio in integrum noteikšanu publicēts komercreģistrā, katrs kreditors, kuram ir apstiprināts prasījums vai civilprasības kārtībā apstiprināts prasījums, var iesniegt iebildumu pret to.

Pēc kreditora lūguma Bulgārijas tiesa var sākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi. Kreditors, kas pamatprocesā ir saņēmis daļēju samaksu, piedalās papildu procesā mantas sadalē, ja daļa, kuru tas saņemtu, pārsniedz to, kas tiks sadalīta citiem kreditoriem papildu procesā.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Administratoram ir šādas pilnvaras: izdarīt pieprasījumus un identificēt parādniekam piederošo īpašumu, piedalīties tiesvedības procesos pret parādnieku vai uzsākt tiesvedību parādnieka vārdā, likumā paredzētajos gadījumos — pieprasīt izbeigt, atcelt vai anulēt līgumus, kuru puse ir parādnieks, iekasēt naudu, kas pienākas parādniekam, un noguldīt to īpašā kontā, ar tiesas atļauju — atsavināt bankas kontos noguldīto naudu, ja tas nepieciešams, lai pārvaldītu un saglabātu parādnieka aktīvus, pārvērst maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus naudā.

Administrators maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo personīgo īpašumu un īpašumtiesības pārdod kopumā, pa atsevišķām daļām vai kā atsevišķas vienības un tiesības pēc tam, kad saņemta tiesas atļauja, un ievērojot kreditoru sapulces pieņemto lēmumu. Ja šāds lēmums nav pieņemts, administrators nosaka veidu un kārtību, kādā aktīvus pārvērš naudā, un noteikumus par to, kā izraudzītie vērtētāji tos novērtē.

Administrators sagatavo paziņojumu par pārdošanu, kurā ietverta informācija par parādnieku, pārdodamā īpašuma apraksts, pārdošanas noteikumi un kārtība, pārdošanas datums, laiks un vieta, piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņš šajā dienā un pārdodamā īpašuma novērtējums. Administrators vismaz 14 dienas pirms paziņojumā norādītā pārdošanas datuma izliek paziņojumu redzamā vietā tās pašvaldības telpās, kurā atrodas parādnieka uzņēmuma galvenais birojs, kā arī parādnieka galvenā biroja telpās. Administrators arī sagatavo protokolu, kurā izklāstītas minētās darbības, un organizē protokola publicēšanu īpašā Ekonomikas ministrijas apkārtrakstā 14 dienas pirms paziņojumā norādītā pārdošanas datuma.

Izsole notiek administratora birojā vai parādnieka uzņēmuma galvenā biroja adresē paziņojumā norādītajā datumā. Solītājiem, kuri vēlas piedalīties izsolē, iepriekš jāiemaksā avanss 10 % apmērā no vērtējuma summas. Katram solītājam jānorāda piedāvātā cena ar skaitļiem un vārdiem un slēgtā aploksnē jāiesniedz piedāvājums kopā ar kvīti par iemaksāto depozītu. Piedāvājumus administratoram iesniedz pārdošanas dienā līdz noteiktajam termiņam un iekļauj īpašā reģistrā tādā secībā, kādā tie saņemti. Pēc noteiktā termiņa beigām administrators ieradušos solītāju klātbūtnē paziņo saņemtos piedāvājumus un raksta atsevišķu procesa protokolu. Piedāvājumi, kurus iesnieguši neatbilstīgi solītāji un personas, kas piedāvā cenu, kas ir zemāka par novērtējumu, ir spēkā neesoši. Īpašumu pārdod solītājam, kurš solījis visvairāk. Ja augstāko cenu piedāvājis vairāk nekā viens solītājs, pircēju nosaka izsolē, kuru administrators nekavējoties organizē ieradušos solītāju klātbūtnē. Uzvarējušo solītāju norāda administratora rakstītajā protokolā, kuru paraksta administrators un visi solītāji. Pircējam jāsamaksā solītā cena septiņu dienu laikā no pārdošanas datuma, atskaitot iepriekš samaksāto 10 % depozītu. Ja pircējs ir kreditors ar apstiprinātu prasījumu vai nodrošināts kreditors, administrators sagatavo sadales pārskatu, kurā norāda cenas daļu, kas jāmaksā pircējam un kas tiek ieturēta citu kreditoru prasījumu apmierināšanai, un cenas daļu, kuru ieskaita pret kreditora prasījumu. Šādā gadījumā pircējam septiņu dienu laikā no dienas, kad sadales pārskats stājies spēkā, jāsamaksā naudas summas, ko patur, lai apmierinātu citu kreditoru prasījumus, kā paredz sadales pārskats, vai, ja citu kreditoru nav — summa, par kādu maksājamā samaksa pārsniedz tā prasījumu. Ja cena netiek samaksāta septiņu dienu laikā, administrators piedāvā īpašumu solītājam, kurš piedāvājis otru augstāko cenu, ja tas nav atsaucis savu depozītu. Administrators ar šā solītāja piekrišanu pasludina to par pircēju. Ja nepieciešams, administrators atkārto procesu, kamēr īpašums ir ticis piedāvāts visiem solītājiem, kuri piedāvājuši cenu, kas nav zemāka par vērtējumu.

Ja solītāju nav vai ja nav saņemti derīgi piedāvājumi, vai ja pircējs nesamaksā cenu, tiek publicēts jauns paziņojums par pārdošanu un tiek rīkota izsole ar atklātu solīšanu, kuras sākuma cena ir vienāda ar 80 % no novērtējuma summas. Piedāvājumus reģistrē piedāvājumu sarakstā, administratoram nosakot izsoles kārtību un norādot to paziņojumā.

Ja pasludinātais pircējs savlaicīgi samaksā maksājamo summu, tiesa izdod pircējam rīkojumu par ievešanu valdījumā nākamajā dienā pēc samaksas veikšanas. Pārējie izsoles solītāji un parādnieks var apstrīdēt rīkojumu apelācijas instances tiesā. Ja rīkojumu par ievešanu valdījumā atceļ vai pārdošanu pasludina par spēkā neesošu, pēc jauna paziņojuma publicēšanas organizē jaunu izsoli.

Administrators ieved pircēju īpašumtiesību valdījumā, pamatojoties uz spēkā esošu rīkojumu par ievešanu valdījumā un kvīti, kas apliecina, ka veikts maksājums par attiecīgā īpašuma pāreju un īpašumtiesību maiņas nodevu. Īpašumtiesību zaudēšanas risku uzņemas pircējs, un izdevumus par īpašuma saglabāšanu līdz pircēja ievešanai valdījumā sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Ja izpildes process uzsākts pret kopīpašumā esošām īpašumtiesībām par dažu īpašnieku parādu, tiek aprakstītas īpašumtiesības kopumā, bet pārdod tikai parādniekam piederošo bezķermenisko daļu. Īpašumu var pārdot visu kopumā, ja tam rakstiski piekrituši pārējie kopīpašnieki.

Ja tiek pārdots īpašums, kuru parādnieks ir apgrūtinājis ar hipotēku vai ieķīlājis, lai nodrošinātu citas personas parādu, vai ieguvis jau apgrūtinātu ar hipotēku vai ķīlu, administrators nosūta paziņojumu nodrošinātajam kreditoram, informējot to par pārdošanas laiku. Tiek sagatavots atsevišķs sadales pārskats, kurā norāda naudas summas no šāda īpašuma pārdošanas, kas jāizmaksā nodrošinātajam kreditoram. Administrators rezervē summu, kas saskaņā ar sadales pārskatu izmaksājama nodrošinātajam kreditoram un ko nodod, ja tiek uzrādīts izpildraksts attiecībā uz parādu vai apliecinājums, ka prasījums maksātnespējas procesā ticis apstiprināts. Administrators rezervē summu, kas izmaksājama nodrošinātam kreditoram, kuram ir prasījums par parādu, kas nodrošināts ar apgrūtinājumu, pēc tam, kad tiek uzrādīta reģistra izziņa par apgrūtinājuma esību un kreditora parakstīts notariāli apliecināts paziņojums par pašreizējo nodrošinātā aizdevuma summu.

Rīkojoties pēc administratora priekšlikuma un saskaņā ar kreditoru sapulces pieņemto lēmumu, maksātnespējas tiesa atļauj pārdot parādnieka aktīvus tiešās sarunās vai ar starpnieku, ja personīgo īpašumu un īpašumtiesības, kas pa daļām vai kā atsevišķas vienības un tiesības tikušas pilnībā izliktas pārdošanai, nav izdevies pārdot pircēju trūkuma vai pircēja atteikšanās dēļ. Pārdošanas cena nevar būt zemāka par 80 % no novērtējuma. Parādniekam piederošo citu uzņēmumu kapitāla daļu pirkšanas piedāvājums vispirms jāadresē pārējiem partneriem. Ja piedāvājums mēneša laikā netiek pieņemts, daļas pārdod. Šajā gadījumā kapitāldaļu pirkuma maksa jāsamaksā termiņā, kas nepārsniedz 60 mēnešus no dienas, kad izraudzīts pircējs, un līgumu noslēdz pēc tam, kad maksa pilnībā samaksāta.

Ja parādniekam piederošās dzīvojamās vienības tiek izīrētas parādnieka strādniekiem un darbiniekiem dienā, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par kārtību, kādā tās pārvērš naudā, administratoram vispirms jāpiedāvā pārdot dzīvojamās vienības strādniekiem un darbiniekiem vai citām personām, kam ir no darba attiecībām ar parādnieku izrietoši prasījumi, izņemot, ja par attiecīgajiem īpašumiem notiek tiesvedība. Administrators katrai no personām nosūta rakstisku uzaicinājumu, kurā aprakstīts īpašums, tā novērtējums, maksājuma veikšanas laikposms, kas nevar būt īsāks par 30 dienām un garāks par 60 dienām, un bankas konts, kurā jāiemaksā nauda. Pusēm jāatbild uz paziņojumu 14 dienu laikā un jāinformē administrators par to, vai tās norādītajā termiņā vēlas iegādāties īpašumu par cenu, kas ir vienāda ar novērtējumā norādīto. Pēc pirkuma cenas samaksas strādnieki un darbinieki var veikt parādnieka nesamaksātās darba samaksas ieskaitu. Pārdošanas līgumu sagatavo kā īpašumtiesības apliecinošu dokumentu, kuru administrators paraksta, rīkojoties kā pārdevējs. Ar pārdošanu saistītās izmaksas sedz pārdevējs.

Administrators pieprasa tam nodot ieķīlātu personīgā īpašuma vienību, kuras turētājs ir kreditors vai trešā persona, un pārdod to Komerclikuma 46. nodaļā paredzētajā kārtībā, izņemot, ja tiesību aktos pārdošanu ļauts organizēt kreditoram bez tiesas iesaistīšanās.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procesā var iesniegt šādus prasījumus:

  • prasījumus par parādiem, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, vai prasījumus par parādiem, kas ir arestēti vai atsavināti un reģistrēti saskaņā ar Apgrūtinājumu likumu,
  • prasījumus, attiecībā uz kuriem izmanto ķīlas tiesību,
  • maksātnespējas procesā radušās izmaksas (zīmognodeva, ko maksā iesniegšanas brīdī, un citi izdevumi, kas radušies pirms lēmuma par maksātnespējas procesu stāšanās spēkā, administratora atlīdzība, strādnieku un darbinieku prasības, ja parādnieka uzņēmums nav pārtraucis komercdarbību, maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanas, pārvaldības, novērtēšanas un sadales gaitā radušās izmaksas, uzturlīdzekļu maksājumi par labu parādniekam un tā ģimenei),
  • prasījumus, kas rodas no darba līgumiem un kas pastāvēja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,
  • likumiskās kompensācijas, kas parādniekam jāmaksā trešām personām,
  • publiski tiesiskus parādus centrālajai valdībai vai pašvaldībām, ieskaitot, bet ne tikai, nodokļu, muitas nodevu, nodevu un obligāto sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus, ja tie radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas dienas,
  • prasījumus, kas radušies pirms maksātnespējas uzsākšanas un nav tikuši apmaksāti līdz attiecīgajam termiņam,
  • pārējos nenodrošinātos prasījumus, kas radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,
  • likumiskus vai līgumiskus procentus par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad uzsākts maksātnespējas process,
  • aizdevumus, kurus parādniekam izsniedzis darījumpartneris vai kapitāldaļu turētājs,
  • ziedojumus,
  • izdevumus, kas kreditoriem radušies saistībā ar maksātnespējas procesu, izņemot Komerclikuma 629.b pantā paredzētos izdevumus (iepriekš apmaksātie sākotnējie tiesvedības izdevumi).

Kreditori ar prasījumiem, kas radušies pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, saņem maksājumus attiecīgajā termiņā un, ja maksājums nav saņemts, to prasījumus apmierina Komerclikuma 722. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kreditoriem savi prasījumi rakstiski jāiesniedz maksātnespējas tiesā viena mēneša laikā no brīža, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu ierakstīts komercreģistrā, norādot prasījuma pamatu un summu, priekšrocības un nodrošinājumu, adresi dokumentu izsniegšanai, kā arī pievienojot rakstiskus pierādījumus.

Ne vēlāk kā septiņas dienas pēc viena mēneša termiņa beigām administrators sagatavo:

  • iesniegto prasījumu sarakstu to saņemšanas secībā, norādot prasījuma pamatu un summu, priekšrocības un nodrošinājumu, kā arī iesniegšanas datumu,
  • sarakstu ar prasījumiem, kas administratoram jāievada sarakstā ex officio, jo īpaši strādnieku vai darbinieku prasījumi, kas izriet no darba attiecībām, un publiski tiesiski parādi, kas aprēķināti un noteikti ar spēkā stājušos lēmumu,
  • iesniegto neapstiprināto prasījumu sarakstu.

Prasījumi, kas iesniegti pēc tam, kad beidzies viena mēneša termiņš no lēmuma ierakstīšanas komercreģistrā, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī termiņa beigām, tiek pievienoti iesniegto prasījumu sarakstam un apstiprināti likumā noteiktajā kārtībā. Pēc otrā termiņa beigām nevar iesniegt prasījumus par parādiem, kas radušies līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai.

Pēc apturētā maksātnespējas procesa atsākšanas prasījumu iesniegšanas termiņš sākas, kad komercreģistrā ierakstīts saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 2. punktu pieņemtais lēmums (lēmums atjaunot apturētu maksātnespējas procesu).

Prasījumus par tādiem līdz termiņam nenokārtotiem parādiem, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas un pirms sanācijas plāna apstiprināšanas, iesniedz saskaņā ar tādu pašu kārtību un pievieno administratora sagatavotam papildu sarakstam.

Administrators nodrošina sarakstu neatliekamu publicēšanu komercreģistrā un dara tos pieejamus kreditoriem un parādniekam tiesas kancelejā.

Parādnieks un jebkurš kreditors var tiesā iesniegt rakstisku iebildumu pret apstiprinātu vai neapstiprinātu prasījumu, adresējot tā kopiju administratoram, septiņu dienu laikā no dienas, kad saraksts publicēts komercreģistrā. Prasījums, kas apstiprināts ar spēkā stājušos spriedumu, kas pieņemts pēc lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu un kurā piedalījies administrators, nav apstrīdams.

Ja nav saņemti iebildumi pret sarakstu, tiesa apstiprināto prasījumu sarakstu nekavējoties pēc septiņu dienu termiņa beigām apstiprina ex officio slēgtā sēdē. Ja ir iesniegti iebildumi pret sarakstu, tiesas sastāvs tos izskata atklātā tiesas sēdē, uz kuru uzaicina administratoru, parādnieku, kreditoru, kuram ir apstrīdētais pieņemtais vai nepieņemtais prasījums, un kreditoru, kas iebildis pret prasījumu. Ja tas ir iespējams, visus iebildumus izskata vienā sēdē. Ja iebildums atzīstams par pamatotu, tiesa apstiprina sarakstu pēc nepieciešamo precizējumu veikšanas. Pretējā gadījumā tiesa noraida iebildumus 14 dienu laikā no sēdes datuma. Tiesas lēmumu par saraksta apstiprināšanu publicē komercreģistrā, un tas nav pārsūdzams.

Kreditors, kas ir iesniedzis prasījumu pēc tam, kad beidzies viena mēneša termiņš no lēmuma ierakstīšanas komercreģistrā, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī termiņa beigām, nevar apstrīdēt apstiprinātos vai neapstiprinātos prasījumus vai prasīt parāda nokārtošanu no pārējās maksātnespējīgā parādnieka mantas, ja maksātnespējīgā parādnieka manta ir pārvērsta naudā.

Vēlāk iesniegtus prasījumus, kas pieņemti saskaņā ar tiesību aktos paredzēto kārtību, pievieno tiesas apstiprinātajam sarakstam.

Kreditors vai parādnieks, kas iesniedzis noraidītu iebildumu pret administratora sagatavoto sarakstu, un kreditors ar prasījumu, kas ticis izslēgts no apstiprināto prasījumu saraksta, vai kreditors un parādnieks — attiecībā uz prasījumu, kas iekļauts apstiprināto prasījumu sarakstā pēc tiesas apmierināta iebilduma, septiņu dienu laikā pēc tam, kad komercreģistrā publicēts tiesas lēmums par apstiprināto prasījumu saraksta apstiprināšanu, var iesniegt Komerclikuma 694. pantā paredzēto prasību par neapstiprināta prasījuma apstiprināšanu vai apstiprināta prasījuma atcelšanu. Lēmuma stāšanās spēkā ir ar noteicošu ietekmi uz parādnieku, administratoru un visiem maksātnespējas procesa kreditoriem.

Maksātnespējas procesā pieņemts prasījums ir prasījums, kas ticis iekļauts tiesas apstiprināto prasījumu sarakstā, izņemot prasījumus, kurus apstrīd ar atzīšanas prasību Komerclikuma 694. panta kārtībā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Saskaņā ar Komerclikumu sadale ir atļauta tad, kad pieejami pietiekami ienākumi no mantas pārvēršanas naudā.

Administrators sagatavo grafiku par pieejamo līdzekļu sadali kreditoriem, ņemot vērā kategoriju prioritāti, privilēģijas un nodrošinājumu. Sadales grafiks paliek daļējs, kamēr nav pilnībā nomaksāti visi prasījumi vai visa maksātnespējīgā parādnieka manta nav pārvērsta naudā, izņemot nepārdodamo personīgo īpašumu. Sadales grafiku uz 14 dienām izliek redzamā vietā pie īpaša ziņojumu dēļa sabiedrībai pieejamās tiesas telpās. Sadales grafiku publicē komercreģistrā. Iepriekšminētajā termiņā kreditoru komiteja un katrs kreditors atsevišķi var iesniegt tiesā rakstisku iebildumu pret sadales grafiku. Tiesa apstiprina sadales grafiku pēc tam, kad tajā ir veikusi nepieciešamās korekcijas pēc savas iniciatīvas vai cita lūguma, ar kuru izteikti iebildumi par grafika likumību. Lēmumu par sadales grafika apstiprināšanu un iebildumus pret to publicē komercreģistrā, tādējādi par tiem paziņojot kreditoriem un parādniekam. Lēmumu par sadales grafika apstiprināšanu var apstrīdēt administrators, kreditoru komiteja vai kreditors neatkarīgi no tā, vai konkrētais kreditors ir iesniedzis iebildumu pret lēmumu, ar kuru tiesa atcēlusi vai grozījusi sadales grafiku. Sadali saskaņā ar tiesas apstiprināto grafiku veic administrators.

Veicot naudā pārvērstās mantas sadali, ievēro šādu Komerclikuma 722. pantā paredzēto kārtību prasījumu apmierināšanai:

  1. prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, arestu vai apķīlāšanu un reģistrēti saskaņā ar Apgrūtinājumu likumu — no nodrošinājuma realizācijas ienākumiem;
  2. prasījumi, attiecībā uz kuriem īsteno apgrūtinājuma tiesību — no apgrūtinātā aktīva vērtības;
  3. maksātnespējas procesā radušās izmaksas (zīmognodeva, ko maksā iesniegšanas brīdī, un citi izdevumi, kas radušies pirms lēmuma par maksātnespējas procesu stāšanās spēkā, administratora atlīdzība, strādnieku un darbinieku prasības, ja parādnieka uzņēmums nav pārtraucis komercdarbību, maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanas, pārvaldības, novērtēšanas un sadales gaitā radušās izmaksas, uzturlīdzekļu maksājumi par labu parādniekam un tā ģimenei);
  4. prasījumi, kas rodas no darba līgumiem un kas pastāvēja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;
  5. likumiskā kompensācija, kas parādniekam jāmaksā trešām personām;
  6. publiski tiesiski parādi centrālajai valdībai vai pašvaldībām, ieskaitot, bet ne tikai, nodokļu, muitas nodevu, nodevu un obligāto sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus, ja tie radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas dienas;
  7. prasījumi, kas radušies pēc maksātnespējas uzsākšanas un nav tikuši apmaksāti līdz attiecīgajam termiņam;
  8. pārējie nenodrošinātie prasījumi, kas radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;
  9. likumiski vai līgumiski procenti par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājies pēc dienas, kad uzsākts maksātnespējas process;
  10. aizdevumi, kurus parādniekam izsniedzis darījumpartneris vai kapitāldaļu turētājs;
  11. ziedojumi;
  12. izdevumi, kas kreditoriem radušies saistībā ar maksātnespējas procesu, izņemot Komerclikuma 629.b pantā paredzētos izdevumus (iepriekš apmaksātie sākotnējie tiesvedības izdevumi).

Ja nav pieejami pietiekami līdzekļi, lai pilnībā apmierinātu 3.–12. apakšpunktā minētos prasījumus, sadali veic proporcionāli katrai kreditoru kategorijai. Ja centrālā valdība ir iesniegusi vairākus vienas kategorijas prasījumus un tie ir pieņemti, to summas no aktīvu sadales pārskata izmaksā vienā maksājumā, un pēc šīs summas saņemšanas Valsts ieņēmumu aģentūra to sadala saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu. Valsts ieņēmumu aģentūra par veikto sadali nekavējoties informē maksātnespējas tiesu un administratoru.

Prasījumus, kas radušies no likumiskiem vai līgumiskiem procentiem par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājies pēc lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienas, prasījumus par parādiem, kas radušies no parādnieka darījumpartnera vai kapitāldaļu turētāja izsniegtiem aizdevumiem, kā arī kreditoru prasījumus, kas radušies no ziedojumiem un kreditoru izdevumiem maksātnespējas procesā, izņemot Komerclikuma 629.b pantā paredzētos (iepriekš apmaksāti sākotnējie tiesvedības izdevumi), var apmierināt tikai pēc visu pārējo kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Kreditoru, kas iesniedzis prasījumu pēc sadales veikšanas, pievieno to kreditoru sarakstam, kuriem ir prasījumi, kas jāapmierina turpmākajās sadalēs, bez tiesībām uz prasījumu apmierināšanu, saņemot lielāku pārvērstās mantas daļu turpmākajās sadalēs, kā kompensāciju par daļas nesaņemšanu no agrākas sadales.

Nodrošinātajiem kreditoriem maksātnespējas procesā saglabājas nodrošinājums. To prasījumi tiek apmierināti vispirms, ciktāl tas attiecas uz ienākumiem no nodrošinājuma realizācijas. Ja ieķīlātā vai ar hipotēku apgrūtinātā personīgā īpašuma pārdošanas cena ir nepietiekama, lai pilnībā segtu parādu kopā ar uzkrātajiem procentiem, kreditors sadalē piedalās kā nenodrošināts kreditors. Ja ieķīlātas vai ar hipotēku apgrūtinātas personīgā īpašuma vienības pārdošanas cena pārsniedz nodrošināto parādu kopā ar uzkrātajiem procentiem, atlikušo summu iekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šo noteikumu piemēro arī to kreditoru prasījumu apmierināšanai, kuriem ir ķīlas tiesība.

Kreditors, kura prasījums ir daļēji apmierināts pamatprocesā, kurā komersantu par maksātnespējīgu atzinusi ārvalsts tiesa, piedalās īpašuma sadalē Bulgārijas tiesā uzsāktajā papildu procesā, ja komersantam ir būtiski aktīvi Bulgārijā un daļa, kuru kreditors saņemtu no īpašuma sadales papildu procesā, pārsniedz citu kreditoru daļu tajā pašā procesā. Aktīvus, kas palikuši pāri pēc īpašuma sadales papildu procesā, pievieno pamatprocesa aktīviem.

Prasījumu, kam piemēro atlikšanu, sākotnējā sadalē iekļauj kā apstrīdētu prasījumu, un tā apmierināšanai paredzēto uzkrājumu iezīmē sadales pārskatā. Šo prasījumu neiekļauj galīgajā sadalē, ja atlikšanas nosacījums joprojām ir spēkā. Tomēr prasījums ar obligātu nosacījumu tiek iekļauts pārskatā kā apmierināts beznosacījuma prasījums.

Sadales pārskatā iezīmē arī uzkrājumu par civilprasībā apstrīdēta prasījuma summu. Ja tiek apstrīdēts vienīgi nodrošinājums vai privilēģija, prasījumu provizoriski iekļauj sadalē kā nenodrošinātu prasījumu līdz strīda izšķiršanai, un sadales pārskatā paredz uzkrājumu, kas atbilst summai, kādu kreditors saņemtu par nodrošinātu prasījumu. Sanācijas plānā vai, veicot pārvērstās mantas sadali, jāparedz uzkrājumi neapstiprinātiem prasījumiem, kas saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu apstrīdēti, ceļot atzīšanas prasības.

Administrators, rīkojoties saskaņā ar tiesas rīkojumu, nogulda bankā naudas summu, kas galīgās sadales laikā atvēlēta neatgūtajiem vai apstrīdētajiem prasījumiem. Parādnieks pēc pilnīgas un galīgas parādu nokārtošanas var saņemt maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikumu, ja tāds ir.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Tiesa izdod rīkojumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šādos gadījumos:

  • ja gada laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 1. punktu (lēmums par maksātnespējas procesa apturēšanu, jo ar pieejamo īpašumu nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa izdevumus, un nav apmaksāti sākotnējie procesa izdevumi), nav saņemts lūgums atjaunot procesu,
  • ir iztērēta maksātnespējīgā parādnieka manta,
  • ir apmierināti visi prasījumi,
  • ir apstiprināts sanācijas plāns,
  • parādnieks un visi kreditori ar apstiprinātiem prasījumiem ir noslēguši vienošanos, ja vienošanās atbilst piemērojamajām likumiskajām prasībām un ja saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu nav celta prasība par fakta konstatēšanu attiecībā uz neeksistējošu apstiprinātu prasījumu.

Pirmajos trijos gadījumos tiesa ar lēmumu par procesa izbeigšanu dod rīkojumu svītrot komersantu, izņemot, ja apmierināti visi kreditoru prasījumi un maksātnespējīgā parādnieka mantā palikuši nerealizēti aktīvi. Lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no tā ierakstīšanas komercreģistrā.

Maksātnespējas procesu neizbeidz, ja parādnieka saistības ir nodrošinātas ar trešo personu vērtspapīriem un pret šiem vērtspapīriem turpinās izpildes process, vai ja parādnieks ir puse notiekošā tiesvedībā.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārstrukturēšana ar mērķi izglābt parādnieka uzņēmumu ir daļa no galvenā maksātnespējas procesa.

Korporatīvā sanācija ir pastāvīgs neobligāts maksātnespējas procesa posms. Lai uzsāktu sanāciju, nepieciešams, lai tiesā, kurā ierosina sanācijas plānu, tiktu iesniegts atsevišķs rakstisks pieteikums, kuru iesniedz kāda no šādām personām: parādnieks, administrators, kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nodrošināto prasījumu, kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nenodrošināto prasījumu, partneri vai kapitāldaļu turētāji, kuriem ir vismaz viena trešā daļa kapitāldaļu turētāju kapitāla parādnieka uzņēmumā, partneris ar neierobežotu atbildību vai 20 % no parādnieka uzņēmuma kopējā strādnieku un darbinieku skaita.

Sanācijas plānu (vai sanācijas plānus) var ierosināt no maksātnespējas lūgumraksta iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad pagājis viens mēnesis, kopš komercreģistrā ierakstīts tiesas lēmums par pieņemto prasījumu saraksta apstiprināšanu. Izdevumus, kas radušies par parādnieka vai administratora ierosināto sanācijas plānu, sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas, bet pārējos gadījumos tos sedz puse, kas ierosinājusi plānu.

Sanācijas plāna saturam jāatbilst Komerclikuma 700. panta 1. punktā noteiktajām prasībām un jāregulē tādi jautājumi kā, piemēram, cik lielā mērā tiks apmierināti plāna ierosināšanas dienā tiesas apstiprinātajos sarakstos ietvertie prasījumi, katras prasījumu kategorijas apmierināšanas veids un grafiks, apstrīdētu neapstiprinātu prasījumu, par kuriem plāna ierosināšanas dienā notiek tiesvedība, apmaksas garantijas, nosacījumi, ar kādiem pilnsabiedrības vai komandītsabiedrības partnerus pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, apmērs, kādā katras kreditoru kategorijas prasījumi tiks apmierināti, salīdzinot ar mantu, ko tie saņemtu, ja sadale tiktu veikta saskaņā ar vispārējo likumā noteikto kārtību, katras kategorijas kreditoriem sniegtās garantijas attiecībā uz plāna īstenošanu, vadības, organizatoriskās, juridiskās, finanšu, tehniskās un citas darbības, kas jāveic, lai īstenotu plānu, plāna ietekme uz parādnieka uzņēmuma strādniekiem un darbiniekiem. Sanācijas plānā papildus var noteikt ierosinātās darbības vai darījumus, kuru mērķis ir atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju, ieskaitot visa uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, pārdošanas nosacījumus un veidu, parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, saistību pārjaunojumu vai citas darbības un darījumus (no plāna īpaši izslēgta iespēja pārdod ūdensapgādes un kanalizācijas operatoru īpašumu, kas tiem nepieciešams pamatdarbības veikšanai, kamēr attiecīgajā reģionā nav noteikts jauns ūdensapgādes un kanalizācijas operators), parādnieka darbību kontrolei sanācijas plāna laikā vai īsāku laiku pilnvarotas uzraudzības struktūras iecelšanu, maksājumu atlikšanu, pilnīgu vai daļēju parādu atlaišanu, sabiedrības pārstrukturēšanu vai citas darbības un darījumus.

Ja plāns atbilst likumā noteiktajām prasībām (Komerclikuma 700. panta 1. punkts), tiesa pieņem nolēmumu, ar kuru pieņem plānu izskatīšanai kreditoru sapulcē un izdod rīkojumu par sapulces datuma paziņojuma publicēšanu komercreģistrā. Ja nepieciešams, pusei, kas ierosinājusi plānu, nosūta paziņojumu ar norādījumiem novērst konstatētās nepilnības. Lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā.

Par plānu var balstot tikai kreditori, kuriem ir apstiprināti vai pārbaudīti prasījumi, vai kreditori, kuriem balsstiesības piešķīrusi tiesa. Kreditori balso atsevišķi pa tiesību aktos paredzētajām atsevišķajām kategorijām un var balsot, neatrodoties sapulcē, izmantojot notariāli apliecinātu pilnvarojumu ar kreditora parakstu. Katra kreditoru kategorija pieņem plānu ar vienkāršu attiecīgās kategorijas prasījumu vairākumu. Septiņu dienu laikā pēc balsojuma maksātnespējas tiesā var iesniegt iebildumus pret pieņemto plānu. Iebildumus var iesniegt arī kreditori, kas ir iesnieguši atzīšanas prasības saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu. Plāns ir noraidīts, ja pret to nobalso vairāk nekā puse kreditoru ar pieņemtiem prasījumiem, neatkarīgi no šo prasījumu kategorijas. Par plāna pieņemšanu komercreģistrā publicē paziņojumu.

Tiesa apstiprina sanācijas plānu, ja tas atbilst Komerclikuma 705. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, proti, ja ievērotas visas tiesību aktos paredzētās prasības, lai to pieņemtu dažādu kategoriju kreditori, ja to pieņēmis to kreditoru vairākums, kuriem ir vairāk nekā puse tiesas apstiprinātajos sarakstos iekļauto apstiprināto prasījumu, ja plāns paredz daļēju samaksu, vismaz viena no plānu pieņēmušo kreditoru kategorijām saņems daļēju samaksu, pret visiem vienas kategorijas kreditoriem ir vienlīdzīga attieksme, izņemot, ja aizskartie kreditori rakstiski atteikušies no iebildumiem pret plāna pieņemšanu, plāns nodrošina, ka nepiekritušam kreditoram un nepiekritušam parādniekam pienāksies tāds pats maksājums, kādu tie būtu saņēmuši, ja mantas sadale notiktu likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, neviens kreditors nesaņem vairāk, kā tam pienākas saskaņā ar apstiprināto prasījumu, partneriem vai kapitāldaļu turētājiem ienākumus neizmaksā, kamēr nav pilnībā un galīgi apmierināti tās kreditoru kategorijas prasījumi, kuru intereses skar plāns, par labu individuālajiem komersantiem, partneriem ar neierobežotu atbildību un to ģimenēm nemaksā uzturlīdzekļus, kas pārsniedz tiesas noteikto summu, kamēr nav pilnībā un galīgi apmierināti tās kreditoru kategorijas prasījumi, kuru intereses skar plāns. Ja kreditoru sapulcē ir pieņemti vairāki plāni un tie visi atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām, tiesa apstiprina plānu, kuru pieņēmuši kreditori, kuru prasījumi pārsniedz pusi no pieņemtajiem prasījumiem.

Sanācijas plānu var pieņemt Bulgārijas tiesas uzsāktā papildu maksātnespējas procesā, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi, ar pamatprocesa, kurā komersantu par maksātnespējīgu atzinusi ārvalsts tiesa, administratora piekrišanu.

Ar lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu tiesa uzdod slēgt procesu un ieceļ plānā ierosināto vai kreditoru komitejas ievēlēto uzraudzības struktūru. Lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu un lēmumu, ar kuru noraida kreditoru sapulcē pieņemto plānu, kas paredzēts parādnieka uzņēmuma sanācijai, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā.

Tiesas apstiprinātais plāns ir obligāts parādniekam un visiem kreditoriem, kuriem ir prasījumi par parādiem, kas radušies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa sākšanu. Katrs kreditors var pieteikties izpildes rīkojumam saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. pantā paredzēto kārtību, lai varētu panākt pārveidotā prasījuma piedziņu neatkarīgi no tā summas.

Ja parādnieks neizpilda saistības attiecībā uz sanācijas plāna īstenošanu, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās saskaņā ar plānu pārveidoto prasījumu summas, vai tiesas ieceltā uzraudzības struktūra var lūgt tiesu atsākt maksātnespējas procesu, neattiecinot prasību pierādīt maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu. Šādā gadījumā paliek neskarts plāna konvertējošais efekts uz kreditoru tiesībām un nodrošinājumu. Atjaunotajā maksātnespējas procesā neveic sanācijas procesu.

Ja apstiprinātajā sanācijas plānā ir paredzēta uzņēmuma vai tā daļas pārdošana, pārdošanas līgums jānoslēdz viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums, ar kuru apstiprināts plāns. Ja pārdošanas līgums apstiprinātajā sanācijas plānā noteiktajā laikposmā netiek noslēgts, ikviena puse var mēneša laikā pēc pārdošanas līguma noslēgšanai paredzētā viena mēneša laikposma beigām lūgt maksātnespējas tiesu pasludināt līgumu par noslēgtu. Ja neviena no pusēm nelūdz pasludināt līgumu par noslēgtu un kreditors ir iesniedzis pieteikumu, maksātnespējas tiesa atsāk procesu un pasludina parādnieku par maksātnespējīgu.

Papildus sanācijas plāna pieņemšanai Komerclikumā paredzēta vēl viena iespēja, kā parādniekam un kreditoriem vienoties. Parādnieks bez administratora pārstāvības jebkurā procesa stadijā var pastāvīgi noslēgt rakstisku vienošanos par parādu nokārtošanu ar visiem kreditoriem, kuriem ir pieņemti prasījumi. Ja vienošanās atbilst likumā noteiktajām prasībām, tiesa aptur procesu, ja saskaņā ar Komerclikuma 694. panta 1. punktu ir celtas prasības par fakta konstatēšanu, kas apstrīd apstiprināto prasījumu esību. Spriedumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no dienas, kad tas ierakstīts komercreģistrā.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēdējā kreditoru sapulcē tiek pieņemts lēmums par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo nepārdodamo personīgo īpašumu, kā arī var noteikt, ka parādniekam atdodams mazvērtīgs personīgais īpašums vai debitoru parādi, kuru atgūšana būtu pārmērīgi sarežģīta. Administrators, rīkojoties saskaņā ar tiesas rīkojumu, nogulda bankā naudas summu, kas galīgās sadales laikā atvēlēta neatgūtajiem vai apstrīdētajiem prasījumiem.

Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas vispārējo atsavināšanu atceļ un aizsardzības pasākumu izbeidz ex officio, sākot ar dienu, kad stājas spēkā lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Maksātnespējas procesā neiesniegti prasījumi un neizmantotas tiesības zaudē spēku. Prasījumi, kas nav tikuši apmierināti maksātnespējas procesā, tiek dzēsti, izņemot, ja procesu atsāk saskaņā ar Komerclikuma 744. panta 1. punktu (ja gada laikā no dienas, kad apturēts process, tiek atbrīvotas apstrīdētajiem prasījumiem paredzētās summas vai atklājas aktīvi, par kuriem maksātnespējas procesa laikā nebija zināms).

Ja parādnieks ir noslēdzis vienošanos par parādu nokārtošanu ar visiem kreditoriem, kuriem ir pieņemti prasījumi, un maksātnespējas process ir izbeigts, kreditori var izmantot aizsardzības līdzekļus saskaņā ar vispārējo civiltiesisko kārtību, ja Komerclikumā nav paredzēts citādi. Ja parādnieks neizpilda vienošanos par parādu nokārtošanu, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās prasījumu summas, var lūgt atsākt maksātnespējas procesu, neattiecinot prasību pierādīt maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu.

Kad pēc sanācijas plāna apstiprināšanas maksātnespējas procesu izbeidz, sākas jauns likumisks noilguma termiņš saskaņā ar Likuma par saistībām un līgumiem 110. pantu attiecībā uz saistībām, kas radušās pirms dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, skaitot no dienas, kad stājies spēkā lēmums par sanācijas plāna apstiprināšanu, ja attiecīgās saistības ir jānokārto nekavējoties, vai no dienas, kad iestājies saistību izpildes termiņš, ja sanācijas plāns paredz tā atlikšanu. Saskaņā ar Saistību un līgumu likuma 110. pantu visi prasījumi izbeidzas, kad pagājis piecu gadu likumiskais noilguma termiņš, ja tiesību aktos nav paredzēts citādi. Ja ir iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa atsākšanu, likumā noteiktais apstiprināto prasījumu noilguma termiņš tiek apturēts uz atsākšanas procesa laiku. Kreditors var pieteikties izpildes rīkojuma saņemšanai attiecībā uz tā pārvērsto lasījumu neatkarīgi no summas, balstoties uz tiesas apstiprināto sanācijas plānu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas procesa izdevumos ietilpst:

  • par maksātnespējas procesu maksājamā zīmognodeva un citi izdevumi, kas radušies līdz faktiskajai dienai, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • administratora atlīdzība,
  • parādnieka uzņēmuma strādnieku un darbinieku prasījumi, ja tas nav pārtraucis komercdarbību,
  • izdevumi par maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanu, pārvaldību, novērtēšanu un sadali,
  • parādniekam un tā ģimenei izmaksātie uzturlīdzekļi.

Ja maksātnespējas lūgumrakstu iesniedzis parādnieks, zīmognodeva nav jāmaksā avansā. Zīmognodevu apmaksā no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kad aktīvus sadala. Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz kreditors un ja kopkreditors procesā ir atzīts par pusi, zīmognodevu iekasē no kreditora vai no puses, kas atzīta par kopkreditoru.

Lai sāktu maksātnespējas procesu, ja ar parādnieka pieejamajiem aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa sākotnējos izdevumus vai ja maksātnespējas procesa laikā tiek konstatēts, ka ar parādnieka pieejamajiem aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa izdevumus, tiesa nosaka summu, kāda parādniekam vai kreditoram iepriekš jāsamaksā tiesas noteiktajā termiņā. Tiesa nosaka sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, ņemot vērā pagaidu administratora pašreizējo atlīdzību un aplēstos maksātnespējas procesa izdevumus. Ja parādnieks ir pilnsabiedrība, tiesa pieņem lēmumu par izdevumu priekšapmaksu, ņemot vērā to partneru mantu, kuru atbildība nav ierobežota.

Sākoties maksātnespējas procesam, izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Šim mērķim tiesa var izdot rīkojumu, ar kuru pilnvaro administratoru veikt nepieciešamās izmaksas.

Ja process atrodas maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanas stadijā, zīmognodevu nemaksā iepriekš. Zīmognodevu neiekasē, ja ar maksātnespēju saistītie apstākļi tiek ievadīti komercreģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un rīkojumu, kā arī ierakstot vai dzēšot piedziņas vai vispārējas atsavināšanas atzīmi.

Procesā, kas sākts pēc lūguma atcelt darījumu, pamatojoties uz Komerclikuma 645., 646. un 647. pantu un Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantu, zīmognodevu nemaksā iepriekš neatkarīgi no tiesas līmeņa. Ja lūgumu apmierina, zīmognodevu iekasē no puses, kas zaudējusi tiesvedībā. Ja lūgumu noraida, zīmognodevu sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Ja lūgumu atcelt darījumu iesniedzis administrators un tas ir ticis noraidīts, trešām personām radušos maksātnespējas procesa izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Zīmognodevu iepriekš nemaksā par prasību par fakta konstatēšanu, ko cēlis kreditors vai parādnieks saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu. Ja prasību noraida, prasības iesniedzējs sedz izdevumus.

Kreditora prasījumu, kas iesniegts pēc tam, kad beidzies likumā noteiktais iesniegšanas termiņš, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī termiņa beigām, pievieno apstiprināto prasījumu sarakstam un apstiprina likumā noteiktajā kārtībā. Papildu izdevumus, kas radušies pieņemšanas brīdī, apmaksā kreditors, kurš iesniedzis prasību.

Izdevumus, kas radušies par parādnieka vai administratora ierosināto sanācijas plānu, sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas, bet pārējos gadījumos tos sedz puse, kas ierosinājusi plānu. Ja sanācijas plāns neparedz ko citu, tiesa uzdod parādniekam maksāt zīmognodevu un radušos izdevumus.

Izdevumus par naudā pārvēršamā īpašuma saglabāšanu, kamēr tas nav nonācis pircēja valdījumā, sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Izdevumus, kas radušies par parādniekam piederošo un tā strādniekiem un darbiniekiem iznomāto dzīvojamo fondu, sedz pārdevējs.

Pēc pārvērsto aktīvu sadales prasījumus par izdevumiem, kas radušies maksātnespējas procesā, apmierina pēc tam, kad apmierināti nodrošinātie prasījumi un tādi prasījumi, attiecībā uz kuriem izmanto aizturējuma tiesību.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Komerclikums paredz aizsardzības pasākumus, kas aizsargā maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditorus no parādnieka veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem, kuru mērķis ir samazināt maksātnespējīgā parādnieka mantu un kaitēt kreditoru interesēm. Tiesību aktos ievieš “aizdomīgā laikposma” jēdzienu — neatspēkojamu prezumpciju, ka kreditoru intereses ir tikušas aizskartas, ja šajā laikposmā ir veiktas noteiktas darbības vai noslēgti noteikti darījumi. Aizdomīgā laikposma ilgums ir dažāds un atkarīgs no darījuma veida, kuram piemēro likumisko kaitīguma prezumpciju. Noteiktiem darījumiem un darbībām aizdomīgais laikposms sākas no maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās dienas, bet ne agrāk kā gadu, pirms iesniegts lūgumraksts par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un beidzas dienā, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Citos gadījumos tas ilgst trīs gadus, divus gadus vai gadu pirms dienas, kad iesniegts lūgumraksts par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un ietver laikposmu no dienas, kad iesniegts lūgumraksts par maksātnespējas procesa uzsākšanu, līdz dienai, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Par kaitīgām uzskata arī noteiktas darbības un darījumus, kas noslēgti pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, t. i., bez iepriekšējas administratora piekrišanas.

Darbību un darījumu veidi, kuru kaitīgumu prezumē saskaņā ar Komerclikumu, ir izsmeļoši definēti un veido divas kategorijas: spēkā neesoši un neizpildāmi pret maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem.

Spēkā neesošiem darījumiem piemēro Komerclikuma 646. panta 1. punktu. Šis pants paredz, ka attiecībā uz kreditoriem nav spēkā turpmāk minētās darbības un darījumi, ja tos, pārkāpjot noteikto procesuālo kārtību, veic vai noslēdz pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu:

  1. tāda parāda nokārtošana, kas radies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu;
  2. ķīlas vai hipotēkas nodibināšana uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošām tiesībām vai aktīvu;
  3. darījums par tiesībām vai aktīvu, kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Citiem kaitīgu darbību un darījumu veidiem, ko var atzīt par neizpildāmiem, piemēro Komerclikuma 645. panta 3. punkta, 646. panta 2. punkta un 647. panta, kā arī Likuma par saistībām un līgumiem 135. panta noteikumus. Lai attiecīgās darbības un darījumi kļūtu neizpildāmi pret maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, tiem jābūt pasludinātiem par neizpildāmiem ar galīgu spriedumu.

Saskaņā ar Komerclikuma 646. panta 2. punktu par neizpildāmām pret kreditoriem attiecīgajos termiņos var tikt pasludinātas šādas parādnieka pēc maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās veiktās darbības vai noslēgtie darījumi:

  1. priekšlaicīga saistības nokārtošana neatkarīgi no nokārtošanas veida — viena gada laikā pirms maksātnespējas procesa lūgumraksta iesniegšanas;
  2. hipotēkas vai ķīlas nodibināšana, lai nodrošinātu iepriekš nenodrošinātu prasījumu pret parādnieku — viena gada laikā pirms maksātnespējas procesa lūgumraksta iesniegšanas;
  3. parādnieka priekšlaicīga tādas saistības nokārtošana, kam iestājies izpildes un samaksas termiņš, neatkarīgi no nokārtošanas veida — sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa lūgumraksta iesniegšanas.

Ja kreditors ir apzinājies, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas, aizdomīgu laikposmu pirmajos divos gadījumos pagarina līdz diviem gadiem, trešajā — līdz gadam. Apzināšanos prezumē, ja parādnieks un kreditors ir saistītas personas vai ja kreditors ir zinājis vai būtu varējis zināt par apstākļiem, kas pamatoti ļauj secināt, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas.

Pirmajā un trešajā gadījumā nevar atsaukties uz neizpildāmību, ja saistība tiek nokārtota parādnieka parastās komercdarbības gaitā un ja:

  • tā atbilst noteikumiem, par kādiem vienojušās puses, un rodas vienlaikus ar līdzvērtīgu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu parādniekam vai 30 dienu laikā no dienas, kad iestājies maksājamās saistības termiņš, vai
  • pēc samaksas veikšanas kreditors ir parādniekam piegādājis līdzvērtīgas preces vai sniedzis pakalpojumus.

Uz neizpildāmību nevar atsaukties otrajā gadījumā, ja ir izveidota ķīla vai hipotēka:

  • pirms aizdevuma piešķiršanas parādniekam vai reizē ar to,
  • lai aizstātu citu lietisku nodrošinājumu, kas var netikt atzīts par neizpildāmu saskaņā ar Komerclikuma 41. nodaļas I sadaļā paredzētajiem noteikumiem,
  • lai nodrošinātu aizdevumu, kas piešķirts, lai iegūtu ieķīlāto vai ar hipotēku apgrūtināto aktīvu.

Spēkā neesība saskaņā ar Komerclikuma 646. panta 2. punktu neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labticīgi par atlīdzību pirms pieteikuma reģistrēšanas, ar kuru celta prasība par darījuma atcelšanu. Ja trešā persona ir saistīta ar parādnieku vai personu, ar kuru parādnieks vedis sarunas, ļaunticību prezumē, kamēr nav pierādīts pretējais.

Valsts publiski tiesiskos un privāttiesiskos prasījumus, kuru izpilde notiek privāttiesiskā kārtībā un kurus parādnieks ir apmierinājis, nevar atzīt par spēkā neesošiem attiecībā pret maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem iepriekš minētajā kārtībā.

Saskaņā ar Komerclikuma 647. panta 1. punktu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem par spēkā neesošām var tikt atzītas šādas parādnieka darbības un darījumi, ja tos veic norādītajos termiņos:

  1. bezatlīdzības darījumi (izņemot parastos ziedojumus), kas noslēgti ar personu, kura ir saistīta ar parādnieku, trīs gadu laikā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu;
  2. bezatlīdzības darījumi, kas noslēgti divu gadu laikā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu;
  3. darījumi zem tirgus vērtības, kas noslēgti divu gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesu uzsākšanas, bet ne pirms maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās;
  4. hipotēkas, ķīlas vai personīgi nodrošinājumi, kas attiecībā uz trešo personu saistībām izveidoti gada laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesu uzsākšanas, bet ne pirms maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās;
  5. hipotēkas, ķīlas vai personīgi nodrošinājumi, kas attiecībā uz trešo personu saistībām par labu kreditoram, kas ir saistīts ar parādnieku, izveidoti divu gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesu uzsākšanas, bet ne pirms maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās;
  6. kreditoriem kaitīgi darījumi, kas noslēgti ar personu, kura ir saistīta ar parādnieku, divu gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu iesniegšanas.

Sabiedrību likuma 647. panta 1. punkts attiecas arī uz parādnieka veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem laikā no pieteikuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu iesniegšanas līdz lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienai. Spēka zaudēšana neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labticīgi par atlīdzību pirms pieteikuma reģistrēšanas.

Ieskaitu var pasludināt par spēkā neesošu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem arī, ja kreditors ieguvis prasījuma tiesības un saistība pret parādnieku radusies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, prasījuma tiesību iegūšanas vai saistības rašanās brīdī apzinoties, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas, vai ka ir iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Neatkarīgi no laika, kad radies savstarpējs parāds, ieskaits, kuru parādnieks veic pēc maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību pasludināšanas, bet ne agrāk kā gadu pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, nav spēkā attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, izņemot to parāda daļu, ko kreditors saņemtu sadales laikā pēc aktīvu pārvēršanas naudā.

Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantā regulētas prasības, kuras administrators vai kreditors var celt, lai panāktu kaitīgu parādnieka darbību atcelšanu, ja šo darbību kaitīgās sekas parādniekam ir bijušas zināmas. Ja rīcība izdarīta peļņas nolūkā, prezumē, ka pusei, ar kuru parādnieks ved sarunas, ir zināms par kaitējumu. Spēkā neesība neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labticīgi par atlīdzību pirms pieteikuma reģistrēšanas, ar kuru celta prasība par darījuma atcelšanu. Kamēr nav pierādīts pretējais, prezumē, ka trešai personai ir bijuši zināmi apstākļi, ja tā ir parādnieka laulātais, augšupējais, lejupējais, brālis vai māsa. Ja darbību veic pirms prasījuma rašanās, tā ir spēkā neesoša tikai tad, ja to parādnieks vai persona, ar kuru parādnieks vedis sarunas, veikusi ar mērķi kaitēt kreditoram.

Prasību, kurā lūdz atzīt par spēkā neesošām vai atcelt darbības vai darījumus attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, kā arī saistītās prasības par faktisko izpildi, lai palielinātu maksātnespējīgā parādnieka mantu, var celt administrators vai administratora bezdarbības gadījumā — jebkurš maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditors. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, tiesa pēc savas iniciatīvas nosaka administratoru par līdzprasītāju. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, nav pieļaujama otra prasība par to pašu prasījumu. Tomēr otrais kreditors var lūgt tiesu to atzīt par līdzprasītāju, pirms lietā notikusi pirmā sēde. Galīgais spriedums ir spēkā un izpildāms attiecībā pret parādnieku, administratoru un visiem kreditoriem.

Ja tiesa pasludinājusi darījumu par spēkā neesošu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, trešās personas sniegtos aktīvus atdod un, ja šie aktīvi nav iekļauti maksātnespējīgā parādnieka mantā vai pastāv naudas parāds, trešo personu procesā uzskata par kreditoru.

Prasība atcelt darījumu, kuru cēlis administrators galvenajā vai papildu maksātnespējas procesā, kurā komersantu par maksātnespējīgu atzinusi ārvalsts tiesa, vai papildu maksātnespējas procesā, kuru ierosinājusi Bulgārijas tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi, ir uzskatāma par celtu abos procesos.

Lapa atjaunināta: 18/02/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Čehija

Tiesiskais regulējums

Maksātnespējas procesus Čehijas Republikā galvenokārt regulē Likums Nr. 182/2006 par maksātnespēju un maksātnespējas procesiem (Zákon č. 182/2006 Sb., o úpadku a způsobech jeho řešení) (Maksātnespējas likums), ko papildina Likums Nr. 99/1963, Civilprocesa likum (Zákon č. 99/1963 Sb., občanský soudní řád).

Vēl viens būtisks instruments ir Likums Nr. 312/2006 par maksātnespējas administratoriem (Zákon č. 312/2006 Sb., o insolvenčních správcích), kas (kopā ar Maksātnespējas likumu) veido maksātnespējas administratoru profesijas tiesisko regulējumu.

Šo normatīvo aktu spēkā esošās redakcijas atrodamas Saite atveras jaunā logāšeit.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav uzņēmējdarbības vienības.

Maksātnespējas procesa veidi (bankrots, reorganizācija, parādu atvieglojumi) savstarpēji atšķiras ar to, kādām personām tie ir paredzēti. Bankrota pieteikumu var iesniegt pret visām personām, bet reorganizācija ir paredzēta tikai uzņēmumiem, savukārt parādu atvieglojumi —galvenokārt personām, kas nav uzņēmumi (kā aprakstīts tālāk).

Maksātnespējas procesu nevar ierosināt pret valsti, autonomām pašvaldībām, politiskām partijām un kustībām vēlēšanu laikā, kā arī pret atsevišķām citām personām, kas pēc būtības galvenokārt ir publiskas personas. Uz finanšu iestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem attiecas īpaši noteikumi.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja vai gaidāma maksātnespēja

Maksātnespējas process ir tiesisks process par parādnieka maksātnespēju vai gaidāmu maksātnespēju un veidiem, kā to risināt. Tādējādi galvenais priekšnosacījums ir tas, ka ir jābūt maksātnespējas vai gaidāmas maksātnespējas stāvoklim.

Parādnieks ir maksātnespējīgs, ja (šie ir kumulatīvi nosacījumi):

  • parādniekam ir vairāki kreditori;
  • parādniekam ir finansiālas saistības, kuru izpildes termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 30 dienām;
  • nespēj pildīt šīs saistības.

Jo īpaši parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, ja tas ir pārtraucis būtiskas parāda daļas maksāšanu vai nepilda šādas saistības ilgāk par trim mēnešiem pēc termiņa beigām, vai ja kādu no atbilstošajiem monetārajām prasījumiem pret parādnieku nevar apmierināt ar piespiedu izpildi vai apķīlāšanu.

Parādnieks, kas ir uzņēmējdarbības vienība (juridiska vai fiziska persona), ir maksātnespējīgs arī tad, ja tam ir pārmērīga parādu nasta. Parādniekam ir pārmērīga parādu nasta, ja tam ir vairāki kreditori un kopējais saistību apmērs pārsniedz parādnieka aktīvu vērtību.

Gaidāma maksātnespēja ir situācija, kurā, ņemot vērā visus apstākļus, var pamatoti pieņemt, ka parādnieks nevarēs pienācīgi un savlaicīgi izpildīt nozīmīgu daļu no savām finansiālajām saistībām.

Maksātnespējas procesu veidi

Čehijas tiesībās izdala trīs galvenos veidus, kā maksātnespējas procesā risina parādnieka maksātnespējas vai gaidāmas maksātnespējas jautājumu:

  • bankrots (konkurs);
  • reorganizācija (reorganizace);
  • parādu atvieglojumi (oddlužení).

Maksātnespējas likumā nav noteikts, kurš no dažādajiem maksātnespējas veidiem konkrētajam parādniekam ir jāpiemēro, bet gan ir atstāta izvēles iespēja. Papildus likvidācijas procesam (bankrotam) pastāv arī rehabilitācijas elements (reorganizācija un parādu atvieglojumi). Parādnieka maksātnespējas risināšanas atbilstošo veidu izvēlas, ņemot vērā vislabāko iespējamo iznākumu kreditoriem.

Bankrots ir vispārīgs veids, kā risināt maksātnespējas jautājumu; šajā gadījumā, pamatojoties uz bankrota rīkojumu, kreditoru veiktos prasījumus lielā mērā apmierina no līdzekļiem, kas iegūti aktīvu pārdošanas rezultātā. Neapmierinātie prasījumi vai to daļas netiek dzēsti, ja vien likums nenosaka citādi. Šo maksātnespējas metodi vienmēr piemēro gadījumos, kad nav iespējams izmantot reorganizāciju vai parādu atvieglojumus kā mērenāku pret parādnieku vērstu procesu vai kad procesa gaitā ir kļuvis skaidrs, ka šīs metodes turpināt nav iespējams.

Reorganizāciju var izmantot, lai risinātu tādu parādnieku maksātnespēju vai gaidāmo maksātnespēju, kuri ir uzņēmējdarbības vienības. Šī metode ietver uzņēmuma reorganizāciju. Parasti tiek sagaidīts, ka kreditoru prasījumi tiks apmierināti pakāpeniski, saglabājot parādnieka uzņēmuma darbību, saskaņā ar vadības atveseļošanai paredzētajiem pasākumiem atbilstoši reorganizācijas plānam, ko apstiprinājusi maksātnespējas tiesa. Kreditori uzrauga plāna izpildes gaitu.

Parādu atvieglojumi ir veids, kā risināt tādu parādnieku maksātnespēju vai gaidāmu maksātnespēju, kuri ir fiziskas personas (neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību vai ne) vai juridiskas personas, kas nav uzņēmējdarbības vienības. Piemērojot šo maksātnespējas metodi, vairāk ņem vērā sociālos apsvērumus nekā ekonomiskos aspektus. Tās mērķis ir dot parādniekiem “jaunu atskaites punktu” un motivēt tos aktīvi piedalīties savu parādu dzēšanā. Parasti parādniekiem ir jābūt spējīgiem pilnībā segt maksātnespējas administratora honorāru un viņa skaidras naudas izdevumus, vismaz tāda paša apmēra summu pārējiem kreditoriem, kā arī pilnībā segt likumīgus uzturēšanas prasījumus un tās personas nodevas, kura sagatavojusi pieteikumu par parādu atvieglojumiem. Dažām debitoru kategorijām (vecuma vai invaliditātes pensiju saņēmējiem, vai tiem, kas spēj apmierināt kreditoru prasījumus noteiktā procentuālā apmērā) var piešķirt parādu atvieglojumus īsākā laika posmā. Tiek pieņemts, ka nodrošināto kreditoru prasījumi tiks apmierināti no nodrošinājuma. Vienlaikus mērķis ir samazināt valsts budžeta tēriņus tādu personu rehabilitācijai, kuras nonākušas sociālās krīzes situācijā. Parādu atvieglojumus var īstenot, pārvēršot maksātnespējīgā parādnieka mantu naudas izteiksmē vai apvienojot atmaksas grafika izveidi ar maksātnespējīgā parādnieka mantas pārvēršanu naudas izteiksmē.

Kas var ierosināt maksātnespējas procesu?

Maksātnespējas procesu var ierosināt tikai tad, kad ir iesniegts pieteikums. Process tiek uzsākts dienā, kad maksātnespējas pieteikums nonāk tiesā, kurai ir atbilstošā jurisdikcija attiecīgajā lietā. Maksātnespējas pieteikumus var iesniegt gan parādnieki, gan kreditori, izņemot gaidāmas maksātnespējas gadījumus, kad tos var iesniegt tikai parādnieks.

Parādniekiem, kas ir uzņēmējdarbības vienības (fiziskas vai juridiskas personas), bez nepamatotas kavēšanās ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, tiklīdz tie uzzina vai, izrādot pienācīgu rūpību, tiem būtu jāuzzina par maksātnespēju.

Bankrota ierosināšana

Maksātnespējas tiesa izdod bankrota rīkojumu kā atsevišķu nolēmumu. Ārkārtas gadījumos šo nolēmumu var apvienot ar maksātnespējas lēmumu (ja parādnieks ir persona, kas nevar izmantot reorganizāciju vai parādu atvieglojumus). Bankrota pasludināšana stājas spēkā tad, kad bankrota rīkojums ir publicēts maksātnespējas reģistrā.

Reorganizācijas ierosināšana

Reorganizāciju ierosina ar maksātnespējas tiesas atļauju, ko izdod uz parādnieka vai reģistrēta kreditora pieteikuma pamata.

Reorganizācijas atļauju var piešķirt tad, ja (šie ir nekumulatīvi nosacījumi):

  • kopējais gada neto apgrozījums pēdējā pārskata periodā pirms maksātnespējas pieteikuma ir bijis vismaz CZK 50 000 000; vai
  • parādniekam ir vismaz 50 darbinieku; vai
  • vienlaikus ar maksātnespējas pieteikumu vai ne vēlāk kā dienā, kad ir pieņemts maksātnespējas pieteikums, tiesā iesniedz reorganizācijas plānu, ko atbalsta vismaz puse no nodrošinātajiem kreditoriem (aprēķināts atbilstoši prasījumu kopējai summai) un vismaz puse no nenodrošinātajiem kreditoriem (aprēķināts, pamatojoties uz prasījumu summu).

Reorganizācija nav pieļaujama, ja parādnieks ir likvidācijas procesā esoša juridiska persona, vērtspapīru tirgotājs vai vienība, kurai saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem ir tiesības tirgoties preču biržā.

Maksātnespējas tiesa atļauj veikt reorganizāciju, ja ir izpildīti attiecīgie tiesiskie nosacījumi. Nav paredzētas tiesības pārsūdzēt lēmumu.

Maksātnespējas tiesa noraida pieteikumu par reorganizācijas atļaujas saņemšanu, ja: a) ņemot vērā visus apsvērumus, var pamatoti pieņemt, ka pastāv negodīgs nolūks; b) pieteikumu atkārtoti ir iesniegusi persona, kura jau iepriekš ir iesniegusi pieteikumu par reorganizāciju, ko ir izskatījusi tiesa; vai c) pieteikumu ir iesniedzis kreditors, kurš nav apstiprināts kreditoru sapulcē. Šādus nolēmumus pārsūdzēt var tikai personas, kas iesniedza pieteikumu.

Parādu atvieglojumu uzsākšana

Pieteikumu par parādu atvieglojumiem iesniedz parādnieks, izmantojot noteiktu veidlapu, un attiecīgā gadījumā to iesniedz kopā ar maksātnespējas pieteikumu (ja maksātnespējas procesu nav ierosinājis kreditors). Pastāv ierobežojums, kas nosaka, ka parādu atvieglojumu pieteikumu parādnieka vietā iesniedz advokāts, notārs, tiesu izpildītājs, maksātnespējas administrators vai persona, kas pilnvarota darbam sabiedrības labā. Parādniekiem ir tiesības pašiem iesniegt pieteikumu, ja viņiem ir universitātes grāds tiesību zinātnē vai ekonomikā.

Pieteikumā par parādu atvieglojumiem un tā pielikumos jo īpaši jāietver dati par parādnieka līdzšinējiem un plānotiem ienākumiem, aktīvu saraksts un ar zvērestu apliecināts paziņojums, kurā norādīts, ka, sagatavojot maksātnespējas pieteikumu, viņš ir brīdināts par viņa pienākumiem maksātnespējas procesā, ka, dzēšot parādu, viņš pienācīgi segs kreditoru prasījumus, ka viņš pieliks visus centienus, ko no viņa pamatoti varētu sagaidīt, pilnīgai prasījumu apmierināšanai, ka viņš pildīs visus pienākumus atbilstoši Maksātnespējas likumam un lēmumam par parādu atvieglojumu apstiprināšanu, un ka viņš deklarēs visus savus ienākumus.

Maksātnespējas tiesa piešķir atļauju piemērot parādu atvieglojumus, ja ir izpildīti nosacījumi. Tā noraida parādu atvieglojuma pieteikumu, ja, ņemot vērā visus apstākļus, tā var pamatoti uzskatīt, ka pastāv negodīgs nodoms vai parādnieks nespēj veikt minimālo atmaksu. Minimālajai atmaksai pilnībā jāsedz maksātnespējas administratora atlīdzība un izdevumi, nenomaksātie un pastāvīgie uzturēšanas izdevumi, atlīdzība personai, kura sagatavo pieteikumu par parādu atvieglojumu, kā arī noteiktu summu, kas maksājama parastajiem nenodrošinātajiem kreditoriem. Maksātnespējas tiesa noraida pieteikumu par parādu atvieglojumiem arī tad, ja līdzšinējie procesa rezultāti liecina par to, ka parādnieka rīcība, pildot pienākumus maksātnespējas procesā, ir bijusi bezatbildīga vai nolaidīga. Tiesa noraida arī pieteikumus, ja parādniekam a) iepriekšējos desmit gados ir piešķirts parādu atvieglojums, b) iepriekšējos piecos gados parādu atvieglojums ir izbeigts negodprātīga nodoma dēļ vai c) pēdējos trīs mēnešos ir izbeigta tiesvedība, tam atsaucot pieteikumu. Pieteikumi netiek noraidīti iepriekš minēto iemeslu dēļ, ja parādnieks saistības ir uzņēmies pamatotu iemeslu dēļ vai ja pastāv ievērojama neatbilstība starp parāda summu un sniegtajiem pakalpojumiem. Pārsūdzēt pieteikuma atteikumu ir tiesības tikai parādniekam.

Kad ierosinātais maksātnespējas process stājas spēkā?

Ierosinātais maksātnespējas process stājas spēkā tad, kad maksātnespējas reģistrā ir publicēts paziņojums, ar ko pasludina maksātnespējas procesa ierosināšanu (sk. tālāk). Ierosināšanas sekas turpinās līdz maksātnespējas procesa beigām, ja vien tiesību akti attiecībā uz kādu no maksātnespējas veidiem neparedz citādi.

Pagaidu pasākumi pirms lēmuma par maksātnespēju pieņemšanas

Maksātnespējas tiesa ex officio var noteikt pagaidu pasākumus, pirms tā pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikumu, ja vien tiesību akti neparedz citādi. Personām, kuras pieprasa pagaidu pasākumus, ko maksātnespējas tiesa citādi varētu ierosināt pēc savas iniciatīvas, nav jāiesniedz nodrošinājums. Pieprasot noteikt pagaidu pasākumu, parādniekam nav jāiesniedz nodrošinājums.

Ar pagaidu pasākumiem maksātnespējas tiesa var cita starpā:

  • iecelt pagaidu pilnvarnieku;
  • ierobežot atsevišķas ar maksātnespējas procesa ierosināšanu saistītās sekas;
  • rīkojumu jebkuram no maksātnespējas pieteicējiem iesniegt nodrošinājumu, kas sedz atlīdzību par kaitējumu vai citiem zaudējumiem, kuri radušies parādniekam.

Maksātnespēju reģistrs

Informāciju par maksātnespējas procesiem publicē maksātnespējas reģistrā, ko pārvalda Tieslietu ministrija (Ministerstvo spravedlnosti). Reģistrs ir elektroniska valsts pārvaldes informācijas sistēma, ko var aplūkot vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://isir.justice.cz.

Maksātnespējas reģistrs ir izveidots galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu maksimālu publicitāti par maksātnespējas procesiem un varētu pārraudzīt to gaitu. Reģistrā publicē maksātnespējas tiesas lēmumus, kas pieņemti maksātnespējas procesos un saistītos strīdos, lietas materiālu pieteikumus un citu informāciju atbilstoši Maksātnespējas likumam vai maksātnespējas tiesas lēmumam.

Maksātnespējas reģistrs ir publiski pieejams (izņemot noteiktu informāciju), un ikvienam ir tiesības ar to iepazīties, kopēt to un veikt izrakstus no tā.

Papildus tam, ka maksātnespējas reģistrs kalpo kā informācijas avots, tas ir arī nozīmīgs rīks dokumentu piegādes procesā, proti, to izmanto, lai piegādātu vairumu tiesas nolēmumu un citu dokumentu. Maksātnespējas reģistrā par maksātnespējas procesu parasti paziņo divās stundās pēc pieteikuma iesniegšanas (tiesas darba laikā). Pēc tam visus tiesas nolēmumus un citus dokumentus publicē maksātnespējas reģistrā. Tas visiem dod iespēju aplūkot informāciju par Čehijas Republikā notiekošajiem maksātnespējas procesiem.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta

Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz parādnieks, maksātnespējīgā parādnieka manta ietver aktīvus, kas parādniekam pieder laikā, kad stājas spēkā ar maksātnespējas procesa ierosināšanu saistītās sekas, kā arī aktīvus, ko parādnieks iegūst maksātnespējas procesa gaitā.

Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz kreditors, maksātnespējīgā parādnieka manta ietver aktīvus, kas pieder parādniekam laikā, kad stājas spēkā maksātnespējas tiesas pagaidu pasākumi, ar ko ierobežo (pilnībā vai daļēji) parādnieka tiesības atsavināt aktīvus, kā arī aktīvus, kas parādniekam pieder laikā, kad stājas spēkā lēmumi par parādnieka maksātnespēju, un aktīvus, ko parādnieks ieguvis maksātnespējas gaitā pēc tam, kad šie lēmumi ir stājušies spēkā.

Ja parādnieks ir aktīvu līdzīpašnieks, parādniekam piederošā šādas mantas daļa ir ietverta maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šie aktīvi veido īpašuma daļu, pat ja tie ir daļa no parādnieka kopīgās laulāto mantas.

Citu personu aktīvi ietilpst mantā, ja to nosaka tiesību akti, īpaši gadījumos, ja tie veido atlīdzību, kas saņemta spēkā neesoša juridiskā akta rezultātā. Aktīvu realizācijas nolūkā šāds īpašums uzskatāms par parādnieka aktīvu daļu.

Ja vien tiesību aktos nav paredzēts citādi, maksātnespējīgā parādnieka manta galvenokārt ietver skaidru naudu, kustamo un nekustamo īpašumu, ražotnes un aprīkojumu, piešķīrumus, noguldījumu apliecības un citus noguldījumu veidus, akcijas, rēķinus, čekus vai citus vērtspapīrus, kapitāla daļas, parādnieka monetāros un nemonetāros prasījumus, tostarp iespējamus prasījumus un prasījumus, kam vēl nav iestājies izpildes termiņš, parādnieka algas, atalgojumu, darba prēmijas un ienākumus parādnieka ar darbu saistītā atalgojuma vietā, citas tiesības un aktīvus, kuru vērtību iespējams izteikt naudas izteiksmē. Tāpat maksātnespējīgā parādnieka manta ietver tādus objektus kā procentus, guvumus, darba augļus un labumus, kas attiecas uz minētajiem aktīviem.

Ja vien tiesību aktos nav paredzēts citādi, aktīvi, kas nav arestējami izpildes vai apķīlāšanas procesā, neietilpst mantā. Šo jautājumu reglamentē Likums Nr. 99/1963, Civilprocesa kodekss. Izpildi nevar piemērot parādniekiem piederošiem aktīviem, kas parādniekiem ir neatliekami nepieciešami, lai apmierinātu savas un ģimenes materiālās vajadzības vai veiktu darba uzdevumus, kā arī citiem priekšmetiem, kuru pārdošana būtu pretēji labiem tikumiem (contra bonos mores) (ikdienas apģērbs, ikdienas saimniecības preces, laulības gredzeni un tamlīdzīgi priekšmeti, medicīnas preces un citi priekšmeti, kas parādniekiem nepieciešami slimības vai fiziskas invaliditātes dēļ, skaidras naudas summa, kas ir divreiz lielāka par personīgo iztikas līmeni, un dzīvnieki, kas ir lolojumdzīvnieki). Tomēr no īpašuma nav izslēgta manta, ko izmanto parādnieka uzņēmējdarbībā. Ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi, manta neietver aktīvus, kurus saskaņā ar specifiskiem tiesību aktiem var atsavināt tikai īpaši paredzētā veidā (piem., mērķtiecīgs atbalsts un atmaksājama palīdzība, kas piešķirta no centrālās valdības vai pašvaldības budžeta vai valsts fonda).

Rīcība ar aktīviem, ko parādnieks ieguvis vai kas tam ir nodoti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas

Vispārīgi aktīvi, ko parādnieks ir ieguvis vai kas tam ir nodoti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā; šis nosacījums var būt atšķirīgs atkarībā no piemērotā maksātnespējas veida. Parādnieki var aktīvus atsavināt tikai tad, ja, šādi rīkojoties, tie ievēro ierobežojumus saistībā ar konkrēto maksātnespējas procesa posmu un attiecīgo maksātnespējas veidu.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas administratora uzdevums un statuss

Maksātnespējas administratora galvenais uzdevums ir pārvaldīt maksātnespējīgā parādnieka mantu un izskatīt saistītos un citus strīdus. Maksātnespējas administratora mērķis ir samērīgi, ātri, ekonomiski un pēc iespējas lielākā mērā apmierināt kreditoru prasījumus.

Maksātnespējas administratoriem ir pienākums rīkoties apzinīgi un ar vajadzīgo piesardzību. Tiem ir pienākums pielikt visus centienus, ko no tiem var pamatoti pieprasīt, lai pēc iespējas lielākā mērā apmierinātu kreditoru prasījumus. Tiem kreditoru kopējās intereses ir jāizvirza kā prioritāras, salīdzinot ar savām un citu interesēm.

Bankrota procesā maksātnespējas administrators saņem atļauju atsavināt mantu, izmantot tiesības un dzēst saistības, kas attiecas uz parādnieku ar mantu saistītās lietās. Konkrēti, maksātnespējas administrators izmanto maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo akciju turētāja tiesības, rīkojas kā darba devējs attiecībās ar parādnieka darbiniekiem, kā arī ir atbildīgs par parādnieka uzņēmuma, grāmatvedības un nodokļu saistību izpildi. Tāpat maksātnespējas administratoram ir pienākums mantu pārvērst naudas izteiksmē.

Reorganizācijas procesā maksātnespējas administrators galvenokārt uzrauga parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, darbības, turpina noskaidrot mantas sastāvu un veic tās inventarizāciju, risina saistītos strīdus, izveido un papildina kreditoru sarakstu, kā arī ziņo kreditoru komitejai. Tāpat maksātnespējas administratori var rīkoties parādnieka pilnsapulces vai dalībnieku sapulces statusā.

Parādu atvieglojumu procesos maksātnespējas administratori sadarbojas ar maksātnespējas tiesu un kreditoriem, pārraugot parādnieku un tā darbības, realizējot parādnieka aktīvus un piešķirot ikmēneša maksājumus kreditoriem saskaņā ar atmaksas grafiku.

Parādnieka statuss

Bankrota procesos parādnieki zaudē tiesības atsavināt savu mantu, izmantot citas tiesības un pildīt pienākumus, kas saistīti ar mantu. Šīs tiesības tiek nodotas maksātnespējas administratoram. Saskaņā ar likumu tiesiskas darbības, ko parādnieki veic šajās lietās pēc tam, kad tiesības rīkoties ar mantu ir nodotas maksātnespējas administratoram, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

Reorganizācijas procesā parādnieks ar ierobežojumiem saglabā mantas valdījuma tiesības. Parādnieks, kurš saglabā valdījuma tiesības, veic tiesiskās darbības, kas ir būtiski nozīmīgas attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas pārdošanu un pārvaldību, tikai ar kreditoru komitejas piekrišanu. Parādnieks, kurš pārkāpj šo pienākumu, ir atbildīgs par kaitējumu vai jebkādiem citiem zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kreditoriem vai trešajām personām; parādnieka pārvaldes struktūras locekļi ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par šādiem zaudējumiem vai citiem zaudējumiem. “Tiesiskas darbības, kas ir būtiski nozīmīgas” apzīmē darbības, kas būtiski maina mantas vērtību, kreditoru statusu vai kreditoru prasījumu segšanas līmeni. Maksātnespējas administratori var rīkoties parādnieka pilnsapulces vai dalībnieku sapulces statusā.

Parāda atvieglojumu procesā parādnieks ar ierobežojumiem saglabā mantas valdījuma tiesības. Parādnieku uzrauga maksātnespējas tiesa, maksātnespējas administrators un kreditori.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Kopumā ieskaitus reglamentē Civilkodekss. Parasti, ja pusēm ir vienāda veida prasījumi vienai pret otru, jebkura no tām var paziņot otrai pusei, ka tā dzēš prasījumu pret otru pusi. Ieskaitus var izmantot, tiklīdz pusei rodas tiesības pieprasīt prasījuma izpildi un nomaksāt savu parādu. Ieskaits savstarpēji atceļ abus prasījumus tādā apmērā, cik tie savstarpēji sakrīt; ja tie viens otru pilnībā nesedz, prasījums tiek segts līdzīgi kā izpildes gadījumā. Šādas sekas rodas tad, ja divi prasījumi kļūst piemēroti ieskaitam.

Maksātnespējas procesā parādnieka un kreditora savstarpējās prasības var dzēst pēc maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ja pirms lēmuma par maksātnespējas veidu pieņemšanas ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi (saskaņā ar Civilkodeksu), ja vien Maksātnespējas likumā nav noteikts citādi (piemēram, termiņa pagarināšana prasībām, kas izriet no dzīvojamā īpašuma īres).

Ieskaits maksātnespējas procesā nav pieņemams īpaši tad, ja:

  • kreditors nav kļuvis par reģistrētu kreditoru attiecībā uz uzticamiem prasījumiem; vai
  • kreditors ir ieguvis uzticamu prasījumu spēkā neesošas tiesiskās darbības rezultātā; vai
  • kreditors zināja par parādnieka maksātnespēju laikā, kad uzticamais prasījums tika iegūts; vai
  • kreditoram vēl ir jāsamaksā atbilstošais prasījums tādā apmērā, kādā tas pārsniedz kreditora uzticamo prasījumu; vai
  • maksātnespējas tiesas pagaidu pasākumos noteiktajos gadījumos.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Savstarpējās izpildes līgumi

Ja parādnieks bankrota pasludināšanas vai reorganizācijas vai parādu atvieglojumu atļaušanas laikā ir savstarpējās izpildes līguma puse, tostarp pirms līguma, kas parādniekam vai otrai pusei vēl ir pilnībā jāizpilda laikā, kad ir pasludināts bankrots vai ir atļauta reorganizācija vai parādu atvieglojumi, ir spēkā turpmākais:

- bankrota vai parādu atvieglojumu procesā maksātnespējas administratori līgumu var izpildīt parādnieka vietā un pieprasīt otras līguma puses izpildi, vai arī var noraidīt izpildi;

- reorganizācijas procesā parādniekam, kurš saglabā valdījuma tiesības, ir tādas pašas pilnvaras, bet ir jāsaņem kreditoru komitejas piekrišana.

Ja bankrota vai parādu atvieglojumu procesā maksātnespējas administrators nenorāda, ka līgums tiks izpildīts 30 dienās no bankrota rīkojuma vai parādu atvieglojumu atļaujas izdošanas dienas, tiek uzskatīts, ka izpilde ir noraidīta; līdz tam darījuma partneris nevar atkāpties no līguma, ja vien līguma noteikumi nepieļauj savādāk. Reorganizācijas procesā parādnieki, kuri saglabā valdījuma tiesības un nenorāda, ka atsakās izpildīt līgumu 30 dienās no reorganizācijas apstiprināšanas dienas, īsteno savstarpējās izpildes līgumu.

Otra puse, kam ir pienākums pirmajai veikt izpildi, vispirms var šādu izpildi aizturēt līdz brīdim, kad šāda savstarpējā izpilde tiek veikta vai nodrošināta, izņemot gadījumus, kad otra puse līgumu ir noslēgusi pēc lēmuma par maksātnespēju publicēšanas.

Ja maksātnespējas administrators vai parādnieks, kurš saglabā valdījuma tiesības, atsakās līgumu izpildīt, otra puse var pieprasīt atlīdzību par izrietošu kaitējumu, reģistrējot prasījumu 30 dienās no izpildes atteikuma dienas. Otras puses prasījumi, kas izriet no līguma turpināšanas pēc bankrota pasludināšanas, ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Otra puse nevar pieprasīt atlīdzināšanu par daļēju izpildi, kas veikta pirms lēmuma par maksātnespēju pieņemšanas, jo parādnieks izpildi nav veicis.

Fiksēti līgumi

Ja ir panākta vienošanās, ka rezultāts ar tirgus cenu ir piegādājams noteiktā laikā un noteiktā termiņā, un ja izpildes laiks vai termiņš beidzas pēc bankrota pasludināšanas, pienākuma izpildi pieprasīt nevar; var pieprasīt tikai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies parādnieka saistību neizpildes dēļ. “Kaitējums” ir starpība starp nolīgto cenu un samaksāto tirgus cenu bankrota pasludināšanas spēkā stāšanās dienā vietā, kas līgumā noteikta kā izpildes vieta. Otra puse var pieprasīt kompensāciju kā kreditors, reģistrējot prasījumu 30 dienās no bankrota pasludināšanas dienas.

Aizdevuma līgums

Ja parādnieks ir noslēdzis aizdevuma līgumu, pēc bankrota pasludināšanas maksātnespējas administrators var pieprasīt aizdevuma atgriešanu, pirms beidzas līgumā paredzētais aizdevuma termiņš.

Noma, apakšnoma

Attiecībā uz nomas un apakšnomas līgumiem pastāv detalizēti noteikumi. Cita starpā pēc bankrota pasludināšanas maksātnespējas administratoram ir tiesības izbeigt nomas un apakšnomas līgumus, ko noslēdzis parādnieks, likumā vai līgumā paredzētajā termiņā, pat ja tie ir noslēgti uz noteiktu laiku; uzteikšanas periods nevar būt garāks par trim mēnešiem; uzteikuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Tas neietekmē Civilkodeksa normas attiecībā to, kad un kādos apstākļos iznomātājs var nomu izbeigt.

Parādnieka līgumu projekti, kas otrai pusei vēl ir jāpieņem pēc tam, kad ir pasludināts bankrots

Kad bankrots ir pasludināts, parādnieka pieteikumi par līgumu slēgšanu, kas vēl nav pieņemti, un līgumu projekti, ko parādnieks ir pieņēmis, bet kas vēl ir jānoslēdz, tiek dzēsti, ja tie attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu. Līgumu projektus, ko parādnieks vēl nav pieņēmis, kad bankrots ir pasludināts, var pieņemt tikai maksātnespējas administrators.

Īpašumtiesību saglabāšana

Ja parādnieks ir pārdevis preci ar īpašuma tiesību paturēšanu un piegādājis to pircējam pirms bankrota pasludināšanas, pircējs var vai nu preci atgriezt, vai pieprasīt līguma darbības turpināšanu. Ja pirms bankrota procesa pasludināšanas parādnieks iegādājas un saņem preci ar īpašuma tiesību paturēšanu, pārdevējs nevar pieprasīt preces atgriešanu, ja maksātnespējas administrators pilda līguma noteikumus bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad pārdevējs to ir pieprasījis.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir šādas sekas:

  • prasījumus un citas ar mantu saistītas tiesības nevar izmantot, ceļot prasību, ja tos var izmantot ar reģistrāciju;
  • tiesības uz prasījumu apmierināšanu no nodrošinājuma, kas saistīts ar parādniekam piederošiem aktīviem vai aktīviem, kuri ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, var izmantot un iegūt no jauna tikai tad, ja ir izpildīti Maksātnespējas likumā paredzētie nosacījumi. Tas attiecas arī uz tiesisku vai ķīlas apgrūtinājumu, kas piemērots nekustamam īpašumam pēc maksātnespējas procesa sākšanas;
  • izpildi vai apķīlāšanu, kas ietekmē parādniekam piederošos aktīvus, kā arī citus mantā ietilpstošos aktīvus, var norīkot vai uzsākt, taču nevar īstenot. Savukārt prasījumiem pret mantu un līdzvērtīga statusa prasījumiem izpildi vai apķīlāšanu, kas ietekmē parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus, var īstenot, pamatojoties uz maksātnespējas tiesas nolēmumu un ievērojot nolēmumā izvirzītos ierobežojumus;
  • nav iespējams izmantot līgumā starp kreditoru un parādnieku nodibinātas tiesības, lai nolēmuma izpildē veiktu ieturējumus no algām vai citiem ienākumiem, kas uzskatāmi par algām vai ienākumiem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas lēmumi rada moratoriju tiesu un šķīrējtiesu procesiem attiecībā uz prasījumiem un citām tiesībām, kas ir saistīti ar mantu, kuru var izmantot, reģistrējot maksātnespējas procesā, vai kas uzskatāmi par reģistrētiem maksātnespējas procesā, vai attiecībā uz prasījumiem, kas maksātnespējas procesā nav apmierināti. Ja nav noteikts citādi, nav iespējams turpināt šo procesu, kamēr ir spēkā maksātnespējas lēmums.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Ar kreditoru piedalīšanos saistītie principi

Maksātnespējas process cita starpā balstās uz šādiem principiem, kas ietekmē kreditoru piedalīšanos:

  • maksātnespējas process ir jāveic tā, lai neviena no pusēm netaisnīgi neciestu un nebūtu prettiesiski labvēlīgākā stāvoklī un lai ātri, ekonomiski un pēc iespējas lielākā mērā tiktu apmierināti kreditoru prasījumi;
  • kreditoriem, kam saskaņā ar likumu ir būtībā tāds pats vai līdzīgs statuss, maksātnespējas procesā ir vienādas iespējas;
  • ja vien likumā nav paredzēts citādi, kreditora tiesības, kas ir labticīgi iegūtas pirms maksātnespējas procesa sākšanas, nevar ierobežot ar maksātnespējas tiesas nolēmumu vai maksātnespējas administratora īstenotā procesa rezultātā;
  • kreditoriem ir pienākums atturēties no darbībām, kuru mērķis ir apmierināt prasījumus ārpus maksātnespējas procesa, izņemot likumā atļautos gadījumos.

Kreditoru institūcijas

Kreditoru institūcijas ir šādas:

  • kreditoru sapulce;
  • kreditoru komisija (vai kreditoru pārstāvis).

Kreditoru sapulce ir atbildīga par kreditoru komitejas (vai kreditoru pārstāvja) dalībnieku un alternatīvo dalībnieku iecelšanu un izslēgšanu. Kreditoru sapulce var paturēt savā ziņā jebkādus jautājumus, kas ir kreditoru organizāciju kompetencē. Ja nav iecelta kreditoru komiteja vai kreditoru pārstāvis, šajā statusā rīkojas kreditoru sapulce, ja vien likumā nav paredzēts citādi.

Ja ir reģistrēti vairāk nekā 50 kreditori, kreditoru sapulcē ir jāizveido kreditoru komiteja. Ja tas nav obligāti, komitejas vietā var iecelt kreditoru pārstāvi.

Kreditoru komiteja izmanto kreditoru organizāciju pilnvaras, izņemot jautājumus, kuri ir ārpus kreditoru sapulces kompetences jomas vai kurus kreditoru sapulce ir paturējusi savā ziņā. Jo īpaši kreditoru komiteja uzrauga maksātnespējas administratora darbību un var iesniegt priekšlikumus maksātnespējas tiesā saistībā ar maksātnespējas procesu. Kreditoru komiteja aizstāv kreditoru kopējās intereses un, sadarbojoties ar maksātnespējas administratoru, palīdz sasniegt maksātnespējas procesa mērķi. Kreditoru komitejas normas ir piemērojamas mutatis mutandis kreditoru pārstāvjiem.

Kreditoru kategorija

Likumā izšķir nodrošinātos un nenodrošinātos kreditorus.

Nodrošināts kreditors ir kreditors, kura prasījumu nodrošina mantā ietilpstoši aktīvi apgrūtinājuma, saglabāšanas tiesību, īpašumtiesību maiņas ierobežojuma, tiesību fiduciāras nodošanas, prasījuma pierakstīšanas nodrošinājumam vai citu saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem paredzētu tiesību veidā.

Nodrošinātajiem kreditoriem ir iespēja būtiski ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu. Ja parādnieks ir uzņēmējdarbības vienība, ko var reorganizēt saskaņā ar Maksātnespējas aktu, rezolūcijas par maksātnespējas veidu (bankrots vai reorganizācija) pieņemšanai ir nepieciešams, lai par to nobalsotu vismaz puse nodrošināto (kā arī nenodrošināto) kreditoru, kuri piedalās kreditoru sapulcē, mērot pēc prasījumu apmēra, ja vien par rezolūciju nenobalso vismaz 90% no klātesošajiem kreditoriem, aprēķinot atbilstoši prasījumu apmēram. Nodrošināts kreditors var arī sniegt norādes personai, kurai ir valdījuma tiesības, par to, kā pārvaldīt nodrošinājumu, kas šo personu saista, ja šādas norādes ir vērstas uz labu pārvaldību. Maksātnespējas administratoram ir saistoši arī tie nodrošināto kreditoru norādījumi, kas attiecas uz nodrošinājuma pārvēršanu naudas izteiksmē. Maksātnespējas administratori šādas norādes var noraidīt, ja uzskata, ka nodrošinājuma priekšmetu naudas izteiksmē var pārvērst izdevīgāk, un šādā gadījumā viņi pieprasa maksātnespējas tiesai pārskatīt minētās norādes tās uzraudzības darbību ietvaros. Maksātnespējas procesā ietilpstošas preces, tiesību, prasījuma vai cita aktīva pārvēršana naudas izteiksmē dzēš nodrošinātā kreditora prasījuma nodrošinājumu, pat ja kreditors prasījumu nav reģistrējis.

Nodrošināto kreditoru prasījumus principā apmierina no to ienākumu pilnas summas, kas gūti no mantas pārvēršanas naudas izteiksmē, no kuras atskaitīts maksātnespējas administratora honorārs un pārvaldības un pārvēršanas naudas izteiksmē izmaksas, to darot jebkurā procesa brīdī un ņemot vērā nodrošinājuma rašanās laiku. Bankrota gadījumā neviena nodrošināto kreditoru prasījumu daļa nezaudē spēku, bet tiek apmierināta proporcionāli līdztekus nenodrošināto kreditoru prasījumiem.

Visi pārējie kreditori nav nodrošināti. To statuss maksātnespējas procesā ir vājāks, un paredzamais apmērs, kādā to prasījumi tiks apmierināti, saskaņā ar statistikas datiem parasti ir daudz mazāks.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespējas administratori maksātnespējas procesā var izmantot mantā ietilpstošos aktīvus. Maksātnespējas administrators saņem atļauju atsavināt mantu, izmantot tiesības un dzēst saistības, kas attiecas uz parādnieku ar mantu saistītās lietās. Konkrēti, maksātnespējas administrators izmanto maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo akciju turētāja tiesības, pieņem lēmumus par uzņēmējdarbības noslēpumiem un citām konfidencialitātes jomām, rīkojas kā darba devējs attiecībās ar parādnieka darbiniekiem, kā arī ir atbildīgs par parādnieka uzņēmuma, grāmatvedības un nodokļu saistību izpildi. Tāpat maksātnespējas administratoram ir pienākums mantu pārvērst naudas izteiksmē.

Reorganizācijas un parādu atvieglojumu procesā parādnieks saglabā šīs tiesības, taču uz tām attiecas būtiski ierobežojumi.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Prasījumus pret mantu un līdzvērtīgus prasījumus var pilnībā segt jebkurā laikā pēc maksātnespējas lēmuma pieņemšanas.

Tiek izšķirts turpmākais:

  • pret mantu, kas rodas pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas vai moratorija pasludināšanas (it īpaši skaidras naudas izdevumu atlīdzināšana un pagaidu pilnvarotās personas, parādnieka likvidatora un kreditoru komitejas dalībnieku honorārs un no kredīta finansējuma izrietoši kreditoru prasījumi);
  • prasījumi pret mantu, kas izriet pēc maksātnespējas lēmuma pieņemšanas (it īpaši maksātnespējas administratora skaidras naudas izdevumi un honorārs, nodokļi, nodevas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts nodarbinātības politikas iemaksas un valsts veselības apdrošināšanas iemaksas);
  • prasījumi, kas ir līdzvērtīgi prasījumiem pret mantu (it īpaši parādnieka darbinieku darba tiesību prasījumi un kreditoru prasījumi par likumā paredzēto apkopi).

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumu iesniegšana

Kreditori iesniedz prasījumus maksātnespējas tiesā, izmantojot īpaši paredzētu veidlapu, un to var darīt no maksātnespējas procesa ierosināšanas brīža līdz maksātnespējas lēmumā norādītā termiņa beigām, kas ir vienāds visiem tiesvedības veidiem, proti, divi mēneši. Pēc termiņa iesniegtos prasījumus maksātnespējas tiesa neņem vērā, un maksātnespējas procesā tie netiek apmierināti. Iesniedz arī prasījumus, kas jau ir ierosināti tiesā, un izpildāmus prasījumus, tostarp prasījumus, kas tiek atgūti izpildes vai apķīlāšanas kārtībā. Kreditors, kas iesniedz pieprasījumu vai kas uzskatāms kā reģistrētais kreditors, var atsaukt prasījumu jebkurā maksātnespējas procesa brīdī.

Pieteikumā, ar ko ierosina prasījumu, ir jāpaskaidro, kā prasījums radās un kāds ir tā apmērs. Prasījums vienmēr ir jāizsaka naudas izteiksmē, pat ja tas nav monetārs aktīvs. Pieteikumam jāpievieno visi dokumenti, uz kuriem dota atsauce prasījuma pieteikumā. Prasījuma izpildāmība ir jāpierāda ar publisku aktu.

Noilguma termiņa vai termiņa, kad beidzas tiesības, nolūkā pieteikumam, ar ko iesniedz prasījumu, ir tādas pašas sekas kā prasībai vai citai tiesību izmantošanai tiesā; šis periods sākas dienā, kad pieteikums tiek iesniegts maksātnespējas tiesā.

Kreditors atbild par prasījuma pieteikumā norādītās informācijas pareizību. Pēc maksātnespējas administratora ieteikuma maksātnespējas tiesa var piemērot sodu, ja reālais prasījuma apmērs ir pārspīlēts (par vairāk nekā 100%), izdodot rīkojumu iemaksāt tādu summu mantā, kas noteikta, ņemot vērā visus apstākļus saistībā ar prasījuma iesniegšanu un prasījuma izskatīšanu, līdz apmēram, par kuru iesniegtā prasījuma summa pārsniedz faktiski noskaidroto vērtību.

Kreditora tiesības uz prasījuma apmierināšanu no nodrošinājuma netiek ņemtas vērā, ja tas ir iesniegts nepareizā kārtībā vai ja izskatīšanas laikā konstatē, ka apmērs, kādā tas ir bijis nodrošināts, ir pārspīlēts par vairāk nekā 100 %. Šādā gadījumā maksātnespējas tiesa kreditoram var piemērot sodu, norīkojot samaksāt (naudas) summu par labu nodrošinātiem kreditoriem, kuri ir iesnieguši prasījumus ar nodrošinājumu, kas attiecas uz tiem pašiem aktīviem. Maksātnespējas tiesa nosaka šāda maksājuma summu attiecībā uz visiem apstākļiem, kuros tiesības uz pieprasījuma apmierināšanu no nodrošinājuma tika izmantotas un pārskatītas, līdz tādam apmēram, par kādu pieteikumā norādītā nodrošinājuma vērtība pārsniedza noskaidroto nodrošinājuma vērtību.

Reģistrēto prasījumu pārbaude

Iesniegtos prasījumus vispirms izskata maksātnespējas administrators, kurš galvenokārt veic to kontrolpārbaudi, salīdzinot ar pavaddokumentiem un parādnieka pārskatiem vai reģistriem, kas izveidoti saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem. Tad maksātnespējas administrators aicina parādnieku komentēt prasījumus. Attiecīgajos gadījumos maksātnespējas administrators veic nepieciešamo prasījumu pārbaudi, sadarbojoties ar varas iestādēm, kurām šādi sadarboties ir pienākums.

Ja iesniegtais prasījums ir kļūdains vai nepilnīgs, maksātnespējas administrators aicina kreditoru to labot vai pabeigt 15 dienās (var noteikt garāku termiņu), kā arī informē par to, kā tas būtu jādara. Prasījumus, kas nav savlaicīgi atbilstoši papildināti vai laboti, maksātnespējas administrators iesniedz maksātnespējas tiesā, lai tiktu pieņemts lēmums par pieteikumu neņemšanu vērā. Kreditors ir atbilstoši jāinformē.

Maksātnespējas administrators sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu. Nodrošinātos kreditorus uzskaita atsevišķi. Ja maksātnespējas administrators prasījumus noraida, tas ir nepārprotami jānorāda. Par visiem kreditoriem ir jānorāda informācija, kas nepieciešama, lai tos identificētu un novērtētu to, kā prasījums radās, kā arī prasījuma summa un to secība. Turklāt nodrošinātiem kreditoriem ir jānorāda nodrošinājuma pamatojums un veids.

Maksātnespējas tiesa pirms pārbaudes sēdes publicē iesniegto prasījumu sarakstu maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas tiesa maksātnespējas reģistrā nekavējoties publicē arī informāciju par jebkādām izmaiņām iesniegto prasījumu sarakstā.

Tad iesniegtos prasījumus pārbauda maksātnespējas tiesas sasauktā pārbaudes sēdē. Sēdes laiku un vietu maksātnespējas tiesa nosaka savā maksātnespējas lēmumā. Kreditori iesniedzamā prasījuma apmēru var mainīt līdz pārbaudes sēdes beigām, ja vien prasījums nav nodrošināts. Taču kreditori nevar mainīt iemeslu, kāpēc reģistrētais prasījums ir radies, vai arī tā novērtējumu.

Prasījumu noliegšana

Visu iesniegto prasījumu patiesumu, apmēru un novērtējumu var noliegt: a) maksātnespējas administrators; b) parādnieks vai c) reģistrēts kreditors.

Kreditora prasījuma noliegumā, ko noliedz cits reģistrēts kreditors, ir jābūt tādām pašām ziņām kā prasībai saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, un tajā ir nepārprotami jānorāda, vai tiek noliegts prasījuma patiesums, apmērs vai novērtējums. Noliegumu iesniedz, izmantojot noteiktu veidlapu.

Maksājuma likumā ir paredzēti šādi nolieguma veidi:

  • prasījuma patiesuma noliegums — tiek apgalvots, ka prasījums nebija radies vai ka tas ir pilnībā dzēsts vai uz to attiecas noilgums;
  • prasījuma summas noliegums — tiek apgalvots, ka patērētāja saistību apmērs ir mazāks par reģistrēto summu (personai, kas noliedz prasījuma summu, ir jānorāda arī prasījuma summas faktiskais apmērs);
  • prasījuma novērtējuma noliegums — tiek apgalvots, ka prasījumam ir zemāks novērtējums, nekā norādīts iesniegtajā prasījumā, vai ir noliegtas tiesības uz prasījuma apmierināšanu no nodrošinājuma (personai, kas noliedz prasījuma novērtējumu, ir jānorāda arī novērtējums, saskaņā ar kuru prasījums būtu jāapmierina).

Ja reģistrēts kreditors noliedz cita reģistrēta kreditora prasījumu, šie kreditori kļūst par papildu strīda pusēm. Maksātnespējas administratoriem, kas vēlas palīdzēt tāda papildu strīda pusei, kurā tie nepiedalās, ir tiesības iejaukties.

Lēmumus par noliegto pieprasījumu patiesumu, summu un novērtējumu pieņem maksātnespējas tiesa.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespējīgā parādnieka mantu bankrota procesā pārvērš naudas izteiksmē. Tas nozīmē, ka visus mantai piederošos aktīvus pārvērš skaidrā naudā, lai proporcionāli apmierinātu kreditoru prasījumus. Mantu naudas izteiksmē pārvērš maksātnespējas administrators. To var darīt tikai pēc tam, kad bankrota rīkojums kļūst galīgs un ir notikusi pirmā kreditoru sapulce. Izņēmums ir aktīvi, kam ir nenovēršams bojāejas vai sabojāšanās risks; izņēmumu, pamatojoties uz citiem apsvērumiem, var atļaut arī maksātnespējas tiesa. Mantas pārvēršana naudas izteiksmē dzēš visas izpildes vai apķīlāšanas rīkojuma sekas un citas nepilnības, kas saistītas ar aktīvu realizāciju, ja vien likumā nav paredzēts citādi.

Maksātnespējīgā parādnieka mantu naudas izteiksmē var pārvērst:

  • publiskā izsolē;
  • Pārdodot kustamo un nekustamo mantu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa izpildes noteikumiem;
  • pārdodot aktīvus bez izsoles.
  • tiesu izpildītāja vadītā izsolē.

Ja no mantas pārvēršanas naudas izteiksmē gūtie ienākumi nav pietiekami visu prasījumu apmierināšanai, vispirms sedz maksātnespējas administratora honorārus un skaidras naudas izdevumus, pēc tam — kreditoru prasījumus, kas rodas moratorijā, kreditoru prasījumus no kredīta finansēšanas, tad (proporcionālās) izmaksas, kas saistītas ar mantas uzturēšanu un pārvaldību, parādnieka darbinieku no darba tiesiskajām attiecībām izrietošos prasījumus un kreditoru prasījumus uzturēšanai un visbeidzot kompensācijām par veselībai nodarītu kaitējumu. Pārējos prasījumus apmierina proporcionāli.

Pēc tam, kad lēmums par noslēguma pārskata apstiprināšanu kļūst galīgs, maksātnespējas administrators maksātnespējas tiesā iesniedz rīkojuma projektu par mantas sadali, norādot, cik būtu jāizmaksā par katru prasījumu pārskatītajā reģistrēto prasījumu sarakstā. Pamatojoties uz to, maksātnespējas tiesa izdod rīkojumu par mantas sadali, kurā tā nosaka kreditoriem izmaksājamās summas. Visu sadales sarakstā iekļauto kreditoru prasījumus apmierina proporcionāli pārbaudītajai viņu prasījumu summai. Pirms sadales apmierina līdz šim nesamaksātus prasījumus, kurus var samaksāt jebkurā bankrota procesa brīdī, un konkrēti:

  • prasījumus pret mantu — skaidras naudas izdevumus un maksātnespējas administratora honorārus, ar parādnieka mantas uzturēšanu un administrēšanu saistītas izmaksas, nodokļus, nodevas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts nodarbinātības politikas iemaksas, valsts veselības apdrošināšanas iemaksas utt.;
  • līdzvērtīgus prasījumus — parādnieka darbinieku darba tiesību prasījumus, kreditoru prasījumus attiecībā uz veselībai nodarīta kaitējuma kompensāciju, valsts prasījumus utt.;
  • nodrošinātus prasījumus.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrota procesa pabeigšana

Kad manta ir pārvērsta naudas izteiksmē, maksātnespējas administrators iesniedz maksātnespējas tiesā noslēguma pārskatu. Noslēguma pārskatā ir jāapraksta maksātnespējas administratora darbību vispārējās iezīmes un jāietver kvantitatīvs novērtējums par šādu darbību finanšu rezultātiem. Pārskatā jānorāda starp kreditoriem sadalāmā summa un jāuzskaita kreditori, norādot, kāda daļa no kopējās summas tiem pienākas. Līdz ar noslēguma pārskatu maksātnespējas administrators maksātnespējas tiesā iesniedz paziņojumu par honorāru un izmaksām.

Maksātnespējas tiesa pārskata maksātnespējas administratora noslēguma pārskatu un rēķinu, un maksātnespējas administrators pēc sēdes izlabo tajos esošās kļūdas un nepilnības. Maksātnespējas tiesa nodod maksātnespējas administratora pārskatīto noslēguma pārskatu pusēm, publicējot to publiska paziņojuma formā. Pēc tam, kad lēmums par noslēguma pārskata apstiprināšanu kļūst galīgs, maksātnespējas administrators maksātnespējas tiesā iesniedz rīkojuma projektu par mantas sadali, norādot, cik būtu jāizmaksā par katru prasījumu pārskatītajā reģistrēto prasījumu sarakstā. Tad maksātnespējas tiesa izdod rīkojumu par mantas sadali, kurā tā nosaka kreditoriem izmaksājamās summas. Visu sadales sarakstā iekļauto kreditoru prasījumus apmierina proporcionāli pārbaudītajai viņu prasījumu summai. Maksātnespējas tiesa sadales rīkojumā nosaka maksātnespējas administratoram izpildes termiņu, kas nevar būt garāks par diviem mēnešiem no dienas, kad sadales rīkojums stājas spēkā.

Bankrota process beidzas tad, kad maksātnespējas administrators iesniedz pārskatu par sadales rīkojuma izpildi un maksātnespējas tiesa pieņem lēmumu par procesa izbeigšanu. Tiesa nolemj slēgt maksātnespējas procesu arī atsevišķās citās likumā paredzētās situācijās, piemēram, ja ir konstatēts, ka parādnieka aktīvi nepārprotami ir nepietiekami, lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Kad lēmums par bankrota procesa izbeigšanu kļūst galīgs, maksātnespējas process ir pabeigts.

Reorganizācijas pabeigšana

Reorganizācija beidzas ar maksātnespējas tiesas lēmumu, kurā tā atzīst reorganizācijas plāna vai būtisku tā daļu izpildi. Tiesības pārsūdzēt šo lēmumu nav paredzētas.

Reorganizāciju var izbeigt arī ar maksātnespējas tiesas lēmumu pārvērst reorganizāciju par bankrota procesu, kas notiek likumā paredzētajos gadījumos, it īpaši tad, ja rodas problēmas, apstiprinot un izpildot reorganizācijas plānu. Maksātnespējas tiesa nevar pieņemt lēmumu par reorganizācijas pārvēršanu bankrota procesā, ja ir izpildīti būtiski reorganizācijas plāna aspekti. Apelācijas sūdzību pret tiesas lēmumu pārvērst reorganizāciju par bankrota procesu var iesniegt parādnieks, reorganizācijas pieteicējs, maksātnespējas administrators vai kreditoru komiteja. Kad maksātnespējas tiesa nolemj pārvērst reorganizāciju par bankrota procesu, rodas ar bankrota pasludināšanu saistītās sekas, ja vien maksātnespējas tiesa savā lēmumā nenosaka citus šādas pārvēršanas nosacījumus.

Parādu atvieglojumu procesa pabeigšana

Parādu atvieglojumus izbeidz ar maksātnespējas tiesas lēmumu, kurā ir atzīta parādu atvieglojumu īstenošana vai gluži pretēji – tās neīstenošana. Minēto lēmumu var pārsūdzēt parādnieks, maksātnespējas administrators vai kreditors. Ja maksātnespējas tiesas pieņem lēmumu, ar ko atzīst parādu atvieglojumu īstenošanu, un parādnieks pienācīgi un savlaicīgi izpilda visus pienākumus saskaņā ar apstiprinātu parādu atvieglojumu metodi, maksātnespējas tiesa pievieno šim lēmumam rīkojumu par parādnieka atbrīvošanu no to prasījumu samaksas, kas ietverti parādu atvieglojumu procesā – tādā apmērā, kādā tie vēl nav izpildīti. Šāds rīkojums neattiecas uz prasījumiem, kas rodas pēc maksātnespējas lēmuma.

Parādu atvieglojumus var izbeigt arī tiesa, atceļot apstiprinātos parāda atvieglojumus. Pēc tam tā arī nolems vai nu virzīt parādnieka maksātnespēju, izmantojot bankrota procedūras, vai arī pārtraukt maksātnespējas procesu, ja parādnieks ir pilnīgi maksātnespējīgs. Apstiprinātās parādu atvieglojumu procedūras var atcelt likumā noteiktajos gadījumos, jo īpaši, ja parādnieks nepilda parādu atvieglojumu nosacījumus.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Bankrota procesā par fiziskas personas aktīviem (jebkurā laikā pēc bankrota procesa pabeigšanas) vai juridiskas personas aktīviem (līdz tās likvidācijai, izslēdzot no valsts reģistra) pēc procesa pabeigšanas var izdot apķīlāšanas vai izpildes rīkojumu attiecībā uz prasījumu, kas ir noteikts un ko parādnieks nenoliedz, un kas nav apmierināts bankrota procesa gaitā. Kad ir iesniegts pieteikums par izpildi, ir jāiesniedz tikai apstiprinājuma lapa un pārskats par attiecīgā prasījuma apstiprinājumu bankrota procesā. Ja pēc bankrota procesa pabeigšanas ir pagājuši desmit gadi, šīm tiesībām iestājas noilgums, un noilguma termiņa atskaite sākas dienā, kad stājas spēkā rīkojums par procesa pabeigšanu.

Reorganizācijas gadījumos pēc tam, kad reorganizācijas plāns stājas spēkā, pret parādnieku var norīkot un īstenot izpildi vai apķīlāšanu, lai atgūtu reorganizācijas plānā norādītu prasījumu. Taču, ja prasījums ir noliegts, izpilde un apķīlāšana ir iespējama tikai tad, ja maksātnespējas tiesas lēmumā ir noteikts, ka prasījums ir kļuvis galīgs; šis lēmums ir jāpievieno pieteikumam.

Parādu atvieglojumu gadījumā pēc parādu atvieglojuma procesa beigām un atbrīvošanas no pārējo prasījumu samaksas vairs nav iespējams pieprasīt, lai kreditoru atlikušie prasījumi tiktu apmierināti ar izpildi vai apķīlāšanu. Nav būtiski, vai kreditoru prasības parādu atvieglojumu procesā ir daļēji apmierinātas un vai tie maksātnespējas procesā vispār ir reģistrējuši savu prasījumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Izmaksas — īpaši maksātnespējas administratora honorārs un skaidras naudas izdevumus — ir jāsedz no mantas, t. i., tos sedz parādnieks.

Tā kā maksātnespējīgā parādnieka manta ne vienmēr ir pietiekami liela, lai segtu izmaksas, maksātnespējas tiesa pirms lemšanas par maksātnespējas pieteikumu var iepriekš samaksāt maksātnespējas procesa izmaksas līdz noteiktam termiņam, ja tas ir nepieciešams, lai segtu procesa izmaksas, un ja nepieciešamos resursus nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. Tas ir spēkā pat tad, ja ir nepārprotami skaidrs, ka parādniekam nav aktīvu. Likumā ir noteikts maksimālais šādu iepriekšējo maksājumu apmērs. Ja ir iesaistīti vairāki maksātnespējas administratori, viņiem ir jāmaksā solidāri.

Ja no mantas izmaksas nav iespējams segt, atlikušo summu sedz no iepriekšējā maksājuma par maksātnespējas procesa izmaksām, t. i., to sedz pieteikuma iesniedzējs.

Ja minētās izmaksas nevar segt arī ar iepriekšējo maksājumu, tās sedz valsts – par summu, kas nepasniedz CZK 50 000 maksātnespējas administratora honorāram un CZK 50 000 maksātnespējas administratora skaidras naudas izdevumu segšanai.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Parādnieka tiesiskas darbības ar mērķi samazināt iespējas, ka kreditoru prasījumi tiks apmierināti, vai dot priekšroku konkrētiem kreditoriem nav izpildāmas. Jebkādu neizpildi no parādnieka puses šajā sakarā arī uzskata par tiesisku darbību. Izšķir trīs šādu neizpildāmu darbību kategorijas: a) tiesiskas darbības bez pienācīgas atlīdzības; b) preferenciālas tiesiskas darbības, kuru rezultātā rodas situācija, kad viens kreditors saņem lielāku prasījuma apmierinājumu, nekā tas citādi būtu saņēmis bankrota procesā, tādējādi kaitējot citiem kreditoriem; c) tiesiskas darbības, ar kurām parādnieks tīšuprāt samazina kreditora apmierinājuma apmēru, ja šāds nodoms bija zināms otrai pusei vai ja, ņemot vērā visus apstākļus, otrai pusei par to bija jāzina.

Ja vien Maksātnespējas likumā nav noteikts savādāk, parādnieka tiesisko darbību, tai skaitā to, kuras Maksātnespējas likumā minētas kā neizpildāmas un kuras parādnieks ir izpildījis pēc tam, kad stājās spēkā no maksātnespējas procesa sākšanas izrietošās sekas, neizpildāmību nosaka ar maksātnespējas tiesas nolēmumu prasībā, ko ierosina maksātnespējas administrators, iebilstot pret parādnieka tiesiskajām darbībām (prasība par darījuma atcelšanu). Maksātnespējas administrators var ierosināt prasību atcelt darījumu viena gada laikā no dienas, kad stājas spēkā maksātnespējas lēmums. Ja šajā laikposmā prasība nav ierosināta, tiesības atcelt darījumu zaudē spēku. Parādnieka atlīdzība no neizpildāmām tiesiskām darbībām veido mantas daļu, tiklīdz nolēmums, ar ko atzīst prasību atcelt darījumu, kļūst galīgs.

Tiesiskas darbības neizpildāmība neietekmē tās piemērojamību. Taču maksātnespējas procesā parādnieka atlīdzība no neizpildāmām tiesiskām darbībām veido daļu no mantas. Ja parādnieka sākotnējo atlīdzību no neizpildāmām tiesiskām darbībām nevar pievienot mantai, ir jānodrošina līdzvērtīga kompensācija.

Maksātnespējas tiesai nav saistošs maksātnespējas procesa gaitā pieņemts citas tiesas lēmums vai citas iestādes konstatējums, ka tiesiska darbība, kas attiecas uz parādnieka aktīviem vai saistībām, nav spēkā, vai arī konstatējums, kurš radies jebkādā citā veidā. Maksātnespējas procesa gaitā tikai maksātnespējas tiesa pārbauda šādas tiesiskas darbības spēkā neesamību. Ja pēc tam galīgajā nolēmumā tiek atzīts, ka tiesiskā darbība, kas saistīta ar parādnieka aktīviem vai saistībām, nav spēkā, tad atlīdzības veidā gūtais ekonomiskais labums ir jāiekļauj atpakaļ mantā.

Ja tiesiskā darbība, kas saistīta ar parādnieka aktīviem vai saistībām, tiek atzīta par spēkā neesošu ar tiesas nolēmumu, kas kļuvis galīgs pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, tiesiskā darbība, uz ko attiecas nolēmums, arī maksātnespējas procesā tiek uzskatīta par spēkā neesošu.

Īpaši noteikumi attiecībā uz noteiktām prasījumu kategorijām

Īpašus noteikumus piemēro šādām prasījumu kategorijām:

  • tādi prasījumi pret mantu, kas izriet no maksātnespējas procesa ierosināšanas vai pēc moratorija pasludināšanas;
  • tādi prasījumi pret mantu, kas izriet no maksātnespējas lēmuma;
  • prasījumi, kas ir līdzvērtīgi prasījumiem pret mantu;
  • subordinēti prasījumi;
  • parādnieka akcionāru vai dalībnieku prasījumi, kas izriet no dalības uzņēmumā vai kooperatīvā;
  • prasījumi, kas maksātnespējas procesos ir pilnībā izslēgti no apmierināšanas.
Lapa atjaunināta: 22/05/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Vācija

Ievads

Tiesību normas, ar kurām regulē maksātnespēju un maksātnespējas procesu, Vācijā ir nostiprinātas Maksātnespējas kodeksā (InsolvenzordnungInsO), kas stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Maksātnespējas kodekss atšķiras no citiem procesuālajiem noteikumiem, jo tajā ir ietvertas ne tikai procesuālās, bet arī materiālās tiesību normas. Piemēram, normas, kas nosaka maksātnespējas procesa ierosināšanas sekas, ir materiālās normas (InsO 80.–147. pants).

Maksātnespējas kodeksa galvenais mērķis ir parādnieka kreditoru prasījumu kolektīva apmierināšana, vai nu pārdodot parādnieka aktīvus un sadalot no pārdošanas gūtos ienākumus, vai arī panākot alternatīvu vienošanos, kas izklāstīta maksātnespējas plānā, īpaši ar mērķi saglabāt uzņēmuma darbību (InsO 1. panta pirmais teikums). “Kolektīvā prasījumu apmierināšana” (gemeinschaftliche Befriedigung) nozīmē to, ka kreditoru prasības principā tiks apmierinātas proporcionāli viņu prasījumiem. Turklāt maksātnespējas process ir paredzēts tam, lai sniegtu godprātīgiem parādniekiem iespēju atbrīvoties no atlikušajiem parādiem (InsO 1. panta otrais teikums).

Papildus principam par vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem Vācijas maksātnespējas procesā noteicošs ir kreditoru autonomijas princips (Gläubigerautonomie). Kreditoriem ir nodrošinātas plašas pilnvaras veidot procesu, īpaši attiecībā uz to, kā tiek realizēti parādnieka aktīvi. Kreditori lemj arī par konkrēto maksātnespējas procesa veidu, jo papildus standarta procesam kodeksā ir paredzēta iespēja nodrošinātiem un parastiem kreditoriem izmantot autonomijas tiesības un sagatavot no Maksātnespējas kodeksa normām atšķirīgu maksātnespējas plānu, lai veiktu maksātnespējīgā parādnieka mantas pārdošanu, sadali atbilstošajām personām, noteiktu maksātnespējas procesa gaitu un parādnieka atbildību pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Maksātnespējas plāns ir īpaši svarīgs uzņēmuma reorganizācijas gadījumā, lai gan tas var nodrošināt arī uzņēmuma likvidācijas satvaru.

Vācijas tiesību akti par maksātnespējas procesu paredz arī vienotības principa ievērošanu. Tas nozīmē, ka Reorganizācijas un likvidācijas likumā (Gesetz für Sanierung und Liquidation) nav paredzēti atsevišķi procesa veidi. Gan likvidāciju, gan reorganizāciju var veikt vai nu standarta procesā, vai maksātnespējas plāna procesā.

Ja tiek veikta uzņēmuma reorganizācija, uzmanība jāpievērš arī Likumam par uzņēmumu stabilizācijas un pārstrukturēšanas regulējumu (Gesetz über den Stabilisierungs- und Restrukturierungsrahmen für Unternehmen, pazīstams arī kā Unternehmensstabilisierungs- und -restrukturierungsgesetz jeb StaRUG), kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. StaRUG piedāvā virkni instrumentu, kas paredzēti, lai ļautu grūtībās nonākušam uzņēmumam, kurš vēl nav maksātnespējīgs vai kura parādsaistības nav pārmērīgas, tikt reorganizētam, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānu, ko akceptējusi lielākā daļa kreditoru, neizmantojot InsO paredzēto maksātnespējas procesu. Kopš 2022. gada 17. jūlija StaRUG paredzēto procedūru pēc pieteikuma saņemšanas ir iespējams īstenot publiski, proti, informācija par tiesas iecelšanas un tiesas nolēmumu kārtību, vietu un laiku tiek publicēta restrukturizācijas portālā saskaņā ar StaRUG 84., 85. un 86. pantu. Tādējādi tā atbilst arī maksātnespējas procesa nosacījumiem 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (“ES Maksātnespējas regula”) 1. panta 1. punkta nozīmē.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt attiecībā uz jebkurai juridiskai vai fiziskai personai piederošiem aktīviem, pat ja šāda persona neveic komercdarbību vai profesionālu darbību kā pašnodarbināta persona. (Fiziskas personas, kas neveic šādu darbību, sauc par “patērētājiem”). Maksātnespējas procesu var ierosināt arī attiecībā uz aktīviem, kuri pieder sabiedrībai, kas nav tiesību subjekts (piemēram, pilnsabiedrībai (offene Handelsgesellschaft) vai komandītsabiedrībai (Kommanditgesellschaft)), vai atsevišķiem līdzekļiem, piemēram, attiecībā uz mirušas personas mantu. Juridiskām personām, uz kurām attiecas publiskās tiesības, ir piemērojama InsO 12. pantā noteiktā īpašā norma, kas paredz, ka maksātnespējas procesu nedrīkst ierosināt attiecībā uz aktīviem, kuri pieder federālajai valdībai vai federālajai zemei (InsO 12. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt tikai ar pieteikumu, nevis automātiski jebkura valsts iestāde. Pieteikumu var iesniegt parādnieks vai kreditors. Lai pasargātu tiesu un parādnieku pret priekšlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem vai tādiem pieteikumiem, kuru vienīgais mērķis ir izraisīt kaitējumu, kreditoram, kas iesniedz pieteikumu, ir ticami jāpierāda, ka pastāv pamats maksātnespējai un ka kreditoram tik tiešām ir prasījums pret parādnieku.

Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir maksātnespējīga, tās vadības institūcijām ir jāiesniedz pieteikums; pretējā gadījumā tām tiks piemēroti sodi. Ja šī prasība tiek pārkāpta, kreditori, iespējams, varēs ierosināt prasību par zaudējumu atlīdzību. Uz krīzē nonākušiem parādniekiem, kas rīkojas pretlikumīgi, noteiktos gadījumos var attiekties kriminālvajāšana (Kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch) 283. pants un turpmākie panti).

Maksātnespējas procesa ierosināšanas iemesls parasti ir nespēja veikt norēķinus. Parādnieks nespēj veikt norēķinus tad, ja tas nespēj pildīt maksājumu saistības, kam iestājies termiņš. Parasti pieņem, ka ir iestājusies maksātnespēja, ja parādnieks ir pārtraucis veikt maksājumus (InsO 17. panta 2. punkts). Ja parādnieks ir juridiska persona vai uzņēmums, kurā neviens no partneriem nav fiziska persona ar neierobežotu atbildību, procesu var ierosināt arī pārmērīgu parādsaistību dēļ. Parādnieka parādsaistības ir pārmērīgas, ja tā aktīvi vairs nenosedz faktiskās saistības, izņemot gadījumus, kad pastāv liela iespējamība, ka pie esošajiem apstākļiem uzņēmums turpinās darboties turpmākos 12 mēnešus (InsO 19. panta 2. punkts). Ja, ņemot vērā apstākļus, uzņēmuma turpmākas darbības iespējamība ir liela, tas ir jāņem par pamatu, novērtējot parādnieka aktīvu vērtību. Parādnieks pieteikumu var iesniegt arī tad, ja tas nenovēršami nespēs veikt norēķinus (InsO 18. panta 1. punkts). Uzskata, ka parādnieks nenovēršami nespēs veikt norēķinus, ja ir liela iespējamība, ka tas nespēs pildīt esošās maksājumu saistības noteiktajā termiņā (InsO 18. panta 2. punkts). Lai novērtētu, vai parādniekam draud nenovēršama nespēja veikt norēķinus, parasti par pamatu ņem 24 mēnešu prognozēšanas periodu. Lai ierosinātu procesu, ir jānodrošina arī maksātnespējas procesa izmaksu segšana. Tāpēc maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikums tiek noraidīts, ja pastāv liela iespēja, ka parādnieka aktīvi nebūs pietiekami, lai segtu procesa izmaksas (InsO 26. panta 1. punkta pirmais teikums).

Ja nosacījumi ir izpildīti, par maksātnespēju atbildīgā tiesa jeb maksātnespējas tiesa (Insolvenzgericht) pieņem nolēmumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu un tas tiek publicēts. Tiesa internetā sniedz publisku paziņojumu (Saite atveras jaunā logāhttp://www.insolvenzbekanntmachungen.de/). Nolēmumā par maksātnespējas procesa ierosināšanu tiesa aicina parastos kreditorus noteiktā termiņā iesniegt savus prasījumus maksātnespējas administratoram. Lēmumā nosaka tādas sapulces datumu, kurā kreditori, pamatojoties uz maksātnespējas administratora ziņojumu, lemj par maksātnespējas procesa virzību, kā arī nosaka pārbaudes sēdes datumu, kad tiks pārbaudīti iesniegtie prasījumi (InsO 29. panta 1. punkts).

Kā jau minēts ievadā, Maksātnespējas kodeksā nav paredzēts atsevišķa veida process reorganizācijai un likvidācijai. Papildus standarta procesam kodeksā ir paredzēta iespēja izveidot maksātnespējas plānu, kas paredzēts likvidācijai vai reorganizācijai.

Tā kā maksātnespējas tiesai var būt vajadzīgs zināms laiks, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti procesa ierosināšanas nosacījumi, tiesa sākotnēji noteiks visus pagaidu pasākumus, ja tādi būs nepieciešami, lai novērstu jebkādas parādnieka finanšu stāvokļa izmaiņas, kuras varētu kaitēt kreditoriem, pirms tiek pieņemts nolēmums par iesniegto pieteikumu (InsO 21. panta 1. punkta pirmais teikums). Praksē tiesa ieceļ pagaidu maksātnespējas administratoru (vorläufiger Insolvenzverwalter), kas var būt administrators vai nu ar “ierobežotām”, vai ar “visaptverošām” pilnvarām. Ja ir iecelts pagaidu maksātnespējas administrators ar ierobežotām pilnvarām, parādnieks saglabā atsavināšanas tiesības un administratora individuālos pienākumus nosaka tiesa, taču tie nevar pārsniegt pienākumus, kādi ir pagaidu maksātnespējas administratoram ar visaptverošām pilnvarām (InsO 22. panta 2. punkta otrais teikums). Piemēram, tiesa var norīkot, ka parādnieka atsavināšanas tiesības ir spēkā tikai ar administratora piekrišanu. Atšķirībā no gadījuma, kad iecelts pagaidu maksātnespējas administrators ar visaptverošām pilnvarām, pagaidu maksātnespējas administratora ar ierobežotām pilnvarām iecelšanas rezultātā netiek pārtraukta vēl neizšķirto juridisko strīdu izskatīšana (Federālās tiesas 1999. gada 21. jūnija spriedums — II ZR 70/98, 4. punkts). Pagaidu maksātnespējas administratora pilnvaras ir visaptverošas, ja tiesa nosaka vispārēju aizliegumu, kas liedz parādniekam veikt atsavināšanu, tādējādi tiesības rīkoties ar parādnieka īpašumu un veikt tā atsavināšanu ir piešķirtas administratoram (InsO 22. panta 1. punkta pirmais teikums).

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta (Insolvenzmasse) ietver procesa ierosināšanas brīdī parādniekam piederošos aktīvus un procesa laikā (t. i., līdz procesa pabeigšanas vai izbeigšanas brīdim) no jauna iegūtos aktīvus. Manta neietver strikti personiskas parādnieka tiesības vai priekšmetus, kas nav pakļauti apķīlāšanai, jo uz tiem arī neattiektos individuālais izpildes process. Piemēram, gūtie ienākumi ir maksātnespējīgā parādnieka manta tikai tādā apmērā, kas pārsniedz parādnieka minimālo iztikas līmeni. Maksātnespējas administratora atbrīvotie aktīvi arī ietilpst parādnieka aktīvos, kas nav apķīlājami.

Vācijas tiesību sistēmā tiesības pārvaldīt vai atsavināt aktīvus, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, principā tiek nodotas maksātnespējas administratoram procesa ierosināšanas laikā (izņēmums: tāda parādnieka pārvaldība, kas saglabā valdījuma tiesības (Eigenverwaltung), InsO 270. pants un turpmākie panti), līdz ar to maksātnespējas administratoram ir pienākums, piemēram, sniegt nodrošinājumu par labu aizdevējiem, kuri piešķir finansējumu parādniekam, kas saglabā valdījuma tiesības. Īpaši svarīgu darījumu — piemēram, aizdevuma līguma, kas uzliek būtiskus apgrūtinājumus maksātnespējīgā parādnieka mantai — gadījumā maksātnespējas administratoram ir jāsaņem kreditoru sapulces vai ieceltas kreditoru komitejas apstiprinājums (InsO 160. pants). Maksātnespējas administratora noslēgto aizdevumu saistības un citas saistības ir saistības, kas attiecas uz mantu un ko sedz no mantas prioritāri, t. i., pirms parasto kreditoru prasījumiem. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas līgumpartneri ir gatavi sadarboties ar maksātnespējīgo parādnieku.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Ņemot vērā to, ka līdz ar maksātnespējas procesa ierosināšanu maksātnespējas administrators parasti uzņemas svarīgu lomu (izņēmums: tāda parādnieka pārvaldība, kas saglabā valdījuma tiesības), šajā procesa posmā maksātnespējas tiesai būtībā ir uzraudzības un virzības pilnvaras (sk. InsO 58. un 76. pantu) (papildus īpašām pilnvarām, piemēram, maksātnespējas plāna procesā vai saistībā ar tāda parādnieka pārvaldību, kas saglabā valdījuma tiesības). Tiklīdz maksātnespējas process ir ierosināts, galveno lēmumu pieņemšana (par pārdošanu, likvidāciju, reorganizāciju un maksātnespējas plānu) ir kreditoru ziņā. Savukārt tiesai ir īpašas pilnvaras un uzdevumi procesa ierosināšanas posmā. Tā pieņem nolēmumus par ierosināšanu, pagaidu aizsardzības pasākumiem un maksātnespējas administratora iecelšanu. Tiesa ir atbildīga arī par maksātnespējas administratora uzraudzību. Tā uzrauga tikai administratora rīcības likumīgumu, nevis vēlamību, un tā nevar sniegt norādījumus. Lai sekmētu maksātnespējas procesu, maksātnespējas tiesas nolēmumus var pārsūdzēt tikai tad, ja kodeksā ir paredzēta tūlītēja pārsūdzība (sofortige Beschwerde) (sk. InsO 6. panta 1. punktu). Tūlītēju pārsūdzību rakstiski vai mutiski var iesniegt vai nu pašā maksātnespējas tiesā, vai apgabaltiesā (Landgericht), kuras padotībā ir maksātnespējas tiesa, proti, tiesas kancelejā (Geschäftstelle). Tūlītējai pārsūdzībai nav apturošas ietekmes. Tomēr tiesa, kas izskata pārsūdzību, vai maksātnespējas tiesa var noteikt īslaicīgu izpildes atlikšanu.

Maksātnespējas administrators ir svarīgākais maksātnespējas procesa dalībnieks. Par maksātnespējas administratoriem var iecelt tikai fiziskas personas, nevis juridiskas personas (InsO 56. panta 1. punkta pirmais teikums). Šo amatu var pildīt juristi, grāmatveži vai nodokļu konsultanti. Pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas tiesības pārvaldīt un atsavināt parādnieka īpašumu tiek nodotas maksātnespējas administratoram (InsO 80. panta 1. punkts). Maksātnespējas administratoram ir pienākums izslēgt no aktīviem, kurus tas konstatē uz maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi, tādus vienumus, kas nav parādnieka īpašums. Tam ir jānodod arī parādnieka aktīvu vienumi, kas pieder parādnieka aktīviem saskaņā ar saistību tiesībām, taču vēl nav iekļauti parādnieka aktīvos maksātnespējas procesa laikā, ja tāds ir ierosināts. Šādi apzināti parādnieka aktīvi veido maksātnespējīgā parādnieka mantu (Insolvenzmasse, InsO 35. pants), kuru maksātnespējas administrators pārdos un no kuras tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Maksātnespējas administratoram ir arī šādi pienākumi:

  • algu izmaksa maksātnespējīgā parādnieka darbiniekiem,
  • lēmuma pieņemšana par to, vai turpināt vai izbeigt neizšķirtus juridiskus strīdus (InsO 85. pants un turpmākie panti) un kā rīkoties ar līgumiem, kas nav pilnībā izpildīti (InsO 103. pants un turpmākie panti),
  • pārskata izstrāde par aktīviem un saistībām (InsO 153. panta 1. punkta pirmais teikums),
  • tādu darījumu apstrīdēšana, kas noslēgti pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas un kas, visticamāk, būtu neizdevīgi parastajiem kreditoriem (InsO 129. pants un turpmākie panti).

Maksātnespējas administratoru uzrauga maksātnespējas tiesa (InsO 58. panta 1. punkts). Ja tiek izveidota kreditoru komiteja, tā sniedz atbalstu un pārrauga maksātnespējas administratora pienākumu izpildi (InsO 69. panta pirmais teikums).

Pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, kad maksātnespējas administratoram ir piešķirtas tiesības atbrīvoties no parādnieka mantas, administrators principā var netraucēti atbrīvoties no maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem. Pastāv ierobežojumi, kas attiecas uz īpaši svarīgiem darījumiem, piemēram, uzņēmuma vai visu krājumu pārdošanu. Šādiem īpaši svarīgiem darījumiem ir nepieciešams kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas apstiprinājums. Tomēr tas, ka apstiprinājuma prasība netiek izpildīta, neietekmē ārpus procesa esošas personas, bet atbildība par to ir jāuzņemas administratoram. Administratoram ir jāpilda arī kreditoru sapulces lēmums likvidēt uzņēmumu vai turpināt tā darbību (InsO 157. un 159. pants).

Ja maksātnespējas administrators ļaunprātīgi pārkāpj pienākumus, kādi tam noteikti Maksātnespējas kodeksā, tas ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies visām procesa pusēm (InsO 60. panta 1. punkts). Kodeksa 60. panta 1. punktā noteikts šādi: “Maksātnespējas administrators ir atbildīgs par jebkurai procesa pusei radušos zaudējumu atlīdzināšanu, ja tas ļaunprātīgi pārkāpj pienākumus, kādi tam noteikti šajā kodeksā. Tas rīkojas ar rūpību, kāda sagaidāma no pienācīga un rūpīga maksātnespējas administratora.”

Maksātnespējas administratoram ir tiesības saņemt atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu un kompensāciju par atbilstošiem izdevumiem (InsO 63. panta 1. punkta pirmais teikums). Atlīdzības jautājumus regulē Maksātnespējas atlīdzības noteikumi (Insolvenzrechtsvergütungsverordnung InsVV), un to nosaka atkarībā no maksātnespējīgā parādnieka mantas vērtības brīdī, kad maksātnespējas process tiek pabeigts. Minētajos noteikumos ir paredzētas graduētas standarta likmes, kas var palielināties atbilstoši maksātnespējas administratora pienākumu apmēram un sarežģītībai.

Pat pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas parādniekam, pret kuru vērš parasto kreditoru prasījumus, saglabājas īpašumtiesības uz realizējamiem aktīviem (InsO 38. un 39. pants). Principā tas ir atbildīgs ar visu mantu. Taču tiesības pārvaldīt aktīvus un atbrīvoties no tiem maksātnespējas procesa ietvaros ir piešķirtas maksātnespējas administratoram. Pēc parādnieka lūguma tiesas nolēmumā par tiesvedības sākšanu var arī uzdot īstenot tāda parādnieka pārvaldību, kas saglabā valdījuma tiesības, saskaņā ar InsO 270. pantu un turpmākajiem pantiem. Parādniekam savam pieprasījumam jāpievieno valdījuma tiesības saglabājuša parādnieka pārvaldības plāns, kura izstrāde ir reglamentēta InsO 270.a pantā. Rīkojums tiek izdots, ja valdījuma tiesības saglabājuša parādnieka pārvaldības plāns ir konsekvents un pilnīgs un nav zināmi nekādi apstākļi, kas liecinātu, ka valdījuma tiesības saglabājuša parādnieka pārvaldības plāns pēc būtības ir balstīts nepareizos faktos (InsO 270.b panta 1. punkts un 270.f panta 1. punkts). Turklāt nedrīkst izpildīties neviens no 270.e pantā paredzētajiem iemesliem valdījuma tiesības saglabājuša parādnieka pagaidu pārvaldības vienošanās izbeigšanai (InsO 270.b panta 1. punkts). Būtībā arī šajā gadījumā ir piemērojami vispārējie maksātnespējas noteikumi (InsO 270. panta 1. punkta otrais teikums). Taču valdījuma tiesības saglabājuša parādnieka pārvaldības gadījumā parādnieks saglabā tiesības rīkoties ar saviem aktīviem un atbrīvoties no tiem, un tas šīs tiesības izmanto tiesas iecelta pārrauga (Sachverwalter) uzraudzībā (InsO 270. panta 1. punkta pirmais teikums). Valdījuma tiesības saglabājuša parādnieka pārvaldības gadījumā pilnvaras, kas parasti ir maksātnespējas administratoram, tiek dalītas starp parādnieku un pārraugu.

Maksātnespējas procesa ierosināšana kalpo par pamatu daudziem parādnieka pienākumiem sniegt informāciju un sadarboties. Taču vienlaikus parādniekam ir arī tiesības piedalīties procesā.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

InsO 94. pantā un turpmākajos pantos ir iztirzāts jautājums par to, vai parasts kreditors var veikt ieskaitu pret maksātnespējīgu parādnieku. Kodeksā ir noteikta būtiska atšķirība atkarībā no tā, vai iespēja veikt ieskaitu pastāvēja jau tad, kad tika ierosināts maksātnespējas process, vai arī šāda iespēja radās tikai pēc tam. Pirmajā gadījumā ieskaits būtībā ir pieļaujams, un tas nozīmē, ka parastajiem kreditoriem nav jāreģistrē prasījums tā iekļaušanai parādsaistību sarakstā (Tabelle), bet to prasījums var tikt apmierināts, paziņojot maksātnespējas administratoram par ieskaitu. Taču ieskaita paziņojums nav spēkā, ja kreditors ir ieguvis iespēju prasījumu dzēst tādu darījumu rezultātā, kas atzīstami par spēkā neesošiem (InsO 96. panta 1. punkta 3. apakšpunkts).

Otrajā gadījumā, kurā ieskaita iespēja radās vēlāk, ir jānošķir vairāki gadījumi.

Ja brīdī, kad tika ierosināts process, ieskaita prasījums jau pastāvēja, taču vēl nebija pienācis izpildes termiņš, vēl nebija paredzēta līdzīga atlīdzība vai uz to vēl attiecās nosacījumi, ieskaits ir pieļaujams pēc procesa ierosināšanas, tiklīdz tiek novērsts ieskaita kavēklis.

Ja procesa ierosināšanas brīdī prasījums vēl nebija iesniegts vai kreditors ir ieguvis prasījumu pret parādnieku tikai pēc tam, kad process tika ierosināts, ieskaits nav atļauts saskaņā ar InsO 96. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktu, un tā rezultātā parādnieks var pieprasīt, lai kreditors izpilda savu līguma daļu maksātnespējīgā parādnieka mantas labā, taču kreditors var reģistrēt šo prasījumu tikai iekļaušanai parādsaistību sarakstā, un tas tiks apmierināts tikai pēc dividenžu likmes.

Savukārt tad, ja kreditors prasījumu nav ieguvis no cita kreditora pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, bet ieguvis to personiski pēc procesa ierosināšanas, piemēram, noslēdzot līgumu ar maksātnespējas administratoru, tam ir tiesības veikt ieskaitu kā kreditoram no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Vācijas tiesībās maksātnespējas procesa ietekme uz spēkā esošajiem līgumiem ir noteikta ar InsO 103. pantu un turpmākajiem pantiem. Būtībā pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas spēkā esošās līgumattiecības var tikt izbeigtas vai turpinātas vai arī maksātnespējas administratoram tiek dota izvēle starp izpildi un izbeigšanu.

Attiecībā uz dažiem darījumiem maksātnespējas procesa sekas ir konkrēti regulētas tiesību aktos (InsO 103.–118. pants). Piemēram, rīkojumi, līgumi par darbu vai pakalpojumiem vai atļaujas rīkoties attiecībā uz aktīviem, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, zaudē spēku brīdī, kad tiek ierosināts maksātnespējas process, savukārt parādnieku noslēgtie līgumi par īpašuma nomu un darba līgumi joprojām ir spēkā un ir saistoši attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Attiecībā uz līgumiem, ko parādnieks un otrs līgumslēdzējs nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji, InsO 103. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja, ka maksātnespējas administrators var izvēlēties starp līguma izpildi vai neizpildi. Ja maksātnespējas administrators izvēlas izpildi maksātnespējīgā parādnieka mantas interesēs, kreditora pretprasījums ir apmierināms prioritāri, jo saskaņā ar InsO 55. panta 1. punkta 2. apakšpunktu tas ir maksātnespējīgā parādnieka mantai piekrītošs parāds. Ja maksātnespējas administrators nolemj pret izpildi, tas saskaņā ar līgumu nevar pieprasīt neko citu. Kreditori var izvirzīt kompensācijas prasījumu par neizpildi tikai kā parastie kreditori; šajā nolūkā tiem jāreģistrē prasījums iekļaušanai parādsaistību sarakstā (InsO 103. panta 2. punkta pirmais teikums). Ja maksātnespējas administrators izvēli neveic, līgumpartneris var pieprasīt, lai viņš izvēli tomēr veiktu. Šādā gadījumā administratoram nekavējoties ir jāpaziņo, vai viņš plāno pieprasīt izpildi. Ja viņš šādi nerīkojas, viņš vairs nevar pieprasīt, lai līgums tiktu izpildīts. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un darījumiem noteiktā datumā kodekss liedz administratoram izvēles iespēju (InsO 104. pants).

Ja līgumsaistību virzība nav īpaši noregulēta InsO 103.–118. pantā, līguma darbība turpinās arī pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas.

Līgumu atcelšanas klauzulu pieļaujamība ir strīdīgs jautājums. Izejas punkts ir InsO 119. pantā noteiktā norma, kas paredz, ka līgumi, kas jau iepriekš izslēdz vai ierobežo 103. panta un turpmāko pantu piemērošanu, ir nederīgi. Saskaņā ar šo normu ir pieļaujamas no maksātnespējas neatkarīgas atcelšanas klauzulas, kas ir saistītas nevis ar maksātnespējas procesa ierosināšanu vai pieteikumu iesniegšanu, bet gan ar parādnieka maksājumu saistību neizpildi. Taču atcelšanas klauzulas, kas ir atkarīgas no maksātnespējas, ir problemātiskas — īpaši ņemot vērā Federālās tiesas (Bundesgerichtshof) 2012. gada 15. novembra spriedumu (IX ZR 169, 11, BGHZ 195, 348). Tiesa minētajā spriedumā konstatēja, ka atcelšanas klauzula energoapgādes līgumā, kas ir atkarīgs no attiecīgās maksātnespējas, ir nederīga. Taču tiesa norādīja, ka atcelšanas klauzulas, kas ir atkarīgas no maksātnespējas, kā tādas nav nederīgas: atcelšanas klauzulas, kas atbilst likumā paredzētajai atcelšanas iespējai, ir pieļaujamas. Līdz ar to nav pārliecinoši noskaidrots, kā vērtējamas tādas atcelšanas klauzulas, kas ir atkarīgas no maksātnespējas. Attiecībā uz līgumisko risinājumu klauzulām finanšu pakalpojumu un darījumu noteiktā datumā gadījumos InsO 104. panta 3. un 4. punkts ietver īpašus noteikumus.

Ja parādnieks un kreditors ir vienojušies par tiesību nodošanas aizliegumu saskaņā ar vispārējām tiesībām, tas ir saistoši arī maksātnespējas administratoram. Taču darījumos šāds tiesību nodošanas aizliegums bieži nav spēkā, jo, pat ja pastāv līgumā noteikts tiesību nodošanas aizliegums, monetāru prasījumu nodošana ir spēkā, ja parādnieks un kreditors ir tirgotāji (Komerckodeksa (Handelsgesetzbuch) 354.a panta 1. punkts).

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Tā kā maksātnespējas procesa mērķis ir vienlīdzīgi apmierināt visu kreditoru prasījumus, InsO 87. pants nepārprotami paredz, ka parastie kreditori var piedzīt savus prasījumus tikai saskaņā ar normām, kas regulē procesu. Tādējādi līdz ar maksātnespējas procesa ierosināšanu rodas izpildes aizliegums, kas neļauj parastajiem kreditoriem procesā panākt prasījumu izpildi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu vai citu parādnieka īpašumu (InsO 89. panta 1. punkts). Izpildes aizliegums ir jāievēro uz likuma pamata, tādējādi izpilde, kas jau ir uzsākta, tiek automātiski apturēta neatkarīgi no tā, vai kreditors ir informēts par procesa ierosināšanu un vai parādnieks ir pieprasījis izpildes atlikšanu.

InsO 88. pants nosaka, ka procesa ierosināšanai ir atpakaļejošs spēks (Rückschlagsperre) attiecībā uz iepriekšējiem izpildes pasākumiem, un paredz, ka nodrošinājuma tiesības, kas iegūtas izpildes gaitā pēdējā mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas vai pēc šāda pieteikuma iesniegšanas, zaudē juridisko spēku brīdī, kad tiek ierosināts process. Arī šajā gadījumā nav nozīmes tam, vai kreditors ir zinājis par plānoto pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Ja nodrošinājums bija iegūts, piemērojot izpildes pasākumu, kādu laiku pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas, nodrošinājums nav spēkā neesošs saskaņā ar InsO 88. panta 1. punktu, taču to noteiktos apstākļos var apstrīdēt (Federālā tiesa, 2004. gada 22. janvāra spriedums — IX ZR 39/03).

Kad tiek ierosināts maksātnespējas process, parādnieks zaudē iespēju piedalīties tiesvedībās, pārstāvot mantu. Šīs tiesības tiek piešķirtas maksātnespējas administratoram, kuram ir tiesības rīkoties kā tiesvedības pusei, veicot amata pienākumus. Līdz ar to maksātnespējas administrators var savā vārdā veikt prasījumus, kas attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Tā kā līdz ar maksātnespējas procesa ierosināšanu maksātnespējīgais parādnieks zaudē tiesības ierosināt tiesvedību, neizšķirta tiesvedība, ja tā attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu, tiks sākotnēji pārtraukta (Civilprocesa kodeksa (ZivilprozessordnungZPO) 240. panta pirmais teikums).

Ja parādnieks ir prasītājs (piemēram, tiesvedībā, kurā parādnieks ir pieteicējs vai iebilst pret prasījumu, kas jau ir izpildāms), maksātnespējas administrators var atsākt procesu vai atteikties to atsākt (InsO 85. panta 1. punkta pirmais teikums). Ja viņš to pieņem, process tiek turpināts. Ja viņš atsakās, aktīvs tiek izslēgts no maksātnespējīgā parādnieka mantas un tiesvedību var atsākt vai nu parādnieks, vai atbildētājs (InsO 85. panta 2. punkts).

Ja parādnieks ir atbildētājs, jānošķir šādi gadījumi: ja maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī pastāv neizšķirta tiesvedība par prasījumu, kas ietilpst maksātnespējas tvērumā, prasījums ir jāreģistrē iekļaušanai parādsaistību sarakstā (InsO 87. pants). Ja maksātnespējas administrators vai parasts kreditors iebilst, prasījuma izšķiršanu veic, atsākot pārtraukto tiesvedību (InsO 180. panta 2. punkts).

Turpretī, ja prasījums neietilpst maksātnespējas tvērumā, taču, piemēram, tas ir prasījums par atbrīvojumu vai parādu, kas attiecas uz pašu maksātnespējīgā parādnieka mantu, tiesvedību var atsākt vai nu maksātnespējas administrators, vai arī prasītājs (InsO 86. pants).

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kā skaidrots ievadā, ar Maksātnespējas kodeksu kreditoriem tiek piešķirta būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Kreditori savas tiesības izmanto kreditoru sapulcē (Gläubigerversammlung, InsO 74. pants un turpmākie panti) vai kreditoru komitejā (Gläubigerausschuss), kuru var iecelt kreditoru sapulce (InsO 68. pants un turpmākie panti). Kreditoru sapulce ir galvenā institūcija, kurā kreditori pieņem lēmumus, savukārt kreditoru komiteja ir institūcija, ar kuras palīdzību tie īsteno uzraudzību. Kreditoru sapulci sasauc maksātnespējas tiesa (InsO 74. panta 1. punkta pirmais teikums), kas to arī vada (InsO 76. panta 1. punkts). Sapulci apmeklēt var visi privileģētie kreditori, visi parastie kreditori, maksātnespējas administrators, kreditoru komitejas locekļi un parādnieks (InsO 74. panta 1. punkta otrais teikums). Kreditoru sapulce lēmumus vienmēr pieņem ar vienkāršu vairākumu, kur vairākumu nosaka nevis balsu skaits, bet gan balsojošo kreditoru prasījumu summa (InsO 76. panta 2. punkts). Ja uzņēmums pārsniedz noteiktu lieluma kritēriju, maksātnespējas tiesai vēl pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas ir jāieceļ pagaidu kreditoru komiteja (InsO 22.a pants). Šī komiteja piedalās maksātnespējas administratora iecelšanas procesā, un tās viedoklim ir nozīme jebkura tāda lēmuma pieņemšanā, ar ko norīko tāda parādnieka pārvaldību, kas saglabā valdījuma tiesības (InsO 56.a pants un 270.b panta 3. punkts).

Par kreditoru sapulces nozīmīgumu liecina tas, ka tajā tiek lemts par procesa virzienu, īpaši par to, kā realizējami parādnieka aktīvi. Kreditoru sapulcei ir arī šādi pienākumi:

  • cita maksātnespējas administratora ievēlēšana (InsO 57. panta pirmais teikums),
  • maksātnespējas administratora uzraudzība (InsO 66. un 79. pants, kā arī 197. panta 1. punkta 1. apakšpunkts),
  • lemšana par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai turpināšanu (InsO 157. pants),
  • tādu noteiktu īpaši svarīgu darījumu apstiprināšana, kurus noslēdz maksātnespējas administrators (InsO 160. panta 1. punkts).

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Informāciju par maksātnespējas administratora pilnvarām attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem skatīt iepriekš pie jautājuma “Kādas pilnvaras attiecīgi ir parādniekam un maksātnespējas administratoram”.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

  1. Kreditori, kam ir tiesības uz atbrīvojumu

Kreditori, kam ir tiesības uz atbrīvojumu (aussonderungsberechtigte Gläubiger, “kreditori, kam ir tiesības uz atdalīšanu”), ir kreditori, kuriem ir tiesības pieprasīt, lai aktīvs tiktu izslēgts no maksātnespējīgā parādnieka mantas saskaņā ar lietu (in rem) vai individuālajām (in personam) tiesībām (InsO 47. panta pirmais teikums). Kreditori, kam ir tiesības uz atbrīvojumu, nav parastie kreditori, tāpēc tiem nav tiesību reģistrēt prasījumus iekļaušanai parādsaistību sarakstā, taču tie var piedzīt prasījumus, ierosinot prasību vai saskaņā ar vispārējām tiesību normām (InsO 47. panta otrais teikums). Taču tie prasību ierosina nevis pret parādnieku, bet gan pret maksātnespējas administratoru, kurš rīkojas kā lietas dalībnieks, veicot savus amata pienākumus. Tiesības uz atbrīvojumu var izrietēt no īpašumtiesībām uz aktīvu (ja īpašumtiesības nav nodotas ar nodrošinājumu, jo tādā gadījumā īpašnieks ir tikai nodrošināts kreditors (InsO 51. panta 1. punkts)) vai no vienkārši rezervētām īpašumtiesībām, kā arī no restitūcijas prasījuma saskaņā ar saistību tiesībām (piemēram, namsaimnieks pret īrnieku).

  1. Nodrošinātie kreditori

Nodrošināti kreditori (absonderungsberechtigte Gläubiger, “kreditori, kuriem ir tiesības uz to, lai viņu prasījums tiktu apmierināts atsevišķi”) ir kreditori, kuriem ir tiesības uz to, lai viņu prasījums tiktu apmierināts prioritāri no tāda aktīva realizācijas, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā. Tie nepiedalās prasījumu pārbaudes procesā, bet attieksme pret tiem ir prioritāra, jo šādiem kreditoriem ir tiesības uz to, lai viņu prasījumi tiktu apmierināti no attiecīgā aktīva pārdošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem pirms citu zemākas prioritātes vai nenodrošinātu parasto kreditoru prasījumiem. Jebkādus no pārdošanas papildus gūtos ienākumus pievieno maksātnespējīgā parādnieka mantai, un tie ir pieejami citu kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šāda veida nodrošinājuma tiesības var izrietēt cita starpā no apgrūtinājumiem, ķīlām uz personisko mantu vai īpašumtiesībām nodrošinājuma veidā (InsO 49., 50. un 51. pants).

Ja no pārdošanas gūtie ienākumi nav pietiekami prasījuma apmierināšanai un ja nodrošinātajam kreditoram papildus lietu tiesībām pret parādnieku ir arī individuālo tiesību prasījums, tas var pieprasīt papildus nodrošinātajam prasījumam proporcionālu apmierinājumu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, reģistrējot individuālās tiesības, ciktāl tās nav apmierinātas, iekļaušanai parādsaistību sarakstā (InsO 52. panta otrais teikums).

  1. Kreditori, kuriem ir prasījumi pret pašu mantu

Kreditoriem, kuriem ir prasījumi pret pašu mantu (Massegläubiger), nav jāreģistrē prasījumi, jo tie tiek apmierināti iepriekš. Saskaņā ar InsO 53. pantu parādi, kuri attiecas uz mantu, ietver maksātnespējas procesa izmaksas un citas saistības, ko rada administrators pēc procesa ierosināšanas saistībā ar maksātnespējas noregulēšanu (piemēram, algu prasījumi darbiniekiem, kuri vēl arvien ir nodarbināti uzņēmumā, vai tāda jurista prasījumi, kuru piesaistījis maksātnespējas administrators, lai celtu prasības tiesās). Iemesls, kāpēc šādi prasījumi ir jāapmierina prioritāri, ir tas, ka maksātnespējas administrators procesu var pienācīgi veikt tikai tad, ja viņš var uzņemties jaunas saistības, kurām tiek nodrošināta pilnīga izpilde. Turklāt par saistībām, kas attiecas uz mantu, uzskata saistības, kas radušās no netaisnas iedzīvošanās no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kā arī noteiktas saistības no pagaidu maksātnespējas procesa.

  1. Parastie kreditori

Prasījumu pārbaudes procesā piedalās tikai parastie kreditori (Insolvenzgläubiger, “maksātnespējas kreditori”) (InsO 174. panta 1. punkta pirmais teikums). Saskaņā ar InsO 38. pantu parastie kreditori ir visi personiskie kreditori, kuriem ir pamatoti prasījumi pret parādnieku dienā, kad tiek ierosināts maksātnespējas process. InsO 39. panta 1. punktā uzskaitīto subordinēto parasto kreditoru (nachrangige Insolvenzgläubiger) prasījumi ir jāiesniedz tikai tad, ja maksātnespējas tiesa to ir īpaši pieprasījusi (InsO 174. panta 3. punkta pirmais teikums). Subordinētos maksātnespējas prasījumus apmierina pēc tam, kad ir apmierināti citi parasto kreditoru prasījumi. Kā piemērus var minēt soda naudas un tādus procentus un soda naudas par kavētiem maksājumiem, kas uzkrājas par parasto kreditoru prasījumiem kopš maksātnespējas procesa ierosināšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumi ir jāiesniedz rakstiski maksātnespējas administratoram laikposmā, kas noteikts maksātnespējas tiesas nolēmumā par ierosināšanu, norādot prasījuma iemeslu un apmēru un pievienojot prasījuma pamatojuma dokumentus (InsO 174. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums un 2. punkts). Taču prasījumi tiks ņemti vērā arī tad, ja to iesniegšanas termiņš būs nokavēts (InsO 177. pants). Ir jāiesniedz visi maksātnespējas prasījumi neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošās tiesiskās attiecības regulē civiltiesības vai publiskās tiesības (piemēram, nodokļu saistības).

Turpmāk izklāstītie nosacījumi piemērojami ārvalstu kreditoriem. ES Maksātnespējas regulas 55. pants ļauj ārvalstu kreditoriem iesniegt prasījumus, izmantojot prasījuma standarta veidlapu. Prasījumus var iesniegt jebkurā ES iestāžu oficiālajā valodā. Taču kreditoriem var pieprasīt iesniegt tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā process tiek ierosināts, vai citā valodā, ko minētā valsts norādījusi kā pieņemamu. Būtībā prasījumi ir jāiesniedz termiņā, kas paredzēts tās valsts tiesībās, kurā process tiek ierosināts. Ārvalstu kreditoru gadījumā šis termiņš nav mazāks par 30 dienām pēc tam, kad paziņojums par maksātnespējas procesa ierosināšanu publicēts tās valsts maksātnespējas reģistrā, kurā process tiek ierosināts.

Maksātnespējas administratoram visi atbilstīgi iesniegtie prasījumi ir jāuzskaita parādsaistību sarakstā (Tabelle). Šajā posmā prasījuma saturs netiek pārbaudīts. Prasījumus pārbauda un to apmēru un secību nosaka tikai pārbaudes sēdē maksātnespējas tiesā (InsO 176. panta pirmais teikums). Ja pārbaudes sēdē ne maksātnespējas administrators, ne parastais kreditors neiebilst pret prasījumu vai arī tad, ja jebkādi iebildumi tiek atrisināti, uzskata, ka prasījums ir pieņemts, un kreditors saņems savu dividendi no maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācijā gūtajiem ienākumiem. Parādnieka iebildumi neietekmē prasījuma noteikšanu (InsO 178. panta 1. punkta otrais teikums), taču pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas parastie kreditori nevarēs piedzīt pārējo prasījuma daļu, pamatojoties uz iekļaušanu sarakstā, un tiem pret parādnieku ir jāierosina atsevišķa prasība (InsO 201. panta 2. punkta pirmais teikums).

Savukārt tad, ja pārbaudes sēdē maksātnespējas administrators vai cits parastais kreditors ceļ iebildumus, kreditors pret apstrīdētāju pusi var ierosināt prasību par atzīšanu (InsO 179. panta 1. punkts). Tomēr kreditors var iegūt daļu no ienākumiem tikai tad, ja prasībā par atzīšanu tiek noskaidrots, ka prasījums tik tiešām ir pamatots (InsO 180. pants un turpmākie panti). Pirms ienākumu sadales maksātnespējas administratoram jāsastāda sadales saraksts (Verteilungsverzeichnis) (InsO 188. pants). Divās nedēļās no sadales saraksta publicēšanas dienas ir jāsniedz pierādījumi, ka ir ierosināta prasība par prasījuma atzīšanu (InsO 189. panta 1. punkts). Ja to neizdara, prasījumu ienākumu sadalē neņem vērā pat tad, ja tas pa to laiku ticis atzīts (InsO 189. panta 3. punkts). Taču tad, ja pierādījumi ir sniegti laikus, prasījumam piešķirtā daļa tiek atlikta no sadales, kamēr notiek ar minēto prasību saistītais process (InsO 189. panta 2. punkts). Ja prasība par prasījuma atzīšanu tiek noraidīta, atliktā daļa tiek novirzīta citiem parastajiem kreditoriem. Ja attiecībā uz apstrīdēto prasījumu jau ir izdots izpildu dokuments, prasību ierosina nevis kreditors, bet gan iebildumu sniedzējs (InsO 179. panta 2. punkts). Spriedumi, ar ko nosaka prasījumu vai atbalsta iebildumu, ir ne tikai spēkā inter partes, bet arī saistoši maksātnespējas administratoram un visiem parastajiem kreditoriem (InsO 183. panta 1. punkts).

Parastie kreditori, kas nav reģistrējuši prasījumu iekļaušanai sarakstā, nevar saņemt daļu no ienākumiem, kas gūti no pārdošanas, un nevar savu prasījumu piedzīt arī kādā citā veidā (InsO 87. pants). Maksājumu prasījumi pret maksātnespējas administratoru ir noraidāmi kā nepieņemami.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Ja vien maksātnespējas plānā nav noteikts citādi, maksātnespējas administrators pārdod maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus, lai pārvērstu mantu naudas līdzekļos, kas sadalāmi starp kreditoriem. Administrators pēc saviem ieskatiem lemj, kā veikt pārdošanu, lai gūtu maksimāli lielus ienākumus. Parādnieka uzņēmumu vai atsevišķas ražotnes var pārdot kā vienotu kopumu vai arī uzņēmumu var sadalīt un individuālos aktīvus pārdot atsevišķi.

Pirms no pārdošanas gūtos ienākumus var sadalīt starp parastajiem kreditoriem, vispirms ir jāapmierina nodrošināto kreditoru un to kreditoru prasījumi, kuriem ir prasījumi pret pašu mantu. Ienākumu sadali veic saskaņā ar sadales sarakstu (InsO 188. pants), ko sagatavo maksātnespējas administrators, par pamatu izmantojot parādsaistību sarakstu (InsO 175. pants). Minētajā sarakstā ir jābūt ietvertiem visiem maksātnespējas prasījumiem, kuri jāņem vērā sadales gaitā. Ienākumi tiek sadalīti kreditoriem proporcionāli to prasījumu apmēram. Subordinēto parasto kreditoru rangs ir zemāks nekā parastajiem kreditoriem. To prasījumi tiek apmierināti tikai tad, ja pārējo parasto kreditoru prasījumi ir apmierināti pilnībā. Tā kā viņu izredzes apmierināt prasījumu ir zemas, prasījumi ir jāiesniedz tikai tad, ja to pieprasa maksātnespējas tiesa (InsO 174. panta 3. punkts).

Parasti pirms sadales uzsākšanas netiek gaidīts, līdz maksātnespējīgā parādnieka mantas pārdošana ir pabeigta. Tiklīdz maksātnespējīgā parādnieka mantā ir iegūti pietiekami naudas līdzekļi, veic atbilstošos maksājumus (InsO 187. panta 2. punkta pirmais teikums). Kad pārdošana ir pabeigta, notiek galīgā sadale (InsO 196. panta 1. punkts). Tam nepieciešams maksātnespējas tiesas apstiprinājums (InsO 196. panta 2. punkts). Ja visu parasto kreditoru (ieskaitot subordinēto kreditoru) prasījumus var pilnībā apmierināt (kas praksē notiek reti), administrators atlikušo pārsniegumu nodod parādniekam (InsO 199. panta pirmais teikums).

Ja kreditoram ir tiesības uz nodrošinātu prasījumu attiecībā uz aktīvu, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, un no pārdošanas gūtie ienākumi nav pietiekami, lai pilnībā apmierinātu prasījumu, kreditors var reģistrēt papildu individuālo tiesību prasījumu iekļaušanai sarakstā, taču tikai tādā apmērā, kādā netika apmierināts nodrošinātais prasījums. (Vai arī tas var atcelt nodrošināto prasījumu un reģistrēt individuālo tiesību prasījumu pret parādnieku, lai iekļautu to sarakstā par visu summu) (InsO 52. panta otrais teikums).

Ja trešā persona apmierina tāda kreditora prasījumu, kuram pret parādnieku ir nodrošinājums ar lietu tiesībām, minētā trešā persona automātiski neieņem nodrošinātā kreditora vietu. Taču noteiktos gadījumos tiesību aktos ir paredzēta subrogācija, un par to var vienoties arī līgumiski. Šī nav īpaša maksātnespējas procesa iezīme, bet tas izriet no vispārējām tiesību normām. Piemēram, ja kreditoram ir nodrošinājums ar lietu tiesībām un tā prasījumu apmierina nevis parādnieks, bet trešā persona, kas ir prasījuma pret maksātnespējīgo personu galvotājs, kreditora prasījumu pret parādnieku nodod galvotājam saskaņā ar tiesisko subrogāciju (Civilkodeksa (Bürgerliches GesetzbuchBGB) 774. panta 1. punkta pirmais teikums). Attiecībā uz piesaistītajām nodrošinājuma tiesībām, piemēram, hipotēku vai ķīlu, Civilkodekss nepārprotami nosaka, ka tās ir nododamas galvotājam (BGB 412. un 401. pants). Nepiesaistītas nodrošinājuma tiesības — piemēram, zemes nodeva —, kuru mērķis ir nodrošināt prasījumu, uz likuma pamata galvotājam netiek nodotas. Tomēr analoģiski saskaņā ar Civilkodeksa 412. un 401. pantu kreditoram ar līgumisku prasījumu ir jānodod nepiesaistītie nodrošinājumi galvotājam, ja vien puses nav vienojušās citādi. Tad galvotājs pārņem kreditora vietu ar lietu tiesību nodrošinājumu.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

  1. Standarta process

Pēc tam, kad ir veikta galīgā sadale, maksātnespējas process ir jāpabeidz (InsO 200. panta 1. punkts). Tiek publicēts lēmums par pabeigšanu. Pabeidzot maksātnespējas procesu, tiesības pārvaldīt aktīvus un atbrīvoties no aktīviem, uz kuriem attiecās maksātnespēja, tiek nodotas atpakaļ parādniekam.

Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas parastie kreditori principā var bez ierobežojumiem piedzīt atlikušos prasījumus pret parādnieku, jo prasījums ir dzēsts tikai izmaksāto dividenžu apmērā. Lai piedzītu to prasījuma daļu, kas netika apmierināta, InsO 201. panta 2. punkts paredz, ka parastie kreditori var piedzīt prasījumus pret parādnieku, par tiesisko pamatojumu izmantojot iekļaušanu sarakstā, tāpat kā saskaņā ar izpildāmu spriedumu, ja prasījumi ir noteikti un parādnieks nav tos apstrīdējis pārbaudes sēdē. Un otrādi — no iepriekš minētā InsO 201. panta 2. punkta var secināt, ka citos gadījumos kreditoriem savs prasījums pret parādnieku jāpiedzen, ceļot prasību.

Fiziskām personām ir piemērojams izņēmums. Tām ir iespēja pieprasīt atlikušā parāda dzēšanu (Restschuldbefreiung, InsO 201. panta 3. punkts, 286. pants un turpmākie panti). Atlikušā parāda dzēšanu parasti var piešķirt pēc 3 gadu ilga labas rīcības perioda, kura laikā parādniekam visi ienākumi, kas pieejami apķīlāšanai, ir jānodod pilnvarotai personai (Treuhänder). Dzēšana ir saistoša visiem parastajiem kreditoriem, tajā skaitā tiem kreditoriem, kas nav iesnieguši attiecīgus prasījumus (InsO 301. panta 1. punkts). Tas nozīmē, ka parastie kreditori vairs nevarēs piedzīt prasījumus no parādnieka (izņēmums: InsO 302. pantā minētie prasījumi, uz ko neattiecas atlikušā parāda dzēšana).

Juridiska persona, kurai tika piemērots maksātnespējas process un kuras valdījumā vairs nav aktīvu, automātiski tiek dzēsta no komercreģistra un pārtrauc eksistēt.

  1. Maksātnespējas plāna process

Maksātnespējas plāna process ļauj nodrošinātiem kreditoriem un parastiem kreditoriem pašiem lemt par maksātnespējīgā parādnieka mantas realizāciju, tās sadali starp kreditoriem, procesa norisi un parādnieka atbildību pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Šādu rīcību maksātnespējas plāna procesā īsteno, atkāpjoties no Maksātnespējas kodeksa normām (InsO 217. panta 1. punkta pirmais teikums). Reorganizācija un maksātnespējas plāns nav viens un tas pats. Maksātnespējas plānam ir būtiska nozīme uzņēmuma reorganizācijā, taču uz tā pamata uzņēmumu var arī likvidēt un tajā, piemēram, var paredzēt maksātnespējīgā parādnieka mantas realizāciju un sadali iesaistītajām pusēm, atkāpjoties no Maksātnespējas kodeksa normām.

Papildus iespējai dzēst atlikušos parādus maksātnespējas plānā ir paredzēts svarīgs līdzeklis parādniekam — ar balsu vairākumu izbalsot tīši traucējošus kreditorus. InsO 245. pantā ir noteikts, ka noteiktos apstākļos var uzskatīt, ka balsotāju grupas piekrišana ir piešķirta, pat ja nav iegūts nepieciešamais vairākums.

Maksātnespējas plānu var ierosināt maksātnespējas administrators vai parādnieks (InsO 218. panta 1. punkta pirmais teikums). Maksātnespējas plāns sastāv no deklaratīvās daļas (darstellender Teil) un organizatoriskās daļas (gestaltender Teil) (InsO 219. panta pirmais teikums). Deklaratīvajā daļā ir norādīti tie pasākumi, kas jau veikti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, un tie, kas vēl jāveic, lai radītu pamatu paredzētajai iesaistīto pušu tiesību sakārtošanai (InsO 220. panta 1. punkts). Organizatoriskajā daļā ir noteikts, kā mainīsies iesaistīto pušu juridiskais stāvoklis (InsO 221. panta pirmais teikums). Saskaņā ar InsO 217. panta otro teikumu, ja parādnieks nav fiziska persona, maksātnespējas plānā var iekļaut arī dalības tiesības un parādnieka kapitāla daļas. InsO 225.a panta 2. punkts atļauj parādsaistību kapitalizāciju — kreditoru prasījumu pārvēršanu parādnieka kapitāla daļās, uz kurām attiecas uzņēmējdarbības tiesības. Īpaša nozīme ir InsO 243. pantā un turpmākajos pantos paredzētajam balsošanas mehānismam. Maksātnespējas plāna organizatoriskajā daļā ir noteiktas dažādas balsotāju grupas. Maksātnespējas plāns ir pieņemts tikai tad, ja to apstiprina katrā grupā balsojošo kreditoru vairākums (kreditoru vairākums) un ja to kreditoru prasījumu summa, kuri balso “par”, pārsniedz pusi no visu balsojošo kreditoru kopējiem prasījumiem (kopējo prasījumu vairākums). Taču saskaņā ar kodeksu tiek pieņemts, ka noteiktos apstākļos balsotāju grupa ir piekritusi, pat ja nav panākts nepieciešamais vairākums (InsO 245. pants). Šis “traucēšanas aizliegums” (Obstruktionsverbot) ir paredzēts tāpēc, lai individuāliem kreditoriem vai daļu turētājiem liegtu iespēju kavēt plāna izpildi. Saskaņā ar InsO 247. pantu arī parādniekam ir jāpiekrīt plānam. Taču iebildumi no parādnieka puses nav būtiski, ja plāna izpildes rezultātā parādnieka situācija, visticamāk, nebūs sliktāka nekā bez tā un ja neviens kreditors nesaņem ekonomiskas vērtības, kas pārsniedz viņa prasījuma pilnu apmēru.

Pēc tam, kad iesaistītās puses ir pieņēmušas maksātnespējas plānu un parādnieks tam ir piekritis, plāns ir jāapstiprina maksātnespējas tiesai. Tiesa apstiprina plānu, ja ir izpildītas visas būtiskās procesuālās prasības un kreditors vai daļas turētājs nav iesniedzis pieteikumu, apgalvojot, ka ir liela iespējamība, ka plāna izpildes rezultātā viņa situācija būs sliktāka nekā bez tā (InsO 251. pants). Lai nodrošinātos pret to, ka plāns šādu iebildumu rezultātā netiek izpildīts, plāna organizatoriskajā daļā var noteikt, ka ir jābūt pieejamiem līdzekļiem gadījumā, ja kāda puse pierāda, ka tās situācija pēc izpildes būs sliktāka (InsO 251. panta 3. punkts).

Nolēmumu, ar ko apstiprina plānu, var apstrīdēt tikai ierobežotā apmērā (InsO 253. pants).

Kad maksātnespējas plāna apstiprinājumu vairs nevar apstrīdēt un plānā nav paredzēts citādi, maksātnespējas tiesa pabeidz maksātnespējas procesu (InsO 258. panta 1. punkts). Tiesības atbrīvoties no parādnieka īpašuma tiek atgrieztas parādniekam. Plāna organizatoriskajā daļā paredzētās sekas kļūst saistošas visām iesaistītajām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrējušas savus prasījumus vai iebildušas pret maksātnespējas plānu kā ieinteresētās puses (InsO 254.b pants). Tas nozīmē, ka maksātnespējas plānā paredzēta atteikšanās, apturēšana un citas darbības stājas spēkā uz likuma pamata un nav jāiesniedz atsevišķa nodoma deklarācija (InsO 254.a panta 1. punkts). Maksātnespējas plāns principā neietekmē parasto kreditoru tiesības pret trešām personām. Ja plānā paredzēts, izņēmums attiecas uz grupas iekšējo trešās personas nodrošinājumu (gruppeninterne Drittsicherheiten), ko kreditoram ir sniedzis ar parādnieku saistīts uzņēmums Akciju sabiedrību likuma (AktiengesetzAktG) 15. panta nozīmē (piemēram, meitasuzņēmums) (InsO 217. panta 2. punkts un 223.a pants).

Lai nodrošinātu to, ka parādnieks pilda viņam ar maksātnespējas plānu noteiktos pienākumus, plānā var noteikt, ka parādnieku uzrauga maksātnespējas administrators. Uzraudzības perioda laikā maksātnespējas administratoram katru gadu jāziņo tiesai un kreditoru komitejai, ja tāda ir izveidota, par aktuālo situāciju un izredzēm izpildīt maksātnespējas plānu (InsO 261. panta 2. punkta pirmais teikums).

Neatkarīgi no tā, vai ir noteikta šāda uzraudzība, InsO 255. pantā paredzētās “atjaunošanas klauzulas” (Wiederauflebensklausel) mērķis ir nodrošināt, ka parādnieks plānu izpilda. Ja parastu kreditoru prasījumi ir atlikti vai daļēji atcelti, pamatojoties uz maksātnespējas plāna organizatorisko daļu, šāda atlikšana vai atcelšana saskaņā ar minēto normu kreditoram vairs nav saistoša, ja parādnieks būtiski atpaliek no plāna izpildes attiecībā uz šo kreditoru (InsO 255. panta 1. punkts). Tas pats attiecas uz visiem parastajiem kreditoriem, ja plāna īstenošanas posmā attiecībā uz parādnieka aktīviem tiek ierosināts jauns maksātnespējas process (InsO 255. panta 2. punkts). Parastie kreditori, kam ir pieņemti prasījumi, kurus parādnieks pārbaudes sēdē nav apstrīdējis un kurus tie uztur saskaņā ar apstiprinātu un galīgu maksātnespējas plānu saistībā ar ierakstu sarakstā, var šos prasījumus izpildīt pret parādnieku tāpat, kā tie to darītu saskaņā ar izpildāmu spriedumu (InsO 257. panta 1. punkta pirmais teikums).

Ja uzņēmuma reorganizācijas pamatā ir maksātnespējas plāns, darbībai nereti būs nepieciešami aizņēmumi. Lai pasargātu aizdevējus, maksātnespējas plāna organizatoriskajā daļā var noteikt maksimālo aizņēmumu apmēru (InsO 264. pants). Ar nosacījumu, ka jaunā aizdevēja prasījums ir zem noteiktās maksimālās summas, šādas maksimālās summas vienošanās rezultātā jebkurā jaunā maksātnespējas procesā parastie kreditori ierindotos pēc jaunā aizdevēja.

Maksātnespējas plāna procesā tiek pieļauts, ka parādnieks var panākt atlikušā parāda dzēšanu neatkarīgi no iepriekš aprakstītā dzēšanas procesa. Kodeksā ir noteikts, ka tad, ja maksātnespējas plānā nav noteikts citādi, atlikušie parādnieka parādi kreditoriem tiek dzēsti, ja tas apmierina kreditoru prasījumus tā, kā paredzēts maksātnespējas plānā (InsO 227. panta 1. punkts).

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Informāciju par kreditoru tiesībām pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas skatīt atbildē uz jautājumu “Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)”.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Saskaņā ar Vācijas tiesību normām maksātnespējas procesa izmaksas tiek iepriekš segtas no maksātnespējīgā parādnieka mantas un tām ir priekšroka pār parasto kreditoru prasījumiem kā saistībām, kas attiecas uz mantu (InsO 53. pants). Saskaņā ar InsO 54. pantu maksātnespējas procesa izmaksas ietver tiesu izmaksas attiecībā uz procesu un pagaidu maksātnespējas administratora, maksātnespējas administratora un kreditoru komitejas locekļu nopelnīto atlīdzību, kā arī saistītos radušos izdevumus.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Lai novērstu rīcību, kas kaitē kreditoriem, to aktīvu iegūšana pēc procesa ierosināšanas, kuri ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, pēc būtības nav spēkā, savukārt to aktīvu iegūšana pirms procesa ierosināšanas, kuri ietilptu maksātnespējīgā parādnieka mantā pēc procesa ierosināšanas, pēc būtības ir spēkā, taču noteiktos apstākļos to var apstrīdēt.

Tā kā no maksātnespējas procesa ierosināšanas brīža parādnieku tiesības atbrīvoties no sava īpašuma ir nodotas maksātnespējas administratoram, parādnieka atbrīvošanās no aktīviem, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas pēc būtības pilnībā nav spēkā (galvenais izņēmums — ir notikusi labticīga zemes iegūšana, tomēr arī to var apstrīdēt) (InsO 81. panta 1. punkta pirmais teikums). Turklāt principā nav iespējams iegūt tiesības uz aktīvu, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, ja parādnieks ir atbrīvojies no aktīva, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, taču rezultāts rodas tikai pēc tam (InsO 91. panta 1. punkts) (galvenais izņēmums — zemes iegūšana, InsO 91. panta 2. punkts). Līdzīgi spēku zaudē arī tiesības uz nodrošinājumu, kas iegūts izpildes procesa rezultātā pēdējā mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas vai pēc šāda pieteikuma iesniegšanas, tiklīdz ir ierosināts process (InsO 88. panta 1. punkts).

No InsO 129. panta un turpmākajiem pantiem izriet, ka iegūšana no maksātnespējīgā parādnieka mantas pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas — pretēji iegūšanai pēc procesa ierosināšanas — pēc būtības ir spēkā, taču noteiktos apstākļos to var apstrīdēt. Minētajām tiesībām apstrīdēt maksātnespējīga parādnieka darbības ir izšķiroša nozīme, lai varētu piemērot maksātnespējas tiesību normas, jo tas ļauj maksātnespējas administratoram piekļūt parādnieka aktīvu aizplūdei, kas notikusi pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas. Tas var lielā mērā palīdzēt palielināt maksātnespējīgā parādnieka mantu un tādējādi nodrošināt, ka maksātnespējas tiesību normas pilda izvirzīto mērķi nodrošināt kreditoru prasījumu vienlīdzīgu apmierināšanu sakārtotā veidā un novērst prioritāru attieksmi pret atsevišķiem kreditoriem. Ja maksātnespējas administrators sekmīgi izmanto apstrīdēšanas tiesības, puse, kas pārsūdzētā darījuma rezultātā ir guvusi labumu, atgriež visu, kas darījuma rezultātā ir atvilkts no maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem. Ja tas nav iespējams natūrā, administrators maksā kompensāciju. Maksātnespējas administrators var celt prasību par restitūcijas tiesību izpildi un var paļauties uz restitūcijas tiesībām pret jebkādiem kreditora celtiem pretējiem prasījumiem. Ja labuma guvējs apstrīdētajā darījumā atdod saņemto īpašumu, tiek atjaunots jebkāds pretprasījums, kas tam var būt (InsO 144. pants).

Lai darījums, kas noslēgts pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, būtu apstrīdams, tam ir jābūt nelabvēlīgam parastajiem kreditoriem (InsO 129. pants) un ir jābūt izpildītam vienam no pamatojumiem, kas noteikti InsO 130.–136. pantā. Jebkādu tiesisku rīcību — t. i., jebkuru darbību (arī bezdarbību, InsO 129. panta 2. punkts) —, kas rada tiesiskas sekas, var apstrīdēt (Federālās tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums — IX ZR 98/03, 12. punkts). Ja kodeksā nav paredzēts citādi, nav būtiski, vai tiesisko rīcību ir veicis parādnieks. Turklāt tas, vai ir iesaistītas līgumiskas vai tiesiskas sekas, nav izšķirošs faktors (Federālās tiesas 2013. gada 7. maija spriedums — IX ZR 191/12, 6. punkts).

Konkrēti darījuma apstrīdēšanas pamati ir šādi:

  • bezmaksas labums, ko piešķīris parādnieks, ja vien tas nav noticis vairāk nekā četrus gadus pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas (InsO 134. pants),
  • tiesiska rīcība, ko veicis parādnieks pēdējos 10 gados pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas ar nolūku radīt nelabvēlīgas sekas kreditoriem, ja otra puse bija informēta par parādnieka nolūku (InsO 133. pants). Šis periods ir tikai četri gadi, ja minētā rīcība ir devusi otrai pusei iespēju sniegt nodrošinājumu vai apmierinājumu,
  • tiesiska rīcība, ko veicis parādnieks pēdējos trijos mēnešos pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas un kas ir tieši nelabvēlīga kreditoriem, ja parādnieks jau bija maksātnespējīgs un otra puse par to bija informēta (InsO 132. panta 1. punkta 1. apakšpunkts),
  • tiesiska rīcība, ar ko parastam kreditoram tiek piešķirts nodrošinājums vai apmierinājums, kuru tam nav tiesību saņemt, ja šāda rīcība ir veikta pēdējā mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas (InsO 131. panta 1. punkta 1. apakšpunkts),
  • tiesiska rīcība, ar ko parastam kreditoram tiek piešķirts nodrošinājums vai apmierinājums, kuru tam nav tiesību saņemt, ja šāda rīcība ir veikta pēdējo trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikuma iesniegšanas un parādnieks šādas rīcības brīdī bija maksātnespējīgs, un otra puse par to bija informēta (InsO 130. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

Šajos gadījumos gan parādniekam, gan kreditoram, kas gūst labumu, var rasties arī kriminālatbildība (Kriminālkodeksa 283.–283.d pants).

Patērētāju maksātnespējas process

Patērētāju maksātnespējas procesu (Verbraucherinsolvenzverfahren) piemēro fiziskām personām, kuras neveic un nav veikušas uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātas personas, un fiziskām personām, kuras ir veikušas uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātas personas, bet kuru finanšu stāvoklis ir nepārprotams un pret kurām nav no darba tiesiskām attiecībām izrietošu prasījumu (InsO 304. panta 1. punkta pirmais teikums). Pretēji standarta maksātnespējas procesam uzmanība netiek pievērsta aktīvu realizēšanai, bet gan patērētāja parādu dzēšanai.

Šis process no standarta procesa atšķiras galvenokārt tad, ja pieteikumu veic parādnieks viens pats vai kopā ar citiem. Šajā gadījumā pirms nolēmuma par maksātnespējas procesa ierosināšanu ir paredzēts ārpustiesas posms, kura mērķis ir panākt vienošanos ar kreditoriem attiecībā uz parādu atmaksu, balstoties uz plānu (InsO 305. panta 1. punkta 1. apakšpunkts). Ja ārpustiesas vienošanās netiek panākta, parādnieks var iesniegt pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Pēc tam seko posms, kurā tiek apturēts ierosināšanas process un maksātnespējas tiesa dod kreditoriem iespēju panākt vienošanos ar parādnieku par parādsaistību dzēšanas plānu (Schuldenbereinigungsplan). Ja parādsaistību dzēšanas plāns tiek realizēts, kreditoru prasījumus tad regulē tikai minētais plāns, kas ir realizējams tāpat kā tiesas procesā panākts noregulējums (Prozessvergleich) (InsO 308. panta 1. punkta otrais teikums). Uzskatāms, ka pieteikumi par maksātnespējas procesa ierosināšanu un atlikušā parāda dzēšanu ir atsaukti (InsO 308. panta 2. punkts). Ja vienošanās par parādsaistību dzēšanas plānu netiek panākta, tiek atsākts ierosināšanas process.

Lapa atjaunināta: 08/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Igaunija

Igaunijas tiesību aktos ir paredzētas trīs dažādas maksātnespējas procedūras: bankrota procedūra, reorganizācijas procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra. Uz bankrota pieteikumu iesniegšanu un apstrādi, kā arī juridiskas personas bankrota procedūras norisi attiecas Likums par bankrotu. Uz reorganizācijas procedūru, kuru juridiska persona var izmantot, lai pārstrukturētu savas saistības, attiecas Reorganizācijas likums. Uz fiziskas personas maksātnespējas procedūras uzsākšanu un norisi neatkarīgi no tā, vai šī persona ir pašnodarbināta, attiecas Fizisko personu maksātnespējas likums. Ar Fizisko personu maksātnespējas likumu reglamentē arī fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu. Ar maksātnespējas pieteikumu var uzsākt visu veidu maksātnespējas procedūras attiecībā uz parādnieku, kas ir fiziska persona, t. i., var pasludināt bankrotu, var pasludināt bankrotu un uzsākt procedūru, lai atbrīvotu parādnieku no viņa saistībām, vai arī var uzsākt parāda pārstrukturēšanas procedūru. Ja tiek pasludināts bankrots, uz to neattiecas Fizisko personu maksātnespējas likums; bankrota procedūru veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Bankrota likumā. Juridisko un fizisko personu bankrota procedūras norit līdzīgi. Likumu teksti ir pieejami igauņu un angļu valodā Igaunijas oficiālajā tiešsaistes izdevumā Saite atveras jaunā logāRiigi Teataja (Valsts oficiālā avīze).

Bankrota procedūras mērķis ir apmierināt kreditoru prasījumus ar parādnieka aktīviem, pārvedot parādnieka aktīvus vai veicot parādnieka uzņēmuma sanāciju. Ja parādnieks ir fiziska persona, ar bankrota procedūru viņam tiek dota iespēja atbrīvoties no savām saistībām. Bankrota procedūrā tiek noteikts parādnieka maksātnespējas iemesls.

Uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir pārvarēt tā ekonomiskās grūtības, atjaunot tā likviditāti, uzlabot tā rentabilitāti un nodrošināt tā ilgtspējīgu pārvaldību, piemērojot pasākumu kopumu saskaņā ar reorganizācijas plānu. Uzņēmuma reorganizācija neierobežo tā citas iespējas izvairīties no maksātnespējas. Reorganizācijas procedūrā ir svarīgi aizsargāt un ņemt vērā uzņēmuma, kreditoru un jebkuru trešo personu intereses un tiesības.

Parāda pārstrukturēšanas mērķis ir pārvarēt parādnieka maksātspējas problēmas un izvairīties no bankrota procedūras. Tiek ņemtas vērā parādnieka un viņa kreditoru likumīgās intereses. Ja tiek piemērota parāda pārstrukturēšanas procedūra, parādnieks var pārstrukturēt savas finanšu saistības (personīgās parādsaistības), pagarinot saistību izpildes termiņu, pildot saistības pa daļām vai samazinot saistību apmēru.

Bankrota procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) darbības jomā.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem fiziska persona ir cilvēks, un maksātnespējas tiesību aktos nepastāv nošķīrums starp fiziskām personām atkarībā no tā, vai tās darbojas komerciālos vai profesionālos nolūkos (resp., nepastāv nošķīrums starp pašnodarbinātām personām un patērētajiem). Juridiska persona ir tiesību subjekts, kas dibināts atbilstīgi likumam. Juridiska persona var būt privāttiesību subjekts vai publisko tiesību subjekts. “Juridiska persona kā privāttiesību subjekts” ir juridiska persona, kas dibināta privātu interešu nolūkā un saskaņā ar likumu, ar kuru reglamentē attiecīgo juridisko personu veidu. Juridiskas personas kā privāttiesību subjekti ir pilnsabiedrības, līgumsabiedrības ar ierobežotu atbildību, viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, tirdzniecības asociācijas, fondi un bezpeļņas asociācijas. Juridiskas personas kā publisko tiesību subjekti ir valsts un vietējās varas iestādes un citas juridiskās personas, kas dibinātas sabiedrības interesēs un saskaņā ar likumu par juridiskajām personām.

1. Bankrota procedūra

Bankrota procedūru īsteno attiecībā uz maksātnespējīgām juridiskām un fiziskām personām. Valsts vai vietējā varas iestāde nevar bankrotēt.

2. Reorganizācijas procedūra

Reorganizācijas procedūru īsteno tikai attiecībā uz juridiskām personām, kas ir privāttiesību subjekts.

3. Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Parāda pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt attiecībā uz fiziskām personām, kurām ir maksātspējas problēmas, neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir pašnodarbinātas personas.

4. Procedūra atbrīvošanai no saistībām

Procedūru fiziskas personas atbrīvošanai no saistībām veic attiecībā uz fiziskām personām, kurām ir maksātspējas problēmas, neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir pašnodarbinātas personas.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

1. Maksātnespējas procedūras uzsākšana attiecībā uz parādnieku, kas ir juridiska persona

1.1. Bankrota procedūra

Bankrots nozīmē parādnieka maksātnespēju, kas pasludināta ar tiesas nolēmumu. Tādējādi pirmais un galvenais priekšnoteikums tam, lai tiktu uzsākta bankrota procedūra, ir parādnieka maksātnespēja.

Parādnieks ir maksātnespējīgs, ja tas nespēj apmierināt kreditoru prasījumus, kam ir iestājies termiņš, un ja tā finanšu stāvokļa dēļ šī nespēja nav pārejoša. Parādnieks, kas ir juridiska persona, ir maksātnespējīgs arī tad, ja tā aktīvi nav pietiekami, lai segtu tā saistības, un ja šī nepietiekamība nav pārejoša minētā parādnieka finanšu stāvokļa dēļ. Par saistībām uzskata arī prasījumus, kuru termiņš nav iestājies. Ja bankrota pieteikumu iesniedz parādnieks, tiesa pasludinās bankrotu arī tad, ja maksātnespēja varētu iestāties nākotnē. Ja bankrota pieteikumu iesniedz parādnieks, tiek pieņemts, ka šis parādnieks ir maksātnespējīgs.

Otrs galvenais priekšnoteikums tam, lai tiktu uzsākta bankrota procedūra, ir bankrota pieteikuma iesniegšana, turklāt to var iesniegt vai nu parādnieks, vai kreditors. Ja bankrota pieteikumu iesniedz parādnieks, tam šajā pieteikumā ir jāpamato sava maksātnespēja. Ja bankrota pieteikumu iesniedz kreditors, tam šajā pieteikumā ir jāpamato parādnieka maksātnespēja un jāpierāda prasījuma esamība. Tiesību aktos paredzētajos gadījumos bankrota pieteikumus var iesniegt arī citas personas, un šajā gadījumā attiecībā uz šīm personām, ja likumā nav noteikts citādi, piemēro noteikumus, kas attiecas uz kreditoriem.

Tiesa var pieprasīt, lai pieteikumu iesniegušais kreditors iemaksā tiesas noteiktu naudas summu kā tiesas depozītu pagaidu administratora atalgojuma un izdevumu segšanai, ja pastāv iemesls uzskatīt, ka bankrotējušā uzņēmuma rīcībā nav pietiekami daudz mantas, lai segtu šos izdevumus. Ja kreditors neiemaksās depozītu, procedūra tiks slēgta. Ja pieteikumu iesniegušie kreditori ir tāda maksātnespējīga darba devēja darbinieki, kurš neiemaksā kā depozītu noteikto summu, lai varētu turpināt bankrota procedūru, šie darbinieki ir tiesīgi no valsts pieprasīt maksātnespējas pabalstu (ar Eesti Töötukassa [Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds] starpniecību).

Tiesa atteiksies pieņemt kreditora iesniegtu bankrota pieteikumu, ja tajā nav norādīts, ka iesniedzējam ir prasījums pret parādnieku, vai nav pamatota parādnieka maksātnespēja, vai ja tas ir balstīts uz prasījumu, attiecībā uz kuru ir piemērojams reorganizācijas plāns. Tiesa arī atteiksies pieņemt bankrota pieteikumu, ja pastāv citi iemesli, kas noteikti Civilprocesa kodeksā.

Pirms bankrota pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas noris tā sauktā sagatavošanas tiesvedība. Ja tiesa nolemj pieņemt bankrota pieteikumu, tā iecels pagaidu administratoru. Tiesa var arī atteikties iecelt pagaidu administratoru, ņemot vērā parādnieka finanšu stāvokli, un pasludināt parādnieka bankrotu. Ja tiesa neieceļ pagaidu administratoru, procedūra netiks turpināta, pamatojoties uz bankrota pieteikumu, un tiks izbeigta. Pagaidu administrators novērtē parādnieka aktīvus, citstarp parādnieka saistības un izpildes panākšanas procedūru attiecībā uz parādnieka aktīviem, un pārbauda, vai parādnieka aktīvi ir pietiekami, lai varētu segt izmaksas un izdevumus, kas radušies bankrota procedūras laikā. Pagaidu administrators sniedz parādnieka finanšu stāvokļa un maksātspējas novērtējumu un prognozes attiecībā uz parādnieka uzņēmuma turpmākām darbībām un, ja parādnieks ir juridiska persona, attiecībā uz parādnieka sanāciju, nodrošina parādnieka aktīvu saglabāšanu utt. Ar pagaidu administratora darbībām ir jāatklāj, vai bankrota pieteikums ir jāapmierina vai jānoraida.

Tiesa izbeigs procedūru, nepasludinot bankrotu, neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir maksātnespējīgs, ja parādnieka aktīvi nav pietiekami, lai segtu bankrota procedūras gaitā radušās izmaksas un izdevumus, un ja nevar atgūt vai atgriezt aktīvus vai iesniegt prasījumu pret vadības struktūras locekli.

Tiesa bankrotu pasludina ar nolēmumu (nolēmums par bankrotu). Nolēmumā par bankrotu ir jānorāda bankrota pasludināšanas laiks. Bankrota procedūra tiek uzsākta ar bankrota pasludināšanu.

Ja tiesa ir pasludinājusi bankrotu, tā nekavējoties publicēs attiecīgu paziņojumu (paziņojums par bankrotu) oficiālajā izdevumā Ametlikud Teadaanded (Oficiālie paziņojumi).

Nolēmuma par bankrotu izpilde ir jāuzsāk nekavējoši. Nolēmuma par bankrotu izpildi nedrīkst apturēt vai atlikt, un nedrīkst mainīt tā izpildes veidu vai procedūru, kas noteikta likumā, ar kuru reglamentē nolēmuma par bankrotu izpildi. Ja augstāka tiesa anulē nolēmumu par bankrotu, tas neietekmē to tiesisko darbību spēkā esamību, kuras veic administrators vai kuras tiek veiktas attiecībā uz administratoru. Parādnieks un pieteikumu iesniegušais kreditors var pārsūdzēt nolēmumu par bankrotu 15 dienās no dienas, kad tika publicēts paziņojums par bankrotu. Parādnieks un bankrota pieteikuma iesniedzējs var pārsūdzēt Augstākajā tiesā apgabala tiesas nolēmumu par apelāciju pret nolēmumu par bankrotu. Administrators nedrīkst iesniegt apelāciju parādnieka vārdā un nedrīkst arī pārstāvēt parādnieku apelācijas izskatīšanas sēdē.

Ja bankrota procedūrā ir jāpublicē paziņojums vai tiesvedības dokuments, tas ir jādara izdevumā Ametlikud Teadaanded. Tiesa var publicēt izdevumā Ametlikud Teadaanded paziņojumu par bankrota pieteikuma izskatīšanas vietu un laiku. Kad tiesa pieņem nolēmumu par bankrotu, pasludinot parādnieka bankrotu, tā nekavējoties publicēs attiecīgu paziņojumu (paziņojums par bankrotu) izdevumā Ametlikud Teadaanded.

1.2. Reorganizācijas procedūra

Lai varētu uzsākt uzņēmuma reorganizācijas procedūru, šis uzņēmums iesniedz attiecīgu pieteikumu.

Tiesa uzsāks reorganizācijas procedūru, ja reorganizācijas pieteikums atbilst Civilprocesa kodeksā un Likumā par reorganizāciju noteiktajām prasībām un ja uzņēmums sniedz pamatojumu, norādot, ka:

  1. tas nākotnē varētu kļūt maksātnespējīgs;
  2. uzņēmumam ir nepieciešama reorganizācija;
  3. pēc reorganizācijas uzņēmumu varētu ilgtspējīgi pārvaldīt.

Ar uzņēmuma piekrišanu reorganizācijas pieteikumu attiecībā uz šo uzņēmumu var iesniegt arī šā uzņēmuma kreditors.

Reorganizācijas procedūra tiks uzsākta, ja reorganizācijas pieteikums atbilst likumā noteiktajām prasībām un uzņēmums vai kreditors ir sniedzis pamatotus argumentus, norādot, ka uzņēmums nav pastāvīgi maksātnespējīgs, bet, iespējams, kļūs maksātnespējīgs nākotnē; uzņēmumam ir nepieciešama reorganizācija; pēc reorganizācijas uzņēmumu varētu ilgtspējīgi pārvaldīt.

Reorganizācijas procedūra netiks uzsākta, ja pret attiecīgo uzņēmumu ir uzsākta bankrota procedūra; ja ir pieņemts tiesas nolēmums par uzņēmuma darbības izbeigšanu piespiedu kārtā vai ja papildus noris uzņēmuma likvidācija; ja kopš šā uzņēmuma reorganizācijas procedūras beigām vēl nav pagājuši divi gadi.

Tiesa uzsāks reorganizācijas procedūru, pasludinot nolēmumu par reorganizāciju septiņās dienās no reorganizācijas pieteikuma saņemšanas.

Nolēmumā par reorganizāciju citstarp ir ietverta šāda informācija:

  1. ziņas par personu, kas iecelta par reorganizācijas konsultantu;
  2. reorganizācijas plāna pieņemšanas termiņš;
  3. termiņš, kurā reorganizācijas plāns ir jāiesniedz tiesai apstiprināšanai (parasti tas nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām; vajadzības gadījumā tiesa var pagarināt šo termiņu līdz 90 dienām);
  4. summa, kas uzņēmumam ir jāiemaksā norādītajā kontā kā depozīts reorganizācijas konsultanta atlīdzības un izdevumu segšanai, un termiņš, līdz kuram uzņēmumam tā ir jāiemaksā.

Reorganizācijas procedūras uzsākšanas sekas ir šādas.

  1. tiesa aptur izpildes panākšanas procedūru vai citu piespiedu izpildi, ko veic attiecībā uz uzņēmuma aktīviem, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras pabeigšanai, izņemot izpildes panākšanas procedūru, ko veic, lai izpildītu prasījumu, kas radies uz darba attiecību pamata;
  2. tiesa atceļ uzņēmuma aktīviem uzlikto arestu vai maina tā saturu, pamatojoties uz uzņēmuma vai reorganizācijas konsultanta lūgumu, izņemot arestu, kas uzlikts uzņēmuma aktīviem, lai nodrošinātu iespējamo konfiskāciju vai konfiskācijas aizstāšanu kriminālprocesā vai lai nodrošinātu prasījumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ja tas nepieciešams reorganizācijas procedūras veikšanai;
  3. attiecībā uz prasījumu pret uzņēmumu līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai tiek apturēta nokavējuma procentu vai tāda līgumsoda aprēķināšana, kas laika gaitā pieaug;
  4. tiesa, pamatojoties uz uzņēmuma lūgumu, un ar reorganizācijas konsultanta piekrišanu, kas pievienota lūgumam, vai, pamatojoties uz reorganizācijas padomdevēja lūgumu, var apturēt tiesvedību, kas saistīta ar īpašumtiesisku prasījumu pret uzņēmumu, par kuru vēl nav pieņemts spriedums, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumus, kad prasījums ir celts, pamatojoties uz darba attiecībām, savukārt krimināllietā tiesa tiesvedību neaptur;
  5. pamatojoties uz kreditora iesniegtu bankrota pieteikumu, tiesa atliks jebkādu lēmumu par pagaidu administratora iecelšanu bankrota procedūrā līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras pabeigšanai;
  6. ja tiek uzsākta reorganizācijas procedūra, uzņēmums saglabā tiesības rīkoties ar uzņēmuma aktīviem, bet tam nekavējoties ir jāinformē reorganizācijas konsultants par visiem darījumiem, kas ir ārpus ierastās saimnieciskās darbības jomas.

Ja uzņēmums lūdz apturēt citus pasākumus, jo īpaši nodrošinājuma tiesību īstenošanu, tiesa, pamatojoties uz uzņēmuma vai reorganizācijas konsultanta lūgumu, var apturēt šos pasākumus līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras pabeigšanai, ja tas ir nepieciešams reorganizācijai vai ja tas palīdz sarunās par reorganizācijas plānu. Pasākumus nevar apturēt attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no darba attiecībām.

Ja tiek uzsākta reorganizācijas procedūra, Bankrota likumā un Izpildes procesa kodeksā paredzētais termiņš darījumu piedziņai vai citu darbību veikšanai tiek pagarināts par laikposmu no reorganizācijas procedūras uzsākšanas līdz tās pabeigšanai. Pagarinātais termiņš nedrīkst pārsniegt astoņus gadus pirms pagaidu administratora iecelšanas vai Izpildes procesa kodeksā noteikto piedziņas termiņu sākuma.

Ja tiesa ir nolēmusi uzsākt reorganizācijas procedūru un ir izdevusi nolēmumu par reorganizāciju, reorganizācijas konsultants nekavējoties nosūtīs kreditoriem paziņojumu par reorganizāciju, informējot viņus par reorganizācijas procedūras uzsākšanu un par viņu prasījumu pret uzņēmumu apmēru saskaņā ar parādu sarakstu.

2. Maksātnespējas procedūras uzsākšana attiecībā uz parādnieku, kas ir fiziska persona

2.1. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana, atzīta praktizējoša speciālista iecelšana un pieteikuma izskatīšana

Maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku, kas ir fiziska persona, var iesniegt pats parādnieks vai šā parādnieka kreditors. Parādnieks un viņa laulātais var iesniegt kopīgu maksātnespējas pieteikumu. Maksātnespējas pieteikumu var izmantot, lai attiecībā uz parādnieku, kas ir fiziska persona, uzsāktu visu veidu maksātnespējas procedūras, citstarp lai pasludinātu bankrotu.

Maksātnespējas pieteikums ir jāiesniedz saskaņā ar veidlapām, kas izveidotas, pamatojoties uz Fizisko personu maksātnespējas likuma 9. pantu, un to izmantošana ir obligāta.

Parādniekam pieteikumā ir jāizskaidro savu maksātspējas problēmu būtība un ir jāsniedz pārskats par savu finansiālo stāvokli, citstarp par saviem aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem. Maksātnespējas pieteikumā kreditoram ir arī jāpamato parādnieka maksātnespēja vai jāizskaidro parādnieka maksātspējas problēmu būtība.

Maksātnespējas pieteikums ir jāiesniedz vai nu parādnieka dzīvesvietas, vai pašnodarbinātās personas uzņēmuma juridiskās adreses apgabaltiesā. Tiek pieņemts, ka dzīvesvieta, kas norādīta iedzīvotāju reģistrā vienu gadu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, ir fiziskās personas dzīvesvieta un ka juridiskā adrese, kas norādīta reģistrā vienu gadu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, ir pašnodarbinātās personas uzņēmuma juridiskā adrese, ja vien nav pierādīts, ka parādnieka dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā vietā. Laulāto kopīgs maksātnespējas pieteikums ir jāiesniedz laulāto kopīgās dzīvesvietas apgabaltiesā. Ja laulātajiem nav kopīgas dzīvesvietas, pieteikums ir jāiesniedz viena laulātā dzīvesvietas vai uzņēmuma juridiskās adreses apgabaltiesā, kuru izvēlas laulātie.

Tiesa lemj par pieteikuma pieņemšanu. Ja tiesa pieņem pieteikumu, tā attiecībā uz konkrēto parādnieku ieceļ atzītu praktizējošu speciālistu.

Ja ir iecelts atzīts praktizējošs speciālists, līdz pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai vai parāda pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanai tiek apturēta uzņēmumam piemērojamo nokavējuma procentu vai tāda līgumsoda aprēķināšana, kas laika gaitā pieaug. Tas neattiecas uz prasījumiem, kurus parādnieks necenšas pārstrukturēt, vai uz gadījumiem, kad parādnieks ir pasludināts par bankrotējušu. Ja ir iecelts atzīts praktizējošs speciālists, kreditors nevar izbeigt līgumu, kas noslēgts ar parādnieku, atsaucoties uz finansiālu saistību pārkāpumu, kas noticis pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, vai atteikties pildīt savas saistības saskaņā ar šādu līgumu, ja vien to nav atļāvusi tiesa.

Ieceļot atzītu praktizējošu speciālistu, tiesa aptur naudas iekasēšanas izpildes procedūru vai citu piespiedu izpildi pret parādnieka aktīviem līdz bankrota pasludināšanai, parāda pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai vai parāda pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanai. Tiesa var līdz tam pašam laikam:

  1. apturēt procedūru saistībā ar tādu finanšu prasījumu pret parādnieku, par kuru vēl nav pieņemts spriedums;
  2. atcelt pasākumus prasījuma nodrošināšanai, citstarp maksājumu konta apķīlāšanu;
  3. aizliegt kreditoriem īstenot savas tiesības, kas izriet no parādnieka sniegtā nodrošinājuma, citstarp pārdot vai pieprasīt pārdot ķīlas priekšmetu;
  4. piemērot citu pagaidu tiesiskās aizsardzības pasākumu, arī bankrota pieteikuma nodrošināšanas pasākumus.

Tiesa neapturēs tiesvedību attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par naudas soda vai konfiskācijas uzlikšanu vai tās aizstāšanu kriminālprocesā vai attiecībā uz pārsūdzību izskatīšanu par naudas sodiem, kas uzlikti pārkāpumu lietās, un neizmantos citus šās iedaļas 3. apakšiedaļā minētos pasākumus attiecībā uz arestu vai tiesu hipotēku, kas uzlikta parādnieka mantai, lai nodrošinātu iespējamo konfiskāciju vai konfiskācijas aizstāšanu kriminālprocesā.

Ņemot vērā kreditora likumīgās intereses, tiesa, pamatojoties uz kreditora pieteikumu, var atļaut turpināt apturēto izpildes panākšanas procedūru un ļaut kreditoram izmantot arī tiesības, kas izriet no parādnieka iesniegtajiem vērtspapīriem, pirms tiek pasludināts bankrots, apstiprināts pārstrukturēšanas plāns vai izbeigta procedūra.

Atzītais praktizējošais speciālists nosaka parādnieka finansiālo stāvokli, sagatavo parādnieka aktīvu un parādu sarakstu un iesniedz to tiesai parādnieka vārdā un ar parādnieka piekrišanu. Atzītais praktizējošais speciālists arī sniedz tiesai novērtējumu par to, kura procedūra būtu jāuzsāk, lai lemtu par parādnieka maksātspējas problēmām. Tiesai šis novērtējums nav saistošs.

Pēc tam tiesa izskata maksātnespējas pieteikumu un pieņem vienu no šādiem spriedumiem:

  1. pasludina parādnieka bankrotu;
  2. pasludina parādnieku par bankrotējušu un uzsāk procedūru, lai atbrīvotu parādnieku no saistībām;
  3. uzsāk parāda pārstrukturēšanas procedūru;
  4. noraida pieteikumu; vai
  5. izbeidz tiesvedību, atceļot prasību.

2.2. Parāda pārstrukturēšanas procedūras uzsākšana

Tiesa uzsāk parāda pārstrukturēšanas procedūru, ja parādniekam ir maksātspējas problēmas, bet tas vēl nav galīgi maksātnespējīgs, jo īpaši tad, ja parādnieka maksātspējas problēmas acīmredzami nevar pārvarēt, neveicot parāda pārstrukturēšanas procedūru, citstarp pārdodot parādnieka aktīvus, lai segtu parādsaistības tādā apmērā, kādu no parādnieka var pamatoti sagaidīt. Tiek uzskatīts, ka parādniekam ir maksātspējas problēmas, ja tas nespēj vai varētu nespēt pildīt savas saistības noteiktajā termiņā.

Pirms parāda pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas tiesa noteiks summu, kas parādniekam ir jāpārskaita kā depozīts atzītā praktizējošā speciālista atalgojuma un izdevumu segšanai uz šim nolūkam paredzēto kontu, un termiņu, līdz kuram parādniekam tā ir jāsamaksā. Ņemot vērā parādnieka finansiālo stāvokli, tiesa var atļaut šo noteikto summu maksāt pa daļām procedūras laikā.

Tiesa var atteikties uzsākt parāda pārstrukturēšanas procedūru, ja:

  1. parādnieks apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis būtiski nepareizu vai nepilnīgu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem, kreditoriem vai saistībām;
  2. parādnieks atsakās nodot zvērestu par iesniegtās informācijas patiesumu vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt papildu informāciju;
  3. parādnieks ir notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrota procedūru vai izpildes panākšanas procedūru, nodokļu noziegumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Kriminālkodeksa 381. un 3811. pantā, un šī informācija par sodāmību nav dzēsta no sodāmības reģistra datubāzes;
  4. trijos gados pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vai pēc tā iesniegšanas parādnieks apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis nepareizu vai nepilnīgu informāciju par savu finanšu stāvokli, lai no valsts, vietējām varas iestādēm vai fonda iegūtu palīdzību vai citus pabalstus vai nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas;
  5. trijos gados pirms atzītā praktizējošā speciālista iecelšanas vai pēc tā iecelšanas parādnieks ir apzināti vai rupjas nolaidības dēļ kavējis kreditoru prasījumu apmierināšanu vai apzināti noslēdzis kreditoriem kaitējošus darījumus, un šajā sakarā kaitējums kreditoru interesēm citstarp var izpausties kā aktīvu slēpšana vai izšķērdēšana;
  6. parādnieks nav iemaksājis tiesas noteikto summu kā depozītu atzītā praktizējošā speciālista atalgojuma un izdevumu segšanai uz šim nolūkam paredzēto kontu.

Tiesa atsakās uzsākt parāda pārstrukturēšanas procedūru, ja desmit gados pirms pieteikuma iesniegšanas tā jau ir uzsākusi parādnieka parāda pārstrukturēšanas procedūru vai ir nolēmusi atbrīvot parādnieku no saistībām.

Ja tiesa uzsāk parādnieka parāda pārstrukturēšanas procedūru, tā nosaka termiņu līdz 60 dienām, kurā atzītajam praktizējošajam speciālistam ir jāiesniedz tiesai pārstrukturēšanas plāns. Vajadzības gadījumā tiesa var pagarināt šo termiņu vēl maksimāli par 30 dienām.

Ja tiesa uzsāk parādnieka parāda pārstrukturēšanas procedūru, Bankrota likumā un Izpildes procesa kodeksā paredzēto darījumu vai citu darbību piedziņas termiņu pagarina par laikposmu no atzītā praktizējošā speciālista iecelšanas līdz parāda pārstrukturēšanas procedūras pabeigšanai, bet ne ilgāk kā astoņus gadus pirms atzītā praktizējošā speciālista iecelšanas vai Izpildes procesa kodeksā noteikto piedziņas termiņu sākuma.

Pēc procedūras uzsākšanas atzītais praktizējošais speciālists sadarbībā ar parādnieku sagatavo parādnieka parādu pārstrukturēšanas plānu un iesniedz to tiesā apstiprināšanai parādnieka vārdā un ar parādnieka piekrišanu.

2.3. Bankrota procedūras un/vai procedūras atbrīvošanai no saistībām uzsākšana

Tiesa pasludina parādnieku, kas ir fiziska persona, par bankrotējušu un veic bankrota procedūru saskaņā ar Bankrota likumu. Bankrota procedūras norise attiecībā uz fizisku personu ir līdzīga bankrota procedūras norisei attiecībā uz juridisku personu (sk. 1.1. iedaļu).

Līdztekus bankrota pasludināšanai var uzsākt procedūru, lai atbrīvotu fizisku personu no saistībām. Bankrota procedūrā var atbrīvot parādnieku no saistībām, kas nav izpildītas. Saistības, kas radušās pirms bankrota pasludināšanas, var iekļaut bankrota procedūrā. Parasti procedūra atbrīvošanai no saistībām ilgst trīs gadus. Šajā laikposmā parādniekam pēc iespējas ir jāapmierina kreditoru prasījumi. Bankrota procedūras laikā visus parādnieka aktīvus pārdod un izmanto kreditoru prasījumu apmierināšanai. Parādniekam arī ir jāveic peļņu gūstošas darbības vai jāpieliek saprātīgas pūles, lai šādas darbības atrastu. Arī parādnieka ienākumus izmanto, lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Likumā parādnieka iztikas minimumam ir noteikta summa, kas nav apķīlājama, un to neizmanto kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ja parādnieks ir apmaksājis ievērojamu daļu kreditoru prasījumu, parādnieku var atbrīvot no saistībām pat pirms trīs gadu termiņa beigām, bet ne agrāk kā vienu gadu pēc procedūras uzsākšanas. Ja parādnieks pārkāpj savas saistības, bet pārkāpums nav nopietns, tiesa var maksimāli par vienu gadu pagarināt termiņu attiecībā uz parādnieka atbrīvošanu no saistībām. Ja pārkāpums ir nopietns, tiesa var atteikties atbrīvot parādnieku no saistībām.

3. Bankrota procedūras uzsākšana attiecībā uz fiziskas personas mantu

Ja parādnieka nāves gadījumā parādnieka manta ir maksātnespējīga, var iesniegt bankrota pieteikumu, lai pasludinātu parādnieka mantas bankrotu. Parādnieka nāves gadījumā bankrota pieteikumu attiecībā uz parādnieka aktīviem var iesniegt arī parādnieka mantinieks, parādnieka testamenta izpildītājs vai parādnieka mantojuma masas aizgādnis. Šajā gadījumā bankrota pieteikumam piemēro noteikumus, ar ko reglamentē parādnieka iesniegtus bankrota pieteikumus. Bankrota procedūras attiecībā uz šādu mantu veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Bankrota likumā.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kad ir pasludināts bankrots, parādnieka aktīvi kļūst par bankrotējušā parādnieka mantu un parādnieka tiesības pārvaldīt un pārdot šo mantu tiek nodotas bankrota administratoram.

Parādnieka aktīvi kļūst par bankrotējušā parādnieka mantu, pamatojoties uz nolēmumu par bankrotu, un tiek izmantoti kā aktīvi kreditoru prasījumu apmierināšanai un bankrota procedūras izpildei. Bankrotējušā parādnieka manta ir parādnieka aktīvi bankrota pasludināšanas laikā, kā arī atgūtie vai atgrieztie aktīvi un aktīvi, kurus parādnieks ir ieguvis bankrota procedūras laikā. Parādnieka aktīvi, kam saskaņā ar likumu nevar piemērot prasījumu par apmaksu, netiek iekļauti bankrotējušā parādnieka mantā.

Aktīvus, kam saskaņā ar likumu nevar piemērot prasījumu par apmaksu, reglamentē Izpildes procesa kodekss. Likumā ir sniegts neizsmeļošs tādu objektu saraksts, kuriem nav piemērojams arests. Galvenais tādu objektu saraksta izveides mērķis, kuriem nav piemērojams arests, ir nodrošināt parādniekam minimālu sociālo aizsardzību. Aizliegums pārdot aktīvus, kam nav piemērojams arests, izriet arī no nepieciešamības aizsargāt citas pamattiesības: tiesības brīvi izvēlēties darbības jomu, profesiju un amatu, tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiesības uz izglītību, reliģijas brīvību, privātās un ģimenes dzīves aizsardzību utt. Turklāt noteiktu objektu arests ir pretrunā vispārpieņemtajiem morāles principiem.

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem ierobežojumi piemērojami arī attiecībā uz ienākumu arestu, un to galvenais mērķis ir nodrošināt parādniekam minimālos iztikas līdzekļus, kas nepieciešami sevis un savu apgādājamo personu uzturēšanai atbilstīgi pret parādnieku vērstās tiesvedības nosacījumiem.

Pēc bankrota pasludināšanas jebkāda bankrotējušā parādnieka mantā ietilpstošo objektu pārdošana, ko veic parādnieks, ir spēkā neesoša. Citas puses šādi nodotie aktīvi tiek atgriezti pusei, ja aktīvi joprojām ir bankrotējušā parādnieka mantas daļa, vai arī tiek izmaksāta atlīdzība, ja bankrotējušā parādnieka manta šādas nodošanas rezultātā ir pieaugusi. Ja parādnieks ir pārdevis nākotnē gaidāmos prasījumus pirms bankrota pasludināšanas, pārdošana kļūs spēkā neesoša tad, kad bankrots tiek pasludināts attiecībā uz prasījumiem, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas. Ja parādnieks ir fiziska persona, viņš var pārdot bankrotējušā parādnieka mantu ar administratora piekrišanu. Jebkāda pārdošana bez administratora piekrišanas ir spēkā neesoša.

Pēc bankrota pasludināšanas bankrotējušā parādnieka mantā iekļautu saistību pret parādnieku izpildi var akceptēt tikai administrators. Ja saistības tiek pildītas parādnieka labā, tiek uzskatīts, ka saistības ir izpildītas tikai tad, ja saistību izpildei nodotie aktīvi tiek saglabāti bankrotējušā parādnieka mantā vai ja šādas nodošanas rezultātā bankrotējušā parādnieka manta tiek palielināta. Ja saistības pret parādnieku ir izpildītas pirms paziņojuma par bankrotu publicēšanas, tiek uzskatīts, ka saistības ir izpildītas, ja persona, kura šīs saistības ir pildījusi, nezināja un nevarēja zināt par bankrota pasludināšanu saistību izpildes laikā.

Ja tiek uzsākta reorganizācijas procedūra, uzņēmums saglabā tiesības rīkoties ar uzņēmuma aktīviem, bet tam nekavējoties ir jāinformē reorganizācijas konsultants par darījumiem, kas ir ārpus ierastās saimnieciskās darbības jomas.

Parāda pārstrukturēšanas procedūrā parādnieks, kas ir fiziska persona, neatkarīgi no tā, vai viņš ir pašnodarbināta persona, saglabā tiesības rīkoties ar saviem aktīviem.

Procedūrā atbrīvošanai no saistībām, ja šī procedūra turpinās arī pēc bankrota procedūras pabeigšanas, parādnieka ienākumi ir pakļauti cesijai vai nodošanai atzītajam praktizējošajam speciālistam. Parādniekam nav jāpārskaita ienākumi vai to daļa, par kuru saskaņā ar Izpildes kodeksa likuma noteikumiem nevar prasīt maksājumu, vai arī atzītajam praktizējošajam speciālistam minētie ienākumi vai to daļa ir jāatdod parādniekam.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Kad ir pasludināts bankrots, parādnieks, kas ir fiziska persona, atsakās no tiesībām slēgt darījumus attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu, savukārt parādnieks, kas ir juridiska persona, atsakās no tiesībām slēgt jebkādus darījumus.

Parādnieks nekavējoties sniedz tiesai, pagaidu administratoram, pārvaldniekam, bankrota komitejai un Maksātnespējas nodaļai informāciju, kas tiem ir nepieciešama saistībā ar bankrota procedūru gan pirms, gan pēc bankrota pasludināšanas, jo īpaši par parādnieka aktīviem, citstarp saistībām, un uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību. Parādniekam ir jāiesniedz administratoram bilance un parādnieka aktīvu uzskaite, citstarp saistības, par situāciju bankrota pasludināšanas dienā.

Tiesa var pieprasīt parādniekam nodot zvērestu tiesā, apliecinot, ka tiesai iesniegtā informācija par tā aktīviem, parādiem un uzņēmējdarbības vai profesionālajām aktivitātēm ir pareiza tiktāl, cik tas parādniekam ir zināms.

Parādnieka pienākums ir sniegt pagaidu administratoram un bankrota administratoram viņu pienākumu izpildei nepieciešamo palīdzību.

Pēc bankrota pasludināšanas un pirms zvēresta nodošanas parādnieks nedrīkst izbraukt no Igaunijas bez tiesas atļaujas.

Tiesa var parādniekam uzlikt soda naudu, noteikt viņam pienākumu obligāti piedalīties vai piemērot viņam arestu, ja tiesas rīkojums netiek ievērots vai nolūkā nodrošināt likumā noteikto saistību izpildi.

Parādnieks ir tiesīgs iepazīties ar administratora materiāliem un tiesas materiāliem bankrota lietā. Administrators, norādot pamatotu iemeslu, var noraidīt parādnieka lūgumu apskatīt administratora materiālos iekļautu dokumentu, ja tas varētu kaitēt bankrota procedūras norisei.

Bankrota administrators

  • Bankrota administrators slēdz darījumus attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu un veic citas darbības. Administratora darbību rezultātā radušās tiesības un pienākumi attiecas uz parādnieku. Administrators atbilstīgi saviem pienākumiem piedalās tiesā parādnieka vietā strīdos par bankrotējušā parādnieka mantu.
  • Kad tiek pasludināts bankrots, parādnieka tiesības pārvaldīt un rīkoties ar bankrotējušā parādnieka mantu tiek nodotas bankrota administratoram. Ja parādnieks bankrota procedūrā ir juridiska persona, administrators var slēgt jebkādus darījumus un veikt jebkādas tiesiskas darbības ar bankrotējušā parādnieka mantu. Ja parādnieks bankrota procedūrā ir fiziska persona, administrators var slēgt tikai tādus darījumus un veikt tādas tiesiskās darbības ar bankrotējušā parādnieka mantu, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu bankrota procedūras mērķi un pildītu administratora pienākumus.
  • Administrators aizstāv visu kreditoru un parādnieka tiesības un intereses un nodrošina bankrota procedūras likumīgu, ātru un finansiāli pamatotu izpildi. Administrators veic savus pienākumus ar rūpību, kāda tiek sagaidīta no centīga un godprātīga administratora, ņemot vērā visu kreditoru un parādnieka intereses.
  • Administrators nosaka kreditoru prasījumus, pārvalda bankrotējušā parādnieka mantu, organizē tās veidošanu, pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu no bankrotējušā parādnieka mantas; noskaidro parādnieka maksātnespējas iemeslus un laiku, kad tā radusies; vajadzības gadījumā nodrošina parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu; vajadzības gadījumā veic parādnieka, kas ir juridiska persona, likvidāciju; sniedz informāciju kreditoriem un parādniekam likumā noteiktajos gadījumos; sniedz pārskatu par savu darbību un informāciju par bankrota procedūru tiesai, uzraugošajam ierēdnim un bankrota komitejai; veic citus likumā noteiktos pienākumus. Ja parādnieka maksātnespēju ir izraisījusi smaga vadības kļūda, administratora pienākums ir iesniegt prasījumu par zaudējumu atlīdzību pret personu, kura ir atbildīga par kļūdu, nekavējoties, tiklīdz ir iegūti pietiekami pierādījumi šāda prasījuma iesniegšanai. Papildus likumā paredzētajām administratora tiesībām administratoram ir arī pagaidu administratora tiesības.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Igaunijā bankrota procedūrā ir pieļaujams ieskaits. Bankrota procedūras prasījumu ieskaitam piemērojami šādi nosacījumi:

  1. prasījumiem, kam tiek veikts ieskaits, ir jābūt finansiāla rakstura vai citiem tāda paša veida prasījumiem;
  2. kreditora tiesības uz savu saistību izpildi ir stājušās spēkā un parādnieka saistību izpildes termiņš ir iestājies;
  3. kreditoram ir jāapliecina ieskaits parādniekam līdz tam, kad ir apstiprināts kreditoru saraksts, un šāds apliecinājums nedrīkst ietvert nosacījumu vai termiņu;
  4. kreditora tiesības veikt ieskaitu pret parādnieka prasījumu ir radušās pirms bankrota pasludināšanas.

Gadījumā, ja parādnieka prasījums ietvēra atliekošu nosacījumu un tā izpildes termiņš bankrota pasludināšanas laikā vēl nebija pienācis vai ja tas nav vērsts pret tāda paša veida prasījumu, prasījumam ieskaitu var veikt tikai tad, kad iestājas atliekošais nosacījums, ir iestājies parādnieka prasījuma izpildes termiņš vai saistības ir kļuvušas par tāda paša veida saistībām. Ieskaits nav atļauts, ja atliekošais nosacījums vai prasījuma izpildes termiņš iestājas pirms tam, kad kreditoram ir bijusi iespēja veikt prasījuma ieskaitu.

Ja kreditora prasījuma termiņš ir beidzies, kreditors var joprojām veikt prasījuma ieskaitu, ja ieskaita tiesības radušās pirms prasījuma termiņa beigām. Kreditors var arī veikt tādu prasījumu ieskaitu, kas radušies, parādniekam nepildot līgumsaistības, kuras izriet no fakta, ka administrators ir atteicies no parādnieka saistībām pēc bankrota pasludināšanas. Ja līgumsaistību objekts ir sadalāms un kreditors ir daļēji izpildījis savas saistības pirms bankrota pasludināšanas, kreditors var veikt ieskaitu attiecībā uz parādnieka finansiāla rakstura saistībām, kas atbilst kreditora saistību izpildītajai daļai. Ja parādnieks ir dzīvojamo vai tirdzniecības telpu iznomātājs un dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks ir samaksājis parādniekam avansā nomu par nekustamo īpašumu vai telpām pirms bankrota pasludināšanas, rodas netaisnas iedzīvošanās prasījums pret parādnieku, par kuru dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks var veikt ieskaitu pret parādnieka prasījumu pret dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieku, un dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks var arī veikt ieskaitu par prasījumu par tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies līguma priekšlaicīgas izbeigšanas vai atteikšanās no līguma rezultātā.

Cesijas veidā iegūtam prasījumam var veikt ieskaitu bankrota procedūras ietvaros tikai tad, ja prasījums ir cedēts un parādnieks ir ticis par to rakstiski informēts ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms bankrota pasludināšanas dienas. Cesijas veidā iegūtam prasījumam pret parādnieku nevar veikt ieskaitu, ja prasījums ticis cedēts trijos gados pirms pagaidu administratora vai atzīta praktizējoša speciālista nozīmēšanas dienas un parādnieks tajā laikā ir bijis maksātnespējīgs, un persona, kura ieguva prasījumu, zināja vai tai bija jāzina par maksātnespēju cesijas laikā.

Ar ķīlu nodrošinātu atzītu prasījumu, arī tad, ja šis prasījums ir iegūts cesijas ceļā, var ieskaitīt, ja tas pats ķīlas priekšmets tiek pārdots par ķīlas priekšmeta pirkuma cenu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs summai, kuru kreditoram būtu tiesības saņemt, sadalot naudas summu, kas saņemta, pārdodot kreditora nopirkto priekšmetu, un no kuras ir atskaitīti maksājumi un izdevumi, piemēram, konsolidētās saistības un bankrota procedūrā radušies izdevumi un izmaksas, kas ir jāsamaksā pirms naudas izmaksas, pamatojoties uz sadales koeficientiem. Jebkuru pirkuma cenas daļu, ko nevar ieskaitīt kreditora prasījumā, kreditors iemaksā bankrotējušā parādnieka mantas apjomā.

Prasījumi, kuriem nevar veikt ieskaitu, ir prasījumi par uzturlīdzekļiem, prasījumi par kompensāciju, kas izriet no kaitējuma veselībai vai personas nāves, un prasījumi, kas izriet no prettiesiskas un tīšas kaitējuma nodarīšanas, kas otrai pusei ir pret pusi, kura pieprasa ieskaitu; otras puses prasījumi, par kuriem saskaņā ar likumu nevar pieprasīt maksājumu; arestēts prasījums pret puses prasījumu pret otru pusi, ja puse, kas pieprasa ieskaitu, ieguvusi prasījumu pēc aresta vai ja šīs puses prasījuma izpildes termiņš iestājies pēc aresta un vēlāk nekā arestētās puses prasījuma termiņš; prasījums, pret kuru otra puse var celt iebildumus, vai otras puses prasījums, kuram ieskaits nav atļauts citu no likuma izrietošu iemeslu dēļ.

Ieskaits netiek atsevišķi reglamentēts reorganizācijas procedūras un parāda pārstrukturēšanas procedūras gadījumā, piemērojot vispārīgo procedūru saskaņā ar Likumu par saistību tiesībām.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Bankrota procedūra

Administrators ir tiesīgs izpildīt neizpildītas saistības, kas izriet no parādnieka noslēgta līguma, un pieprasīt otrai pusei pildīt savas saistības vai atsaukt parādnieka saistības, kas izriet no līguma, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos ir noteikts citādi. Administrators nedrīkst atsaukt parādnieka no līguma izrietošās saistības, ja šīs saistības ir nodrošinātas ar iepriekšēju atzīmi, kas reģistrēta zemesgrāmatā. Ja administrators turpina pildīt parādnieka saistības un informē par nodomu pildīt šīs saistības, otra līguma puse turpinās pildīt savas saistības. Tādā gadījumā administrators zaudē tiesības atteikties pildīt parādnieka saistības. Ja administrators pieprasa otrai līguma pusei pildīt līgumsaistības, otra puse var pieprasīt, lai administrators nodrošinātu parādnieka saistību izpildi. Otra puse var atteikties pildīt savas saistības, atteikties no līguma vai atcelt līgumu līdz tam, kad administrators būs nodrošinājis parādnieka saistību izpildi. Otras puses prasījums pret parādnieku, kas izriet no saistībām, kuras otra puse ir izpildījusi pēc administratora pieprasījuma, ir konsolidētās saistības. Ja administrators ir atsaucis parādnieka saistības pēc bankrota pasludināšanas, otra līguma puse var iesniegt prasījumu kā kreditors bankrota procedūrā, pamatojoties uz līgumsaistību neizpildi. Ja līgumsaistību objekts ir nedalāms un otra puse ir daļēji izpildījusi savas saistības līdz bankrota pasludināšanai, otra puse tikai kā kreditors bankrota procedūrā var pieprasīt no parādnieka finansiāla rakstura saistību izpildi tādā apmērā, kas atbilst otras puses izpildīto saistību apjomam.

Likumā ir arī paredzēti īpaši gadījumi attiecībā uz noteiktiem līgumu veidiem:

  1. ja parādnieks ir pārdevis kustamu mantu ar īpašumtiesību atrunu pirms bankrota pasludināšanas un ir nodevis šo kustamo mantu pircēja valdījumā, pircējam ir tiesības pieprasīt pārdošanas līguma izpildi. Šādā gadījumā administrators nevar atsaukt parādnieka no pārdošanas līguma izrietošās saistības;
  2. dzīvojamo vai tirdzniecības telpu iznomātāja bankrots nevar būt par pamatu dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līguma izbeigšanai, izņemot gadījumus, kad līgumā noteikts citādi. Ja dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumā ir paredzēts, ka bankrots var būt pamats līguma izbeigšanai, administrators var atcelt līgumu viena mēneša laikā vai īsākā periodā, ja tas paredzēts līguma nosacījumos. Mājokļa dzīvojamo telpu iznomātāja bankrots nevar būt par pamatu mājokļa dzīvojamo telpu nomas līguma izbeigšanai. Ja nomas maksa par nekustamo īpašumu vai telpām apmaksāta parādniekam avansā pirms bankrota pasludināšanas, dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks var veikt prasījuma par netaisnu iedzīvošanos un parādnieka prasījuma pret dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieku savstarpēju ieskaitu;
  3. dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieka bankrota gadījumā dzīvojamo vai tirdzniecības telpu iznomātājs var izbeigt dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumu tikai saskaņā ar vispārīgo procedūru, un dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumu nevar atcelt kavēta nomas maksājuma dēļ, ja kavējums attiecas uz nomas maksājumu, kas bija veicams pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas dienas. Administrators ir tiesīgs atcelt dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumu, kuru noslēdzis parādnieks, viena mēneša laikā vai īsākā periodā, ja tas paredzēts līguma nosacījumos. Ja nekustamais īpašums vai telpas nav nodoti parādnieka valdījumā līdz bankrota pasludināšanas dienai, gan administrators, gan otra puse var šo līgumu anulēt. Līguma anulēšanas vai izbeigšanas gadījumā otra puse var pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, ko rada līguma izbeigšana pirms noteiktā termiņa, vai nu kā kreditors bankrota procedūrā, vai arī var pieprasīt, lai minētā atlīdzība tiktu nodrošināta ieskaita formā;
  4. dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līguma procedūra piemērojama arī attiecībā uz parādnieka noslēgtajiem līzinga līgumiem.

Administrators ir tiesīgs lemt par līguma turpināšanu vai izbeigšanu, taču tad, ja otra puse ierosina administratoram īstenot šīs izvēles tiesības, administratoram nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņās dienās, ir jāsniedz paziņojums par parādnieka saistību turpmāku pildīšanu vai atsaukšanu. Pēc administratora pieprasījuma tiesa var arī pagarināt šo periodu. Ja administrators neiesniedz paziņojumu par saistību pildīšanu vai atsaukšanu norādītajā termiņā, viņš nav tiesīgs pieprasīt, lai otra puse pildītu līgumsaistības, pirms viņš ir izpildījis parādnieka saistības.

Ir iespējams arī, ka daži parādnieka noslēgtie līgumi ir atgūstami. Piemēram, tiesa atceļ līgumus, kas noslēgti pagaidu administratora pilnvaru laikā pirms bankrota pasludināšanas. Atgūšanas priekšnosacījums papildus laika nosacījumam ir tāds, ka līguma rezultātā kreditoru interesēm ir nodarīts kaitējums. Ja kreditoru interesēm nav nodarīts kaitējums un bankrotējušā parādnieka mantas apjoms atgūšanas rezultātā nepalielinās, nav nozīmes veikt atgūšanu.

Kopumā bankrotējis parādnieks vai tā administrators nav tiesīgi grozīt līgumus. Tomēr līgumus var grozīt, ja pēc bankrota pasludināšanas ir noslēgts mierizlīgums. Šādā gadījumā var samazināt parādu vai pagarināt apmaksas termiņu, parādniekam un kreditoriem savstarpēji vienojoties. Tādu pašu rezultātu var sasniegt arī, izmantojot reorganizācijas procedūru vai parāda pārstrukturēšanas procedūru. Bankrota likums, Likums par reorganizāciju un Fizisko personu maksātnespējas likums atsevišķi neaptver prasījumu cesiju vai saistību uzņemšanos, tādēļ piemērojama Likumā par saistību tiesībām noteiktā vispārīgā procedūra.

Reorganizācijas procedūra

Reorganizācijas procedūrā ir atļauta līgumu pārstrukturēšana, izmantojot reorganizācijas plānu.

Tāda vienošanās ir spēkā neesoša, uz kuras pamata kreditors var apturēt līguma izpildi, paātrināt, izbeigt vai jebkādā citā veidā, kas kaitē uzņēmumam, grozīt līgumu sakarā ar reorganizācijas pieteikuma iesniegšanu, reorganizācijas procedūras uzsākšanu, reorganizācijas plāna apstiprināšanu, pieprasījuma iesniegšanu apturēt parāda piedziņas pasākumus vai šādu pasākumu apturēšanu.

Pasākumu apturēšanas laikā kreditors nedrīkst apturēt izpildi, paātrināt, izbeigt vai jebkādā citā veidā, kas kaitē uzņēmumam, grozīt būtiskus izpildāmus līgumus par parādiem, kas radušies pirms Reorganizācijas likumā minēto parādu atgūšanas pasākumu apturēšanas un tikai tāpēc, ka uzņēmums tos nav samaksājis. Ierobežojums neattiecas uz kredītlīgumiem un finansēšanas līgumiem. Ja ierobežojuma noteikšana kreditoram ir nesamērīgi apgrūtinoša, tiesa var to izbeigt pirms termiņa.

Reorganizācijas plāna ietvaros nedrīkst pārstrukturēt prasījumu, kas izriet no darba līguma vai darījuma ar atvasinātajiem instrumentiem.

Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Ja tiek iecelts atzīts praktizējošs speciālists, kreditors nedrīkst, atsaucoties uz finansiāla rakstura saistību pārkāpumu, kas noticis pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, izbeigt ar parādnieku noslēgto līgumu vai atteikties šā iemesla dēļ pildīt savas saistības. Vienošanās, saskaņā ar kuru kreditors var izbeigt līgumu, kad ir iesniegts maksātnespējas pieteikums vai apstiprināts pārstrukturēšanas plāns, ir spēkā neesoša. Ja līguma turpmāka izpilde ir netaisnīga attiecībā pret kreditoru un nevajadzīga no parādnieka viedokļa, jo īpaši tad, ja ir maz ticams, ka tiks uzsākta parāda pārstrukturēšanas procedūra, vai ja nav nepieciešams turpināt līguma izpildi, lai veiktu parāda pārstrukturēšanas procedūru, tiesa var atļaut kreditoram izbeigt līgumu, pamatojoties uz kreditora lūgumu.

Saistības, kas izriet no joprojām spēkā esoša līguma un rodas vai to izpildes termiņš iestājas pēc parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas, var tikt pārstrukturētas parāda pārstrukturēšanas procedūras ietvaros. Pārstrukturēšanas plānā var noteikt, ka kredīta līgums vai cits joprojām spēkā esošs līgums, ko parādnieks noslēdzis pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas un kas uzliek parādniekam finansiāla rakstura saistības, kuru izpildes termiņš ir pēc parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas, tiek izbeigts līdz ar pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanu. Līguma izbeigšanai ir tādas pašas sekas kā līguma ārkārtas atcelšanai tādu iemeslu dēļ, kurus izraisījis parādnieks. Parādnieka saistības, kas izriet no līguma izbeigšanas, var pārstrukturēt iepriekš saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu. Ja ir jāpārstrukturē saistības, kas izriet no līzinga līguma, iznomātājs, kurš ir kreditors, var ārkārtas kārtībā atcelt līgumu vienas nedēļas laikā no pārstrukturēšanas plāna pieņemšanas dienas.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Pēc bankrota pasludināšanas kreditori bankrota procedūrā var iesniegt savus prasījumus pret parādnieku tikai bankrota procedūras ietvaros. Administrators ir jāinformē par visiem prasījumiem pret parādnieku, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas, neatkarīgi no to iemesliem vai prasījumu izpildes termiņiem. Pasludinot bankrotu, tiek izbeigta izpildes panākšanas procedūra pret parādnieku un kreditoram ir jāiesniedz prasījums bankrota administratoram.

Reorganizācijas procedūras un parāda pārstrukturēšanas procedūras ietvaros attiecīgi reorganizācijas plāna un parāda pārstrukturēšanas plāna spēkā esamības laikā nevar tikt uzsākta jauna tiesvedība, izņemot no to kreditoru puses, uz kuru prasījumiem minētais plāns ir attiecināms. Reorganizācijas gadījumā tiek apturēta izpildes procedūra, izņemot gadījumus, kad izpildes procedūra tiek veikta, lai apmierinātu prasījumus, kas radušies uz darba līguma pamata. Parāda pārstrukturēšanas procedūrā tiesa var apturēt izpildes procedūru, piemērojot to kā pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekli vēl pirms nolēmuma pieņemšanas vai maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas. Ieceļot atzītu praktizējošu speciālistu, tiesa aptur naudas iekasēšanas izpildes procedūru (vai piespiedu izpildi) pret parādnieka aktīviem līdz bankrota pasludināšanai, parāda pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai vai parāda pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanai.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Bankrota procedūra

Strīdos par bankrotējušā parādnieka mantu vai aktīviem, kurus var iekļaut bankrotējušā parādnieka mantā, tiesības būt tiesvedības dalībniekam parādnieka vietā tiek nodotas administratoram. Ja prasību vai jebkādu citu prasījumu attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu, kuru parādnieks iesniedz pret citu personu, izskata tiesvedībā, kas uzsākta pirms bankrota pasludināšanas, vai ja parādnieks piedalās tiesvedībā kā trešā persona, administrators var atbilstīgi saviem pienākumiem piedalīties tiesvedībā parādnieka vietā. Ja administrators nepiedalās šādā tiesvedībā, parādnieks var turpināt piedalīties kā prasītājs, lūgumraksta iesniedzējs vai trešā persona.

Ja tiesas procesā, kas sākts pirms bankrota pasludināšanas, pret parādnieku ir celta mantiska prasība vai pārsūdzēts parādniekam izdots administratīvais akts par finanšu prasījumu publisko tiesību jomā, bet lēmums par šo prasību vai pārsūdzību vēl nav pieņemts, tiesa atteiksies izskatīt šo prasību vai pārsūdzību, izņemot lēmumu par naudas soda uzlikšanu vai konfiskāciju vai tās aizstāšanu kriminālprocesā, prasību par uzturēšanas pienākumu civilprocesā vai pārsūdzību par naudas sodu, kas uzlikts par noziedzīgu nodarījumu. Tiesa atsāks tiesvedību uz prasītāja pieteikuma pamata, ja augstākas instances tiesa būs anulējusi nolēmumu par bankrotu un spēkā būs stājies nolēmums, ar kuru noraida bankrota vai maksātnespējas pieteikumu, vai ja bankrota procedūra tiks izbeigta pēc bankrota pasludināšanas.

Ja pret parādnieku ir iesniegts prasījums par objekta izslēgšanu no bankrotējušā parādnieka mantas tiesvedībā, kas uzsākta pirms bankrota pasludināšanas, tiesa izskatīs šo prasījumu. Šādā gadījumā bankrota administrators var piedalīties tiesvedībā parādnieka vietā. Kā atbildētājam administratoram ir parādnieka tiesības un pienākumi. Ja administrators tiesvedībā nepiedalās, tiesvedību var turpināt pēc prasītāja pieprasījuma.

Ja pret parādnieku ir celts īpašumtiesisks prasījums vai ir pārsūdzēts parādniekam izdots administratīvs akts par publisko tiesību finanšu prasījumu tiesas procesā un šajā lietā pieņemtais lēmums ir pārsūdzams, pēc bankrota pasludināšanas apelāciju parādnieka vārdā var iesniegt administrators. Parādnieks var iesniegt apelāciju ar administratora piekrišanu. Parādnieks var iesniegt apelāciju par naudas sodu, konfiskāciju vai tās aizstāšanu kriminālprocesā, prasību par kompensāciju par noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīto kaitējumu vai naudas soda uzlikšanu kriminālprocesā neatkarīgi no administratora piekrišanas. Ja tiesā ir ticis apstrīdēts pret parādnieku vērsts administratīvais instruments, šā administratīvā instrumenta apstrīdēšanas termiņš tiek apturēts.

Persona, kurai ir tāds uzturlīdzekļu prasījums pret parādnieku, kura termiņš ir iestājies pēc parādnieka pasludināšanas par bankrotējušu, nav kreditors bankrota procedūrā attiecībā uz šo prasījumu, un šo prasījumu nevar pieteikt bankrota procedūrā. Šo prasību var iesniegt tiesā, un bankrota procedūras laikā var notikt tiesas process.

Reorganizācijas procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra

Kad ir iesniegts reorganizācijas pieteikums, tiesa, kura izskata lietu, var, pamatojoties uz uzņēmuma pieteikumu un saņemot reorganizācijas konsultanta apstiprinājumu, kas tiek pievienots pieteikumam, apturēt tiesvedību, kas saistīta ar finansiāla rakstura prasījumu pret uzņēmumu, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumu, kad prasījums radies uz darba attiecību pamata vai saistībā ar uzturlīdzekļu apmaksu un par to vēl nav pieņemts nolēmums. Pieņemot fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu, tiesa ieceļ atzītu praktizējošu speciālistu, pēc tam tiesa var apturēt procedūru saistībā ar finanšu prasījumu pret parādnieku, par kuru vēl nav pieņemts spriedums. Tiesa var apturēt procedūru, līdz tiek pasludināts bankrots, apstiprināts parādu pārstrukturēšanas plāns vai izbeigta procedūra.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru līdzdalība bankrota procedūrā

Kreditors bankrota procedūrā pārstāv savu prasījumu. Kreditoru pienākums ir informēt administratoru par visiem prasījumiem pret parādnieku, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas, neatkarīgi no to iemesliem vai saistību izpildes termiņiem, ne vēlāk kā divos mēnešos no dienas, kad paziņojums par bankrotu ir publicēts izdevumā Ametlikud Teadaanded. Administratoru par prasījumu informē, iesniedzot rakstisku pieteikumu (prasījuma pierādījums). Prasījumi tiek aizstāvēti rakstiski. Pēc tam, kad visi kreditori būs paziņojuši administratoram par saviem prasījumiem, administrators sagatavos sākotnējo kreditoru sarakstu. Saraksts tiek iesniegts kreditoriem izskatīšanai. Kreditoriem un parādniekam ir iespēja iesniegt iebildumus pret visu kreditoru prasījumiem. Ja tam ir iemesls, arī administratoram ir jāiesniedz iebildumi. Pēc tam kreditori, pret kuru prasījumiem tika iesniegti iebildumi, var izteikt savu viedokli administratoram. Pamatojoties uz prasījumiem, iebildumiem un izteiktajiem viedokļiem, administrators sagatavo galīgo kreditoru sarakstu un iesniedz to tiesai apstiprināšanai. Nodrošinājuma tiesības tiek aizstāvētas reizē ar prasījumiem, kurus tās nodrošina. Tiek uzskatīts, ka prasījums, tā prioritāte un tiesības uz prasījuma nodrošinājumu ir pieņemti, ja ne administrators, ne arī kāds no kreditoriem prasījumu aizstāvēšanas sapulcē tos neapstrīd un tiesa apstiprina kreditoru sarakstu. Prasījumu, kas ir atzīts, vai tā prioritāti vēlāk nevar apstrīdēt.

Papildus tam, ka katrs kreditors pārstāv savu prasījumu un tā aizstāvību, kreditori piedalās arī bankrota procedūras norisē kreditoru kopsapulcēs. Kreditoru kopsapulce ir kompetenta apstiprināt administratoru un ievēlēt bankrota komiteju, lemt par parādnieka uzņēmuma darbības turpināšanu vai izbeigšanu, lemt par parādnieka likvidēšanu, ja parādnieks ir juridiska persona, slēgt mierizlīgumu, lemt likumā noteiktajā apmērā par jautājumiem, kas skar bankrotējušā parādnieka mantas pārdošanu, atbildēt uz sūdzībām par administratora darbību, lemt par bankrota komitejas dalībnieku atalgojumu un risināt citus jautājumus, kuri saskaņā ar likumu ir kreditoru kopsapulces kompetencē. Ja kreditoru kopsapulce nolemj ievēlēt bankrota komiteju, tās pienākums citstarp ir aizstāvēt visu kreditoru intereses bankrota procedūrā.

Kreditoru līdzdalība reorganizācijas procedūrā

Reorganizācijas konsultants nekavējoties informē kreditorus par reorganizācijas procedūras uzsākšanu un par viņu prasījumu apjomu pret uzņēmumu saskaņā ar parādu sarakstu. Šai nolūkā konsultants kreditoriem iesniedz paziņojumu par reorganizāciju. Ja kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt reorganizācijas plāna ietvaros, nepiekrīt paziņojumā par reorganizāciju norādītajai informācijai, viņš iesniedz reorganizācijas konsultantam paziņojumā par reorganizāciju noteiktajā termiņā rakstisku pieteikumu, kurā norāda, kam viņš nepiekrīt paziņojumā par reorganizāciju norādītajā prasījumā, kā arī iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja pieteikums noteiktajā termiņā nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Reorganizācijas konsultants pārbauda, vai tā kreditora prasījums, kurš nav piekritis prasījumam, ir likumīgs, un novērtē, vai pārstrukturējamais prasījums ir pierādīts, un informē tiesu par tādu prasījumu, kas faktiski nepastāv, kura apmērs ir neskaidrs vai kura gadījumā nevar novērtēt, vai prasījums ir likumīgs vai pierādīts. Ja reorganizācijas konsultants nepiekrīt kreditora pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, viņi nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu kopā ar pierādījumiem un pamato, kāpēc viņi nav vienisprātis par pieteikumā norādīto informāciju. Reorganizācijas konsultants pamato savus apgalvojumus. Pamatojoties uz paustajiem apgalvojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību un apjomu.

Kreditoru līdzdalība parāda pārstrukturēšanas procedūrā

Parāda pārstrukturēšanas procedūra attiecas uz kreditoriem, kuru prasījumu pret parādnieku izpildes termiņš ir iestājies līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienai. Turklāt ar zināmiem nosacījumiem saistības, kas izriet no joprojām spēkā esošiem līgumiem un rodas vai to izpildes termiņš iestājies pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, var tikt pārstrukturētas.

Pēc pārstrukturēšanas plāna sagatavošanas un pirms tā iesniegšanas tiesā atzītais praktizējošais speciālists to kopā ar pieteikumu, parādnieka aktīvu un parādu sarakstu un citiem pielikumiem nekavējoties nodod pārstrukturēšanas plānā norādītajiem kreditoriem, kuru prasījumus lūdz pārstrukturēt. Nododot pārstrukturēšanas plānu, atzītais praktizējošais speciālists dod kreditoram vismaz divas nedēļas, taču ne vairāk kā četras nedēļas laika pēc pārstrukturēšanas plāna saņemšanas, lai viņš varētu paust savu viedokli atzītajam praktizējošajam speciālistam. Kreditors izsaka savu viedokli par to, vai piekrīt parādnieka sniegtajai informācijai par prasījumu un nodrošinājumu, parādnieka veiktajam parāda aprēķinam un parāda pārstrukturēšanai parādnieka prasītajā veidā. Ja kreditors nepiekrīt parāda pārstrukturēšanas plānam parādnieka prasītajā veidā, kreditoram jānorāda, vai viņš piekristu parāda pārstrukturēšanai citā veidā. Atzītais praktizējošais speciālists norāda arī uz sekām, kas var rasties, ja viedoklis netiek izteikts. Atzītais praktizējošais speciālists nosūta tiesai kreditoru viedokļus kopā ar pārstrukturēšanas plānu.

Ja kreditors, kura prasījumu vēlas pārstrukturēt, nepiekrīt prasījuma apmēram un citai parādsaistību sarakstā norādītajai informācijai, kreditors noteiktajā termiņā iesniedz atzītajam praktizējošajam speciālistam lūgumu, kurā izklāsta apstākļus, kuriem nepiekrīt parādsaistību sarakstā, un iesniedz pierādījumus saviem iebildumiem. Ja noteiktajā termiņā nav iesniegts pieteikums, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Ja atzītais praktizējošais speciālists nepiekrīt kādam kreditora pieteikumā izteiktajam iebildumam, tas kopā ar pārstrukturēšanas plānu iesniedz tiesā pieteikumu ar pierādījumiem un pamato, kāpēc nav vienisprātis par pieteikumā norādīto informāciju. Kopā ar pārstrukturēšanas plānu atzītais praktizējošais speciālists tiesai iesniedz arī kreditoru iesniegtos viedokļus, lūgumus un pierādījumus. Pamatojoties uz iesniegtajiem apgalvojumiem un pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību, apstiprinot plānu. Vajadzības gadījumā tiesa iepriekš uzklausīs parādnieku un skarto kreditoru. Tiesa var atteikties noteikt kreditora prasījuma apmēru vai noteikt to tikai daļēji, ja uzskata, ka prasījums, kura pārstrukturēšana tiek lūgta, faktiski nepastāv, tā apmērs ir neskaidrs vai nevar pamatoti novērtēt, vai prasījums ir likumīgs vai pierādīts. Pēc pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas parādniekam un personai, kuras tiesības ietekmē pārstrukturēšanas plāns, sāk piemērot tajā paredzētās tiesiskās sekas.

Kreditoru piedalīšanās procedūrā atbrīvošanai no saistībām

Ja tiek uzsākta procedūra atbrīvošanai no saistībām, tas tiek darīts vienlaikus ar bankrota pasludināšanu. Kamēr turpinās bankrota procedūra, kreditori piedalās procedūrā saskaņā ar noteikumiem par bankrota procedūru. Ja bankrota procedūra tiek slēgta un pēc tam turpinās procedūra atbrīvošanai no saistībām, kreditoriem, kuri ir pieteikuši savus prasījumus bankrota procedūrā un kuru prasījums vai prasījuma daļa nav apmierināta, ir tiesības saņemt maksājumus laikā, kad tiek veikta atbrīvošana no saistībām.

Laikā, kad notiek procedūra parādnieka atbrīvošanai no saistībām, kreditori bankrota procedūrā, citstarp tādi kreditori bankrota procedūrā, kuri nav pieteikuši savus prasījumus bankrota procedūras laikā, nevar iesniegt nekādus prasījumus par parādnieka aktīvu apmaksu. Kreditori, kuru prasījumi pret parādnieku ir radušies pēc bankrota pasludināšanas, procedūras laikā, lai atbrīvotu parādnieku no saistībām, nevar izvirzīt nekādus prasījumus par naudas summām, kas jāpārskaita atzītajam praktizējošajam speciālistam.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Debitora aktīvi kļūst par bankrotējušā parādnieka mantu, pamatojoties uz spriedumu par bankrotu, un tiek izmantoti kā aktīvi kreditoru prasījumu apmierināšanai un bankrota procedūras izpildei. Bankrotējušā parādnieka manta ir parādnieka aktīvi bankrota pasludināšanas laikā, kā arī atgūtie vai atgrieztie aktīvi un aktīvi, kurus parādnieks ir ieguvis bankrota procedūras laikā. Parādnieka aktīvi, kam saskaņā ar likumu nevar piemērot prasījumu par apmaksu, netiek iekļauti bankrotējušā parādnieka mantā.

Kad tiek pasludināts bankrots, parādnieka tiesības pārvaldīt un rīkoties ar bankrotējušā parādnieka mantu tiek nodotas bankrota administratoram. Pēc bankrota pasludināšanas jebkāda bankrotējušā parādnieka mantā ietilpstošo objektu pārdošana, ko veic parādnieks, ir spēkā neesoša. Pirms bankrota pasludināšanas tiesa var aizliegt parādniekam pārdot aktīvus vai aktīvu daļas bez pagaidu administratora piekrišanas.

Administratoram ir jāpārņem valdījumā parādnieka aktīvi un nekavējoties jāuzsāk bankrotējušā parādnieka mantas administrēšana, tiklīdz ir izdots nolēmums par bankrotu. Administratoram ir jāatgūst trešo personu valdījumā esošie parādnieka aktīvi bankrotējušā parādnieka mantai, ja vien likumā nav noteikts citādi. Bankrotējušā parādnieka mantas administrēšana ietver bankrotējušā parādnieka mantas saglabāšanai nepieciešamo darbību veikšanu ar bankrotējušā parādnieka mantu un bankrota procedūras izpildi, kā arī parādnieka darbības pārvaldību, ja parādnieks ir juridiska persona, vai parādnieka uzņēmējdarbības organizāciju, ja parādnieks ir pašnodarbināta persona. Ja parādnieks ir juridiska persona, bankrota procedūrā administratoram ir tādas tiesības un pienākumi kā juridiskas personas valdei vai struktūrai, kas aizvieto valdi, ar nosacījumu, ka minētās tiesības un pienākumi nav pretrunā bankrota procedūras mērķim. Administratora atbildība ir tāda pati kā valdes locekļa atbildība.

Administrators var noslēgt darījumu ar bankrotējušā parādnieka mantu skaidrā naudā tikai ar tiesas atļauju. Administrators neveic nekādas izmaksas kreditoriem skaidrā naudā, pamatojoties uz sadalījuma attiecību. Administrators ir tiesīgs noslēgt bankrota procedūrai īpaši svarīgus darījumus tikai ar bankrota komitejas atļauju. Īpaši svarīgi darījumi ir, pirmām kārtām, aizņēmums un — gadījumos, ja uzņēmums ir iekļauts bankrotējušā parādnieka mantā, — visi darījumi ārpus uzņēmuma parastās uzņēmējdarbības. Administrators nedrīkst slēgt nekādus darījumus pats ar sevi vai ar sevi saistītām personām attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu vai tās dēļ vai slēgt jebkādus citus līdzīga rakstura darījumus vai darījumus, kas skar interešu konfliktu, vai pieprasīt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies šādos darījumos.

Administrators var uzsākt bankrotējušā parādnieka mantas pārdošanu pēc kreditoru pirmās kopsapulces, izņemot gadījumus, kad kreditori sapulcē ir lēmuši citādi. Ja parādnieks ir pārsūdzējis nolēmumu par bankrotu, parādnieka aktīvus nedrīkst pārdot bez parādnieka piekrišanas līdz iesniegtās apelācijas izskatīšanai apgabaltiesā. Šie ierobežojumi neattiecas uz tādu aktīvu pārdošanu, kas ir ātrbojīgi, kuru vērtība strauji krītas vai kuru uzglabāšana vai saglabāšana ir pārāk dārga. Ja parādnieka uzņēmuma darbība turpinās, aktīvus nedrīkst pārdot, ja tas traucē turpināt uzņēmuma darbību. Ja ir iesniegts priekšlikums par mierizlīgumu, aktīvus nedrīkst pārdot pirms šā mierizlīguma noslēgšanas, izņemot gadījumus, kad kreditoru kopsapulcē tiek nolemts, ka aktīvus drīkst pārdot neatkarīgi no mierizlīguma priekšlikuma. Bankrotējušā parādnieka mantu pārdod izsolē atbilstīgi Izpildes procesa kodeksā noteiktajai procedūrai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Prasījumi, kas jāiesniedz pret bankrotējušā parādnieka mantu

Jebkādi prasījumi pret parādnieku, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas, ir jāiesniedz pret bankrotējušā parādnieka mantu neatkarīgi no prasījumu iemesliem vai saistību izpildes termiņiem. Kad bankrots ir pasludināts, tiek uzskatīts, ka visiem kreditoru prasījumiem pret parādnieku ir iestājies izpildes termiņš, ja vien likumā nav noteikts citādi. Ja kreditors ir iesniedzis tiesā attiecīgu prasījumu, bet tiesas nolēmums vēl nav pieņemts, tiesa apturēs tiesvedību attiecībā uz šo prasību un kreditoram ir jāiesniedz prasījums bankrota administratoram. Ja kreditors ir iesniedzis tiesā prasījumu un tiesa ir izdevusi nolēmumu, kas ir stājies spēkā, kreditoram ir jāiesniedz savs prasījums arī bankrota administratoram, taču šis prasījums ir uzskatāms par aizstāvētu. Ja parādnieks būtu varējis apstrīdēt tiesas nolēmumu, bankrota administrators var to izdarīt.

Pēc bankrota procedūras uzsākšanas radušos prasījumu izskatīšana

Pēc bankrota pasludināšanas bankrota procedūras kreditori var iesniegt prasījumus pret parādnieku tikai Bankrota likumā noteiktajā kārtībā. Prasījumus var iesniegt tikai bankrota administratoram, turklāt tikai tos prasījumus, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas. Prasījumus, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas, nevar iesniegt pirms bankrota procedūras noslēguma. Jāņem vērā apstāklis, ka juridisku personu gadījumā lielākajā daļā bankrota procedūru noslēgums ietver juridiskās personas likvidāciju un tā rezultātā nav personas, pret kuru iesniegt prasījumus pēc bankrota procedūras beigām. Tādējādi ir jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā risks, kas rodas, slēdzot darījumus ar bankrotējušu juridisko personu. Prasības pret fizisku personu, kas radušās bankrota procedūras laikā, var iesniegt pēc bankrota procedūras saskaņā ar vispārējo procedūru, taču uz to attiecas daži ierobežojumi, ja tiek veikta arī procedūra, lai atbrīvotu parādnieku, kas ir fiziska persona, no saistībām. Bankrota procedūras laikā parādnieka, kas ir juridiska persona, nelikumīgas rīcības rezultātā radušos zaudējumu atlīdzības saistības ir konsolidētās saistības, un parādniekam var pieprasīt tās izpildīt bankrota procedūras laikā saskaņā ar vispārīgo procedūru. Arī izpildes panākšanas procedūru var veikt attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu izpildāmo saistību apmierināšanai.

Var rasties arī situācija, ka parādnieks pēc bankrota pasludināšanas ir pārdevis objektu, kas veido bankrotējušā parādnieka mantu. Šāda pārdošana ir spēkā neesoša, jo, pasludinot bankrotu, tiesības pārvaldīt un pārdot aktīvus tiek nodotas bankrota administratoram. Ja parādnieks tomēr ir pārdevis aktīvus, otras puses šādi pārdotie aktīvi tiek atgriezti pusei, ja aktīvi joprojām ir bankrotējušā parādnieka mantas daļa, vai arī tiek izmaksāta atlīdzība, ja bankrotējušā parādnieka manta šādas nodošanas rezultātā pieaug. Ja parādnieks ir pārdevis objektu bankrota pasludināšanas dienā, tiek uzskatīts, ka tas izdarīts pēc bankrota pasludināšanas. Ja parādnieks ir pārdevis nākotnē gaidāmos prasījumus pirms bankrota pasludināšanas, pārdošana kļūs spēkā neesoša tad, kad bankrots tiek pasludināts attiecībā uz prasījumiem, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas. Ja parādnieks ir fiziska persona, viņš var pārdot bankrotējušā parādnieka mantu ar administratora piekrišanu. Jebkāda pārdošana bez administratora piekrišanas ir spēkā neesoša.

Pēc reorganizācijas procedūras un parāda pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas radušos prasījumu izskatīšana

Kamēr ir spēkā reorganizācijas plāns, nevar iesniegt prasības pieteikumu, pamatojoties uz prasījumu, kam piemērots reorganizācijas plāns. Prasības pieteikumu var iesniegt attiecībā uz citiem prasījumiem. Kamēr ir spēkā pārstrukturēšanas plāns, nevar iesniegt prasības pieteikumu tiesvedībā par pieteikumu, pamatojoties uz prasījumu, kam piemērots pārstrukturēšanas plāns. Prasības pieteikumu var iesniegt attiecībā uz citiem prasījumiem. Pārstrukturēšanas plāna apstiprinājums neierobežo kreditora tiesības apstrīdēt tiesā prasījumus, kas nav iekļauti pārstrukturēšanas plānā. Kreditors var arī apstrīdēt tiesā prasījuma apjomu nepieņemamās daļas apmērā.

Ja parādnieks iesniedz reorganizācijas pieteikumu vai parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, tiek apturēts noilguma termiņš prasījumiem pret parādnieku. Kad ir iesniegts reorganizācijas pieteikums, tiesa, kura izskata lietu, var, pamatojoties uz uzņēmuma pieteikumu un saņemot reorganizācijas konsultanta apstiprinājumu, kas tiek pievienots pieteikumam, apturēt tiesvedību, kas saistīta ar finansiāla rakstura prasījumu pret uzņēmumu, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumu, kad prasījums radies uz darba attiecību pamata un par to vēl nav pieņemts nolēmums. Pieņemot parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, tiesa apturēs tiesvedību, kas skar finansiāla rakstura prasījumu pret parādnieku, attiecībā uz kuru vēl nav pieņemts nolēmums, līdz pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai vai procedūras izbeigšanai.

Reorganizācijas plāns neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par uzņēmuma saistību izpildi, no šo saistību izpildes. Pārstrukturēšanas plāna apstiprināšana neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par parādnieka saistību izpildi, no šīs personas saistību izpildes.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Noteikumi, kas reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu bankrota procedūrā

Kreditoru pienākums ir informēt administratoru par visiem prasījumiem pret debitoru, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas, neatkarīgi no to iemesliem vai saistību izpildes termiņiem, ne vēlāk kā divos mēnešos no dienas, kad paziņojums par bankrotu ir publicēts izdevumā Ametlikud Teadaanded. Kad bankrots ir pasludināts, tiek uzskatīts, ka visiem kreditoru prasījumiem pret parādnieku ir iestājies izpildes termiņš. Administratoru par prasījumu informē, iesniedzot rakstisku pieteikumu (prasījuma pierādījums). Prasījuma pierādījumā izklāsta prasījuma saturu, pamatu un apjomu, kā arī to, vai prasījums ir nodrošināts ar ķīlu. Ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina prasījuma pierādījumā minētos apstākļus.

Prasījumi tiek aizstāvēti rakstveida procesā. Nodrošinājuma tiesības tiek aizstāvētas reizē ar prasījumiem, kurus tās nodrošina. Pamatojoties uz iesniegtajiem prasījumu apliecinājumiem, administrators sagatavo provizorisku kreditoru sarakstu. Visi kreditori un parādnieks var iesniegt iebildumus pret kreditoru prasījumiem. Ja nepieciešams, administratoram ir jāiesniedz arī iebildumi. Pēc tam kreditoriem, kas saņēmuši iebildumu, tiek dota iespēja paust savu viedokli par iebildumu. Pamatojoties uz iesniegtajiem prasījuma pierādījumiem, iebildumiem un viedokļiem, administrators sagatavo galīgo kreditoru sarakstu un iesniedz to tiesai apstiprināšanai.

Apstiprinot kreditoru sarakstu, tiesa pēc būtības lemj par iesniegtajiem iebildumiem, viedokļiem, lūgumiem un pieteikumiem, kas pievienoti sarakstam, nosaka prasījumu apmērus, prioritāti un sadales proporcijas un apstiprina kreditoru sarakstu ar tiesas nolēmumu. Tiek uzskatīts, ka prasījums, tā prioritāte un tiesības uz prasījuma nodrošinājumu ir pieņemti, ja ne administrators, ne arī kāds no kreditoriem neiebilst pret tiem vai iebildumu iesniegušais administrators vai kreditors atsauc to. Lai atsauktu iebildumu, tiesā jāiesniedz pieteikums.

Turpmāk minētie tiek uzskatīti par atzītiem bez aizstāvības:

  1. prasījumi, kas apmierināti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kurš ir izpildes panākšanas instruments saskaņā ar Izpildes procesa kodeksa 2. panta 1. punkta 6. vai 61. apakšpunktu;
  2. nodrošinājuma tiesības, kas atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kurš ir izpildes panākšanas instruments saskaņā ar Izpildes procesa kodeksa 2. panta 1. punkta 6. vai 61. apakšpunktu, vai nodrošinājuma tiesības, kas reģistrētas zemesgrāmatā, kuģu reģistrā, komercķīlu reģistrā vai vērtspapīru reģistrā;
  3. prasījumi, kas apmierināti ar Vienotās patentu tiesas lēmumiem un rīkojumiem, kuri ir stājušies spēkā un ir norādīti Nolīguma par Vienoto patentu tiesu 82. pantā (OV C 175, 20.6.2013., 1. lpp.);
  4. prasījumi, kas apmierināti ar ārvalstu tiesu nolēmumiem, kuri ir pasludināti par izpildāmiem vai izpildāmi bez atzīšanas Igaunijā;
  5. publisko tiesību prasījumi par finanšu saistību izpildi, kas izriet no Izpildes procesa kodeksa 2. panta 1. punktā minētā administratīvā akta, ja administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš ir beidzies pirms bankrota pasludināšanas, kā arī gadījumā, ja šādi prasījumi izriet no ārvalstī izdota oficiāla akta, kas ir pasludināts par izpildāmu vai izpildāmu bez atzīšanas Igaunijā.

Kreditoru sarakstā, kas jāapstiprina ar tiesas nolēmumu, norādīts turpmākais:

  1. kreditora nosaukums;
  2. kreditora reģistrācijas kods vai personas kods;
  3. kreditora atzītā prasījuma apmērs;
  4. atzītā prasījuma prioritāte un sadales attiecība;
  5. vai prasījums ir nodrošināts ar nodrošinājuma tiesībām;
  6. vai prasījums ir solidāra saistība vai prasījums, kas izriet no nosacīta darījuma vai administratīva instrumenta ar sekundāru nosacījumu;
  7. vai parādnieks ir iebildis pret prasījumu.

Noteikumi, kas reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu reorganizācijas procedūrā un parāda pārstrukturēšanas procedūrā

Reorganizācijas procedūrā parādnieks iesniedz parādu sarakstu, kurā norādīti visi pret parādnieku vērstie prasījumi un attiecīgie kreditori. Tādējādi kreditori paši neiesniedz nekādus prasījumus. Kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt reorganizācijas plāna ietvaros un kurš nepiekrīt prasījuma apjomam reorganizācijas procedūrā, iesniedz reorganizācijas konsultantam rakstisku pieteikumu, kurā norāda, kam viņš nepiekrīt paziņojumā par reorganizāciju ietvertajā prasījumā, kā arī iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja pieteikums noteiktajā termiņā nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Parādnieks var iebilst kreditora sniegtajiem argumentiem, taču parādniekam sava pozīcija ir jāpamato. Pamatojoties uz paustajiem apgalvojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību un apjomu.

Parāda pārstrukturēšanas procedūrā parādnieks pieteikumā sniedz pārskatu par saviem parādiem, un atzītais praktizējošais speciālists sagatavo detalizētu parādu sarakstu. Parāda pārstrukturēšanas plānā norāda pārstrukturējamās saistības un parādnieka prasīto pārstrukturēšanas veidu. Līdzīgi kā reorganizācijas procedūrā kreditori paši neiesniedz nekādus prasījumus. Ja kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt, nepiekrīt parādnieka parādu sarakstā sniegtajai informācijai, kreditors informē tiesu vai, ja tiesa attiecīgi nolemj, konsultantu tiesas noteiktajā termiņā par to, kuros aspektos tas nepiekrīt prasījumam, un iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja pieteikums noteiktajā termiņā nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Ja parādnieks vai atzītais praktizējošais speciālists nepiekrīt kreditora pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, tie iesniedz tiesā pieteikumu kopā ar pierādījumiem un pamato, kāpēc tie nav vienisprātis par pieteikumā norādīto informāciju. Pamatojoties uz iesniegtajiem apgalvojumiem un pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Piemērojamais princips nosaka, ka pret visiem kreditoriem ir vienlīdzīga attieksme. Tomēr pastāv noteikti izņēmumi, kas piešķir dažiem kreditoriem prioritāras tiesības.

Pirms naudas izmaksas, pamatojoties uz sadalījuma attiecību, ar bankrota procedūru saistītos maksājumus veic no bankrotējušā parādnieka mantas šādā secībā:

  1. prasījumi, kas izriet no aktīvu izslēgšanas vai atgūšanas sekām;
  2. uzturlīdzekļi, kas izmaksājami parādniekam un viņa apgādājamām personām;
  3. Mantojuma likuma 142. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētie izdevumi mantojuma bankrota procedūrā;
  4. konsolidētās saistības;
  5. izmaksas un izdevumi, kas radušies bankrota procedūras gaitā.

Kad ir veikti šie maksājumi, kreditoru prasījumi tiek apmierināti šādā secībā:

  1. pieņemtie prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu;
  2. citi pieņemtie prasījumi, kas iesniegti norādītajā termiņā;
  3. citi prasījumi, kas nav iesniegti norādītajā termiņā, taču ir pieņemti;
  4. Mantojuma likuma 142. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minētie prasījumi un prasījumi par obligātajām daļām — mantojuma bankrota procedūrā.

Ja līgumā noteikts, ka kreditora prasījums ir apmierināms zemākā prioritārā secībā, nekā norādīts iepriekš, prasījums tiks apmierināts līgumā noteiktajā prioritārajā secībā. Tas nozīmē, ka var ņemt vērā brīvprātīgu saistību subordināciju.

Solidāru parādnieku gadījumā ir iespējama trešās personas atbildība par parādnieka saistībām. Šādā gadījumā solidārais parādnieks atbild kreditoram neatkarīgi no parādnieka maksātnespējas. Ja solidārais parādnieks atmaksā daļu kreditora no parādnieka pieprasītā parāda, šo daļu atskaita no prasījuma.

Parādnieka saistības var arī likumiski nodot trešām personām. Ja darba devējs ir kļuvis maksātnespējīgs, t. i., ir pasludināts darba devēja bankrots vai ir izbeigta bankrota procedūra, darbiniekam tiks atlīdzināta jebkāda nesaņemtā atalgojuma summa par periodu pirms darba devēja maksātnespējas pasludināšanas, jebkāda neizmaksātā atvaļinājuma summa par periodu pirms darba devēja maksātnespējas pasludināšanas un jebkādi pabalsti, kas nav saņemti, atceļot darba līgumu, vai pēc darba devēja pasludināšanas par maksātnespējīgu. Ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kreditors bankrota procedūrā attiecībā uz noteiktajā laikā nesaņemtajām bezdarba apdrošināšanas iemaksām ir valsts.

Reorganizācijas procedūrā un parāda pārstrukturēšanas procedūrā nevar runāt par bankrotējušā parādnieka mantu, un prasījumi tiek apmierināti saskaņā ar reorganizācijas vai parāda pārstrukturēšanas plānu. Reorganizācijas plāns neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par uzņēmuma saistību izpildi, no šo saistību izpildes. Ja persona, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par uzņēmuma saistību izpildi, šīs saistības ir izpildījusi, personai ir regresa tiesības pret uzņēmumu tikai tādā apmērā, kādā uzņēmums atbild par saistību izpildi reorganizācijas plāna ietvaros. Pārstrukturēšanas plāna apstiprināšana neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par parādnieka saistību izpildi, no šīs personas saistību izpildes. Ja persona, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par parādnieka saistību izpildi, šīs saistības ir izpildījusi, personai ir regresa tiesības pret parādnieku tikai tādā apmērā, kādā parādnieks atbild par saistību izpildi pārstrukturēšanas plāna ietvaros.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrota procedūras noslēgšana un tās sekas

Procedūru saistībā ar bankrota pieteikumu var izbeigt pirms bankrota pasludināšanas. Pēc bankrota pieteikuma izskatīšanas tiesa pasludina bankrotu, noraida pieteikumu vai izbeidz procedūru, atceļot prasījumu.

Tiesa izbeigs procedūru ar nolēmumu, nepasludinot bankrotu, neatkarīgi no parādnieka maksātnespējas, ja parādnieka aktīvi nav pietiekami, lai segtu bankrota procedūras gaitā radušās izmaksas un izdevumus, un ja nevar atgūt vai atgriezt aktīvus vai iesniegt prasījumu pret vadības struktūras locekli. Tiesa var arī izbeigt bankrota procedūru, nepasludinot bankrotu, neņemot vērā parādnieka maksātnespēju, ja parādnieka aktīvus galvenokārt veido piedziņas prasījumi vai prasījumi pret trešām personām un ja šo prasījumu apmierināšana ir maz ticama. Tiesa neizbeigs bankrota procedūru, ja parādnieks, kreditors vai trešā persona pārskaita tiesas noteikto summu kā depozītu bankrota procedūras izmaksu un izdevumu segšanai šim nolūkam paredzētajā kontā vai ja tiesa apmierina Maksātnespējas nodaļas lūgumu veikt bankrota procedūru attiecībā uz parādnieku, kas ir juridiska persona, kā valsts izmeklēšanu.. Ja parādnieks ir juridiska persona un bankrota procedūra tiek izbeigta, pagaidu administrators veic juridiskās personas likvidāciju divos mēnešos no dienas, kad nolēmums par procedūras izbeigšanu bez likvidācijas procedūras ir stājies spēkā. Ja, izbeidzot bankrota procedūru, parādniekam ir kādi aktīvi, vispirms tiek segts pagaidu administratora atalgojums un obligātās izmaksas.

Bankrota procedūru noslēdz, izbeidzot bankrota procedūru, kad bankrota iemesli ir beiguši pastāvēt, ar kreditoru piekrišanu, apstiprinot gala ziņojumu, apstiprinot mierizlīgumu vai pamatojoties uz citiem likumā paredzētajiem iemesliem.

Tiesa izbeidz bankrota procedūru, atceļot prasību, ja bankrotējušā parādnieka manta ir nepietiekama, lai segtu konsolidētās saistības un bankrota procedūras laikā radušās izmaksas un izdevumus. Ja parādnieks ir juridiska persona, tiesa ierosina Maksātnespējas nodaļai iesniegt pieteikumu par bankrota procedūras kā publiskas izmeklēšanas veikšanu, nosakot saprātīgu termiņu pieteikuma iesniegšanai. Ja pieteikums tiks apmierināts, tiesvedība netiks izbeigta un tā turpināsies kā publiska izmeklēšana.

Tiesa noslēgs bankrota procedūru uz parādnieka pieteikuma pamata, ja bankrota procedūras iemesli vairs nepastāv, ar nosacījumu, ka parādnieks pierāda, ka nav maksātnespējīgs un nepastāv iespēja kļūt maksātnespējīgam, ja, pasludinot bankrotu, pastāvēja iespēja, ka parādnieks nākotnē varētu kļūt maksātnespējīgs. Ja bankrota procedūra tiek noslēgta, jo bankrota procedūras iemesli vairs nepastāv, juridiskā persona netiek likvidēta.

Tiesa noslēgs bankrota procedūru, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ja visi kreditori, kuri iesnieguši savus prasījumus norādītajā termiņā, ir devuši piekrišanu procedūras slēgšanai. Ja parādnieks ir juridiska persona un tā maksātnespēja nav pārejoša, tiesa nolemj par parādnieka likvidāciju, izdodot nolēmumu par procedūras slēgšanu.

Bankrota procedūra tiek izbeigta ar gala ziņojuma apstiprināšanu, administratoram iesniedzot bankrota komitejai un tiesai gala ziņojumu. Gala ziņojumā administrators sniedz informāciju par bankrotējušā parādnieka mantu un naudu, kas iegūta, mantu pārdodot, maksājumiem, kreditoru pieņemtajiem prasījumiem, iesniegtajām un vēl neiesniegtajām prasībām utt. Kreditori var iesniegt tiesā savus iebildumus attiecībā uz gala ziņojumu. Tiesa lemj par gala ziņojuma apstiprināšanu un bankrota procedūras slēgšanu. Tiesa atteiksies apstiprināt gala ziņojumu un ar lēmumu atgriezīs to administratoram bankrota procedūras turpināšanai, ja gala ziņojumā atklājas, ka parādnieka vai kreditoru tiesības bankrota procedūrā ir pārkāptas.

Bankrota procedūru var arī izbeigt, pasludinot mierizlīgumu. Mierizlīgums ir parādnieka un kreditoru vienošanās par parādu atmaksu, un ar to tiek noteikta parāda summas samazināšana vai maksājuma termiņa pagarinājums. Mierizlīgumu bankrota procedūrā slēdz pēc parādnieka vai administratora priekšlikuma pēc bankrota pasludināšanas. Rezolūciju par mierizlīgumu pieņem kreditoru kopsapulcē. Tiesa lems par mierizlīguma apstiprināšanu. Tiesa noslēdz bankrota procedūru, nosakot nolēmumu, ar kuru apstiprina mierizlīgumu.

Ja bankrota procedūra netiek slēgta divos gados no bankrota pasludināšanas dienas, administrators iesniedz bankrota komitejai un tiesai ziņojumu ik pēc sešiem mēnešiem līdz bankrota procedūras slēgšanai. Šajā ziņojumā administrators norāda iemeslus, kāpēc bankrota procedūra nav pabeigta, un sniedz informāciju par pārdoto un nepārdoto bankrotējušā parādnieka mantu, kā arī par bankrotējušā parādnieka mantas administrēšanu. Tiesa atbrīvos administratoru no darba, noslēdzot bankrota procedūru, izņemot gadījumus, kad likumā paredzēts citādi. Tiesa var atteikties atbrīvot administratoru no darba, ja līdz bankrota procedūras slēgšanai bankrotējušā parādnieka manta nav pilnībā pārdota, par bankrotējušā parādnieka mantas pārdošanu vēl nav saņemta nauda, administratora iesniegtās prasības vēl nav izskatītas vai arī ja administrators plāno iesniegt vai tam ir jāiesniedz prasība. Šajā gadījumā administrators turpinās pildīt savus pienākumus pēc bankrota procedūras slēgšanas. Ja pēc bankrota procedūras slēgšanas un administratora atbrīvošanas no darba par bankrotējušā parādnieka mantu tiek saņemta nauda, sadalei noguldītās naudas summas kļūst pieejamas vai kļūst skaidrs, ka bankrotējušā parādnieka mantā ietilpst objekti, kas netika ņemti vērā, veicot bankrota procedūru, tiesa izdod nolēmumu par tālāku sadali pēc pašas iniciatīvas vai uz administratora vai kreditora pieteikuma pamata.

Reorganizācijas procedūras noslēgšana un tās sekas

Reorganizācijas procedūra tiek pabeigta, ja to noslēdz pirms paredzētā termiņa, ja reorganizācijas plāns tiek anulēts, ja reorganizācijas plāns tiek īstenots pirms noteiktā termiņa vai arī ja reorganizācijas plānā noteiktais reorganizācijas plāna īstenošanas termiņš ir beidzies. Ja reorganizācijas plāns tiek īstenots pirms noteiktā termiņa, reorganizācijas procedūra tiek pabeigta, ja uzņēmums ir izpildījis visas reorganizācijas plānā paredzētās saistības pirms reorganizācijas plānā norādītā īstenošanas termiņa.

Reorganizācijas procedūra var tikt noslēgta pirms termiņa tikai pirms reorganizācijas plāna apstiprināšanas. Tiesa slēgs reorganizācijas procedūru pirms noteiktā termiņa, ja uzņēmums nepildīs savu pienākumu sadarboties vai neapmaksās tiesas noteikto summu kā depozītu reorganizācijas konsultanta vai eksperta atalgojuma un izmaksu segšanai, ja reorganizācijas plāns netiek apstiprināts, ja uzņēmums iesniedz attiecīgu pieteikumu, ja reorganizācijas procedūras uzsākšanas iemesli beidz pastāvēt, ja uzņēmuma aktīvi ir izšķērdēti vai nodarīts kaitējums kreditoru interesēm, ja reorganizācijas plāns nav iesniegts noteiktajā termiņā vai ja uzņēmums ir iesniedzis nepareizu informāciju par prasījumiem. Ja tiesa noslēdz reorganizācijas procedūru pirms termiņa, jebkādas reorganizācijas procedūras uzsākšanas sekas ar atpakaļejošu spēku beidz pastāvēt.

Reorganizācijas procedūra tiek slēgta, beidzoties reorganizācijas plāna īstenošanas termiņam.

Reorganizācijas procedūru var arī izbeigt, anulējot reorganizācijas plānu. Reorganizācijas plāns tiks anulēts, ja uzņēmums ir ticis notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrotu vai par kriminālnoziegumu, kas saistīts ar izpildes panākšanas procedūru, pēc reorganizācijas plāna apstiprināšanas, ja uzņēmums būtiskā apjomā nepilda savas reorganizācijas plānā ietvertās saistības, kad ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka parādnieks nespēj pildīt reorganizācijas plāna nosacījumus, uz reorganizācijas konsultanta pieteikuma pamata gadījumā, ja uzraudzības maksa nav apmaksāta, vai ja uzņēmums nesniedz palīdzību reorganizācijas konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai nesniedz reorganizācijas konsultantam uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai uz uzņēmuma pieteikuma pamata, lūdzot anulēt reorganizācijas plānu, vai gadījumā, ja ir pasludināts uzņēmuma bankrots. Ja reorganizācijas plāns tiek anulēts, reorganizācijas procedūras uzsākšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt. Reorganizācijas procedūras uzsākšanas sekas ietver arī to, ka tiek pagarināti atgūšanas termiņi, kas noteikti iespējamā turpmākā bankrota vai izpildes panākšanas procedūrā. Šīs sekas turpina pastāvēt.

Parāda pārstrukturēšanas procedūras noslēgšana un tās sekas

Parāda pārstrukturēšanas procedūra tiek izbeigta, anulējot parāda pārstrukturēšanas plānu, slēdzot procedūru vai beidzoties parāda pārstrukturēšanas plānā norādītajam īstenošanas termiņam. Ja pārstrukturēšanas plāns tiek īstenots pirms noteiktā termiņa, procedūra tiek pabeigta, ja parādnieks ir izpildījis visas pārstrukturēšanas plānā paredzētās saistības pirms pārstrukturēšanas plānā norādītā īstenošanas termiņa.

Tiesa anulē pārstrukturēšanas plānu pēc parādnieka pieprasījuma un tad, ja ir pasludināts parādnieka bankrots. Tiesa var anulēt pārstrukturēšanas plānu, ja parādnieks būtiskā apmērā nepilda pārstrukturēšanas plānā ietvertās saistības, ja ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka parādnieks nespēj pildīt pārstrukturēšanas plāna nosacījumus, ja parādniekam nav nekādu maksātspējas problēmu vai arī tās ir pārvarētas, ja parādnieks apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis būtiski nepareizu vai nepilnīgu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem, kreditoriem vai saistībām, ja parādnieks ir veicis pārstrukturēšanas plānā neparedzētus maksājumus kreditoriem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu citu kreditoru interesēm, ja parādnieks nesniedz palīdzību tiesai vai konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai arī nesniedz uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai tad, ja parādnieks nesamaksā tiesas noteiktu summu kā depozītu atzītā praktizējošā speciālista vai eksperta atalgojuma un izmaksu segšanai. Ja pārstrukturēšanas plāns tiek anulēts, parāda pārstrukturēšanas pieteikuma pieņemšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt. Pārstrukturēšana procedūras uzsākšanas sekas ietver arī to, ka tiek pagarināti atgūšanas termiņi, kas noteikti iespējamā turpmākā bankrota vai izpildes panākšanas procedūrā. Šīs sekas turpina pastāvēt.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Kreditoru tiesības pēc bankrota procedūras izbeigšanas

Pēc bankrota procedūras slēgšanas kreditors var vispārīgā kārtībā iesniegt pret parādnieku prasījumus, kuri varēja būt, taču netika iesniegti bankrota procedūras ietvaros, un prasījumus, kas tika iesniegti, bet netika apmierināti, vai arī prasījumus, pret kuriem parādnieks iesniedza iebildumus. Šādā gadījumā procenti un kavējuma procenti par bankrota procedūras norises laiku netiek aprēķināti.

Ja parādnieks ir fiziska persona un tiek atbrīvots no saistībām, kuras nav izpildītas bankrota procedūras ietvaros, bankrota procedūrā iesaistīto kreditoru prasījumi pret parādnieku, citstarp bankrota procedūrā iesaistīto kreditoru prasījumi, kas netika iesniegti bankrota procedūrā, izņemot pienākumu atlīdzināt apzināti ar nelikumīgu rīcību radītos zaudējumus vai maksāt uzturlīdzekļus bērnam vai vecākam, tiek dzēsti.

Pēc bankrota procedūras slēgšanas kreditori var iesniegt prasījumus, kas izriet no konsolidētajām saistībām, kuras netika apmierinātas pret parādnieku uzsāktās bankrota procedūras gaitā. Bankrota procedūras norises laikā radušos prasījumus, kurus nevarēja iesniegt bankrota procedūras ietvaros, var iesniegt pret parādnieku vispārīgā kārtībā. Šajā gadījumā noilguma termiņš sākas no bankrota procedūras slēgšanas dienas. Nolēmums ir izpildes panākšanas instruments tiktāl, cik kreditora prasījums, kas ticis pieņemts bankrota procedūrā, nav izpildīts bankrota procedūras ietvaros, izņemot gadījumus, kad parādnieks ir iesniedzis iebildumus par prasījumu un tiesa tos ir pieņēmusi.

Kreditoru tiesības pēc reorganizācijas procedūras izbeigšanas

Ja reorganizācijas procedūra ir noslēgta, kad ir beidzies reorganizācijas plāna īstenošanas termiņš, kreditors var prasīt reorganizācijas plāna ietvaros pārstrukturēta prasījuma izpildi tikai tādā apmērā, par kādu puses vienojušās reorganizācijas plānā un kas nav izpildīts atbilstīgi reorganizācijas plānam.

Ja reorganizācijas plāns tiek anulēts vai izbeigts pirms termiņa, reorganizācijas procedūras uzsākšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts reorganizācijas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret uzņēmumu tiek atjaunotas sākotnējā apjomā. Jāņem vērā arī kreditora guvumi reorganizācijas plāna īstenošanas gaitā.

Kreditoru tiesības pēc parāda pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanas

Kad ir beidzies pārstrukturēšanas plāna īstenošanas termiņš, kreditors var prasīt plāna ietvaros pārstrukturēta prasījuma izpildi tikai tādā apmērā, par kādu puses vienojušās plānā un kas nav izpildīts. Ja plāns tiek atcelts, kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts pārstrukturēšanas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret parādnieku tiek atjaunotas sākotnējā apmērā. Jāņem vērā arī kreditora guvumi pārstrukturēšanas plāna īstenošanas gaitā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Bankrota procedūra

Ja bankrota pieteikums tiek apmierināts vai bankrota procedūra tiek noslēgta ar mierizlīgumu, bankrota procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz no bankrotējušā parādnieka mantas. Ja tiesa noraida kreditora bankrota pieteikumu vai procedūra tiek slēgta, jo kreditors atsauc bankrota pieteikumu, bankrota procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz kreditors. Izbeidzot bankrota procedūru, tiesa lemj par bankrota procedūrā radušos izmaksu un izdevumu segšanu atbilstīgi apstākļiem.

Ja uz parādnieka pieteikuma pamata uzsākta procedūra tiek izbeigta, nepasludinot bankrotu, un parādnieka aktīvi nav pietiekami nepieciešamo maksājumu veikšanai, tiesa uzdod parādniekam apmaksāt pagaidu administratora atalgojumu un atlīdzināmos izdevumus, taču var arī uzdot tos segt no valsts līdzekļiem. Jebkāda pagaidu administratora atalgojuma un izdevumu segšana par valsts līdzekļiem nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (ieskaitot likumā noteiktos nodokļus, izņemot pievienotās vērtības nodokli). Tiesa neuzdos segt pagaidu administratora atalgojumu un izmaksas no valsts līdzekļiem, ja parādnieks, kreditors vai trešā persona ir pārskaitījusi tiesas noteikto summu kā depozītu pagaidu administratora atalgojuma un atlīdzināmo izdevumu segšanai šim nolūkam paredzētā kontā.

Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz parādnieks, kas ir fiziska persona, piemēro līdzīgu procedūru. Fiziskās personas pagaidu administratora vietā tiek iecelts atzīts praktizējošs speciālists.

Reorganizācijas procedūra

Ja tiek uzsākta reorganizācijas procedūra, tiesa noteiks termiņu, kādā uzņēmumam ir jāpārskaita tiesas noteiktā summa kā depozīts reorganizācijas konsultanta sākotnējā atalgojuma un sākotnējo izdevumu segšanai uz šim nolūkam paredzēto kontu. Ja uzņēmums nesamaksā šo summu, tiesa izbeidz reorganizācijas procedūru. Reorganizācijas konsultanta atalgojumu un atlīdzināmo izdevumu summu nosaka tiesa, kad reorganizācijas konsultants ir atbrīvots no darba vai reorganizācijas plāns ir apstiprināts uz ziņojuma par reorganizācijas konsultanta darbību un izmaksām pamata.

Ja tiesa reorganizācijas procedūrā iesaista ekspertus, šiem ekspertiem ir tiesības saņemt atlīdzību par nepieciešamiem un pamatotiem izdevumiem, kas radušies, pildot pienākumus, un saņemt atalgojumu par pienākumu pildīšanu. Par eksperta atalgojuma un atlīdzināmo izdevumu apmēru lemj tiesa. Nosakot eksperta atalgojuma summu, tiesa var uzklausīt arī uzņēmumu.

Parāda pārstrukturēšanas procedūra

parādnieks sedz parāda pārstrukturēšanas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus. Kreditoru procesuālos izdevumus sedz paši kreditori. Tiesa var uzdot parādniekam segt kreditora procesuālos izdevumus, ja parādnieks apzināti ir iesniedzis nepamatotu parāda pārstrukturēšanas pieteikumu vai radījis kreditoriem procesuālos izdevumus, citādi apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju vai apzināti iesniedzot nepamatotu pieteikumu vai iebildumu. Ja tiek īstenots parāda pārstrukturēšanas plāns, parādniekam nav jāatlīdzina valsts piešķirtās tiesiskās palīdzības izdevumi. Ja tiek uzsākta parāda pārstrukturēšanas procedūra, tiesa noteiks summu, kas parādniekam jāpārskaita kā depozīts atzītā praktizējošā speciālista atlīdzības un izdevumu segšanai uz šim nolūkam paredzēto kontu. Ja tiesa ieceļ ekspertu, tā var arī noteikt summu, kas parādniekam jāpārskaita avansā, lai segtu eksperta atlīdzību un izdevumus.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Bankrota procedūra

Kad tiek pasludināts bankrots, parādnieka tiesības pārvaldīt un rīkoties ar bankrotējušā parādnieka mantu tiek nodotas bankrota administratoram. Pēc bankrota pasludināšanas jebkāda bankrotējušā parādnieka mantā ietilpstošo objektu pārdošana, ko veic parādnieks, ir spēkā neesoša. Ja parādnieks ir fiziska persona, viņš var pārdot bankrotējušā parādnieka mantu ar administratora piekrišanu. Jebkāda pārdošana bez administratora piekrišanas ir spēkā neesoša.

Tiesa atgūšanas procedūras ietvaros atsauks jebkādu parādnieka darījumu, kas noslēgts, vai darbību, kas izdarīta pirms bankrota pasludināšanas un kas nodara kaitējumu kreditoru interesēm. Ja atgūstamais darījums ticis noslēgts vai atgūstamā darbība tikusi izdarīta laikposmā no dienas, kad tika nozīmēts pagaidu administrators vai atzītais praktizējošais speciālists, līdz bankrota pasludināšanas dienai, tiek uzskatīts, ka šis darījums vai cita darbība kaitē kreditoru interesēm.

Parādnieks, kreditors vai administrators var lūgt tiesu atsaukt kreditoru kopsapulces rezolūciju, ja tā ir pretrunā likumā noteiktajam vai ir pieņemta, pārkāpjot likumā noteikto procedūru, vai ja likumā ir skaidri paredzētas tiesības apstrīdēt rezolūciju. Var pieprasīt arī kreditoru kopsapulces rezolūcijas atsaukšanu, ja šī rezolūcija kaitē kreditoru kopējām interesēm.

Ja procedūra ir uzsākta, lai atbrīvotu no saistībām parādnieku, kas ir fiziska persona, tiesa var pēc kreditora lūguma anulēt nolēmumu, ar kuru parādnieks tiek atbrīvots no bankrota procedūras ietvaros neizpildīto saistību pildīšanas, viena gada laikā no šā nolēmuma noteikšanas, ja kļūst skaidrs, ka parādnieks laikā, kad norisinājās procedūra parādnieka atbrīvošanai no saistībām, ir apzināti neievērojis savas saistības un tādējādi būtiski kavējis kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Ja parādnieks un kreditors panāk mierizlīgumu pēc bankrota pasludināšanas, tiesa var anulēt mierizlīgumu, ja parādnieks nepilda no šīs vienošanās izrietošās saistības, tiek notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrotu vai par kriminālnoziegumu, kas saistīts ar izpildes panākšanas procedūru, vai kad ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka parādnieks nespēj pildīt mierizlīguma nosacījumus. Mierizlīguma anulēšana ietekmē visus kreditorus, kas piedalījās mierizlīguma slēgšanā, un tādējādi pasargā kreditoru kopuma intereses.

Reorganizācijas procedūra

Tiesa anulēs reorganizācijas plānu, ja uzņēmums ir ticis notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrotu vai par kriminālnoziegumu, kas saistīts ar izpildes panākšanas procedūru, pēc reorganizācijas plāna apstiprināšanas, ja uzņēmums būtiskā apjomā nepilda savas reorganizācijas plānā ietvertās saistības, kad ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka parādnieks nespēj pildīt reorganizācijas plāna nosacījumus, uz reorganizācijas konsultanta pieteikuma pamata gadījumā, ja uzraudzības maksa nav apmaksāta, vai ja uzņēmums nesniedz palīdzību reorganizācijas konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai nesniedz reorganizācijas konsultantam uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai uz uzņēmuma pieteikuma pamata, vai gadījumā, ja ir pasludināts uzņēmuma bankrots. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts reorganizācijas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret uzņēmumu tiek atjaunotas sākotnējā apjomā, un tiek ņemti vērā arī kreditora guvumi reorganizācijas plāna īstenošanas gaitā.

Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Tiesa anulēs pārstrukturēšanas plānu uz parādnieka pieteikuma pamata vai arī, ja ir pasludināts parādnieka bankrots, vai ja parādnieks būtiskā apmērā nepilda pārstrukturēšanas plānā ietvertās saistības, ja ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka parādnieks nespēj pildīt pārstrukturēšanas plāna nosacījumus, ja parādniekam nav nekādu maksātspējas problēmu vai arī tās ir pārvarētas un kreditoru prasījumu pārstrukturēšana būtiskas apstākļu maiņas rezultātā vairs nav taisnīga pret kreditoriem, ja parādnieks apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis būtiski nepareizu vai nepilnīgu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem, kreditoriem vai saistībām, ja parādnieks ir veicis pārstrukturēšanas plānā neparedzētus maksājumus kreditoriem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu citu kreditoru interesēm, ja parādnieks nesniedz palīdzību tiesai vai konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai arī nesniedz uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai ja parādnieks nesamaksā tiesas noteikto summu kā depozītu. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts pārstrukturēšanas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret parādnieku tiek atjaunotas sākotnējā apmērā. Ir jāņem vērā arī kreditora guvumi pārstrukturēšanas plāna īstenošanas gaitā.

Lapa atjaunināta: 24/08/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Īrija

Fizisko personu maksātnespējas tiesības Īrijā regulē 1988. gada Bankrota likums (ar grozījumiem) un no 2012. līdz 2015. gadam pieņemtie Fizisko personu maksātnespējas likumi (turpmāk “FPM likums”). FPM likums paredz trīs parāda noregulēšanas metodes, kā arī ievieš grozījumus ar bankrotu saistītajos tiesību aktos.

Visas fizisko personu maksātnespējas procedūras, tostarp bankrota procedūru, administrē Īrijas Maksātnespējas dienests (ĪMD). Tā ir neatkarīga oficiālā iestāde, kura izveidota 2013. gadā un strādā Tieslietu un līdztiesības departamenta pakļautībā.

FPM likums paredz šādas trīs fizisko personu maksātnespējas procedūras:

  1. rīkojums par parādu atvieglošanu (RPA) — piemēro gadījumos, kad parādsaistības nepārsniedz 35 000 EUR, personām, kurām nav aktīvu un ir ļoti zemi ienākumi;
  2. parādsaistību segšanas procedūra (PSP) — vienošanās par neierobežotu nenodrošinātu parādsaistību segšanu laikposmā līdz pieciem gadiem (atsevišķos gadījumos šo laikposmu var pagarināt līdz sešiem gadiem);
  3. fizisko personu maksātnespējas procedūra (FPMP) — vienošanās par nodrošinātu parādsaistību līdz 3 miljonu EUR apmērā (pamatojoties uz kreditoru vienošanos, šo summu var palielināt) un neierobežotu nenodrošinātu parādsaistību segšanu vai pārstrukturēšanu laikposmā līdz sešiem gadiem (atsevišķos gadījumos šo laikposmu var pagarināt līdz septiņiem gadiem).

PSP un FPMP ir trīs posmu procedūras.

1. posms — attiecīgā tiesa izdod aizsardzības apliecību (AA), kas pēc apliecības izdošanas liedz konkrētiem nosauktiem vai “norādītiem” kreditoriem veikt darbības vai uzsākt tiesvedību pret parādnieku, tostarp iesniegt bankrota pieteikumu, lai atgūtu parādus. Attiecīgās tiesas izdotā AA ir spēkā 70 dienas, taču īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt vēl par 40 dienām. [i]

2. posms — fizisko personu maksātnespējas administrators (FPMA), kas pārstāv parādnieku, ved sarunas ar norādītajiem kreditoriem, un ar balsojumu oficiālā kreditoru sanāksmē tiek apstiprināts priekšlikums. Nesen pieņemtie tiesību akti paredz, ka tikai FPMP gadījumā parādniekam ir tiesības prasīt priekšlikuma izskatīšanu tiesā, ja kreditori minētās sanāksmes laikā FPMP priekšlikumu ir noraidījuši. [ii]

3. posms — tiek izpildīta vienošanās, kā ietvaros FPMA veic periodiskus maksājumus kreditoriem un, ja nepieciešams, FPMA sagatavo gada pārskatus.

Parādnieks var uzsākt RPA procedūru, PSP vai FPMP tikai vienu reizi.

Bankrots ir risinājums parādniekiem, kuri savas situācijas dēļ neatbilst iepriekš minēto trīs parādsaistību segšanas procedūru atbilstības kritērijiem vai kuri iepriekš jau ir uzsākuši kādu no minētajām procedūrām, taču vienošanās ar kreditoriem nav īstenota.

Ja persona ir pierādījusi, ka tās finansiālo situāciju nevar atrisināt, īstenojot maksātnespējas procedūru, un ir saņēmusi atbilstīgu FPMA apliecinājumu, minētā persona var vērsties Augstākajā tiesā, lai tiesa to atzītu par bankrotējušu. Persona Augstākās tiesas Pārbaudes birojā iesniedz pieteikumu, lūdzot pieņemt iztiesāšanas nolēmumu (nolēmumu par bankrotu), un samaksā sākotnējo nodevu 200 EUR apmērā. Pieteikuma iesniedzēju uzklausa Augstākā tiesa; pēc tam, kad persona atzīta par bankrotējušu, likums uzliek tai pienākumu izpildīt prasības, kuras izvirza oficiālais bankrota pārvaldītājs un viņa birojs (ĪMD Bankrota nodaļa), kas atbild par bankrotētāja mantas administrēšanu.

Tiklīdz parādnieks tiek atzīts par bankrotējušu, viņa nenodrošinātās parādsaistības tiek pilnībā norakstītas, taču visi viņa aktīvi nonāk oficiālā bankrota pārvaldītāja īpašumā — tas ir Augstākās tiesas iecelts bankrotētāja mantas administrators.

Bankrota procedūru var ierosināt šādos divos veidos:

  1. pieteikuma iesniedzējs kreditors iesniedz pieteikumu Augstākajā tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru pret personu, kas tam ir parādā, pierādot, ka tas ir šīs personas kreditors un ka persona nav īstenojusi apmierinošus centienus segt savas parādsaistības;
  2. pieteikumu iesniedz pati persona; šādā gadījumā procedūras nosaukums ir “parādnieka ierosināta bankrota procedūra”.

Bankrotētājs tiek automātiski atbrīvots no bankrotējušas personas statusa vienu gadu pēc nolēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uz to neattiecas nolēmums par bankrota perioda pagarināšanu (to pieņem oficiālais pārvaldītājs saistību neizpildes gadījumā).

Ar FPM likumu tiek izveidotas divas jaunas profesijas, ko regulē ĪMD, un tās ir:

1. Apstiprināts starpnieks (AS) — persona vai korporatīva struktūra, ko ĪMD pilnvarojis sniegt atbalstu parādniekiem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu RPA procedūras īstenošanai;

2. Fizisko personu maksātnespējas administrators (FPMA) — persona, ko ĪMD pilnvarojis veikt starpnieka funkciju starp parādnieku un viņa kreditoru(-iem), lai nodrošinātu PSP vai FPMP īstenošanu. FPMA ir tiesību aktos noteikts pienākums rīkoties atbilstīgi FPM likumam un saistītajiem noteikumiem. [iii]

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Īrijā fiziskas personas (tostarp fizisko personu partnerības) var uzsākt fizisko personu maksātnespējas procedūru, izmantojot FPM likumā paredzētās procedūras. Kreditori var ierosināt bankrota procedūru pret parādnieku, vai arī parādnieks var iesniegt bankrota pieteikumu pēc savas iniciatīvas.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procedūra

Galvenais nosacījums fizisko personu maksātnespējas procedūras uzsākšanai ir parādnieka maksātnespēja, proti, parādnieks noteiktajā termiņā nespēj segt savas saistības.  Pamatojoties uz parādsaistību veidu un apmēru, kā arī uz parādnieka ienākumiem, tiek noteikts, kura no trīs procedūrām ir piemērotākā.

Lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, joprojām var saglabāt pienācīgu dzīves līmeni, ĪMD pēc plašas apspriežu procedūras izstrādāja pamatnostādnes ar nosaukumu “Saprātīgi iztikas izdevumi” (SII). Minētās pamatnostādnes nodrošina maksātnespējas procedūras ilgtspēju, kā arī palīdz nodrošināt parādnieka likumiskās tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni, piedāvājot grūtībās nonākušiem parādniekiem taisnīgu un pārredzamu metodi ikdienas iztikas izmaksu standartizēšanai. Pamatojoties uz ĪMD noteiktu veidni, parādnieka saprātīgos iztikas izdevumus aprēķina parādnieka AS vai FPMA pēc tam, kad parādnieks ir iesniedzies pieteikumu maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

1. Rīkojums par parādu atvieglošanu (RPA)

Parādnieks var pieprasīt RPA, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • parādnieks noteiktajā termiņā nespēj pilnībā segt savas parādsaistības;
  • parādnieka mēneša neto ienākumi pēc SII segšanas ir 60 EUR vai mazāk;
  • parādnieka aktīvu vērtība nepārsniedz 400 EUR; parādniekam var arī piederēt:
    • viens juvelierizstrādājums, kura vērtība nepārsniedz 750 EUR;
    • viens motorizētais transportlīdzeklis, kura vērtība nepārsniedz 2000 EUR; kā arī
    • mājsaimniecības piederumi vai rīki ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 6000 EUR;
  • parādnieka domicils ir Īrijas Republikā vai pēdējā gada laikā parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir bijusi Īrijā;
  • parādnieks ir aizpildījis un parakstījis obligāto finanšu pārskatu (OFP), kā arī ir sniedzis oficiālu deklarāciju, ka tajā sniegtā informācija ir patiesa un pareiza.

Izplatīti parādsaistību piemēri, uz ko attiecas RPA, ir kredītkaršu parādi, pārtēriņa kredīti, individuālie aizņēmumi, Credit Union aizņēmumi, nenomaksāti komunālo pakalpojumu rēķini un veikalu kredītkartes.

2. Parādsaistību segšanas procedūra (PSP)

Parādnieks var iesniegt pieteikumu PSP īstenošanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • parādnieks noteiktajā termiņā nespēj pilnībā segt savas parādsaistības;
  • parādniekam ir viens vai vairāki nenodrošināti kreditori;
  • parādnieka domicils ir Īrijā vai pēdējā gada laikā parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir bijusi Īrijā;
  • parādnieks ir aizpildījis obligāto finanšu pārskatu (OFP), kā arī ir iesniedzis parakstītu oficiālu deklarāciju, ka OFP sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
  • parādniekam ir izsniegts FPMA apliecinājums, kurā apstiprināts FPMA uzskats, ka:
    • OFP sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
    • parādnieks ir tiesīgs iesniegt PSP priekšlikumu;
    • ņemot vērā parādnieka OFP, nav iespējams, ka turpmāko 5 gadu laikā parādnieks var atgūt maksātspēju;
    • ja parādnieks uzsāk PSP, pastāv pamatota iespējamība, ka parādnieks turpmākajos 5 gados var atgūt maksātspēju.

Papildus parādiem, saistībā ar kuriem ierosina RPA, parādsaistības, attiecībā uz kurām uzsāk PSP, parasti ietver arī aizdevumus un personīgos galvojumus.

3. Fizisko personu maksātnespējas procedūra (FPMP)

Parādnieks var lūgt ierosināt FPMP, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • parādnieks noteiktajā termiņā nespēj pilnībā segt savas parādsaistības;
  • parādnieks ir parādā vismaz vienam nodrošinātam kreditoram, kuram sniegtais nodrošinājums ir Īrijā esošs īpašums vai aktīvi;
  • parādnieka nodrošināto parādsaistību apmērs nepārsniedz 3 miljonus EUR (ar visu nodrošināto kreditoru piekrišanu, šo robežvērtību var paaugstināt);
  • parādnieks 6 mēnešus ir sadarbojies ar nodrošinātu kreditoru ar hipotēkas kavētajiem maksājumiem saistītas procedūras ietvaros (piemēram, hipotēkas kavēto maksājumu segšanas procedūras ietvaros, ko pārvalda Īrijas Centrālā banka) attiecībā uz galveno personisko mājokli, un
    • sadarbības rezultāts ir tāds, ka nav panākta vienošanās par citu atmaksas kārtību; vai
    • nodrošinātais kreditors ir apliecinājis, ka tas attiecīgo kārtību neīstenos; vai
    • parādnieks ir piekritis īstenot citu atmaksas kārtību un ir centies ievērot attiecīgo kārtību, un FPMA to ir apliecinājis;
  • parādnieka domicils ir Īrijā vai pēdējā gada laikā parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir bijusi Īrijā;
  • parādnieks ir aizpildījis un parakstījis obligāto finanšu pārskatu (OFP), kā arī ir sniedzis oficiālu deklarāciju, ka tajā sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
  • parādniekam ir izsniegts FPMA apliecinājums, kurā apstiprināts FPMA uzskats, ka:
    • OFP sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
    • parādnieks ir tiesīgs iesniegt FPMP priekšlikumu;
    • ņemot vērā parādnieka OFP, nav iespējams, ka turpmāko 5 gadu laikā parādnieks var atgūt maksātspēju;
    • ja parādnieks uzsāk FPMP, pastāv pamatota iespējamība, ka parādnieks turpmākajos 5 gados var atgūt maksātspēju.

Papildus parādiem, saistībā ar kuriem ierosina RPA un PSP, parādsaistības, attiecībā uz kurām uzsāk FPMP, parasti ietver arī aizdevumus galvenā personiskā mājokļa iegādei, aizdevumus ieguldījumiem īpašumos, kā arī aizdevumus un hipotēkas tādu īpašumu iegādei, kuri tiek izīrēti.

Bankrots

Īrijā fiziskai personai ir tiesības iesniegt pieteikumu parādnieka ierosinātas bankrota procedūras uzsākšanai, proti, fiziska persona var iesniegt pieteikumu Augstākajā tiesā, lai tiesa to atzītu par bankrotējušu. Lai varētu iesniegt šādu pieteikumu, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

  • fiziskā persona (parādnieks) noteiktajā termiņā nespēj segt savas parādsaistības;
  • parādnieka parādsaistības par 20 000 EUR vai lielāku summu pārsniedz viņa aktīvu vērtību;
  • parādnieks nolūkā segt savas parādsaistības ir atbilstīgi mēģinājis izmantot vienu no trijām iepriekš minētajām maksātnespējas procedūrām. Šis fakts jāpierāda tiesā, iesniedzot FPMA vai AS izsniegtu apliecinošu dokumentu.

Arī kreditors var pieprasīt ierosināt bankrota procedūru.  Ja kreditors pieprasa bankrota procedūru, kreditors nevar būt nepamatoti noraidījis PSP vai FPMP priekšlikumu.

Lūguma pieņemt nolēmumu par bankrotu iesniegšana uzliek iesniedzējam pienākumu iesniegt Augstākās tiesas Pārbaudes birojam dažādus Augstākās tiesas noteiktus dokumentus un apliecinājumus. Nolēmums par bankrotu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī — tam nav atpakaļejoša spēka, un, atšķirībā no kārtības dažās citās jurisdikcijās, tas nestājas spēkā dienā, kad iesniegts lūgums pieņemt nolēmumu par bankrotu.

Laikposmā līdz nolēmuma par bankrotu pieņemšanai Bankrota likums neparedz īpašus kreditoram paredzētus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, pagaidu administratora iecelšanu; Bankrota likuma 23. pants paredz iespēju apcietināt bankrotētāju pēc nolēmuma pieņemšanas, ja attiecīgā persona plāno pamest jurisdikciju, lai izvairītos no bankrota.

Parādnieks vai kreditors var iebilst pret nolēmumu par bankrotu, iesniedzot Augstākajai tiesai pretenziju un apliecinošus dokumentus, kuros izklāstīts iebilduma pamatojums.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

FPM likuma vispārējais mērķis ir, ciktāl tas ir praktiski iespējams, aizsargāt parādnieka galveno personisko mājokli, un attiecīgās tiesību aktu normas ir strukturētas, ņemot vērā šo mērķi.

Aktīvi, uz kuriem attiecas maksātnespējas procedūras

Īstenojot PSP vai FPMP, FPMA parasti nepārņem parādnieka aktīvus vai īpašumtiesības. FPMA drīzāk procedūras laikā kontrolē parādnieka ienākumu plūsmu un nodrošina kreditoru prasījumu izpildi no šīs ienākumu plūsmas, pamatojoties uz vienošanās nosacījumiem. Pieejamo ienākumu plūsmu nosaka, no ienākumiem atskaitot SII, īri vai hipotēkas maksājumus un īpašos gadījumos arī citus maksājumus, piemēram, medicīniskos izdevumus. Nodrošinātos aizņēmuma maksājumus parasti parādnieks veic tieši kreditoram saskaņā ar vienošanās nosacījumiem.  Ja saskaņā ar vienošanos ir jāpārdod kāds aktīvs, parasti to dara pats parādnieks.

Aktīvi, uz ko attiecas bankrota procedūra

Saskaņā ar tiesību aktiem par bankrotu visi aktīvi, kas nolēmuma pieņemšanas dienā pieder bankrotētājam, nekavējoties nonāk oficiālā bankrota pārvaldītāja īpašumā (tas nozīmē, ka oficiālajam bankrota pārvaldītājam pieder visa bankrotētāja manta). Konkrēti — šādi aktīvi ir:

  • nauda;
  • konti finanšu iestādēs, tostarp norēķinu konti, krājkonti, ieguldījumu konti u. c.;
  • visa zeme un ēkas, tostarp tās, kas uzskatāmas par ģimenes mājokli;
  • uzņēmējdarbībā izmantotā tehnika, iekārtas un rīki, mēbeles, mājsaimniecības piederumi un iekārtas;
  • visi transportlīdzekļi;
  • pensija (ar dažiem izņēmumiem), ieguldījumu produkti, akcijas un daļas;
  • visu uzņēmumu, kas pieder bankrotētājam personīgi vai kā daļa no partnerības, krājumi;
  • bankrotētāja parādnieku parādi.

Ir noteikti daži izņēmumi:

  • parādnieki var pieprasīt piemērot izņēmumu personiskajai mantai vērtībā līdz 6000 EUR, kā arī var vērsties Augstākajā tiesā ar lūgumu šo robežvērtību paaugstināt;
  • bankrota procedūru nepiemēro aktīviem, kas var radīt personas tiesību aizskārumu, — šādus aktīvus administratoram nevajadzētu izmantot, lai segtu kreditoru saistības, jo tās ir parādnieka personīgās lietas;
  • bankrota procedūru nepiemēro atsevišķām pensiju tiesībām (plašāka informācija pieejama tiesību aktos).

Bankrotētājam ir pienākums informēt oficiālo bankrota pārvaldītāju, ja viņš bankrota perioda laikā saņem jebkādus aktīvus, neatkarīgi no tā, kādā veidā attiecīgie aktīvi nonāk bankrotētāja īpašumā. Oficiālais bankrota pārvaldītājs iegūst tiesības uz šiem aktīviem, ja viņš tos pieprasa, un tādā gadījumā šie aktīvi tiek iekļauti bankrotētāja mantā.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas procedūra

FPMA, ar ko sadarbojas parādnieks, veic starpnieka funkciju parādnieka attiecībās ar tā kreditoriem. Tiesību akti uzliek FPMA pienākumu rīkoties gan parādnieka, gan arī kreditora(-u) interesēs, tādēļ FPMA ir pienākums sagatavot labāko iespējamo vienošanos visām pusēm, kas iesaistītas maksātnespējas procesā.

FPMA pienākumi un uzdevumi cita starpā ir:

  • sadarboties ar parādnieku, kurš plāno iesniegt maksātnespējas procesa priekšlikumu;
  • piekrist veikt maksātnespējas administratora darbības;
  • izskatīt parādnieka sagatavoto obligāto finanšu pārskatu (OFP) un ieteikt parādniekam iespējamos risinājumus, kā arī informēt parādnieku par viņa tiesībām iesniegt priekšlikumu parādsaistību segšanai vai īstenot fizisko personu maksātnespējas procedūru;
  • pārliecināties par to, ka parādnieka sniegtā finanšu informācija ir pareiza un pilnīga;
  • pamatojoties uz tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, sniegt atzinumu par to, kura maksātnespējas procedūra (PSP vai FPMP) ir labāk piemērota parādnieka situācijai;
  • sniegt informāciju par izvēlēto procedūru, tās vispārējo ietekmi un iespējamajām izmaksām, kas varētu rasties, kļūstot par pusi maksātnespējas procesā;
  • parādnieka vārdā pieprasīt aizsardzības apliecību (AA);
  • informēt visus kreditorus par AA un FPMA iecelšanu, pievienojot parādnieka OFP kopiju;
  • sagatavot priekšlikumu kreditoriem un sasaukt oficiālo kreditoru sanāksmi, lai izskatītu priekšlikumu un balsotu par to;
  • ja priekšlikums tiek apstiprināts, informēt ĪMD un visus kreditorus par balsojuma rezultātu;
  • pēc tiesas apstiprinājuma saņemšanas vai pēc izskatīšanas tiesā — īstenot procedūru, tostarp procedūras laikā iekasēt finanšu līdzekļus no parādnieka un veikt maksājumus kreditoriem;
  • pārraudzīt procedūru visā tās īstenošanas laikā;
  • vismaz vienu reizi gadā sagatavot procedūras pārskatu.

Maksātnespējas procedūrā parādnieka uzdevums ir godprātīgi piedalīties procesā, piekrist kārtībai, par kādu vienojies tā FPMA, un izpildīt prasības, ko paredz vienošanās.

Bankrots

Ja tiek pieņemts nolēmums par bankrotu, visi aktīvi tiek atsavināti bankrotētājam un nodoti oficiālajam bankrota pārvaldītājam. Oficiālais bankrota pārvaldītājs ir likumā paredzēta neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir administrēt bankrotētāja mantu un pārvaldīt ĪMD Bankrota nodaļu.

Īrijā, īstenojot bankrota procedūru, par bankrota pārvaldītāju var iecelt privātpersonu, kas aizstāj Augstākās tiesas iecelto oficiālo bankrota pārvaldītāju. Praksē šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Bankrota likumā nav noteikts, kādai jābūt šo privāto bankrota pārvaldītāju kvalifikācijai.

Parādniekam bankrota procedūrā tiesības ir ierobežotas — viņš var tikai vērsties Augstākajā tiesā, lai apstrīdētu atsevišķus oficiālā bankrota pārvaldītāja lēmumus. Parādniekam ir pienākums ievērot oficiālā bankrota pārvaldītāja biroja prasības attiecībā uz bankrotētāja mantas administrēšanu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Gan FPM likums, gan arī 1988. gada Bankrota likums (ar grozījumiem) paredz iespēju izmantot ieskaitu. Tiesību akti paredz, ka, nosakot aktīva vērtību vai parāda summu, visus viena kreditora debeta un kredīta atlikumus (b) var izmantot, lai dzēstu sākotnējo summu (a). Tādējādi tiek noteikts, ka atlikums ir parāds vai aktīvs, kas attiecīgi ir parādsaistība pret procesā iesaistīto parādnieku vai tā kreditoru(-iem). [iv]

Ja parādniekam ir uzkrājumi Credit Union un ja parādniekam pret Credit Union ir arī parādsaistības, Credit Union var izmantot minētos uzkrājumus, lai dzēstu parādnieka parādsaistības. [v]

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespējas procedūra

Aizsardzības apliecība liedz iespēju kreditoram veikt jebkādas darbības aizsardzības apliecības darbības periodā.  Galīgajā vienošanās tekstā tiek plašāk izklāstīta vienošanās attiecībā uz iepriekš noslēgtiem līgumiem.

Bankrots

Bankrots neietekmē nodrošināta kreditora tiesības uz nodrošinājumu, proti, saglabājas visas nodrošinātā kreditora tiesības, kas tam piešķirtas saskaņā ar vienošanos par nodrošinājumu pirms bankrota, — vienīgā atšķirība ir tāda, ka īpašuma īpašnieks ir oficiālais bankrota pārvaldītājs, nevis bankrotētājs.

Oficiālajam bankrota pārvaldītājam ir pienākums realizēt (pārdot vai atsavināt) visus aktīvus, kas ietilpst bankrotētāja mantā, lai pēc iespējas labāk izpildītu uz mantu attiecināmās saistības. Tādējādi visi prasījumi pret parādnieku par līgumisko saistību izpildi kļūst par saistībām, kas attiecas uz mantu. Oficiālais bankrota pārvaldītājs tikai izņēmuma gadījumos turpina īstenot pakalpojumu līgumus, kuru puse ir bankrotētājs.

Ja oficiālais bankrota pārvaldītājs turpina īstenot līgumu, tas kļūst personīgi atbildīgs par tiesību uz kompensāciju izpildi no bankrotētāja mantas. [vi]

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procedūra

PSP vai FPMP — pirmais solis, ko veic parādnieks, kurš vēlas uzsākt PSP vai FPMP, ir AA pieprasīšana kompetentajā tiesā. Ja AA tiek piešķirta, tā liedz iespēju atsevišķiem noteiktiem vai norādītiem kreditoriem, uz kuriem attiecas AA, veikt darbības pret parādnieku, lai atgūtu konkrētus parādus vai panāktu konkrētu parādsaistību izpildi. Tas nozīmē, ka kreditoram ir liegta iespēja:

  • ierosināt tiesvedību saistībā ar parādu;
  • turpināt tiesvedību, tostarp tiesas nolēmumu, spriedumu u. c. izpildi, kas uzsākta pirms AA izdošanas, proti, šāda tiesvedība tiek uzskatīta par apturētu AA darbības periodā;
  • veikt pasākumus, lai atgūtu parādu vai panāktu parāda atmaksu;
  • sazināties ar parādnieku saistībā ar parādu, ja vien parādnieks to nepieprasa;
  • grozīt vai pārtraukt līgumus ar parādnieku; kā arī
  • uzsākt bankrota procedūru pret parādnieku.

Tiklīdz parādnieks ir uzsācis procedūru, iepriekš izklāstītajiem līdzīgi izpildes ierobežojumi attiecas uz kreditoriem visā procedūras īstenošanas laikā.

RPA — tiklīdz kompetentā tiesa ir izdevusi RPA, visā RPA darbības termiņā ir spēkā tāda pati aizsardzība, kāda minēta iepriekš attiecībā uz PSP un FPMP.

Bankrots

Bankrota procedūrā nodrošinātu un nenodrošinātu kreditoru tiesības atšķiras. Bankrotētāja nenodrošināto kreditoru vienīgā iespēja atgūt parādus ir iesniegt prasījumu bankrota procedūras ietvaros par summu, kas tiem pienākas. Nenodrošinātie kreditori pēc nolēmuma pieņemšanas dienas nevar uzsākt tiesvedību pret bankrotētāju. Šādas sekas tieši un automātiski paredz Augstākās tiesas nolēmums par bankrotu. Bankrota procedūra neietekmē nodrošināto kreditoru tiesības.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas procedūra

PSP, FPMP, RPA

sk. atbildi uz 7. jautājumu.

Bankrots

Tāpat kā tiek pārņemti aktīvi bankrotētāja mantā, oficiālais bankrota pārvaldītājs aizstāj bankrotētāju arī kā atbildētājs visās tiesvedībās, ko kreditori ierosinājuši pret bankrotētāju. Oficiālais bankrota pārvaldītājs var vai nu aizstāvēties tiesvedībā, nokārtot lietu izlīguma ceļā vai izbeigt tiesvedību. Ja oficiālais bankrota pārvaldītājs tiesvedībā īsteno veiksmīgu aizstāvību, visas pretprasības vai izmaksas tiek iekļautas bankrotētāja mantā visu kreditoru interešu īstenošanai. Ja tiesvedības iznākums ir pozitīvs vai ja tiek panākts izlīgums, vienošanās summa bankrota procedūrā kļūst par atzītu prasījumu.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

ĪMD ar ieinteresēto personu līdzdalību ir sagatavojis standarta protokolu (precedents) attiecībā uz PSP un FPMP. Tajā noteikti parādnieku un kreditoru pienākumi procedūras īstenošanas laikā. PSP un FPMP protokola paraugs ir pievienots šim dokumentam.

Kreditora līdzdalības kārtība ir izklāstīta turpmāk.

1. Parādsaistību apliecinājums — PSP vai FPMP lietās pēc tam, kad tiesa parādniekam ir izdevusi AA, parādnieka FPMA sazinās ar iesaistītajiem kreditoriem, lai viņus informētu par savu iecelšanu un aicinātu iesniegt parādsaistību apliecinājumus, kā arī norādi par to, kā viņu parādi būtu risināmi atbilstīgi procedūras noteikumiem.

Bankrota procedūrā visi kreditori iesniedz oficiālu parādsaistību apliecinājumu, pirms viņiem tiek veikta izmaksa.

2. Balsošana — pēc tam, ka FPMA, kurš pārstāv parādnieku, kas vēlas uzsākt PSP vai FPMP, ir sasaucis kreditoru sanāksmi, iesaistītajiem kreditoriem ir tiesības balsot par vienošanos ar nosacījumu, ka viņi ir apliecinājuši savus parādus.

3. Iebildumi — pirms PSP vai FPMP nosacījumu stāšanās spēkā kreditoram ir tiesības vērsties tiesā ar iebildumiem. Sīkāki noteikumi ir izklāstīti tiesību aktos. [vii]

4. Mierizlīguma piedāvājums — kreditoriem ir tiesības balsot par bankrotētāja iesniegtu mierizlīguma piedāvājumu. Šāds piedāvājums tiek iesniegts, ja bankrotētājs vēlas panākt izlīgumu ar dažiem vai visiem saviem kreditoriem pirms bankrota perioda beigām, lai saglabātu visus savus aktīvus.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

-

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procedūra

Saistībā ar PSP vai FPMP kreditors oficiāli neiesniedz prasījumus pret parādnieku. Pirmais solis procesā ir parādnieka obligātā finanšu pārskata (OFP) sagatavošana. OFP ir uzskaitīti visi kreditori un katram kreditoram pienākošās summas, un šis OFP ir faktiskais pamats AA izdošanai.  Pēc AA izdošanas FPMA var pieprasīt kreditoriem iesniegt parādsaistību apliecinājumus, pirms tiek sagatavota maksātnespējas vienošanās.  Ja kreditors pēc šāda pieprasījuma parādsaistību apliecinājumu tomēr neiesniedz, tas ietekmē tiesības balsot par vienošanos un izmaksu daļu.

Saistībā ar RPA pieteikumu kreditori oficiālus prasījumus neiesniedz, taču apstiprinātais starpnieks (AS) var lūgt kreditoru apstiprināt, ka parādnieka noteiktā parāda summa ir pareiza.

Vienošanās neattiecas uz jauniem parādiem, kas rodas pēc vienošanās datuma.  Ja mainās iepriekš radušos parādu apmērs, var tikt pieprasīts veikt izmaiņas vienošanās tekstā (piemēram, ja top zināmas iespējamās saistības).

Bankrots

Bankrota procedūrā bankrotētāja mantas pārskats (bankrotētāja visi aktīvi un saistības) tiek sagatavots uz divām veidlapām, kas bankrotētājam jāaizpilda un jāiesniedz bankrota inspektoram nolēmuma pieņemšanas dienā; šīs veidlapas ir situācijas pārskats un persondatu pārskats. Visas saistības tiek iekļautas pārskatā kā neapstiprināti prasījumi bankrota procedūrā ar nosacījumu, ka parādniekam tās radušās līdz nolēmuma pieņemšanas dienai, proti, dienai, kad sākas bankrota periods. Parādsaistības, kas bankrotētājam rodas pēc nolēmuma pieņemšanas dienas, nevar iekļaut kā prasījumu bankrota procedūrā. [viii]

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas procedūra

Pēc AA izdošanas PSP un FPMP formāta maksātnespējas procedūrās norādītajiem kreditoriem tiek paziņots par AA izdošanu un kreditoriem tiek iesniegta parādnieka OFP kopija. Kreditoram var prasīt iesniegt parādsaistību apliecinājumu, kā arī norādīt vēlamo parāda noregulēšanas veidu. Kreditora parādsaistības tiek apliecinātas tāpat, kā apliecina bankrotētāja parādsaistības saskaņā ar Bankrota likumu.

Pēc tam, kad kreditors ir apliecinājis savu parādu, tam ir tiesības balsot oficiālajā kreditoru sanāksmē, kas sasaukta, lai apstiprinātu parādnieka priekšlikumu.  Ja kreditors parādsaistību apliecinājumu neiesniedz vai apliecina parādu neatbilstīgi, tas nevar piedalīties kreditoru sanāksmē un nevar saņemt izmaksas saskaņā ar vienošanos.

Bankrots

Paziņojumu par personām, kuras ar nolēmumu atzītas par bankrotējušām, ĪMD Bankrota nodaļa nākamajā dienā pēc tam, kad personas atzītas par bankrotējušām, nosūta vairākām finanšu iestādēm un valdības iestādēm. Paziņojums par attiecīgajiem nolēmumiem tiek publicēts arī ĪMD tīmekļa vietnē, kā arī Īrijas oficiālajā vēstnesī Iris Oifigiul.

Visi nodrošinātie kreditori, kuriem pienākošās summas ietilpst bankrotētāja mantā, tiek informēti (rakstiski vai e-pasta vēstulē), ka tiem trīsdesmit dienu laikā pēc nolēmuma pieņemšanas dienas ir jāiesniedz savu bankrotētāja mantā ietilpstošo prasījumu apliecinājums. Šāds parādsaistību apliecinājums var būt hipotēku apliecinoši dokumenti, rēķini, pārskati un vekseļi, taču dažos gadījumos kreditoram var tikt pieprasīta ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība.

Pirms izmaksas veikšanas kreditoriem, kuriem pienākošās summas ietilpst bankrotētāja mantā, ĪMD publisko informāciju par plānotajiem maksājumiem un lietām, ar kurām tie saistīti. Kreditoriem (gan nodrošinātajiem, gan arī nenodrošinātajiem) atkal tiek dotas 30 dienas savu prasījumu iesniegšanai ĪMD, un ir jāizpilda tāds pats pierādīšanas pienākums.

Visos gadījumos ĪMD Bankrota nodaļa prasa kreditoriem aizpildīt standarta parādsaistību apliecinājuma veidlapas, kas ir pieejamas ĪMD tīmekļa vietnē.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Prioritāri parādi

Fizisko personu maksātnespējas procedūrā (FPMP) un parādsaistību segšanas procedūrā (PSP) prioritārus parādus atmaksā saskaņā ar vienošanās noteikumiem, un bankrota procedūrā prioritāri parādi ierindojas tūlīt pēc bankrota procedūras izdevumiem un izmaksām vai izdevumiem, kas radušies oficiālajam bankrota pārvaldītājam, veicot darbības saistībā ar bankrotētāja mantu. Par prioritāriem tiek uzskatīti šādi parādi:

  • konkrētas summas, kas nav samaksātas nodokļu iestādei, piemēram, ienākuma nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, PVN, PAYE/PRSI u. c.;
  • tādi konkrētu maksājumu parādi vietējām iestādēm, kuri radušies 12 mēnešu laikā līdz nolēmuma, kas attiecas uz parādnieku, pieņemšanai vai līdz dienai, kad stājusies spēkā vienošanās (sākuma datumam); cita starpā tie ir vietējās pašvaldības noteiktie maksājumi un maksas;
  • parādnieka darbiniekiem neizmaksātā alga vai atalgojums par 4 mēnešiem līdz sākuma datumam;
  • visi maksājumi, kas saistīti ar parādnieka darbinieku pensiju, atvaļinājumu vai slimības pabalstu. [ix]

Nodrošināti parādi

FPMP uz nodrošinātiem kreditoriem attiecas līguma noteikumi. Parastā FPMP nodrošinātam aizdevējam no parādnieka ienākumiem izmaksā summas saskaņā ar vienošanos. Parādnieka atlikušie ikmēneša ienākumi, ja tādi ir pēc parādnieka SII un FPMA izdevumu segšanas, izmaksu veidā tiek izmaksāti parādnieka nenodrošinātajiem kreditoriem.

Bankrots neietekmē nodrošināto kreditoru tiesības. Šāds kreditors var izvēlēties vienu no trim risinājumiem, lai atgūtu savu nodrošināto parādu:

  • kreditors var paļauties uz savu nodrošinājumu, un tas nozīmē, ka tas var faktiski nepiedalīties bankrota procedūrā;
  • kreditors var realizēt vai novērtēt savu nodrošinājumu un pieprasīt trūkstošo starpību (ja tāda rodas), proti, kreditors aprēķina nodrošinājuma patieso tirgus vērtību un iegūto summu atskaita no parāda summas. Iegūtā starpība (ja tāda rodas) tiek iekļauta bankrotētāja mantā kā nenodrošināts prasījums. Šā procesa laikā nodrošinātais kreditors attiecīgo aktīvu var pārdot;
  • kreditors var atteikties no nodrošinājuma, proti, nodrošināts kreditors var pilnībā atteikties no nodrošinājuma, un tā prasījums var tikt iekļauts bankrotētāja mantā kā nenodrošināts prasījums.

Nenodrošināti parādi

Gan FPMP, gan PSP nenodrošinātu kreditoru parādi tiek segti saskaņā ar kopīgi noteiktiem vienošanās nosacījumiem. RPA gadījumā, ja personas situācija uzraudzības periodā uzlabojas, personai ir pienākums informēt ĪMD, un atkarībā no izmaiņu apmēra personai var tikt izvirzīta prasība segt daļu no saviem parādiem.

Nenodrošinātu kreditoru prasījumi, kas iekļauti bankrotētāja mantā, ir līdzvērtīgi. Nenodrošinātu kreditoru parādi tiek segti no līdzekļiem, kas palikuši pēc tam, kad segtas ar bankrotu saistītās izmaksas, oficiālajam bankrota pārvaldītājam radušies izdevumi un prioritārie parādi.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas procedūra

Vispārējs nosacījums maksātnespējas procedūras veiksmīgai izbeigšanai ir parādnieka pienākumu izpilde saskaņā ar vienošanos visā tās darbības laikā. Ja parādnieks ir savus pienākumus izpildījis, visi tā nenodrošinātie parādi tiek dzēsti.  Nodrošināto parādu statuss ir atkarīgs no konkrētiem vienošanās nosacījumiem.

Ja parādnieks pārkāpj RPA, PSP vai FPMP noteikumus, vienošanās var tikt pārtraukta. Ja parādnieks 6 mēnešus kavē maksājumus, vienošanās nav izpildīta. Jebkurā no minētajiem gadījumiem parādniekam ir pienākums pilnībā segt savas parādsaistības, tostarp kavētos maksājumus, maksas un procentu maksājumus, kas uzkrājušies laikposmā, kad nav veikti maksājumi saistībā ar attiecīgajām parādsaistībām.

Bankrots

Bankrotētājs, kurš ir izpildījis bankrota procedūras prasības, pēc viena gada automātiski tiek atbrīvots no bankrotējušā statusa. Bankrotētājs var jebkurā bankrota perioda posmā izteikt piedāvājumu (mierizlīguma piedāvājumu) saviem kreditoriem nolūkā segt parādsaistības pret tiem. Bankrotētājam ir jāvēršas Augstākajā tiesā, lai tiktu apturēta viņa bankrota procedūra; pamatojoties uz to, oficiālais bankrota pārvaldītājs pārtrauc realizēt mantā iekļautos aktīvus. Pēc tam bankrotētājs vēršas Augstākajā tiesā ar mierizlīguma piedāvājumu saviem kreditoriem. Bankrotētāja kreditori balso par mierizlīguma piedāvājumu; ja vismaz 60 % kreditoru (gan skaita, gan arī parāda apmēra ziņā) piekrīt piedāvājuma nosacījumiem, tas tiek pieņemts.

Mierizlīguma piedāvājumā noteikto summu var segt, veicot izmaksu no mantas, vai no bankrotētāja līdzekļiem. Ir jāsedz visi izdevumi vai izmaksas, kas radušies oficiālā bankrota pārvaldītāja birojam bankrota administrēšanas laikā, kā arī prioritārie parādi, ja tādi ir. Ja oficiālais bankrota pārvaldītājs piekrīt ar Augstākās tiesas starpniecību iesniegtajam mierizlīguma piedāvājumam, bankrotētājs tiek atbrīvots no bankrotējušā statusa.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespējas procedūra

Nenodrošinātie kreditori — neattiecas.

Nodrošinātie kreditori — nodrošināto parādu statuss ir atkarīgs no konkrētiem vienošanās nosacījumiem.

Bankrots

Bankrota procedūrā kreditori nevar prasīt bankrotētājam parādus, kas radušies pēc nolēmuma pieņemšanas dienas (parādus, kas bankrotētājam radušies pēc nolēmuma pieņemšanas, atprasa parastā kārtībā), — kreditoriem ir jāsazinās tieši ar oficiālo bankrota pārvaldītāju. Pēc tam, kad bankrotētājs ir atbrīvots no bankrotējušā statusa, kas lielākoties notiek pēc viena gada (pienākumu neizpildes un citu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt līdz 15 gadiem), visi nenodrošinātie parādi (tostarp prioritārie parādi) tiek dzēsti. Tādu nodrošināto kreditoru parādi, kuri paļaujas uz savu nodrošinājumu, saglabājas arī pēc parādu dzēšanas. Bankrota procedūra neietekmē nodrošināto kreditoru tiesības uz nodrošinājuma aktīviem.

Ja nodrošinātais kreditors ir novērtējis savu nodrošinājumu un bankrota procedūras laikā ir pieprasījis starpību (kā nenodrošinātu parādu), daļu, kas atlikusi pēc izmaksu veikšanas, pēc parādu dzēšanas noraksta. Jāņem vērā — pat ja nodrošinātais kreditors paļaujas tikai uz savu nodrošinājumu (un nepieprasa starpību bankrota procedūras laikā), tam nebūs tiesību pieprasīt no parādnieka starpību pēc tam, kad parādnieks tiks atbrīvots no bankrotējušā statusa. Šādā gadījumā bankrota procedūra ietekmē nodrošinātu aizdevumu (vai hipotēku) tādā veidā, ka aizdevuma daļa, kas pārsniedz attiecīgā aktīva vērtību (nolēmuma pieņemšanas dienā), tiek uzskatīta par nenodrošinātu parādu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procedūra

PSP vai FPMP — maksātnespējas procedūrā ar procedūras īstenošanu saistītās izmaksas parasti sedz kreditori. FPMA izdevumus, par kuriem ar kreditoriem vienojas, balsojot par vienošanos un pieņemot to vai apstiprinot vienošanos tiesā, sedz no pieejamajiem parādnieka līdzekļiem. Ja kreditors iebilst pret AA izdošanu vai vienošanos, kreditors parasti pats sedz savas izmaksas [x].  Ja kreditors iebilst pret ierosināto FPMP un ja iebildums tiek atzīts par pamatotu, kreditors var vērsties tiesā un prasīt izmaksu segšanu [xi]. Parasti tiek piemērots princips, kas paredz, ka izmaksas sedz atkarībā no lietas iznākuma, proti, izmaksas sedz puse, kuras darbības rezultātā tās ir radušās.

RPA — šī procedūra ar izmaksām nav saistīta.

Bankrots

Bankrota procedūras izmaksas sedz kreditori, un izmaksas tiek segtas no pieejamajiem bankrotētāja mantas līdzekļiem.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Maksātnespējas procedūra

Viens no nosacījumiem, kas parādniekam ir jāizpilda, lai tas varētu uzsākt maksātnespējas procedūru, ir prasība iesniegt pilnīgu un pareizu finanšu pārskatu un parakstīt oficiālu deklarāciju, apliecinot tajā sniegtās informācijas pareizību. Fizisko personu maksātnespējas administratoram (FPMA) ir arī jāpārliecinās, ka parādnieks ir patiess un ir pilnībā tam atklājis visu būtisko informāciju saistībā ar savu finansiālo stāvokli. Kreditors vai FPMA, vai ĪMD tikai saistībā ar RPA var vērsties tiesā ar prasību konkrētu iemeslu dēļ, kas noteikti FPM likumā, pārtraukt maksātnespējas procedūru, un cita starpā tie ir šādi iemesli:

  • parādnieks ar savu rīcību ir panācis, ka tā finansiālais stāvoklis ir tāds, ka viņam ir tiesības uz vienošanos vai RPA;
  • nav izpildītas likumā noteiktās procesuālās prasības;
  • parādnieka obligātajā finanšu pārskatā (OFP) ir konstatētas neprecizitātes vai nepilnīgi dati, kas ir radījuši vai var radīt būtisku kaitējumu kreditoram;
  • parādnieks nav izpildījis atbilstības prasības;
  • parādnieks ir piešķīris priekšrocību trešai pusei, tādējādi samazinot līdzekļus, kas ir pieejami tā parādu segšanai; vai
  • parādnieks ir veicis pārkāpumus, kas minēti 2012. gada Maksātnespējas likumā (ar grozījumiem).

Kreditoriem pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas nav tiesību atsaukt darījumus vai pieprasīt aktīvu atgriešanu. Tomēr, ja tiek uzskatīts, ka parādnieks ir veicis pārmērīgas iemaksas pensiju fondā, kreditors var vērsties tiesā, lai pieprasītu finansiālu atlīdzību. Pamatojoties uz to, tiesa var uzdot fonda pārvaldītājam pilnībā atmaksāt iemaksāto summu, un tā tiek sadalīta kreditoru, kas ir vienošanās puses, starpā.

Bankrots

Tiesību akti par bankrotu paredz iespēju atgriezt aktīvus un maksājumus, ko bankrotētājs iepriekš nodevis vai veicis kreditoriem vai citām personām. Cita starpā tas iespējams šādās situācijās:

  • bankrotētājs ir veicis maksājumu vai nodevis aktīvu kādam kreditoram, kuram tas ir devis priekšroku attiecībā pret citiem kreditoriem, kam bankrotētājs ir parādā. Oficiālais bankrota pārvaldītājs var pieprasīt atmaksāt šādus maksājumus, kas veikti trīs gadu periodā līdz nolēmuma pieņemšanas dienai. Ja oficiālajam bankrota pārvaldītājam izdodas panākt atmaksu, attiecīgā summa tiek iekļauta bankrotētāja mantā, lai īstenotu visu kreditoru intereses; [xii]
  • bankrotētājs ir nodevis vai uzdāvinājis aktīvu trešai pusei, norādot vērtību, kas ir zemāka par patieso tirgus vērtību. Ja oficiālā bankrota pārvaldītāja prasība Augstākajā tiesā tiek apmierināta, visus šādus darījumus, kas veikti trīs gadu laikā līdz nolēmuma pieņemšanas dienai, var atzīt par spēkā neesošiem, un šādā gadījumā starpība tiek iekļauta bankrotētāja mantā, lai īstenotu visu kreditoru intereses; [xiii]
  • bankrotētājs ir nodevis aktīvu vai veicis maksājumu, ko var uzskatīt par “izvairīšanās darījumu”, proti, bankrotētājs tīši ir izvairījies no aktīva vai naudas summas iekļaušanas bankrotētāja mantā. Šādos gadījumos piemēro vienu no diviem termiņiem:
    • oficiālais bankrota pārvaldītājs par spēkā neesošiem var atzīt visus šādus darījumus, kas veikti trīs gadu laikā pirms bankrota, ja tiek apmierināta oficiālā bankrota pārvaldītāja prasība Augstākajā tiesā;
    • par spēkā neesošiem var atzīt visus šādus darījumus, kas veikti piecu gadu laikā pirms bankrota, ja bankrotētājs nevar pierādīt, ka viņš darījuma veikšanas laikā ir bijis maksātspējīgs. [xiv]

Visos iepriekš izklāstītajos gadījumos oficiālajam bankrota pārvaldītājam, iesniedzot Augstākajai tiesai ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību, ir jāapliecina, ka attiecīgie darījumi patiešām ir veikti tādā veidā, kas atbilst Augstākās tiesas prasībām saskaņā ar tiesību normām. Tādējādi attiecīgie darījumi vai maksājumi tiek atzīti par tādiem, kas kaitē bankrotētāja mantas kreditoriem.



[i] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 3. nodaļas 59.–64. pantu (PSP) un 4. nodaļas 93.–98. pantu (FPMP) — tiesību normas par aizsardzības apliecību (AA).

[ii] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 115.A pantu.

[iii] Skatīt 2012. gada Fizisko personu maksātnespējas likuma 5. daļu, kas ir juridiskais pamats fizisko personu maksātnespējas administratora darbībai, kā arī saskaņā ar 2012. gada Fizisko personu maksātnespējas likumu pieņemtos 2013. gada Noteikumus par fiziskās personas maksātnespējas administratoru apstiprināšanu un uzraudzību (2013. gada S. I. Nr. 209), kuros izklāstīti kvalifikācijas kritēriji, regulatīvie standarti un apstiprināšanas prasības.

[iv] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 135. pantu un 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) pirmā pielikuma 17. punktu.

[v] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 135. panta 2. punktu.

[vi] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 61. pantu un 136. pantu.

[vii] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 87. pantu (PSP) un 120. pantu (FPMP).

[viii] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 75. pantu.

[ix] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 81. pantu un 101. pantu.

[x] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 97. pantu.

[xi] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 115.A pantu.

[xii] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 57. pantu.

[xiii] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 58. pantu.

[xiv] Skatīt 1988. gada Bankrota likum (ar grozījumiem) 59. pantu.

Lapa atjaunināta: 15/12/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Grieķija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret tirgotājiem un personu apvienībām, kas ir juridiskas personas, kurām ir ekonomisks mērķis.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Lai ierosinātu procesu, parādniekam, kreditoram ar tiesisku interesi vai prokuroram pirmās instances tiesā (eisangeléas protodikón), ja pastāv sabiedrības interešu apsvērumi, ir jāiesniedz pieteikums. Procesa ierosināšanas nosacījumi ir šādi: a) ja pieteikumu iesniedz kreditors, parādniekam ir jābūt pārtraukušam veikt maksājumus; b) ja pieteikumu iesniedz parādnieks, pietiek ar iespējamību, ka tas nespēs pildīt parādsaistības. Tiesa noteiks maksājumu beigu datumu, kas nav vēlāk kā divus gadus pirms sprieduma publicēšanas datuma. Tiesas priekšsēdētājs var pēc jebkuras personas, kurai ir tiesiska interese, pieprasījuma noteikt tādus pasākumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu tādas izmaiņas parādnieka aktīvos, kas varētu kaitēt kreditoriem. Šādi pasākumi tiks automātiski atcelti, tiklīdz būs pieņemts spriedums par maksātnespējas pasludināšanu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta (ptocheutikí periousía) ietver visus parādniekam piederošos aktīvus neatkarīgi no to atrašanās vietas dienā, kad tiek pasludināta maksātnespēja. Tā neietver a) neapķīlājamus aktīvus, t. i., priekšmetus, kas ir absolūti nepieciešami parādnieka un viņa ģimenes pamata iztikai, un priekšmetus, kas parādniekam ir nepieciešami, lai spētu strādāt, lai gūtu iztiku, vai b) aktīvus, kas ir izslēgti saskaņā ar noteiktām tiesību normām. Tāpat tā neietver aktīvus, ko parādnieks ieguvis pēc maksātnespējas pasludināšanas.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Pēc maksātnespējas pasludināšanas parādniekam automātiski tiek liegtas tiesības pārvaldīt savus aktīvus, t. i., rīkoties ar tiem un atbrīvoties no tiem. Tādas parādnieka īstenotas pārvaldības rīcības, kurām administrators (sýndikos) nav devis piekrišanu, ir neizpildāmas. Aktīvus pārvaldīs administrators. Parādnieks var uzņemties savu aktīvu pārvaldību tikai ārkārtas gadījumos, kas noteikti tiesību aktos. Ieceltajam administratoram ir jābūt juristam ar vismaz piecu gadu pieredzi. Administratora darbu uzrauga tiesas tiesnesis referents (eisigitís dikastís). Dažām administratora darbībām ir nepieciešama tās tiesas atļauja, kas risina maksātnespējas jautājumu (“maksātnespējas tiesa”, ptocheutikó dikastírio). Maksātnespējas tiesa rīkojas kā galējā uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par maksātnespējas procesa virzīšanu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas pasludināšana neietekmē kreditora tiesības pieprasīt ieskaitu pret parādnieka pretprasību, ja pirms maksātnespējas pasludināšanas ir izpildīti ieskaita priekšnosacījumi. Jebkādi ieskaita aizliegumi attieksies arī uz maksātnespēju.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Visi divpusējie līgumi, kas nav izpildīti maksātnespējas pasludināšanas dienā un kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse, paliek spēkā, ja vien Maksātnespējas kodeksā nav noteikts citādi. Pēc tiesneša referenta atļaujas saņemšanas administratoram ir tiesības izpildīt neizpildītus līgumus un pieprasīt pusēm tos izpildīt. Pēc būtības ilglaicīgi līgumi paliks spēkā, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Visi finanšu līgumi ir izslēgti. Maksātnespējas likuma normas neietekmē izbeigšanas tiesības saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu. Maksātnespējas pasludināšana ir pamats tam, lai izbeigtu pēc būtības personiskus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse. Administrators var nodot līgumattiecības, kurās parādnieks ir darījuma partneris, trešai pusei. Pēc maksātnespējas pasludināšanas tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Pēc maksātnespējas pasludināšanas visi procesi, ko kreditori individuāli ir ierosinājuši pret parādnieku, lai apmierinātu vai izpildītu prasījumus, maksātnespējas procesa ietvaros tiek automātiski apturēti, neskarot normas attiecībā uz nodrošinātiem kreditoriem, kuru gadījumā apturēšana neattiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo nodrošinājumu. Taču noteiktos apstākļos uz šādiem kreditoriem var attiekties apturēšana uz vairākiem mēnešiem. Proti, pēc maksātnespējas pasludināšanas ir aizliegtas šādas rīcības: turpināt izpildi, celt prasības par izpildi vai pasludināšanu, turpināt šādas tiesvedības, celt vai izskatīt apelācijas sūdzības un izdot administratīvus vai nodokļu aktus vai izpildīt tos attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošiem aktīviem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Administrators turpinās maksātnespējas pasludināšanas dienā neizšķirtas tiesvedības, ja parādnieks šajās tiesvedībās ir kreditors. Ja tas ir parādnieks, tad tiesvedības tiek apturētas un tiek veikts iesniegšanas un pārbaudes process.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoriem prasījumi pret parādnieku ir jāiesniedz maksātnespējas reģistratoram (grammatéas ton ptocheúseon). Visi kreditori neatkarīgi no privilēģijām vai nodrošinājuma, tostarp tie, kuru prasījumi ir atkarīgi no nosacījumiem, veido kreditoru sapulci (synéleusi ton pistotón). Pirmo sapulci sasauc tiesnesis, kurš pasludina maksātnespēju. Sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju triju personu sastāvā (epitropí pistotón), un tā savukārt var iecelt visu dalībnieku pārstāvi. Kreditoru komiteja triju personu sastāvā novēros maksātnespējas procesa gaitu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Pabeidzot parādnieka kustamo un nekustamo aktīvu inventarizāciju, administrators var konsultēties ar tiesnesi referentu un pieprasīt atļauju pārdot mantā ietilpstošus priekšmetus un kustamo mantu, taču tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai segtu aktuālās vajadzības. Tikai pēc kreditoru pārbaudes pabeigšanas un ar nosacījumu, ka nav pieņemts vai apstiprināts uzņēmuma reorganizācijas plāns vai arī šāda pieņemšana vai apstiprināšana ir atcelta, administrators drīkst likvidēt parādnieka aktīvus un sadalīt no pārdošanas gūtos ienākumus starp kreditoriem, atsavinot uzņēmumu kopumā vai atsevišķi tā aktīvus. Parādnieka nekustamos aktīvus var atsavināt tikai ar maksātnespējas tiesas atļauju, ko piešķir saskaņā ar pieprasījumu, kuru iesniedz administrators pēc tiesneša referenta ziņojuma.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi parādnieka kreditori var celt prasījumus un iesniegt dokumentus maksātnespējas reģistratoram neatkarīgi no tā, vai prasījumi ir privileģēti un nodrošināti ar nodrošinājumu. Maksātnespējas procesā ietilpst kreditori, kuriem maksātnespējas pasludināšanas dienā ir līgumisks naudas prasījums pret parādnieku, kas jau ir izveidots un ko var izskatīt tiesā. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas izveidotus prasījumus celt nav iespējams. Administratora tiesas izmaksas, izmaksas, kas radušās, pārvaldot maksātnespējīgā parādnieka mantu, administratora amata atlīdzība un citi prasījumi, kas attiecas uz pašu mantu (omadiká pistómata), tiek atskaitīti iepriekš, pēc lēmuma par maksātnespējīgā parādnieka mantas likvidēšanu izdošanas, un tiek apmierināti pirms parādnieka kreditoru prasījumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumi jāiesniedz rakstiski maksātnespējas reģistratoram, norādot veidu, iemeslu, izveides datumu utt., viena mēneša laikā no dienas, kad spriedums par maksātnespējas pasludināšanu ir publicēts Juristu fonda tiesu paziņojumu biļetenā (Deltío Dikastikón Dimosieúseon tou Tameíou Nomikón). Ja tiek pārsniegts minētais laika ierobežojums, parādnieks joprojām var iesniegt iebildumu paziņojumu (anakopí) un pieprasīt prasījuma pārbaudi maksātnespējas tiesā. Uz pārbaudi attiecas turpmākais: a) to veic administrators, klātesot tiesnesim referentam, trijās dienās pēc pieprasījumu iesniegšanas termiņa beigām; b) kreditors, kura prasījums tiek pārbaudīts, var piedalīties pārbaudē vai nu personiski, vai ar atbilstīgi pilnvarotas trešās puses starpniecību; c) pārbaudi veic, salīdzinot kreditora dokumentus ar parādnieka reģistriem un dokumentiem; d) tiesnesis referents sagatavo ziņojumu par kreditoru pārbaudi; e) šaubu gadījumā tiesnesis referents lems, vai atzīt prasījumu, un var to provizoriski atzīt; f) parādnieks, administrators un kreditori, kuru prasījumi jau ir pieņemti, pārbaudes gaitā var celt iebildumus. Nav tādas tīmekļa vietnes, kurā būtu pieejamas īpašas veidlapas, ko izmanto iepriekš aprakstītajā procesā. Taču īpašas veidlapas ir pieejamas pirmās instances tiesā pie maksātnespējas reģistratora (protodikeío).

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Tiklīdz ir pieņemts lēmums par maksātnespējīgā parādnieka mantu, administrators bez nepamatotas kavēšanās sagatavo sadales sarakstu un iesniedz to tiesnesim referentam. Tiesnesis referents pasludina sarakstu par izpildāmu un izvieto savā birojā. Sadales gaitā tiks ņemtas vērā šādas vispārējās privilēģijas: i) prasījumi, kas izriet no visa veida finansējuma, kurš piešķirts, lai saglabātu parādnieka darbību; ii) prasījumi par parādnieka medicīnisko aprūpi un apbedīšanas izdevumiem; iii) prasījumi par nepieciešamās pārtikas nodrošināšanu; iv) darbinieku prasījumi attiecībā uz to nodarbinātību, juristu honorāri; v) lauksaimnieku prasījumi; vi) Grieķijas valsts un pašvaldību iestāžu prasījumi; vii) garantiju fonda prasījumi (synengyitikó) un specifiskas kreditoru privilēģijas, t. i., privileģētie prasījumi par konkrētu parādnieka kustamu vai nekustamu aktīvu vai naudas summu. Ja privilēģijas pārklājas no aktīva atsavināšanas gūto ienākumu vai naudas summas gadījumā, atbilstošas Civilprocesa kodeksa normas ir piemērojamas mutatis mutandis.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Parādnieks un administrators iesniedz reorganizācijas plānu maksātnespējas tiesā. Tajā ir jāietver informācija par parādnieka materiālo stāvokli un piedāvātais kreditoru prasījumu apmierinājums, paredzēto pasākumu apraksts, piemēram, organizācijas izmaiņas un biznesa plāni, tiesību izveide un kreditoru secība utt. Maksātnespējas tiesa 20 dienās pēc plāna iesniegšanas automātiski veic tā provizorisko pārbaudi un plānu var noraidīt, pamatojoties uz likumā noteiktiem apsvērumiem. Ja tiesa plānu nenoraida, tā nosaka termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem un kura laikā kreditori plānu pieņem vai nepieņem, kā arī nosaka datumu, kurā kreditoriem jātiekas. Pārrunas un balsošana par plānu notiek, klātesot tiesnesim referentam. Lai plānu pieņemtu, ir nepieciešams īpašais balsu vairākums. Pēc tam, kad kreditori plānu ir pieņēmuši, tas tiek iesniegts tiesā apstiprināšanai. Pēc tam, kad par plāna apstiprināšanu ir pieņemts galīgais spriedums, tas kļūst saistošs visiem kreditoriem neatkarīgi no to prioritārās secības un no tā, vai tie ir iesnieguši prasījumus. Maksātnespējas process ir pabeigts. Kreditori procesu var ierosināt individuāli.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas pasludināšanas tiek izbeigta parādnieka mantas atsavināšana, parādnieks atsāk pārvaldīt savus aktīvus un kreditori var individuāli ierosināt procesus. Konkrētāk, maksātnespējas process tiek pabeigts pēc aktīvu pārdošanas, un administrators viena mēneša laikā iesniedz ziņojumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procesa izmaksas un izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tādas parādnieka darbības laikposmā no maksājumu izbeigšanas līdz maksātnespējas pasludināšanai (“termiņā, kurā darījumu var atzīt par spēkā neesošu”, ýpopti períodos), kas kaitē kreditoru kopumam, var tikt atsauktas (darbības, ko var atsaukt, práxeis dynitikís anáklisis) vai ir atsaucamas (darbības, kas ir atsaucamas obligāti, práxeis ypochreotikís anáklisis) saskaņā ar maksātnespējas likumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Administrators, kā arī noteiktos gadījumos kreditors var maksātnespējas tiesā celt prasību par atsaukšanu. Personām, kuras uz atsaukta akta pamata ir ieguvušas kādu no parādnieka aktīviem, tie ir jāatgriež maksātnespējīgā parādnieka mantā.

Lapa atjaunināta: 13/02/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas spāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Spānija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas process, ko sauc par concurso de acreedores (“kreditoru tikšanās”), attiecas gan uz civiltiesiskajiem parādniekiem, gan uz komersantiem, kas var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. To reglamentējošie noteikumi ir izklāstīti Maksātnespējas likuma pārstrādātajā redakcijā (Texto Refundido de la Ley Concursal), kas apstiprināta ar karaļa 2020. gada 5. maija Likumdošanas dekrētu Nr. 1/2020. Pārstrādātajā redakcijā ir iekļauti un precizēti arī grozījumi un īpašās iezīmes fizisku personu pasludināšanai par maksātnespējīgām, kas ieviestas Spānijas maksātnespējas tiesību aktos ar Likumu Nr. 25/2015, ļaujot atbrīvot parādniekus no nesamaksātajiem parādiem maksātnespējas procesā.

Par maksātnespējīgu var atzīt jebkuru parādnieku — fizisku personu (arī nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas) vai juridisku personu, uzņēmēju vai patērētāju —, taču likumā ir iekļauti daži precizējumi attiecībā uz parādnieka veidu, jo īpaši komercuzņēmumu vai patērētāju gadījumā.

Juridiskas personas var pasludināt par maksātnespējīgām pat tad, ja tās tiek likvidētas. Nav svarīgi, vai tās ietilpst uzņēmumu grupā, jo par maksātnespējīgu var atzīt vienu vai vairākus grupas uzņēmumus, bet ne visu grupu kopumā.

Maksātnespējas procesu var uzsākt attiecībā uz mantojumu, ja vien tas nav pieņemts bez nosacījumiem.

Par maksātnespējīgām nevar atzīt iestādes, kas veido valsts teritoriālo organizāciju, publiskā sektora struktūras un citus publisko tiesību subjektus.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

2.1. Nosacījumi maksātnespējas procesa uzsākšanai

Likumā ir paredzēti noteikti subjektīvi un objektīvi priekšnosacījumi, kas jāizpilda, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu.

A) Subjektīvs priekšnosacījums: par maksātnespējīgu var atzīt jebkuru parādnieku — fizisku vai juridisku personu, uzņēmēju vai patērētāju —, lai gan likumā ir iekļauti daži precizējumi attiecībā uz parādnieka veidu, jo īpaši komercuzņēmumu vai patērētāju gadījumā.

Par maksātnespējīgām nevar atzīt iestādes, kas veido valsts teritoriālo organizāciju, publiskā sektora struktūras un citus publisko tiesību subjektus.

B) Objektīvs priekšnosacījums: parādnieka maksātnespēja, ko definē kā parādnieka regulāru nespēju izpildīt savas saistības.

2.2. Puses, kuras var iesniegt pieteikumu procesa uzsākšanai

Pieteikuma prasības atšķiras atkarībā no tā, vai pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai iesniedz parādnieks vai kreditori.

Ja pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai iesniedz parādnieks (brīvprātīgs process), tam tiesā ir jāpamato sava maksātnespēja konkrētajā brīdī vai tās nenovēršama iestāšanās, proti, tas, ka persona regulāri nespēj izpildīt savas saistības. Ja maksātnespēja jau ir iestājusies, parādnieka pienākums ir pieteikt maksātnespējas procesu divu mēnešu laikā no brīža, kad maksātnespēja ir konstatēta vai to būtu bijis jākonstatē.

Taču saskaņā ar likumu šajā divu mēnešu periodā parādnieks var paziņot tiesai, ka tas apspriež vienošanos ar kreditoriem par parāda refinansēšanu. Tādā gadījumā termiņš uz pārrunu laiku tiek apturēts un kreditori nevar sākt atsevišķu izpildes procesu attiecībā uz aktīviem, kas parādniekam ir nepieciešami tā darbībai trim mēnešiem. Ja šis periods ir pagājis un vienošanās ar kreditoriem nav panākta, parādniekiem ir jāpiesaka maksātnespējas process viena mēneša laikā.

Pieteikumā parādniekiem ir jāiekļauj noteikti dokumenti, piemēram, saimnieciskās darbības pārskats, aktīvu saraksts, kreditoru saraksts ar uzskaitītām kredīta garantijām, darbinieku un viņu kontu saraksts, ja tos ir pienākums saglabāt.

Parādniekiem, kuri var būt fiziskas vai juridiskas personas, ir jāpiesaka maksātnespējas process, ja tie ir pašreizējas maksātnespējas situācijā, ko definē kā stāvokli, kad persona regulāri nespēj izpildīt savas saistības. Savukārt, ja maksātnespēja ir nenovēršama (ja šādas situācijas vēl nav, bet tā ir gaidāma), parādniekiem ir tiesības pieteikt maksātnespējas rīkojumu.

Iesniedzot pieteikumu komerctiesā (juzgado de lo mercantil), ir jāievēro noteiktas obligātās prasības, kas paredzētas Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 6. un 7. pantā: jāiesniedz parādnieka finanšu un juridiskās vēstures pārskats; jāsniedz norāde par to, vai persona veic saimniecisko darbību; ja tā ir juridiska persona, jānorāda kapitāla daļu turētāji, administratori vai likvidatori un oficiālais revidents; jāsniedz aktīvu un tiesību saraksts ar attiecīgo identifikācijas informāciju; jāiesniedz kreditoru saraksts alfabētiskā secībā ar norādītām adresēm un prasījumu apmēru un termiņu, kā arī pastāvošajām garantijām; attiecīgos gadījumos jāiesniedz darbinieku saraksts; ja parādniekam ir jāsaglabā konti, ir jāiesniedz reģistrācijas žurnāli; ja struktūra pieder uzņēmumu grupai, tas ir jānorāda un jāiesniedz grupas konsolidētais pārskats.

Parādnieku pienākums ir sadarboties ar tiesnesi, kas atbild par maksātnespējas procesu, un administratoriem ne tikai pasīvi, izpildot visas prasības, bet arī aktīvi, ziņojot par visu svarīgo. Šī prasība ietver arī pienākumu ierasties (tiesā un pie administratoriem), sadarboties un informēt. Šie pienākumi ir attiecināmi uz parādniekiem, kas ir fiziskas personas, un juridisku personu faktiskajiem vai juridiskajiem direktoriem, kas tādi ir konkrētajā brīdī vai bijuši iepriekšējo divu gadu laikā.  Ja šis pienākums netiek ievērots, tiek pieņemts, ka tas ir tīšs pienākumu pārkāpums vai rupja neuzmanība, kas ļauj pasludināt maksātnespēju par vainu apstiprinošu (gadījumos, kad piemēro vainu apstiprinošu klauzulu, proti, saistībā ar kaitnieciskas vienošanās apstiprināšanu vai likvidācijas procesa uzsākšanu).

Parādnieku var atzīt par vainīgu maksātnespējas izraisīšanā un sodīt.  Viens no maksātnespējas procesa mērķiem ir analizēt maksātnespējas iemeslus un jo īpaši to, vai parādnieka vai ar to tieši vai pastarpināti saistītu citu personu rīcība ir izraisījusi maksātnespēju vai pasliktinājusi situāciju. Tas ietver attiecīgo saistību noskaidrošanu, izmantojot sankciju tabulu, kas aprakstīta Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 455. un 456. pantā.

2.3. Procesa uzsākšana un stāšanās spēkā

Tiesnesim ir jāizpēta iesniegtie dokumenti un, ja maksātnespēja vai nenovēršama maksātnespēja ir pamatota, jāpasludina parādnieks par maksātnespējīgu pieteikuma iesniegšanas dienā vai nākamajā dienā. Ja iesniegtā dokumentācija ir nepilnīga, tiesnesis var atļaut vienreizēju piecu dienu termiņu pilnas dokumentācijas iesniegšanai.

Maksātnespējas procesu var pieteikt arī jebkurš kreditors, un tādā gadījumā tas ir obligāts maksātnespējas process (concurso necesario). Kreditoriem, kas pieprasa izdot maksātnespējas rīkojumu, ir jāiesniedz parādnieka pašreizējās maksātnespējas pierādījumi un jāuzrāda izpildu dokumenta pret parādnieku pierādījums, kas apliecina, ka parāda atgūšanai netika iegūti aktīvi pietiekamā apjomā, vai arī jāsniedz pierādījumi attiecībā uz noteiktiem faktiem, kas liek izdarīt pieņēmumu par maksātnespēju, piemēram: parādnieks vispār pārtraucis saistību apmaksu; parādnieka aktīvi plašā mērogā apķīlāti; steidzīga aktīvu slēpšana vai likvidācija; noteiktu parādu (nodokļu, sociālās apdrošināšanas iemaksu, darba ņēmēju prasījumu) nemaksāšana.

Ja maksātnespējas procesu piesaka kreditors, parādnieks tiek izsaukts uz tiesu un var apstrīdēt maksātnespējas rīkojumu. Šādos gadījumos tiesnesis sasauc tiesas sēdi, kurā puses var sniegt pierādījumus, ievērojot noteiktus ierobežojumus, un tiesnesim ir jāizlemj, vai parādnieks ir maksātnespējīgs attiecīgajā brīdī, un nepieciešamības gadījumā jāizdod maksātnespējas rīkojums. Process tiek sākts arī tad, ja parādnieks piekrīt maksātnespējas rīkojumam, neapstrīd to vai neierodas uz tiesas sēdi.

Parādnieki, kuri ir fiziskas personas esošas vai nenovēršamas maksātnespējas stāvoklī un kuru lēstais saistību apmērs nepārsniedz piecus miljonus eiro, var pieteikties procedūrai, kurā panākt ārpustiesas vienošanos par atmaksu. To var darīt arī juridiskas personas, kuras atbilst prasībām, kas paredzētas Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 631. pantā.

Lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu stājas spēkā, kad tas ir izdots, pat tad, ja ir iesniegta apelācijas sūdzība.

2.4. Maksātnespējas rīkojuma publicēšana

Maksātnespējas rīkojums ir jāpublicē, vēlams izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un lēmuma izraksts ir jāpublicē valsts oficiālajā vēstnesī, turklāt tiesnesis var uzdot publicēt to vairākos plašsaziņas līdzekļos, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams.

2.5. Pagaidu pasākumi

Pēc tās personas pieprasījuma, kura piesaka maksātnespējas procesu, un attiecīgos gadījumos pēc nodrošinājuma sniegšanas potenciālo saistību nokārtošanai, kad tiesnesis ir pieņēmis pieteikumu, vispārējās procesuālajās tiesībās paredzētajā veidā viņš var arī noteikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka parādnieka aktīvi netiek atsavināti.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

3.1. Aktīvi, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā

Maksātnespējīgā parādnieka manta vai “procesam pakļautie aktīvi” ir visi aktīvi un tiesības, kas pieder parādniekam maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīdī, kā arī visi tie aktīvi, kurus parādnieks iegūst vai atgūst procesa laikā. Mantā neietilpst aktīvi, kas saskaņā ar tiesību normām ir neapķīlājami.

Kreditori, kuriem ir prioritāras tiesības uz kuģiem vai gaisa kuģiem, var atdalīt šos aktīvus no maksātnespējīgā parādnieka mantas, veicot darbības, kas atļautas saskaņā ar nozares tiesību aktiem.

Ja maksātnespējas procesā ir iesaistīti parādnieki, kas ir laulībā esošas fiziskas personas, procesam pakļautajos aktīvos ietilpst to atsevišķie aktīvi, un, ja ir noslēgta vienošanās par mantas kopību, tiek iekļauti arī kopīgie aktīvi, ja tie ir nepieciešami, lai izpildītu parādnieka saistības.

Maksātnespējas procesā nav nepieciešams pārtraukt parādnieka darbību, un parādnieks var turpināt sava uzņēmuma darbību, ņemot vērā vienošanos par tā pilnvaru īstenošanas atļaušanu vai apturēšanu. Parasti atļauja ir nepieciešama no administratoriem, lai būtu iespējams pārvaldīt vai atsavināt aktīvus, ja parādnieka pilnvaras tiek uzraudzītas, taču ir iespējams atļaut noteiktas vispārēja rakstura darbības, ja tās ir daļa no uzņēmuma normālas darbības. Aktīvus parasti nevar apgrūtināt, lai bez tiesneša atļaujas finansētu maksātnespējīgu uzņēmumu, līdz tiek apstiprināta vienošanās ar kreditoriem vai tiek uzsākts likvidācijas process. Turpmākajā sadaļā ir izskaidrota parādnieka pilnvaru apturēšanas vai uzraudzības kārtība.

Puse finansējuma no jauniem skaidras naudas ienākumiem refinansēšanas ietvaros tiek uzskatīta par prasījumu pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

4.1. Parādnieka pilnvaras

Parasti atskaites punkts ir brīvprātīga procesa nošķiršana no obligāta procesa (29. pants). Pirmajā gadījumā parādnieks turpina pārvaldīt savus aktīvus un veikt to atsavināšanu administratora uzraudzībā, kas nozīmē, ka ir nepieciešama administratora atļauja vai piekrišana. Obligātajā procesā parādnieks zaudē savas pilnvaras pārvaldīt un atsavināt savus aktīvus un parādnieku aizstāj administrators. Šā noteikuma mērķis ir nevis sodīt parādnieku, bet gan saglabāt aktīvus un nodrošināt, ka procesā tiek sasniegts rezultāts.

Tomēr kritērijs ir turpināt parādnieka saimniecisko darbību, kā nolūkos saskaņā ar 111. pantu administratoram ir ļauts noteikt darbību kopumu, kurām to būtības un apmēra dēļ nepiemēro nepieciešamo kontroli.  Sistēma ir elastīga, jo tiesnesis ar pamatotu nolēmumu var uzdot apturēt pilnvaras brīvprātīga procesa gadījumā un atļaušanas vai piekrišanas kārtībā noteikt tikai uzraudzību obligāta procesa gadījumā, norādot riskus, kurus viņš cer novērst, un priekšrocības, kuras viņš cer panākt.

Tāpat pēc administratora pieprasījuma sākotnējo pilnvaru ierobežošanas vai maiņas noregulējumu var mainīt vēlāk — arī ar pamatotu nolēmumu un pēc parādnieka uzklausīšanas (maiņa nenotiek automātiski), ievērojot prasību, ka šī maiņa ir tikpat publiska kā maksātnespējas rīkojums.

Kad process ir pabeigts, arī pilnvaru ierobežošana zaudē spēku. Pretējā gadījumā ierobežojumu paildzina, līdz tiek apstiprināta vienošanās ar kreditoriem, kurā var būt noteikti pasākumi, ar kuriem ierobežo vai aizliedz parādnieka pilnvaras. Ja maksātnespējas process tiek izbeigts ar likvidāciju, šā posma sākšana nozīmē, ka parādnieka pilnvaras tiek apturētas.

Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas vispārējais mērķis ir panākt, ka parādnieka aktīvi, kas pakļauti maksātnespējas procesam, paliek nemainīgi; taču noteiktos gadījumos maksātnespējas procesā daži parādnieka aktīvi var tikt pārdoti — šajā nolūkā jāsaņem tiesneša atļauja (dažos gadījumos tā nav obligāta). Maksātnespējas procesa laikā ir iespējama arī ražošanas vienību pārdošana, kā noteikts Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 215. pantā un turpmākajos pantos.

Atkāpjoties no vispārējā noteikuma par parādnieka darbības turpināšanu, ir noteikts, ka pēc administratora pieprasījuma un parādnieka un darbinieku pārstāvju uzklausīšanas var slēgt parādnieka birojus vai apturēt parādnieka darbību. Ja šī darbība ir saistīta ar darba līgumu kolektīvu izbeigšanu, darbības pārtraukšanu vai grozīšanu, tiesnesim ir jārīkojas saskaņā ar īpašiem noteikumiem.

Likumā ir noteikti arī īpaši pienākumi attiecībā uz parādnieka kontiem, un maksātnespējas procesa ietekmi uz maksātnespējīgu juridisku personu pārvaldes struktūrām regulē atsevišķi.

4.2. Maksātnespējas administratoru iecelšana un pilnvaras

Administrators ir persona vai struktūra, kas palīdz tiesnesim un kam tiek uzticēts pārvaldīt maksātnespējas procesu. Kad maksātnespējas process ir uzsākts, tiesnesis uzdod sākt procesa otro posmu, kas ietver visu, kas saistīts ar administratora iecelšanu, nosacījumiem, ar kuriem regulē administratora darbību, un administratora pienākumiem.

Ievērojot likumā noteiktās prasības, administratoru izvēlas no to fizisko un juridisko personu vidus, kas brīvprātīgi reģistrējušās Publiskajā maksātnespējas reģistrā (Registro Público Concursal). Šajā nolūkā izšķir maza, vidēja un liela apmēra maksātnespējas procesus. Iecelšana no saraksta vispirms notiek izlozes kārtībā un pēc tam rindas kārtībā, izņemot liela apmēra procesus, kuros tiesnesis var iecelt administratoru, kuru uzskata par piemērotāko, sniedzot savu pamatojumu un ievērojot likumā noteiktos kritērijus. Ja maksātnespējas procesā ir iesaistītas kredītiestādes, tiesnesim ir jāieceļ administrators, izvēloties kādu no tiem, kurus ierosinājis Organizētas banku pārstrukturēšanas fonds (Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria). Tiesnesim ir jāieceļ administrators no to vidus, kurus ierosinājusi Nacionālā vērtspapīru tirgus komisija (Comisión Nacional del Mercado de Valores), ja procesā ir iesaistītas iestādes, kuras uzrauga šī komisija, vai no to vidus, ko ierosinājis Apdrošināšanas atlīdzības konsorcijs, apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā

Parasti tiek iecelts viens administrators.  Izņēmuma gadījumā maksātnespējas procesā, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, maksātnespējas tiesnesis par otru administratoru var iecelt valsts pārvaldes iestādes kreditoru vai publisko tiesību subjekta kreditoru, kas ir saistīts ar attiecīgo valsts pārvaldes iestādi vai darbojas tās pakļautībā.

Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 57. pantā un turpmākajos pantos ir detalizēti izklāstīts administratora juridiskais statuss. Administrators uzņemas šādu veidu pienākumus: procesuāla rakstura pienākumus; pienākumus, kas saistīti ar parādnieku vai tā pārvaldes struktūrām; pienākumus saistībā ar darba jautājumiem; pienākumus saistībā ar kreditoru tiesībām; ziņošanas un izvērtēšanas pienākumus; pienākumus saistībā ar aktīvu pārdošanu vai likvidāciju; sekretāra pienākumus. Administratoru svarīgākais uzdevums ir iesniegt 292. pantā paredzēto ziņojumu, kam jāpievieno aktīvu saraksta priekšlikums un kreditoru saraksts.

Samaksu administratoriem nosaka tiesnesis saskaņā ar atlīdzību skalu, kas noteikta karaļa 2004. gada 6. septembra Dekrētā Nr. 1860/2004.

Ieceltajam administratoram ir jāuzņemas sava loma, un pamatota iemesla gadījumā tiesnesis var viņu noraidīt vai atbrīvot no pienākumu pildīšanas. Administratori var iecelt arī palīgus, kuri palīdz viņiem pildīt viņu pienākumus.

4.3. Maksātnespējas tiesnesis

Kompetence izskatīt maksātnespējas procesu atbilst komerctiesību jomai, kas ir īpaša civiltiesību nozare. Tiesnesis pasludina maksātnespēju un vada procesu. Komerctiesas tiesnešu pilnvaru kopums, kā arī jebkādi jautājumi, kas rodas saistībā ar maksātnespējas procesu, ir paredzēti 1985. gada 1. jūlija Konstitutīvā likuma Nr. 6/1985 par tiesu varu (Ley Orgánica del Poder Judicial) 86.ter pantā.

Tiesnesis var ierobežot parādnieka pamattiesības maksātnespējas rīkojumā vai pirms tam, nosakot to par piesardzības pasākumu. Šie ierobežojumi var ietvert: a) pasta un tālruņa saziņas pārtveršanu; b) pienākumu uzturēties dzīvesvietas adresē ar iespēju piemērot mājas arestu; c) iekļūšanu un kratīšanu dzīvesvietā.   Ja parādnieks ir juridiska persona, šos pasākumus var piemērot arī visiem vai dažiem tās esošajiem direktoriem vai likvidatoriem un tiem, kuriem attiecīgajā struktūrā ir bijusi kāda loma pēdējo divu gadu laikā.

Savukārt 52. un 53. pantā ir paredzētas “ekskluzīvas un izslēdzošas” maksātnespējas tiesneša pilnvaras noteiktos jautājumos, kas aptver visas darbības, kuras ir vērstas uz parādnieka aktīviem vai ir tieši saistītas ar tiem. Tiesnesim ir tiesības pieņemt nolēmumus arī saistībā ar darba līgumu kolektīvu pārtraukšanu, ja darba devējs tiek pasludināts par maksātnespējīgu, un izskatīt atbildības prasības pret maksātnespējīgā uzņēmuma direktoriem vai likvidatoriem.

Tikai prejudiciālu nolēmumu gadījumā un maksātnespējas procesa nolūkā tiesneša pilnvaras ietver arī administratīvos un sociālos jautājumus, kas tieši saistīti ar maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas likumā ir paredzēti noteikumi par starptautisko un teritoriālo jurisdikciju un īpaši noteikumi par procesuālo kārtību, kas ir jāievēro, un šiem noteikumiem ir lielāks spēks nekā vispārējo procesuālo tiesību aktu noteikumiem.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieka prasījumu vai parādu ieskaits vairs nav iespējams. Tomēr ieskaits ir atļauts, ja tā prasības ir izpildītas pirms maksātnespējas rīkojuma, pat tad, ja nolēmums ir izdots vēlāk. Šīs prasības ir paredzētas Civilkodeksa (Código Civil) 1196. pantā (prasījumu savstarpība, parādu vienmērīgums un to samaksas termiņa iestāšanās).

Šis noteikums neattiecas uz maksātnespējas procesu ar ārvalstu elementu, ja maksātnespējas situācijās tas ir pieļaujams saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro parādnieka savstarpējam prasījumam.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

6.1. Ietekme uz līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir parādnieks

Maksātnespējas likuma pārstrādātā redakcija reglamentē maksātnespējas procesa ietekmi uz parādnieka līgumiem ar trešām personām atbilstīgi 156. pantam un turpmākajiem pantiem, kuru noteikumi attiecas uz tiem līgumiem, kas nav izpildīti pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas. Šis jautājums tiek izvērtēts attiecībā uz divpusējiem līgumiem, jo vienpusējos līgumos ir noteikts, ka trešo personu kreditoru prasījumu atzīšana vai prasījumu izpildes pieprasīšana ir jāiekļauj procesam pakļautajos aktīvos, kā noteikts 157. pantā. Līgumus, kas noslēgti ar valsts pārvaldes iestādēm, reglamentē īpaši administratīvie tiesību akti.

Saskaņā ar vispārējo principu 156. pantā ir noteikts, ka maksātnespējas rīkojums pats par sevi neietekmē līgumus par savstarpējiem pienākumiem, kuru prasības ir jāizpilda parādniekam vai otrai pusei. Parādnieka saistības atskaita no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Jebkāda kompensācija līguma izbeigšanas rezultātā arī tiek uzskatīta par prasījumu pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Lai stiprinātu šo līgumu spēkā esību, saskaņā ar likumu par spēkā neesošu atzīst jebkuru klauzulu, ar kuru ir noteiktas pilnvaras atcelt vai izbeigt līgumu tikai tāpēc, ka viena no pusēm ir pasludināta par maksātnespējīgu.

Maksātnespējas procesa nolūkā administrators (pilnvaru apturēšanas gadījumā) vai parādnieks (uzraudzības gadījumā) var pieprasīt, lai maksātnespējas tiesnesis izbeidz līgumu. Šādos gadījumos tiesnesim ir jāizsauc uz tiesu parādnieks, administrators un līguma otra puse. Ja starp pusēm, kuras ieradušās tiesā, tiek panākta vienošanās, tiesnesis izdod rīkojumu par līguma izbeigšanu. Pretējā gadījumā strīds tiek izskatīts maksātnespējas blakusprocesā un tiesnesis lemj par visu, kas saistīts ar to maksājumu un kompensācijas atgūšanu, ko atskaita no maksātnespējīgā parādnieka mantas un kas ievērojama apmēra gadījumā var veidot būtisku summu.

6.2. Izbeigšana līguma pārkāpuma dēļ

Maksātnespējas rīkojums neietekmē divpusēju līgumu izbeigšanu, ja pēc rīkojuma izdošanas kāda no pusēm līgumu pārkāpj. Ja līgums paredz pastāvīgas līgumattiecības, tā izbeigšanas pilnvaras var izmantot arī tad, ja pārkāpums ir noticis, pirms ir izdots maksātnespējas rīkojums. Taču pat tad, ja līguma izbeigšanai ir pamats, tiesnesis, ņemot vērā maksātnespējas procesa intereses, var uzdot līguma izpildi, maksājamās summas atskaitot no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Prasības attiecībā uz līgumu izbeigšanu ir jāiesniedz maksātnespējas tiesnesim maksātnespējas blakusprocesa ietvaros. Kad prasība tiek apmierināta (un tādējādi tiek panākta vienošanās par līguma izbeigšanu), visas nenokārtotās saistības zaudē spēku. Attiecībā uz nenokārtotajām saistībām — maksātnespējas process ietver to kreditoru prasījumus, kuri ir izpildījuši savas līgumsaistības, ja parādnieks ir pārkāpis līgumu, pirms ir izdots maksātnespējas rīkojums; ja pārkāpums ir noticis pēc rīkojuma izdošanas, līgumsaistības izpildījušo pušu prasījumu summas atskaita no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Prasījumi ietver jebkāda veida zaudējumu kompensāciju.

Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 169. pantā un turpmākajos pantos ir izklāstīti noteikumi, ar kuriem regulē ietekmi uz darba līgumiem, un nākamajā pantā ir paredzēta ietekme uz līgumiem ar augstākās vadības pārstāvjiem (sic).

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

7.1. Aizliegums attiecībā uz jaunām lietām par juridiska fakta konstatēšanu

Civiltiesu un darba tiesu tiesneši nevar pieņemt izskatīšanai lietas, kas ir jāizskata maksātnespējas tiesnesim (galvenokārt tās, kas vērstas pret parādnieka aktīviem).

Ja kāda lieta ir pieņemta izskatīšanai kļūdas pēc, tiek uzdota visa procesa izbeigšana un visas veiktās darbības tiek uzskatītas par spēkā neesošām. Komerctiesas tiesnešiem jāatturas arī no tādu lietu pieņemšanas izskatīšanai, kas iesniegtas pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas un līdz tā izbeigšanai, ja šīs lietas ir saistītas ar prasījumiem attiecībā uz korporatīvajiem pienākumiem pret maksātnespējīgu kapitālsabiedrību direktoriem, kuri ir pārkāpuši savus pienākumus, ja ir pamats sabiedrības likvidācijai.

7.2. Maksātnespējas rīkojuma ietekme uz izpildes procesu un piedziņas procesu attiecībā uz parādnieka aktīviem

Vispārējais noteikums ir tāds, ka tad, kad maksātnespējas process ir uzsākts, nav iespējams sākt individuālu tiesas vai ārpustiesas izpildes procesu, kā arī nav iespējams turpināt administratīvo vai nodokļu iekasēšanas procesu pret parādnieka aktīviem. Ja šis aizliegums ir pārkāpts, piemērotais sods ir lietas atzīšana par spēkā neesošu. Noteikumā ir paredzēti divi izņēmumi, kad izpildes procesu var turpināt, lai arī ir izdots maksātnespējas rīkojums, un līdz tiek apstiprināts likvidācijas plāns: a) administratīvais izpildes process, kurā ir izdoti apķīlāšanas rīkojumi; un b) ar darba lietām saistītais izpildes process, kas ietver parādniekam pirms rīkojuma izdošanas piederošu aktīvu apķīlāšanu, ja vien apķīlātie aktīvi nav nepieciešami parādnieka uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības turpināšanai.

Attiecībā uz izskatīšanā esošo izpildes procesu 55. panta 2. punktā ir noteikts, ka izskatīšanā esošas lietas ir jāaptur ar dienu, kad ir izdots maksātnespējas rīkojums, lai gan attiecīgos prasījumus var izskatīt maksātnespējas procesa ietvaros.

Ir īpaši noteikumi attiecībā uz nodrošinājuma piemērošanu, kas ir izklāstīti nākamajā sadaļā, jo tas ir saistīts ar noteiktu prasījumu seku risināšanu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

8.1. Ietekme uz lietām par juridiska fakta konstatēšanu, kas ir izskatīšanā maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīdī

Lietas par juridiska fakta konstatēšanu, kas ir izskatīšanā maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīdī, turpina izskatīt, līdz tiek pieņemts galīgais spriedums, lai gan, neskarot iepriekš minēto, juridisku personu prasības pret to direktoriem, likvidatoriem vai revidentiem, kurās tiek pieprasīts atlīdzināt zaudējumus, maksātnespējas procesā tiek apvienotas un turpinātas.

Šķīrējtiesas process: ar parādnieku saistīti šķīrējtiesas līgumi maksātnespējas procesa laikā zaudē spēku (52. pants), tādēļ pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas ir aizliegts sākt šķīrējtiesas procesu. Izskatīšanā esošs process tiek turpināts, līdz tiek izdots galīgais šķīrējtiesas nolēmums.

8.2. Parādnieka tiesības ierosināt lietu

Likumā ir noteiktas parādnieka tiesības ierosināt lietas saskaņā ar viņa spēkā esošajām pilnvarām. Kopumā, ja maksātnespējīgā parādnieka mantu pārvalda administrators, administratoram ir tiesības ierosināt nepersoniska rakstura lietas; ja parādniekam piemēro uzraudzību, parādniekam ar atbilstīgu administratora atļauju ir tiesības ierosināt lietas, ja tās ietekmē parādnieka aktīvus. Uzraudzības gadījumā, ja administrators uzskata, ka lietas ierosināšana ir vēlama maksātnespējas procesa interesēs un parādnieks to neierosina, tiesnesis var ļaut to darīt administratoram.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

9.1. Kreditoru dalība maksātnespējas procesā

Kreditori var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesnesim, un parādnieks var to apstrīdēt. Tādā gadījumā notiek uzklausīšana un tiesnesis izdod nolēmumu rīkojuma formā. Ja tiesnesis uzsāk maksātnespējas procesu, tas tiek uzskatīts par obligātu, kas parasti nozīmē, ka parādniekam tiek liegts pārvaldīt savus aktīvus un veikt to atsavināšanu, un viņu aizstāj administrators.

Kad tiek uzsākts maksātnespējas process, kreditoriem ir jāizvirza savi prasījumi viena mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī, savukārt administratoram ir jāinformē katrs parādnieka dokumentācijā apzinātais kreditors par pienākumu ziņot par saviem prasījumiem. Kreditoriem, kuru adrese ir reģistrēta ārvalstīs, termiņš ir tāds pats. Informācija ir jāsniedz rakstiski, tā ir jāadresē administratoram, un tajā ir jāidentificē prasījums ar nepieciešamo informāciju par summu, datumiem, kuros prasījumi radušies un kuros pienācis to termiņš, būtību un paredzamo klasifikāciju, un, ja ir izteikts apgalvojums par īpašām prioritārām tiesībām, ir jānorāda aktīvi vai tiesības, kurām piemēro maksājumus, kā arī to reģistrācijas informācija. Ir jāiekļauj arī informāciju apliecinošie dokumenti. Šo informāciju var sniegt elektroniski.

Administratoram ir jālemj par katra prasījuma iekļaušanu vai neiekļaušanu un apmēru, kā arī klasifikāciju, un attiecīgā informācija jānorāda ziņojumam pievienotajā kreditoru sarakstā. Kreditori, kas nav apmierināti ar klasifikāciju vai prasījuma apmēru, vai kreditori, kas nav iekļauti sarakstā, var apstrīdēt ziņojumu 10 dienu laikā, iesniedzot maksātnespējas blakusprocesa pieteikumu, par ko tiesnesis izdod spriedumu. Pirms ziņojuma iesniegšanas (10 dienu laikā pirms tā iesniegšanas) administrators nosūta elektronisko informāciju kreditoriem, kuru adreses viņam ir zināmas, informējot par kreditoru un aktīvu saraksta projektu. Neapmierinātie kreditori var rakstīt administratoram, lai kļūda tiktu labota vai tiktu sniegta cita nepieciešamā informācija.

Kreditori piedalās arī vienošanās un likvidācijas posmā. Vienošanās posmā tie var iesniegt vienošanās priekšlikumu un arī izteikt savu piekrišanu parādnieka iesniegtajam vienošanās priekšlikumam. Jebkurā gadījumā tie tiek uzaicināti uz kreditoru tikšanos, kurā vienošanās tiek apspriesta un par to tiek balsots. Tam nepieciešama vairākuma dalība, kas paredzēta Maksātnespējas likuma 124. pantā. Šis process var notikt arī rakstiski, ja kreditoru skaits pārsniedz 300.

Atsevišķi kreditori var apstrīdēt vienošanās apstiprināšanu (tie, kuri nav apmeklējuši tikšanos vai kuriem nelikumīgi liegtas tiesības balsot) un, kad tā ir apstiprināta, pieprasīt vienošanās neievērošanu.

Likvidācijas posmā kreditori var iesniegt komentārus par administratora prezentēto likvidācijas plānu vai galīgo ziņojumu, pirms maksātnespējas process ir pasludināts par slēgtu.

Klasifikācijas posmā kreditoriem ir puses statuss, un tie var iesniegt komentārus par administratora ziņojumu un prokuratūras atzinumu, taču saskaņā ar likumu tie nevar izvirzīt individuālus klasifikācijas prasījumus.

Visbeidzot, attiecībā uz maksātnespējas procesa izbeigšanu kreditori var arī iesniegt komentārus, kuros noteiktos gadījumos apstrīdēta procesa izbeigšana.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

10.1. Maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošu aktīvu atsavināšana sākotnējā posmā

Ņemot vērā, ka maksātnespējas process neaptur parādnieka darbību, pēc maksātnespējas pasludināšanas parādnieks var turpināt atbrīvoties no saviem aktīviem atbilstīgi noteiktajai uzraudzības kārtībai: ja tam tiek piemērota uzraudzība, būs nepieciešama administratora atļauja vai piekrišana, un, ja tas atrodas maksātnespējas procesā, administrators būs atbildīgs par tā aktīvu atsavināšanu.

Līdz tiek apstiprināta uzraudzības kārtība vai līdz sākas likvidācijas posms, maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus nevar atsavināt vai apgrūtināt bez tiesneša atļaujas. Tas neattiecas uz: a) tādu aktīvu pārdošanu, kurus administrators uzskata par nepieciešamiem, lai varētu garantēt uzņēmuma dzīvotspēju vai skaidras naudas prasības, kas noteiktas procesā; b) tādu aktīvu pārdošanu, kas nav nepieciešami parādnieka darbības turpināšanai, ar pārliecību, ka cena nepārprotami atbilst vērtībai, kas aktīvam piešķirta inventarizācijā; c) tādu aktīvu atsavināšanu, kas ir būtiski parādnieka darbības turpināšanai.

Pēdējā minētajā gadījumā, ja parādniekam nav liegta savu aktīvu pārvaldība un atsavināšana, administrators var iepriekš noteikt darbības, kuras ir būtiskas uzņēmuma darījumdarbībai vai komercdarbībai un kuras parādnieks var veikt pats atkarībā no to būtības un apmēra. Parādnieks var veikt šīs darbības no maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīža līdz brīdim, kad administrators sāk pildīt savus pienākumus.

10.2. Maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošu aktīvu atsavināšana likvidācijas posmā

Likvidācijas procesā ir divi galvenie posmi.

a) Likvidācijas darbību veikšana saskaņā ar administratora izstrādātu plānu, ko var komentēt parādnieks, kreditori un darbinieku pārstāvji un kas jāapstiprina tiesai. Tiesību normu mērķis ir aizsargāt uzņēmumu, kad vien tas ir iespējams, un šajā nolūkā tajās ir paredzēti īpaši noteikumi par ražošanas vienību pārdošanu. Plānu var apstrīdēt pie tiesneša, un likvidācijas darbības ir jāveic saskaņā ar plāna nosacījumiem. Ja plāns netiek apstiprināts, likumā ir paredzēti standarta noteikumi.

b) Samaksa kreditoriem ar nosacījumu, ka maksāšanu var sākt pat tad, ja likvidācijas darbības nav beigušās.

Tomēr ir jāatzīmē, ka ne visas likvidācijas darbības notiek šajā procesa posmā. Noteiktus aktīvus var pārdot sākotnējā posmā, ja mērķis nav samaksa kreditoriem, piemēram, šādos gadījumos: procesam pakļautos aktīvus var saglabāt ar mērķi uzturēt parādnieka saimniecisko darbību; kreditori ar prioritārām tiesībām uz kuģiem vai gaisa kuģiem var atdalīt šos aktīvus no maksātnespējīgā parādnieka mantas prasībās, uz kurām tiem ir tiesības saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem; visbeidzot, noteikts izpildes process, ko atsevišķi priviliģēti kreditori ierosinājuši pirms maksātnespējas procesa, kā arī administratīvais izpildes process, ja apķīlāšanas rīkojums ir izdots pirms maksātnespējas rīkojuma.

Aktīvu pārdošanai likvidācijas procesā parasti tiek dota diezgan liela brīvība, ievērojot likvidācijas plāna nosacījumus, ko apstiprina tiesnesis. Administrators var arī nolīgt specializētu struktūru, lai pārdotu noteiktus aktīvus, parasti nodrošinot samaksu no savas atlīdzības. Taču ar reformu, kas tika ieviesta ar 2015. gada 25. maija Likumu Nr. 9/2015, tika noteikti obligāti noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aktīviem un tiesībām saistībā ar prioritāriem prasījumiem. Jautājumos, kurus plāns neaptver, tiek piemēroti noteikumi par aktīvu atsavināšanu individuālās izpildes prasībās civillietās. Parasti aktīvus pārdod, izmantojot tiešās pārdošanas sistēmu, garantējot noteiktu publicitāti atkarībā no attiecīgā aktīva būtības. Ir atļauta arī aktīva novirzīšana, lai samaksātu kreditoriem, kas nav publiski.

Likumā ir paredzēti īpaši noteikumi par ražošanas vienību pārdošanu dažādos maksātnespējas procesa posmos (vadoties pēc principa aizsargāt uzņēmumu), lai ar vienu pārdošanas līgumu varētu nodot visus aktīvus, iekļaujot īpašus noteikumus par attiecīgās darbības saistību nodošanu.

Principā ražošanas vienību pārdošana nozīmē, ka tiek nodoti visi ar darbību saistītie līgumi, taču netiek pārņemti parādi, kas bijuši pirms maksātnespējas procesa, izņemot gadījumus, kad pircēji ir saistīti ar parādnieku vai tiek piemēroti darba noteikumi par uzņēmuma nodošanu. Tādos gadījumos tiesnesis var sniegt piekrišanu tam, ka pircējs nepārņem saistības attiecībā uz neizmaksātajām algām vai kompensācijām pirms atsavināšanas un ka tās sedz Algu garantijas fonds (Fondo de Garantía Salarial). Lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju, jaunais pircējs un darbinieki var slēgt vienošanās, lai mainītu kolektīvos darba apstākļus.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kad maksātnespējas process ir uzsākts, visu kreditoru prasījumi — gan nenodrošināti, gan prioritāri, kā arī neatkarīgi no to valstspiederības un dzīvesvietas — tiek iekļauti parādnieka saistībās. Pamatojoties uz par condicio creditorum principiem un atbilstību “dividenžu tiesībām” (ley del dividendo), mērķis šajā gadījumā ir vienlīdzīgi apieties ar visiem prasījumiem saistībā ar pārbaudīto parādnieka maksātnespēju un visu tā parādu nokārtošanu.

Ir būtiska atšķirība starp maksātnespējas kreditoriem un kreditoriem, kurus maksātnespējas process neietekmē, proti, maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem.

Prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu ir izklāstīti Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 242. pantā, kurā ir izsmeļošs uzskaitījums, kas nozīmē, ka tajā neiekļautie prasījumi tiek uzskatīti par maksātnespējas prasījumiem. Principā un vairumā gadījumu šie prasījumi rodas pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, procesa rezultātā vai turpinoties parādnieka darbībai, vai saistībā ar prasījumiem, kas rodas ārpuslīgumisku saistību rezultātā. Taču ir iespējami arī citi gadījumi, piemēram, algas prasījumi par pēdējām 30 darba dienām pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas un apmērā, kas nepārsniedz divas minimālās garantētās starpprofesiju algas, un uzturlīdzekļu prasījumi, ko izvirza parādnieks vai personas, kuru uzturēšana ir parādnieka juridisks pienākums.

Citos gadījumos šie prasījumi izriet no nolēmumiem, kas izdoti procesa laikā, piemēram, nosakot atcelšanas prasības sekas vai līgumu izbeigšanas rezultātā.

Pusi apmēra prasījumiem, kas izriet no jauniem skaidras naudas ienākumiem, kuri radušies refinansēšanas līguma ietvaros, var uzskatīt arī par prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidācijas procesa gadījumā prasījumi, kurus piešķir parādniekam vienošanās ietvaros vai saskaņā ar panta nosacījumiem, arī ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu ir atskaitāmi iepriekš, proti, tiem ir prioritāte attiecībā pret visiem citiem prasījumiem, un tos neietekmē procentu uzkrāšanas apturēšana.

Algas prasījumi par pēdējām 30 darba dienām ir jāizmaksā nekavējoties. Pārējie prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu tiek maksāti, kad ir pienācis to samaksas termiņš, taču administrators var mainīt šo noteikumu, ja tas ir nepieciešams maksātnespējas procesa interesēs un ja nav pieejami pietiekami daudz aktīvu, lai apmierinātu visus prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Tomēr likumā ir paredzēti īpaši noteikumi (473. pants) gadījumos, kad ar parādnieka aktīviem var būt par maz, lai apmierinātu visus prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu. Šādos gadījumos maksātnespējas procesa izbeigšana ir obligāta. Ja administrators paredz šādu situāciju, viņam ir jāinformē tiesnesis un jāpievēršas pret maksātnespējīgā parādnieka mantu vērsto prasījumu apmierināšanai saskaņā ar īpašu rīkojumu.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kad tiek uzsākts maksātnespējas process, kreditoriem ir jāizvirza savi prasījumi viena mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī, savukārt administratoram ir jāinformē katrs parādnieka dokumentācijā apzinātais kreditors par pienākumu ziņot par saviem prasījumiem. Tam nav paredzēta īpaša veidlapa. Kreditoriem, kuru adrese ir reģistrēta ārvalstīs, termiņš ir tāds pats, lai gan tiek piemērots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām 53. un 55. pants.

Prasījums ir jāsniedz rakstiski, tas ir jāadresē administratoram, un tajā ir jāidentificē prasījums ar nepieciešamo informāciju par summu, datumiem, kuros prasījumi radušies un kuros pienācis to termiņš, būtību un paredzamo klasifikāciju, un, ja ir izteikts apgalvojums par īpašām prioritārām tiesībām, ir jānorāda aktīvi vai tiesības, kurām piemēro maksājumus, kā arī to reģistrācijas informācija. Ir jāiekļauj arī informāciju apliecinošie dokumenti. Šo informāciju var sniegt elektroniski.

Administratoram ir jālemj par katra prasījuma iekļaušanu vai neiekļaušanu un apmēru, kā arī klasifikāciju, un attiecīgā informācija jānorāda ziņojumam pievienotajā kreditoru sarakstā. Kreditori, kas nav apmierināti ar klasifikāciju vai prasījuma apmēru, vai kreditori, kas nav iekļauti sarakstā, var apstrīdēt ziņojumu 10 dienu laikā, iesniedzot maksātnespējas blakusprocesa pieteikumu, par ko tiesnesis izdod spriedumu. Pirms ziņojuma iesniegšanas (10 dienu laikā pirms tā iesniegšanas) administrators nosūta elektronisko informāciju kreditoriem, kuru adreses viņam ir zināmas, informējot par kreditoru un aktīvu saraksta projektu. Neapmierinātie kreditori var rakstīt administratoram, lai kļūda tiktu labota vai tiktu sniegta cita nepieciešamā informācija.

Ja kreditori neziņo par saviem prasījumiem laikus, administrators vai tiesnesis, lemjot par kreditoru saraksta apstrīdēšanu, joprojām var iekļaut tos sarakstā, taču tiem ir pakārtots statuss. Tomēr prasījumi, kas minēti 86. panta 3. punktā, prasījumi, kas izriet no parādnieka dokumentācijas, prasījumi, kas ir reģistrēti izpildāmā dokumentā, prasījumi ar nodrošinājumu, kas reģistrēti publiskajā reģistrā, prasījumi, kas ir citā veidā reģistrēti maksātnespējas procesā vai citā tiesvedībā, un prasījumi, kas jāpārbauda valsts pārvaldes iestādēm, nav pakārtoti, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, un tiek attiecīgi klasificēti.

Prasījumi, kas neatbilst pat šiem sarakstā iekļaušanas kritērijiem un paziņoti pēc noteiktā termiņa, zaudē jebkādu iespēju tikt apmierinātiem maksātnespējas procesā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Likumā maksātnespējas prasījumus iedala trīs kategorijās (269. pants): prioritāri, nenodrošināti un pakārtoti. Savukārt prioritārus prasījumus iedala īpašos un vispārējos un pēc tam dažādās klasēs saskaņā ar 287. pantu. Prasījumu klasificēšanā saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiek izmantota automātiska pieeja. Nenodrošinātu prasījumu kategorija ir citur neklasificēta kategorija: visi prasījumi, kas neietilpst ne prioritāro, ne pakārtoto prasījumu kategorijā, ir nenodrošināti.

A) Prasījumi ar īpašu prioritāti (270. pants) ietver turpmāk aprakstīto. Tie ietver šādus prasījumus:

1. Prasījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, kustamā īpašuma ķīlu vai reģistrētu ieķīlāto aktīvu vai tiesību ķīlu;

2. Prasījumi, kas nodrošināti, apķīlājot ienākumus no apgrūtinātā īpašuma;

3. Aizdevumu prasījumi attiecībā uz fiksētiem aktīviem, tajā skaitā darbinieku prasījumi attiecībā uz viņu izgatavotajiem objektiem, kamēr tie ir parādnieka īpašumā vai valdījumā;

4. Līzinga maksājumu vai iegādes par fiksētu cenu maksājumu prasījumi saistībā ar kustamu vai nekustamu mantu par labu iznomātājiem vai pārdevējiem un attiecīgos gadījumos finansējuma sniedzējiem par aktīviem, kas iznomāti vai pārdoti, saglabājot īpašumtiesības, aizliedzot atsavināšanu vai nosakot prasības nemaksāšanas gadījumā;

5. Prasījumi, kuri garantēti ar nodrošinājumiem, kas atspoguļoti grāmatvedības ierakstos, ja nodrošinājumi ir apgrūtināti;

6. Prasījumi, kuri nodrošināti ar ķīlu, kas reģistrēta publiskos dokumentos, attiecībā uz ieķīlātiem aktīviem vai tiesībām, kas ir kreditora vai trešās personas rīcībā.

Īpaša prioritāte attiecas tikai uz to prasījuma daļu, kas nepārsniedz attiecīgās garantijas vērtību, kura reģistrēta kreditoru sarakstā. Prasījuma summa, kas pārsniedz summu, kurai piešķirta īpaša prioritāte, tiek klasificēta atbilstoši tā būtībai.

B) Prasījumi ar vispārēju prioritāti (280. pants) ietver turpmāk aprakstītos prasījumus:

1. Algas prasījumi, kuriem nav īpašas prioritātes un kuru summa atbilst trīskāršas minimālās garantētās starpprofesiju algas reizinājumam ar neapmaksāto dienu skaitu; kompensācijas par līgumu izbeigšanu, kuru apmērs atbilst oficiāli noteiktajam minimumam, kas aprēķināts, pamatojoties uz ne vairāk kā trīskāršu minimālās garantētās starpprofesiju algas apmēru; kompensācijas saistībā ar negadījumiem darbavietā vai arodslimībām, kas radušās pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas;

2. Summas, kuras atbilst nodokļu un sociālā nodrošinājuma ieturējumiem, ko parādnieks ir parādā saskaņā ar juridisko pienākumu;

3. Sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas radušies fizisku personu prasījumi saistībā ar pašnodarbinātā darbu un autoru prasības saistībā ar tādu darbu izmantošanas tiesību nodošanu, kuriem piemēro intelektuālā īpašuma aizsardzību;

4. Nodokļu prasījumi un citi publisko tiesību prasījumi, kā arī sociālā nodrošinājuma prasījumi, kuriem nav īpašas prioritātes. Prioritārās tiesības var piemērot līdz 50 % no nodokļu administrēšanas iestādes kopējiem prasījumiem un sociālā nodrošinājuma sistēmas kopējiem prasījumiem;

5. Prasījumi saistībā ar ārpuslīgumisku civiltiesisko atbildību;

6. Prasījumi, kas izriet no jauniem skaidras naudas ienākumiem, kuri radušies refinansēšanas līguma ietvaros un atbilst 71. panta 6. punkta nosacījumiem, tādu summu apmērā, kas netiek atzītas par prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu;

7. Līdz 50 % summas tāda kreditora prasījumiem, kas pieteicies maksātnespējas procesam, ja prasījumi netiek uzskatīti par pakārtotiem.

C) Pakārtoti prasījumi ir aprakstīti 281. pantā; tie ir:

1. Prasījumi, par kuriem paziņots novēloti, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz prasījumiem, kas atzīti piespiedu kārtā vai tiesas nolēmumu rezultātā;

2. Prasījumi, kas, pamatojoties uz līgumu, ir pakārtoti;

3. Prasījumi par papildmaksām un procentiem;

4. Naudas sodu un līgumsodu prasījumi;

5. Prasījumi, ko uztur personas, kurām ir īpašas attiecības ar parādnieku, atbilstīgi likumā noteiktajiem nosacījumiem;

6. Prasījumi, kas rodas saistībā ar atcelšanas prasībām, jo tiek atzīts, ka persona apstrīdētajā aktā ir rīkojusies pretrunā labticības principiem;

7. Prasījumi, kas izriet no līgumiem ar savstarpējām saistībām vai — atjaunošanas gadījumā — nosacījumā paredzētajās situācijās.

13.1. Prasījumu apmaksa

Īpašas prioritātes prasījumu apmaksai tiek izmantoti ar procesu saistītie aktīvi un tiesības, kam var piemērot gan individuālu, gan kolektīvu izpildi. Attiecībā uz šiem prasījumiem ir īpaši noteikumi, ar kuriem administratoram ir ļauts apmaksāt tos no maksātnespējīgā parādnieka mantas, nepārdodot konkrētus aktīvus, noņemot apgrūtinājumus. Aktīvus var arī pārdot, saglabājot ķīlu, tādējādi pircējam uzņemoties parādnieka saistības. Attiecībā uz šo aktīvu pārdošanu likuma 429. pantā un turpmākajos pantos ir paredzēti īpaši noteikumi.

Vispārējas prioritātes prasījumi tiek apmaksāti to secībā un proporcionāli katrā kategorijā. Pēc tam tiek apmaksāti nenodrošināti prasījumi, bet pēc administratora pieprasījuma un noteiktos apstākļos tiesnesis var mainīt apmaksas secību. Nenodrošināti prasījumi tiek apmaksāti proporcionāli, ņemot vērā maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvu likviditāti.

Pakārtoti prasījumi tiek apmaksāti pēdējie, ievērojot 309. pantā paredzēto kārtību.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

14.1. Reorganizācijas process

Reorganizācijas process” var apzīmēt divas dažādas situācijas: kreditoru vienošanos kā maksātnespējas procesa izbeigšanas veidu un parādnieka iespēju izvairīties no maksātnespējas procesa, noslēdzot ar kreditoriem vienošanos par parāda reorganizāciju vai pārstrukturēšanu. Abas situācijas reglamentē Maksātnespējas likums.

A) Kreditoru vienošanās

Pēc maksātnespējas procesa sākotnējā posma, kad ir galīgi noteikti procesam pakļautie aktīvi un parādnieka saistības, ir divi iespējamie risinājumi: kreditoru vienošanās vai likvidācija. Kreditoru vienošanās panākšanai ir lielāks spēks, jo likumā ir noteikts, ka vienmēr ir jānodrošina vienošanās posms, ja vien parādnieks nav pieprasījis likvidācijas procesu.

Vai nu parādnieks, vai kreditors, kura prasījumi pārsniedz vienu piektdaļu parādnieka saistību, var iesniegt vienošanās priekšlikumu, kad sākotnējais posms ir beidzies. Parādniekam ir ļauts iesniegt agrīnu vienošanās priekšlikumu arī ātrāk, lai gan dažiem parādniekiem šādas iespējas nav (parādnieki, kas notiesāti par noteiktu noziegumu izdarīšanu, un tie, kuri neiesniedz gada pārskatu, kad tas ir jādara).

Agrīna vienošanās priekšlikuma mērķis ir panākt ātru parādnieka un tā kreditoru vienošanos, neizsmeļot visus maksātnespējas procesa posmus. Lai priekšlikums tiktu apstrādāts, tas ir jāparaksta noteiktai kreditoru procentuālajai daļai. Kad priekšlikums ir iesniegts, administratoram un pārējiem kreditoriem tas ir jāizvērtē un jāparaksta; ja tiek panākts nepieciešamais vairākums, tiesnesis izdod spriedumu, ar ko iesniegtā vienošanās tiek apstiprināta.

Vienošanās posma normāla norise sākas ar tiesas nolēmumu, ar ko tiek izbeigts sākotnējais posms; tajā tiesnesis nosaka kreditoru tikšanās datumu, taču, ja kreditoru skaits pārsniedz 300, šis process var notikt rakstiski. Šajā brīdī sākas periods, kurā parādnieks un kreditori var iesniegt savus vienošanās priekšlikumus, kuros jābūt iekļautam minimālajam pamata saturam. Ja tie atbilst visiem nosacījumiem, tiesnesis pieņem priekšlikumus un tie tiek nosūtīti administratoram izvērtēšanai.

Kreditoru tikšanos vada tiesnesis, un, lai to varētu uzskatīt par likumīgi notikušu, uz to jāierodas kreditoriem, kas pārstāv vairāk nekā pusi nenodrošināto prasījumu. Parādniekam un administratoram tā ir jāapmeklē obligāti. Tikšanās laikā tiek apspriesti vienošanās priekšlikumi, par tiem tiek balsots, un, lai tos apstiprinātu, atkarībā no to satura ir jāiegūst balsu vairākums, kas paredzēts likuma 124. pantā. Pēc tam tiesnesis izdod spriedumu, ar ko tiek apstiprināts tikšanās laikā pieņemtais priekšlikums, turklāt pirms tam ir procedūra administratoram un kreditoriem, kuri nav apmeklējuši tikšanos vai kuriem liegtas tiesības apstrīdēt priekšlikumu.

Vienošanās stājas spēkā dienā, kad ir izdots spriedums, ar ko tā ir apstiprināta, un no tā brīža maksātnespējas procesa nosacījumi vairs nav spēkā un to vietā stājas spēkā vienošanās nosacījumi. Arī administrators beidz pildīt savu lomu.  Vienošanās ir saistoša parādniekam un nenodrošināto un pakārtoto prasījumu kreditoriem, kā arī prioritārajiem kreditoriem, kas ir balsojuši par vienošanos. Atkarībā no apstiprinājumā panāktā vairākuma tā var būt saistoša arī prioritārajiem kreditoriem. Kad vienošanās ir īstenota, tiesnesis paziņo šo faktu un uzdod maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Ja vienošanās netiek ievērota, jebkurš kreditors var pieprasīt, lai tiesnesis konstatē noteikumu neievērošanu.

B) Parāda reorganizācija ar refinansēšanas līgumiem nolūkā novērst maksātnespējas procesu

Kopš Maksātnespējas likuma publicēšanas gūtā pieredze ir ļāvusi atklāt maksātnespējas procesa nespēju nodrošināt uzņēmējdarbības nepārtrauktību, pamatojoties uz risinājumu, par ko panākta vienošanās. Tādēļ ar Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikumu par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai dalībvalstis tika mudinātas pieņemt pasākumus, lai izvairītos no maksātnespējas procesa, slēdzot refinansēšanas līgumus starp parādnieku un kreditoriem. Maksātnespējas likuma jaunākajās reformās Spānijas likumdevējs šajā jomā ieviesa četrus pasākumu veidus: a) tika izveidota iepriekšējas paziņošanas sistēma, lai parādnieks varētu informēt komerctiesas tiesnesi par to, ka tas ir sācis sarunas ar saviem kreditoriem nolūkā panākt refinansēšanas vienošanos, kas noteiktos gadījumos un uz noteiktu laiku atceļ pienākumu pieteikt maksātnespējas procesu un ļauj apturēt individuālas izpildes prasības; b) tika izveidoti aizsargmehānismi, lai aizsargātu refinansēšanas līgumus pret atcelšanas prasībām; c) tika ieviesta refinansēšanas līgumu oficiālas apstiprināšanas procedūra, lai stiprinātu tās ietekmi; d) tika noteikti stimulēšanas pasākumi parādsaistību kapitalizācijai. Šajā sadaļā aprakstīts Maksātnespējas likuma ceturtajā papildu noteikumā izklāstītais regulējums attiecībā uz refinansēšanas līgumu apstiprināšanu tiesā.

Tiesa var apstiprināt refinansēšanas līgumus, kurus parakstījuši kreditori, kas pārstāv vismaz 51 % finanšu saistību. Likumā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz finanšu saistību procentuālās daļas aprēķināšanu un sindicētiem aizdevumiem.

Šajā procesā parādnieks vai kreditori iesniedz pieteikumu, kam pievienots revidenta apliecinājums par katrā gadījumā nepieciešamā vairākuma dalību, ņemot vērā vēlamo aizsardzības līmeni; minimālā finanšu saistību procentuālā daļa ir 51 %.  Tiesnesis izskata pieteikumu un, ja tas tiek pieņemts, izdod rīkojumu par individuālas izpildes prasību apturēšanu apstiprināšanas procedūras laikā.

Kad apstiprinājuma rīkojums ir publicēts, sākas 15 dienu periods, kurā finanšu kreditori ar atšķirīgu viedokli var to apstrīdēt. Vienīgais apstrīdēšanas pamatojums ir formālu prasību neievērošana vai pieprasītā kompromisa nesamērīgais raksturs. Apstrīdēšanas lietas izskata maksātnespējas blakusprocesā, kurā iesaistīts parādnieks un pārējie kreditori, kuri ir noslēguši vienošanos, un tiek izdots neapstrīdams spriedums. Ir arī skaidri noteikts, ka attiecībā uz tiesas apstiprinātas vienošanās nosacījumiem, kas ir spēkā no nākamās dienas pēc sprieduma publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī, tiesnesis var uzdot atcelt jebkādu apķīlājumu, kas veikts individuālas izpildes procesā attiecībā uz parādiem, kurus skar refinansēšanas līgums.

Tiesas apstiprinājuma būtība nav tikai paplašināt saskaņotā pagarinājuma nosacījumus, novirzoties no principa par līgumu relativitāti. Vispārējā būtība ir aizsardzība pret atcelšanas prasībām, taču nosacījumu paplašināšana, attiecinot tos uz kreditoriem ar atšķirīgu viedokli, ir atkarīga no atbalsta īpatsvara. Tādējādi: a) tiek likvidēta nodrošinātu kreditoru aizsardzība; b) vienošanās nosacījumus pielāgo, pamatojoties uz apstiprinājumā iegūto vairākumu un ņemot vērā to, vai prasījums ir vai nav faktiski nodrošināts.

Kreditori ar finanšu prasījumiem, kuri nav parakstījuši vienošanos, bet kurus ietekmē tiesas apstiprinājums, saglabā tiesības uz tiem prasījumiem, par kuriem tie kopā ar parādnieku ir solidāri atbildīgi, un uz garantijām un garantijas devējiem, kuri nedrīkst atsaukties uz refinansēšanas līguma pieņemšanu vai tiesas apstiprinājuma ietekmi. Kas attiecas uz finanšu kreditoriem, kuri ir parakstījuši vienošanos, tās noteikumu saglabāšana attiecībā uz garantijām vai garantijas devējiem ir atkarīga no tā, par ko ir panākta vienošanās to attiecīgajās juridiskajās attiecībās.

Jebkurš kreditors neatkarīgi no tā, vai tas ir parakstījis vienošanos, maksātnespējas blakusprocesā var pieprasīt to apstiprinājušajam tiesnesim konstatēt noteikumu neievērošanu. Spriedums nav pārsūdzams. Ja tiek konstatēta noteikumu neievērošana, kreditori var rosināt maksātnespējas procesu vai sākt individuālas izpildes procesu.

Ja attiecībā uz prasījumiem, kurus skar vienošanās, tiek pieprasītas nodrošinājuma tiesības un ja vien nav panākta cita vienošanās, kreditors var pārņemt savā īpašumā summas, kas iegūtas noteiktos apstākļos.

14.2. Atbrīvojums no neapmaksātiem prasījumiem parādniekiem, kas ir fiziskas personas

Ar 2015. gada 28. jūlija Likumu Nr. 25/2015 Maksātnespējas likuma jaunajā 178.bis pantā tika ieviests tā sauktais “otrās iespējas” mehānisms.

Šis nosacījums atbrīvo fiziskas personas no 178. panta 2. punkta vispārējā noteikuma, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja maksātnespējas process tiek izbeigts likvidācijas vai procesam pakļauto aktīvu nepietiekamības dēļ, parādnieki, kas ir fiziskas personas, ir atbildīgi par atlikušo prasījumu apmaksu.

Šāda atbrīvojuma izmantošanas priekšnosacījums ir tas, ka parādnieks rīkojies labticīgi, atbilstoši šādiem nosacījumiem:

1) maksātnespēja nav pasludināta par vainu apstiprinošu;

2) parādnieks nav notiesāts ar galīgu spriedumu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, krāpniecību vai amatpersonas noziegumu, viltošanu, noziegumiem pret nodokļu administrēšanas iestādi un sociālā nodrošinājuma sistēmu vai darbinieku tiesībām 10 gadu laikā pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas;

3) ievērojot 231. pantā noteiktās prasības, parādnieks ir noslēdzis vai vismaz mēģinājis noslēgt ārpustiesas vienošanos par atmaksu;

4) parādnieks ir pilnībā atmaksājis prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un prioritāros maksātnespējas prasījumus un, ja viņš nav mēģinājis panākt ārpustiesas vienošanos par atmaksu, vismaz 25 % nenodrošināto maksātnespējas prasījumu;

5) alternatīvi iepriekšējam punktam:

i) parādnieks iesniedz atmaksas plānu;

ii) parādnieks ir ievērojis pienākumus sadarboties ar tiesnesi un administratoru;

iii) parādniekam nav piemērots atbrīvojums pēdējo 10 gadu laikā;

iv) četru gadu laikā pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas parādnieks nav noraidījis darba piedāvājumu, kas atbilst viņa spējām;

v) pieteikumā par atbrīvošanu no neatmaksātajiem prasījumiem parādnieks nepārprotami piekrīt, ka viņa atbrīvojums tiks reģistrēts īpašā Publiskā maksātnespējas reģistra sadaļā, kurā tas būs iekļauts piecus gadus.

Šā atbrīvojuma piemērošanai ir nepieciešams, lai process ir sākts pēc parādnieka pieprasījuma un tajā piedalās administrators un procesā iesaistītie kreditori. Parādniekam ir jāiesniedz atmaksas plāns attiecībā uz prasījumiem, kuriem nepiemēro atbrīvojumu, un šādi prasījumi ir jāatmaksā ne vēlāk kā piecu gadu laikā.

Kad ir pagājis atmaksas plāna izpildes termiņš, maksātnespējas tiesnesis, neatceļot atbrīvojumu, pēc parādnieka pieprasījuma izdod rīkojumu par galīgu atbrīvojumu no prasījumiem, kas maksātnespējas procesā nav atmaksāti. Atkarībā no lietas apstākļiem un pēc kreditoru uzklausīšanas tiesnesis var arī noteikt galīgu atbrīvojumu no neatmaksātajiem prasījumiem tādiem parādniekiem, kuri nav pilnībā izpildījuši atmaksas plānu, bet piecu gadu laikā kopš pagaidu atbrīvojuma piemērošanas tā izpildei ir piešķīruši vismaz pusi saņemto ienākumu (un tie nav uzskatāmi par neapķīlājamiem ienākumiem) vai ceturto daļu šādu ienākumu, ja parādnieks atbilst tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem par tādu hipotēkas ņēmēju aizsardzību, kuriem trūkst resursu attiecībā uz ģimenes ienākumiem un īpaši grūtiem ģimenes apstākļiem.

Atbrīvojumu piemēro visiem nenodrošinātiem un pakārtotiem prasījumiem, kas maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā nav izpildīti, izņemot publisko tiesību un uzturlīdzekļu prasījumus. Īpašas prioritātes prasījumu gadījumā atbrīvojums attiecas uz to prasījumu daļu, ko nav bijis iespējams apmierināt, piemērojot nodrošinājumu.

Atbrīvojumu var atcelt pēc jebkura maksātnespējas procesā iesaistītā kreditora pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka parādniekam piecu gadu laika pēc tā piemērošanas ir bijuši nedeklarēti ienākumi, aktīvi vai tiesības.

Atcelšana ir iespējama arī tad, ja atmaksas plāna izpildei paredzētajā periodā: a) parādnieks nonāk situācijā, kurā saskaņā ar 178.bis panta 3. punktu atbrīvojums no neatmaksātajiem prasījumiem nav iespējams; b) attiecīgos gadījumos pienākums atmaksāt parādus, kuriem nepiemēro atbrīvojumu, netiek ievērots atbilstoši atmaksas plāna saturam; vai c) parādnieka finansiālais stāvoklis ievērojami uzlabojas saistībā ar mantojumu, legātu, ziedojumu vai laimestu, tādējādi sniedzot parādniekam iespēju atmaksāt visus nesamaksātos parādus, neietekmējot uzturēšanas saistības.

Ja tiesnesis uzdod atcelt atbrīvojumu, kreditori pilnībā atgūst savas tiesības ierosināt prasības pret parādnieku, lai izpildītu prasījumus, kas maksātnespējas procesa izbeigšanas brīdī nav atmaksāti.

14.3. Maksātnespējas procesa izbeigšana

Maksātnespējas procesa izbeigšanas iemesli ir uzskaitīti Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 465. pantā. Parasti maksātnespējas procesu izbeidz šādu iemeslu dēļ:

a) provinces tiesa (Audiencia Provincial) atceļ maksātnespējas rīkojumu;

b) tiek paziņots par vienošanās izpildi;

c) ir apstiprināts, ka procesam pakļauto aktīvu apmērs nav pietiekami liels, lai atmaksātu prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu;

d) ir apstiprināta visu atzīto prasījumu atmaksa vai kreditoru prasību pilnīga apmierināšana citā veidā;

e) kad sākotnējais posms ir beidzies, visi kreditori izbeidz procesu vai izstājas no tā.

Izbeigšana ir jāapstiprina tiesnesim, savukārt iesaistītās personas var to apstrīdēt. Ir īpaši noteikumi par maksātnespējas procesa izbeigšanu parādnieka aktīvu nepietiekamības dēļ, kad ir jāatmaksā prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu. To var apliecināt ar paša parādnieka pieteikumu procesa sākšanai, un tādā gadījumā tiesnesis pasludina maksātnespējas procesa sākšanu un izbeigšanu vienā nolēmumā un vienā un tajā pašā laikā.

Kad tiek pasludināta maksātnespējas procesa izbeigšana, visi ierobežojumi attiecībā uz parādnieka pilnvarām zaudē spēku. Likumā ir paredzēti īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem parādnieku, kas ir fiziska persona, var atbrīvot no tādu prasījumu atmaksas, kuri nav apmierināti maksātnespējas procesa laikā. Prasības šim atbrīvojumam ir noteiktas 486. pantā un turpmākajos pantos. Priekšnosacījums ir tāds, ka parādnieks rīkojies labticīgi, un viņam ir jāizpilda noteikti pienākumi. Atbrīvojumam piesakās pats parādnieks, un savu viedokli var izteikt gan administrators, gan kreditori. Atbrīvojumu var atcelt noteiktos gadījumos, piemēram, ja parādnieka finansiālais stāvoklis uzlabojas vai ja parādnieks neievēro atmaksas plānu, ko tas ir apņēmies pildīt, lai atmaksātu parādus, kuriem nepiemēro atbrīvojumu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Ja juridisku personu maksātnespējas process tiek izbeigts likvidācijas dēļ, tās zaudē savu juridiskās personas statusu.

Ja process tiek izbeigts tāpēc, ka ir īstenota vienošanās, kreditoru prasījumi tiek atmaksāti saskaņā ar vienošanās nosacījumiem. Prioritāri kreditori, kuri nav parakstījuši kreditoru vienošanos, noteiktos apstākļos var turpināt vai ierosināt individuālas izpildes procesu.

Kreditoru vienošanās īstenošanas laikā parādnieks var arī zaudēt savu juridiskās personas statusu strukturālu izmaiņu dēļ, kā rezultātā saistības uzņemas jauns uzņēmums vai iegūstošais uzņēmums.

Ja parādnieks ir fiziska persona, maksātnespējas procesa izbeigšana likvidācijas vai aktīvu nepietiekamības dēļ nozīmē, ka kreditori var ierosināt individuālas izpildes procesu pret parādnieku, ja vien parādnieks nav atbrīvots no neizpildīto prasījumu atmaksas saskaņā ar 178.bis pantu.

15.1. Maksātnespējas procesa atsākšana

Ja maksātnespējas rīkojums ir izdots par parādnieku, kurš ir fiziska persona, piecu gadu laikā pēc iepriekšējā maksātnespējas procesa izbeigšanas saistībā ar likvidāciju vai aktīvu nepietiekamību, šī darbība tiek uzskatīta par iepriekšējā procesa atsākšanu.

Ja parādnieki ir juridiskas personas un iepriekšējais process ir izbeigts saistībā ar likvidāciju vai aktīvu nepietiekamību, maksātnespējas procesa atsākšanu uzdod tā pati tiesa, kas izskatīja sākotnējo procesu, tas tiek izskatīts tā paša procesa ietvaros un ietver tikai vēlāk radušos aktīvu un tiesību likvidācijas posmu.

Nākamajā gadā pēc datuma, kurā izdots nolēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu saistībā ar aktīvu nepietiekamību, kreditori var pieteikt procesa atsākšanu ar mērķi ierosināt atgūšanas prasību, norādot konkrētās ierosināmās prasības vai rakstiski sniedzot būtiskus faktus, kas liecina par vainu apstiprinošu maksātnespēju, izņemot gadījumus, kad spriedums ir izdots par maksātnespējas klasifikāciju izbeigtā maksātnespējas procesā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 242. pantu visi juridiskie izdevumi saistībā ar maksātnespējas procesa pieteikumu un virzību ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu. Konkrēti, tie ietver visus prasījumus, kas izriet no juridiskajām izmaksām un izdevumiem maksātnespējas procesa pieteikšanai un uzsākšanai, piesardzības pasākumu apstiprināšanai, likumā paredzētu nolēmumu publicēšanai un parādnieka un administratora klātbūtnei un pārstāvībai visā maksātnespējas procesā un blakusprocesā, kad attiecīgo personu klātbūtne ir juridiski saistoša vai ir maksātnespējīgā parādnieka mantas interesēs, līdz stājas spēkā vienošanās vai līdz maksātnespējas process tiek izbeigts, izņemot prasījumus, kas izriet no tiesas nolēmumu pārsūdzībām, ja tie tiek pilnīgi vai daļēji noraidīti ar īpašu rīkojumu segt izdevumus.

Par prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu saskaņā ar 84. panta 2. punkta 3. apakšpunktu uzskata arī juridiskās izmaksas un izdevumus, kas izriet no parādnieka, administratora un likumīgo kreditoru klātbūtnes un pārstāvības procesā, kas maksātnespējīgā parādnieka mantas interesēs turpinās vai tiek sākts saskaņā ar šā likuma saturu, izņemot nosacījumus, kas saistīti ar pieteikuma atsaukšanu, pieņemšanu, samaksu vai atsevišķu parādnieka aizstāvību, un attiecīgos gadījumos ievērojot likumā noteiktos apmēra ierobežojumus.

Ja maksātnespējas process tiek izbeigts maksātnespējīgā parādnieka aktīvu nepietiekamības dēļ, prasījumus attiecībā uz juridiskajām izmaksām un izdevumiem atmaksā pirms pārējiem prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu, izņemot darbinieku un uzturlīdzekļu prasījumus (473. pants).

Administratora atlīdzību sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas, un to nosaka tiesnesis saskaņā ar apstiprināto atlīdzību skalu; šobrīd joprojām ir spēkā atlīdzību skala, kas apstiprināta ar karaļa 2004. gada 6. septembra Dekrētu Nr. 1860/2004. Īpaši noteikumi attiecībā uz tās noteikšanu un spēkā esību ir paredzēti 84. pantā.

Likumā ir paredzēta iespēja iecelt administratora palīgus, kuru atalgojums arī ir noteikts attiecīgajā pantā.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Regulējums attiecībā uz atcelšanas prasībām maksātnespējas procesā ir iekļauts Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 226. pantā un turpmākajos pantos. Minētajos noteikumos ir veikti grozījumi, galvenokārt attiecībā uz refinansēšanas līgumu aizsargmehānismu būtību.

Likuma 226. pantā ir paredzēta juridiskā sistēma izmaksāto summu atgūšanas prasībām, pamatojoties uz vispārēju klauzulu pasludināt par “atceļamām” visas parādnieka darbības, kas “kaitē procesam pakļautajiem aktīviem”, neatkarīgi no tā, vai ir konstatēts “nodoms maldināt”. Atcelšanas seku aizsardzībai tiek paredzēts noteikts laika periods: divi gadi pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas dienas.

A) Atcelšanas periods

Likums ļauj izvēlēties noteikt konkrētu atcelšanas periodu: divi gadi, skaitot atpakaļ no maksātnespējas rīkojuma izdošanas dienas.

B) “Mantiska kaitējuma” jēdziens

Darbības, kuras parādnieks veicis periodā, kurā tās var atzīt par spēkā neesošām, ir atceļamas, ja tās kaitē procesam pakļautajiem aktīviem. Pusei, kura izvirza sūdzību, ir pietiekoši jāpierāda mantiskais kaitējums. Tomēr, ņemot vērā grūtības, kas parasti ir saistītas ar kaitējošo darbību pierādīšanu, ar Maksātnespējas likumu ir atvieglota lietu ierosināšana, nosakot prezumpciju kopumu.  Kā jau tas ir citās tiesību jomās, prezumpcija var būt neapstrīdama vai apstrīdama. Proti: a) uzskata, ka mantisks kaitējums ir neapstrīdams divos gadījumos: i) ja aktīvi atsavināti bez atlīdzības, izņemot ziedojumus izmantošanai; ii) ja veikti maksājumi un citas darbības, lai segtu saistības, kuru atmaksas termiņš iestājas pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, ja vien tās nav nodrošinātas ar nodrošinājumu (šādā gadījumā pieņem pierādījumus, kas apliecina pretējo); b) uzskata, ka mantisks kaitējums ir apstrīdams trīs gadījumos: i) ja aktīvi atsavināti pret maksājumu personām, kurām ir īpašas attiecības ar maksātnespējīgo parādnieku; ii) ja izveidots mantas apgrūtinājums par labu jau esošām saistībām vai jaunām saistībām, kuras radušās, aizstājot iepriekšējās; iii) ja veikti maksājumi vai citas darbības tādu saistību segšanai, kuras nodrošinātas ar nodrošinājumu un kuru atmaksas termiņš iestājas pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas.

C) Procedūra

Tiesības izvirzīt atcelšanas prasības maksātnespējas procesā ir administratoram. Taču ar mērķi aizsargāt kreditorus pret administratoru bezdarbību likumā ir paredzētas pakārtotas jeb otrās pakāpes tiesības kreditoriem, kuri ir rakstiski pieprasījuši administratoram izvirzīt atcelšanas prasību, ja divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma administrators nav izvirzījis prasību. Likumā ir iekļauti noteikumi ar mērķi nodrošināt to, ka administratori efektīvi pilda savu lomu gādāt par to, ka procesam pakļautie aktīvi netiek atsavināti. Attiecībā uz prasībām pret refinansēšanas līgumiem ekskluzīvas tiesības ir administratoram, izņemot pakārtotas tiesības.

Lai aizsargātu refinansēšanas līgumus, ir īpaši noteikumi, kas izriet no neseniem tiesību normu grozījumiem, kuros noteikti aizsargmehānismi, kas neļauj pret šiem līgumiem (kas apstiprināti noteiktos apstākļos) vērst atcelšanas prasības (Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 604. pants).

Lapa atjaunināta: 28/10/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Francija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Uz personu, kas veic komercdarbību vai nodarbojas ar amatniecību, lauksaimnieku, citu fizisku personu, kas ir pašnodarbināta, tostarp tādu brīvo profesiju pārstāvjiem, kuras reglamentē tiesību vai normatīvs akts vai kurām ir aizsargāts nosaukums, kā arī uz privāto tiesību subjektu var attiekties aizsardzības (procédure de sauvegarde), reorganizācijas tiesas uzraudzībā (procédure de redressement judiciaire) vai likvidācijas tiesas ceļā (procédure de liquidation judiciaire) procedūras.

Maksātnespējas procesu ir iespējams uzsākt individuālam komersantam (auto-entrepreneur).

Aizsardzības procesu var uzsākt tikai personai, kas veic saimniecisko darbību. Reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā persona var jau būt izbeigusi darbību procedūras uzsākšanas laikā.

Privāto tiesību subjekti, kam var uzsākt maksātnespējas procesu, ietver komerciālus uzņēmumus, bezpeļņas uzņēmumus, ekonomisko interešu grupas, biedrības, arodbiedrības, profesionālās vai nozaru biedrības un uzņēmumu padomes.

Maksātnespējas procesu nevar uzsākt privāttiesību grupējumiem, kam nav juridiskas personas statusa, piemēram, kopuzņēmumiem vai izveides posmā esošiem uzņēmumiem.

Tāpat izņēmums attiecas arī uz visām juridiskajām personām, kuru darbību reglamentē publiskās tiesības.

Paātrinātā aizsardzības un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Parādnieks var izmantot paātrināto aizsardzības procedūru (procédure de sauvegarde accélérée) vai paātrināto finansiālās aizsardzības procedūru (procédure de sauvegarde financière accélérée), ja revidents ir apliecinājis parādnieka pārskatus vai ja tos ir sagatavojis grāmatvedis un ja parādnieks nodarbina vairāk nekā 20 darbiniekus vai apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir lielāks par EUR 3 miljoniem, vai bilances kopsumma ir lielāka par EUR 1,5 miljoniem. Parādniekiem, kas ir sagatavojuši konsolidētus pārskatus, ir pieejama arī paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Aizsardzības procedūru uzsāk, ja parādniekam ir radušies nepārvarami sarežģījumi, taču tas vēl nav sasniedzis posmu, kad pārtrauc veikt maksājumus.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru uzsāk, ja parādnieks ar tam pieejamajiem līdzekļiem nespēj pildīt īstermiņa saistības un ir sasniedzis maksājumu pārtraukšanas posmu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā mērķis ir saglabāt uzņēmējdarbību un darbvietas un dzēst saistības. Uzņēmuma vadītājam šī procedūra ir jāpieprasa 45 dienās no maksājumu pārtraukšanas dienas.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūru ierosina, kad uzņēmums ir sasniedzis maksājumu pārtraukšanas posmu un reorganizācija tiesas uzraudzībā ir acīmredzami neiespējama.

Tikai parādnieks var pieprasīt aizsardzības procedūras uzsākšanu.

Turpretim reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru var pieprasīt ne vien parādnieks, bet arī kreditors vai prokurors, ar nosacījumu, ka nenotiek izlīguma procedūra (procédure de conciliation — pirmsmaksātnespējas procedūra).

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu stājas spēkā tā datumā, proti, no pasludināšanas dienas plkst. 00.00.

Par uzsākšanas spriedumu parādniekam paziņo astoņu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, to paziņo arī maksātnespējas administratoriem un prokuratūrai, tostarp citās dalībvalstīs, kur parādniekam ir uzņēmums.

Spriedums stājas spēkā nekavējoties attiecībā uz visiem apsvērumiem.

Piecpadsmit dienās no sprieduma pieņemšanas dienas uzsākšanas spriedums tiek reģistrēts komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā, tirdzniecības reģistrā vai īpašā reģistrā, ko ved apgabaltiesas reģistratūra.

Izraksts no sprieduma tiek iekļauts Bodacc (civiltiesisku un komerciālu paziņojumu oficiālajā laikrakstā) un juridisku paziņojumu reģistrā vietā, kur ir parādnieka juridiskā adrese vai uzņēmuma adrese.

Paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Pastāv arī paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra.

Paātrināto aizsardzības procedūru var uzsākt pēc tāda parādnieka pieprasījuma, kas ir uzsācis izlīguma procedūru un sniedz pierādījumus par tāda plāna projekta sagatavošanu, ar kura īstenošanu paredzēts nodrošināt uzņēmuma turpmāku darbību.

Tas, ka parādnieks ir pārtraucis maksājumu veikšanu, nerada šķēršļus paātrinātās aizsardzības procedūras uzsākšanai, ja vien šī situācija nav radusies vairāk nekā 45 dienas pirms ir iesniegts pieprasījums par izlīguma procedūras uzsākšanu.

Paātrināto finansiālās aizsardzības procedūru var uzsākt uz tādiem pašiem nosacījumiem kā paātrinātās aizsardzības procedūru un gadījumos, kad parādnieka pārskati liecina, ka tā parādi ļauj plānu pieņemt kreditoriem, kas ir kredītiestāžu komitejas dalībnieki.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procedūra aptver visus parādnieka aktīvus.

Juridiskas personas gadījumā ir ietverti tikai šīs personas aktīvi.

Ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs, procedūrā ir iesaistīta arī viņa personīgā manta.

Taču likumā noteikts, ka profesionāli kreditori nevar arestēt tāda individuālā uzņēmēja galveno dzīvesvietu, kas veic komerciālu, rūpniecisku darbību, nodarbojas ar amatniecību vai ir brīvas profesijas pārstāvis.

Izņēmuma no aresta deklarācija var attiekties uz citu zemi un ēkām, kas netiek izmantotas uzņēmējdarbības mērķiem. Šāda deklarācija, kurai ir jābūt notariāli apstiprinātai un publicētai, ir spēkā tikai attiecībā uz profesionāliem kreditoriem, kuru prasības rodas pēc publicēšanas.

Izņēmums attiecībā uz parādnieka galvenās dzīvesvietas arestu, ko veic profesionāli kreditori, ir paredzēts parādnieka un viņa ģimenes aizsardzībai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādnieka ieguldījumu izslēgšana

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Ja ir uzsākta aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra, parādnieka ieguldījumi netiek izslēgti, un parādnieks turpina vadīt savu uzņēmumu.

Aizsardzības procedūrā tiesa var iecelt administratoru, lai uzraudzītu parādnieku vai palīdzētu tam pārvaldīt uzņēmumu saskaņā ar tiesas spriedumā noteiktajām pilnvarām. Noteiktos gadījumos (uzņēmumā ir vismaz 20 darbinieku un apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir vismaz EUR 3 miljoni) šāda iecelšana ir obligāta.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras laikā tiesa var arī iecelt administratoru (administrateur judiciaire), kas palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā. Iecelšana ir obligāta tādos pašos gadījumos kā aizsardzības procedūras gadījumā.

Likvidācija tiesas ceļā

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā parādniekam tiek atņemtas tiesības pārvaldīt savus līdzekļus un rīkoties ar tiem. Likvidators (liquidateur) izmanto savas tiesības un veic pasākumus saistībā ar parādnieka uzņēmuma aktīviem. Līdz ar to likvidators uzņemas parādnieka aktīvu pārvaldību.

Maksātnespējas administratori

Maksātnespējas administratori ir tiesas iecelti pārstāvji, kas ir prokuratūras uzraudzībā un ir reglamentētu profesiju pārstāvji.

Šiem specializētajiem profesionāļiem ir jābūt reģistrētiem valsts sarakstos un ir jāizpilda stingras prasības attiecībā uz atbilstību un labu reputāciju.

Tāpat var tikt ieceltas personas, kas nav reģistrētas šādos sarakstos, taču kurām ir nepieciešamā pieredze vai kvalifikācija saistībā ar konkrēto lietu.

Maksātnespējas administratorus ieceļ tiesa, uzsākot procedūru.

Maksātnespējas administratoriem saskaņā ar vispārējām tiesībām var rasties civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība.

Administratoru amata atlīdzību nosaka pēc skalas, kas noteikta ar rīkojumu; šo atlīdzību saskaņā ar skalu tiesa piedzen no parādnieka.

Maksātnespējas administratoru un parādnieka tiesības

Tiesas iecelts administrators

Principā tiesa, kas uzsāk aizsardzības procedūru vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru, ieceļ administratoru, kura kandidatūru aizsardzības procedūrā var piedāvāt parādnieks vai prokuratūra.

Administrators nav jāieceļ obligāti, ja parādnieks nodarbina mazāk nekā 20 darbiniekus vai tā apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir mazāks par EUR 3 miljoniem.

Paātrinātajā aizsardzības procedūrā un paātrinātajā finansiālās aizsardzības procedūrā administrators vienmēr ir jāieceļ obligāti.

Aizsardzības procedūrā parādnieka ieguldījumi netiek izslēgti, un parādnieks turpina rīkoties ar saviem aktīviem un pārvaldīt tos, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.

Tiesas iecelts administrators (ja tāds tiek iecelts) saskaņā ar tiesas noteiktajām pilnvarām uzrauga parādnieku vai palīdz tam pārvaldīt uzņēmumu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tiesas ieceltais administrators palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā.

Tiesas ieceltajam administratoram vai parādniekam ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu uzņēmuma tiesības pret tā parādniekiem, kā arī nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu tā ražotspēju.

Tiesas ieceltam administratoram tiek piešķirtas īpašas pilnvaras, piemēram, ar savu parakstu izmantot tāda parādnieka bankas kontus, kuram ir liegta čeku izsniegšana, pieprasīt spēkā esošu līgumu darbības turpināšanu, kā arī īstenot nepieciešamo štatu samazināšanu.

Tiesas iecelts saņēmējs

Kopējā procedūrā tiesai ir obligāti jāieceļ saņēmējs (mandataire judiciaire).

Tā uzdevums ir pārstāvēt kreditorus un to kopējās intereses.

Saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, ietverot arī algu prasījumus, kā arī ierosinājumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai un tad nodod sarakstu bankrotu tiesnesim.

Likvidators

Tiesa ieceļ likvidatoru ar likvidācijas tiesas ceļā rīkojumu.

Likvidatoram ir jāpārbauda prasījumi un jārealizē parādnieka aktīvi, lai veiktu maksājumus kreditoriem.

Tas veic darbinieku atlaišanu, kā arī var izvēlēties turpināt spēkā esošu līgumu darbību.

Likvidators pārstāv parādnieku, kura ieguldījumi ir izslēgti, un tādējādi izmanto lielāko daļu savu tiesību un veic lielāko daļu pasākumu saistībā ar šiem aktīviem likvidācijas tiesas ceļā procedūrā. No otras puses, tas nevar neizmantot parādnieka tiesības, kas nav finanšu tiesības.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Ieskaits ir veids, kā dzēst savstarpējās saistības zemākās summas apmērā.

To var izmantot tikai starp divām personām, kam ir simetriski savstarpējie prasījumi un parādi.

Tādējādi ieskaita rezultātā tiek īstenots ātrāks divpusējs maksājums par savstarpējiem prasījumiem.

Pēc būtības parādnieks nedrīkst apmaksāt prasījumus, kas radušies pirms tam, kad ir pieņemts spriedums par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras uzsākšanu.

Taču aizliegums maksāt iepriekš radušos prasījumus nav piemērojams ar ieskaitu sedzamiem saistītiem prasījumiem. Savstarpēji vienāda veida prasījumi, kas izriet vai atvasināti no viena un tā paša līguma vai līgumu kopuma izpildes vai neizpildes, tiek uzskatāmi par saistītiem.

Ja pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu rodas prasījums, kas ir saistīts ar agrāk radušos prasījumu, to ir iespējams segt ar iepriekšējā prasījuma savstarpēju ieskaitu, ja vien iepriekšējais prasījums ir iesniegts.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Spēkā esošo līgumu darbības turpināšanas procedūra

Maksātnespējas procedūras uzsākšana neietekmē starp parādnieku un tā līgumpartneriem (piegādātājiem, klientiem) noslēgto līgumu spēkā esamību dienā, kad procedūra tiek uzsākta.

Spēkā esošs līgums ir tāds, kas pastāv vai tiek izpildīts laikā, kad procedūra ir uzsākta, kā arī secīgas izpildes līgums, kura spēkā esamība nav beigusies konkrētajā datumā, vai tūlītējas izpildes līgums, kas vēl nav izpildīts, bet ir jau noslēgts.

Konkrēti nosacījumi, kas attiecas uz spēkā esošiem līgumiem, nav piemērojami darba līgumiem.

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Principā līgumu darbība turpinās automātiski.

Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms uzsākšanas sprieduma.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc uzsākšanas sprieduma, šai pusei tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai tiesas ieceltais administrators var izmantot iespēju, kas balstīta uz sabiedrisko kārtību un ļauj tam pieprasīt līguma darbības turpināšanu, ar nosacījumu, ka tiek veikta samaksa par tam sniedzamajiem pakalpojumiem.

Ja nav tiesas iecelta administratora, parādnieks ar tiesas ieceltā saņēmēja piekrišanu var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi.

Tiesas ieceltais administrators var arī izvēlēties izpildāmo līgumu izbeigt vai maksāt pa daļām, ja tiek konstatēts, ka nav pietiekami līdzekļu, lai izpildītu parādnieka saistības.

Līgumpartneris var oficiāli informēt tiesas ieceltu administratoru (vai parādnieku, ja administrators nav iecelts), lai lemtu par līguma nākotni.

Spēkā esošs līgums tiek izbeigts automātiski, ja tiesas iecelts administrators (vai parādnieks) nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja netiek veikts maksājums un ja nav saņemta līgumpartnera piekrišana turpināt līgumattiecības.

Tāpat tiesas ieceltais administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) var arī lūgt bankrota tiesnesim pasludināt spēkā esošu līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu parādnieku vai īstenotu tā sanāciju, ar nosacījumu, ka tādējādi netiek radīts pārmērīgs kaitējums līgumpartnera interesēm.

Likvidācija tiesas ceļā

Līdzīgi kā aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procesa laikā, būtībā tiek saglabāti visi spēkā esošie līgumi. Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc uzsākšanas sprieduma, tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai likvidators var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi, sniedzot parādniekam apsolītos pakalpojumus.

Līgumpartneris var sniegt likvidatoram oficiālu paziņojumu, lai lemtu par līguma nākotni.

Līgums tiek izbeigts automātiski, ja likvidators nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja parādnieka saistību izpilde ir saistīta ar naudas summas samaksu dienā, kad līgumpartneris ir informēts par likvidatora lēmumu neturpināt līgumu, kā arī maksājuma neizpildes gadījumā, ja līgumpartneris nepiekrīt turpināt līgumiskās attiecības.

Ja ir paredzētas citas darbības, nevis naudas summas samaksa, likvidators var arī lūgt bankrota tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams likvidācijas darbībām un ja līgumpartnera interesēm netiek radīts pārmērīgs kaitējums.

Spēkā esošo līgumu nodošana

Aizsardzības, kā arī reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā, ja tiek dots rīkojums pilnībā vai daļēji nodot saistības, tiesa var noteikt tos līgumus par īri, nomu vai preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri ir nododami, jo ir vajadzīgi uzņēmējdarbības turpināšanai.

Līgumpartneris, kura līgums šādi nav nodots, var lūgt bankrota tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja administrators, parādnieks (ja administrators nav iecelts) vai likvidators neprasa tā turpmāku izpildi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procedūras gadījumā kreditoriem ir pienākums izmantot savas tiesības pret parādnieku tikai maksātnespējas procedūras ietvaros un tie nedrīkst veikt individuālus pasākumus pret parādnieku, lai saņemtu maksājumu.

Spriedums par likvidācijas tiesas ceļā procedūras izbeigšanu, kas balstīts uz apsvērumiem par nepietiekamiem aktīviem, nenozīmē, ka parādnieki atgūst tiesības ierosināt individuālas procedūras pret parādnieku.

Šim noteikumam ir izņēmumi:

  • prasības, kas saistītas ar mantām, kas iegūtas no mantojuma, kurš radies likvidācijas tiesas ceļā procedūras laikā;
  • gadījumi, kad prasījums rodas no nodarījuma, kurā ir konstatēta parādnieka vaina, vai kad prasījums ir saistīts ar kreditora personiskajām tiesībām;
  • gadījumi, kad prasījums rodas no krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, kaitējot sociālās aizsardzības institūcijām. Prasības krāpniecisko izcelsmi nosaka vai nu ar tiesas lēmumu, vai ar sodu, ko piemēro sociālās aizsardzības institūcija.

Tāpat kreditori atgūst tiesības ierosināt individuālas procedūras, ja:

  • ir pasludināts parādnieka personiskais bankrots;
  • parādnieks ir atzīts kā vainīgais par krāpnieciska bankrota veikšanu;
  • parādniekam attiecībā uz jebkuru no tā aktīviem vai juridiskai personai, kuru tas ir vadījis, iepriekš ir veikta likvidācijas tiesas ceļā procedūra, kas izbeigta nepietiekamu aktīvu dēļ mazāk nekā piecos gados pirms tādas procedūras uzsākšanas, kura attiecas uz parādnieku; parādniekam piecos gados pirms šīs dienas ir bijuši norakstīti parādi;
  • procedūra ir uzsākta kā teritoriālā procedūra Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkta izpratnē.

Turklāt krāpniecības gadījumā attiecībā uz vienu vai vairākiem kreditoriem tiesa atļauj jebkuram kreditoram atsākt individuālu procedūru pret parādnieku. Tiesa pieņem lēmumu, kad procedūra tiek pabeigta, pēc parādnieka, likvidatora un uzraugu uzklausīšanas vai atbilstošas uzaicināšanas. Tiesa pēc jebkuras ieinteresētās personas lūguma uz identiskiem nosacījumiem var pēc tam pieņemt lēmumu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pārtrauc vai liedz ierosināt tādas prasības pret parādnieku, kuru mērķis ir saņemt naudas summas maksājumu vai atcelt līguma darbību, pamatojoties uz naudas summu maksājumu neveikšanu.

Tāpat tiek apturēta izpildes procedūra un saglabāšanas pasākumi.

Kreditoru pirms kopējās procedūras uzsākšanas ierosināta prasība tiek pārtraukta vai apturēta.

Līdz ar to tiek skarti visi iepriekšējie kreditori neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav nodrošināti.

Procedūras pārtraukšana un aizliegums ir piemērojams visām maksātnespējas procedūrām.

Nepabeigtās procedūras tiek pārtrauktas, līdz procesu virzošais kreditors ir nācis klajā ar savu prasījumu.

Pēc tam tās automātiski tiek atsāktas, taču vienīgi, lai apstiprinātu prasību un fiksētu tās apmēru, izslēdzot pret parādnieku vērstu spriedumu.

Citas tiesvedības un izpildes procedūras, kas nav minētas iepriekš, turpinās parādnieka novērošanas periodā pēc tiesas iecelta saņēmēja un tiesas iecelta administratora pievienošanas, ja tā pienākums ir palīdzēt parādniekam vai pārstāvēt to, vai pēc procedūras atsākšanas pēc tiesas iecelta saņēmēja vai tiesas iecelta administratora iniciatīvas.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

Ar mērķi pieņemt aizsardzības pasākumu plānu ar kreditoriem tiek veiktas konsultācijas par maksājumu termiņiem vai parāda atlaišanu.

Tiesas iecelts administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) nosūta priekšlikumus tiesas ieceltam saņēmējam, kas pārstāv kreditorus.

Tiesas ieceltais saņēmējs saņem piekrišanu — individuāli vai kopīgi — no katra kreditora, kas ir iesniedzis prasījumu.

Tiesas ieceltajam saņēmējam nav pienākuma konsultēties ar kreditoriem, kuru gadījumā plāna projektā nav mainīti maksājuma nosacījumi vai ir paredzēta pilna apmaksa skaidrā naudā, tiklīdz plāns ir apstiprināts vai prasījumi ir pieņemti.

Kreditoru komitejas

Ja parādnieka darbinieku skaits pārsniedz 150 darbiniekus, bet apgrozījums — EUR 20 miljonus, tiek izveidota kreditoru komiteja, kas pauž savu viedokli par saistību dzēšanas plānu projektiem. Tiesa var izlemt piemērot šos noteikumus arī zemāku robežvērtību gadījumā.

Kreditoru komitejas tiekas atsevišķās sapulcēs pa dažādām kreditoru kategorijām, lai iesniegtu priekšlikumus, ko tie varēs iztirzāt un par kuriem kopīgi lemt, t. i., mazākuma kreditoriem ir jāpiekrīt vairākuma kreditoru lēmumam.

Pastāv kredītiestāžu komiteja, kurā ietilpst finanšu uzņēmumi un kredīta vai līdzīgas iestādes, un komiteja, kas sastāv no galvenajiem preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Ja ir iesaistīti obligāciju turētāji, tiek organizēta visu to kreditoru pilnsapulce, kas ir Francijā izdotu obligāciju turētāji, lai iztirzātu kreditoru komitejas pieņemto plāna projektu.

Tiesas iecelts administrators konsultējas ar kreditoru komitejām par plāna projektu, un tās balso par plāna pieņemšanu, pirms tiesa var pieņemt lēmumu.

Ja pastāv kreditoru komitejas, jebkurš kreditors, kas ir komitejas loceklis, var piedāvāt alternatīvas parādnieka iesniegtajam plāna projektam.

Tādējādi plāna projektu var izstrādāt parādnieks (iespējams, saņemot palīdzību no tiesas iecelta administratora) vai — reorganizācijas tiesas uzraudzībā gadījumā — administrators, kas saņēmis parādnieka palīdzību, taču tā var arī būt kreditoru-komitejas locekļu iniciatīva. Komiteju pieņemto plānu un, ja atsevišķs, plānu, ko atbalsta parādnieks vai administrators, var vienlaicīgi iesniegt tiesā.

Paātrinātā aizsardzības procedūra

Uzsākot paātrināto aizsardzības procedūru, ir obligāti jāizveido kreditoru komitejas — kredītiestāžu komiteja un preču un pakalpojumu piegādātāju komiteja —, kā arī attiecīgajā gadījumā obligāciju turētāju pilnsapulces.

Notiek individuālas apspriešanās ar kreditoriem, kas nav komiteju locekļi.

Paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Ja tiek uzsākta paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra, ir jāizveido tikai kredītiestāžu komiteja un attiecīgajā gadījumā obligāciju turētāju pilnsapulces.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Parādnieka aktīvus var realizēt, daļēji vai pilnībā nododot uzņēmējdarbību vai nododot aktīvus atsevišķi. Uz šiem darījumiem attiecas citi noteikumi.

Uzņēmējdarbības nodošanu pieprasa tiesa, to neveic maksātnespējas administrators.

Aizsardzības procedūras gadījumā uzņēmējdarbības nodošana var būt tikai daļēja. Reorganizācijas vai likvidācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tā var būt daļēja vai pilnīga.

Šādos gadījumos tiesa pieņem lēmumu, kurā nosaka laikposmu, kurā pārņemšanas piedāvājumi ir jānosūta tiesas ieceltam saņēmējam, likvidatoram vai administratoram (ja tāds ir). Piedāvājumiem ir jābūt sagatavotiem rakstveidā un jāsatur obligāti vajadzīgā informācija.

Uz atsevišķu aktīvu nodošanas gadījumiem attiecas atšķirīgi noteikumi.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā periodā parādnieks, ja tā ieguldījumi nav izslēgti, var turpināt viens pats rīkoties ar saviem aktīviem, ievērojot administratora atbildības jomas.

Ja atsavināšana, kas paredz aktīvu realizāciju, nav daļa no uzņēmuma ikdienas pārvaldības, pirms tam ir jāsaņem atļauja no bankrota tiesneša.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna izpildes gaitā parādnieks atgūst pilnīgu kontroli pār saviem aktīviem.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā likvidatoram aktīvu nodošanai ir jāsaņem bankrota tiesneša atļauja.

Nekustamo īpašumu pārdod ar tiesas rīkojumu. Bankrota tiesnesis nosaka minimālo cenu un pārdošanas darījuma pamatnosacījumus. Viņš var arī atļaut pārdošanu izsolē, ievērojot tiesneša noteikto minimālo cenu. Visbeidzot, tiesnesis var atļaut pārdošanu privātā kārtā par cenu un ar nosacījumiem, ko šis tiesnesis noteicis.

Tad likvidators sadala pārdošanas ieņēmumus atbilstoši kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtībai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi prasījumi, kas radušies pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu, ir jāiesniedz neatkarīgi no to būtības vai veida: komerciāli, civiltiesiski, administratīvi (valsts kase, sociālās labklājības vai sociālās drošības iestādes) vai soda sankciju veidā (naudas sods). Nav būtiski, vai prasījums ir nenodrošināts vai privileģēts, vai tā izpildes termiņš ir nokavēts vai vēl nav pienācis, noteikts vai nosacījuma. Šie noteikumi neattiecas uz darbiniekiem.

Prasījumi, kas atbilstoši izriet pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu ar mērķi īstenot procedūru vai apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam tā uzņēmējdarbības veikšanai, tiek maksāti noteiktajā termiņā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Visiem kreditoriem, kuru prasījumi rodas pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, ir jāiesniedz prasījumi tiesas ieceltam saņēmējam aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā vai likvidatoram likvidācijas procedūrā.

Prasījumi ir jāiesniedz divos mēnešos no dienas, kad spriedums par procedūras uzsākšanu ir juridiski publicēts.

Tāpat parādnieks var iesniegt kāda no saviem kreditoriem prasījumu uz tādiem pašiem nosacījumiem.

Tāpat ir jāiesniedz noteikti prasījumi, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu, prasījumi, kam nav privileģētu tiesību uz apmaksu, prasījumi par labu uzņēmumam, vai prasījumi, kas ir saistīti ar procedūras prasībām.

Iesniegtajā prasījumā ir jānorāda to summu apmērs, kurām ir iestājies termiņš un kurām termiņš vēl iestāsies, to apmaksas termiņi, privileģēto tiesību būtība vai esošais nodrošinājums, kā arī procentu aprēķināšanas nosacījumi.

Prasījums nav jāiesniedz kādā noteiktā formā. Iesniegumā ir nepārprotami jāpauž kreditora nolūks prasīt viņa prasījuma apmaksu, tikt iekļautam prasījumu sarakstā un piedalīties procedūrā.

Pēc parādnieka apsvērumu saņemšanas tiesas ieceltais saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, kā arī savus priekšlikumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai.

Saraksts tiek nodots bankrota tiesnesim, un par to tiek paziņots tiesas ieceltajam administratoram.

Pirms prasījuma atzīšanas vai noraidīšanas bankrota tiesnesis pārbauda tā spēkā esamību, apmēru un būtību atbilstoši iesnieguma autora iesniegtajiem pierādījumiem un attiecīgajā gadījumā pierādījumiem, ko iesniedz uzklausītās personas un tiesas ieceltais saņēmējs.

Kreditoriem, kas noteiktajā termiņā nav iesnieguši savus prasījumus, tiek liegtas turpmākas tiesības, un tāpēc nevar piedalīties sadalē vai pieprasīt dividendes, ja tiek pieņemts plāns vai tiek realizēti parādnieka aktīvi, ja vien bankrota tiesnesis neatceļ liegumu.

Ja liegums tiek atcelts, viņi var piedalīties sadalēs, kas seko to pieteikumam.

Paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Parādnieks sagatavo katra kreditora, kas piedalījies izlīguma procedūrā, iesniedzamo prasījumu sarakstu. Sarakstu apliecina parādnieka revidents, un to iesniedz tiesas kancelejā.

Tiesas iecelts saņēmējs katram kreditoram nosūta izrakstu no saraksta attiecībā uz šā kreditora prasījumu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Privileģētam kreditoram ir garantijas, kas nodrošina prioritāru maksājumu salīdzinājumā ar pārējiem šā parādnieka parastiem, nenodrošinātiem kreditoriem, ja pret parādnieku ir uzsākta kolektīva procedūra.

Tādējādi kreditoram var būt privileģēts stāvoklis:

  • ja tam ir parādnieka piešķirta vai ar tiesas lēmumu saņemta garantija, vai
  • ja tam ar likumu tiek piešķirtas prioritāras tiesības tā statusa dēļ.

Ne visi privileģētie kreditori ir vienlīdzīgi. Ja savstarpēji konkurē vairāki privileģētie kreditori, tie saņem samaksu likumā paredzētajā secībā, taču pirms nenodrošinātajiem kreditoriem.

Nenodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts no parādnieka aktīviem, kas paliek pāri pēc maksājumu veikšanas privileģētajiem kreditoriem. Sadale tiek veikta proporcionāli prasījumiem.

Privilēģiju secība

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  2. tiesas izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras īstenošanas prasības: izmaksas, kas saistītas ar aizsardzību, aktīvu pārdošanu un no pārdošanas gūto ienākumu sadali starp kreditoriem (inventārs un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
  3. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: sniedz labumu kreditoriem, kas iemaksā skaidru naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  4. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  5. prasījumi, kas ir garantēti ar darbinieku vispārējo privilēģiju – atlīdzības samaksa par sešiem darba mēnešiem pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  6. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu privilēģiju vai hipotēku;
  7. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
  2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: izmaksas saistībā ar aktīvu saglabāšanu un realizāciju un ieņēmumu sadali starp kreditoriem (inventarizācijas un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
  4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: sniedz labumu kreditoriem, kas iemaksā skaidru naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  5. privilēģija prasījumiem, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. Valsts Kases privilēģija;
  7. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
  8. prasījumi, kas ir garantēti ar citām vispārējām maksām, kuras piesaistītas kustamam īpašumam;
  9. nenodrošināti prasījumi.

Likvidācija tiesas ceļā

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  2. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
  3. prasījumi, kas ir garantēti ar izlīguma privilēģiju: dod labumu kreditoriem, kuri nodrošina papildu naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbība turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  4. prasījumi, kas garantēti ar īpašām maksām, kas piesaistītas nekustamajam īpašumam;
  5. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
  2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 sešdesmit darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
  4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija;
  5. privilēģija prasījumiem, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. prasījumi, kas ir garantēti ar preču hipotēku, vai prasījumi, kas ir garantēti ar tehnikas vai aprīkojuma ķīlu;
  7. valsts kases privilēģija;
  8. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
  9. citas kustamā īpašuma vispārējās privilēģijas (Civilkodeksa (Code civil) 2331. pants) un algu vispārējās privilēģijas;
  10. nenodrošināti prasījumi.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra tika uzsākta ar mērķi izglābt uzņēmumu, saglabāt uzņēmējdarbību un darbavietas un dzēst saistības, izmantojot plānu. Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu var pieņemt tikai tad, ja ir izpildīti tālāk uzskaitītie nosacījumi.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmumu var glābt, parādnieks aizsardzības procedūrā vai administrators reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā, vai kreditors, ja ir izveidotas kreditoru komitejas, sagatavo plāna projektu. To veido trīs daļas:

  • ekonomiskā un finanšu daļa, kurā ir noteiktas izredzes turpināt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz darbības iespējām un paņēmieniem, tirgus apstākļiem un pieejamajiem finanšu līdzekļiem;
  • saistību dzēšanas nosacījumu un noteikumu izvirzīšana un garantijas, kas uzņēmuma vadītājam ir jāsniedz, lai nodrošinātu plāna īstenošanu;
  • sociālā daļa, kurā ir noteikts un pamatots nodarbinātības līmenis un izredzes un paredzētie sociālie nosacījumi uzņēmējdarbības turpināšanai. Ja projektā ir paredzēta darbinieku atlaišana ekonomisku apsvērumu dēļ, tajā norāda pasākumus, kas jau ir veikti, kā arī nosaka rīcību, kas veicama, lai atvieglotu to darbinieku atkārtotu iekļaušanos darbā, kuru nodarbinātība ir apdraudēta, un kompensāciju viņiem.

Plānā ir norādītas visas saistības, kuras ir uzņēmušās personas, kas ir atbildīgas par tā īstenošanu, un kuras ir nepieciešamas, lai uzņēmums varētu turpināt darbību.

Tad tiesa lemj par plāna projektu, ko tai iesniedz parādnieks vai kreditors.

Tiesa lemj par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna vai pārdošanas plāna pieņemšanu. Plānam ir arī līgumisks aspekts, ja ir izveidota kreditoru komiteja.

Plāna darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 10 gadus vai 15 gadus lauksaimnieku gadījumā.

Tiesa ieceļ administratoru vai saņēmēju, kas uzrauga plāna īstenošanu visā tā darbības laikā.

Ar plāna pieņemšanu tiek izbeigts novērošanas periods. Parādnieks atgūst kontroli pār aktīviem un atkal var pārvaldīt savu uzņēmumu, ievērojot pasākumus, ko tam tiesa ir piemērojusi plānā.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā izvirzīto nosacījumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam pastāv risks, ka plāns tiks atcelts un procedūra tiks atsākta.

Pāreja uz likvidāciju tiesas ceļā

Likvidāciju tiesas ceļā var pasludināt tāda novērošanas perioda laikā, kas sākts ar spriedumu par aizsardzību vai reorganizāciju tiesas uzraudzībā, vai tam noslēdzoties.

Tiesai ir jāpasludina likvidācija tiesas ceļā, tiklīdz tiek konstatēts, ka uzņēmuma darbības turpināšana nav iespējama, vai tad, ja reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā nebija iespējams pieņemt pārdošanas plānu.

Fiziskas personas-parādnieka saistību izbeigšanās likvidācijā tiesas ceļā

Parādnieka ieguldījumi tiek izslēgti ar dienu, kad ir pasludināta likvidācija tiesas ceļā, un šis process ilgst līdz likvidācijas pabeigšanai. Tajā brīdī parādnieka tiesības tiek atjaunotas, un tas atkal var īstenot pasākumus.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas pabeigšana liedz kreditoriem, kas nav iesnieguši prasījumus, veikt pasākumus attiecībā uz parādnieku.

Individuālas procedūras atsākšana izņēmuma kārtā ir paredzēta tikai tad, ja likvidācija tiesas ceļā ir izbeigta aktīvu nepietiekamības dēļ.

Laiks, kad maksātnespējas procedūra tiek uzskatīta par pabeigtu

Novērošanas periods ir periods no dienas, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu, līdz tāda sprieduma pieņemšanas dienai, ar ko pieņem aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu vai pasludina likvidāciju tiesas ceļā.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā novērošanas perioda laikā uzņēmējdarbība turpinās un parādnieks ar noteiktiem ierobežojumiem principā turpina pārvaldīt savu uzņēmumu.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmums var turpināt darbību, novērošanas periods beidzas ar aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu.

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna pieņemšana ļauj parādniekam atgūt kontroli pār savu uzņēmumu, bet neizbeidz procedūru.

Procedūra beidzas tad, kad bankrota tiesnesis apstiprina administratora un tiesas ieceltā saņēmēja uzdevuma izpildes pārskatu. Tad tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par procedūras pabeigšanu. Tas ir tiesas lēmums, ko nevar pārsūdzēt.

Juridiski tas nozīmē, ka procedūra ir slēgta tad, kad ir izdots rīkojums par tās pabeigšanu.

Taču procedūras sekas nebeidzas ar rīkojuma par procedūras pabeigšanu pieņemšanu, jo vēl arvien ir spēkā aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāns.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā izvirzīto nosacījumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam pastāv risks, ka plāns tiks atcelts un procedūra tiks atsākta.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz uzņēmums, kuram tiek veikta maksātnespējas procedūra.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Ja tiesa uzsāk reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru, būtībā parādnieka maksājumu pārtraukšanas laiks ir diena, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu.

Taču tiesa var nolemt, ka maksājumi ir pārtraukti citā datumā līdz pat 18 mēnešus pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas dienas.

Šādā gadījumā laikposms no maksājumu pārtraukšanas dienas līdz reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras vai likvidācijas tiesas ceļā procedūras uzsākšanas dienai tiek uzskatīts par “termiņu, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem”.

Noteiktas darbības, ko parādnieks veicis termiņā, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem, un kam piemīt krāpnieciska rakstura pazīmes, tiek atceltas.

Saistībā ar procedūru kompetentās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā nonāk prasība par tādu darbību anulēšanu, kas veiktas termiņā, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem.

Prasību var ierosināt tikai tiesas iecelts administrators, tiesas iecelts saņēmējs, likvidators vai prokuratūra.

Kreditori var individuāli celt prasību par parādnieka juridisko darbību anulēšanu vai darīt to kopā ar tiesas iecelta saņēmēja starpniecību.

Minētā darbība ir spēkā neesoša attiecībā uz visiem un tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku.

Attiecībā uz neatbilstīgām darbībām ir divpadsmit gadījumi, kad piemērojama obligāta spēkā neesamība:

  • visas darbības, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu;
  • visi līgumi par savstarpēju labuma apmaiņu, kuros parādnieka saistības lielā mērā pārsniedz otras puses saistības;
  • visi maksājumi, neatkarīgi no to veida, par parādiem, kuriem maksāšanas veikšanas dienā nav iestājies termiņš;
  • visi maksājumi par parādiem, kuriem iestājies termiņš, kas nav veikti skaidrā naudā, ar vekseli, bankas pārskaitījumu, nodošanas aktiem vai ar citu uzņēmējdarbībā parasti atzītu maksājuma veidu;
  • visi noguldījumi vai summu pārskaitījumi pēc mantas ieķīlāšanas bez galīgā tiesas sprieduma saņemšanas;
  • visas ar līgumu iegūtas hipotēkas, likumiskas hipotēkas vai laulāto likumiskas hipotēkas un apgrūtinājuma vai ķīlas tiesības, kas piesaistītas parādnieka aktīviem par iepriekš ar līgumu izveidotiem parādiem;
  • visi aizsardzības pasākumi, ja vien reģistrācija vai aresta rīkojums nepastāvēja pirms maksājumu pārtraukšanas;
  • uzņēmuma darbinieku pilnvarošana vai iespējas līgumu izmantošana;
  • mantu vai tiesību iekļaušana fiduciārā īpašumā, ja vien iekļaušana nav veikta vienlaicīgi ar līgumiska parāda garantiju;
  • tādi ieguldījumu līguma grozījumi, kas ietekmē tiesības vai aktīvus, kuri jau ir iekļauti fiduciārā īpašumā, lai garantētu līgumiskus parādus, kas radušies pirms šāda grozījuma veikšanas;
  • ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs ar ierobežotu atbildību, aktīvu novirzīšana vai novirzīšanas izmaiņas, kur ienākumu samaksa nav novirzīta uzņēmējdarbībai un tā rezultātā tiek samazināti procedūrā ietvertie aktīvi par labu citiem šā uzņēmēja aktīviem;
  • parādnieka notariāls iesniegums par izņēmumu no aresta.

Tiesai šie akti ir jāatceļ neatkarīgi no tā, vai puses ir rīkojušās labticīgi vai negodīgi.

Tiesa var atcelt arī darījumus, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu, un iesniegumus par aresta izņēmumu, kas īstenoti sešos mēnešos pirms dienas, kad ir pārtraukti maksājumi. Šajos gadījumos atcelšana nav obligāta.

Lapa atjaunināta: 11/05/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Horvātija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Pirmsmaksātnespējas un maksātnespējas procesu var uzsākt pret juridiskām personām, kā arī individuāla parādnieka aktīviem, ja tiesību aktos nav noteikts citādi. Individuāls parādnieks Maksātnespējas likuma (Stečajni zakon — SZ) izpratnē ir fiziska persona, kam piemēro ienākuma nodokli no pašnodarbinātības saskaņā ar Ienākuma nodokļa likumu (Zakon o porezu na dohodak), vai fiziska persona, kam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (Zakon o porezu na dobit).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesu var uzsākt, ja tiesa konstatē, ka pastāv nenovēršama maksātnespēja, t. i., tiesa secina, ka parādnieks nespēs izpildīt savas esošās saistības dienā, kad iestājas to termiņš.

Maksātnespēju uzskata par nenovēršamu, ja apstākļi, kuru dēļ parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, vēl nav iestājušies un ja:

–          parādniekam Finanšu aģentūras (Financijska agencija) reģistrā, kurā noteikta maksājumu saistību prioritāte, ir viena vai vairākas nenokārtotas saistības, attiecībā uz kurām pastāv derīgs samaksas pamats un kuras būtu bijis jāiekasē bez parādnieka papildu apstiprinājuma no jebkura tam piederoša konta, vai

–          parādnieks vairāk nekā 30 dienas kavē darbinieku algu samaksu saskaņā ar darba līgumu, darba attiecību noteikumiem, darba koplīgumu vai īpašiem noteikumiem, vai citu dokumentu, kas nosaka darba devēju pienākumus pret darbiniekiem, vai

–          parādnieks iepriekšējā apakšpunktā minētās iemaksas un algu nodokļus nesamaksā 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad tam bijis jāizmaksā algas darbiniekiem.

b)    Maksātnespējas process var tikt uzsākts, ja tiesa konstatē maksātnespējas pamatu, t. i., maksātnespēju vai pārmērīgas parādsaistības.

Maksātnespēja pastāv, ja parādnieks pastāvīgi nespēj nokārtot savas nenokārtotās finanšu saistības. Tas, ka parādnieks ir nokārtojis vai varētu pilnībā vai daļēji nokārtot dažu kreditoru prasījumus, nenozīmē, ka parādnieks ir maksātspējīgs.

Parādnieku uzskata par maksātnespējīgu:

–          ja parādniekam Finanšu aģentūras reģistrā, kurā noteikta maksājumu saistību prioritāte, ir viena vai vairākas reģistrētas nenokārtotas saistības, kuru termiņš iestājies pirms vairāk nekā 60 dienām un attiecībā uz kurām pastāv derīgs samaksas pamats un kuras būtu bijis jāiekasē bez parādnieka papildu apstiprinājuma no jebkura tam piederoša konta;

–          ja parādnieks nav darbiniekiem izmaksājis trīs secīgus algu maksājumus saskaņā ar darba līgumu, darba attiecību noteikumiem, darba koplīgumu vai īpašiem noteikumiem, vai citu dokumentu, kas nosaka darba devēju pienākumus pret darbiniekiem.

Uzskatāms, ka pārmērīgas parādsaistības pastāv, ja parādnieka kā juridiskas personas aktīvi vairs nesedz tās esošās saistības.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta maksātnespējas procesā ietver kopējos parādniekam piederošos aktīvus uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi un aktīvus, ko parādnieks ieguvis maksātnespējas procesa laikā. Maksātnespējīgā parādnieka mantu izmanto, lai norēķinātos par maksātnespējas procesa izmaksām un apmierinātu parādnieka kreditoru prasījumus, kā arī prasījumus, kuru apmierināšanu nodrošina noteiktas tiesības uz parādnieka aktīviem.

Personu, kuras iepriekš saskaņā ar tiesību aktiem bijušas pilnvarotas pārstāvēt parādnieku, vai individuālā parādnieka brīva rīcība ar maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas nerada tiesiskas sekas, izņemot tādu izmantošanu, ko regulē vispārējie noteikumi par publisko reģistru ticamības principu. Atlīdzību atdod pretējai pusei no maksātnespējīgā parādnieka mantas, ja tā ir palielinājusi maksātnespējīgā parādnieka mantas vērtību.

Ja individuālais parādnieks ir ieguvis mantojumu vai legātu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai tā laikā, šādu mantojumu vai legātu pieņemt vai noraidīt ir tiesīgs vienīgi parādnieks.

Ja parādniekam ir kopīpašums vai citas tiesiskas attiecības vai partnerattiecības ar trešo personu, aktīvu sadali veic ārpus maksātnespējas procesa. Par šādās attiecībās radušos saistību nokārtošanu var lūgt atsevišķu nokārtošanu no parādnieka daļas.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — prasības pilnvarnieka iecelšanai ir tādas pašas kā likvidatora iecelšanai. Tiesa lēmumā par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu ieceļ pilnvarnieku, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams. Pilnvarnieka pienākumi beidzas lēmuma par pirmsmaksātnespējas vienošanās apstiprināšanu pieņemšanas dienā, maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā vai ar kreditoru lēmumu.

Pilnvarniekam pirmsmaksātnespējas procesā ir šādi pienākumi:

1)        izvērtēt parādnieka uzņēmējdarbību;

2)        izvērtēt parādnieka aktīvu un saistību sarakstu;

3)        izvērtēt reģistrēto prasījumu ticamību;

4)        apstrīdēt prasījumus, ja radušās šaubas par to patiesīgumu, balstoties uz kreditoru paziņojumiem vai citiem iemesliem;

5)        pārraudzīt parādnieka uzņēmējdarbību, jo īpaši tā finanšu darbības, saistību uzņemšanos pret trešām personām, maksājumu nodrošinājuma instrumentu izdošanu un komercdarbību preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas gaitā, vienlaikus nodrošinot, ka netiek kaitēts parādnieka aktīviem;

6)        iesniegt sūdzību tiesai, ja parādnieks ar savu rīcību pārkāpj SZ 67. panta noteikumus;

7)        izdot rīkojumus un apliecinājumus saskaņā ar SZ 69. un 71. pantu;

8)        nodrošināt pirmsmaksātnespējas procesa izmaksu pilnīgu un savlaicīgu nokārtošanu;

9)        veikt citas SZ paredzētās darbības.

No dienas, kad uzsākts pirmsmaksātnespējas process, līdz tā beigām parādnieks var veikt tikai tādus maksājumus, kas nepieciešami tā parastajā komercdarbībā. Šajā laikposmā parādnieks nedrīkst nokārtot saistības, kas radušās un kuru termiņš iestājies pirms pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas, izņemot bruto norēķinu saistības pret parādnieka darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem, kas radušās no darba tiesiskajām attiecībām, ja prasījumu termiņš iestājies līdz pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas dienai; atlaišanas pabalstu, kas nepārsniedz tiesību aktos un darba koplīgumos noteikto summu; prasījumus par darba traumām vai arodslimībām; prasījumus, kas ir balstīti uz darbinieku algām, kas palielinātas par pamatiemaksu, un citām darbinieku materiālajām tiesībām saskaņā ar darba līgumiem un darba koplīgumiem, un kuru termiņš iestājies pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kā arī citus maksājumus, kas nepieciešami ikdienas komercdarbībai un kas paredzēti īpašā likumā.

Sākot no dienas, kad iesniegts pieteikums pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanai, līdz lēmuma pieņemšanai par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu parādnieks nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt tā aktīvus, izņemot, ja to iepriekš atļāvis pilnvarnieks vai, ja tāds nav iecelts — tiesa.

b)    Maksātnespējas procesā — likvidatoru maksātnespējas procesā izvēlas pēc nejaušības principa no kompetentās tiesas teritorijas likvidatoru “A” saraksta, ja SZ nav paredzēts citādi. Balstoties uz šo izvēli, tiesa ieceļ likvidatoru ar lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Izņēmuma gadījumā, ja pirmsmaksātnespējas procesā, kas norisinājies pirms maksātnespējas procesa, iecelts pilnvarnieks vai maksātnespējas procesā ir iecelts pagaidu likvidators, tiesa likvidatora amatā ieceļ pilnvarnieku vai pagaidu likvidatoru.

Likvidatoram ir parādnieka korporatīvo struktūru tiesības un pienākumi, ja SZ nav noteikts citādi. Ja parādnieks saskaņā ar SZ 217. panta 2. punktu turpina veikt uzņēmējdarbību maksātnespējas procesa laikā, uzņēmējdarbību pārvalda likvidators.

Likvidators pārstāv parādnieku. Likvidators pārvalda tikai tās individuālā parādnieka darbības, kas attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu, un pārstāv parādnieku ar juridiskā pārstāvja pilnvarām.

Likvidatoram ir pienākums rīkoties godprātīgi un pienācīgi, jo īpaši:

1)        līdz maksātnespējas procesa uzsākšanas dienai savest kārtībā grāmatvedības reģistrus;

2)        sagatavot maksātnespējas procesa izmaksu sākotnējo aprēķinu un iesniegt to kreditoru komitejai apstiprināšanai;

3)        izveidot komiteju aktīvu inventāra sagatavošanai;

4)        sagatavot sākotnējo parādnieka aktīvu bilanci;

5)        ar pienācīgu rūpību pārvaldīt uzsākto, bet nepabeigto parādnieka darbību pabeigšanu un darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu parādnieka aktīviem;

6)        nodrošināt parādnieka prasījumu realizāciju;

7)        apzinīgi vadīt SZ 217. panta 2. punktā minēto parādnieka komercdarbību;

8)        iesniegt Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūtam dokumentus par labuma guvēju darba tiesisko attiecību statusu;

9)        ar pienācīgu rūpību realizēt vai savākt parādnieka īpašumu un tiesības, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā;

10)    sagatavot kreditoru sadali un veikt sadali pēc tās apstiprināšanas;

11)    iesniegt kreditoru komitejai galīgo atskaiti;

12)    veikt vēlāku sadali par labu kreditoriem;

13)    pēc maksātnespējas procesa beigām pārstāvēt maksātnespējīgā parādnieka mantu saskaņā ar SZ.

Likvidatoram vismaz reizi trijos mēnešos jāsniedz rakstisks ziņojums par maksātnespējas procesa gaitu un maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikumu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā kreditoram saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir bijušas tiesības uz ieskaitu, maksātnespējas procesa uzsākšana šīs tiesības nekādi neietekmē.

Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā ir viens vai vairāki prasījumi, kam ieskaits piemērojams saskaņā ar atliekošu nosacījumu vai kas nav iestājušies, vai nav jāizpilda vienveidīgi, ieskaitu veic, kad iestājušies nepieciešamie nosacījumi. Tomēr ieskaitam nepiemēro noteikumus, kas paredz, ka nenokārtoto prasījumu termiņš iestājas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu un ka nemantiskus prasījumus vai nenoteiktas summas prasījumus novērtē par mantisku vērtību, par kādu tie novērtēti maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā. Ja prasījums, kas jāizmanto ieskaitam, kļūst par beznosacījuma prasījumu un iestājas tā termiņš, kamēr ieskaits vēl nav iespējams, ieskaitu nevar veikt.

Ieskaitu neizslēdz prasījumiem, kas izteikti dažādās valūtās vai norēķinu vienībās, ja šādas valūtas vai norēķinu vienības ir iespējams viegli apmainīt ieskaitam izmantotā prasījuma apmierināšanas vietā. Valūtu konvertē saskaņā ar maiņas kursu, kas ir spēkā prasījuma apmierināšanas vietā, kad saņemts paziņojums par ieskaitu.

Ieskaita veikšanu nepieļauj:

1)        ja kreditora saistības pret maksātnespējīgā parādnieka mantu radušās tikai pēc tam, kad sākts maksātnespējas process;

2)        ja prasījumu kreditors cedējis citam kreditoram tikai pēc tam, kad sākts maksātnespējas process;

3)        ja kreditors prasījumu ieguvis cesijas ceļā pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai ja pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nav sākts pirmsmaksātnespējas process, un ja kreditors zinājis vai tam vajadzējis zināt, ka parādnieks ir kļuvis maksātnespējīgs vai ka pret parādnieku ir iesniegts pieteikums par pirmsmaksātnespējas vai maksātnespējas procesa uzsākšanu. Izņēmuma gadījumā ieskaitu atļauj, ja cedēts prasījums par neizpildīta līguma izpildi vai ja tiesības uz prasījuma izpildi ir iegūtas atkārtoti pēc tam, kad sekmīgi apstrīdēts parādnieka tiesisks darījums;

4)        ja kreditors ieskaita tiesības ieguvis ar atceļamu tiesisku darījumu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī parādnieks un līguma pretējā puse nav izpildījuši vai nav pilnībā izpildījuši abpusēji saistošu līgumu, likvidators līgumu var izpildīt parādnieka vietā un pieprasīt no otras puses līguma izpildi. Ja likvidators atsakās izpildīt līgumu, otra puse savu prasījumu saistību neizpildes dēļ var realizēt vienīgi kā kreditors maksātnespējas procesā. Ja līguma otra puse aicina likvidatoru sniegt viedokli par izvēles tiesībām, likvidatoram nekavējoties, bet ne vēlāk kā pēc ziņošanas sēdes, ierakstītā vēstulē jāpaziņo otrai pusei par to, vai tas plāno pieprasīt līguma izpildi. Izņēmuma gadījumā, ja otrai pusei līdz ziņošanas sēdei rastos būtisks kaitējums un tā par to ir informējusi likvidatoru, likvidatoram ir pienākums astoņu dienu laikā ierakstītā vēstulē paziņot otrai pusei par to, vai tas pieprasīs līguma izpildi. Ja to neizdara, likvidatoram nav tiesību pieprasīt līguma izpildi.

Ja veicamā izpilde ir dalāma un otra puse laikā, kad tiek uzsākts maksātnespējas process, ir daļēji izpildījusi savas saistības attiecībā uz izpildi, šī puse ir tiesīga izmantot savas tiesības uz atlīdzību, kas atbilst daļējai izpildei, kā maksātnespējas kreditors, pat ja likvidators ir pieprasījis atlikušās daļas izpildi. Otrai pusei nav tiesību, atsaucoties uz to, ka nav izmantotas tiesības uz atlīdzību, pieprasīt, lai tiktu atdota parādnieka aktīviem daļējas izpildes rezultātā pievienotā vērtība.

Ja zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme, lai nodrošinātu prasījumu par tiesību uz parādnieka īpašumu vai par labu parādniekam nostiprinātu tiesību iegūšanu vai zaudēšanu vai lai nodrošinātu prasījumu par šādas tiesības satura vai tās prioritātes grozīšanu, kreditors var saņemt apmierinājumu par savu kreditora prasījumu no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Minēto piemēro arī, ja parādnieks ir uzņēmies pārējās saistības pret kreditoru, kuras tas pēcāk nav izpildījis pilnībā vai daļēji. Pēc analoģijas šo noteikumu piemēro arī atzīmēm kuģu reģistrā, kuģubūves reģistrā vai lidmašīnu reģistrā.

Ja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieks ir pārdevis savu kustamo īpašumu, saglabājot īpašumtiesības, un ir nodevis īpašumu pircēja valdījumā, pircējs var prasīt pirkuma un pārdevuma līguma izpildi. Minēto piemēro arī, ja parādnieks ir uzņēmies papildu saistības pret pircēju, kuras tas nav pilnībā izpildījis vai ir izpildījis tikai daļēji. Ja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieks ir nopircis nekustamo īpašumu, saglabājot īpašumtiesības, un ir ieguvis to valdījumā no pārdevēja, likvidatoram ir izvēles tiesības saskaņā ar SZ 181. pantu.

Maksātnespējas procesa uzsākšana neizbeidz nekustamā īpašuma vai telpu īri un nomu. Tas attiecas arī uz īres un nomas attiecībām, kuras parādnieks ir nodibinājis kā iznomātājs attiecībā uz objektiem, kuri apdrošināšanas mērķiem ir nodoti trešajai personai, kas finansējusi to iegūšanu vai izgatavošanu. Tiesības, kas ir saistītas ar laikposmu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, kā arī ar kaitējumu, kas nodarīts ar priekšlaicīgu līguma izbeigšanu, otra puse var izmantot tikai kā maksātnespējas kreditors.

Likvidators var atcelt nekustamā īpašuma vai telpu nomu vai īri, kuru parādnieks ir noslēdzis kā nomnieks, neatkarīgi no nolīgtā termiņā, kā arī ievērojot juridisko paziņošanas termiņu. Ja likvidators paziņo par atcelšanu, otra puse kā maksātnespējas kreditors var prasīt kompensāciju par priekšlaicīgu līguma izbeigšanu. Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā parādnieks nav pārņēmis nekustamo īpašumu vai telpas, likvidators un otra puse var atkāpties no līguma. Ja atkāpjas likvidators, otra puse kā maksātnespējas kreditors var prasīt kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts ar priekšlaicīgu līguma izbeigšanu. Katrai no pusēm ir pienākums pēc otras puses pieprasījuma 15 dienu laikā informēt otru pusi par savu nodomu atkāpties no līguma. Ja tas netiek izdarīts, puse zaudē atkāpšanās tiesības.

Ja parādniekam kā nekustamā īpašuma vai telpu iznomātājam pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir bijuši ar īres un nomas attiecībām saistīti prasījumi par turpmāku laikposmu, tam no īres vai nomas viedokļa ir tiesiskas sekas attiecībā uz pašreizējo kalendāra mēnesi, rēķinot uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi. Ja maksātnespējas procesu uzsāk pēc mēneša piecpadsmitās dienas, prasījuma esībai ir tiesiskas sekas arī attiecībā uz nākamo kalendāra mēnesi un tās attiecas konkrēti uz īres un nomas attiecību nokārtošanu. Prasījumi, pamatojoties uz izpildi, ir līdzvērtīgi līgumiskiem prasījumiem.

Likvidators parādnieka kā iznomātāja vārdā var atcelt nomas vai īres tiesiskās attiecības juridiskajā paziņošanas termiņā neatkarīgi no līgumiskā paziņojuma termiņa.

Trešā persona, kurai likvidators ir atsavinājis parādnieka iznomāto nekustamo īpašumu vai telpas un kas tādējādi iestājas nomas vai īres attiecībās parādnieka vietā, var atcelt šo līgumu juridiskajā paziņošanas termiņā.

Ja parādnieks ir nomnieks, otra līguma puse nevar atcelt nomas līgumu pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu:

1)        tādēļ, ka kavēts īres vai nomas maksājums, kas radies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

2)        parādnieka finanšu situācijas pasliktināšanās dēļ.

Maksātnespējas procesa uzsākšanas rezultātā netiek izbeigti ar parādnieku noslēgtie darba vai pakalpojumu līgumi. Maksātnespējas procesa uzsākšana ir īpašs attaisnojošs iemesls darba līguma atcelšanai. Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas likvidators parādnieka kā darba devēja vārdā, kā arī darbinieks var atcelt darba līgumu neatkarīgi no līgumā pielīgtā termiņa un no likumiskajiem vai līgumiskajiem noteikumiem par darbinieku aizsardzību. Paziņošanas termiņš ir viens mēnesis, ja tiesību aktos nav noteikts īsāks laikposms. Ja darbinieki uzskata, ka darba līgumu atcelšana nav notikusi saskaņā ar tiesību aktiem, tie var lūgt savu tiesību aizsardzību saskaņā ar Darba likumu (Zakon o radu).

Likvidators ar tiesas atļauju var noslēgt jaunus darba līgumus uz noteiktu laiku, neievērojot ierobežojumus, kādi darba līgumiem uz noteiktu laiku paredzēti vispārējos darba tiesisko attiecību noteikumos, lai pabeigtu jau sākto uzņēmējdarbību un novērstu iespējamo kaitējumu. Likvidators nosaka algas un citus ienākumus no darba tiesiskajām attiecībām, pamatojoties uz tiesas atļauju un saskaņā ar tiesību aktiem un darba koplīgumu. Algas un pabalstus par darba tiesiskajām attiecībām, uz ko darbiniekiem rodas tiesības pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, nokārto kā maksātnespējīgā parādnieka mantas saistības.

Darbinieku līdzdalības tiesības izbeidzas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu. Vienošanās ar darbinieku padomi likvidatoram nav saistošas.

Parādnieka rīkojumi attiecībā uz aktīviem, kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas, zaudē spēku, uzsākot maksātnespējas procesu. Ja persona, kura saņēmusi rīkojumu, bez savas vainas nav zinājusi par maksātnespējas procesu un turpina darbību, uzskata, ka rīkojums saglabājis spēku. Tādas personas prasījumus, kura saņēmusi rīkojumu par šādu turpinātu darbību, apmierina kā maksātnespējas kreditora prasījumus. Personai, kura saņēmusi rīkojumu, jāturpina darbība pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, lai novērstu kaitējumu, kamēr darbību nav uzņēmies likvidators. Personas, kura saņēmusi rīkojumu, prasījumus, kas saistīti ar šādu darbību, apmierina kā kreditoru prasījumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Piedāvājumi, kas izteikti parādniekam vai kurus izteicis parādnieks, zaudē spēku dienā, kad tiek uzsākts maksātnespējas process, ja tie nav pieņemti pirms šīs dienas.

Attiecībā uz komerclīgumiem, ar ko kāda persona uzņēmusies parādnieka vārdā un ar parādnieka atļauju veikt noteiktus pakalpojumus attiecībā uz aktīviem, kas nonāk maksātnespējīgā parādnieka mantā, ja šāda atļauja zaudē spēku ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, personai, kura saņēmusi rīkojumu, jāturpina veikt darbības pat pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, lai novērstu kaitējumu, kamēr darbības veikšanu nav uzņēmies likvidators. Personas, kura saņēmusi rīkojumu, prasījumus, kas izriet no turpinātās darbības, apmierina kā kreditoru prasījumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Līguma noteikumiem, kas iepriekš izslēdz vai ierobežo SZ noteikumu piemērošanu, nav juridiska spēka.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — sākot ar dienu, kad uzsākts pirmsmaksātnespējas process, līdz tā izbeigšanai pret parādnieku nevar vērst izpildu, administratīvo vai nodrošinājuma procesu. Jau notiekošu procesu aptur dienā, kad uzsākts pirmsmaksātnespējas process. Apturēto procesu turpina pēc kreditoru pieprasījuma:

-          pēc pirmsmaksātnespējas vienošanās noslēgšanas — attiecībā uz pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām;

-          pēc galīgā lēmuma par pirmsmaksātnespējas procesa izbeigšanu.

Šos noteikumus nepiemēro procesam, kuru neskar pirmsmaksātnespējas process, kā arī procesam par tādu prasījumu apmierināšanu, kas radušies pēc pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas.

Tādu tiesvedības procesu, kas apturēts sakarā ar pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu un kurā vēlāk pieņemts galīgais lēmums, ar kuru apstiprina pirmsmaksātnespējas vienošanos, kura aptver kreditora prasījumu, tiesa turpina un noraida prasību vai aptur izpildu vai nodrošinājuma procesu, izņemot saistībā ar pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām.

b)    Maksātnespējas procesā — pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas atsevišķi kreditori nevar prasīt izpildi vai nodrošinājumu pret parādnieku attiecībā uz to aktīvu daļu, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, vai pret citiem parādnieka aktīviem. Kreditoriem, kas nav maksātnespējas kreditori, nav tiesību lūgt izpildi vai nodrošinājumu attiecībā pret turpmākiem individuālu parādnieku prasījumiem no to darba tiesiskajām attiecībām vai citiem pakalpojumiem, vai to prasījumiem uz minētā pamata maksātnespējas procesā, izņemot tādu uzturēšanas prasījumu un citu prasījumu apmierināšanas izpildi vai nodrošinājumu, kas var tikt apmierināti no parādnieka darbā gūtajiem ieņēmumiem, no kuriem nevar apmierināt citu kreditoru prasījumus. Izpildu un nodrošinājuma procesu, kas risinās maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā, pārtrauc. Kad šis process turpinās, izpildes tiesa aptur procesu.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas kreditoriem, kuriem ir tiesības lūgt, lai daļa parādnieka aktīvu tiktu izslēgti no maksātnespējīgā parādnieka mantas (izlučni vjerovnici), savu tiesību izmantošanai var sākt izpildes un nodrošinājuma procesu pret parādnieku saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par izpildes procesu. Apturētos izpildu un nodrošinājuma procesus, kurus kreditori sākuši pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, turpina un īsteno izpildes tiesas saskaņā ar noteikumiem par izpildu procesu.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas kreditoriem, kuriem ir tiesības prasīt atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), nav tiesību sākt izpildu vai nodrošinājuma procesu. Izpildu un nodrošinājuma procesu, kas risinās maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā, aptur. Apturētos izpildu un nodrošinājuma procesus turpina tiesa, kas vada maksātnespējas procesu, piemērojot noteikumus par tādu vienību realizāciju, par kurām maksātnespējas procesā pastāv tiesības uz atsevišķu apmierinājumu.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas ierakstus publiskos reģistros atļauts veikt, ja ierakstīšanas nosacījumi ir izpildīti pirms tam, kad iestājušās maksātnespējas procesa uzsākšanas tiesiskās sekas.

Sešus mēnešus pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas nav ļauta izpilde tādu prasījumu nokārtošanai no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kas nebalstās uz likvidatora tiesiskajiem darījumiem.

Šo noteikumu nepiemēro:

1)        maksātnespējīgā parādnieka mantas saistībām no divpusēji saistoša līguma, kuru likvidators apņēmies izpildīt;

2)        saistībām no pastāvīgām līgumattiecībām, kad beidzies pirmais termiņš, līdz kuram likvidators būtu varējis atcelt līgumu;

3)        saistībām no pastāvīgām līgumattiecībām, ja likvidators ir saņēmis atlīdzību par labu maksātnespējīgā parādnieka mantai.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — no pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas dienas līdz tā izbeigšanai pret parādnieku nevar uzsākt civilo tiesvedību. Ja šāds process jau notiek, to aptur dienā, kad tiek uzsākts pirmsmaksātnespējas process. Apturēto procesu turpina pēc kreditora pieprasījuma:

-          pēc pirmsmaksātnespējas vienošanās noslēgšanas — attiecībā uz pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām;

-          pēc galīgā lēmuma par pirmsmaksātnespējas procesa izbeigšanu.

Šos noteikumus nepiemēro procesam, kuru neskar pirmsmaksātnespējas process, kā arī procesam par tādu prasījumu nokārtošanu, kas radušies pēc pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas.

Tādu tiesvedības procesu, kas apturēts sakarā ar pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu un kurā vēlāk pieņemts galīgais lēmums, ar kuru apstiprina pirmsmaksātnespējas vienošanos, kura aptver kreditora prasījumu, tiesa turpina un noraida prasību vai aptur izpildu vai nodrošinājuma procesu, izņemot saistībā ar pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām.

b)    Maksātnespējas procesā — likvidators, rīkojoties parādnieka vārdā, pārņem tiesvedību par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem, ieskaitot šķīrējtiesas procesus, kuri norisinājās maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā. Ar maksātnespējas procesā iesniegtajiem prasījumiem saistītas lietas nevar turpināt, kamēr tās nav izskatīti pārskata sēdē.

Lietas pret parādnieku, kas maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā atrodas izskatīšanā, tā vārdā pārņem likvidators, ja tās ir saistītas ar:

1)        aktīvu izslēgšanu no maksātnespējīgā parādnieka mantas;

2)        atsevišķu nokārtošanu;

3)        maksātnespējīgā parādnieka mantas saistībām.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — parādnieka kreditori pirmsmaksātnespējas procesā ir personas, kurām pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī ir mantiski prasījumi pret parādnieku. SZ noteikumus par balsstiesībām par maksātnespējas kārtību attiecīgi piemēro kreditoru balsstiesībām attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu.

Kreditori balso rakstiski, izmantojot noteikto balsošanas veidlapu. Balsošanas veidlapu iesniedz tiesai ne vēlāk kā līdz balsošanas sēdes sākumam. Tai jābūt pilnvarotas personas parakstītai un apliecinātai. Ja kreditori līdz sēdes sākumam neiesniedz balsošanas veidlapu vai iesniedz tādu balsošanas veidlapu, no kuras nevar nepārprotami konstatēt, kā tie balsojuši, uzskata, ka tie nobalsojuši pret pārstrukturēšanas plānu.

Sēdē klātesošie kreditori balso, izmantojot noteikto balsošanas veidlapu. Ja balsstiesīgie kreditori sēdē nebalso, uzskata, ka tie nobalsojuši pret pārstrukturēšanas plānu.

Katra balsstiesīgo kreditoru grupa par pārstrukturēšanas plānu balso atsevišķi. Noteikumus par maksātnespējas kārtības noteikšanas dalībnieku iedalījumu attiecīgi piemēro pirmsmaksātnespējas kreditoru iedalīšanai.

Uzskatāms, ka kreditori ir apstiprinājuši pārstrukturēšanas plānu, ja tam balsojumā atbalstu izteicis vairākums kreditoru un ja katrā grupā to kreditoru, kuri balsojuši par plānu, prasījumu kopsumma vismaz divkārt pārsniedz to kreditoru prasījumu kopsummu, kuri balsojuši pret plāna pieņemšanu.

Kreditorus, kuriem ir kopējas tiesības vai kuru tiesības līdz pirmsmaksātnespējas pamata rašanās brīdim bija vienotas, balsošanā skaita kā vienu kreditoru. Attiecīgi rīkojas atsevišķu tiesību vai lietojuma tiesību turētāju gadījumā.

b)    Maksātnespējas procesā — kreditoru komiteja — tiesa, lai aizsargātu kreditoru intereses maksātnespējas procesā, pirms pirmās kreditoru sēdes var izveidot kreditoru komiteju un iecelt tās locekļus.

Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētiem gan kreditoriem ar prasījumiem par lielākajām summām, gan kreditoriem ar maza apmēra prasījumiem. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētam arī parādnieka bijušo darbinieku pārstāvim, izņemot, ja tie procesā piedalās kā kreditori ar maznozīmīgiem prasījumiem.

Par kreditoru komitejas locekļiem var iecelt kreditorus, kuriem ir tiesības prasīt atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), un personas, kas nav kreditori, bet kas varētu sniegt ieguldījumu komitejas darbā, izmantojot savas lietpratēja zināšanas.

Kreditoru komitejas locekļu skaitam jābūt nepāra skaitlim — ne vairāk kā deviņiem. Ja kreditoru ir mazāk nekā pieci, kreditoru komitejas pilnvaras piešķir visiem kreditoriem.

Ja pārskata sēdē noteikts, ka kreditoru atzīto prasījumu vērtība pārsniedz HRK 50 miljonus, un parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā ir darba līgumi ar vairāk nekā 20 darbiniekiem, tiesa ir atbildīga par to, lai kreditoriem būtu iespējams pieņemt lēmumu par kreditoru komitejas izveidošanu.

Kreditoru komitejai jāuzrauga likvidators un jāsniedz tam palīdzība komercdarbības veikšanā, kā arī jāuzrauga darbība saskaņā ar SZ 217. pantu, jāizpēta uzņēmuma grāmatvedības un citi reģistri, kā arī jāuzdod pārbaudīt apgrozījumu un naudas līdzekļu summu. Kreditoru komiteja var pilnvarot atsevišķus komitejas locekļus veikt atsevišķas tās atbildības jomā esošas darbības.

Kreditoru komiteja savas atbildības ietvaros jo īpaši:

1)        izskata likvidatora ziņojumus par maksātnespējas procesa gaitu un maksātnespējīgā parādnieka mantas stāvokli;

2)        izskata uzņēmuma grāmatvedību un visus likvidatora pārņemtos dokumentus;

3)        iesniedz tiesai sūdzības par likvidatora darbībām;

4)        apstiprina maksātnespējas procesa izmaksu aprēķinu;

5)        pēc tiesas lūguma sniedz tiesai atzinumu par parādnieka aktīvu likvidāciju;

6)        pēc tiesas lūguma sniedz tiesai atzinumu par parādnieka aktīvās uzņēmējdarbības turpināšanu vai par parādnieka darbībām;

7)        pēc tiesas lūguma sniedz tiesai atzinumu par attaisnoto zaudējumu atzīšanu, kas konstatēti aktīvu inventarizācijas laikā.

(3) Kreditoru komitejai jāinformē kreditori par maksātnespējas procesa gaitu un maksātnespējīgā parādnieka mantas stāvokli.

Kreditoru sapulce

Tiesa sasauc kreditoru sapulci. Tiesības piedalīties ir visiem maksātnespējas kreditoriem, visiem maksātnespējas kreditoriem ar tiesībām uz atsevišķu nokārtošanu, likvidatoram un individuālajam parādniekam.

Ziņošanas sēdē vai jebkurā vēlākā sēdē kreditoru sapulce ir tiesīga:

1)        izveidot kreditoru komiteju, ja tāda jau nav izveidota, vai grozīt tās sastāvu, vai atbrīvot komiteju;

2)        iecelt jaunu likvidatoru;

3)        izlemt par parādnieka darbības turpināšanu vai izbeigšanu, kā arī parādnieka aktīvu likvidācijas veidu un noteikumiem;

4)        uzdot likvidatoram izstrādāt maksātnespējas kārtību;

5)        pieņemt jebkādus kreditoru komitejas kompetencē esošus lēmumus;

6)        izlemt citus jautājumus, kam ir nozīme maksātnespējas procesa īstenošanā un izbeigšanā saskaņā ar SZ.

Kreditoru sapulcei ir tiesības lūgt likvidatoru iesniegt paziņojumus un ziņojumus par situāciju un uzņēmuma darbību. Ja nav izveidota kreditoru komiteja, kreditoru sapulce var uzdot pārbaudīt apgrozījumu un likvidatora pārvaldītās naudas summas.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieka kā juridiskas personas tiesības izbeidzas un pāriet likvidatoram. Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas individuālā parādnieka tiesības pārvaldīt un atsavināt maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus pāriet likvidatoram.

Likvidatoram nekavējoties pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas jāpārņem un jāpārvalda visi maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators, pamatojoties uz izpildu lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var lūgt tiesu, lai tā uzdod parādniekam nodot aktīvus un nosaka izpildes pasākumus šī rīkojuma piespiedu izpildei.

Pēc tam, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis neapstrīdams, likvidators var lūgt tiesu noteikt, ka trešām personām, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi, šie aktīvi ir jāatdod. Vienlaikus ar šo lūgumu likvidatoram jāiesniedz dokuments, kas apliecina aktīvu piederību. Tiesa pieņem lēmumu par likvidatora priekšlikumu pēc tam, kad uzklausītas personas, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators sagatavoto maksātnespējīgā parādnieka mantas atsevišķo aktīvu sarakstu. Individuālajam parādniekam un personām, kuras iepriekš ar tiesību aktiem pilnvarotas pārstāvēt parādnieku, šajā ziņā jāsadarbojas ar likvidatoru. Likvidatoram no šīm personām jāievāc nepieciešamā informācija, izņemot, ja process tādējādi tiktu nepamatoti kavēts.

Likvidators sagatavo visu parādnieka kreditoru sarakstu, kas tam ir zināmi no parādnieka grāmatvedības un uzņēmuma dokumentiem, citas parādnieka informācijas, iesniegtajiem prasījumiem vai kā citādi.

Likvidators sagatavo sistemātisku pārskatu uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi, norādot un salīdzinot maksātnespējīgā parādnieka aktīvus un parādnieka saistības, kā arī to novērtējumu.

Maksātnespējīgā parādnieka mantas inventāra sarakstu, kreditoru sarakstu, kā arī aktīvu un saistību pārskatu iesniedz tiesas kancelejā ne vēlāk kā astoņas dienas pirms ziņošanas sēdes.

Maksātnespējas procesa uzsākšana nemaina komerctiesībās un nodokļu tiesībās paredzēto parādnieka pienākumu kārtot grāmatvedību un iesniegt pārskatus. Likvidatoram šie pienākumi jāveic attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidatoram ne vēlāk kā 15 dienas pirms ziņošanas sēdes jāiesniedz tiesai ziņojums par parādnieka saimniecisko stāvokli un šī stāvokļa iemesliem, ko ne vēlāk kā 8 dienas pirms ziņošanas sēdes publicē tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī (e-Oglasna ploča suda).

Pēc ziņošanas sēdes likvidatoram nekavējoties jārealizē maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošie aktīvi, ja tas nav pretrunā ar kreditoru sapulces lēmumu.

Likvidatoram maksātnespējas procesa aktīvi jārealizē saskaņā ar kreditoru sapulces un kreditoru komitejas lēmumiem.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieka kā juridiskas personas tiesības izbeidzas un pāriet likvidatoram. Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas individuālā parādnieka tiesības pārvaldīt un atsavināt maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus pāriet likvidatoram.

Likvidatoram nekavējoties pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas jāpārņem un jāpārvalda visi maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators, pamatojoties uz izpildu lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var lūgt tiesu, lai tā uzdod parādniekam nodot aktīvus un nosaka izpildes pasākumus šī rīkojuma piespiedu izpildei.

Pēc tam, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis neapstrīdams, likvidators var lūgt tiesu noteikt, ka trešām personām, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi, šie aktīvi ir jāatdod. Vienlaikus ar šo lūgumu likvidatoram jāiesniedz dokuments, kas apliecina aktīvu piederību. Tiesa pieņem lēmumu par likvidatora priekšlikumu pēc tam, kad uzklausītas personas, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators sagatavoto maksātnespējīgā parādnieka mantas atsevišķo aktīvu sarakstu. Individuālajam parādniekam un personām, kuras iepriekš ar tiesību aktiem pilnvarotas pārstāvēt parādnieku, šajā ziņā jāsadarbojas ar likvidatoru. Likvidatoram no šīm personām jāievāc nepieciešamā informācija, izņemot, ja process tādējādi tiktu nepamatoti kavēts.

Likvidators sagatavo visu parādnieka kreditoru sarakstu, kas tam ir zināmi no parādnieka grāmatvedības un uzņēmuma dokumentiem, citas parādnieka informācijas, iesniegtajiem prasījumiem vai kā citādi.

Likvidators sagatavo sistemātisku pārskatu uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi, norādot un salīdzinot maksātnespējīgā parādnieka aktīvus un parādnieka saistības, kā arī to novērtējumu.

Maksātnespējīgā parādnieka mantas inventāra sarakstu, kreditoru sarakstu, kā arī aktīvu un saistību pārskatu iesniedz tiesas kancelejā ne vēlāk kā astoņas dienas pirms ziņošanas sēdes.

Maksātnespējas procesa uzsākšana nemaina komerctiesībās un nodokļu tiesībās paredzēto parādnieka pienākumu kārtot grāmatvedību un iesniegt pārskatus. Likvidatoram šie pienākumi jāveic attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidatoram ne vēlāk kā 15 dienas pirms ziņošanas sēdes jāiesniedz tiesai ziņojums par parādnieka saimniecisko stāvokli un šī stāvokļa iemesliem, ko ne vēlāk kā 8 dienas pirms ziņošanas sēdes publicē tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī (e-Oglasna ploča suda).

Pēc ziņošanas sēdes likvidatoram nekavējoties jārealizē maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošie aktīvi, ja tas nav pretrunā ar kreditoru sapulces lēmumu.

Likvidatoram maksātnespējas procesa aktīvi jārealizē saskaņā ar kreditoru sapulces un kreditoru komitejas lēmumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — prasījumus iesniedz Finanšu aģentūras kompetentajai nodaļai, izmantojot standartizētu veidlapu, kam pievieno to dokumentu kopijas, uz kuru pamata prasījums radies vai kas prasījumu pierāda.

Finanšu ministrijas nodokļu iestāde (Ministarstvo financija – Porezna uprava) var iesniegt prasījumus, kas radušies no nodokļiem, papildnodokļiem, obligātās apdrošināšanas iemaksām, kas saskaņā ar tiesību aktiem jāietur no ienākumiem un algas, kā arī citus prasījumus, kuru izpildi tā ir tiesīga pieņemt saskaņā ar īpašiem noteikumiem, izņemot prasījumus par nodokļiem un papildnodokļiem, ko uzliek ienākumiem no darba tiesiskajām attiecībām, un iemaksām no pamatsummas par personām, kas apdrošinātas darba tiesiskajās attiecībās.

Pirmsmaksātnespējas procesā parādnieka darbinieki un bijušie darbinieki, kā arī Finanšu ministrijas nodokļu iestāde nevar iesniegt prasījumus par darba tiesiskajām attiecībām, atlaišanas pabalstu, kura apmērs nepārsniedz tiesību aktos vai darba koplīgumā paredzēto, kā arī prasījumus par tāda kaitējuma kompensāciju, kas nodarīts ar darba traumu vai arodslimību, un šie prasījumi nevar būt pirmsmaksātnespējas procesa objekts. Ja pieteikuma iesniedzējs šos prasījumus nav norādījis pieteikumā par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu vai norādījis tos kļūdaini, parādnieka darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem, kā arī Finanšu ministrijas nodokļu iestādei ir tiesības iesniegt iebildumu.

Iesniedzot prasījumus, kreditoriem, kuri ir tiesīgi prasīt atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), ir jānorāda informācija par to tiesībām, atsevišķa apmierinājuma juridisko pamatu un to parādnieka aktīvu daļa, uz kuru attiecas to tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, kā arī jānorāda, vai tie atsakās no tiesībām uz atsevišķu apmierinājumu.

Iesniedzot prasījumus, kreditoriem, kuri ir tiesīgi prasīt, lai daļu parādnieku aktīvu izslēdz no maksātnespējīgā parādnieka mantas (izlučni vjerovnici), ir jānorāda informācija par to tiesībām, izņēmuma tiesību juridisko pamatu un to parādnieka aktīvu daļu, uz kuru attiecas izņēmuma tiesības.

Iesniedzot prasījumus, abu veidu kreditoriem (razlučni vjerovnici un izlučni vjerovnici) ir jāpaziņo, vai tie piekrīt vai atsakās piekrist, ka pārstrukturēšanas plāna īstenošanai tiek atlikta nokārtošana no aktīviem, uz kuriem attiecas to tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, vai apturēta to aktīvu nošķiršana, uz kuriem attiecas to izņēmuma tiesības.

Pirmsmaksātnespējas vienošanās nedrīkst kavēt kreditoru tiesības uz atsevišķu nokārtošanu no aktīviem, kuriem piemēro tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, ja šī vienošanās neparedz citādi. Ja pirmsmaksātnespējas vienošanās tieši paredz citu kārtību, tajā jābūt norādītam, kāda šo kreditoru tiesību daļa tiek samazināta, uz cik ilgu laiku tiks atlikta nokārtošana un kādi citi pirmsmaksātnespējas procesa noteikumi attiecas uz šīm tiesībām.

Ja kreditors neiesniedz prasījumu, bet šis prasījums ir minēts pieteikumā par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu, šo prasījumu uzskata par iesniegtu.

Parādniekam un pilnvarniekam, ja tāds iecelts, ir jāpauž nostāja par kreditoru iesniegtajiem prasījumiem. Šo nostāju iesniedz Finanšu aģentūras kompetentajai nodaļai, izmantojot standarta veidlapu, kurā par katru prasījumu ietver šādu informāciju:

1)        prasījuma numuru iesniegto prasījumu tabulā;

2)        informāciju kreditoru identificēšanai;

3)        iesniegtā prasījuma summu;

4)        parādnieka un pilnvarnieka, ja tāds ir, paziņojumu, ar ko atzīst vai iebilst pret prasījumu;

5)        apstrīdētā prasījuma summu;

6)        faktus, kas apstiprina apstrīdētā prasījuma vai prasījuma daļas neesību.

Kad beidzies termiņš nostājas paušanai, parādnieks un pilnvarnieks, ja tāds ir, vairs nevar iebilst pret prasījumiem, kurus tie atzinuši.

Kreditors var apstrīdēt cita kreditora iesniegtu prasījumu.

Iebildumu pret prasījumu iesniedz Finanšu aģentūras kompetentajai nodaļai, izmantojot standarta veidlapu un ietverot šādu informāciju:

1)        informāciju tā kreditora identificēšanai, kas apstrīd prasījumu;

2)        apstrīdētā prasījuma atsauces numuru iesniegto prasījumu tabulā;

3)        informāciju tā kreditora identificēšanai, kas iesniedzis apstrīdēto prasījumu;

4)        iesniegtā apstrīdētā prasījuma summu;

5)        kreditora paziņojumu par prasījuma apstrīdēšanu;

6)        apstrīdētā prasījuma summu;

7)        faktus, kas apstiprina apstrīdētā prasījuma vai prasījuma daļas neesību.

Finanšu aģentūra, izmantojot standartizētu veidlapu, apkopo iesniegto prasījumu tabulu un apstrīdēto prasījumu tabulu.

b)    Maksātnespējas procesā — prasījumus iesniedz likvidatoram, izmantojot standartizētu veidlapu, divos eksemplāros, kam pievieno to dokumentu kopijas, uz kuru pamata prasījums radies vai kas prasījumu pierāda.

Likvidators līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai sagatavo sarakstu ar visiem parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumiem, kuru bruto un neto summas ir jāpaziņo; parakstīšanai jāiesniedz divas prasījumu iesniegumu kopijas.

Zemākas prioritātes kreditoru prasījumus iesniedz tikai pēc īpaša tiesas uzaicinājuma. Iesniedzot šos prasījumus, jānorāda, ka to prioritāte ir zema, kā arī kārta, uz kuru ir tiesības kreditoram.

Kreditoriem, kuriem ir tiesības prasīt izņēmumu (izlučni vjerovnici), ir jāinformē likvidators par to izņēmuma tiesībām, kā arī jānorāda aktīvi, uz kuriem šīs tiesības attiecas, vai paziņojumā jāatsaucas uz savām tiesībām saņemt kompensāciju par izņēmuma tiesībām.

Kreditoriem, kuriem ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), ir jāinformē likvidators par to tiesībām uz atsevišķu apmierinājumu un šo tiesību juridisko pamatu, kā arī jānorāda aktīvi, uz kuriem šīs tiesības attiecas. Ja šādi kreditori iesniedz prasījumus arī kā maksātnespējas kreditori, tiem iesniegumā jānorāda maksātnespējas parādnieka aktīvu daļa, uz kuru attiecas to tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, un summa, par kuru to prasījums varētu netikt apmierināts ar šīm nodalīšanas tiesībām.

Kreditori, kuriem ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu un kuri par to neinformē likvidatoru, nezaudē tiesības uz atsevišķu nokārtošanu. Izņēmuma gadījumā kreditori, kuriem ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, zaudē tiesības uz atsevišķu nokārtošanu un tiem nav tiesību uz kaitējuma kompensāciju vai citu kompensāciju no maksātnespējas parādnieka vai kreditora, ja objekts, attiecībā uz kuru pastāv tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, realizēts maksātnespējas procesā bez to piedalīšanās, un nodalīšanas tiesības nav ievadītas publiskā reģistrā vai par tām nav zinājis vai nav varējis zināt likvidators.

Iesniegtos prasījumus pārskata sēdē izvērtē attiecībā uz to summu un prioritāti.

Likvidatoram par katru iesniegto prasījumu ir jāsniedz konkrēta atbilde par to, vai tas tiek atzīts vai apstrīdēts.

Likvidatora, individuālā parādnieka vai kāda no maksātnespējas kreditoriem apstrīdētos prasījumus ir jāizskata atsevišķi. Izņēmuma tiesības un tiesības uz atsevišķu apmierinājumu neizskata.

Prasījumu uzskata par apstiprinātu, ja izskatīšanas sēdē to atzīst likvidators un neapstrīd maksātnespējas kreditors vai ja paziņots iebildums tiek noraidīts. Ja individuālais parādnieks apstrīd prasījumu, tas neliedz šo prasījumu konstatēt.

Tiesa sagatavo izvērtēto prasījumu tabulu, kurā par katru iesniegto prasījumu norāda summu, par kādu prasījums konstatēts, tā prioritāti un personu, kura prasījumu apstrīdējusi. Tabulā norāda arī individuālā parādnieka apstrīdētos prasījumus. Prasījuma konstatējumu tiesa norāda arī uz vekseļiem un citiem parāda dokumentiem.

Pamatojoties uz izvērtēto prasījumu tabulu, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru nosaka konstatēto vai apstrīdēto atsevišķo prasījumu summu un secību. Saskaņā ar šo lēmumu tiesa arī nolemj uzdot celt prasības, lai konstatētu vai apstrīdētu prasījumus.

Ja likvidators apstrīdējis prasījumu, tiesa aicina kreditoru sākt tiesvedību pret parādnieku par apstrīdētā prasījuma konstatēšanu.

Ja kāds no maksātnespējas kreditoriem apstrīdējis prasījumu, kuru atzinis likvidators, tiesa aicina šo kreditoru sākt tiesvedību par apstrīdētā prasījuma konstatēšanu. Šādā tiesvedībā persona, kura iebilst pret prasījumu, rīkojas parādnieka vārdā un uz tā rēķina.

Ja apstrīdēti parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumi, prasību tiesā par apstrīdēto prasījumu konstatēšanu ceļ saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par tiesvedību un īpašajiem noteikumiem par darba strīdu procesu.

Ja attiecībā uz apstrīdēto prasījumu pastāv izpildu dokuments, tiesa aicina apstrīdējušo pusi sākt tiesvedību, lai pierādītu apstrīdēšanas pamatu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Kreditoru saistību nokārtošana notiek saskaņā ar naudas plūsmu. Veicot daļēju sadali, subordinētos kreditorus neņem vērā. Sadali veic likvidators. Pirms katras sadales likvidatoram jāsaņem kreditoru komitejas vai, ja kreditoru komiteja nav izveidota, tiesas piekrišana.

Pirmās kārtas prioritārie prasījumi ietver parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumus no darba tiesiskajām attiecībām, kas radušies līdz maksātnespējas procesa uzsākšanas dienai, to kopējā bruto apmērā, tiesību aktos vai darba koplīgumā paredzēto atlaišanas pabalstu, un prasījumus par darba traumas vai arodslimības nodarītā kaitējuma kompensāciju.

Otrās kārtas prioritārie prasījumi ietver visus pārējos prasījumus pret parādnieku, izņemot subordinētos prasījumus.

Pēc prioritāro prasījumu apmierināšanas prasījumus, kas atzīti par subordinētiem, apmierina šādā secībā:

1)        par maksātnespējas kreditoru prasījumiem uzkrātie procenti kopš maksātnespējas procesa uzsākšanas;

2)        atsevišķo kreditoru izmaksas, ko radījusi to dalība procesā;

3)        naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem vai administratīviem pārkāpumiem un kriminālprocesa vai administratīvo pārkāpumu procesa radītās izmaksas;

4)        prasījumi par parādnieka bezatlīdzības pakalpojumu sniegšanu;

5)        prasījumi par sabiedrības dalībnieka veikta aizdevuma, ar ko aizstāts kapitāls, atmaksu vai atbilstīgi prasījumi.

Nenomaksāto prasījumu termiņš iestājas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Prasījumus, kas ir saistīti ar noregulējošu nosacījumu, kurš stājas spēkā, uzsākot maksātnespējas procesu, līdz šī nosacījuma spēkā stāšanās brīdim uzskata par beznosacījuma prasījumiem.

Maksātnespējas procesa izmaksas un citas maksātnespējīgā parādnieka mantas saistības vispirms nokārto no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Likvidators prasījumus apmierina to termiņa secībā.

Pirms sadales veikšanas likvidators sagatavo prasījumu sarakstu, kas tiks ņemti vērā sadales vajadzībām (sadales saraksts). Parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumus no darba tiesiskajām attiecībām, kas radušies līdz maksātnespējas procesa uzsākšanas dienai, ņem vērā, nosakot bruto summu. Sarakstā jāietver prasījumu summa un no maksātnespējīgā parādnieka mantas pieejamā summa, ko sadala starp kreditoriem.

Kreditoram, kuram ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu un pret kuru parādniekam ir arī personīga atbildība, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no sadales saraksta paziņošanas jāiesniedz likvidatoram pierādījumi, ka tas atteicies no tiesībām uz atsevišķu nokārtošanu (un par kādu summu) vai ka atsevišķa nokārtošana nav notikusi. Ja tas savlaicīgi neiesniedz pierādījumus, tā prasījumu daļējās sadales gaitā neņem vērā.

Prasījumus ar atliekošu nosacījumu daļējas sadales laikā ņem vērā pilnā apmērā. Ar šiem prasījumiem saistīto daļu sadales laikā rezervē.

Galīgās sadales laikā prasījumus ar atliekošu nosacījumu neņem vērā, ja šī nosacījuma izpildīšanās ir tik mazvarbūtīga, ka sadales laikā tam nav materiālas vērtības. Šādā gadījumā summas, kas šī prasījuma apmierināšanai rezervētas iepriekšējās sadales laikā, ietver mantā, no kuras veic galīgo sadali.

Kreditoriem, kuri ir izslēgti no daļējās sadales un kuri vēlāk izpilda SZ 275. un 276. pantā paredzētos nosacījumus, nākamās sadales laikā no maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikuma izmaksā tādu pašu summu kā citiem kreditoriem. Tikai pēc tam iespējams turpināt citu kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Galīgā sadale sākas uzreiz pēc tam, kad pabeigta maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācija. Galīgo sadali var sākt tikai ar tiesas piekrišanu.

Ja galīgās sadales laikā ir pilnībā iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, likvidators pārpalikumu nodod individuālajam parādniekam. Ja parādnieks ir juridiska persona, likvidators katrai personai, kurai ir dalība parādnieka kapitālā, piešķir pārpalikuma daļu, uz kādu šai personai būtu tiesības, ja ārpus maksātnespējas procesa notiktu likvidācijas process.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

a)    Pirmsmaksātnespējas process — ja kreditori piekrīt pārstrukturēšanas plānam, tiesa ar lēmumu atzīst pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanu un apstiprina pirmsmaksātnespējas vienošanos, izņemot, ja:

–          kāds no kreditoriem pietiekami ticami pamato, ka ar pārstrukturēšanas plānu tiesības tiek samazinātas zem līmeņa, uz kādu varētu pamatoti pretendēt, ja pārstrukturēšana nenotiktu;

–          no pārstrukturēšanas plāna šķiet mazticami, ka tā īstenošana ļaus parādniekam atjaunot maksātspēju laikā līdz kārtējā gada beigām un divu nākamo kalendāra gadu laikā;

–          pārstrukturēšanas plānā nav noteikts, kā notiek norēķini par summām, ko kreditori saņemtu, ja prasījums netiktu apstrīdēts; vai

–          pārstrukturēšanas plānā ierosināts kapitalizēt viena vai vairāku kreditoru prasījumus un parādnieka dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu piekrist šādai darbībai saskaņā ar Sabiedrību likumu (Zakon o trgovačkim društvima).

Ja pirmsmaksātnespējas vienošanās apstiprināšanas nosacījumi nav izpildīti, tiesa ar lēmumu nosaka, ka pirmsmaksātnespējas vienošanās apstiprināšana ir atlikta, un aptur procesu.

Apstiprināta pirmsmaksātnespējas vienošanās rada tiesiskas sekas kreditoriem, kas nav piedalījušies procesā, un kreditoriem, kuri piedalījušies procesā, un to apstrīdētos prasījumus konstatē pēc tam.

Parādniekam, kas guvis peļņu no saistībām, kas saskaņā ar apstiprinātu pirmsmaksātnespējas vienošanos tiek norakstītas, gūtā peļņa jāpatur, kamēr nav beidzies visu no pirmsmaksātnespējas vienošanās radušos saistību izpildes termiņš.

Ja kreditors noraksta parādnieka prasījumu saskaņā ar apstiprinātu pirmsmaksātnespējas vienošanos, norakstītā prasījuma summu nodokļu ziņā atzīst par kreditora atskaitāmiem izdevumiem.

b)    Maksātnespējas procesā — uzreiz pēc galīgās sadales beigām tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, un šis lēmums tiek iesniegts iestādei, kas pārvalda reģistru, kurā ierakstīts parādnieks. Izslēdzot no reģistra, parādnieks, kas ir juridiska persona, beidz pastāvēt, bet parādnieks, kas ir fiziska persona — zaudē individuāla komersanta, uzņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespējas kreditori pēc tam, kad pabeigts maksātnespējas process pret individuālu parādnieku, var turpināt neierobežoti censties apmierināt savus prasījumus.

Maksātnespējas kreditori var panākt, ka tiek izpildīti to prasījumi pret parādnieku, izmantojot lēmumu, kurā izklāstīts to prasījumu konstatējums, ja prasījumi ir tikuši konstatēti un parādnieks tos nav apstrīdējis pārskata sēdē. Nesekmīgi apstrīdēts prasījums ir līdzvērtīgs neapstrīdētam prasījumam.

Tiesa pēc likvidatora vai jebkura kreditora lūguma, vai pēc savas iniciatīvas nosaka, ka process jāturpina turpmākas sadales veikšanai, ja pēc pēdējās sēdes:

1)        ir izpildīti nosacījumi, lai rezervētās summas sadalītu kreditoriem;

2)        no maksātnespējīgā parādnieka mantas izmaksātās summas tiek ieskaitītas atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā;

3)        tiek atrasti aktīvi, kas ir maksātnespējīgā parādnieka mantas daļa.

Tiesa uzdod turpināt procesu vēlākās sadales vajadzībām neatkarīgi no fakta, ka process ir ticis izbeigts.

Tiesa var atturēties no vēlākās sadales un nodot sadalei pieejamo summu kreditoriem vai nodot atrasto objektu individuālajam parādniekam, ja tā uzskata to par lietderīgu, ņemot vērā summas nebūtiskumu vai objekta mazvērtīgumu, kā arī procesa turpināšanas izmaksas vēlākās sadales veikšanai. Tiesa var noteikt, ka vēlākās sadales procesa turpināšanas priekšnoteikums ir avansa maksājums šī procesa izmaksu nokārtošanai.

Pēc vēlākās sadales veikšanas tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Pēc tam, kad uzdots veikt vēlāko sadali, likvidators saskaņā ar galīgo sarakstu sadala naudas summu, ko var brīvi atsavināt, vai naudas summu, kas saņemta par vēlāk atrastas maksātnespējīgā parādnieka mantas daļas realizāciju. Likvidators iesniedz tiesai galīgo atskaiti.

Maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditori, par kuru prasījumiem likvidators uzzinājis:

1)        daļējās sadales laikā pēc tam, kad noteikta sadalāmā daļa,

2)        galīgās sadales laikā pēc pēdējās sēdes slēgšanas,

3)        vēlākas sadales laikā pēc tam, kad publicēts šīs sadales saraksts,

var prasīt saistību nokārtošanu tikai no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kas atlikusi pēc sadales.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Katrs kreditors sedz savas pirmsmaksātnespējas un maksātnespējas procesa izmaksas, ja SZ neparedz citādi.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesiskus darījumus, kas veikti pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un kas izjauc vienveidīgu saistību nokārtošanu ar maksātnespējas kreditoriem (kaitējuma nodarīšana kreditoriem) vai kas dod priekšroku dažiem kreditoriem uz citu rēķina (labvēlīga attieksme pret kreditoriem), var apstrīdēt likvidators parādnieka vārdā un maksātnespējas kreditori saskaņā ar SZ noteikumiem. Bezdarbība, kuras rezultātā parādnieks zaudējis tiesības vai ar kuru pamatoti, uzturēti vai nodrošināti pret to celtie mantiskie prasījumi, tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šādiem tiesiskiem darījumiem.

Tiesisku darījumu, kas paredz vai ļauj kreditoram gūt nodrošinājumu vai apmierinājumu tādā veidā un laikā, kas atbilst to tiesību būtībai (atbilstīgs noregulējums), un kas veikts pēdējo trīs mēnešu laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var apstrīdēt, ja darījuma laikā parādnieks bijis maksātnespējīgs un kreditors zinājis par šo maksātnespēju.

Tiesisku darījumu, kas paredz vai ļauj kreditoram gūt nodrošinājumu vai apmierinājumu saskaņā ar tā tiesību būtību, var apstrīdēt, ja tas veikts pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu un ja kreditors darījuma laikā zinājis par maksātnespēju vai par pieteikumu uzsākt maksātnespējas procesu.

Uzskata, ka kreditors zinājis par maksātnespēju vai par pieteikumu uzsākt maksātnespējas procesu, ja tas zinājis vai tam vajadzēja zināt par apstākļiem, no kuriem bija jābūt redzamam, ka pastāv maksātnespēja vai ka iesniegts pieteikums uzsākt maksātnespējas procesu.

Uzskata, ka personas, kuras ir bijušas cieši saistītas ar parādnieku tiesiskā darījuma laikā, ir zinājušas par maksātnespēju un maksātnespējas procesa uzsākšanas pieteikumu.

Tiesisku darījumu, ar ko veic vai atļauj nodrošinājumu vai apmierinājumu par labu tādam kreditoram, kam nav prasījuma tiesību vai nebija tiesību uz prasījumu konkrētajā veidā un laikā, var apstrīdēt, ja:

1)        tas veikts pēdējā mēneša laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai pēc pieteikuma iesniegšanas, vai

2)        tas veikts trešajā vai otrajā mēnesī, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un parādnieks šajā laikā bijis maksātnespējīgs, vai

3)        ja darījums veikts trešajā vai otrajā mēnesī, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un kreditors darījuma laikā zinājis, ka tas kaitēs maksātnespējas kreditoriem.

Uzskata, ka kreditors zinājis, ka darījums kaitēs citiem kreditoriem, ja šis kreditors zināja vai tam vajadzēja zināt par apstākļiem, no kuriem bija jābūt redzamam, ka kreditoriem tiks nodarīts kaitējums. Uzskata, ka personas, kuras darījuma brīdī bijušas tuvās attiecībās ar parādnieku, zināja, ka maksātnespējas kreditoriem tiks nodarīts kaitējums.

Parādnieka tiesisku darījumu, kas tieši radījis kaitējumu maksātnespējas kreditoriem, var apstrīdēt:

1)        ja tas veikts trīs mēnešu laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja parādnieks darījuma laikā bijis maksātnespējīgs un otra puse zinājusi par maksātnespēju, vai

2)        ja tas veikts pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un ja otra persona tiesiskā darījuma laikā zinājusi vai tai būtu bijis jāzina, par maksātnespēju vai par pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Jebkuru parādnieka tiesisko darījumu, kura rezultātā tiek zaudētas kādas parādnieka tiesības vai kas liedz atsaukties uz kādām parādnieka tiesībām, vai jebkurš darījums, uz kura pamata mantisks prasījums pret parādnieku var saglabāt spēku vai tikt izpildīts, pielīdzina darījumam, kura rezultātā kreditoriem tiek nodarīts tiešs kaitējums.

Tiesisku darījumu, kuru parādnieks izdarījis pēdējo desmit gadu laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai pēc tā, ja tas izdarīts ar nolūku kaitēt kreditoriem, var apstrīdēt, ja otra puse darījuma brīdī zinājusi par parādnieka nodomu. Nodoma apzināšanos prezumē, ja otra puse zinājusi, ka parādniekam draud maksātnespēja un ka šis darījums kaitēs kreditoriem.

Uzskata, ka kreditors ir zinājis, ka parādniekam draud maksātnespēja un ka šāds darījums kaitēs kreditoriem, ja šis kreditors zinājis vai tam vajadzēja zināt par apstākļiem, no kuriem bija jābūt redzamam, ka parādnieks ir maksātnespējīgs un ka šāds darījums kaitēs kreditoriem.

Līgumus par atlīdzību, kurus noslēdzis parādnieks un parādniekam tuvas personas, var apstrīdēt, ja tie tieši kaitē kreditoriem. Šādu līgumu nevar apstrīdēt, ja tas noslēgts vairāk nekā divus gadus pirms tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai ja otra puse pierāda, ka līguma noslēgšanas laikā tai nebija zināms nekas par parādnieka nodomu kaitēt kreditoriem.

Parādnieka bezatlīdzības vai par nebūtisku atlīdzību veiktu tiesisku darījumu var apstrīdēt, izņemot, ja tas veikts četrus gadus pirms tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Darījums par gadījuma rakstura dāvanu, kuras vērtība ir nebūtiska, nevar tikt apstrīdēts.

Tiesisks darījums, ar kuru sabiedrības dalībnieks iesniedz prasījumu par aizdevuma, ar kuru aizstāj kapitālu, atmaksu vai līdzīgu prasījumu, nav spēkā:

1)        ja ar to sniedz nodrošinājumu un ja darījums veikts pēdējo piecu gadu laikā, pirms iesniegts priekšlikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāk

2)        ja ar to garantē saistību nokārtošanu un ja darījums veikts pēdējā gada laikā, pirms iesniegts priekšlikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāk.

Tiesisku darījumu, ar kuru pasīvajam partnerim pilnībā vai daļēji atdod tā daļu sabiedrībā vai ar kuru tam tiek pilnībā vai daļēji atlaista radušos zaudējumu daļa, var apstrīdēt, ja līgums, uz kuru balstīts šāds darījums, noslēgts pēdējā gada laikā, pirms pret sabiedrību iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāk. Minēto piemēro arī, ja pasīvo partneri likvidē saskaņā ar līgumu.

Atbilstīga noregulējuma gadījumā parādnieka maksājumus, kas nokārtoti ar vekseli, nevar atprasīt no saņēmēja, ja saskaņā ar tiesību aktiem par apgrozāmajiem instrumentiem saņēmējs zaudētu prasījuma tiesības pret citiem parādniekiem, ja atteiktos pieņemt samaksu.

Tiesisku darījumu uzskata par notikušu laikā, kad iestājušās tā tiesiskās sekas.

Ja tam, lai tiesiskam darījumam būtu juridisks spēks, ir nepieciešams ieraksts publiskā grāmatā, reģistrā vai žurnālā, tiesisku darījumu uzskata par notikušu, kad izpildīti pārējie spēkā esības nosacījumi, parādnieka gribas izpaudums par šāda ieraksta veikšanu kļuvis saistošs un otra puse iesniegusi lūgumu reģistrēt juridiskās izmaiņas. Šo noteikumu piemēro arī lūgumam iepriekš veikt ierakstu, lai nodrošinātu tiesības uz juridiskām izmaiņām.

Ja tiesiskam darījumam ir noteikts nosacījums vai termiņš, ņem vērā laiku, kad tas veikts, nevis laiku, kad iestājies nosacījums vai beidzies termiņš.

Tiesisku darījumu, par kuru saņemts izpildraksts, un izpildes procesā veiktu tiesisku darījumu var apstrīdēt.

Ja parādnieks par izpildi ir saņēmis tādas pašas vērtības atlīdzību, kas ir tieši kļuvusi par daļu no tā aktīviem, šīs izpildes pamatā esošo tiesisko darījumu var apstrīdēt tikai tad, ja nodarīts tīšs kaitējums.

Likvidators parādnieka vārdā, pamatojoties uz tiesas atļauju, var apstrīdēt parādnieka tiesiskos darījumus. Sūdzību iesniedz pret personu, kuras labā veikts apstrīdētais darījums.

Likvidators tiesisku darījumu apstrīdēšanai var iesniegt sūdzību pusotra gada laikā no dienas, kad sākts maksātnespējas process.

Jebkurš maksātnespējas kreditors var celt prasību par tiesisku darījumu apstrīdēšanu savā vārdā un par saviem līdzekļiem, ja:

-            likvidators nav SZ 212. panta 3. punktā noteiktajā termiņā cēlis prasību par tiesisku darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc SZ 212. panta 3. punktā noteiktā termiņa beigām;

-            likvidators atsaucis prasību par tiesisku darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī (e-Oglasna ploča suda) publicēts galīgais lēmums par prasības atsaukšanu;

-            tas iepriekš ir lūdzis likvidatora paziņojumu un likvidators ir paziņojis, ka necels prasību par tiesisko darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī publicēts likvidatora paziņojums;

-            tas iepriekš ir lūdzis likvidatora paziņojumu un likvidators trīs mēnešu laikā nav paziņojis, vai cels prasību par tiesisko darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc tam, kad publicēts aicinājums paust šādu paziņojumu.

Ja lūgums apstrīdēt tiesiskus darījumus ir apmierināts, apstrīdētajam tiesiskajam darījumam nav tiesisku seku attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu un otrai pusei ir jāatdod atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā visu materiālo ieguvumu no apstrīdētā darījuma, ja SZ nav noteikts citādi. Izpildes pieteikumu, pamatojoties uz lēmumu, ar kuru pieņemts tiesiska darījuma apstrīdēšanas pieteikums, var iesniegt likvidators parādnieka vai maksātnespējīgā parādnieka mantas vārdā, maksātnespējas kreditors — savā vārdā un maksātnespējas parādnieka vai maksātnespējīgā parādnieka mantas labā.

Personai, kura pieņēmusi izpildi bez atlīdzības vai par nebūtisku atlīdzību, saņemtais jāatdod tikai tad, ja tā ir iedzīvojusies no tā, izņemot, ja tā zināja vai tai vajadzēja zināt, ka šāda izpilde kaitēs kreditoriem.

Galīgo lēmumu tiesvedībā par tiesiska darījuma apstrīdēšanu piemēro maksātnespējīgam parādniekam, maksātnespējīgā parādnieka mantai un maksātnespējas kreditoriem, ja SZ nav noteikts citādi.

Ja tiesa ir apmierinājusi lūgumu apstrīdēt tiesisku darījumu, pretējai pusei jāatdod atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā visu materiālo ieguvumu no apstrīdētā darījuma. Kad šis ieguvums ir nonācis atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā, kreditoriem, kuri ir prasītāji, ir tiesības uz privileģētu saistību nokārtošanu no šī ieguvuma proporcionāli to konstatēto prasījumu summai.

Parādnieka tiesiskos darījumus var apstrīdēt, iesniedzot iebildumu tiesvedībā, un tam nav noteikts termiņš.

Tiesisku darījumu var apstrīdēt arī pret pretējās puses mantinieku vai citu vispārējo tiesību un saistību pārņēmēju.

Tiesisku darījumu var apstrīdēt pret citiem pretējās puses tiesību un saistību pārņēmējiem:

1)        ja tiesību un saistību pārņēmējs iegūšanas laikā zināja par apstākļiem, ar kuriem pamatota to tiesiskā priekšteča ieguvuma atceļamība;

2)        ja tiesību un saistību pārņēmējs iegūšanas laikā ir bijusi persona, kam ir ciešas attiecības ar parādnieku, izņemot, ja tas pierāda, ka tajā laikā nav zinājis par apstākļiem, ar kuriem pamatota to tiesiskā priekšteča ieguvuma atceļamība;

3)        ja iegūtais ir nodots tiesību un saistību pārņēmējam bez atlīdzības vai par nebūtisku atlīdzību.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas veiktu tiesisku darījumu, kas saglabā spēku saskaņā ar noteikumiem par publisku reģistru ticamības aizsardzību, var apstrīdēt saskaņā ar noteikumiem par tādu tiesisku darījumu apstrīdēšanu, kas veikti pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas.

Lapa atjaunināta: 13/02/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas itāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Itālija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret komersantiem (privātpersonām vai uzņēmumiem), ja:

a) trijos gados pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem tiem ir līdzekļi EUR 300 000,00 apmērā vai vairāk;

b) katrā no trim gadiem pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem tiem ir gada bruto ienākumi EUR 200 000,00 apmērā vai vairāk;

c) to kopējās parādsaistības (maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem dienā) ir EUR 500 000,00 vai vairāk (neatkarīgi no laika, kad tās radušās).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

a) Lai uzsāktu maksātnespēju, komersantam ir jābūt maksātnespējīgam; pieteikumu var iesniegt:

- parādnieks;

- kreditors;

- prokurors;

b) vienošanās ar kreditoriem (concordato preventivo) ir iespējama tad, ja komersantam ir sarežģījumi (t. i., finansiālas grūtības, kas nav pietiekami smagas, lai izraisītu maksātnespēju); vienošanās pieteikumu var iesniegt tikai parādnieks.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka mantu veido visi aktīvi, izņemot šādus aktīvus:

1) nepārprotami personisku mantu un tiesības;

2) uzturlīdzekļus, atalgojumu, pensijas, algas un maksātnespējīgās personas darbā nopelnīto tādā apmērā, kāds nepieciešams viņa un viņa ģimenes iztikai;

3) ienākumus no maksātnespējīgās personas bērnu aktīviem, kas viņam/viņai likumīgi ir pieejami, ģimenes vajadzībām atliktos fondos (fondo patrimoniale) esošus aktīvus un no tiem gūtos ienākumus, izņemot Civilkodeksa 170. pantā paredzētos gadījumus;

4) priekšmetus, ko saskaņā ar likumu nedrīkst apķīlāt.

Maksātnespējīgā parādnieka manta ietver arī visus aktīvus, ko maksātnespējīgais parādnieks iegūst pēc procesa ierosināšanas, bet neietver saistības, kas radušās, lai iegūtu un saglabātu šos aktīvus.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas procesa administratoram ir tiesības/pienākums pārvaldīt aktīvus, pārdot tos un no pārdošanas gūtos ienākumus sadalīt starp kreditoriem.

Administrators var iztaujāt maksātnespējīgo parādnieku, lai noskaidrotu informāciju, un maksātnespējīgais parādnieks var apstrīdēt administratora un tiesas nozīmēta saņēmēja veiktos pasākumus, taču tikai tad, ja tie ir pieņemti, pārkāpjot likumu (tāpēc — ne tikai uz izdevīguma pamata).

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Personas, kurām ir jāmaksā maksātnespējas administratoram, var šo parādu dzēst ar prasījumu (controcredito) attiecībā uz to pašu procesu, taču tikai tad, ja abi (parāds un prasījums) radās pirms procesa ierosināšanas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Administrators var izlemt, vai līgumi, kas ir spēkā maksātnespējas procesa ierosināšanas dienā, ir turpināmi vai izbeidzami.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Kreditori var celt prasību pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas tikai tad, ja administrators nerīkojas, t. i., (tīšuprāt vai nolaidības dēļ) neveic šādu rīcību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Kreditora ierosinātās tiesvedības pret personu, kura pēc tam ir pasludināta par maksātnespējīgu, var turpināt tikai administrators.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru komiteju veido trīs līdz pieci kreditori, un tai ir būtiskas pilnvaras, proti:

- atļaut darījumus, vienošanās, atkāpšanos no tiesvedībām, trešo pušu tiesību atzīšanu, hipotēku atcelšanu, vērtspapīru atgriešanu, obligāciju izlaišanu, mantojuma un dāvanu saņemšanu un visas citas īpašās administrēšanas darbības;

- iesniegt pieteikumu tiesā par administratora aizstāšanu;

- apstiprināt likvidācijas plānu;

- pilnvarot administratoru pārņemt maksātnespējas pasludināšanas dienā spēkā esošus līgumus;

- piedalīties maksātnespējīgās personas mantas inventarizācijas darbībās;

- piekļūt visiem ar procesu saistītajiem dokumentiem;

- pilnvarot administratoru izslēgt no aktīviem vienu vai vairākus aktīvus vai izbeigt likvidāciju, ja likvidācija ir izteikti nelabvēlīga;

- pieprasīt tiesas ieceltam saņēmējam aktīvu pārdošanas apturēšanu.

Papildus aktīvajām administratora pilnvarām kreditoru komiteja pauž viedokli par tiesas iecelta saņēmēja veiktajiem pasākumiem, proti:

- atļauj nodrošinātiem kreditoriem pārdot aktīvus, kas turēti kā nodrošinājums;

- atļauj tiesas ieceltam saņēmējam turpināt uzņēmuma pagaidu vadīšanu (kreditoru komitejai turpināšana ir jāapstiprina);

- atļauj tiesas ieceltam saņēmējam uzņēmumu iznomāt (kreditoru komitejai iznomāšana ir jāapstiprina).

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Administratoram ir tiesības (ar iepriekšēju atļauju):

- turpināt vadīt uzņēmumu;

- iznomāt uzņēmumu;

- pārdot visus aktīvus, lai no pārdošanas gūtos ienākumus sadalītu starp kreditoriem;

- izlemt nepārdot aktīvus ar zemu vērtību.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Jebkurš kreditors var tiesā pieprasīt parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu. Kreditoram nav nepieciešams izpildes rīkojums; svarīgi, lai prasījums būtu pamatots ar dokumentāriem pierādījumiem.

Visiem kreditoriem (tostarp tiem, kuri ir pieprasījuši un saņēmuši maksātnespējas atzīšanu) ir jāpieprasa, lai prasījumi tiktu atzīti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kreditori savus prasījumus var iesniegt bez juridiskās pārstāvības.

Pieteikumos ir jāietver prasījuma dokumentārais pierādījums, un tie ir jāiesniedz elektroniski (izmantojot sertificētu elektronisko pastu).

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

No aktīvu pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp visiem kreditoriem prioritārā kārtībā. Likumā ir paredzētas prioritāras tiesības daudzām prasībām (hipotēkām, vērtspapīriem, vispārīgām vai specifiskām prioritārām prasībām) uz dažiem vai visiem aktīviem.

Ja (kā tas notiek gandrīz vienmēr) no pārdošanas gūtie ienākumi nav pietiekami, lai apmierinātu visas prasības, tos sadala nevis proporcionāli prasījumu summai, bet gan prioritārā kārtībā, kas noteikta Civilkodeksā.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas process ir pabeigts:

- ja nav iesniegti prasījumi;

- kad visi prasījumi ir apmierināti;

- kad visi no aktīvu pārdošanas gūtie ienākumi ir sadalīti;

- kad ir noskaidrots, ka nav aktīvu, kurus varētu pārdot, vai citu ienākumu.

Kad maksātnespējas process ir pabeigts, maksātnespējīgā persona atgūst spēju ierosināt prasību un atbildēt uz prasību, kā arī var iegūt aktīvus bez administratora ziņas.

Vienošanās ar kreditoriem ir pabeigta, kad vienošanās starp parādnieku un kreditoriem ir apstiprināta, bet gadījumā, ja vienošanās paredz aktīvu atsavināšanu (concordato liquidatorio), process turpinās, veicot pārdošanu, un ir pabeigts tad, kad ir pārdoti visi aktīvi, bet gūtie ienākumi ir sadalīti starp kreditoriem.

Kad vienošanās ar kreditoriem ir pabeigta, visi maksātnespējīgās personas parādi tiek dzēsti.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Kad maksātnespējas process ir pabeigts, kreditori var celt prasību pret parādnieku, lai atgūtu atlikušo parādu (t. i., to parāda daļu, ko administrators nav atmaksājis), ja vien nav notikusi izpildes apstiprināšana, un tādā gadījumā kreditori vairs nevar neko pieprasīt no maksātnespējīgās personas.

Kad vienošanās ar kreditoriem ir pabeigta, kreditori vairs nevar neko pieprasīt no maksātnespējīgās personas. Taču gadījumā, ja parādnieks nepilda savas saistības, kreditori var pieprasīt vienošanās izbeigšanu; šāds pieteikums ir jāiesniedz viena gada laikā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procesa izmaksas sedz no pašā maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem, izmaksājot no ienākumiem, kas iegūti no aktīvu pārdošanas.

Ja mantas nav, administratora atalgojumu un administratoram radušās izmaksas sedz valsts.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesiskās darbības, ko maksātnespējīgā persona veic pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, var atsaukt, ja tās ir veiktas noteiktā laikā (viena gada vai sešu mēnešu laikā) pirms procesa ierosināšanas.

Tiesiskās darbības, ko maksātnespējīgā persona veic pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, ir spēkā neesošas.

Īpašās pārvaldības darbības, kas tiek veiktas vienošanās ar kreditoriem laikā un bez tiesas atļaujas, ir spēkā neesošas.

Lapa atjaunināta: 21/07/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Kipra

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja (ptóchevsi): maksātnespējas rīkojums (diátagma ptóchevsis) tiek izdots tikai pret fizisku personu, kura ir maksātnespējīga.

Likvidācija (ekkathárisi): likvidācijas rīkojums (diátagma ekkathárisis) tiek izdots attiecībā uz juridisku personu. Brīvprātīga likvidācija (ekoúsia ekkathárisi) ārpus tiesas vai tiesas uzraudzībā arī attiecas uz juridisku personu.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja: tiesību aktu noteikumi par fizisku personu maksātnespēju ir izklāstīti Maksātnespējas likumā (perí Ptóchevsis Nómos, 5. nodaļa), kas pēdējo divu gadu laikā ir būtiski grozīts, lai atspoguļotu mainīgo ekonomisko un sociālo situāciju.

Maksātnespējas pieteikumu var iesniegt kreditors vai pats parādnieks par parādiem, kuru summa pārsniedz 15 000 EUR, ja ir veikta darbība, kuras rezultātā ir iestājusies maksātnespēja, un ja parādnieks ir bijis Kiprā personīgi vai viņa dzīvesvieta ir bijusi Kiprā, vai viņš veicis darījumdarbību Kiprā vai bijis dalībnieks uzņēmumā vai personālsabiedrībā, kas veikusi darījumdarbību Kiprā.

Parādnieks ir veicis darbību, kuras rezultātā ir iestājusies maksātnespēja (práxi ptóchevsis), ja, piemēram:

a)        kreditoram ir piešķirts nodrošinājums ar galīgo spriedumu pret parādnieku par jebkādu summu un parādnieks to nesamaksā;

b)        parādnieks iesniedz paziņojumu par nespēju nomaksāt savus parādus;

c)        parādnieks iesniedz maksātnespējas pieteikumu;

d)        parādniekam saistošs atmaksas plāns tiek atzīts par neizpildītu vai izbeigtu saskaņā ar Likuma par fizisku personu maksātnespēju (perí Aferengyótitas Fysikón Prosópon Nómos) noteikumiem.

Uzņēmumu likvidācija: uzņēmumu var likvidēt, ja tas nespēj nomaksāt savus parādus, vai arī pamatojoties uz īpašu uzņēmuma lēmumu par tā likvidāciju, likvidējot tā īpašumu un atmaksājot visus tā parādus vai daļu parādu. Likvidācijas rīkojumu var izdot, ja uzņēmums nespēj nomaksāt savus parādus. Parādu kopsummai jābūt lielākai par EUR 5 000. Likvidācijas pieteikumu iesniedz tiesā kreditors vai uzņēmuma kapitāla daļu turētāji.

Brīvprātīga likvidācija

Ir trīs brīvprātīgas likvidācijas veidi:

  • kreditoru veikta brīvprātīga likvidācija (ekoúsia ekkathárisi apó pistotés): ārpustiesas likvidācijas process, kas notiek, ja uzņēmums ir maksātnespējīgs un tā valde nolemj to likvidēt. Kreditoru brīvprātīga likvidācija sākas, sasaucot kreditoru sapulci, lai apspriestu īpašu lēmumu par brīvprātīgu likvidāciju, kas ir pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāju pilnsapulcē;
  • dalībnieku veikta brīvprātīga likvidācija (ekoúsia ekkathárisi apó méli): arī šis ir ārpustiesas likvidācijas process, ko sāk ar īpašu kapitāla daļu turētāju pilnsapulces lēmumu, ja uzņēmums ir maksātspējīgs;
  • brīvprātīga likvidācija tiesas uzraudzībā (ekoúsia ekkathárisi ypó tin epopteía tou Dikastiríou): kad uzņēmums ir pieņēmis lēmumu par brīvprātīgu likvidāciju, tiesa var norīkot, ka likvidācijai ir jānotiek tiesas uzraudzībā.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespēja: maksātnespējīgā parādnieka manta ir viss īpašums, kas tam pieder maksātnespējas procesa sākšanas brīdī vai tiek iegūts vai nodots tā rīcībā, pirms maksātnespējīgās personas parādi tiek dzēsti, izņemot galveno īpašumu, kas nepieciešams maksātnespējīgās personas un tās ģimenes izdzīvošanai.

Īpašums, kas iegūts pēc maksātnespējas procesa sākšanas un pirms maksātnespējīgās personas parādu dzēšanas vai maksātnespējas procesa izbeigšanas, ir uzskatāms par maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidācija: īpašums, uz ko attiecina likvidācijas procesu, ir īpašums, kas piederējis uzņēmumam pirms likvidācijas rīkojuma izdošanas vai pirms datuma, kurā pieņemts īpašs lēmums par brīvprātīgu likvidāciju.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespēja: kad ir izdots maksātnespējas rīkojums, par oficiālo saņēmēju (epísimos paralíptis) kļūst maksātnespējīgās personas īpašuma administrators. Vēlāk par administratoru (diacheiristís) var iecelt jebkuru pilnvarotu maksātnespējas speciālistu (adeiodotiménos sýmvoulos aferengyótitas). Administratora uzdevums ir pārdot maksātnespējīgās personas īpašumu un ieņēmumus sadalīt kreditoriem. Kad oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists sāk pildīt administratora pienākumus, maksātnespējīgā persona saglabā īpašumtiesības uz visu tai piederošo īpašumu, taču no maksātnespējas procesa sākšanas dienas to pārvalda tikai administrators.

Likvidācija: kad ir izdots likvidācijas rīkojums, ja kreditori neieceļ likvidatoru, par oficiālo saņēmēju automātiski kļūst likvidators (ekkatharistís), ja vien pēc oficiālā saņēmēja iesnieguma tiesā vai ar uzņēmuma kreditoru un par parādu dzēšanu līdzatbildīgo personu sapulces laikā pieņemtu lēmumu par likvidatoru neieceļ pilnvarotu maksātnespējas speciālistu. Likvidatora uzdevums ir pārdot likvidējamā uzņēmuma īpašumu un sadalīt ieņēmumus tā kreditoriem un par parādu dzēšanu līdzatbildīgajām personām. Kad oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists sāk pildīt likvidējamās juridiskās personas īpašuma likvidatora pienākumus, lai arī uzņēmums saglabā īpašumtiesības uz visu tam piederošo īpašumu, no likvidācijas procesa sākšanas dienas to pārvalda likvidators ar mērķi to pārdot.

Brīvprātīga likvidācija: brīvprātīgas likvidācijas gadījumā brīdī, kad tiek sākts likvidācijas process, uzņēmums pārtrauc savu darbību, izņemot tādā mērā, kas nepieciešams tā izdevīgai likvidācijai. Likvidatora uzdevums ir pārdot likvidējamā uzņēmuma īpašumu un sadalīt ieņēmumus tā kreditoriem un par parādu dzēšanu līdzatbildīgajām personām.

  • Kreditoru veikta brīvprātīga likvidācija: kreditori un uzņēmums atsevišķās sapulcēs nominē maksātnespējas speciālistu, ko vēlas iecelt par uzņēmuma likvidatoru, taču, ja abu sapulču rezultāts ir atšķirīgs, par likvidatoru ieceļ to maksātnespējas speciālistu, kuru nominējuši kreditori.
  • Dalībnieku veikta brīvprātīga likvidācija: uzņēmums ar pilnsapulcē pieņemtu lēmumu par likvidatoru ieceļ pilnvarotu maksātnespējas speciālistu, kurš uzņemas atbildību par uzņēmuma lietu nokārtošanu un īpašuma sadali. Kad tiek iecelts likvidators, direktoru pilnvaras zaudē spēku, izņemot tādā apmērā, kādā uzņēmuma pilnsapulce vai likvidators atļauj pildīt attiecīgās pilnvaras.
  • Brīvprātīga likvidācija tiesas uzraudzībā: izdodot rīkojumu par likvidāciju, kurai piemēro uzraudzību, tiesa ar attiecīgo rīkojumu vai vēlāku rīkojumu var iecelt papildu likvidatoru. Tiesas ieceltajam likvidatoram ir tādas pašas pilnvaras, pienākumi un stāvoklis kā ar īpašu lēmumu vai kreditoru lēmumu saskaņā ar iepriekš aprakstīto procedūru ieceltam likvidatoram.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespēja: tiesību aktos ir paredzēts, ka ir iespējams pieprasīt ieskaitu, ja pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas maksātnespējīgajai personai un jebkurai citai personai ir savstarpēji kredīti vai savstarpēji parādi, vai citi savstarpēji darījumi, ja vien kredīta izsniegšanas brīdī otra persona nav zinājusi par maksātnespējīgās personas darbību, kuras rezultātā ir iestājusies maksātnespēja.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespēja: spēkā esoši likumīgi līgumi, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse, paliek spēkā, un parādnieks ir personiski atbildīgs par to nosacījumu izpildi.

Likvidācija: spēkā esoši likumīgi līgumi, kuros likvidējamais uzņēmums ir līgumslēdzēja puse, paliek spēkā. Tas pats attiecas uz likumīgiem līgumiem, kurus noslēguši uzņēmumi, kas tiek likvidēti brīvprātīgi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespēja: ja prasība pret parādnieku tiek celta pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, ir jāiegūst tiesas atļauja, lai procedūru varētu turpināt.

Likvidācija: ja prasība pret likvidējamu uzņēmumu tiek celta pēc likvidācijas rīkojuma izdošanas, ir jāiegūst tiesas atļauja, lai procedūru varētu turpināt.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespēja: tiesvedībā esošas prasības pret parādnieku turpina tāpat bez nepieciešamības saņemt tiesas atļauju to turpināšanai.

Likvidācija: tiesvedībā esošas prasības pret likvidējamu uzņēmumu var turpināt tikai ar tiesas atļauju. Šādās procedūrās piedalās tikai oficiālais saņēmējs vai uzņēmuma likvidators.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Maksātnespēja: lai piedalītos maksātnespējas procesā, kreditoram ir jāaizpilda prasības pieteikuma veidlapas (epalíthevsi chréous) un jāiesniedz visi apstiprinošie pierādījumi. Pēc tam oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists, kas pilda administratora pienākumus, lemj par pierādījumu atzīšanu vai noraidīšanu. Pēc tam kreditoriem izmaksā dividendes, ievērojot prioritātes kārtību, kas paredzēta Maksātnespējas likumā. Kad pierādījumi ir iesniegti, kreditori var piedalīties sapulcēs, kuras sasauc oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists, kurš atbildīgs par uzņēmuma likvidāciju.

Likvidācija: lai piedalītos likvidācijas procesā, kreditoram ir jāaizpilda prasījuma pieteikuma veidlapas un jāiesniedz visi apstiprinošie pierādījumi. Šīs pašas procedūras ir veicamas maksātnespējas gadījumā, tikai dividendes tiek izmaksātas saskaņā ar Likumu par uzņēmumiem (perí Etaireión Nómos, 113. nodaļa).

Tas pats attiecas uz brīvprātīgu likvidāciju un jo īpaši maksātnespējīga uzņēmuma brīvprātīgu likvidāciju, kurā kreditori ir iesaistīti tieši kopš procesa sākuma, kad tiek sasaukti, lai ieceltu likvidatoru pēc savas izvēles.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespēja: administrators ir pilnvarots un tiesīgs pārdot nekustamo īpašumu jebkādā veidā, kuru uzskata par pareizu un atbilstīgu procesa interesēm. Pēc tam kreditoriem izmaksā dividendes, ievērojot prioritātes kārtību, kas paredzēta Maksātnespējas likumā. Ar hipotēku apgrūtināta īpašuma gadījumā ir jāiegūst tiesas rīkojums.

Likvidācija: likvidējama uzņēmuma likvidators var pārdot uzņēmuma nekustamo īpašumu jebkādā veidā, kuru uzskata par atbilstīgu procesa interesēm. Pēc tam kreditoriem izmaksā dividendes, ievērojot prioritātes kārtību, kas paredzēta Likumā par uzņēmumiem. Ar hipotēku apgrūtināta īpašuma gadījumā ir jāiegūst tiesas rīkojums. Šie paši noteikumi attiecas uz brīvprātīgu likvidāciju.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespēja: kad maksātnespējas rīkojums ir izdots, kreditori var iesniegt prasības pieteikumu par prasījumiem, kas radušies līdz maksātnespējas vai likvidācijas rīkojuma izdošanas dienai un attiecas uz fiksētu summu. Prasījumi, kas radušies pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, neietilpst maksātnespējas procesa darbības jomā, un kreditoriem ir jāceļ prasība pret pašu parādnieku.

Likvidācija: kad ir izdots likvidācijas rīkojums vai ir pieņemts īpašs lēmums par brīvprātīgu likvidāciju, kreditori var iesniegt prasības pieteikumus par prasījumiem, kas radušies līdz likvidācijas rīkojuma izdošanas vai īpašā lēmuma pieņemšanas dienai un attiecas uz fiksētu summu. Prasījumi, kas radušies pēc likvidācijas rīkojuma izdošanas vai īpašā lēmuma pieņemšanas, neietilpst likvidācijas procesa darbības jomā, un kreditoriem ir jāceļ prasība pret likvidējamo uzņēmumu.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespēja: kad ir izdots maksātnespējas rīkojums, katram kreditoram 35 dienu laikā pēc rīkojuma publicēšanas dienas ir rakstiski jāiesniedz oficiālajam saņēmējam vai administratoram prasības pieteikums. Pieteikumā ir jāsniedz informācija par parādu, jānorāda visu garantijas devēju vārdi un jānorāda, vai kreditoram ir nodrošinājums. Oficiālajam saņēmējam vai administratoram 10 dienu laikā dividenžu izmaksas nolūkā ir rakstiski jāapstiprina vai jānoraida pieteikums. Kreditors vai garantijas devējs, kuru neapmierina oficiālā saņēmēja vai administratora lēmums, var to apstrīdēt tiesā 21 dienas laikā.

Likvidācija: kad ir izdots likvidācijas rīkojum, katram kreditoram 35 dienu laikā pēc rīkojuma publicēšanas dienas ir rakstiski jāiesniedz oficiālajam saņēmējam vai administratoram prasības pieteikums. Pieteikumā ir jāsniedz informācija par parādu, jānorāda visu garantijas devēju vārdi un jānorāda, vai kreditoram ir nodrošinājums. Oficiālajam saņēmējam vai likvidatoram 10 dienu laikā dividenžu izmaksas nolūkā ir rakstiski jāapstiprina vai jānoraida pieteikums. Kreditors vai garantijas devējs, kuru neapmierina oficiālā saņēmēja vai likvidatora lēmums, var to apstrīdēt tiesā 21 dienas laikā. Šie paši noteikumi attiecas uz brīvprātīgu likvidāciju.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespēja: kad tiek sadalīta maksātnespējīgā parādnieka manta, parādi tiek sadalīti vienlīdzīgi un proporcionāli katrai kategorijai (pari passu noteikums), ja vien ar mantu nepietiek, lai pilnībā samaksātu visus parādus. Prasījumiem ir noteikta šāda secība:

  • administratora faktiskie izdevumi un atlīdzība;
  • maksājumi oficiālajam saņēmējam;
  • izdevumi, kas radušies kreditoram, kurš ir prasības iesniedzējs;
  • prioritārie parādi;
  • nenodrošinātie parādi.

Likvidācija: kad tiek sadalīta likvidējamā uzņēmuma manta, parādi tiek sadalīti vienlīdzīgi un proporcionāli katrai kategorijai (pari passu noteikums), ja vien ar mantu nepietiek, lai pilnībā samaksātu visus parādus. Prasījumiem ir noteikta šāda secība:

  • likvidatora faktiskie izdevumi un atlīdzība;
  • maksājumi oficiālajam saņēmējam vai likvidatoram;
  • izdevumi, kas radušies kreditoram, kurš ir prasības iesniedzējs;
  • prioritārie parādi;
  • mainīgie nodrošinājumi;
  • nenodrošināti kreditori.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespēja: parādnieks var iesniegt oficiālajam saņēmējam vai administratoram rakstisku priekšlikumu par vienošanos (symvivasmós) ar tā kreditoriem. Notiek kreditoru sapulce, kurā ierosinātā shēma ir jāpieņem kreditoru skaitliskajam vairākumam un kreditoriem, kuriem pieder vismaz trīs ceturtdaļas no parādu prasījumu kopsummas. Ja kreditori pieņem priekšlikumu, parādnieks, oficiālais saņēmējs vai administrators lūdz tiesai to apstiprināt. Tiesas apstiprinājums ir saistošs visiem kreditoriem, kuri ir pierādījuši savus parādus. Kad vienošanās nosacījumi ir izpildīti, pierādītie parādi tiek uzskatīti par pilnībā atmaksātiem.

Maksātnespējas process tiek pilnībā izbeigts, kad maksātnespējas rīkojums tiek anulēts.

Likvidācija: likvidācijas process tiek pilnībā izbeigts, kad uzņēmums tiek pilnībā likvidēts vai likvidācijas rīkojums tiek anulēts.

Brīvprātīgas likvidācijas process tiek izbeigts un likvidējamais uzņēmums tiek likvidēts trīs mēnešus pēc tam, kad oficiālajam saņēmējam tiek iesniegti uzņēmuma galīgie pārskati, kas tiek izstrādāti, kad ir pabeigta uzņēmuma īpašuma likvidācija un sadalīšana.

Taču, ja kādam ir tiesiska interese atjaunot uzņēmumu, kas ir likvidēts brīvprātīgas likvidācijas procesā vai ar tiesas rīkojumu, to var izdarīt divu gadu laikā pēc likvidācijas, iesniedzot tiesā attiecīgu pieteikumu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespēja: ja maksātnespējas rīkojums tiek anulēts un kreditori tam ir piekrituši, nesaņemot pilnu samaksu, šādiem kreditoriem ir tiesības pieprasīt attiecīgās summas pēc rīkojuma anulēšanas.

Likvidācija: ja likvidācijas rīkojums tiek anulēts un kreditori tam ir piekrituši, nesaņemot pilnu samaksu, šādiem kreditoriem ir tiesības pieprasīt attiecīgās summas pēc rīkojuma anulēšanas.

Ja kādam ir tiesiska interese atjaunot uzņēmumu, kas ir likvidēts brīvprātīgas likvidācijas procesā vai ar tiesas rīkojumu, to var izdarīt divu gadu laikā pēc likvidācijas, iesniedzot tiesā attiecīgu pieteikumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespēja: izdevumus par maksātnespējas rīkojuma izdošanu sedz kreditors, kurš iesniedz pieteikumu par rīkojuma izdošanu. Oficiālajam saņēmējam maksājamā summa ir EUR 500. Maksātnespējas procesā radušos izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Likvidācija: izdevumus par likvidācijas rīkojuma izdošanu sedz kreditors, kurš iesniedz pieteikumu par rīkojuma izdošanu. Oficiālajam saņēmējam maksājamā summa ir EUR 500. Izdevumus, kas radušies likvidācijas procesa un uzņēmuma īpašuma likvidācijas un sadalīšanas laikā, sedz no likvidējamā uzņēmuma mantas.

Izdevumi par dokumentu iesniegšanu oficiālajam saņēmējam un to reģistrēšanu saistībā ar brīvprātīgas likvidācijas procesu ir aptuveni 440 EUR. Izdevumus, kas radušies likvidācijas procesa un uzņēmuma īpašuma likvidācijas un sadalīšanas laikā, sedz no likvidējamā uzņēmuma mantas.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Maksātnespēja: saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko piemēro maksātnespējas procesam, administratoram ir ļauts lūgt tiesai atgūt īpašumu kreditoru interesēs. Galvenie noteikumi ir aprakstīti turpmāk.

Α.   Krāpnieciska nodošana (dólia metavívasi)

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka uzņēmuma vai fiziskas personas īpašums ir nodots citai personai, neņemot vērā tā reālo vērtību vai ievērojami samazinot to, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt krāpniecisko nodošanu vai rīcību.

Lai šo noteikumu varētu piemērot, nodošanai ir jābūt notikušai: a) trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas, ja vien tas nav darīts labā ticībā un apmaiņā pret atlīdzību, vai b) desmit gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas dienas, ja nodošanas brīdī attiecīgā fiziskā persona nav spējusi atmaksāt savus parādus, nenododot attiecīgo īpašumu. Likvidējama uzņēmuma gadījumā rīcību uzskata par krāpniecisku, ja tā notikusi sešu mēnešu laikā pirms likvidācijas procesa sākšanas, kas ir datums, kurā iesniegts likvidācijas procesa pieteikums.

Β.   Krāpnieciska priekšrocība (dólia protímisi)

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka kreditors ir guvis priekšrocību, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu anulēt šādu priekšrocību.

Likvidācija: saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko piemēro likvidācijas procesam, likvidatoram ir ļauts lūgt tiesai atgūt īpašumu kreditoru interesēs. Galvenie noteikumi ir aprakstīti turpmāk.

Α.   Krāpnieciska nodošana

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka uzņēmuma vai fiziskas personas īpašums ir nodots citai personai, neņemot vērā tā reālo vērtību vai ievērojami samazinot to, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt krāpniecisko nodošanu vai rīcību.

Lai šo noteikumu varētu piemērot, nodošanai ir jābūt notikušai: a) trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas, ja vien tas nav darīts labā ticībā un apmaiņā pret atlīdzību, vai b) desmit gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas dienas, ja nodošanas brīdī attiecīgā fiziskā persona nav spējusi atmaksāt savus parādus, nenododot attiecīgo īpašumu. Likvidējama uzņēmuma gadījumā rīcību uzskata par krāpniecisku, ja tā notikusi sešu mēnešu laikā pirms likvidācijas procesa sākšanas, kas ir datums, kurā iesniegts likvidācijas procesa pieteikums.

Β.   Krāpnieciska priekšrocība

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka kreditors ir guvis priekšrocību, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu anulēt šādu priekšrocību.

Lapa atjaunināta: 07/12/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Latvija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas likums, kas nosaka Latvijā piemērojamās maksātnespējas procedūras, attiecas uz juridiskajām un fiziskajām personām, kas var būt šajā likumā noteikto maksātnespējas procedūru subjekti.

Maksātnespējas likums paredz trīs maksātnespējas procedūras: tiesiskās aizsardzības procesu (reorganizācijas procedūra), juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Jāvērš uzmanība, ka Maksātnespējas likums nav piemērojams kredītiestāžu maksātnespējas procesā, kura norisi regulē Kredītiestāžu likums.

Tiesiskās aizsardzības process (tai skaitā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (pre-pack)) ir parādu restrukturizācijas procedūra, kas var tikt piemērota tikai juridiskajām personām. Vienlaikus jānorāda, ka no tiesiskās aizsardzības procesa subjektu loka ir izslēgti atsevišķi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, piemēram, apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru un ieguldījumu brokeru sabiedrības, privāto pensiju fondi u.c.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir parādnieka – juridiskās personas - likvidācijas procedūra, kuras subjekti ir juridiskās personas, kā arī personālsabiedrības un individuālie komersanti. Personālsabiedrībām nav juridiskās personas statusa, tomēr tās savā vārdā var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Fiziskā persona, kurai ir individuālā komersanta statuss, var slēgt gan komercdarījumus – izmantojos individuālā komersanta vārdu, gan citus saimnieciskos darījumus savā – fiziskās personas vārdā. Šobrīd personai, kurai ir individuālā komersanta statuss, vispirms ir piemērojams juridiskās personas maksātnespējas process un tad, par atlikušajām saistībām personai ir tiesības iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Minētais individuālā komersanta risinājums ir piemērojams arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir fiziskajām personām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem un patērētājiem, piemērojama procedūra, kuras mērķis ir dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no parādsaistībām un atjaunot maksātspēju. Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts Latvijā var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Tiesiskās aizsardzības process

Atbilstoši Maksātnespējas likumam tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu var iesniegt tikai pats parādnieks, iestājoties esošām vai sagaidāmām finanšu grūtībām. Turklāt Maksātnespējas likumā nav definētas konkrētas pazīmes, kurām iestājoties, parādniekam būtu tiesības iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Iestājoties finansiālām grūtībām, parādniekam jāizvērtē, vai finanšu grūtību pakāpe pieļauj iespēju vienoties ar kreditoriem ārpus tiesas procesa par to, vai parādniekam ir nepieciešams iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu saistību pārstrukturēšanai tiesas aizsardzībā.

Priekšnoteikums tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanai ir valsts nodevas samaksa 145 euro apmērā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka kreditori (tostarp parādnieka darbinieki). Tāpat tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ir Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētajai personai.

Maksātnespējas likumā ir noteikti gadījumi, kad parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu parādniekam ir paredzēta administratīvā atbildība. Parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šādos gadījumos:

- parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem par maksājumu termiņu pagarināšanu vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta (būtiski uzsvērt, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana nav priekšnoteikums juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, minētā norma tikai atbrīvo parādnieku no administratīvās atbildības gadījumā, ja, iestājoties finanšu grūtībām, parādnieks tās ir risinājis, bet nonācis maksātnespējas stāvoklī);

- saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

- parādnieks vairs nespēj pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4268 euro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2134 euro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.

Tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē tajā norādīto pazīmi.

Jāvērš uzmanība, ka gan pašam parādniekam, gan kreditoram, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu ir jāiemaksā valsts nodeva – nodeva par darbības veikšanu – pieteikuma izskatīšanu tiesu iestādē. Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 70 euro, savukārt kreditoram – 355 euro. Vienlaikus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa iesniegšanas gan parādniekam, gan kreditoram ir jāiemaksā depozīts divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādniekam – fiziskajai personai, var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro;

3) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un parādnieka laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja minētā parādsaistība pārsniedz 5000 euro.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai pats parādnieks, kreditoram šādas tiesības ir liegtas.

Arī fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir valsts nodevas 70 euro apmērā samaksa un depozīta divu minimālo mēnešalgu apmērā iemaksa.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā parādnieka mantā ietilpst visa parādnieka manta, turklāt parādnieks pilnībā saglabā tiesības ar to rīkoties. Atbilstoši Maksātnespējas likumam viena no tiesiskās aizsardzības procesa metodēm ir kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu. Attiecīgās metodes īstenošanas iespēja un kārtība ir iekļaujama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators.

Atbilstoši Maksātnespējas likumam parādnieka mantā ietilpst:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;

3) maksātnespējas procesa laikā atgūtā manta (piemēram, līdzekļi, kas atgūti, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām, kā arī līdzekļi, kas iegūti no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem);

4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;

5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus. Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators), ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administratoram jānodrošina, lai parādnieka manta tiktu pārdota par pēc iespējas augstāku cenu, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators. Fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu tiešās fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas parādnieks saglāba kontroli pār savu uzņēmumu, viņš pats pārvalda viņam piederošo, kā arī viņa turējumā un valdījumā esošo mantu atbilstoši kreditoru saskaņotajam un tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam. Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa norises likumību, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk – uzraugošā persona) un kreditoru kontroli pār tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi, parādniekam ir noteikta virkne pienākumu un arī ierobežojumu.

Galvenais parādnieka pienākums ir pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Vienlaikus parādniekam ir noteikti arī šādi pienākumi:

1) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā uzraugošajai personai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) pēc uzraugošās personas pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

4) nekavējoties ziņot uzraugošajai personai par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu utt.

Attiecībā uz ierobežojumiem jānorāda, ka, piemēram, parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa laikā aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību.

Uzraugošā persona. Pēc tam, kad parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona sniedz par to savu atzinumu, izvērtējot plāna atbilstību likuma prasībām. Tostarp sniedz savu vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums tiek iesniegts tiesā kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic uzraudzību pār tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un informē par to kreditorus, kā arī uzrauga, vai parādnieks ievēro Maksātnespējas likumā noteiktos ierobežojumus.

Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzraugošajai personas ir pienākums kārtot procesa lietvedību Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – Sistēma).

Juridiskās personas maksātnespējas process

Parādnieks. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un tās iegūst administrators. Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Parasti par parādnieka pārstāvi tiek noteikts viens (vai vairāki) no parādnieka izpildinstitūcijas locekļiem. Parādnieka pārstāvim ir pienākums ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus nekavējoties pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu, savukārt dokumenti administratoram jānodod, sakārtojot tos atbilstoši lietvedības noteikumiem. Maksātnespējas procesa gaitā parādnieka pārstāvim jāsniedz administratoram pieprasītā informācija un jāpiedalās tiesas sēdēs un kreditoru sapulcēs.

Administrators. Administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība.

Administrators tostarp var lemt par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota un veic kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus, kā arī var likvidēt parādnieka filiāles.

Tāpat administrators veic ar maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītas darbības: apkopo, pārbauda un pieņem lēmumus par kreditoru prasījumiem; apzina parādnieka mantu un veic ar parādnieka mantas atgūšanu saistītās darbības (tostarp ceļ prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību); nodrošina parādnieka mantas pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā; izvērtē pirms maksātnespējas procesa slēgtos darījumus; kā arī veic citas procesa nodrošināšanai nepieciešamas darbības, piemēram, nodot glabāšanai valsts arhīvam parādnieka dokumentus.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administratoram ir pienākums kārtot procesa lietvedību Sistēmā.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas administrators veic likumā noteiktās darbības parādnieka izslēgšanai no publiskā reģistra, kur tas tika reģistrēts, piemēram, par parādnieka – komersanta izslēgšanu no komercreģistra.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieks. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators. Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem. Tāpat parādniekam ir jāsniedz administratoram visa maksātnespējas procesa norisei nepieciešamā informācija.

Visa parādniekam piederošā manta tiek pārdota bankrota procedūras ietvaros un no mantas pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kreditoru prasījumu segšanai Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām un novirzīt daļu no saviem regulārajiem ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši saistību dzēšanas plānam.

Administrators.

Ja parādniekam ir manta, ko paredzēts pārdot bankrota procedūras laikā vai naudas līdzekļi, administrators atver uz sava vārda kontu kredītiestādē attiecīgā maksātnespējas procesa nodrošināšanai. Tāpat kā juridiskās personas maksātnespējas procesā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators veic ar maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītas darbības: apkopo, pārbauda un pieņem lēmumus par kreditoru prasījumiem; apzina parādnieka mantu un veic ar parādnieka mantas atgūšanu saistītās darbības (tostarp ceļ prasības par parādnieka noslēgto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ja konstatē, ka parādnieks ir bijis nelabticīgs); nodrošina parādnieka mantas pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Tiesiskās aizsardzības process

Ieskaits tiesiskās aizsardzības procesā ir pieļaujams, ja parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās vismaz trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Ieskaita nosacījumi fiziskās personas maksātnespējas procesā nav īpaši regulēti, līdz ar to, atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem, šajā jautājumā tiek piemērots juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums – ieskaits ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Tiesiskās aizsardzības process

Ņemot vērā, ka pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas parādnieks saglāba kontroli par savu uzņēmumu, t.i., pats pārvalda viņam piederošo, kā arī viņa turējumā un valdījumā esošo mantu, viņš var turpināt pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas noslēgtos līgumus. Savu vērtējumu par līgumu turpināšanas lietderību sniedz kreditori, saskaņojot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, sagatavojot atzinumu, un tiesa, apstiprinot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Šādu līgumu izmaksām ir jābūt iekļautām saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu.

To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Maksātnespējas likums īpaši neregulē parādnieka noslēgto līgumu pārskatīšanas un izbeigšanas nosacījumus, līdz ar to atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem šajā jautājumā tiek piemērots juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums – administratoram ir tiesības pārskatīt parādnieka pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa noslēgtos līgumus un atkāpties no tiem. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu praksē. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas maksātnespējas administrators ir tā persona, kura turpmāk rīkojas ar personas mantu, risinot jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu. Tas nozīmē arī, ka maksātnespējīgais parādnieks zaudē tiesības patstāvīgi uzstāties kā puse tiesā mantiskās prasībās, un šīs tiesības pārņem administrators kā parādnieka likumiskais pārstāvis.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Neatkarīgi no maksātnespējas procedūras Maksātnespējas likums nosaka patvaļas aizlieguma principu – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm.

Tiesiskās aizsardzības process

Zvērināts tiesu izpildītājs aptur spriedumu izpildes lietvedību, ja parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā. Gadījumā, ja ierosināšanas brīdī izpildu darbību rezultātā ir jau ir piedzīti naudas līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un apmierina piedzinēja prasījumu. Spriedumu izpildes lietvedība tiek apturēta uz visu tiesiskās aizsardzības procesa laiku līdz tā izbeigšanai, izņemot gadījumus, kad ieķīlātā manta nav nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un līdz ar to nav iekļauta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, vai tiesa ir atļāvusi nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto mantu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, zvērināts tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. Administrators ir tiesīgs pieprasīt atcelt izsludinātās izsoles, lai nodrošinātu mantas pārdošanu lietu kopības sastāvā. No pārdošanā saņemtās naudas zvērināts tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem. Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šādu darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

Zvērināts tiesu izpildītājs aptur spriedumu izpildes lietvedību, ja parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Zvērināts tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu tikai tad, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu. No pārdošanā saņemtās naudas zvērināts tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

Vienlaikus netiek apturētas izpildu lietvedības par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem.

Gadījumā, ja fiziskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, nedzēšot saistības, izpildu lietvedības tiek atjaunotas atlikušajā apmērā.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Tiesiskās aizsardzības process

Atbilstoši Maksātnespējas likumam tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana neietekmē tiesvedības, kur viena no pusēm ir parādnieks.

Jānorada, ka atšķirībā no maksātnespējas procesa tiesiskās aizsardzības procesā nav paredzēta kreditoru prasījumu atzīšanas procedūra. Tomēr tiesu praksē ir atzīts, ka, vienpersoniski izlemjot jautājumu par kreditora prasījuma pamatotību, parādnieks varētu nepamatoti izslēgt kreditoru no to personu loka, ar kuru saskaņojams tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns. Savukārt prasība, ko tiesā par parāda piedziņu cēlis kreditors, nedod tiesisku pamatu kreditora interešu ignorēšanai tiesiskās aizsardzības procesā. Līdz ar to tiesu praksē ir secināts, ka gadījumā, ja parādnieka saistības ir atspoguļotas parādnieka grāmatvedībā un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nav secinājusi, ka šāds prasījums ir prima facie neīsts, tas ir iekļaujams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kā kreditoru prasījums, pat, ja starp parādnieku un kreditoru norisinās tiesvedība.

Vienlaikus norādāms, ja tiesa konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur saistības, attiecībā uz kurām ir strīds par tiesībām, un saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, tiesa atstāj tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu bez izskatīšanas.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai un prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Lai sasniegt maksātnespējas procedūras mērķi, ir svarīgi lai kreditori aktīvi iesaistās procesā. Maksātnespējas likums ietver kreditoru vienlīdzības principu – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas.

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Kreditoram ir tiesības iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atzīstot iesniegtos iebildumus par pamatotiem, parādnieks atbilstoši groza tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Ar kreditoru vairākuma piekrišanu var pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu. Kreditoriem ir tiesības pieprasīt un saņemt no uzraugošās personas informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un plāna izpildi, kā arī iesniegt sūdzības. Tāpat kreditors ir tiesīgs vērsties tiesā un lūgt izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja parādnieks nepilda tiesas apstiprināto plānu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Lūgt uzsākt juridiskās personas maksātnespējas procesu var arī kreditors, iesniedzot pieteikumu tiesā. Tāpat, kreditori ir tiesīgi iesniegt kreditoru prasījumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņem lēmumu par prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Kreditors administratora lēmumu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas vai ir tiesīgs viena mēneša laikā no administratora lēmuma saņemšanas dienas iesniegt tiesā prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām. Kreditoram ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru. Katram kreditoram, sākot ar astoto dienu pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem. Administrators Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā sniedz ziņas kreditoriem. Ja kreditoriem ir iebildumi par minētajām ziņām, viņiem ir pienākums par to ziņot administratoram. Ja iebildumi netiek ņemti vērā, administrators sniedz kreditoram motivētu atbildi. Ja kreditori nepiekrīt paziņotajam administratora lēmumam, viņiem ir tiesības apstrīdēt administratora rīcību, vērsties tiesā ar prasību pret administratoru par nodarītajiem zaudējumiem vai ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulce pieņem lēmumu par administratora atlīdzības noteikšanu, administratora atcelšanas ierosināšanu, maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, parādnieka mantas pārdošanas veidu vai pārdošanas termiņa pagarināšanu, turpmāko rīcību ar mantu, kas ir izslēgta no mantas pārdošanas plāna. Tāpat, kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā, kuru veic pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Kreditori ir tiesīgi iesniegt prasījumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Jebkuram kreditoram ir tiesības prasīt kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoriem divu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoru rīcībā ir informācija Maksātnespējas likumā norādītā informācija, maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem vai saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi. Tāpat kreditoriem ir tiesības sniegt savus iebildumus un priekšlikumus par parādnieka izstrādāto saistību dzēšanas plānu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks saglāba kontroli pār savu uzņēmumu un pats pārvalda viņam piederošo mantu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Tiklīdz tiek uzsākts juridiskās personas maksātnespējas process, valde zaudē savas pilnvaras, savukārt ieceltais administrators pārvalda un izmanto parādnieka aktīvus un līdzekļus bankas kontos. Administrators iegūst tiesības gan nodalīt parādnieka mantas daļu, gan atprasīt pārvaldībā nodoto mantu, attiecīgi to iekļaujot parādnieka mantas pārdošanas plānā. Tāpat pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības izbeigšanu vai atjaunošanu pilnā vai ierobežotā apjomā.

Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību. Mantu var pārdot gan izsolē, gan par brīvo cenu, par ko pēc administratora priekšlikuma lemj kreditori. Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu. No mantas realizācijas iegūtie līdzekļi novirzāmi kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Ja parādnieka mantu nav iespējams pārdot vai mantas pārdošanas izdevumi pārsniedz prognozējamos ienākumus, administrators izslēdz to no mantas pārdošanas plāna un nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem, uzaicinot viņus paturēt mantu sev par tās sākumcenu.

Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu. Pārdodot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Parādniekam ir tiesības paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai un mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai. Tāpat, Civilprocesa likums paredz tādu mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

Maksātnespējas likums paredz iespēju parādniekam saglabāt mājokli, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram, vienojoties ar attiecīgo nodrošināto kreditoru.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Tiesiskās aizsardzības process

Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzēto ieķīlāto parādnieka mantu līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai.

Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc diviem mēnešiem pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta. Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu. Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta. Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības.

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Savukārt prasījumi, kuri vispār rodas pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izmaksām.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Savukārt prasījumi, kas rodas pēc fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšanas, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izmaksām.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks patstāvīgi norāda visus prasījumus aizsardzības procesa pasākumu plānā, saskaņojot ar kreditoriem. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jānorāda visi kreditori. Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, bet kurus neiekļaut.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus šajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu 10 dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.

Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru. Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniegšana, pārbaude un atzīšana notiek juridiskās personas maksātnespējas procesa kārtībā. Ja kreditors nokavējis prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts galīgais bankrota procedūras izmaksu saraksts.

Ja kreditors savu prasījumu neiesniedz iepriekš minētajā termiņā, tad iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku gan fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc tam, kad parādnieks ir atbrīvots no saistībām. Noilgums neattiecas uz prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumiem no neatļautas darbības un prasījumiem par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības personām, kuras piešķir līdzekļus šā plāna īstenošanai, atbilstoši to piešķirto līdzekļu apmēram.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros un katram kreditoru prasījuma veidam (pamatparādam, līgumsodam vai procentiem) var paredzēt tikai proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu. Salīdzinājumā ar citiem kreditoriem būtiski nelabvēlīgākus noteikumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā attiecībā uz atsevišķu kreditoru var paredzēt tikai ar attiecīgā kreditora piekrišanu.

Turklāt uz darbiniekiem tiesiskās aizsardzības process neattiecas vispār, ja vien viņi tam nav noteikti piekrituši.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas procesā iegūtos līdzekļus sadala, primāri ievērojot prasījuma veidu (piemēram, nodrošināts vai nenodrošināts prasījums). Atsevišķos gadījumos vienlaikus tiek ņemts vērā arī paša kreditora statuss (piemēram, nodokļu administrācija).

Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai. No naudas summas, kas iegūta pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Gadījumā, ja pēc minēto izmaksu un prasījuma segšanas ir palikuši pāri naudas līdzekļi, tad šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

No parādnieka atlikušajiem līdzekļiem vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Pēc izmaksu segšanas tiek apmierināts Maksātnespējas kontroles dienesta prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tālāk tiek segti darbinieku prasījumi un nodokļu administrācijas prasījumi.

Kad iepriekš minētie kreditoru prasījumi tiek pilnībā segti, atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem). Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā.

Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc visu minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Bankrota procedūras laikā parādniekam ir tiesības paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai, kā arī paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai.

Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. No atlikušajiem līdzekļiem tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru prasījumi proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

Savukārt, saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir tiesības paturēt līdz divām trešdaļām no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas un paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

Tādējādi, ievērojot saistību dzēšanas plānā noteikto, parādnieks novirza trešdaļu no saviem ienākumiem (bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas pirms nodokļu nomaksas) kreditoru prasījumu segšanai. Sastādot saistību dzēšanas plānu, parādnieks iekļauj tajā visus kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā un prasījumu segšanu paredz proporcionāli katra kreditora prasījumam.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām.

Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja:

1) attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;

2) pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus;

3) pēc Maksātnespējas likumā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja parādnieks nav veicis Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas, ja parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus, kā arī tad, ja parādnieks pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir izpildīts, parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. Savukārt, ja parādnieks nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības, tad parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu un šajā procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis kreditoru vairākums un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, ar tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu saistītie aizliegumi izbeidzas un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, kad administrators izpildīs parādnieka mantas pārdošanas plānu un kreditoru prasījumu segšanas plānu. Tāpat, tiesa izbeigs maksātnespējas procesu, ja administrators būs rosinājis un kreditori būs atbalstījuši ziņojumā par parādnieka mantas neesamību ietverto ierosinājumu neturpināt maksātnespējas procesu. Šādos gadījumos parādnieks – juridiskā persona, tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra.

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, ja ticis saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesa lēmusi par juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu. Šādā gadījumā parādnieks turpina savu darbību iepriekšējā statusā.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Fiziskās personas maksātnespējas process var tikt izbeigts neuzsākot saistību dzēšanas procedūru. Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu tādā gadījumā iesniedz administrators triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tāpat tiesa var izbeigt bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu arī, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu tādā gadījumā iesniedz parādnieks mēneša laikā pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš.

Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, izbeidzas administratora pilnvaras un ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu un atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc gadījumos, ja:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Tiesiskās aizsardzības process

Pēc tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas atjaunojas parādnieka darbību un kreditoru tiesību regulējums kā parastos apstākļos.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu, administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra. Pēc izslēgšanas no reģistra parādnieks ir likvidēts, līdz ar ko kreditori zaudē prasījuma tiesības pret parādnieku, tā kā parādnieks beidz pastāvēt.

Piebilstams, ka kreditors gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas ir tiesīgs celt prasību pret parādnieka valdes locekļiem sava nesegtā prasījuma apmērā, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Līdz maksātnespējas procesa pabeigšanas šādu prasību parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators, savukārt, kreditoram ir tiesības iestāties lietā kā trešajai personai.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Ja maksātnespējas process izbeigts pirms saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas, Maksātnespējas likumā paredzētās administratora tiesības un ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu izbeidzas, kā arī atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros, arī ja sekmīgi tiek izpildīts saistību dzēšanas plāns, netiek dzēsti:

• prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

• prasījumi no neatļautas darbības;

• nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl parādnieka un nodrošinātā kreditora vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;

• prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi. Tiesiskās aizsardzības procesā izmaksas sedz no parādnieka līdzekļiem.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas procesā izmaksas (gan administratora atlīdzību, gan maksātnespējas procesa izdevumus) sedz no parādnieka līdzekļiem.

Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt izmaksas, izmaksas var segt no kreditoru vai citas fiziskās vai juridiskās personas līdzekļiem, ja likumā noteiktajā kārtībā ir panākta šāda vienošanās.

Gadījumos, kad juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas nav iespējams segt no minētajiem avotiem un administrators sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, plānojot izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta, ko izmaksā administratoram kā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, no kuras viņš sedz juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumus un atlīdzību.

Savukārt, ja maksātnespējas procesa pieteikumu tika iesniedzis parādnieka darbinieks, kas tika pilnībā vai daļēji atbrīvots no depozīta samaksas, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Fiziskās personas maksātnespējas procesos izmaksas tiek iedalītas tiešajās un netiešajās izmaksās.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu:

• izdevumi sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

• izdevumi par pasta korespondences nosūtīšanas pakalpojumiem;

• izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas vērtēšanu;

• izdevumi par notāra pakalpojumiem;

• izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas uzturēšanu, ja tā ir nodota administratoram, un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu.

Šīs izmaksas tiek segtas no fiziskās personas mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, bet, ja tādas mantas nav vai tā nav pietiekama tiešo izmaksu segšanai, administrators var pieprasīt parādnieku segt izmaksas. Tomēr jānorāda, ka parādniekam ir tiesības paturēt divas trešdaļas no saviem ienākumiem, kā rezultātā tiešo izmaksu segšanai maksimāli var prasīt novirzīt tikai vienu trešdaļu.

Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas, piemēram, kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi, kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem, tiek segtas no fiziskās personas ienākumiem (divām trešdaļām ienākumu, ko parādnieks ir tiesīgs paturēt sev).

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesiskās aizsardzības process

Uzraugošā persona nav tiesīga apstrīdēt pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas noslēgtos darījumus. Savukārt, pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas parādnieka rīcība darījumu noslēgšanā ir ierobežota – ir aizliegts slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai četrus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu, ja darījums noslēgts triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums. Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt tikai tad, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

Kreditors atmaksā parādniekam naudas summu, ko parādnieks pēdējo triju mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas samaksājis, lai novērstu parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.

Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (to skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

Turklāt administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami juridiskās personas maksātnespējas procesa kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēts, ka:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Lapa atjaunināta: 18/12/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Lietuva

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procedūru var ierosināt gan pret juridiskām, gan pret fiziskām personām.

Juridiskām personām piemēro bankrota procedūru, ārpustiesas bankrota procedūru un pārstrukturēšanas procedūru.

Bankrota procedūru vai ārpustiesas bankrota procedūru var ierosināt pret visu veidu juridiskajām personām, izņemot budžeta iestādes, politiskās partijas, arodbiedrības un reliģiskās kopienas un apvienības.

Uzsākot bankrota procedūru vai ārpustiesas bankrota procedūru, juridiskās personas aktīvi tiek pārdoti, un ieņēmumi tiek izmantoti, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, savukārt juridiskā persona, pamatojoties uz bankrota pasludināšanu, tiek likvidēta.

Pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt pret visu veidu juridiskajām personām, izņemot budžeta iestādes, politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās kopienas un apvienības, kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un brokerus, kuri tirgo publiski piedāvātus vērtspapīrus. Pārstrukturēšanas procedūra ir izstrādāta, lai dotu iespēju juridiskajām personām, kuras nonākušas finanšu grūtībās, atjaunot maksātspēju, saglabāt un attīstīt darbību, segt savas parādsaistības un izvairīties no bankrota, turpinot uzņēmējdarbību. Šai sakarā juridiskās personas, kura pakļauta pārstrukturēšanas procedūrai, saistības tiek sadalītas četru gadu periodā, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānu, ko apstiprina gan juridiskās personas dalībnieki, gan arī kreditori. Plāna īstenošanas periodu var pagarināt par vēl vienu gadu. Ārpustiesas pārstrukturēšanas procedūra nav iespējama.

Bankrota procedūru var ierosināt fiziska persona pret citu fizisku personu, tostarp lauksaimnieki un pašnodarbinātie. Ārpustiesas bankrota procedūru fiziskai personai piemērot nevar.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Pret juridisku personu var ierosināt bankrota procedūru, ja tiesa ir noteikusi, ka pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  • uzņēmums ir maksātnespējīgs;
  • uzņēmums kavē maksājumus saviem darbiniekiem saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām;
  • uzņēmums nevar vai nevarēs izpildīt savas saistības.

Uzņēmuma maksātnespēja ir tāda situācija, kad uzņēmums nevar izpildīt savas saistības (nesedz parādsaistības, neveic darbu, par ko samaksāts avansā, u. c.), un uzņēmuma neizpildītās saistības (parādi, neveiktie darbi u. c.) pārsniedz vienu pusi no tā aktīvu bilances vērtības.

Pret juridisku personu var uzsākt arī ārpustiesas bankrota procedūru, ja pret uzņēmumu nav ierosināta tiesvedība par prasījumiem saistībā ar īpašumtiesībām un ja pret uzņēmumu nav vērsta piedziņa, pamatojoties uz tiesas vai citu iestāžu izdotiem izpildes dokumentiem. Ārpustiesas bankrota procedūrā jautājumi, kas ir tiesas kompetencē, tiek izlemti uzņēmuma kreditoru sanāksmē.

Pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt pret juridisku personu:

  • kura nav pārtraukusi darbību;
  • pret kuru nav uzsākta bankrota procedūra vai kura nav bankrotējusi;
  • kura izveidota vismaz trīs gadus pirms pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas tiesā;
  • ja ir pagājuši vismaz pieci gadi pēc

a) tiesas lēmuma pieņemšanas par pārstrukturēšanas lietas izbeigšanu;

b) tiesas rīkojuma pieņemšanas par pārstrukturēšanas izbeigšanu, jo visi kreditori ir atsaukuši savus prasījumus vai uzņēmums, kurā veikta pārstrukturēšana, līdz pārstrukturēšanas plānā noteiktā termiņa beigām ir apmierinājis visu kreditoru prasījumus.

Bankrota procedūru var uzsākt pret fizisku personu, kura ir maksātnespēja un rīkojas labticīgi. Fizisku personu var pasludināt par maksātnespējīgu, ja tā nevar segt savas kavētās parādsaistības par summu, kas pārsniedz 25 minimālās mēnešalgas, ko noteikusi Lietuvas valdība.

Fiziskas personas labticība tiek noteikta, pamatojoties uz novērtējumu par to, vai persona ir sniegusi pilnīgu un precīzu informāciju un vai persona ir kļuvusi maksātnespējīga, rīkojoties labticīgi, proti, vai fiziskās personas darbības pēdējo trīs gadu laikā ir bijušas atbilstīgas pienācīgas rūpības un apzinības kritērijam un vai persona tīši nav pieļāvusi nenokārtoto parādsaistību uzkrāšanos.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi bankrotējoša vai pārstrukturēta uzņēmuma aktīvi neatkarīgi no to veida (kustamais vai nekustamais īpašums, materiālie vai nemateriālie aktīvi, īpašumtiesības u. c.) vai atrašanās vietas veido uzņēmuma mantu. Aktīvi vai ieņēmumi, ko uzņēmums ieguvis bankrota vai pārstrukturēšanas procedūras laikā, arī ietilpst uzņēmuma mantas kopumā un tiek izmantoti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Bankrota gadījumā kreditoru prasījumu kategorijas ir noteiktas tiesību aktos, taču pārstrukturēšanas gadījumā kategorijas ir noteiktas pārstrukturēšanas plānā. Bankrota procedūrā visa bankrota manta tiek realizēta un iegūtie ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu bankrota administrēšanas izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus. Savukārt pārstrukturēšanas gadījumā tiek realizēti tikai pārstrukturēšanas plānā noteiktie aktīvi.

Ieņēmumiem, kas tiek gūti no bankrotējoša uzņēmuma uzņēmējdarbības, piemēro īpašu procedūru, proti, šie ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu attiecīgās darbības izmaksas. Visi maksājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, tiek veikti, izmantojot īpašu uzņēmuma kontu, kas izveidots saimnieciskajai darbībai (uzņēmuma saimnieciskās darbības konts), un to nevar izmantot, lai veiktu maksājumus citiem kreditoriem.

Ja bankrotē fiziska persona, tiek uzskaitīti visi tās aktīvi neatkarīgi no to veida (kustamais/nekustamais īpašums, materiālie/nemateriālie aktīvi, īpašumtiesības u. c.) vai atrašanās vietas. Netiek uzskaitīti tikai fiziskas personas naudas līdzekļi, kas nepārsniedz viena mēneša minimālo algu. Kreditoru prasījumi tiek apmierināti no ieņēmumiem, kas iegūti, pārdodot visus personas aktīvus (izņemot tālāk uzskaitītos izņēmumus).

Fiziskas personas bankrota procedūrā bankrotējošai fiziskai personai ir tiesības izmantot noteiktu summu no saviem ienākumiem, lai nodrošinātu savas pamata vajadzības. Šo summu nosaka tiesa, uzsākot bankrota procedūru, ņemot vērā fiziskās personas un tās apgādājamo vajadzības; pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi fiziskās personas maksātspējas atjaunošanas plānu, tajā tiek noteikta fiziskai personai pieejamā summa.

Īpašs statuss tiek piešķirts arī fiziskās personas vienīgajam mājoklim, kas nepieciešams fiziskās personas un/vai tās apgādājamo pamata vajadzību nodrošināšanai, kā arī aktīviem, kas nepieciešami fiziskās personas darbību veikšanai pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimnieciskās darbības veikšanai. Bankrotējoša fiziskā persona var arī saglabāt tiesības uz attiecīgo īpašumu, pat ja tas ir ieķīlāts, ar nosacījumu, ka persona ir panākusi attiecīgu vienošanos ar hipotēkas devēju un šāda tiesību saglabāšana neskar citu kreditoru tiesības.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Uzņēmuma bankrota procedūrā ieceltais bankrota administrators pārņem uzņēmuma vadību, realizē tā mantu, organizē mantas pārdošanu un apmierina kreditoru prasījumus, izmantojot ieņēmumus, kā arī veic nepieciešamās darbības, lai likvidētu uzņēmumu. Uzņēmuma bankrota administratora galvenās funkcijas ir šādas:

  • pārstāvēt uzņēmumu un aizstāvēt tā intereses, kā arī visu tā kreditoru intereses;
  • pārņemt bankrotējošā uzņēmuma vadību un bankrota mantas pārvaldību;
  • izbeigt uzņēmuma līgumus, kas netiks īstenoti (tostarp līgumus ar vadības struktūrām un personālu);
  • pieprasīt līdzekļus no Garantiju fonda, lai segtu kreditoru/darbinieku prasījumus;
  • ja nepieciešams, slēgt pagaidu darba vai pakalpojumu līgumus, kas nepieciešami bankrota procedūras īstenošanai;
  • pārbaudīt iesniegtos kreditoru prasījumus un iesniegt to sarakstu tiesai apstiprināšanai;
  • uzraudzīt bankrotējošā uzņēmuma saimniecisko darbību;
  • pārbaudīt uzņēmuma darījumus trīs gadu laikposmā līdz bankrota procedūras uzsākšanai;
  • apstrīdēt uzņēmuma darījumus tiesā, ja tie ir pretrunā uzņēmuma darbības mērķiem un ir veicinājuši uzņēmuma nespēju segt parādsaistības kreditoriem;
  • attiecīgā gadījumā vērsties tiesā, lai bankrots tiktu atzīts par tīšu;
  • sasaukt kreditoru sanāksmes;
  • sagatavot darbības ziņojumus un iesniegt tos kreditoru sanāksmei;
  • sagatavot un iesniegt uzņēmuma finanšu gada un starpposma pārskatus;
  • izpildīt tiesas un kreditoru sanāksmes lēmumus;
  • sniegt informāciju par bankrota procedūru;
  • organizēt bankrotējošā uzņēmuma aktīvu pārdošanu;
  • izmantot bankrota procedūrā iegūtos līdzekļus, lai segtu kreditoru prasījumus;
  • veikt darbības, kas nepieciešamas, lai likvidētu uzņēmumu un izņemtu to no reģistra.

Ja uzņēmums tiek pārstrukturēts, ieceltais pārstrukturēšanas administrators veic profesionāla konsultanta un tādas neatkarīgas personas funkciju, kas kontrolē pārstrukturēšanas procesus. Pārstrukturēšanas administratora galvenās funkcijas ir šādas:

  • veicināt uzņēmuma pārstrukturēšanas plāna sagatavošanu un izskatīšanu un veikt pasākumus, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas plāna sagatavošanu, iesniegšanu apstiprināšanai un īstenošanu tiesas noteiktajos termiņos;
  • sagatavot rakstisku slēdzienu par pārstrukturēšanas plāna projekta īstenojamību;
  • uzraudzīt pārstrukturētā uzņēmuma vadības struktūru darbības, kas ir saistītas ar pārstrukturēšanas plāna īstenošanu, informēt uzņēmuma vadības struktūru pārstāvjus par to darbībā konstatētajiem trūkumiem un noteikt termiņu to novēršanai, kā arī vērsties tiesā saistībā ar uzņēmuma vadības struktūru darbības pārtraukšanu;
  • sasaukt uzņēmuma dalībnieku, īpašnieku vai valsts vai struktūru, kas īsteno valsts vai pašvaldības uzņēmumu īpašnieku tiesības un pienākumus, pārstāvju sanāksmes un piedalīties šajās sanāksmēs bez balsošanas tiesībām;
  • sniegt informāciju par pārstrukturēšanas procedūru un informēt tiesu par progresu pārstrukturēšanas plāna īstenošanā.

Pārstrukturēšanas administrators kopā ar pārstrukturētā uzņēmuma vadības struktūrām ir atbildīgi par tiesas apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

Fiziskas personas bankrota gadījumā ieceltais bankrota administrators realizē fiziskās personas aktīvus, organizē to pārdošanu un izmanto ieņēmumus, lai segtu kreditoru prasījumus. Fiziskās personas bankrota administratora galvenās funkcijas ir šādas:

  • realizēt fiziskās personas aktīvus un līdzekļus noguldījumu kontā;
  • veikt fiziskās personas visu saņemto līdzekļu un to izmantošanas uzskaiti;
  • organizēt fiziskās personas aktīvu pārdošanu un segt kreditoru prasījumus;
  • sasaukt kreditoru sanāksmes un piedalīties tajās bez balsošanas tiesībām;
  • sniegt fiziskajai personai informāciju par bankrota procedūru un sagatavot maksātspējas atjaunošanas īstenošanas ziņojumu;
  • ierosināt maksātspējas atjaunošanas plāna grozījumus;
  • pārstāvēt bankrotējošo fizisko personu aktīvu atgūšanas procedūrā un veikt darbības, lai atgūtu parādus no parādniekiem;
  • aizsargāt fiziskās personas un visu kreditoru tiesības un likumīgās intereses;
  • izvērtēt fiziskās personas darbību pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimnieciskās darbības atbilstību.

Bankrotējošai fiziskai personai jāveic visas iespējamās darbības, lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Šai sakarā bankrotējošai fiziskai personai pēc iespējas jābūt nodarbinātai vai jāveic citas ienākumus nodrošinošas darbības, aktīvi jāmeklē darbs vai jāmeklē labāk apmaksāts darbs, jānovirza ienākumi kreditoru prasījumu apmierināšanai un jāsagatavo un pēc apstiprināšanas tiesā jāīsteno maksātspējas atjaunošanas plāns, kā arī jāsadarbojas ar iecelto bankrota administratoru.

Ja uzsākta bankrota procedūra, bankrotējošai fiziskai personai ir tiesības iegūt informāciju no bankrota administratora, piedalīties kreditoru sanāksmēs un apstrīdēt kreditoru nelikumīgus lēmumus, pieprasīt bankrota administratora maiņu un pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, ja administrators pienācīgi neveic savas funkcijas.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Uzņēmuma un fiziskas personas bankrota gadījumā prasījumu ieskaits starp bankrotējošu personu un kreditoriem ir aizliegts no dienas, kad pieņemts tiesas nolēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, izņemot ieskaitu, kas atļauts saskaņā ar nodokļu tiesību aktu noteikumiem par ieskaitu, ja ir veikta nodokļu pārmaksa (nodokļu starpība).

No dienas, kad, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, attiecībā uz uzņēmumu ir uzsākta pārstrukturēšanas procedūra, līdz dienai, kad ar tiesas nolēmumu tiek apstiprināts pārstrukturēšanas plāns, visu uzņēmuma un tā kreditoru prasījumu ieskaits tiek apturēts. Attiecīgi šādu ieskaitu var veikt saskaņā ar tiesas apstiprinātu pārstrukturēšanas plānu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Uzņēmuma bankrota gadījumā 30 dienu laikā pēc tiesas nolēmuma, ar ko uzsāk bankrota procedūru, stāšanas spēkā ieceltais bankrota administrators informē iesaistītās personas par to, ka uzņēmuma noslēgtie līgumi (izņemot darba līgumus un līgumus, kas ir pamats bankrotējošā uzņēmuma tiesībām celt prasījumu) netiek īstenoti un ir uzskatāmi par izbeigtiem.

Stājoties spēkā tiesas nolēmumam, ar ko uzsāk bankrota procedūru, uzņēmuma vadības struktūras zaudē savas pilnvaras, un uzņēmuma administrators, rakstiski paziņojot par to 15 dienas iepriekš, izbeidz darba vai civiltiesiska rakstura līgumus ar uzņēmuma valdes locekļiem un izpildpersonu.

Bankrota administrators informē citus darbiniekus par gaidāmo viņu darba līgumu izbeigšanu trīs darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma, ar ko uzsāk bankrota procedūru pret uzņēmumu, stāšanās spēkā un izbeidz darba līgumus ar darbiniekiem 15 darba dienu laikā pēc minētā paziņojuma sniegšanas. Ar atlaistajiem darbiniekiem, kuri ir nepieciešami uzņēmuma bankrota procedūras īstenošanai, tiek noslēgti darba līgumi uz noteiktu laiku. Šādu darbinieku nepieciešamo skaitu konkrētos amatos nosaka kreditoru sanāksme.

Uzņēmuma pārstrukturēšana neietekmē juridiskās personas spēkā esošos līgumus. Visi parakstītie līgumi tiek izvērtēti no to īstenojamības viedokļa, un pārstrukturēšanas plānā tiek paredzēta neīstenojamu līgumu izbeigšana. Līgumi tiek izbeigti saskaņā ar vispārējo procedūru, jo tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi par līgumu izbeigšanu pārstrukturēšanas procedūras laikā.

Fiziskas personas bankrota procedūrā maksātspējas atjaunošanas plānā tiek noteikti līgumi, kurus jāizbeidz, kā arī līgumi, kuru īstenošana jāturpina. Pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi maksātspējas atjaunošanas plānu, bankrotējošai fiziskai personai ir pienākums informēt attiecīgās personas par līgumiem, kuri saskaņā ar maksātspējas atjaunošanas plānu tiks izbeigti.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Uzņēmuma vai fiziskas personas bankrota gadījumā atsevišķu kreditoru prasījumi ir jāiesniedz ieceltajam bankrota administratoram. Pēc tam prasījumus apstiprina tiesa, savukārt strīds par konkrēta prasījuma faktisko pamatu vai apmēru tiek risināts bankrota procedūras laikā.

Ja ir uzsākta uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūra, prasījumus, kuri radušies pirms pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas, tiesas noteiktajā termiņā iesniedz ieceltajam pārstrukturēšanas administratoram. Pēc tam prasījumus apstiprina tiesa, savukārt strīds par konkrēta prasījuma faktisko pamatu vai apmēru tiek risināts pārstrukturēšanas procedūras laikā. Atsevišķu kreditoru prasījumus, kas rodas pēc pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas, iesniedz un attiecīgos strīdus risina atbilstīgi vispārējai procedūrai.

Pēc bankrota vai pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas tiesu izpildītājs aptur izpildes darbības un izpildes procedūras un iesniedz izpildes dokumentus tiesai, kura uzsākusi attiecīgo bankrota vai pārstrukturēšanas procedūru.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Ja pirms tiesas rīkojuma pieņemšanas par uzklausīšanu lietā, kurā pret atbildētāju ir iesniegti prasījumi saistībā ar īpašumtiesībām, tiek konstatēts, ka bankrota procedūra ir uzsākta pret atbildētāju, tiesvedība saistībā ar prasījumiem par īpašumtiesībām pret atbildētāju tiek apturēta un nodota tiesai, kura skata bankrota lietu.

Citos gadījumos, piemēram, a) ja tiesas rīkojums par uzklausīšanu lietā laikā, kad kļūst zināms tas, ka pret atbildētāju ir uzsākta bankrota lieta, jau ir pieņemts vai b) ja saistībā ar atbildētāju ir uzsākta pārstrukturēšanas procedūra, pārstrukturēšanas procedūras uzsākšana attiecībā uz atbildētāju nav iemesls, lai lietu nodotu tiesai, kura skata attiecīgo bankrota vai pārstrukturēšanas lietu.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru galvenās tiesības uzņēmuma bankrota procedūrā ir šādas:

  • vērsties tiesā, lai pieprasītu uzsākt bankrota procedūru pret maksātnespējīgo uzņēmumu;
  • pieņemt lēmumu par ārpustiesas bankrota procedūras uzsākšanu;
  • tiesas noteiktajā termiņā iesniegt ieceltajam uzņēmuma bankrota administratoram savus prasījumus;
  • piedalīties kreditoru sanāksmēs un balsot par:
    • administratora iesniegto darbības ziņojumu apstiprināšanu;
    • administrēšanas izmaksu tāmes apstiprināšanu un grozīšanu;
    • uzņēmuma aktīvu pārdošanas cenas apstiprināšanu;
    • uzņēmuma bankrota procedūras laikā sagatavoto gada finanšu pārskatu apstiprināšanu;
    • uzņēmuma saimniecisko darbību (tās turpināšanu, atjaunošanu, ierobežošanu un pārtraukšanu, izmaksu tāmes apstiprināšanu u. c.);
    • tādu darbinieku skaitu un ieņemamo amatu, kas jāpieņem darbā uzņēmuma bankrota procedūras laikā;
    • administratora atlīdzību;
    • vienošanos ar kreditoriem;
    • priekšlikumu atcelt administratoru;
    • citiem jautājumiem;
  • atbilstīgi kreditoru sanāksmē noteiktai procedūrai no administratora saņemt informāciju par uzņēmuma bankrota procedūras virzību;
  • apstrīdēt uzņēmuma noslēgtos darījumus (actio Pauliana);
  • vērsties tiesā, lai pieprasītu atzīt bankrotu par tīšu;
  • apstrīdēt kreditoru sanāksmes lēmumus;
  • pieprasīt tiesai atcelt administratoru;
  • apmierināt savus prasījumus no aktīviem un ieņēmumiem, ko saņem bankrotējošais uzņēmums.

Kreditoru pamattiesības fiziskas personas bankrota procedūrā ir šādas:

  • tiesas noteiktā termiņā iesniegt bankrota administratoram savus prasījumus, kas radušies pirms fiziskas personas bankrota procedūras uzsākšanas;
  • pieprasīt prasījumu apmierināšanu saskaņā ar plānā noteikto procedūru;
  • piedalīties kreditoru sanāksmēs (pēc bankrotējošās fiziskās personas maksātspējas atjaunošanas plāna pieņemšanas kreditoru sanāksmes jāsasauc vismaz vienu reizi sešos mēnešos) un balsot par:
    • kreditoru sūdzībām par bankrota administratora darbībām;
    • prasību bankrota administratoram iesniegt savus darbības ziņojumus;
    • bankrota administrēšanas izmaksu tāmes apstiprināšanu un grozīšanu;
    • parādnieka aktīvu pārdošanas cenas apstiprināšanu;
    • fiziskās personas darbībām pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimniecisko darbību (tās turpināšanu, uzsākšanu, atjaunošanu, ierobežošanu, pārtraukšanu u. c.);
    • priekšlikumiem pārskatīt maksātspējas atjaunošanas plānu;
    • priekšlikumu nomainīt bankrota administratoru;
    • citiem jautājumiem;
  • atbilstīgi kreditoru sanāksmē noteiktai procedūrai no bankrota administratora saņemt informāciju par uzņēmuma bankrota procedūras virzību;
  • sniegt palīdzību parādsaistību izpildē;
  • ierosināt priekšlikumus par maksātspējas atjaunošanas plānu;
  • vērsties pie kreditoru sanāksmes saistībā ar bankrota administratora darbībām vai nomaiņu vai ierosināt citu bankrota administratora kandidātu;
  • pārsūdzēt kreditoru sanāksmes lēmumus 14 dienu laikā pēc dienas, kad tie darīti zināmi vai bija jādara zināmi;
  • pieprasīt tiesai izbeigt fiziskas personas bankrota procedūru;
  • pieprasīt tiesai atcelt bankrota administratoru;
  • apmierināt savus prasījumus no aktīviem un ieņēmumiem, ko saņem bankrotējošā fiziskā persona.

Kreditoru pamattiesības uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūrā ir šādas:

  • iesniegt ieceltajam pārstrukturēšanas administratoram prasījumus, kas radušies pirms parādnieka pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas;
  • piedalīties kreditoru sanāksmēs un balsot par:
    • pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanu;
    • pārstrukturēšanas administratora atcelšanu un cita pārstrukturēšanas administratora kandidāta ierosināšanu;
    • priekšlikumu ierobežot uzņēmuma vadības struktūru pilnvaras;
    • priekšlikumu izbeigt uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūru pārstrukturēšanas plāna neīstenošanas vai neatbilstīgas īstenošanas gadījumā;
    • pieprasījumu pagarināt pārstrukturēšanas plāna īstenošanas periodu;
    • citiem jautājumiem;
  • saņemt no uzņēmuma vadības struktūras un pārstrukturēšanas administratora informāciju par uzņēmuma pārstrukturēšanu, izņemot informāciju, kas uzskatāma par komercnoslēpumu / rūpniecisku noslēpumu;
  • sniegt palīdzību parādsaistību izpildē;
  • iesniegt pārstrukturēšanas administratoram vai uzņēmuma vadības struktūrai priekšlikumus par pārstrukturēšanas plānu;
  • vērsties pie kreditoru sanāksmes saistībā ar pārstrukturēšanas administratora darbībām vai administratora nomaiņu;
  • pārsūdzēt kreditoru sanāksmes/komitejas lēmumus 14 dienu laikā pēc dienas, kad tie darīti zināmi vai bija jādara zināmi;
  • apmierināt savus prasījumu pārstrukturēšanas periodā.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Uzņēmuma bankrota gadījumā, tiklīdz ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar ko uzsāk bankrota procedūru pret uzņēmumu, tā vadības struktūras zaudē savas pilnvaras, savukārt ieceltais bankrota administrators pārvalda un izmanto bankrotējošā uzņēmuma aktīvus un izmanto uzņēmuma līdzekļus bankas kontos. Administrators organizē bankrotējošā uzņēmuma aktīvu pārdošanu un pārdod vai nodod tos kreditoriem. Dažādu veidu aktīvu pārdošanā piemēro dažādas procedūras. Piemēram, nekustamo īpašumu vai ieķīlāto īpašumu, kā arī aktīvus, kuru vērtība 250 reizes pārsniedz pamata sociālo pabalstu, pārdod publiskā izsolē, savukārt ātrbojīgus produktus pārdod par cenu, ko nosaka administrators, pamatojoties uz tirgus cenām. Citu aktīvu pārdošanas procedūra un cena tiek noteikta bankrotējošā uzņēmuma kreditoru sanāksmē. Turklāt ir spēkā papildu normatīvās prasības attiecībā uz konkrētu veidu aktīvu (piemēram, vērtspapīru un radioaktīvu materiālu) pārdošanu.

Ja tiek veikta uzņēmuma pārstrukturēšana, uzņēmuma vadības struktūras turpina uzraudzīt tā darbības un realizēt tā aktīvus, taču tām jāievēro apstiprinātais pārstrukturēšanas plāns. Pārstrukturēšanas laikā uzņēmuma vadības struktūru darbību uzrauga tiesas iecelts pārstrukturēšanas administrators. Laikposmā no pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas līdz pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai (proti, pārstrukturēšanas plāna sagatavošanas periodā) ir aizliegts bez tiesas atļaujas pārdot, nodot bezatlīdzības lietošanā vai citādi nodot īpašumtiesības uz uzņēmumu vai tā daļu, tā ilgtermiņa aktīvus, nekustamo īpašumu, kas klasificēts kā īstermiņa aktīvi, vai īpašumtiesības, turklāt uzņēmumam, kurš tiek pārstrukturēts, ir aizliegts izsniegt garantijas vai galvojumus vai citādi nodrošināt citu pušu saistību izpildi.

Bankrotējošai fiziskai personai ir aizliegts realizēt tās īpašumā esošos aktīvus. Bankrotējošas fiziskas personas aktīvus realizē bankrota administrators, pamatojoties uz tiesas apstiprinātu fiziskas personas maksātspējas atjaunošanas plānu. Bankrotējoša fiziska persona var izmantot tikai mēneša summu, kas atvēlēta tās pamata vajadzību nodrošināšanai, kā arī līdzekļus, kas nepieciešami tās darbības turpināšanai. Summu, kas nepieciešama pamata vajadzību nodrošināšanai laikposmā no bankrota procedūras uzsākšanai līdz maksātspējas atjaunošanas plāna apstiprināšanai, nosaka tiesa; pēc maksātspējas atjaunošanas plāna apstiprināšanas šī summa tiek noteikta plānā.

Fiziskas personas bankrota procedūras laikā aktīvu pārdošanu, kas nepieciešama, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, organizē bankrota administrators, ievērojot procedūru un termiņus, kas noteikti maksātspējas atjaunošanas plānā. Aktīvu sākotnējo pārdošanas cenu apstiprina kreditoru sanāksme, ņemot vērā aktīvu pārdošanas cenu, kas noteikta maksātspējas atjaunošanas plānā, un pārdodamo aktīvu tirgus cenu. Aktīvus par cenu, kas ir zemāka par maksātspējas atjaunošanas plānā noteikto cenu, var pārdot tikai ar bankrotējošās fiziskās personas piekrišanu.

Nekustamo īpašumu un ieķīlāto īpašumu pārdod publiskā izsolē (izņemot īpašumu, kuram sākotnēji noteiktā cena ir zemāka par publiskās izsoles organizēšanas izdevumiem). Tādu aktīvu cenu, kurus nevar pārdot divās publiskās izsolēs, kā arī citu aktīvu pārdošanas cenu un procedūru nosaka kreditoru sanāksme. Nepārdotos aktīvus pēc kreditoru pieprasījuma un ar kreditoru sanāksmes piekrišanu var nodot kreditoriem.

Ja ar fizisko personu dzīvo nepilngadīgi bērni (adoptēti bērni) un/vai tās aizgādībā/aizbildnībā esošas personas, viņu vienīgo mājokli (neatkarīgi no tā, vai tas ir apgrūtināts ar hipotēku) var pārdot, pamatojoties uz tiesas lēmumu ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc plāna apstiprināšanas. Šajā laikposmā fiziskai personai ir jāatrod jauns mājoklis, ko tā var iegādāties vai īrēt. Fiziskai personai ir tiesības vienoties ar hipotēkas devēju, ka bankrota procedūras laikā tiek saglabātas īpašumtiesības uz īpašumu, kas apgrūtināts ar hipotēku (parasti mājokli). Šādu īpašumu pārdot nevar.

Uz konkrētu veidu aktīvu (piemēram, vērtspapīru un radioaktīvu materiālu) pārdošanu var attiekties vēl citas normatīvās prasības.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Uzsākot uzņēmuma bankrota procedūru, tā saimnieciskā darbība parasti tiek pārtraukta, un tādēļ saistībā ar saimniecisko darbību nevar rasties jauni prasījumi pret uzņēmumu. Ja uzņēmums, uzsākot bankrotu, turpina darbību (tas ir iespējams, ja darbība samazina zaudējumus), prasījumi, kas rodas saistībā ar uzņēmuma darbību, tiek apmierināti no ieņēmumiem, kas gūti, veicot darbību. Visi prasījumi, ko nevar segt no šādiem ieņēmumiem, ir trešās kategorijas prasījumi, ko apmierina atbilstīgi vispārējai procedūrai (sk. arī atbildi uz 13. jautājumu).

Prasījumus, kas rodas pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas uzsākšanas, apmierina atbilstīgi vispārējai procedūrai, jo tiesību akti neparedz īpašus noteikumus šai sakarā.

Pēc fiziskas personas bankrota procedūras uzsākšanas tiesa pieņem un apstiprina kreditoru prasījumus attiecībā uz darbībām pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimniecisko darbību, kā arī parādsaistības, kas bankrotējošai fiziskai personai radušās saistībā ar minēto darbību veikšanu un/vai bankrota procedūras īstenošanu. Pēc tam, kad šādi prasījumi ir apstiprināti, tiek atjaunināts bankrotējošās fiziskas personas maksātspējas atjaunošanas plāns. Citus prasījumus, kas rodas pēc fiziskas personas bankrota procedūras uzsākšanas, apmierina atbilstīgi vispārējai procedūrai, jo tiesību akti neparedz īpašus noteikumus šai sakarā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Uzņēmuma un fiziskas personas bankrota gadījumā, kā arī uzņēmuma pārstrukturēšanas gadījumā tiesa, kas uzsāk bankrotu vai pārstrukturēšanu, nosaka termiņu, kurā kreditori var iesniegt savus prasījumus ieceltajam bankrota vai pārstrukturēšanas administratoram, kā arī iesniegt attiecīgos pierādījumus, kas pamato šādus prasījumus. Uzņēmuma bankrota vai pārstrukturēšanas gadījumā noteiktais maksimālais termiņš ir 45 dienas, savukārt fiziskas personas bankrota gadījumā noteiktais termiņš ir vismaz 15 dienas, bet ne vairāk kā 30 dienas. Ieceltais administrators pārbauda iesniegtos prasījumus un, ja nav iebildumu attiecībā uz iesniegtajiem prasījumiem vai summu, iesniedz tos tiesai apstiprināšanai. Gadījumi, kad administrators apstrīd prasījumus vai to daļu, tiek skatīti tiesā. Tiesas nolēmumu, ar ko tiek apstiprināts kreditora prasījums, var apstrīdēt. Ja prasījumi iesniegti pēc tiesas noteiktā prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, termiņu var pagarināt, ja termiņa nokavēšanas iemesli tiek atzīti par pamatotiem.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Kreditoru prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, sākotnēji tiek apmierināti no līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka ieķīlāto īpašumu, vai, nododot ieķīlāto īpašumu kreditoriem. Ja ieķīlātā īpašuma vērtība ir nepietiekama, lai apmierinātu hipotēkas devēja prasījumu, prasījuma atlikusī neapmierinātā daļa ir trešās kategorijas prasījums uzņēmuma bankrota procedūrā un otrās kategorijas prasījums pārstrukturēšanas procedūrā vai fiziskas personas bankrota procedūrā. Fiziskas personas bankrota gadījumā var panākt vienošanos nepārdot ieķīlāto īpašumu. Šādā gadījumā maksātspējas atjaunošanas plānā tiek paredzēti ikmēneša hipotēkas maksājumi.

Ja ieķīlāto aktīvu pārdošana nodrošina vairāk līdzekļu, nekā nepieciešams, lai segtu hipotēku, atlikušo ieņēmumu daļu novirza citu kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Citu kreditoru prasījumi tiek apmierināti, pamatojoties uz prasījumu kategorijām un apmierināšanas posmiem.

Uzņēmuma bankrota gadījumā kreditoru prasījumi tiek apmierināti divos posmos. Pirmajā posmā kreditoru prasījumi tiek apmierināti bez procentiem un soda naudas; procentus un soda naudu maksā otrajā posmā. Katrā posmā zemākas kategorijas kreditoru prasījumi tiek apmierināti pēc tam, kad attiecīgajā posmā ir pilnībā apmierināti augstākas kategorijas kreditoru prasījumi. Ja aktīvi nav pietiekami, lai viena posma ietvaros pilnībā apmierinātu vienas kategorijas prasījumus, attiecīgos prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

Pirmās kategorijas prasījumi ir darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasījumi attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, kā arī arodslimības vai nāves rezultātā, kas iestājusies negadījumā darbā (šos prasījumus var apmierināt no Garantiju fonda), kā arī tādu lauksaimniecības uzņēmumu prasījumi, kuri pieprasa samaksu par pārdotajiem lauksaimniecības produktiem (līdz 40 % no šādu prasījumu summas var segt no valsts budžeta līdzekļiem, ko šim nolūkam piešķir Lauksaimniecības ministrija).

Otrās kategorijas prasījumi ir prasījumi attiecībā uz nodokļiem un citiem maksājumiem valsts un sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī attiecībā uz obligātās veselības apdrošināšanas maksājumiem, prasījumi attiecībā uz aizņēmumiem valsts vārdā, un aizdevumiem, kas nodrošināti ar valsts vai tādas garantiju devējas iestādes garantiju, kuras galvotājs ir valsts, kā arī prasījumi attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts no Eiropas Savienības līdzekļiem un valsts budžeta līdzekļiem.

Visi pārējie kreditoru prasījumi ir trešās kategorijas prasījumi.

Uzņēmuma pārstrukturēšanas gadījumā kreditoru prasījumi tiek apmierināti divos posmos. Pirmajā posmā kreditoru prasījumi tiek apmierināti bez procentiem un soda naudas; procentus un soda naudu maksā otrajā posmā.

Pirmās kategorijas prasījumi ir darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasījumi attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, kā arī arodslimības vai nāves rezultātā, kas iestājusies negadījumā darbā, kā arī tādu fizisku un juridisku personu prasījumi, kuras pieprasa samaksu par lauksaimniecības produktiem, kas piegādāti pārstrādei, un kreditoru prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai hipotēku, kas nepārsniedz nodrošināto aktīvu vērtību un pārstrukturēšanas laikā netiek pārdoti.

Otrās kategorijas prasījumi ir pārējie kreditoru prasījumi, izņemot trešās kategorijas prasījumus un nodrošinātos prasījumus, ja ieķīlātie aktīvi pārstrukturēšanas laikā netiek piedāvāti pārdošanā.

Prasījumi attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti pārstrukturēšanas laikā un nav nodrošināti, tiek apmierināti pēc tam, kad ir apmierināti pirmās kategorijas prasījumi, un pirms otrās kategorijas prasījumu apmierināšanas.

Trešās kategorijas prasījumi ir ar darba tiesiskajām attiecībām nesaistīti tādu pārstrukturētā uzņēmuma dalībnieku prasījumi, kuri kļuvuši par uzņēmuma kreditoriem pirms pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas un kuri atsevišķi vai kopā ar citiem dalībniekiem kontrolē uzņēmumu, kurā tiek veikta pārstrukturēšana.

Katrā posmā zemākas kategorijas kreditoru prasījumi tiek apmierināti pēc tam, kad attiecīgajā posmā ir pilnībā apmierināti augstākas kategorijas kreditoru prasījumi. Ja aktīvi nav pietiekami, lai viena posma ietvaros pilnībā apmierinātu vienas kategorijas prasījumus, attiecīgos prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

Fiziskas personas bankrota gadījumā kreditoru prasījumi tiek apmierināti divos posmos. Pirmajā posmā kreditoru prasījumi tiek apmierināti bez procentiem un soda naudas; procentus un soda naudu maksā otrajā posmā.

Pirmās kategorijas prasījumi ir darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasījumi attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, kā arī arodslimības vai nāves rezultātā, kas iestājusies negadījumā darbā (šos prasījumus var apmierināt no Garantiju fonda), prasījumi attiecībā uz bērna uzturlīdzekļiem, kā arī tādu lauksaimniecības uzņēmumu prasījumi, kuri pieprasa samaksu par pārdotajiem lauksaimniecības produktiem (šādus prasījumus var segt no īpašiem līdzekļiem, ko šim nolūkam piešķir Lietuvas Lauksaimniecības ministrija).

Starp pirmās un otrās kategorijas prasījumiem ir kreditoru prasījumi, kuri izriet no darbībām pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimnieciskās darbības fiziskas personas bankrota procedūras laikā, un prasījumi, kuri izriet no parādsaistībām attiecībā uz darbībām pašnodarbinātā statusā vai bankrota administrēšanas izmaksām.

Visi pārējie kreditoru prasījumi ir otrās kategorijas prasījumi.

Katrā posmā zemākas kategorijas kreditoru prasījumi tiek apmierināti pēc tam, kad attiecīgajā posmā ir pilnībā apmierināti augstākas kategorijas kreditoru prasījumi. Ja aktīvi nav pietiekami, lai viena posma ietvaros pilnībā apmierinātu vienas kategorijas prasījumus, attiecīgos prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Uzņēmuma bankrota procedūras laikā var panākt vienošanos ar kreditoriem. Parakstot šādu vienošanos, bankrota procedūra tiek izbeigta, un uzņēmums turpina darbību, īstenojot vienošanos.

Uzņēmuma bankrota gadījumā vienošanās ar kreditoriem var slēgt jebkurā bankrota procedūras posmā, pirms stājies spēkā tiesas nolēmums par uzņēmuma likvidāciju bankrota dēļ. Šādu vienošanos var ierosināt kreditori, administrators un uzņēmuma īpašnieki. Bankrota administratoram ir pienākums kreditoriem ierosināt vienošanos, pirms tiek uzsākta piedziņa no uzņēmuma ar neierobežotu atbildību īpašnieka aktīviem (ja šādam uzņēmumam nav aktīvu vai tā aktīvi ir nepietiekami, lai segtu juridiskās un administratīvās izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus). Vienošanās dokumentā ir jānorāda koncesijas, ko kreditori piešķīruši uzņēmumam, kreditoru prasījumi, uzņēmuma saistības, kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība un termiņi, kā arī atbildība par vienošanās neizpildi.

Tiek uzskatīts, ka ar kreditoriem ir noslēgta vienošanās, ja to parakstījuši kreditori, kuru neapmierinātie prasījumi pirms vienošanās noslēgšanas veido vismaz divas trešdaļas no visu neapmierināto prasījumu vērtības. Vienošanos apstiprina tiesa vai ārpustiesas bankrota procedūrā — notārs.

Uzņēmuma pārstrukturēšanas un fiziskas personas bankrota gadījumā vienošanos ar kreditoriem noslēgt nevar, taču pārstrukturēšanas procedūru un fiziskas personas bankrota procedūru var izbeigt, ja kreditori atsauc savus prasījumus vai parādnieks apmierina visu kreditoru prasījumus, ko apstiprinājusi tiesa un kas iekļauti pārstrukturēšanas plānā vai fiziskas personas maksātspējas atjaunošanas plānā.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc tam, kad uzņēmuma bankrota gadījumā tā aktīvi ir pārdoti, uzņēmums tiek likvidēts un izņemts no juridisko personu reģistra. Kreditoru atlikušie neapmierinātie prasījumi netiek apmierināti. Ja uzņēmums pēc likvidācijas iegūst aktīvus, tie tiek izmantoti, lai apmierinātu kreditoru atlikušos prasījumus.

Ja tiek veikta pārstrukturēšana, uzņēmums turpina darbību, un kreditoriem ir tādas pašas tiesības kā normāli funkcionējoša uzņēmuma gadījumā.

Pēc fiziskas personas bankrota procedūras pabeigšanas kreditoriem ir tiesības pieprasīt, lai fiziskā persona apmierinātu visus atlikušos neapmierinātos prasījumus attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, attiecībā uz bērna uzturlīdzekļiem, naudas sodiem, kas jāmaksā valstij par fiziskas personas administratīviem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, un attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies noziedzīgu nodarījumu rezultātā, kā arī kreditoriem ir tiesības pieprasīt apmierināt visus atlikušos neapmierinātos prasījumus, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku (ja ieķīlāto īpašumu bankrota procedūras laikā nebija paredzēts pārdot). Visus pārējos kreditoru prasījumus, kas noteikti maksātspējas atjaunošanas plānā un kas nav apmierināti, noraksta, un kreditori zaudē tiesības pieprasīt to apmierināšanu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Uzņēmuma bankrota gadījumā administratīvās izmaksas, tostarp visas izmaksas, kas radušās bankrota procedūras laikā, tiek segtas no uzņēmuma līdzekļiem. Ja uzņēmumam nav līdzekļu vai ja līdzekļi nav pietiekami, lai segtu bankrota administrēšanas izmaksas, tās var segt persona, kura iesniegusi bankrota pieteikumu, vai arī var tikt iecelts bankrota administrators, kurš piekrīt uzņemties risku, ka bankrota procedūras laikā iegūtie līdzekļi var būt nepietiekami, lai segtu juridiskās un administratīvās izmaksas, un tādā gadījumā bankrota administrēšanas izmaksas tiek segtas no administratora līdzekļiem.

Uzsākot bankrota procedūru pret uzņēmumu, tiesa nosaka naudas summu, ko administrators var izmantot, lai segtu bankrotējoša uzņēmuma administratīvās izmaksas līdz laikam, kad kreditoru sanāksme apstiprina administratīvo izmaksu tāmi. Turpmākajiem periodiem bankrota administrēšanas izmaksu tāmi apstiprina bankrotējošā uzņēmuma kreditoru sanāksme. Bankrota administratoram nav tiesību pārsniegt summas, kas noteiktas apstiprinātajā administratīvo izmaksu tāmē, izņemot gadījumus, kad neparedzētu iemeslu dēļ nepieciešami steidzami pasākumi, lai aizsargātu uzņēmuma un tā kreditoru intereses.

Uzņēmuma bankrota gadījumā administratīvās izmaksas, tostarp visas izmaksas, kas radušās pārstrukturēšanas procedūras laikā, tiek segtas no uzņēmuma līdzekļiem.

Uzsākot pārstrukturēšanas procedūru, tiesa apstiprina administratīvo izmaksu tāmi periodam no dienas, kad stājas spēkā tiesas nolēmums par pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas nolēmums, ar ko apstiprina pārstrukturēšanas plānu. Pārstrukturēšanas izmaksu apmērs nākamajam periodam tiek noteikts apstiprinātajā pārstrukturēšanas plānā.

Fiziskas personas bankrota administrēšanas izmaksas tiek segtas no fiziskas personas visu veidu līdzekļiem, tostarp tiem, kuri saņemti bankrota procedūras laikā. Bankrota administrēšanas izmaksu tāmi apstiprina un groza kreditoru sanāksme, savukārt bankrota administratora atlīdzības apmērs tiek noteikts līgumā par pakalpojumu sniegšanu starp fizisko personu un bankrota administratoru.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Jebkuru parādnieka darījumu, ar ko tiek pārkāptas kreditoru tiesības, pamatojoties uz actio Pauliana, ieceltais maksātnespējas administrators vai individuāls kreditors var apstrīdēt viena gada noilguma periodā, kas sākas dienā, kad darījums ir kļuvis zināms vai kad tam bija jākļūst zināmam. Lai darījumu varētu veiksmīgi apstrīdēt, pamatojoties uz actio Pauliana, ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:

  1. kreditoram ir neapstrīdamas un pamatotas prasījuma tiesības, proti, parādnieks vai nu pilnībā nav izpildījis savas saistības, vai arī ir izpildījis tās neatbilstīgi;
  2. ar attiecīgo darījumu tiek pārkāptas kreditora tiesības. Kreditora tiesības tiek pārkāptas, ja darījuma dēļ parādnieks kļūst maksātnespējīgs vai ja maksātspējīgs parādnieks piešķir prioritāti citam kreditoram, vai ja darījums nepadara parādnieku maksātnespējīgu, taču ietekmē (samazina) parādnieka spēju izpildīt saistības pret kreditoru, piemēram, samazinot parādnieka aktīvu vērtību (šāda situācija var rasties, piemēram, kad cena, kas saņemta par pārdoto īpašumu, ir ievērojami zemāka par tirgus cenu);
  3. parādniekam nebija pienākums veikt apstrīdēto darījumu;
  4. parādnieks nav rīkojies labticīgi, jo ir zinājis, ka, veicot darījumu, tiks pārkāptas kreditoru tiesības;
  5. trešā puse, kas noslēdza divpusējo darījumu ar parādnieku apmaiņā pret atlīdzību, nav rīkojusies labticīgi.

Turklāt bankrota vai pārstrukturēšanas laikā parādnieka īpašuma realizācija ir ierobežota ar tiesību aktiem (sk. arī atbildi uz 10. jautājumu), un parādnieka darījumi, kas noslēgti, pārkāpjot minētos ierobežojumus, no to noslēgšanas brīža nav spēkā.

Lapa atjaunināta: 09/06/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Luksemburga

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Luksemburgas Lielhercogistē pastāv astoņu veidu maksātnespējas procedūras.

Trīs no tām attiecas tikai uz komersantiem (fiziskām un juridiskām personām).

  1. Bankrota procedūras, kas paredzēta Komerckodeksā (Code de Commerce), mērķis ir likvidēt tāda komersanta aktīvus, kuram iestājusies maksātnespēja un kredītnespēja.
  2. Vienošanās ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu, kas paredzēta 1886. gada 14. aprīļa Likumā par vienošanos ar kreditoriem bankrota novēršanai (loi du 14 avril 1886 concernant le concordat préventif de la faillite), ir procedūra, kurā, ievērojot konkrētus nosacījumus, var iesaistīties parādnieki, kuri atbilst kritērijiem attiecībā uz bankrotu. Ja šāda vienošanās ietver aktīvu nodošanu, tās mērķis tāpat kā bankrota procedūrā ir likvidēt attiecīgā komersanta aktīvus. Tomēr šī procedūra atšķiras no bankrota procedūras tādā ziņā, ka komersants izvairās no bankrota procedūras sekām.
  3. Administrēšanas procedūras, kura ir paredzēta Lielhercogistes 1935. gada 24. maija rīkojumā, ar ko nosaka administrēšanu (arrêté grand-ducal du 24 mai 1935 instituant la gestion contrôlée), mērķis ir reorganizēt to komersantu darbību, kuri to pieprasa. Tomēr šo procedūru var izmantot arī tad, ja komersanti vēlas, lai to aktīvi tiktu realizēti pēc iespējas labākā veidā.

Papildus šīm procedūrām Luksemburgas tiesību aktos (Komerckodeksa 593. pants un turpmākie panti) ir paredzēta procedūra, kurā komersantiem var atļaut maksājumu apturēšanu konkrētos apstākļos.

  1. Ceturtajā procedūrā var iesaistīties tikai fiziskas personas, kuras nav komersanti; tā ir pārmērīgu parādsaistību procedūra, kas paredzēta 2013. gada 8. janvāra Likumā par pārmērīgām parādsaistībām (loi du 8 janvier 2013 sur le surendettement) un kuras mērķis ir sniegt pieteikuma iesniedzējiem iespēju uzlabot to finanšu stāvokli, izstrādājot parādu atmaksāšanas plānu.

Pastāv arī maksātnespējas procedūras, kas īpaši paredzētas notāriem, kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (tā kā šīs procedūras ir īpaši saistītas ar konkrētu profesionālo kategoriju vai darījumdarbības nozari, tās nav aprakstītas šajā faktu lapā).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

1. Bankrots

Bankrota procedūru ierosina parādnieks, kas iesniedz bankrota procedūras pieteikumu, viens vai vairāki kreditori, kas pieprasa parādnieka bankrota procedūru, vai tiesa.

Komersantiem bankrota procedūras pieteikums jāiesniedz tās rajona tiesas (tribunal d’arrondissement) kancelejā, kas atbild par komerclietām komersanta domicila vai juridiskās adreses vietā. Tas jāizdara viena mēneša laikā no dienas, kad ir izpildīti bankrota nosacījumi.

Ja viens vai vairāki parādnieka kreditori izlemj iesniegt pieteikumu par komersanta pasludināšanu par bankrotējušu, tiem jāvēršas pie tiesu izpildītāja, kurš ar izpildrakstu uzdod komersantam astoņu dienu laikā (izpildraksts ar noteiktu datumu) ierasties par komerclietām atbildīgajā rajona tiesā, lai varētu pieņemt lēmumu par bankrota procedūras pieteikumu pēc būtības.

Bankrota procedūru var ierosināt arī tiesa, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju. Šādā gadījumā tiesai ar kancelejas starpniecību jāizsauc uz tiesu bankrotējušais parādnieks, lai izskaidrotu viņa situāciju tiesai, kas jautājumu izskata koleģiāli.

Pirms komersantu pasludina par bankrotējušu, par komerclietām atbildīgajai rajona tiesai (turpmāk “komerctiesa” — tribunal de commerce) jāpārbauda, vai attiecīgā persona vai uzņēmums atbilst šādiem trīs nosacījumiem:

  • komersanta statuss — fiziska persona, kura savas ierastās (pamata vai papildu) profesijas ietvaros veic darbības, kas tiesību aktos dēvētas par komerciālām darbībām (piemēram, darbības, kas uzskaitītas Komerckodeksa 2. pantā), vai fiziska persona, kura ir reģistrēta vienā no formām, kas paredzētas grozītajā 1915. gada 10. augusta Likumā par komercuzņēmumiem (loi modifiée du 10 août 1915 concernant les sociétés commerciales) (piemēram, société anonyme (akciju sabiedrība), société à responsabilité limitée (privāta akciju sabiedrība), kooperatīvs utt.;
  • maksājumu izbeigšana — tas nozīmē, ka neapstrīdami parādi, kuriem iestājies samaksas termiņš (piemēram, algas, sociālā nodrošinājuma iemaksas u. c.), nav samaksāti, turklāt pastāv terminētie vai iespējamie parādi un dabiskās saistības, kas ir nepietiekamas, un
  • kredītspējas zaudēšana — komersants vairs nevar saņemt kredītus no bankām, piegādātājiem vai kreditoriem.

Lai gan atteikšanās vai nespēja samaksāt atsevišķu parādu (neatkarīgi no tā, cik liela ir tā summa), kas ir neapstrīdams un kam ir iestājies samaksas termiņš, principā ir pietiekams iemesls, lai konstatētu maksājumu izbeigšanu, vienkārša naudas plūsmas problēma nenozīmē, ka pastāv bankrota stāvoklis, ja vien komersants var saņemt kredītu, kas vajadzīgs tirdzniecības turpināšanai un saistību izpildei.

2. Vienošanās ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu

Vienošanās ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu, ir paredzēta “neveiksmīgiem parādniekiem, kuri rīkojas labticīgi”. Šīs iezīmes novērtē tiesa, pamatojoties uz konkrētā gadījuma apstākļiem.

Iesniedzot pieteikumu, komerctiesa ieceļ vienu no saviem tiesnešiem pieteikuma iesniedzēja situācijas izvērtēšanai un ziņojuma sagatavošanai.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tiesa var piekrist un var nepiekrist termiņa pagarinājuma piešķiršanai komersantam, lai tas varētu iesniegt kreditoriem vienošanās priekšlikumus.

3. Administrēšana

Parādniekiem ir jāiesniedz pamatots pieteikums tā rajona komerctiesai, kurā atrodas viņu galvenā darījumdarbības vieta vai — uzņēmuma gadījumā — juridiskā adrese.

Komersanti var pieteikties administrēšanas procesam tikai tad, ja tiem ir iestājusies kredītnespēja vai tie nevar izpildīt visas savas saistības. Turklāt pieteikumā jābūt prasībai vai nu reorganizēt parādnieka darījumdarbību, vai arī realizēt viņa aktīvus pēc iespējas labākā veidā. Visbeidzot, judikatūra nosaka, ka parādniekiem ir jārīkojas labticīgi. Šajā saistībā tiesa var brīvi novērtēt, vai, ņemot vērā konkrētā gadījuma faktus un apstākļus, komersants ir rīkojies labticīgi, kā nepieciešams, lai varētu izmantot šo procedūru.

4. Pārmērīgas parādsaistības

Fizisku personu pārmērīgas parādsaistības raksturo kā situāciju, kad parādnieks, kura domicils ir Luksemburgas Lielhercogistē, acīmredzami nespēj samaksāt savus ar profesionālo darbību nesaistītos parādus, kas ir maksājami un kam iestājies samaksas termiņš, un izpildīt savas saistības, ko viņš uzņēmies, lai solidāri garantētu vai samaksātu individuālā komersanta vai uzņēmuma parādu, ja viņš faktiski vai pēc likuma ir bijis attiecīgā uzņēmuma direktors.

Kolektīvajai parādu atmaksas procedūrai ir šādi trīs posmi:

  • norēķinu vienošanās posms, kas norisinās Pārmērīgu parādsaistību mediācijas komisijā (Commission de médiation en matière de surendettement);
  • tiesas uzraudzītas reorganizācijas posms, kas norisinās miertiesā (juge de paix) pēc parādnieka, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, domicila;
  • individuālās sanācijas posms, zināms arī kā “personīgais bankrots” (faillite civile), kas norisinās miertiesā pēc parādnieka, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, domicila.

Būtu jānorāda, ka individuālās sanācijas posmu, kas ir pakārtots abiem pārējiem kolektīvās parādu atmaksas procedūras posmiem, var ierosināt tikai tad, ja parādnieks, kam ir pārmērīgas kredītsaistības, ir neatgriezeniski apdraudētā situācijā, ko raksturo kā situāciju, kurā parādnieks nevar īstenot:

  • norēķinu vienošanās plāna pasākumus vai
  • pasākumus, ko ierosinājusi Mediācijas komisija norēķinu vienošanās ietvaros, un
  • pasākumus, kas noteikti tiesas uzraudzītas reorganizācijas procedūrā.

Būtu arī jānorāda, ka norēķinu vienošanās procedūras pieteikumi jānosūta Mediācijas komisijas priekšsēdētājam.

Norēķinu vienošanās procedūras pieteikuma veidlapu var lejupielādēt šādā adresē: Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr/creances/surendettement.html.

Turklāt parādnieka, kuram ir pārmērīgas saistības, kreditoriem ir jāiesniedz savi prasījumi Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienestā (Service d’information et de conseil en matière de surendettement). Veidlapu prasījumu iesniegšanai var lejupielādēt šādā adresē: Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr/creances/surendettement.html.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

1. Bankrots

Kad ir izdots bankrota rīkojums, bankrotējušajiem parādniekiem automātiski tiek liegtas tiesības administrēt jebkurus savus aktīvus, pat tos, kas var pāriet bankrotējušā parādnieka īpašumā pēc bankrota rīkojuma izdošanas.

Šāda tiesību zaudēšana attiecas uz visiem bankrotējušā parādnieka kustamajiem un nekustamajiem aktīviem. Šā mehānisma mērķis ir aizsargāt kreditoru kopuma intereses.

Vispārīgi runājot, pilnvarotā persona dodas pie bankrotējušā parādnieka, lai veiktu tā telpās esošo aktīvu uzskaiti. Šajā saistībā pilnvarotajai personai ir jānošķir aktīvi, kas pilnībā pieder bankrotējušajam parādniekam, un aktīvi, attiecībā uz kuriem trešās personas var izvirzīt dažādas īpašumtiesības.

Realizējot kustamos un nekustamos aktīvus, pilnvarotā persona nodrošina, ka visi bankrotējušā parādnieka aktīvi tiek pārdoti, ievērojot kreditoru kopuma intereses. Lai varētu pārdot šādus aktīvus, pilnvarotajai personai ir jāsaņem atļauja no tiesas. Kustamie un nekustamie aktīvi ir jāpārdod, kā noteikts Komerckodeksā. Ieņēmumi jānogulda bankas kontā, kas atvērts maksātnespējas procedūras vajadzībām.

2. Pārmērīgas parādsaistības

Tiesa noorganizē parādnieka finanšu un sociālā stāvokļa novērtēšanu, lai pārbaudītu prasījumus un aktīvu un saistību vērtību.

Kad tiesa ir nolēmusi sākt individuālās sanācijas procedūru un noteikusi, ka ir likvidējami aktīvi, tā sāk parādnieka aktīvu likvidāciju.

Tiesa lemj par visiem apstrīdētajiem prasījumiem un izdod rīkojumu veikt parādnieka personīgo aktīvu likvidāciju. Nelikvidē tikai aprīkojumu, kas vajadzīgs ikdienas darbībām, un ar profesionālo darbību nesaistītus aktīvus, kas ir būtiski profesionālās darbības veikšanai. Parādniekam, kam ir pārmērīgas parādsaistības, piederošos aktīvus likvidē individuālās sanācijas procedūrā saskaņā ar likuma mērķi, proti, uzlabot parādnieka finanšu stāvokli, ļaujot viņam un viņa mājsaimniecībai dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Parādnieka tiesības un prasības saistībā ar viņa aktīviem visā likvidācijas procesā īsteno tiesas iecelts likvidators.

Likvidatoram ir seši mēneši laika parādnieka aktīvu pārdošanai pēc savstarpējas vienošanās vai piespiedu pārdošanas organizēšanai.

Individuālās sanācijas procedūras sekas:

  1. ja likvidācijā gūtie ieņēmumi ir pietiekami, lai izpildītu saistības pret kreditoriem, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru;
  2. ja likvidācijā gūtie ieņēmumi ir nepietiekami, lai izpildītu saistības pret kreditoriem, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ;
  3. ja parādniekam ir tikai aprīkojums, kas vajadzīgs ikdienas darbībām, un ar profesionālo darbību nesaistīti aktīvi, kas ir būtiski profesionālās darbības veikšanai, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ;
  4. ja aktīviem nav tirgus vērtības vai to pārdošanas izmaksas būtu nesamērīgas attiecībā pret to tirgus vērtību, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ.

Slēdzot procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ, tiek atcelti visi parādnieka ar profesionālo darbību nesaistītie parādi.

Tomēr netiek atcelti šādi ar parādnieka ar profesionālo darbību nesaistītie parādi:

  • parādi, ko parādnieka vietā samaksājis galvotājs vai saistību kopuzņēmējs;
  • parādi, kas minēti likuma 46. pantā, t. i., uzturlīdzekļu parādu kārtējie maksājumi un naudas summas, kas piešķirtas vardarbīgās darbībās cietušajiem par viņiem nodarītiem miesas bojājumiem.

Tomēr parādus, kas minēti likuma 46. pantā, var atcelt, ja attiecīgais kreditors ir piekritis atbrīvošanai no attiecīgajiem parādiem, to samaksas termiņa pārcelšanai vai to atcelšanai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

1. Bankrots

Kad ir izdots bankrota rīkojums, bankrotējušajiem parādniekiem automātiski tiek liegtas tiesības administrēt jebkurus savus aktīvus, pat tos, kas var pāriet bankrotējušā parādnieka īpašumā.

Saskaņā ar minēto rīkojumu parādnieka aktīvu administrēšana tiek uzdota pilnvarotajai personai.

Ja bankrotējušais parādnieks ir juridiska persona, viņa kā maksātnespējīgā parādnieka mantu veido visi uzņēmuma aktīvi un saistības, izņemot tiesības, kādas var būt partneriem to statusā.

Pilnvarotās personas izvēlas no to personu vidus, kuras var piedāvāt vislabākās garantijas no pārvaldības inteliģences un precizitātes viedokļa.

Praksē par komerclietām atbildīgās rajona tiesas tiesneši izvēlas pilnvarotās personas no advokātu vidus. Tomēr tiesa var arī iecelt notārus vai grāmatvežus/revidentus, ja tas ir vajadzīgs bankrotējušā parādnieka interesēs.

Kā visās procedūrās, kurās iesaistīti komersanti, komerctiesai ir jurisdikcija attiecībā uz bankrotu.

Tāpēc komerctiesa ir tā, kas izdod bankrota rīkojumu, nosaka maksājumu izbeigšanas datumu, ieceļ dažādos dalībniekus (oficiālo maksātnespējas administratoru, pilnvaroto personu), nosaka datumu, līdz kuram jāiesniedz prasījumi, un datumu, līdz kuram jāsagatavo prasījumu pārbaudes ziņojums, un izdod rīkojumu slēgt bankrota procedūru.

Aktīvu administrēšanu uzdod tiesas ieceltai pilnvarotai personai, kura atbild par parādnieka aktīvu realizāciju un ieņēmumu sadalīšanu starp dažādajiem kreditoriem, saskaņā ar noteikumiem par priekšrocību prasījumiem un maksājumiem par īpašumu.

Oficiālais maksātnespējas administrators atbild par bankrota darbību, pārvaldības un likvidācijas uzraudzību. Tiesas sēdē viņš ziņo par visiem strīdiem, kas var būt radušies, un uzdod īstenot steidzamus pasākumus, kas vajadzīgi maksātnespējīgā parādnieka mantas aizsargāšanai un saglabāšanai. Oficiālais maksātnespējas administrators arī vada visas bankrotējušā parādnieka kreditoru sanāksmes.

Kad ir izdots bankrota rīkojums, bankrotējušajiem komersantiem tiek liegtas tiesības administrēt savus aktīvus, un tie vairs nevar veikt nekādus maksājumus vai veikt jebkādus darījumus vai citas darbības saistībā ar saviem aktīviem.

2. Pārmērīgas parādsaistības

Attiecībā uz parādnieka saistībām un kolektīvās parādu atmaksas procedūras sākšanas ietekmi uz parādnieka aktīviem būtu jānorāda, ka parādniekam ir labas uzvedības pienākums.

Labas uzvedības periodā parādniekam

  • jāsadarbojas ar procedūrā iesaistītajām iestādēm un struktūrām, piekrītot jebkurā brīdī sniegt jebkādu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem un parādiem un par jebkurām sava stāvokļa izmaiņām;
  • jāstrādā algots darbs atbilstoši savām spējām, ciktāl tas ir iespējams;
  • jārūpējas, lai viņa maksātnespējas situācija nepasliktinātos, un apzinīgi jārīkojas, lai samazinātu savus parādus;
  • jāvairās dot priekšroku konkrētam kreditoram, izņemot uzturlīdzekļu saņēmējus, kam tiek veikti kārtējie maksājumi, namīpašniekus, kam tiek veikti kārtējie īres maksājumi par mājokli, kurš atbilst parādnieka pamatvajadzībām, cilvēka cienīgai dzīvei būtisku preču un pakalpojumu piegādātājus un kreditorus, kam tiek veikti kārtējie maksājumi, kurus uzdots samaksāt kā kompensāciju par vardarbīgās darbībās nodarītiem miesas bojājumiem;
  • jāizpilda saistības, ko viņš uzņēmies procedūrā.

Procedūrā ir iesaistītas divu veidu struktūras atkarībā no tā, vai norisinās procedūras vienošanās vai tiesas posms.

Norēķinu vienošanās posms norisinās Mediācijas komisijā. Mediācijas komisijas locekļus ieceļ ministrs. Komisijai ir priekšsēdētājs un sekretārs, un tā rīko sanāksmes vismaz reizi ceturksnī. Lai varētu vērsties Mediācijas komisijā, pieteikuma iesniedzējiem papildus citiem dokumentiem ir jāiesniedz izziņa par sodāmību. Locekļiem pēc viņu iecelšanas ir juridisks pienākums informēt ministru par visiem pret viņiem uzsāktajiem kriminālprocesiem vai viņus notiesājošiem spriedumiem, lai viņus varētu nomainīt. Mediācijas komisijas locekļi saņem pabalstu 10 EUR apmērā par katru sanāksmi, un tās priekšsēdētājs saņem pabalstu 20 EUR apmērā par katru sanāksmi.

Mediācijas komisija jo īpaši lemj par to, vai apstiprināt procedūras pieteikumus un vai iesniegtie prasījumi ir pieņemami. Tā arī apstiprina vai groza norēķinu vienošanās plānu projektus, ko tai iesniedz pēc Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienesta (turpmāk — “dienests”) veiktās izmeklēšanas.

Ja sešu mēneša laikā no brīža, kad komisija piekritusi procedūrai, ieinteresētās personas neapstiprina ierosināto plānu, komisija sagatavo ziņojumu, kurā norāda, ka norēķinu vienošanās procedūra beigusies bez rezultāta. Divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais ziņojums publicēts reģistrā, parādnieks miertiesā pēc sava domicila var ierosināt tiesas uzraudzītas reorganizācijas procedūru. Ja parādnieks neiesniedz šādu pieteikumu norādītajā termiņā, viņš var ierosināt jaunu kolektīvās parādu atmaksas procedūru tikai tad, kad ir pagājuši divi gadi no dienas, kad ziņojums publicēts reģistrā.

Ja tiek ierosināts tiesas uzraudzītas reorganizācijas posms, puses tiek izsauktas uz miertiesu, kas tām prasa iesniegt visus dokumentus vai informāciju, lai varētu noskaidrot parādnieka aktīvus un/vai saistības.

Pamatojoties uz iesniegto informāciju, tiesa sagatavo reorganizācijas plānu, kurā ietver pasākumus, kas ļauj parādniekam izpildīt viņa saistības.

Tiesas sagatavotais reorganizācijas plāns ir piemērojams ne ilgāk par septiņiem gadiem, un to var apturēt tikai dažos gadījumos (jo īpaši ja parādnieks nav izpildījis savas saistības saskaņā ar reorganizācijas plānu).

3. Administrēšana

Administrēšanas procedūrā parādnieku lēmumu pieņemšanas pilnvaras tiek atsavinātas par labu administratoriem, kuriem ir uzdots veikt aktīvu uzskaiti un sagatavot reorganizācijas plānu vai aktīvu realizācijas un sadales plānu. Parādniekiem ir arī aizliegts ar savu rīcību kavēt šajā procedūrā iecelto administratoru darbu.

4. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā parādnieks nevar pārdot vai ieķīlāt aktīvus vai uzņemties jebkādas saistības bez deleģētā tiesneša atļaujas. Deleģētais tiesnesis veic aktīvu uzskaiti un analizē uzņēmuma stāvokli, un vajadzības gadījumā viņš var saņemt ekspertu palīdzību.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Dažādās iepriekš minētās procedūras neizbeidz kreditoru priekšrocību prasījumus, izņemot vienošanās ar kreditoriem procedūru.

1. Vienošanās ar kreditoriem

Kreditori, kas gūst labumu no mantiskām garantijām un piedalās balsošanā, zaudē savu priekšrocību kreditora statusu (1886. gada 14. aprīļa likuma 10. pants).

2. Bankrots

“Attiecībā uz bankrotu saskaņā ar iedibināto judikatūru pēc bankrota rīkojuma izdošanas likumisks, tiesas uzdots ieskaits vai ieskaits pēc vienošanās vairs nav iespējams, pat ne starp iepriekš pastāvošiem prasījumiem, ja tiem līdz attiecīgajam brīdim nav piemitusi kāda no minētajām trīs iezīmēm, proti, likviditāte, maksājamība vai aizstājamība. Lai gan bankrota rīkojums šajā ziņā var liegt jebkādu likumisku ieskaitu, nevajadzētu secināt, ka tas notiek absolūti vai ar atpakaļejošu spēku. Bankrota rīkojums neskar likumisko ieskaitu, ja pirms bankrota procedūras ierosināšanas ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Apelācijas tiesa (Cour d’appel) ir nospriedusi ka “aizdomu periods neaizliedz šāda veida ieskaitu. Likumisks ieskaits ir iespējams, neraugoties uz maksājumu izbeigšanu. Tā nav parādnieka darbība, jo šāds ieskaits notiek, viņam to nezinot; Komerckodeksa 445. pants uz neattiecas uz šo aspektu.

Attiecībā uz tiesas uzdotu ieskaitu — to nevar uzdot pēc kolektīvās procedūras ierosināšanas. Tomēr šādu ieskaitu var veikt aizdomu periodā, ja vien attiecīgais rīkojums ir kļuvis galīgs (nav pārsūdzams). Šādā gadījumā ieskaits var būt spēkā tikai no rīkojuma dienas.

Attiecībā uz ieskaitu pēc vienošanās — ir samērā skaidrs, ka to nevar veikt pēc kolektīvās procedūras ierosināšanas. Turklāt to nevar veikt aizdomu periodā, jo saskaņā ar Komerckodeksa 445. pantu to uzskata par netipisku norēķinu metodi, ko sankcionē spēkā neesība [1].”

Tomēr būtu jānorāda, ka 2005. gada 5. augusta Likumā par finanšu garantijām (loi du 5 août 2005 sur les garanties financières) ir paredzēti īpaši izņēmumi attiecībā uz iepriekš aprakstītajiem noteikumiem, piemēram, saistībā ar vienošanos par ieskaitu, ko puses var noslēgt maksātnespējas procedūras ierosināšanas dienā (vai pat vēlāk — skatīt 2005. gada 5. augusta Likuma par finanšu garantijām 18. pantu un turpmākos pantus).

3. Administrēšana

Attiecībā uz administrēšanu, vienošanos ar kreditoriem vai maksājumu apturēšanu ieskaitu nevar veikt pēc tam, kad parādnieki ir zaudējuši tiesības brīvi īstenot savas tiesības un rīkoties ar saviem aktīviem.


[1] “La compensation comme garantie d’une créance sur un débiteur en faillite”, Pierre HURT, J. T., 2010. gads, 30. lpp.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Viena no galvenajām problēmām, kas pilnvarotajām personām rodas pēc bankrota procedūras ierosināšanas, ir saistīta ar līgumiem, kas noslēgti, pirms izdots bankrota rīkojums. Izņemot darba līgumus, kuru darbība tiek automātiski izbeigta dienā, kad izdod bankrota rīkojumu (Darba kodeksa (Code du travail) 12‑1. pants), tradicionāli tiek uzskatīts, ka noslēgtie līgumi turpina būt spēkā, līdz to darbību izbeidz pilnvarotā persona.

Izlemjot, vai šādi līgumi būtu īslaicīgi jāpatur spēkā, pilnvarotajai personai ir jāizsver iesaistīto personu intereses. Ja līgumā ir ietvertas klauzulas, kas nosaka, ka līguma darbība tiek izbeigta, ja kādu no pusēm pasludina par bankrotējušu, būtu jāizlemj, vai pilnvarotā persona plāno apstrīdēt šādu klauzulu piemērojamību (paturot prātā, ka šo klauzulu spēkā esība ir diskutējama; piemēram, Beļģijā komerctelpu nomas kontekstā šādas klauzulas uzskata par spēkā neesošām).

Principā jebkurā gadījumā izvēle, vai šādu līgumu darbību izbeigt vai turpināt, ir vienīgi pilnvarotās personas ziņā. Ja otra līgumslēdzēja puse to apstrīd, atsaukdamās uz līguma darbības automātisku izbeigšanu bankrota dēļ, pastāv varbūtība, ka pret pilnvaroto personu tiks ierosināta tiesvedība, kuras iznākums ir neskaidrs, un ka radīsies jaunas izmaksas saistībā ar maksātnespējīgā parādnieka mantu [1].


[1] Avoti: “Les procédures collectives au Luxembourg”, Yvette HAMILIUS un Brice HELLINCKX (3. nodaļas autori), Editions Larcier, 2014. gads, 86. lpp.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

1. Vienošanās ar kreditoriem, bankrota, maksājumu apturēšanas un administrēšanas procedūras

Vienošanās ar kreditoriem, bankrota, maksājumu apturēšanas un administrēšanas procedūrās izpildes pasākumus pret komersantiem un to aktīviem aptur. Tomēr neviena no Lielhercogistē piemērojamām tiesību normām neliedz kreditoriem veikt pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt sava parādnieka aktīvus.

Visās minētajās procedūrās parādnieki vairs nevar brīvi rīkoties ar saviem aktīviem. “No bankrota rīkojuma izdošanas līdz procedūras slēgšanai nav likumīgi iespējams ierosināt tiesvedību tikai pret bankrotējušo parādnieku saistībā ar aktīviem, kas ir daļa no viņa kā maksātnespējīgā parādnieka mantas” (Lux. 1935. gada 12. janvāris, 14. rindkopa, 27. lpp.). “Kreditori, kam nav nodrošinājuma, un kreditori, kam ir vispārējs priekšrocību prasījums, bankrota procedūras laikā nevar prasīt rīkojuma izdošanu pret bankrotējušo parādnieku un pat ne pret pilnvaroto personu, un vienīgais veids, kā viņi var rīkoties, ir iesniegt prasījumu vai celt prasību par viņu prasījuma atzīšanu” (Cass. 1997. gada 13. novembris, 3030. rindkopa, 265. lpp.).

Tomēr konkrētos gadījumos var veikt atsavināšanas darbības ar komerctiesas deleģētās personas atbalstu (attiecībā uz maksājumu apturēšanu vai administrēšanu).

Turklāt no bankrota rīkojuma izdošanas brīža parādi, kuru samaksas termiņš nav iestājies, kļūst par maksājamiem parādiem, un tiek pārtraukta procentu piemērošana.

2. Pārmērīgas parādsaistības

Attiecībā uz kolektīvo parādu atmaksu Mediācijas komisijas lēmums apstiprināt parādnieka pieteikumu automātiski aptur jebkādus izpildes pasākumus pret parādnieka aktīviem, izņemot pasākumus, kas saistīti ar uzturēšanas pienākumiem, kā arī pārtrauc procentu piemērošanu un parādus, kuru samaksas termiņš nav iestājies, padara par maksājamiem parādiem.

Ja norēķinu vienošanās posms beidzas bez rezultāta, miertiesa, kurā tiks izskatīts attiecīgais posms, var apturēt jebkādus izpildes pasākumus atbilstoši iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Tiesvedību, kas jau norisinās, kad tiek ierosināta maksātnespējas procedūra, var likumīgi turpināt pilnvarotā persona, kas rīkojas šādā statusā. Tomēr pieteikuma iesniedzējiem šādos gadījumos ir jālegalizē procedūra, piesaistot pilnvaroto personu, kurai ir ekskluzīvas pilnvaras likumīgi pārstāvēt bankrotējušo parādnieku.

Ja lieta kļūst parādniekam nelabvēlīga, kreditori, kuri ierosinājuši procedūru pirms bankrota, saņem nodrošinājumu, ko viņi var izmantot likvidācijā. Tomēr šādu nodrošinājumu nevar likt samaksāt piespiedu kārtā, jo bankrota rīkojuma rezultātā parādniekam tiek atņemas tiesības administrēt jebkādus aktīvus.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

1. Bankrots

Paziņojumu par bankrotu publicējot vienā vai vairākos laikrakstos, ko izdod Luksemburgā, kreditori tiek informēti, ka to parādnieks ir bankrotējis. Tad kreditoriem ir jāiesniedz savi prasījumi kopā ar saviem nodrošinājumiem par komerclietām atbildīgās rajona tiesas kancelejā, bankrota rīkojumā noteiktajā termiņā. Tiesas lietvedis reģistrē prasījumus un izsniedz kvīti.

Prasījumu deklarācijas ir jāparaksta, un tajās jānorāda kreditoru uzvārdi, priekšvārdi, profesijas un adreses, kā arī prasījuma summa, prasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī visas ar prasījumu saistītās garantijas vai nodrošinājumi. Tad dažādie iesniegtie prasījumi tiek pārbaudīti pilnvarotās personas, bankrotējušā parādnieka un oficiālā maksātnespējas administratora klātbūtnē.

Šajā procedūrā, ja ir kādi strīdi, kreditorus var izsaukt uz tiesu, lai viņi pretējo pušu nopratināšanā izskaidrotu sīkāk savu prasījumu un tā būtību vai precīzu summu.

Ja pilnvarotā persona ir spējusi apzināt aktīvus, ko var sadalīt starp kreditoriem, tā uzaicina kreditorus uz kopsavilkuma sanāksmi, kuras laikā kreditori var izteikt savu viedokli par sadales plānu.

Ja aktīvi ir nepietiekami, izdod rīkojumu slēgt bankrota procedūru.

Ja pilnvarotā persona neizpilda savus pienākumus par labu kreditoriem, kreditori var nosūtīt sūdzības oficiālajam maksātnespējas administratoram, kurš, ja nepieciešams, var nomainīt pilnvaroto personu.

2. Administrēšana

Administrēšanas procedūrā administratoriem sīki jāinformē kreditori par reorganizācijas vai aktīvu realizācijas plānu.

Šādā gadījumā kreditorus var uzaicināt izteikt piezīmes. Kreditoriem 15 dienu laikā no viņu informēšanas jāpaziņo reģistram, vai viņi piekrīt plānam vai iebilst pret to, un plānu nevar īstenot, ja vien to neapstiprina vairāk nekā puse kreditoru, kuru prasījumi veido vairāk nekā pusi no saistībām.

3. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā sasauc kreditoru sanāksmi, lai viņi varētu apspriest deleģētā tiesneša ierosinātos vienošanās priekšlikumus. Tāpēc kreditoriem ir jāpaziņo savi prasījumi un arī jānorāda, vai viņi piekrīt vienošanās priekšlikumiem.

Tad kreditori var arī iesniegt piezīmes vienošanās apstiprināšanas sēdē. Viņi var arī pārsūdzēt vienošanās apstiprināšanas rīkojumu, ja viņi nav bijuši uzaicināti uz kreditoru sanāksmi vai ir balsojuši pret vienošanās priekšlikumiem.

4. Pārmērīgas parādsaistības

Pirmajā instancē norēķinu vienošanās posmā kreditoriem jāiesniedz savi prasījumi Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienestam. Tad kreditori var aktīvi piedalīties norēķinu vienošanās plāna pieņemšanā, ko veic dienests.

Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienests tad sasauc kreditorus un izklāsta norēķinu vienošanās plānā ietvertos priekšlikumus. Vismaz 60 % kreditoru, kuru prasījumi veido 60 % visa prasījumu kopuma, tad ir jānorāda, ka viņi piekrīt norēķinu vienošanās plānam, lai to varētu uzskatīt par apstiprinātu. Ja kreditori nesniedz atbildi, uzskata, ka viņi piekrīt.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Bankrota procedūrā pilnvarotās personas pārstāv gan bankrotējušo personu, gan viņas kreditoru kopumu. Šādā divkāršā statusā pilnvarotās personas ne tikai ir atbildīgas par bankrotējušās personas aktīvu administrēšanu, bet ir arī pilnvarotas kā prasītāji vai atbildētāji uzraudzīt visas prasības, kurās ir prasīts saglabāt aktīvus, kas jāizmanto kā nodrošinājums kreditoriem, un arī atgūt vai palielināt šādus aktīvus kreditoru kopīgās interesēs (Apelācijas tiesa, 1880. gada 2. jūlijs, 2. rindkopa, 49. lpp.).

Pilnvarotā persona var ierosināt jebkādas prasības attiecībā uz kreditoru kopējo nodrošinājumu, kas sastāv no bankrotējušā parādnieka aktīviem, t. i., prasības par minēto aktīvu atgūšanu, aizsardzību vai likvidāciju (Apelācijas tiesa, 2015. gada 25. februāris. 37. rindkopa, 483. lpp.).

Attiecībā uz noslēgtiem līgumiem pēc bankrota rīkojuma izdošanas pilnvarotajai personai ir jāizlemj, vai to darbība būtu jāizbeidz, vai arī — ja ar tiem var tikt atbrīvoti aktīvi — būtu labāk, ja tie turpinātu būt spēkā, lai vēlāk izpildītu bankrotējušā parādnieka saistības.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visiem kreditoriem jāpaziņo savi prasījumi neatkarīgi no prasījuma veida un no tā, vai kreditoriem ir priekšrocību prasījums. Tomēr izņēmums šajā procedūrā ir prasījumi, kas izriet no īpašuma, t. i., prasījumi, kas tiek izvirzīti vēlāk un bankrota procedūras interesēs (piemēram, par pilnvarotās personas izmaksām, nomas maksu, kas jāmaksā pēc bankrota rīkojuma izdošanas, u. c.).

Prasījumus, kas celti saistībā ar īpašumu pēc maksātnespējas procedūras ierosināšanas un ir bankrota administrēšanas vai konkrētu bankrotējušā uzņēmuma darbību turpināšanas rezultāts, izpilda pirms pārējo aktīvu sadalīšanas starp kreditoru kopumu. Tāpēc prasījumus, kas celti saistībā ar īpašumu, visos gadījumos izpilda pirms citu kreditoru prasījumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

1. Bankrots

Bankrota procedūrā bankrota rīkojumu publicē dažādos veidos (presē, reģistrējot komerctiesā), lai informētu par situāciju bankrotējušā parādnieka kreditorus, kuri tad var pieteikties (Komerckodeksa 472. pants).

Tad kreditoriem jāiesniedz komerctiesas kancelejā savs prasījums kopā ar pamatojošiem dokumentiem (Komerckodeksa 496. pants).

Veidlapa, ko kreditori var izmantot prasījuma deklarācijas iesniegšanai, ir pieejama tiešsaistē vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr/creances/declaration-creance.html.

Prasījumus pārbauda pilnvarotā persona, kura atbild par likvidāciju un kura prasījumus var apstrīdēt (Komerckodeksa 500. pants).

Katru iesniegto prasījumu, kas tiek apstrīdēts, nodod tiesai.

Tomēr, ja ir jebkādi strīdi, kas, ņemot vērā to priekšmetu, nav par komerclietām atbildīgās rajona tiesas kompetencē, tos nodod kompetentajai tiesai, kas pieņem lēmumu pēc būtības. Šādus prasījumus nodod arī par komerclietām atbildīgajai rajona tiesai, lai tā izdotu rīkojumu saskaņā ar 504. pantu, nosakot summas, kādas attiecīgie kreditori par tiem var pieprasīt vienošanās apspriežu kontekstā (502. pants).

2. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā parādniekam, kurš iesniedz pieteikumu par vienošanos, pieteikumā ir jānorāda kreditoru identitāte un adreses un to prasījumu summas (1886. gada 14. aprīļa likuma 3. pants).

Kreditorus informē, nosūtot viņiem ierakstītu vēstuli (1886. gada 14. aprīļa likuma 8. pants), kurā viņus uzaicina piedalīties vienošanās sanāksmē.

Uzaicinājumu arī publicē presē.

Vienošanās sanāksmē kreditori paziņo savu prasījumu summas.

Kā norādīts iepriekš, kreditori, kuru prasījumi ir nodrošināti ar mantiskām garantijām un piedalās balsošanā, zaudē savu priekšrocību kreditora statusu (1886. gada 14. aprīļa likuma 10. pants).

3. Maksājumu apturēšana

Maksājumu apturēšanas procedūrā parādniekam ir arī jāiesniedz kreditoru saraksts, kurā norādīti kreditoru vārdi, viņu prasījumu summas un viņu adreses.

Kreditorus uzaicina uz sanāksmi, nosūtot viņiem ierakstītu vēstuli (Komerckodeksa 596. pants) un publicējot paziņojumu presē.

Sanāksmes laikā kreditoriem ir jāpaziņo savu prasījumu summas (Komerckodeksa 597. pants).

4. Administrēšana

Administrēšanas procedūrā nav atsevišķas prasījumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūras. Parādniekiem savos pieteikumos tiesai ir jānorāda kreditoru identitāte.

Vēlāk tiesa attiecīgos kreditorus informē par reorganizācijas vai aktīvu realizācijas plānu, ko sagatavojuši tiesas ieceltie administratori.

5. Pārmērīgu parādsaistību procedūra

Viena mēneša laikā no kolektīvās parādu atmaksas paziņojuma publicēšanas reģistrā parādnieka, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, kreditoriem ir jāiesniedz savi prasījumi Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienestā.

Prasījuma deklarācijai jāatbilst 6. un 7. pantam Lielhercogistes 2014. gada 17. janvāra Noteikumos, ar ko īsteno 2013. gada 8. janvāra Likumu par pārmērīgām parādsaistībām (règlement grand-ducal du 17 janvier 2014 portant exécution de la loi du 8 janvier 2013 concernant le surendettement).

Ir pieejama Saite atveras jaunā logādeklarācijas veidlapa, ko kreditori var izmantot.

Mediācijas komisija izvērtē, vai prasījumi ir pieņemami.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Bankrota tiesību pamatprincips nosaka, ka katram kreditoram jāsaņem identiska daļa, kas ir proporcionāla viņa prasījuma summai.

Dažiem kreditoriem, kam ir nodrošinājums vai priekšrocību prasījums, daļu izmaksā kā pirmajiem.

Priekšrocību kreditorus sarindo tiesiskā kārtībā, kas ir sabiedriskā kārtība (namīpašnieki, hipotēku devēji, kreditori ar darījumdarbības kapitāla nodrošinājumiem un jo īpaši valsts kase tās visplašākajā nozīmē).

Parasti pilnvarotā persona pamatojas uz Civilkodeksa (Code civil) 2096.–2098., 2101. un 2102. pantu.

Pilnvarotajai personai ir jāpārbauda katrs prasījums, pamatojoties uz tiesību aktiem un judikatūru.

Neto aktīvi, kas ir pieejami kreditoriem bez nodrošinājuma, ir jāsadala proporcionāli saskaņā ar Komerckodeksa 561. panta pirmo daļu.

Tiklīdz pilnvarotā persona ir noskaidrojusi tiesas noteikto maksājumu summu, sarindojusi priekšrocību kreditorus un uzzinājusi atlikušo summu, kas jāsadala starp kreditoriem bez nodrošinājuma, viņa sagatavo aktīvu sadales plānu, ko iesniedz pirmajā instancē oficiālajam maksātnespējas administratoram. Saskaņā ar Komerckodeksa 533. pantu pilnvarotā persona, nosūtot ierakstītu vēstuli, kam pievieno aktīvu sadales plāna kopiju, uzaicina visus kreditorus uz kopsavilkuma sanāksmi.

Tiesas ierēdnim vai publicējot paziņojumu kādā no Luksemburgas laikrakstiem, ir jāinformē bankrotējušais parādnieks par minēto sanāksmi.

Pilnvarotā persona kopsavilkuma sanāksmes protokolu, pamatojoties uz aktīvu sadales plānu, iesniedz oficiālajam maksātnespējas administratoram un tiesas lietvedim, lai viņi to parakstītu, ja vien pilnvarotās personas kopsavilkuma sanāksmi neapstrīd kāds no kreditoriem.

Pēc kopsavilkuma sanāksmes pilnvarotā persona veic maksājumus kreditoriem.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

1. Bankrots

Bankrota procedūrā, kad ir veikti maksājumi, pilnvarotā persona var iesniegt pieteikumu par procedūras slēgšanu, un pēc tam tiek izdots slēgšanas rīkojums, ar kuru — kā liecina rīkojuma nosaukums — bankrota procedūra tiek slēgta.

Saskaņā ar Komerckodeksa 536. pantu kreditori vairs nevar izvirzīt pretenzijas pret bankrotējušajiem parādniekiem, kuri nav krimināllietā pasludināti par bankrotējušiem nolaidības vai krāpniecisku darbību dēļ, izņemot, ja parādnieku finanšu stāvoklis uzlabojas septiņu gadu laikā no dienas, kad procedūra slēgta aktīvu nepietiekamības dēļ.

Saskaņā ar Komerckodeksa 586. pantu bankrotējušie parādnieki, kuri pilnā apmērā samaksā parādā esošās pamatsummas, procentus un izmaksas, var tikt atbrīvoti no parādsaistībām, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Augstākajai tiesai (Cour supérieure de justice).

2. Vienošanās ar kreditoriem, maksājumu apturēšana, administrēšana

Vienošanās ar kreditoriem, maksājumu apturēšanas un administrēšanas procedūrās ar tiesas lēmumu apstiprināt attiecīgo pasākumu procedūra tiek izbeigta.

Tiesa var piespriest bankrotējušajam parādniekam civilsodu vai kriminālsodu.

Ja tiesa konstatē, ka bankrotu izraisījis bankrotējušā parādnieka izdarīts nopietns un klajš pārkāpums, tā var aizliegt bankrotējušajam parādniekam īstenot darījumdarbību tieši vai ar citas personas starpniecību. Šāds aizliegums attiecas arī uz tāda amata ieņemšanu, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām uzņēmumā.

Citi civilsodi — komercuzņēmumu bankrota gadījumā — ir iespēja attiecināt bankrotu arī uz uzņēmumu direktoriem un iespēja piemērot pasākumus, pamatojoties uz Civilkodeksa 1382. un 1383. pantu (vispārējā juridiskā atbildība) un Komercuzņēmumu likuma (loi sur les sociétés commerciales) 59. un 192. pantu.

Bankrotējušajam parādniekam var piemērot arī kriminālsodus (bankrota krimināllietās).

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā personām, kuras gūst labumu no šīs procedūras, ir jāizpilda savas saistības pret kreditoriem, ja šo personu finanšu stāvoklis uzlabojas (25. pants 1886. gada 14. aprīļa Likumā par vienošanos ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu).

Vienošanās ar kreditoriem neietekmē šādus parādus:

  • nodokļi un citas valsts nodevas;
  • prasījumi, kas nodrošināti ar priekšrocību tiesībām, hipotēkām vai nodrošinājumu;
  • prasījumi saistībā ar uzturēšanu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc maksātnespējas procedūras slēgšanas, ja ir pieejami aktīvi, kreditori saņem pilnas summas vai summas, kas ir proporcionālas to prasījumiem, saskaņā ar slēgšanas rīkojumā apstiprinātajiem sadales nosacījumiem.

Kreditori vairs nevar izvirzīt pretenzijas pret bankrotējušajiem parādniekiem, kas nav krimināllietā pasludināti par bankrotējušiem nolaidības vai krāpniecisku darbību dēļ, izņemot, ja parādnieku finanšu stāvoklis uzlabojas septiņu gadu laikā no dienas, kad izdots rīkojums, ar kuru slēdz bankrota procedūru.

Kreditori var arī celt prasību, pamatojoties uz Civilkodeksa 1382. un 1383. pantu, lai pieprasītu bankrotējušā parādnieka direktoru vispārējo juridisko atbildību, vai prasību, pamatojoties uz Komercuzņēmumu likuma 59. un 192. pantu (administratoru un vadītāju atbildība viņu pilnvaru īstenošanā).

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Ar bankrota pieteikumu saistītās izmaksas iekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantas izmaksās.

Tā kā šīs izmaksas rodas bankrota procedūras interesēs, tās sedz no bankrota aktīviem, pirms pilnvarotā persona sadala atlikušos aktīvus dažādajiem kreditoriem.

1893. gada 29. marta Likuma par juridisko palīdzību un deficīta procedūru (loi du 29 mars 1893 concernant l’assistance judiciaire et la procédure en débet) 1. un 2. pantā ir noteiktas dažādās izmaksas, kas var rasties maksātnespējas procedūrai vajadzīgo formalitāšu kārtošanā, un kārtība šādu izmaksu segšanai, ja ir aktīvu nepietiekamība.

Kompetentā rajona tiesa nosaka pilnvarotās personas nodevas, pamatojoties uz Lielhercogistes 2003. gada 18. jūlija noteikumiem (règlement grand-ducal du 18 juillet 2003).

Pilnvarotajai personai ir jāiesniedz par komerclietām atbildīgajai rajona tiesai izmaksu un nodevu pārskats, pamatojoties uz atgūtajiem aktīviem.

Komerckodeksa 536-1. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka izmaksas un nodevas saistībā ar bankrota procedūrām, kas slēgtas aktīvu nepietiekamības dēļ, avansā sedz Netiešo nodokļu birojs (Administration de l’Enregistrement), ievērojot nosacījumus, kas paredzēti 1893. gada 29. marta Likumā par juridisko palīdzību un deficīta procedūrām.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

1. Bankrots

Bankrota rīkojumā var noteikt bankrotējušā parādnieka maksājumu izbeigšanas datumu, kas ir pirms rīkojuma izdošanas datuma. Tomēr šis datums nevar būt vairāk nekā sešus mēnešus pirms rīkojuma datuma.

Lai aizsargātu kreditoru intereses, laikposmu no maksājumu izbeigšanas līdz rīkojuma izdošanai uzskata par “aizdomu periodu”.

Konkrētas darbības, ko veic pirms šā perioda, ja tās var kaitēt kreditoru tiesībām, tiks uzskatītas par spēkā neesošām. Tās jo īpaši ir:

  • Jebkādas darbības saistībā ar kustamo vai nekustamo īpašumu, ko bankrotējušais parādnieks pārdevis bez peļņas vai apmaiņā pret maksājumu, ja pārdošanas cena ir acīmredzami daudz zemāka nekā attiecīgā īpašuma vērtība;
  • visi maksājumi skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu, veicot pārdevumu, ieskaitu vai citu norēķinu veidu, par parādiem, kuriem vēl nav iestājies samaksas termiņš;
  • visi maksājumi, kas nav veikti skaidrā naudā vai izmantojot komerciālus instrumentus, par parādiem, kuriem iestājies samaksa termiņš;
  • jebkura hipotēka vai jebkuras citas īpašuma tiesības, ko parādnieks piešķīris par parādiem, par kuriem līgums noslēgts pirms maksājumu izbeigšanas.

Tomēr attiecībā uz citām darbībām spēkā neesības princips nav automātiski piemērojams.

Tas nozīmē, ka aizdomu periodā veiktus konkrētus bankrotējušā parādnieka maksājumus par parādiem, kuriem iestājies samaksas termiņš, un jebkādas citas darbības, kas veiktas apmaiņā pret maksājumu, var tikt atzītas pat spēkā neesošām, ja tiek pierādīts, ka trešās personas, kas saņēmušas maksājumus vai veikušas sarunas ar bankrotējušo parādnieku, zināja par maksājumu izbeigšanu.

Ja kreditors zina, ka parādnieks nevar izpildīt saistības, viņš nedrīkst prasīt, lai viņam piešķir priekšrocību režīmu, tādējādi kaitējot vispārējam kreditoru kopumam.

Saite atveras jaunā logāHipotēkas un priekšrocību tiesības, kas likumīgi iegūtas, var reģistrēt līdz bankrota rīkojuma izdošanas dienai. Tomēr tiesības, kas reģistrētas 10 dienu laikā pirms maksājumu izbeigšanas datuma vai vēlāk, var pasludināt par spēkā neesošām, ja no hipotēkas darījuma noslēgšanas dienai līdz reģistrācijas dienai pagājušas vairāk nekā 15 dienas.

Visbeidzot, jebkuras darbības, kas īstenotas, vai maksājumus, kas veikti, krāpjot kreditorus, t. i., parādniekam pilnīgi apzinoties, kādu kaitējumu tas nodarīs kreditoram (piemēram, samazinot savu mantu, neievērojot prasījumu sarindojumu utt.), uzskata par spēkā neesošiem neatkarīgi no to īstenošanas vai veikšanas dienas.

Aizdomu perioda jēdzienu nepiemēro attiecībā uz finanšu garantiju līgumiem vai uz nākotnes prasījumiem, kas nodoti vērtspapīrošanas struktūrai.

2. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā parādnieki nevar nedz nodot vai ieķīlāt aktīvus, nedz uzņemties jebkādas saistības bez deleģētā tiesneša atļaujas.

3. Administrēšana

No dienas, kad tiek pieņemts lēmums par deleģētā tiesneša iecelšanu uzņēmuma aktīvu uzskaites veikšanai, komersants nevar nodot kustamā kapitāla aktīvus, noteikt to nodrošinājumus vai hipotēkas, uzņemties par tiem saistības vai saņemt šādus aktīvus bez deleģētā tiesneša atļaujas; pretējā gadījumā šīs darbības var tikt atzītas par spēkā neesošām.

Būtu arī jānorāda, ka tiesību aktos par administrēšanu ir paredzēti kriminālsodi komersantiem, kuri ir slēpuši daļu savu aktīvu, uzrādījuši pārmērīgi lielu savu saistību vērtību vai piesaistījuši kreditorus, kuru prasījumu summas ir pārmērīgi lielas.

4. Pārmērīgas parādsaistības

Attiecīgā gadījumā tiesnesis var iecelt personas, kuras atbild par sociālās, izglītības vai finanšu pārvaldības palīdzības sniegšanu, lai nodrošinātu, ka tā parādnieka ienākumu daļa, kas nav iedalīta parādu atmaksāšanai, tiek izmantota paredzētajiem mērķiem.

Šīs personas, veicot savu darbu, ir pilnvarotas veikt jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst minētās ienākumu daļas novirzīšanu no tās dabiskā mērķa vai kaitējumu parādnieka mājsaimniecības interesēm.

Lapa atjaunināta: 29/10/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Ungārija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Juridisku personu maksātnespējas procesam piemēro 1991. gada XLIX likumu par bankrota un likvidācijas procesu (Bankrota likums).

Bankrota likums regulē divu veidu maksātnespējas procesus: bankrota un likvidācijas procesu.

Bankrota process ir reorganizācijas process, kura mērķis ir pasludināt parādniekam, kuram draud maksātspēja, maksājumu atlikšanu ar mērķi panākt labprātīgu vienošanos un mēģināt noslēgt šādu vienošanos nolūkā atjaunot maksātspēju.

Likvidācijas process ir process, kura mērķis ir, lai kreditori saņemtu apmierinājumu saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ja maksātnespējīgs parādnieks tiek likvidēts bez tiesiskā pārņēmēja, īstenojot procesu, kura mērķis ir kopējo maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvu sadalīšana kreditoriem. Tomēr likvidācijas process ir jāizbeidz, ja parādnieks ir pilnībā samaksājis savus parādus un procesa izmaksas vai ja ar kreditoriem ir noslēgta labprātīga vienošanās par parādu nokārtošanas nosacījumiem un šo vienošanos ir apstiprinājusi tiesa.

Īpaši noteikumi par atkāpēm paredzēti, piemēram, likumos, ko piemēro uzņēmumu, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, Ungārijas filiālēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un finanšu sektora uzņēmumiem (kredītiestādēm, finanšu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, valsts noliktavām).

Finanšu sektora uzņēmumiem bankrota procesa nav, tomēr, lai izvairītos no to maksātnespējas, uzraudzības iestādēm ir iespēja iejaukties, tiklīdz to finansiālās spējas sākušas pasliktināties, kā arī jāizveido fondi (kaitējuma kompensēšanas fonds, ieguldītāju aizsardzības fonds, noguldījumu apdrošināšanas fonds), lai aizsargātu klientus un tiem sniegtu kompensāciju.

Finanšu nozares uzņēmumu likvidāciju tiesā var ierosināt Ungārijas Nacionālā banka, rīkojoties saskaņā ar savām finanšu uzraudzības iestādes pilnvarām, pēc tam, kad tā ir atcēlusi uzņēmuma licenci šādu darbību veikšanai.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju likumā ir iekļauti daži noteikumi par atkāpēm saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju (apvienību, fondu) bankrota un likvidācijas procesiem; pārējos gadījumos piemēro Bankrota likuma noteikumus.

Fizisku personu parādu nokārtošanas process (personīgais bankrots)

2015. gada CV likums par fizisku personu parādu nokārtošanu stājās spēkā 2015. gada 1. septembrī. Likuma mērķis ir paredzēt parādu nokārtošanas tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt bankrota aizsardzību, parādniekam un tā kreditoriem sadarbojoties. Likums galvenokārt aizsargā hipotekāros parādniekus, jo īpaši tos, kuri ilgstoši kavējuši maksājumus, ir parādā vairākiem kreditoriem un kuru mājokļa īpašumam draud piespiedu pārdošana.

Process sākas kā pirmā hipotekārā kreditora koordinēts ārpustiesas process. Bankrota procesu tiesā uzsāk, ja nav panākta ārpustiesas vienošanās. Arī tiesvedības mērķis vispirms ir panākt vienošanos, bet, ja šāda vienošanās netiek apstiprināta, tiesa nosaka parādu nokārtošanas nosacījumus.

Valdība ir izveidojusi Valsts ģimenes maksātnespējas dienestu. Šai organizācijai ir svarīga loma parādu nokārtošanas procesā. Ģimenes maksātnespējas dienests pārliecinās, vai parādnieks atbilst likumā noteiktajām prasībām, glabā valsts reģistru datus par procesu un nodarbina ģimenes administratorus. Ģimenes administratori tiesas labā pilda sagatavošanās un sadarbības uzdevumus parādu nokārtošanas procesā tiesā, izpilda tiesas lēmumus, sniedz atbalstu parādniekam, pārrauga parādnieka mājsaimniecības pārvaldību, pārdod parādnieka saimnieciski vērtīgos aktīvus un veic samaksu kreditoriem.

Sekmīgs parādu nokārtošanas process noslēdzas ar to, ka procesa laikā izpildītās parādsaistības vēlāk no parādnieka nevar atprasīt un ka kreditori saņem konkrētu proporcionālu sava parāda daļu noteiktā laikposmā.

Fizisku personu parāda nokārtošanas process vēl nav ticis paziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/848.

Saskaņā ar Bankrota likumu bankrota procesu var sākt parādnieka organizācija ar tās galvenās lēmumu pieņēmējas struktūras piekrišanu, izmantojot veidlapu; juridiskā pārstāvja dalība procesā ir obligāta. Parādnieks nevar iesniegt šādu pieteikumu, ja tam ir aktīvs bankrota process vai ja pirmajā instancē pieņemts lēmums, ar kuru noteikta parādnieka likvidācija. Atkārtota pieteikuma par bankrota procesa uzsākšanu pieņemamības nosacījumi un laika ierobežojumi ir šādi: iepriekšējā bankrota procesa laikā pastāvošu vai radušos kreditoru prasījumu apmierināšana, divu gadu termiņš kopš iepriekšējā bankrota procesa galīgās pabeigšanas vai, ja iepriekšējais pieteikums noraidīts ex officio — viena gada termiņš kopš pēdējā rīkojuma pasludināšanas lietā.

Vispārīgā gadījumā, ja parādnieks ir maksātnespējīgs, likvidācijas procesu var sākt pēc parādnieka vai tā kreditoru pieprasījuma, vai pēc tiesas iniciatīvas noteiktos gadījumos, kas paredzēti Bankrota likumā. Bankrota likumā ir tieši noteikts, kas var ierosināt likvidācijas procesu, un paredzēti procesuālie noteikumi rīcībai pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

Abu veidu procesi ir kolektīvie parādu nokārtošanas procesi, kuros jāpiedalās parādnieka kreditoriem, kuri šo procesu laikā nevar no parādnieka prasīt savu prasījumu izpildi citā veidā vai procesā.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Bankrota process

Bankrota procesu var pieteikt parādnieka direktors; advokāta vai juridiskās palīdzības sniedzēja pārstāvība ir obligāta.

Vienlaikus pret parādnieku var ierosināt tikai vienu bankrota procesu, un izskatīšanā nedrīkst atrasties arī likvidācijas process. Atjaunotu bankrota procesu var uzsākt tikai, ja parādnieks ir nokārtojis iepriekšējā procesā pieprasītos parādus un kopš tā laika nav pagājuši divi gadi. Ja tiesa pēc savas iniciatīvas noraidījusi iepriekšējo bankrota procesu formālu trūkumu dēļ, atjaunotu bankrota procesu nevar uzsākt vienu gadu.

Likvidācijas process

Likvidācijas procesu var ierosināt parādnieks, kreditors, administrators, kurš piedalījies iepriekšējā labprātīgajā likvidācijas procesā, vai tiesa vai administratīva iestāde likumā noteiktos gadījumos. Piemēram, likvidācijas procesu ierosina tiesa, ja bankrota procesā nav panākta labprātīga vienošanās vai ja tā saskaņā ar savām komerctiesas juridiskās uzraudzības pilnvarām uzdevusi likvidēt uzņēmumu, kas būtiski pārkāpj likumu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi ir visu ilgtermiņa aktīvu un apgrozāmo līdzekļu summa grāmatvedības tiesību aktu izpratnē.

Ja bankrota procesa laikā aktīvu apjoms palielinājies, arī pieaugums ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem.

Maksātnespējīgam parādniekam saglabājas tiesības pārvaldīt mantas aktīvus, bet tikai administratora pārraudzībā. Likvidācijas procesā maksātnespējīgam parādniekam nesaglabājas ar mantas aktīvu pārvaldību saistītās tiesības — šīs tiesības pāriet likvidatoram. Likvidators ir parādnieka organizācijas juridiskais pārstāvis un tiesas pārraudzībā veic kreditoru prasījumu reģistrāciju un izvērtēšanu, aktīvu realizāciju un ienākumu sadali kreditoriem.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādnieks bankrota un likvidācijas procesā Bankrota likuma izpratnē var būt likumā minētais komersants. Bankrota procesu ierosina parādnieks, kurš procesa laikā var turpināt veikt saimniecisko darbību. Parādnieka amatpersonu un īpašnieku tiesību izmantošana nav ierobežota, bet tie savas tiesības var īstenot tikai tā, lai neskartu likumā paredzētās administratora tiesības. Parādnieks sadarbībā ar administratoru veic prasījumu reģistrēšanu un prioritātes noteikšanu, un, piedaloties administratoram, sagatavo vienošanās par parādu nokārtošanu programmu un priekšlikumu sarunām, lai panāktu tādu vienošanos par parādu nokārtošanu, kuras mērķis ir atjaunot vai saglabāt maksātspēju. Vienošanās par parādu nokārtošanu ietver vienošanos starp parādnieku un kreditoriem par parādu nokārtošanas nosacījumiem un pārējiem jautājumiem, ko tie uzskata par svarīgiem saistībā ar reorganizāciju.

Līdz bankrota un likvidācijas procesa sākšanai kreditors ir persona, kurai ir mantiski vai naudā izteikti prasījumi ar iestājušos izpildes termiņu, kuri balstās uz galīgu un izpildāmu tiesas vai valsts iestādes lēmumu vai kurus parādnieks ir atzinis vai neapstrīd. Bankrota procesā kreditors ir arī jebkura persona, kuras prasījumu termiņš iestājas bankrota procesa laikā vai tos vēlāk reģistrējis administrators, vai jebkura persona, kuras prasījumus likvidācijas procesā reģistrējis likvidators.

Administrators bankrota procesā ir tiesas iecelta juridiska persona, kura ir pilnvarota veikt maksātnespējas procesa administratora uzdevumus. Administratoram jāieceļ persona, kuru tas nodarbina un kurai ir attiecīgā kvalifikācija administratora darbību veikšanai. Šīs personas pienākums ir pārraudzīt parādnieka saimniecisko darbību, lai panāktu vienošanos par parādu nokārtošanu, vienlaikus ievērojot kreditoru intereses, reģistrētu kreditoru prasījumus, piedalītos vienošanās par parādu nokārtošanu sagatavošanā un parakstītu sarunās par vienošanos par parādu nokārtošanu pieņemto lēmumu protokolus.

Likvidators ir likvidatoru organizācija (juridiska persona, kura pilnvarota veikt maksātnespējas procesa administratora uzdevumus), ko iecēlusi tiesa un kas pārstāv likvidējamo organizāciju, vienlaikus garantējot kreditoru intereses un veicot likumā noteiktos uzdevumus. Tiesību aktos likvidatoru organizācijām ir noteiktas stingras personīgās un profesionālās prasības, ieskaitot regulāru profesionālo apmācību.

Likvidatoru organizācija likvidatora pienākumu pildīšanai ieceļ maksātnespējas administratoru.

Likvidatoru organizācijas nosaukumu un maksātnespējas administratora vārdu arī ieraksta tiesas juridisko personu reģistrā.

Bankrota un likvidācijas process ir bezstrīdus civilprocess tiesā. Jautājumos, ko neregulē Bankrota likums, piemēro Civilprocesa kodeksa noteikumus ar bezstrīdus procesa sevišķajām atkāpēm. Bankrota procesu uzdod veikt tiesa, savukārt likvidācijas procesu tiesa uzdod veikt tādēļ, ka parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, vai citos gadījumos, kas paredzēti likumos, vai pamatojoties uz citas tiesas, valsts iestādes vai administratora pieprasījumu. Uzsākot procesu, tiesa no likvidatoru saraksta ieceļ administratoru vai likvidatoru. Kad tiek iesniegts pieteikums par likvidācijas procesa uzsākšanu, tiesa pēc kreditoru pieprasījuma ieceļ likvidatoru ar pagaidu administratora pilnvarām, lai uzraudzītu parādnieka darbības līdz likvidācijas rīkojuma izdošanai.

Tiesa izskata iebildumus par administratora vai likvidatora prettiesiski veiktiem pasākumiem vai bezdarbību un, ja pasākums vai bezdarbība bijusi prettiesiska, uzdod administratoram vai likvidatoram rīkoties saskaņā ar likumiem, bet šī noteikuma pārkāpuma gadījumā administratoru vai likvidatoru atstādina no procesa un ieceļ jaunu administratoru vai likvidatoru.

Bankrota procesa laikā parādniekam ir tiesības uz bankrota aizsardzību, izpildes process tiek apturēts un parādniekam tiek ļauta maksājumu apturēšana vai iepriekš radušos parādu samaksas moratorijs.

Ja Bankrota likumā paredzētais vairākums piekrīt brīvprātīgās vienošanās saturam un tā atbilst likumā noteiktajām prasībām, tiesa apstiprina vienošanos un tā ir saistoša parādniekam.

Ja labprātīgu vienošanos panākt neizdodas, tiesa pēc savas iniciatīvas pasludina parādnieka likvidāciju.

Vienošanos starp parādnieku un kreditoriem var panākt arī likvidācijas procesā. Tiesa likvidācijas procesa gaitā nosaka datumu, kad vest sarunas par vienošanos par parādu nokārtošanu, un, ja balsojums par labprātīgu vienošanos ir pozitīvs un vienošanās atbilst tiesību aktiem, tiesa to apstiprina. Nosacījumi, ar kādiem likvidācijā apstiprina labprātīgu vienošanos, paredz, ka vienošanās rezultātā beigsies parādnieka maksātnespēja un tiks nokārtoti prioritārie prasījumi, vai ir pieejams šādu prasījumu segums.

Tiesa pieņem lēmumu par bankrota vai likvidācijas procesa pasludināšanu par slēgtu vai par procesa izbeigšanu.

Ja likvidācijas process tiek pabeigts un parādniekam nav tiesiskā pārņēmēja, komerctiesa pēc tiesas paziņojuma izslēdz likvidācijas procesā likvidēto parādnieku no komercreģistra vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju — no pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģistra.

Likvidācijas procesā darbinieku algu izmaksu garantē no Algu garantijas fonda līdzekļiem, ievērojot Algu garantijas fonda likumā paredzētos nosacījumus.

Procesa ierosināšanas tiesiskās sekas

Bankrota procesā tiesa pēc parādnieka pieprasījuma rīkojas, lai nekavējoties izziņotu pagaidu maksājumu apturēšanu Sabiedrību oficiālajā vēstnesī saskaņā ar Bankrota likumu. Pieprasījuma pamatotību vēlāk izvērtē, kad tiesa pieņem lēmumu noraidīt lēmumu ex officio likumā noteiktos gadījumos, vai, ja tā nenotiek — pieņem lēmumu par bankrota procesa uzsākšanu. Bankrota process sākas ar attiecīgā rīkojuma publicēšanu Sabiedrību oficiālajā izdevumā. Bankrota procesa uzsākšanas rezultātā parādniekam piemēro maksājumu apturēšanu līdz 0 stundām otrajā darba dienā pēc 120. dienas (ar dažiem izņēmumiem), un moratoriju var pagarināt uz laiku līdz 365 dienām. Maksājumu apturēšanas laikposmā var tikt veikti tikai tiesību aktā norādītie maksājumi, ar maksājumu saistības neizpildi vai kavētu izpildi saistītās tiesiskās sekas neiestājas un mantisku prasījumu izpilde pret parādnieku tiek apturēta, tādējādi parādnieks iegūst reālu iespēju sagatavot programmu, kuras mērķis ir atjaunot maksātspēju un nokārtot parādus.

Ja tiesa pasludina parādnieku par maksātnespējīgu, jo pastāv tiesību aktos noteikts maksātnespējas iemesls, ar rīkojumu tiek noteikta parādnieka likvidācija un pēc tā stāšanās spēkā — ar Sabiedrību oficiālajā izdevumā publicētu rīkojumu, kas satur arī uzaicinājumu kreditoriem pieteikt savus prasījumu, iecelts likvidators. Īpašumtiesības izbeidzas, kad tiek pieņemts lēmums par likvidācijas procesu, ar mērķi aizsargāt maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvus, un no likvidācijas sākuma datuma juridiskus izteikumus par parādnieka aktīviem var paust tikai likvidators, rīkojoties kā parādnieka pārstāvis. Likvidācijas pirmajā dienā izbeidzas visi komersanta parādi (iestājas to termiņš).

Likvidācijas mērķis ir sadalīt visus parādnieka aktīvus starp tā kreditoriem — izbeidzas pat izpildes process pret aktīviem, kuriem piemēro likvidācijas procesu. Strīdus un bezstrīdus process, kas sācies pirms likvidācijas sākuma datuma, turpinās tiesā, kurā tas uzsākts. Pēc likvidācijas sākuma datuma jebkuru ar maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem saistītu mantisku prasījumu var pieteikt vienīgi likvidācijas procesa ietvaros. Parādnieka nekustamajam īpašumam vai citiem aktīviem noteiktie atsavināšanas un apgrūtināšanas ierobežojumi izbeidzas likvidācijas sākuma dienā, savukārt atpirkšanas tiesības un pirkšanas iespējas, kā arī ķīlas tiesības izbeidzas ar aktīva pārdošanu. Tiesīgā persona savu prasījumu no parādnieka sniegtas drošības naudas var apmierināt līdz likvidācijas sākuma datumam; pēc tam tiesīgajai personai atlikusī summa ir jānodod likvidatoram.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Likvidācijas procesa laikā jebkurš kreditors savu prasījumu pret parādnieku var izvirzīt, vienīgi reģistrējoties procesam, nav iespējams atsaukties uz ieskaitu ārpustiesas procesā, izņemot uz starptautisko tirdzniecības konvenciju pamata piemērotu noslēguma ieskaitu. Tomēr, ja starp kreditoru un parādnieku pastāv iepriekšēja tiesvedībā esoša lieta, kreditors var veikt jebkuru tiesvedībā pieprasīto prasījumu ieskaitu pret tā parādu parādniekam.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Likvidācijas procesa uzsākšana pati par sevi nerada tiesiskas sekas — parādnieka iepriekš noslēgtu līgumu izbeigšanu. Līgumus var izbeigt attiecīgā procesa ietvaros — bankrota procesā tas notiek administratora pārraudzībā, savukārt likvidācijas procesā likvidators izbeidz līgumus kā parādnieka juridiskais pārstāvis. Likvidatoram ir tiesības izbeigt līgumus ar tūlītēju spēku vai atcelt līgumus.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Kamēr likvidācijas procesā notiek parādu nokārtošana, pret parādnieka aktīviem nevar vērst izpildi, bet kreditors, kas ir ķīlas ņēmējs, nevar ķīlu pārdot.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Iepriekš uzsāktu tiesvedību pabeidz tiesa, kurā tā uzsākta. Ja tiesvedība noslēgusies parādniekam nelabvēlīgi, uzvarējusī puse likvidācijas procesā piedalās kā kreditors. Ja tiesvedība noslēgusies maksātnespējīgam parādniekam labvēlīgi, tam pienākošos aktīvus vai naudas līdzekļus iekļauj mantas aktīvos. Bankrota likumā vairākās vietās noteikts, ka administratoram vai likvidatoram ir pienākums sniegt informāciju kreditoriem.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditori var izveidot kreditoru komitejas vai ievēlēt kreditoru pārstāvi, ar kuru likvidatoram jāapspriežas un kuru likvidatoram jāinformē, kā arī jāsaņem tā tieša vai netieša piekrišana noteiktu pasākumu veikšanai.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Likvidators var pārdot parādnieka aktīvus pircējam, kurš izteicis visizdevīgāko piedāvājumu, publiskā pārdošanas procesā auditētā tīmekļa tirdzniecības portālā.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kreditors, piesakot savu prasījumu bankrota procesā vai likvidācijas procesā kā kreditors, var pieteikt gan iepriekš radušos parādus, gan tādus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas procesa administrators (bankrota procesā — administrators, likvidācijas procesā — likvidators) reģistrē kreditoru prasījumus un iesniedz apstrīdētos prasījumus tiesai, kas vada bankrota procesu vai likvidācijas procesu, sprieduma pieņemšanai.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Likvidators pēc atsevišķu izdevumu atskaitīšanas izmanto ieņēmumus no ķīlas pārdošanas, lai norēķinātos ar ķīlas ņēmēju. Atlikušo summu sadala kreditoriem saskaņā ar aktīvu sadali, ņemot vērā Bankrota likumā noteiktās kreditoru apmierināšanas kategorijas un pamatojoties uz likvidācijas starpbilanci vai likvidācijas beigu bilanci.

Pēc pārējo aktīvu pārdošanas ieņēmumu sadali var veikt, kad apstiprināta likvidācijas starpbilance vai likvidācijas beigu bilance, ņemot vērā tiesas apstiprināto aktīvu sadali un Bankrota likumā noteiktās kreditoru apmierināšanas kategorijas.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Parādnieks bankrota procesā vai likvidācijas procesā var vienoties ar kreditoriem par brīvprātīgiem norēķiniem. Ja vienošanās atbilst tiesību aktiem, tiesa to apstiprina un pasludina procesu par izbeigtu. Šādos gadījumos parādnieks turpina darbību. Kreditoru prasījumus apmierina vienošanās paredzētajā kārtībā un apmērā, un parādniekam nav jāveic maksājumi par pārējo daļu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Bankrota procesā, kas ir izbeigts ar tiesas apstiprinātu labprātīgu vienošanos, kreditoru prasījumus apmierina vienošanās ceļā noteiktajā kārtībā un grafikā. Ja parādnieks neievēro vienošanos, kreditori var iesniegt pieteikumu par izpildes procesa uzsākšanu vai sākt parādnieka likvidāciju.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Kreditori maksā reģistrācijas maksu. Par maksātnespējas procesa (bankrota procesa vai likvidācijas procesa) pieteikuma iesniegšanu jāmaksā nodeva. Pārējos gadījumos visas izmaksas sedz parādnieks.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Likvidators vai kreditors šādus darījumus var apstrīdēt, iesniedzot lūgumrakstu, un var lūgt darījuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šādi atgūtie parādnieka aktīvi palielina maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvus.

Likvidators vai kreditori var celt prasības pret parādnieka bijušajiem valdes locekļiem par darbībām, kas kaitējušas kreditoru interesēm, atsaucoties uz to, ka valdes locekļi, rodoties maksātnespējas draudu situācijai, nav īstenojuši pārvaldības funkcijas saskaņā ar kreditoru interesēm, kas novedis pie komersanta aktīvu samazināšanās, vai apgrūtinājuši kreditoru prasību pilnīgu apmierināšanu, vai nolaidības dēļ nav nokārtojuši vides maksājumus. Ja to pierāda, parādnieka bijušajam direktoram jāatlīdzina kreditoriem tādējādi nodarītais kaitējums.

Lapa atjaunināta: 15/01/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Malta

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas process (uzņēmumi) un bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem var identificēt divu veidu personas, kurām var piemērot maksātnespējas procesu, proti, komerciālas līgumsabiedrības un tirgotājus. Šiem personu veidiem piemēro atšķirīgus režīmus. Komerciālas līgumsabiedrības var sīkāk iedalīt līgumsabiedrībās (en nom collectif), līgumsabiedrībās (en commandite) un sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Maksātnespējas procesu var uzsākt pret visām minētajām personām (fiziskām un juridiskām personām), taču tiks piemērotas atšķirīgas procedūras, noteikumi un tiesību akti. Faktiski bankrota procesu (Maltas likumu 13. nodaļa) var uzsākt pret līgumsabiedrībām (en nom collectif), līgumsabiedrībām (en commandite), kā arī pret tirgotājiem.  Līgumsabiedrības (en nom collectif), līgumsabiedrības (en commandite) jebkurā gadījumā bankrota procesa vajadzībām uzskata par tirgotājiem. Jēdziens “tirgotājs” 13. nodaļā definēts kā jebkura persona, kura pēc profesijas veic tirdzniecības darījumus savā vārdā, ietverot jebkuru komerciālu līgumsabiedrību.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Reorganizācijas procesu pret uzņēmumiem var uzsākt saskaņā ar 1995. gada Uzņēmumu likuma 386. nodaļas 327.–329.B pantu.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Uzņēmums pēc kopsapulces lēmuma, tā valde, jebkurš obligāciju turētājs, kreditors vai kreditori, vai jebkurš dalībnieks vai dalībnieki var iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma likvidāciju un tā darbības izbeigšanu, ja uzņēmums nespēj samaksāt savus parādus. Pārbaudes kritēriji, ko piemēro saskaņā ar 386. nodaļas 214. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ir šādi:

Uzskata, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus:

a) ja parāds, kas jāmaksā uzņēmumam, nav ticis pilnībā vai daļēji nomaksāts pēc tam, kad pagājušas 24 nedēļas pēc tam, kad pret uzņēmumu uzsākta izpildraksta piespiedu izpilde, pamatojoties uz jebkuru no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 273. pantā noteiktajiem izpildrakstiem, vai

b) ja atbilstīgi tiesas prasībām tiek pierādīts, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus, ņemot vērā arī uzņēmuma iespējamās un paredzamās saistības.

Tiesa ļaus pusēm izteikt viedokli un visbeidzot nolems, vai pastāv maksātnespējas priekšnoteikumi; šādā gadījumā tiesa izdos rīkojumu par likvidāciju un par maksātnespējas datumu tiks uzskatīts datums, kad pieteikums iesniegts tiesai saskaņā ar 386. nodaļas 223. pantu.

Laikā no rīkojuma par darbības izbeigšanu maksātnespējas gadījumā līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā tiesa jebkurā brīdī var iecelt pagaidu administratoru un noteikt tam pienākumu pārvaldīt uzņēmuma mantu vai uzņēmējdarbību, kā tiesa var noteikt rīkojumā par administratora iecelšanu. Pagaidu administrators pilda amatu līdz rīkojuma par darbības izbeigšanu pieņemšanai vai pieteikuma par darbības izbeigšanu noraidīšanai, izņemot, ja pirms tam atsakās no amata vai tiesa, ja ir pietiekams pamatojums, viņu no tā atcēlusi.

Maksātnespēja — kreditoru veikta brīvprātīga darbības izbeigšana

Papildus minētajam uzņēmums darbību var izbeigt arī brīvprātīgi, un, ja direktori uzskata, ka ar uzņēmuma aktīviem nepietiek, lai segtu tā saistības, tiks sasaukta kreditoru sapulce, lai ieceltu maksātnespējas procesa administratoru (un/vai likvidācijas komiteju), kas bauda kreditoru uzticību un kam būs noteikts pienākums likvidēt uzņēmumu, neīstenojot tiesvedību. Noteikumi, kas jāievēro, ir paredzēti 386. nodaļas 277. un turpmākajos pantos.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Uzņēmums pēc ārkārtas lēmuma, valde pēc valdes lēmuma vai tie uzņēmuma kreditori, kuri prasījumu vērtības ziņā veido vairāk nekā pusi no uzņēmuma kreditoriem, var iesniegt tiesā prasību par reorganizācijas procesu (atveseļošanas procedūru 386. nodaļas 329.B panta izpratnē), ja uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus vai nenovēršami iespējami kļūst nespējīgs samaksāt tā parādus. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, uzskata, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus:

a) ja parāds, kas jāmaksā uzņēmumam, nav ticis pilnībā vai daļēji nomaksāts pēc tam, kad pagājušas 24 nedēļas pēc tam, kad pret uzņēmumu uzsākta izpildraksta piespiedu izpilde, pamatojoties uz jebkuru no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 273. pantā noteiktajiem izpildrakstiem, vai

b) ja atbilstīgi tiesas prasībām tiek pierādīts, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus, ņemot vērā arī uzņēmuma iespējamās un paredzamās saistības.

Tiesa nolems, vai pasludināt uzņēmuma reorganizāciju, izdodot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanu 20 darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas tiesā, lai pārvaldītu uzņēmuma uzņēmējdarbību līdz tiesas noteiktam termiņam (pašlaik tas ir viens gads, ko var pagarināt vēl par vienu gadu, tomēr, ņemot vērā sagatavošanā esošos grozījumus, šo laikposmu samazina līdz četriem mēnešiem, ko var pagarināt vēl par četriem mēnešiem, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesa pieteikumu var iesniegt jebkurš kreditors neatkarīgi no tā, vai pastāv komerciāls vai cita veida parāds, pat ja parāda samaksas termiņš vēl nav nokavēts, izskatīšanai Civiltiesas pirmajā palātā saīsinātajā procesā pret parādnieku vai tā likumisko pārstāvi, pieprasot atzīt minēto parādnieku par maksātnespējīgu.

Kritērijs atzīšanai par maksātnespējīgu ir parādnieka parādu nomaksas pārtraukšana. Tiesa pieņems spriedumu, ar kuru pasludinās bankrotu, un iecels vienu vai vairākus aizgādņus, lai tie īstenotu Tirdzniecības kodeksa 13. nodaļā noteiktās funkcijas.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas process (uzņēmumi) (tostarp kreditoru veikta brīvprātīga darbības izbeigšana)

Visi uzņēmuma aktīvi tiks likvidēti, lai segtu parādnieka saistības. Aktīvus, kas jau veidoja daļu no parādnieka mantas, nenošķir no aktīviem, kas pāriet parādniekam pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesā, kas attiecas uz tirgotājiem un līgumsabiedrībām (en nom collectif un en commandite), visa aktīvi — gan kustamie, gan nekustamie — var būt daļa no mantas, kas jālikvidē. Bankrota gadījumā, tiklīdz pieņemts lēmums, ar ko pasludina bankrotu, bankrotējušo personu ipso iure atbrīvo no tās mantas pārvaldīšanas neatkarīgi no tā, vai manta ir saistīta ar saimniecisko darbību vai kā citādi, izņemot attiecībā uz tiesībām katru dienu saņemt nepieciešamos uzturlīdzekļus.

Personas aktīvi atrodas aizgādņa turējumā, kuram ir tiesības ar tiesas atļauju pārdot un atsavināt mantu. Bankrotējušās personas mantu, kas ātri bojājas, pēc tiesas atļaujas saņemšanas pārdod licencēts izsolītājs.

Tiesas atļauja nepieciešama arī attiecībā uz precēm, kas nebojājas, un citu mantu.

Šādos gadījumos tiesnesis dod norādījumus, kurus tas uzskata par bankrotējušās personas un kreditoru interesēm atbilstošākajiem, pat ja rodas apstākļi, kas ļauj aizgādnim atsākt bankrotējušās personas lietu kārtošanu vai palielināt tās aktīvus, ja vien tas notiek par labu kreditoriem.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Tiklīdz tiesa izdevusi rīkojumu par uzņēmuma likvidāciju, pamatojoties uz tā maksātnespēju, tā ieceļ maksātnespējas procesa administratoru (maksātnespējas procesa administrators).

386. nodaļā ir noteikts, ka šādam maksātnespējas procesa administratoram jābūt fiziskai personai, kura ir advokāts vai sertificēts neatkarīgs grāmatvedis un/vai revidents, vai ir reģistrēta Uzņēmējsabiedrību reģistrā kā persona, kura ir atbilstoša un piemērota maksātnespējas procesa administratora funkciju pildīšanai.

Papildus ir noteikts ierobežojums, ka maksātnespējas procesa administrators nevar pildīt konkrēta uzņēmuma maksātnespējas procesa administratora pienākumus, ja jebkurā laikā četru gadu periodā pirms uzņēmuma likvidācijas ir pildījis direktora vai uzņēmuma sekretāra pienākumus, vai bijis iecelts jebkurā citā amatā šajā uzņēmumā vai saistībā ar to.

Tiesai ir plašas pilnvaras noteikt, kas maksā maksātnespējas procesa administratora atlīdzību. Vispārējā gadījumā maksātnespējas procesa administratoram atlīdzību maksā no uzņēmuma aktīviem. Tomēr, ja tie ir nepietiekami, tiesa var noteikt, ka maksājumu veic citas (saistītas) personas, pamatojoties uz tiesas norādījumiem.

Saskaņā ar 386. iedaļas 296. pantu uzņēmuma amatpersonu (direktoru un uzņēmuma sekretāra) pilnvaras beidzas, kad tiek iecelts maksātnespējas procesa administrators, līdz ar to nedz direktoriem (tostarp jebkurai pilnvarotai personai), nedz uzņēmuma sekretāram nav tiesību likvidējamā uzņēmuma vārdā un tā interesēs slēgt darījumus. Maksātnespējas procesa administrators pārņem savā aizgādībā vai kontrolē visu mantu un visas tiesības, attiecībā uz kurām pastāv pamats domāt, ka šim uzņēmumam uz tām ir tiesības.

Saskaņā ar 386. nodaļas 238. pantu maksātnespējas procesa administrators tiesas veiktā darbības izbeigšanas procesā ar tiesas vai likvidācijas komitejas atļauju ir tiesīgs:

a) celt vai aizstāvēt jebkuru prasību vai citu juridisku procesu uzņēmuma vārdā un pārstāvot to;

b) turpināt uzņēmuma darījumdarbību, ciktāl tas nepieciešams, lai labvēlīgi izbeigtu tā darbību;

c) norēķināties ar kreditoriem saskaņā ar to likumā noteikto prioritāti;

d) noslēgt jebkādu mierizlīgumu vai vienošanos ar kreditoriem vai personām, kuras apgalvo, ka ir kreditori, vai kurām ir vai, pēc to teiktā, varētu būt esošs vai gaidāms, konkrēts vai nosacījuma, noteikts vai uz varbūtēju kaitējumu pamatots prasījums pret uzņēmumu vai par kuru uzņēmums varētu būt atbildīgs, kā arī nodot jebkuru šādu jautājumu šķīrējtiesai;

e) pieprasīt samaksu no dalībniekiem vai iespējamajiem dalībniekiem un noslēgt jebkādu mierizlīgumu vai vienošanos attiecībā uz uzņēmuma parādiem, saistībām un prasījumiem, kas var būt esoši vai gaidāmi, konkrēti vai nosacījuma, noteikti vai uz varbūtēju kaitējumu pamatoti, pastāvoši vai šķietami starp uzņēmumu un dalībnieku vai iespējamo dalībnieku pastāvoši, kā arī uz visiem jautājumiem, kas jebkādi attiecas vai skar aktīvus vai uzņēmuma darbības izbeigšanu, ar noteikumiem, par kuriem vienojas, un pieņemt jebkādu nodrošinājumu par atbrīvošanu no šāda pieprasījuma, parāda, saistības vai prasījuma, un atbrīvot pilnībā no tiem;

f) pārstāvēt uzņēmumu visos jautājumos un veikt visas nepieciešamās darbības, lai izbeigtu uzņēmuma darbību un sadalītu tā aktīvus.

Tiesa var arī noteikt, ka, ja likvidācijas komitejas nav, maksātnespējas procesa administrators var īstenot jebkādas no a) vai b) punktā minētajām pilnvarām bez tiesas atļaujas saņemšanas.

Kopumā maksātnespējas procesa administratoram tiesas noteiktā darbības izbeigšanas procesā ir tiesības:

a) pārdot uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu, tostarp tiesības, publiskā izsolē vai saskaņā ar privātu vienošanos, ar tiesībām nodot visu mantu vai jebkādu tā daļu;

b) veikt visas darbības un uzņēmuma vārdā un tā interesēs parakstīt visus aktus, kvītis un citus dokumentus;

c) iegūt jebkādus naudas līdzekļus, kas nepieciešami uzņēmuma aktīvu nodrošināšanai;

d) iecelt pilnvarnieku, kurš tā vārdā noteikta mērķa sasniegšanai rīkojas kā maksātnespējas procesa administrators.

Šajā pantā maksātnespējas procesa administratoram piešķirto pilnvaru īstenošanu tiesas noteiktā darbības izbeigšanas procesā kontrolē tiesa, un jebkurš kreditors vai dalībnieks var vērsties tiesā attiecībā uz jebkuru faktisko vai plānoto minēto tiesību īstenošanas gadījumu.

Starplaikā no rīkojuma par darbības izbeigšanas maksātnespējas gadījumā līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, ja tiesa ieceļ pagaidu administratoru, arī uzņēmuma amatpersonu pilnvaras izbeidzas, ciktāl tiesa nosaka administratoram pienākumu pārvaldīt uzņēmuma mantu vai uzņēmējdarbību, kā tiek var noteikt rīkojumā par administratora iecelšanu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Saskaņā ar 386. nodaļas 329.B panta 6. punkta a) apakšpunktu laikposmā, kamēr ir spēkā rīkojums par atveseļošanu (reorganizāciju), uzņēmums turpina savu parasto darbību, ko pārvalda īpašais pārzinis.

Īpašajam pārzinim jābūt fiziskai personai, par kuru tiesa ir pārliecinājusies, ka tā ir pierādījusi savu kompetenci un pieredzi komercuzņēmumu vadīšanā, ir kvalificēta un piekrīt tās iecelšanai, kā arī sakarā ar tās iecelšanu nepastāv interešu konflikts.

Īpašā pārziņa atlīdzību sedz uzņēmums. Rīkojumā par iecelšanu tiesa nosaka laikposmu, kas nepārsniedz 10 darbdienas no rīkojuma par uzņēmuma atveseļošanu pieņemšanas, kura laikā uzņēmums tiesai nodod glabāšanā naudas summu vai citu derīgu garantiju, vai vienojas par citu piemērotu kārtību, kas, pēc tiesas ieskata, ir pietiekama, lai aptvertu ar īpašā pārziņa iecelšanu saistīto atlīdzību un maksājumus tam.

Ieceļot īpašo pārzini, jebkādas pilnvaras, kas uzņēmumam piešķirtas ar tiesību aktu vai ar tā dibināšanas lēmumu un statūtiem, tiek apturētas, izņemot, ja ir saņemta īpašā pārziņa atļauja īstenot šīs pilnvaras, un šī atļauja var tikt dota kā vispārēja atļauja vai atļauja attiecībā uz konkrētu gadījumu vai gadījumiem. Ja tādas nav, pilnvaras ir īpašajam pārzinim.

Kopumā īpašajam pārzinim būs tiesības:

a) pārņemt savā uzraudzībā vai kontrolē visu uzņēmuma mantu, turpmāk uzņemoties atbildību par uzņēmuma darbības, uzņēmējdarbības un mantas pārvaldību un uzraudzību;

b) pēc tiesas informēšanas atcelt no amata jebkuru uzņēmuma direktoru un iecelt jebkuru personu, lai tā pildītu vadītāja pienākumus;

c) nolīgt personas profesionālo vai administratīvo pakalpojumu sniegšanai un uzņēmuma vārdā uzņemties saistības samaksāt tām honorāru vai maksājumus; un

d) sasaukt jebkādu sabiedrības biedru vai kreditoru sanāksmi.

Īpašajam pārzinim ir arī tiesības, ja to iepriekš tieši atļāvusi tiesa:

i) saistīt uzņēmumu ar jebkurām saistībām, kuru ilgums pārsniedz sešus mēnešus;

ii) izbeigt darba attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu, ka uzņēmums var pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs;

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Kā izskaidrots iepriekš, attiecībā uz tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību savā vārdā, un līgumsabiedrībām piemērojamais tiesību akts ir Tirdzniecības kodeksa nodaļa “Par bankrotu”.

Kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratora pilnvarām bankrota procesā, šādu maksātnespējas procesa administratoru apzīmē kā “aizgādni”; “aizgādnis” ir persona vai personas, ko tiesa uzskata par spējīgu apzinīgi pildīt amata pienākumus, pat ja “aizgādnis” ir saistīts ar bankrotējušo personu vai ir bankrotējušās personas kreditors.

Aizgādnis, stājoties amatā, pārņem valdījumā visu bankrotējušās personas mantu un visas tiesības, kas pieder bankrotējušajai personai.  Turklāt bankrotējusī persona veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu bankrotējušās personas tiesības pret tās parādniekiem, un reģistrē publiskajā reģistrā ikvienu hipotēku, kas ietekmē bankrotējušās personas parādnieku mantu. Aizgādnis atbild par savu rīcību attiecībā uz bankrotējušo personu.

Aizgādnim ir arī pienākums iesniegt prasību tiesā par parādu samaksāšanu, kuri pienākas bankrotējušajai personai, bet aizgādņiem nav ļauts noslēgt mierizlīgumu vai nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, ja tam rakstiski nav piekrituši bankrotējušās personas kreditori, kuriem kopā ir lielākā daļa no kopējās prasījumu vērtības, kā arī atļāvis tiesnesis.

Viena mēneša laikā no sprieduma par bankrotu pieņemšanas aizgādnis sagatavo bankrotējušās personas mantas sarakstu.

Ikvienam kreditoram ir tiesības iepazīties ar šo sarakstu, un kreditoram un bankrotējušajai personai ir pienākums palīdzēt sarakstu sagatavot.

Saraksts ietver visas bankrotējušās personas mantas patiesu uzskaitījumu kopā ar tā aprakstu un novērtējumu.

Aizgādnis nedrīkst atsavināt mantu bez tiesas piekrišanas, un procedūra ir atklāta publiskai pārbaudei. Ienākumus no pārdošanas, ko aizgādnis veicis bankrotējušās personas vai līgumsabiedrības vārdā, uzskaita, un visas kvītis un rēķinus pienācīgi dokumentē.

Tiesai ir tiesības pieprasīt, lai aizgādnis, bankrotējusī persona un kreditori sniedz un ar zvērestu apliecina visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu.

Kas attiecas uz parādnieka tiesībām (ar ko saprot bankrotējušo personu vai bankrotējušo līgumsabiedrību), parādniekam ir tiesības uzraudzīt, lai aizgādnis bankrota lietas kārtotu saskaņā ar tiesību aktiem un pareizi.

Parādniekam ir tiesības informēt tiesu, ja aizgādņa darbības nav veiktas saskaņā ar tiesas rīkojumā noteikto vai ja viņa lietas tiek kārtotas nepareizi.

Bankrotējušās personas grāmatvedība un dokumenti ir pieejami pārbaudei jebkurā brīdī, tādēļ tas arī nozīmē, ka parādniekam ir tiesības zināt, pārbaudīt un pārliecināties par tiesas ieceltā aizgādņa veiktajām darbībām.

Parādniekam ar likumu ir arī piešķirtas tiesības uz regulāriem izdzīvošanai nepieciešamajiem uzturlīdzekļiem, proti, tiesa piešķirs parādniekam līdzekļus no viņa mantas, ko izsniegs aizgādnis un kas būs līdzekļi viņa un viņa ģimenes uzturēšanai, ja nepastāv pieņēmums, ka bankrotējusī persona rīkojusies krāpnieciski.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas un reorganizācijas process (uzņēmumi) / bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Saskaņā ar 459. nodaļu jebkurš noslēguma ieskaita noteikums vai jebkurš cits līguma noteikums, kas nosaka vai ir saistīts ar tādu naudas summu, kas pienākas no vienas puses otrai saistībā ar abpusēju aizdevumu, abpusēju parādu vai citu abpusēju darījumu ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu, ir piemērojams saskaņā ar tā noteikumiem gan pirms, gan pēc bankrota vai maksātnespējas attiecībā uz abpusējiem parādiem, abpusējiem aizdevumiem vai abpusējiem darījumiem, kas radušies vai notikuši pirms vienas puses bankrota vai maksātnespējas, attiecībā pret:

a) līguma pusēm,

b) jebkuru garantijas devēju vai personu, kura sniedz nodrošinājumu par labu jebkurai līguma pusei,

c) jebkuras līguma puses maksātnespējas procesa administratoru, tiesu izpildītāju, aizgādni, īpašo pārzini vai līdzīgu amatpersonu, un

d) līguma pušu kreditoriem.

Minēto nepiemēro attiecībā uz noslēguma ieskaita darījumiem, kas noslēgti laikā, kad otra puse zināja vai tai bija jāzina, ka izskatīšanā atrodas pieteikums par uzņēmuma likvidāciju un tā darbības izbeigšanu maksātnespējas dēļ, vai ka uzņēmums ir veicis formālas darbības, ko paredz piemērojamie tiesību akti, lai panāktu tā likvidāciju un darbības izbeigšanu maksātnespējas dēļ.

To nepiemēro arī, ja maksātnespējīgā persona ir fiziska persona (bet nav tirgotājs) vai komerciāla līgumsabiedrība, kas nav uzņēmums (līgumsabiedrība en nom collectif vai līgumsabiedrība en commandite), un otra puse zināja vai tai bija jāzina par notikumiem, kas ir tādi paši kā iepriekšējā rindkopā par maksātnespējīgu personu minētie.

Jebkuras citas līguma puses bankrota vai maksātnespējas pasludināšana neatceļ līgumā paredzētas tiesības vai pilnvaras īstenot noslēguma ieskaitu.

Ir arī noteikts, ka, neatkarīgi no citos valsts tiesību aktos noteiktā, nekādi netiek ierobežota vai kavēta jebkura līguma noteikuma piemērošana, kas nosaka ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu vai ir ar to saistīts un ko citā gadījumā būtu jāizpilda, un neviens tiesas rīkojums, orderis vai priekšraksts, vai līdzīgs tiesas vai citādi izdots rīkojums, kā arī jebkāds process šajā sakarā nerada nekādas sekas. Tomēr, neatkarīgi no šajā punktā minētā, nekādi netiek ierobežota tādu tiesību aktu piemērošana, kas konkrētajā situācijā padarītu savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu par neizpildāmu sakarā ar krāpšanu vai līdzīgu pamatu, vai ļautu izpildīt savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu, ja jebkurš attiecīgo pušu starpā noslēgta līguma noteikums padarītu savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu spēkā neesošu sakarā ar krāpšanu vai līdzīgu pamatu.

Tiesību akti nosaka, ka līguma puses likumīgi var:

  • vienoties par jebkādu sistēmu vai mehānismu, kas ļautu pusēm pārveidot nemantisku saistību par mantisku saistību, kuras vērtība ir ekvivalenta, un novērtēt minēto saistību ieskaita vai savstarpēja pārrēķina vajadzībām;
  • vienoties par valūtas kursu vai paņēmienu, kuru izmanto, lai noteiktu valūtas kursu, ko piemēro, veicot ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu, ja ieskaita vai savstarpējā pārrēķina summas ir izteiktas dažādās valūtās, un noteikt valūtu, kurā jāveic neto summas samaksa;
  • vienoties, ka visus darījumus vai citas darbības, ko veic saskaņā ar jebkuru līgumu, gan identificēta atsevišķi, gan kā darījumu vai darbību veids vai klase, uzskata par vienu darījumu vai darbību līgumā paredzēto ieskaita vai savstarpējā pārrēķina noteikumu vajadzībām, un ka jebkurš maksātnespējas procesa administrators, tiesu izpildītājs, aizgādnis, pārzinis vai īpašais pārzinis, vai cita amatpersona, kura rīkojas pušu vārdā, kā arī jebkura tiesa visus minētos darījumus vai darbības uzskata par vienu darījumu vai darbību.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

386. nodaļas 303. pantā ir iekļauts noteikums, ka priekšrocības, hipotēkas vai citus apgrūtinājumus, nodošanu vai citu mantas vai tiesību atsavināšanu, jebkuru maksājumu, izpildi vai citu darbību saistībā ar mantu vai tiesībām, ko veicis uzņēmums vai kas veikta pret to, un jebkuru saistību, kas uzņēmumam radusies sešu mēnešu laikā pirms uzņēmuma likvidācijas, uzskata par krāpniecisku priekšrocību pret tā kreditoriem neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir bezatlīdzības vai par atlīdzību, ja darījums ir ar nepamatoti zemu vērtību vai ja tiek radīta priekšrocība. Šādos gadījumos darījums (krāpnieciska priekšrocība) nav spēkā.

Nepamatoti zemu vērtību definē šādi:

a) uzņēmums noslēdz darījumu par nepamatoti zemu vērtību, ja:

i) uzņēmums izsniedz dāvanu vai citādi noslēdz darījumu ar noteikumiem, kas paredz, ka uzņēmums nesaņem nekādu atlīdzību, vai

ii) uzņēmums noslēdz darījumu par atlīdzību, kura vērtība naudā vai naudas izteiksmē ir būtiski mazāka par uzņēmuma sniegto atlīdzību naudā vai naudas izteiksmē;

Priekšrocību definē šādi:

b) uzņēmums sniedz priekšrocību personai, ja:

i) šī persona ir viens no uzņēmuma kreditoriem, galvojuma vai garantijas devējs par uzņēmuma parādiem vai citām saistībām; un

ii) uzņēmums dara vai pieļauj jebko, kas jebkurā no minētajiem gadījumiem nostāda minēto personu stāvoklī, kurš, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un izbeidz darbību, ir labāks nekā stāvoklis, kurā persona atrastos, ja attiecīgā darbība vai bezdarbība nebūtu notikusi.

Minētajiem gadījumiem piemēro izņēmumu, ja persona, kuras labā darījums tiek veikts, pierāda, ka tā nezināja un tai nebija pamata domāt, ka uzņēmums varētu tikt likvidēts sakarā ar tā maksātnespēju.

Izņemot minēto, nav citu noteikumu, kam būtu tieša ietekme uz līgumiem.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu reorganizācijas procesa sekas attiecībā uz līgumiem.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Saskaņā ar Tirdzniecības kodeksu, konkrētāk — 485. pantu, ikviens darījums, ar ko nodod mantu, vai jebkura uzņemtā saistība, vai jebkura atteikšanās no tiesību pārņemšanas, ko bankrotējusī persona veikusi bez atlīdzības vai par atlīdzību ar mērķi apkrāpt tās kreditorus, var tikt atzīts par spēkā neesošu.

Atšķirībā no Uzņēmumu likuma, Tirdzniecības kodekss nenosaka termiņu, kāds paredzēts, piemēram, Maltas likumu 386. nodaļas 303. pantā.

Minētajos gadījumos, ja pierāda, ka bankrotējusī persona zināja, ka pastāv apstākļi, pamatojoties uz kuriem, pasludināts bankrots, šādas darbības var atzīt pat spēkā neesošām.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Tiklīdz ir sākts maksātnespējas process (uzņēmums tiek likvidēts ar tiesas rīkojumu, pamatojoties uz maksātnespēju), pret uzņēmumu vai tā mantu nevar tikt uzsākta neviena tiesvedība vai process (aizliegums uzsākt tiesvedību), izņemot ar tiesas atļauju un ņemot vērā tiesas paredzētos noteikumus. Tiesību aktos nav noteikts, kādos gadījumos tiesa ļautu sākt vai turpināt kreditora uzsāktu tiesvedību, taču vispārējais princips ir tāds, ka maksātnespējas procesa laikā uzņēmuma aktīvus pārvalda organizēti un par labu visiem kreditoriem, un atsevišķiem kreditoriem nebūtu jāļauj iegūt priekšrocības, ceļot prasību pret uzņēmumu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Valsts tiesību akti paredz, ka reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesa laikā tiesvedība tiek apturēta. Būtībā 386. nodaļas 329.B panta 4. punktā noteikts, ka, tiklīdz iesniegts pieteikums par reorganizāciju (uzņēmuma atveseļošanu), ja tas netiek noraidīts, vai laikposmā, kamēr ir spēkā uzņēmuma atveseļošanas procedūra:

a) jebkuru esošu vai jaunu pieteikumu par darbības izbeigšanu aptur;

b) nevar tikt pieņemts vai stāties spēkā lēmums par uzņēmuma likvidāciju un tai sekojošu darbības izbeigšanu;

c) mantisku prasījumu pret uzņēmumu un jebkādu procentu, kas citādi uzkrātos, izpilde tiek apturēta;

d) nomas darbības termiņā iznomātājs vai cita persona, kurai tiek maksāta nomas maksa, nevar īstenot tiesības izbeigt nomas līgumu attiecībā uz uzņēmumam iznomātajām telpām par to, ka uzņēmums neievēro kādu no noteikumiem par minēto telpu nomas attiecībām, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

e) nevar veikt nekādus citus pasākumus, lai piespiedu kārtā pret uzņēmuma mantu izpildītu nodrošinājumu vai pārņemtu uzņēmuma valdījumā esošās preces saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

f) pret uzņēmumu vai jebkādu uzņēmuma mantu nevar izdot nevienu no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 16. nodaļā minētajiem piesardzības vai izpildu aktiem vai orderiem, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata

par atbilstošiem; un

g) pret uzņēmumu vai tā mantu neuzsāk un neturpina tiesas procesus, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Pret tirgotāju vai līgumsabiedrību uzsāktā bankrota procesā, tiklīdz tiesa iecēlusi aizgādni, visas personiskās un mantiskās prasības pret bankrotējušo personu var tikt celtas tikai pret aizgādni(-ņiem), nevis pret bankrotējušo personu vai līgumsabiedrību, ko nosaka 13. nodaļas 500. pants.

Kreditoram ir tiesības zināt, pārbaudīt un pārliecināties, kā aizgādnis pārvalda bankrotējušās personas lietas, un vērsties ar lūgumu tiesā, ja aizgādnis(-ņi) aizskar tā tiesības.

Atveseļošanas procesā tiesai ir pilnvaras izdot pagaidu rīkojumu, lai atliktu bankrotējušās personas / līgumsabiedrības uzņēmējdarbības atveseļošanu.

Tomēr, atšķirībā no uzņēmumu atveseļošanas, kreditori joprojām var celt prasības pret aizgādni, kurš pārstāv bankrotējušo tirgotāju vai līgumsabiedrību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Tiklīdz ir uzsākts maksātnespējas process (uzņēmums tiek likvidēts ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz maksātnespēju), pret uzņēmumu vai tā mantu nevar tikt turpināta (tiek apturēta) neviena tiesvedība vai process, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem. Tiesību aktos nav noteikts, kādos gadījumos tiesa ļautu sākt vai turpināt kreditora uzsāktu tiesvedību, taču vispārējais princips ir tāds, ka maksātnespējas procesa laikā uzņēmuma aktīvus pārvalda organizēti un par labu visiem kreditoriem, un atsevišķiem kreditoriem nebūtu jāļauj iegūt priekšrocības, ceļot prasību pret uzņēmumu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Valsts tiesību akti paredz, ka reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesa laikā tiesvedība tiek apturēta. Būtībā 386. nodaļas 329.B panta 4. punktā noteikts, ka, tiklīdz iesniegts pieteikums par reorganizāciju (uzņēmuma atveseļošanu), ja tas netiek noraidīts, vai laikposmā, kamēr ir spēkā uzņēmuma atveseļošanas procedūra:

a) jebkuru esošu vai jaunu pieteikumu par darbības izbeigšanu aptur;

b) nevar tikt pieņemts vai stāties spēkā lēmums par uzņēmuma likvidāciju un tai sekojošu darbības izbeigšanu;

c) mantisku prasījumu pret uzņēmumu un jebkādu procentu, kas citādi uzkrātos, izpilde tiek apturēta;

d) nomas darbības termiņā iznomātājs vai cita persona, kurai tiek maksāta nomas maksa, nevar īstenot tiesības izbeigt nomas līgumu attiecībā uz uzņēmumam iznomātajām telpām par to, ka uzņēmums neievēro kādu no noteikumiem par minēto telpu nomas attiecībām, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

e) nevar veikt nekādus citus pasākumus, lai piespiedu kārtā pret uzņēmuma mantu izpildītu nodrošinājumu vai pārņemtu uzņēmuma valdījumā esošās preces saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

f) pret uzņēmumu vai jebkādu uzņēmuma mantu nevar izdot nevienu no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 16. nodaļā minētajiem piesardzības vai izpildu aktiem vai orderiem, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata

par atbilstošiem; un

g) pret uzņēmumu vai tā mantu neuzsāk un neturpina tiesas procesus, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Valsts tiesību akti neparedz tiesvedības apturēšanu saskaņā ar Tirdzniecības kodeksu.  Tomēr pēc aizgādņa lūguma šādu pieteikumu, kas ticis iesniegts tiesā, var uzklausīt tas pats tiesnesis, kura pārziņā atrodas bankrota lieta, lai minētais tiesnesis varētu regulēt un vadīt bankrota procesa, aizsargājot bankrotējušās personas tiesības un pienākumus un pārliecinoties, ka tiesības saskaņā ar kreditora iesniegto pieteikumu tiek uzklausītas un attiecībā uz tām tiek pieņemts lēmums.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Kreditori var iejaukties maksātnespējas procesā, pierādot, ka tiem pastāv tiesiskas intereses, un tādējādi tie var sniegt viedokli tiesvedības procesa laikā.

Kreditorus par notiekošo procesu informē maksātnespējas procesa administrators, kurš arī organizē sanāksmes, un kreditoriem ir ļauts izteikt viedokli.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

329.B nodaļas 329.B pants konkrēti paredz, ka gan tiesa, gan īpašais pārzinis cita starpā rīkojas, ievērojot kreditoru labākās intereses.

Arī īpašajam pārzinim ir pienākums sasaukt kreditoru sapulces, no kurām pirmā notiek ne vēlāk kā mēnesi pēc tā iecelšanas.

Sanāksmes(-mju) laikā īpašajam pārzinim jāieceļ kopīga kreditoru un dalībnieku komiteja, lai tā sniegtu padomus un palīdzību, kas īpašajam pārzinim nepieciešama uzņēmuma lietu, uzņēmējdarbības un mantisko jautājumu kārtošanā un tā atveseļošanā līdz dzīvotspējīgai darbības turpināšanai.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Kreditori var iejaukties bankrota procesā un piedalīties tajā, pierādot, ka tiem pastāv tiesiskas intereses, un tie var sniegt viedokli tiesvedības procesa laikā.

Kreditorus par notiekošo procesu informē aizgādnis, kurš arī organizē sanāksmes, un kreditoriem ir ļauts izteikt viedokli.

Kreditoriem ir tiesības arī balsot, un galīgo vienošanos attiecībā uz ierosināto kārtību pieņem ar kreditoru, kuri ir pierādījuši savus prasījumus attiecībā uz trim ceturtdaļām prasījumu vērtības, piekrišanu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Maksātnespējas procesa administrators varēs pārdot mantu, panākot, ka par uzņēmuma aktīviem tiek izteikts visizdevīgākais piedāvājums.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Īpašais pārzinis nevarēs atsavināt uzņēmuma mantu bez īpašas tiesas atļaujas, vai, kā minēts atveseļošanas plānā, kas vēlāk tiek apstiprināts ar vai bez tiesas izdarītiem grozījumiem. Jebkurā gadījumā tiesa norādīs vai apstiprinās uzņēmuma aktīvu atsavināšanas metodi.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesā aizgādnis atsavina mantu, panākot, ka par uzņēmuma aktīviem tiek izteikts visizdevīgākais piedāvājums, un tam tiek saņemta tiesas atļauja.

Līgumsabiedrības vai bankrotējušās personas atveseļošanā (13. nodaļas 498. pants) aizgādnis ievēro atveseļošanas plānu, taču tiesnesim ir plaša rīcības brīvība dot norādījumus, kurus tas uzskata par bankrotējušās personas un tās kreditoru interesēm visizdevīgākajiem.

Tomēr kreditoram ir tiesības iebilst pret šādu tiesneša pilnvaru īstenošanu, ja kreditors, apliecinot pamatota iemesla pastāvēšanu, pierāda, ka tā nav kreditoru interesēs.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, nenodala no tiem, kas pastāvēja pirms tā. Tomēr tiesa maksātnespējas procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, var izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:

a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;

b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis tiesu izpildītājs vai ar tiesu izpildītāja pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;

c) pagaidu administratora atlīdzība (ja ir);

d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;

e) īpašā pārvaldnieka atlīdzība (ja ir);

f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;

g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

h) nepieciešamās izmaksas, ko veic maksātnespējas procesa administrators pārvaldības laikā, tostarp jebkādi izdevumi, kas radušies likvidācijas komitejas locekļiem vai to pārstāvjiem un kurus atļāvis maksātnespējas procesa administrators;

i) jebkuras personas, kuru maksātnespējas procesa administrators nolīdzis, lai tā uzņēmumam veiktu jebkurus pakalpojumus, kā paredz vai atļauj 386. nodaļas noteikumi, atlīdzība;

j) tiesu izpildītāja un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Neattiecas

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Prasījumus, kas radušies pēc bankrota procesa uzsākšanas, nenodala no tiem, kas pastāvēja pirms tās. Bankrota procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, tiesa var izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:

a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies aizgādnim, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;

b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis aizgādnis vai ar aizgādņa pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;

c) aizgādņa atlīdzība (ja ir);

d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;

e) īpašā pārvaldnieka un reģistratora atlīdzība (ja ir);

f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;

g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

h) nepieciešamās izmaksas, ko veic aizgādnis pārvaldības laikā, tostarp jebkādus izdevumus, kas radušies komitejas locekļiem, ja tādi ir, vai to pārstāvjiem, un kurus atļāvis aizgādnis;

Pēc šo maksājumu veikšanas tiek maksāts nodrošinātajiem kreditoriem pēc to prasījumu reģistrēšanas datuma, un pēc nodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts pārējiem kreditoriem secīgi pēc prasījumu reģistrēšanas. Ja pēdējo (nenodrošināto kreditoru) prasījumu apmierināšanai nepietiek līdzekļu, tie savstarpēji ir līdzvērtīgi (pari passu).

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Prasījumus pieņem pēc maksātnespējas procesa administratora ieskata. Nav īpašu noteikumu par prasījumu iesniegšanas veidu. Ir lietderīgi norādīt, ka, ja par maksātnespējas procesa administratoru ieceļ tiesu izpildītāju, tiek izmantota šāda prasījumu veidlapa:

OFFICIAL RECEIVER

c/o MFSA

Notabile Road

Attard, BKR3000

Ziņas par uzņēmumu, kura darbība izbeigta

1.

Nosaukums un reģistrācijas numurs

2.

Faktiskais likvidācijas datums

Ziņas par kreditoru

3.

Vārds un uzvārds / reģistrācijas numurs

4.

Adrese

5.

E-pasta adrese

6.

Tālruņa/mobilā tālruņa numurs

/

Ziņas par parādu

7.

Kopējā prasījuma summa, tostarp nekapitalizētie procenti, kas jāmaksā likvidācijas datumā

8.

Kopējā nekapitalizēto procentu summa likvidācijas datumā

9.

Parāda rašanās apraksts, tostarp attiecīgie datumi

(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams)

10.

Ziņas par dokumentiem un/vai citiem pierādījumiem, kas apliecina prasījumu (pievienot apliecinātu pareizu kopiju un secīgi numurēt katru dokumentu)

(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams)

Ziņas par nodrošinājumu (ja tāds ir)

11.

Sniegtā/saņemtā nodrošinājuma veida apraksts

(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams)

12.

Datums(-i), kad sniegts/saņemts nodrošinājums

13.

Nodrošinātā parāda summa

Kreditora apliecinājums

14.

Es, apakšā parakstījies, ar šo apliecinu, ka šajā veidlapā norādītā informācija, ciktāl man zināms, ir patiesa, pareiza un pilnīga:

Kreditora paraksts

Vārds un uzvārds drukātajiem burtiem

Personas apliecības numurs

15.

Ja paraksts tiek izdarīts, pārstāvot juridisku personu, aizpildīt tālāk:

Pārstāvot ____________________________________________________

Reģ. Nr. _________________________ kuru pārstāvu kā _____________________________.

386. nodaļas 255. pantā attiecībā uz termiņu šo prasījumu iesniegšanai tiesai ir piešķirtas tiesības noteikt termiņu vai termiņus, kuros kreditoriem jāpierāda savi parādi vai prasījumi, pretējā gadījumā tos izslēdz no piedalīšanās sadalē, kas tiek veikta pirms parādu pierādīšanas.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu reorganizācijas procesa sekas attiecībā uz prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un pieņemšanu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Jānorāda, ka Maltas tiesību aktos maksātnespējas gadījumiem nav noteikta konkrēta kreditoru prioritātes kārtība, jo kārtību nenosaka konkrēts tiesību akts, bet tā meklējama dažādos tiesību aktos. Tiesību akti, kas attiecas uz prasījumu prioritāti, ir šādi:

386. nodaļas 302. pantā paredzēts, ka, izbeidzot tāda uzņēmuma darbību, kura aktīvi ir nepietiekami saistību izpildei, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru tiesības, kā arī to parādu prioritāti un segšanas kārtību nosaka tajā brīdī spēkā esošie tiesību akti.

13. nodaļas 535. pantā arī noteikts, ka kreditoru, kuriem ir ķīla, priekšrocība vai hipotēka, prioritāti nosaka saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošiem tiesību aktiem.

Gan 13. nodaļas 535. pants, gan 386. nodaļas 302. pants paredz, ka parādu prioritāti nosaka tajā brīdī spēkā esošie tiesību akti.

Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem līdzvērtības (pari passu) princips ir netieši paredzēts Civilkodeksa (16. nodaļa) 1996. pantā, kurā minēts, ka tiesiski prioritātes pamati ir priekšrocības, hipotēkas un mantas nodalīšanas priekšrocība. Tajā arī paredzēts, ka kreditoram ir atļauts pakārtot, atlikt, atteikties vai citādi grozīt savas esošās vai nākotnes tiesības uz maksājumu, piespiedu izpildi, prioritāti, kā arī citām līdzīgām esošām vai nākotnes tiesībām par labu citai personai. Minētā pakārtošana, atlikšana, atteikšanās, grozīšana vai līdzīga darbība var notikt saskaņā ar līgumu vai vienpusēju paziņojumu jebkurai personai, tostarp citam kreditoram, neatkarīgi no tā, vai tā laikā, kad noslēgta šāda vienošanās vai izdarīts šāds paziņojums, ir noteikta vai vēl tiks noteikta.

Tādējādi prioritāšu atšķirības nosaka vienojoties. Līdz ar to, ja nepastāv priekšrocības, hipotēkas vai mantas nodalīšanas priekšrocība, parādnieki ir līdzvērtīgi.

Attiecībā uz minēto ir jānorāda uz dažādiem speciālajiem tiesību aktiem, kas paredz priekšrocības noteiktiem prasījumiem, piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumu (406. nodaļa), Darba un darba attiecību likumu (452. nodaļa) un Sociālā nodrošinājuma likumu (318. nodaļa).

PVN likuma 62. pantā noteikts:

“Komisāram ir īpaša priekšrocība uz aktīviem, kas veido daļu no personas saimnieciskās darbības, saistībā ar nodokli, kas jāmaksā minētajai personai saskaņā ar šo likumu, un minēto nodokli, neatkarīgi no citos tiesību aktos paredzētā, maksā prioritāri attiecībā pret parādu, kam ir cita veida priekšrocība, izņemot parādus ar vispārējo priekšrocību un Civilkodeksa 2009. panta a) vai b) punktā minētos parādus.”.

Darba un darba attiecību likuma 20. pantā noteikts, ka:

“Neatkarīgi no citos tiesību aktos noteiktā, ikviens darbinieka prasījums par pašreizējās darba samaksas, kuru darba devējam ir jāmaksā darbiniekam, izmaksu par ne vairāk kā trīs mēnešiem, darbiniekam pienākošos atvaļinājuma kompensāciju, kā arī kompensāciju darbiniekam par darba attiecību izbeigšanu vai paziņošanu par to, ir prioritārs prasījums pret darba devēja mantu, un tā nomaksāšanai ir priekšrocība pret pārējiem prasījumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir privileģēti vai hipotekāri:

tomēr jebkurā gadījumā maksimālā privileģētā prasījuma summa nepārsniedz prasījuma brīdī noteiktās ar likumu noteiktās minimālā darba algas ekvivalentu par sešiem mēnešiem.”.

Sociālā nodrošinājuma likuma 116. panta 3. punktā noteikts:

“Neatkarīgi no citos tiesību aktos noteiktā, direktora prasījums par jebkādu summu, kas tam pienākas, pamatojoties uz jebkādu pirmās vai otrās šķiras ieguldījumu, saskaņā ar šo pantu ir privileģēts prasījums (pirmās šķiras ieguldījuma gadījumā), kura prioritāte ir tāda pati kā darbinieku algu prasījumam pret darba devēja mantu, bet otrās šķiras ieguldījuma gadījumā — pret pašnodarbinātās personas vai individuālā darba veicēja mantu, un to izmaksā prioritāri pret visiem pārējiem prasījumiem (izņemot darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tie ir privileģēti vai hipotekāri.”.

Turklāt Civilkodeksa 2088.–2095. pants konkrēti nosaka, kāda ir priekšrocību prioritātes kārtība. Cita starpā ir noteikts, ka parādus maksā atbilstoši reģistrēšanas secībai. Vienā dienā reģistrētām hipotēkām līdz ar to būtu vienlīdzīga prioritāte.

Tomēr maksātnespējas procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, tiesa var (un visbiežāk tā arī notiek) izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:

a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;

b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis tiesu izpildītājs vai ar tiesu izpildītāja pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;

c) pagaidu administratora atlīdzība (ja ir);

d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;

e) īpašā pārvaldnieka atlīdzība (ja ir);

f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;

g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

h) nepieciešamās izmaksas, ko veic maksātnespējas procesa administrators pārvaldības laikā, tostarp jebkādi izdevumi, kas radušies likvidācijas komitejas locekļiem vai to pārstāvjiem un kurus atļāvis maksātnespējas procesa administrators;

i) jebkuras personas, kuru maksātnespējas procesa administrators nolīdzis, lai tā uzņēmumam veiktu jebkurus pakalpojumus, kā paredz vai atļauj 386. nodaļas noteikumi, atlīdzība;

j) tiesu izpildītāja un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība.

Maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators sagatavos ziņojumu, kurā norādīta kreditoru prioritāte un sadales shēma, ar ko tiks iepazīstināta tiesa. Kreditori drīkst sniegt viedokli, ja tie nepiekrīt ziņojuma saturam, un tiesa var noteikt, ka tajā jāveic labojumi. Visbeidzot tiesa apstiprinās minēto kārtību un shēmu un uzdos maksātnespējas procesa administratoram veikt izmaksas kreditoriem.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Neattiecas

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Pirmkārt un galvenokārt, ieņēmumu sadalei pamatā piemēro Tirdzniecības kodeksa 531. pantu un Civilkodeksa tiesību normas, kurās noteikta kreditoru, kuriem ir tiesību aktos paredzēta priekšrocība, un kreditoru, kuriem ir nodrošināta hipotēka, savstarpējā prioritāte. Tie ir nodrošinātie kreditori, kuru statuss izriet vai nu no tiesību aktiem, vai publiskiem notariāliem aktiem atbilstoši datumam, kad veikta reģistrācija, ko nosaka arī Tirdzniecības kodeksa 535. pants.

Pēc tam vienkāršos kreditorus (kuri nav reģistrētie kreditori) sarindo pari passu saskaņā ar to prasījumiem.

Kad persona ir pasludināta par bankrotējušu, 10 dienu laikā pēc pasludināšanas notiek sanāksme, kurā, piedaloties tiesnesim, reģistratoram, aizgādnim, bankrotējušajai personai un kreditoriem, tiek pārbaudīti prasījumi un izveidots mantas saraksts.

Šajā sanāksmē uzklausa bankrotējušo personu, kura izsaka priekšlikumu par sastāva noteikumiem. Sēdes laikā tiek apspriests, vai izskatāmajā lietā ir piemērojams tāds mierizlīgums, saskaņā ar kuru kreditoru sastāvu (kuri nav reģistrētie kreditori, pamatojoties uz priekšrocību, hipotēku vai ķīlu) ieceļ par visu kreditoru pārstāvjiem, un atsevišķie kreditori to ir tiesīgi apstrīdēt astoņu dienu laikā.

Tiek rīkota otrā sanāksme, kuru atkal vada tiesnesis un kurā, lai tiktu apstiprināts kreditoru sastāvs, tajā jāietilpst kreditoriem, kuru prasījumu summa veido trīs ceturtdaļas no summas, kuru atzinusi bankrotējusī persona;

Pēc šīs procedūras, kad ir noteikts kreditoru saraksts, tiek rīkota vēl viena sanāksme, kuru vada tiesnesis un par kuru saskaņā ar tiesību aktiem pienācīgi tiek publiski paziņots.

Šajā sanāksmē katrs kreditors izklāsta savus argumentus, un, ja aizgādnim ir iebildumi pret kādu no kreditoriem, kreditoram savi argumenti ir jāpierāda aizgādnim un kreditoru sastāvam.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Maksātnespējas procesa laikā, tiklīdz maksātnespējas procesa administrators ir realizējis visu uzņēmuma mantu vai tā daļu, kura, pēc tā domām, var tikt realizēta, lai lieki nenovilcinātu maksātnespēju, ir izmaksājis galīgo maksājumu kreditoriem (ja tāds ir), ir koriģējis dalībnieku savstarpējās tiesības un veicis galīgo atgriešanu dalībniekiem (ja tāda ir), ir iesniedzis pārskatu par uzņēmuma līdzekļiem, tiesa, kad tā ir pārliecinājusies par to, ka maksātnespējas procesa administrators ievērojis 386. nodaļas prasības un citas tiesas noteiktās prasības (ja tādas ir), un ņemot vērā ziņojumu un iebildumus, ko ir izteicis jebkurš kreditors vai dalībnieks, vai ieinteresētā persona, atbrīvos maksātnespējas procesa administratoru no tam noteikto pienākumu pildīšanas.

Pēc tam tiesa izdod rīkojumu par uzņēmuma nosaukuma svītrošanu no reģistra, sākot ar rīkojuma datumu. Minēto rīkojumu paziņo Uzņēmējsabiedrību reģistram, kas izdara svītrošanu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

329.B panta 12. punktā ir paredzēti šādi atšķirīgi scenāriji atveseļošanas procedūras izbeigšanai:

a) ja jebkurā laikā, kamēr notiek uzņēmuma atveseļošanas procedūra, īpašais pārzinis pēc apspriešanās ar kopīgo kreditoru un dalībnieku komiteju secina, ka uzņēmumam nav lietderīgi turpināt minēto procedūru, īpašais pārzinis nekavējoties iesniedz tiesai pieteikumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras izbeigšanu, kurā detalizēti un izsmeļoši pamato attiecīgos iemeslus, un tiesa pieņem rīkojumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu pēc tiesas lēmuma.

Piemēro 386. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesu;

b) ja jebkurā laikā, kamēr notiek uzņēmuma atveseļošanas procedūra, īpašais pārzinis pēc apspriešanās ar kopīgo kreditoru un dalībnieku komiteju secina, ka uzņēmuma stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, ka tas var samaksāt savus parādus, tas iesniedz tiesā pieteikumu, kurā detalizēti un izsmeļoši pamato attiecīgos iemeslus, un lūdz tiesu izdot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras izbeigšanu. Ja tiesa apstiprina pieteikumu, tā nosaka tādus noteikumus un nosacījumus, kurus uzskata par nepieciešamiem konkrētās lietas gadījumā.

Šādā gadījumā uzņēmums turpina darbību kā dzīvotspējīgs. Tiesvedības apturēšana tiek pārtraukta, kad tiesa apstiprinājusi minēto pieteikumu;

c) ja jebkurā brīdī, kamēr notiek uzņēmuma atveseļošanas procedūra, uzņēmuma direktori vai ārkārtas kopsapulces dalībnieki pārliecinās, ka uzņēmuma stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, ka tas spēj nomaksāt savus parādus, tie var vērsties ar pieteikumu tiesā, pievienojot attiecīgus dokumentus un informāciju, kas to pamato, un apliecinot, ka ir par minēto pārliecinājušies, un lūgt tiesu izdot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras pārtraukšanu, un tiesa neizdod rīkojumu par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu pirms īpašā pārziņa uzklausīšanas. Ja tiesa apstiprina pieteikumu, tā nosaka tādus noteikumus un nosacījumus, kurus uzskata par nepieciešamu konkrētās lietas gadījumā.

Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, uzņēmums turpina darbību kā dzīvotspējīgs. Tiesvedības apturēšana tiek pārtraukta, kad tiesa apstiprinājusi minēto pieteikumu;

d) pēc savas iecelšanas termiņa beigām īpašais pārzinis tiesai iesniedz rakstisku nobeiguma pārskatu, kurā izklāsta detalizētu un vispusīgu atzinumu un pamato, vai pastāv vai nepastāv pamatota iespējamība, ka uzņēmums varētu pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs un spēs turpmāk regulāri nomaksāt tam radušos parādus.

Ja īpašā pārziņa nobeiguma pārskatā ir izteikts viedoklis, ka pastāv pamatota iespējamība, ka uzņēmums varētu pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs, tam jāpievieno arī precīzs un detalizēts atveseļošanas plāns, kurā ietverti visi nepieciešamie priekšlikumi, lai ļautu uzņēmumam turpināt darbību kā dzīvotspējīgam, kopā ar paskaidrojumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu minēto atveseļošanu, tostarp priekšlikumiem attiecībā uz finanšu resursiem, darbinieku saglabāšanu un uzņēmuma turpmāko pārvaldību. Minētajā noregulējuma plānā arī jāizskaidro, kā tiek ierosināts samaksāt kreditoriem par visiem to prasījumiem vai daļu no tiem, vai ar visiem kreditoriem panākta labprātīga vienošanās, kā arī, vai tiek ierosināts tiesai apstiprināt vienošanos, kurai nav piekrituši visi kreditori.

Pēc gala ziņojuma un atveseļošanas plāna saņemšanas tiesa var pieprasīt paskaidrojumus un precizējumus, kurus tā uzskata par lietderīgiem, un tos pēc tiesas norādījumiem sniedz mutvārdos vai rakstiski. Pēc tam tiesa var noraidīt ierosināto atveseļošanas plānu vai pieņemt to un apstiprināt pilnībā vai daļēji, kā arī noteikt, ka tajā izdarāmi grozījumi. Ja tiesa apstiprina īpašā pārziņa iesniegto atveseļošanas plānu ar vai bez tiesas noteiktiem grozījumiem, atveseļošanas plāns stājas spēkā un ir pilnībā saistošs visām ieinteresētajām personām no juridiskā viedokļa. Tiesvedības apturēšana tiek pārtraukta, kad tiesa apstiprinājusi atveseļošanas plānu;

e) ja tiesa izdod rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka uzņēmums varētu turpināt darbību kā dzīvotspējīgs un spētu turpmāk regulāri nomaksāt tam radušos parādus, tā nosaka, ka uzņēmuma darbība tiek izbeigta ar tiesas lēmumu.

Piemēro 386. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesu.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesa laikā, tiklīdz aizgādnis ir realizējis visu uzņēmuma mantu vai tā daļu, kura, pēc tā domām, var tikt realizēta, lai lieki nenovilcinātu bankrotu, ir izmaksājis galīgo maksājumu kreditoriem (ja tāds ir), ir koriģējis dalībnieku savstarpējās tiesības un veicis galīgo atgriešanu dalībniekiem (ja tāda ir), ir iesniedzis pārskatu uz uzņēmuma rēķina, tiesa, kad tā ir pārliecinājusies par to, ka aizgādnis ievērojis 13. nodaļas prasības un citas tiesas noteiktās prasības (ja tādas ir), un ņemot vērā ziņojumu un iebildumus, ko ir izteicis jebkurš kreditors vai dalībnieks, vai ieinteresētā persona, atbrīvos aizgādni no tam noteikto pienākumu pildīšanas.

Pēc tam tiesa izdod rīkojumu par līgumsabiedrības nosaukuma svītrošanu no reģistra, sākot ar rīkojuma datumu. Minēto rīkojumu paziņo Uzņēmējsabiedrību reģistram, kas izdara svītrošanu.

Minētais, protams, attiecas uz līgumsabiedrībām.

Attiecībā uz tirgotājiem — pēc tam, kad tirgotājs pasludināts par maksātnespējīgu un veikta ieņēmumu sadale, bankrotējusī persona reģistratoram adresētā iesniegumā var lūgt uzklausīšanu tiesā, un attiecīgajā dienā tiesa uzaicina kreditorus un bankrota procesā iesaistīto aizgādni, lai noteiktu, vai tirgotājam var atjaunot tiesības no jauna sākt tirgoties.

Ja tirgotājs nav rīkojies krāpnieciski vai ļaunā nolūkā, tam var atjaunot tiesības tirgoties. Ar šo atjaunošanu bankrotējusī persona gan personiski, gan attiecībā uz tās vēlāk iegūto mantu tiek atbrīvota no visiem parādiem, ko no tās būtu bijis iespējams pieprasīt jebkurā laikā pirms tās bankrota pasludināšanas.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Saskaņā ar 386. nodaļas 315. panta 1. punktu kreditors var aizstāvēt savas tiesības pret ikvienu personu, par kuru tiek konstatēts, ka tā veikusi uzņēmuma uzņēmējdarbību ar mērķi apkrāpt uzņēmuma kreditorus, jebkuras citas personas kreditorus, kā arī ar jebkuru citu krāpniecisku mērķi. Šādos gadījumos tiesa pēc tam, kad tā ir saņēmusi pieteikumu, var nolemt, ka visas personas, kas apzināti piedalījušās uzņēmējdarbības turpināšanā minētajā veidā, ir personiski atbildīgas, neierobežojot atbildības apmēru, par visiem parādiem vai citām uzņēmuma saistībām, kā norādījusi tiesa.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Kad bankrota process ir pabeigts attiecībā uz līgumsabiedrību vai tirgotāju, kreditoru tiesības izbeidzas, izņemot, ja kreditors pierāda, ka tirgotājs vai līgumsabiedrība pret kreditoru rīkojusies ļaunprātīgi vai krāpnieciski.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Izmaksas atkarībā no tiesas noteiktā sedz vai nu persona, kura iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, vai uzņēmums.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesā procesa izmaksas sedz uzņēmums.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Izmaksas un izdevumus sedz persona, kura iesniedz pieteikumu, vai bankrotējusī persona.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

386. nodaļas 303. pantā ir iekļauts noteikums, ka priekšrocības, hipotēkas vai citus apgrūtinājumus, nodošanu vai citu mantas vai tiesību atsavināšanu, jebkuru maksājumu, izpildi vai citu darbību saistībā ar mantu vai tiesībām, ko veicis uzņēmums vai kas veikta pret to, un jebkuru saistību, kas uzņēmumam radusies sešu mēnešu laikā pirms uzņēmuma likvidācijas, uzskata par krāpniecisku priekšrocību pret tā kreditoriem neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir bezatlīdzības vai par atlīdzību, ja darījums ir ar nepamatoti zemu vērtību vai ja tiek radīta priekšrocība. Šādos gadījumos darījums (krāpnieciska priekšrocība) nav spēkā.

Nepamatoti zemu vērtību definē šādi:

a) uzņēmums noslēdz darījumu par nepamatoti zemu vērtību, ja:

i) uzņēmums izsniedz dāvanu vai citādi noslēdz darījumu ar noteikumiem, kas paredz, ka uzņēmums nesaņem nekādu atlīdzību, vai

ii) uzņēmums noslēdz darījumu par atlīdzību, kura vērtība naudā vai naudas izteiksmē ir būtiski mazāka par uzņēmuma sniegto atlīdzību naudā vai naudas izteiksmē;

Priekšrocību definē šādi:

b) uzņēmums sniedz priekšrocību personai, ja:

i) šī persona ir viens no uzņēmuma kreditoriem, galvojuma vai garantijas devējs par uzņēmuma parādiem vai citām saistībām; un

ii) uzņēmums dara vai pieļauj jebko, kas jebkurā no minētajiem gadījumiem nostāda minēto personu stāvoklī, kurš, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un izbeidz darbību, ir labāks nekā stāvoklis, kurā persona atrastos, ja attiecīgā darbība vai bezdarbība nebūtu notikusi.

Minētajiem gadījumiem piemēro izņēmumu, ja persona, kuras labā darījums tiek veikts, pierāda, ka tā nezināja un tai nebija pamata domāt, ka uzņēmums varētu tikt likvidēts sakarā ar tā maksātnespēju.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas noteiktu kreditoru kopumam nelabvēlīgu tiesību aktu spēkā neesamību, atcelšanu vai neizpildāmību reorganizācijas procesā (uzņēmuma atveseļošanā).

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas noteiktu kreditoru kopumam nelabvēlīgu tiesību aktu spēkā neesamību, atcelšanu vai neizpildāmību bankrota vai atveseļošanas procesā

Lapa atjaunināta: 15/02/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas vācu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.

Maksātnespēja un bankrots - Austrija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Austrijas maksātnespējas tiesības attiecas ne tikai uz uzņēmējiem. Maksātnespējas iespēja patiesībā ir definēta kā tiesībspējas daļa privāttiesībās — jebkurai personai, uz kuru var attiecināt tiesības un pienākumus, ir arī maksātnespējas iespēja. No otras puses, tas nav saistīts ar spēju veikt darījumus. Tas nozīmē, ka jebkura fiziska persona (pat bērns) var būt maksātnespējīgs parādnieks, tāpat kā juridiskas personas (privāto vai publisko tiesību subjekti), reģistrētas personālsabiedrības, uz kurām attiecas tirdzniecības kodekss (Unternehmensgesetzbuch) (pilnsabiedrības (offene Gesellschaften), komandītsabiedrības (Kommanditgesellschaften) un mirušo atstātie mantojumi. No otras puses, pasīvām sabiedrībām (stille Gesellschaften) un saskaņā ar civiltiesībām izveidotām sabiedrībām (Gesellschaften bürgerlichen Rechts) nav maksātnespējas iespējas.

Pēc juridiskas personas vai reģistrētas personālsabiedrības likvidācijas maksātnespējas procedūras uzsākšana ir atļauta, kamēr aktīvi nav sadalīti (Maksātnespējas nolikuma (Insolvenzordnung — IO) 68. pants).

Attiecībā uz kredītiestāžu, vērtspapīru uzņēmumu un apdrošināšanas sabiedrību aktīviem var ierosināt bankrota procedūru (Konkursverfahren), bet ne reorganizācijas procedūru (Sanierungsverfahren) (Banku likuma (Bankwesengesetz — BWG) 82. panta 1. punkts, 2018. gada Vērtspapīru uzraudzības likuma (Wertpapieraufsichtsgesetz 2018 — WAG 2007) 79. pants, Apdrošināšanas uzraudzības likuma (Versicherungsaufsichtsgesetz – VAG 2016) 309. panta 3. punkts).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Kopš 2010. gada Maksātnespējas likuma grozījuma likuma (Insolvenzrechtsänderungsgesetz 2010) veikšanas Austrijas tiesību aktos pastāv tikai viena standarta maksātnespējas procedūra. Tomēr tajā pašā laikā atkarībā no procedūras faktiskās gaitas tiek piešķirti dažādi apzīmējumi.

Maksātnespējas procedūru dēvē par bankrota procedūru (Konkursverfahren), ja, uzsākot procedūru, vēl nav pieejams pārstrukturēšanas plāns. Principā bankrota procedūrā ir iespējama gan likvidācija, gan pārstrukturēšana.

Maksātnespējas procedūru dēvē par reorganizācijas procedūru (Sanierungsverfahren), ja, uzsākot procedūru, jau ir pieejams pārstrukturēšanas plāns. Procedūra ir vērsta uz parādnieka reorganizāciju. Tā ir pieejama visām fiziskām personām, kas vada uzņēmumu, juridiskām personām, pilnsabiedrībām un mirušo atstātajiem mantojumiem (IO 166. pants).

Reorganizācijas procedūra var norisināties ar vai bez parādnieka mantas pašadministrēšanu. Parādnieks saglabā pašadministrēšanu (reorganizācijas administratora uzraudzībā), ja tas pārstrukturēšanas plānā maksātnespējas kreditoriem piedāvā vismaz 30 % dividendi un ir pieejami arī papildu dokumenti. Piemēram, ir nepieciešams finanšu plāns, kas parāda, ka finansējums ir nodrošināts 90 dienām.

Parāda saistību kārtošanas procedūra (Schuldenregulierungsverfahren) ir pieejama fiziskām personām, kas nevada uzņēmumu, un tā ir maksātnespējas procedūras paveids.

Pieteikums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu jāiesniedz pašam parādniekam vai kreditoram. Reorganizācijas procedūras gadījumā pieteikumu jebkurā gadījumā iesniedz parādnieks, un ir jābūt pārstrukturēšanas plānam.

Maksātnespējas procedūras uzsākšanas priekšnosacījums principā ir tāds, ka parādniekam jābūt maksātnespējīgam (IO 66. pants). Ja draud iestāties maksātnespēja, tad maksātnespējas procedūru var uzsākt arī kā reorganizācijas procedūru (IO 167. panta 2. punkts). Pārlieku parādsaistību gadījumā maksātnespējas procedūru piemēro arī tādām reģistrētām personālsabiedrībām, kurās neviens partneris ar pilnu atbildību nav fiziska persona, kā arī juridisko personu aktīviem un mirušo atstātajiem mantojumiem (IO 67. pants).

Vēl viens maksātnespējas uzsākšanas nosacījums ir izmaksu segšanai nepieciešamo aktīvu pieejamība. Jāsedz vismaz maksātnespējas procedūras sākotnējās izmaksas (noteiktos gadījumos izņēmums ir parāda saistību kārtošanas procedūra).

Informācija par maksātnespējas procedūras uzsākšanu tiek publicēta dekrētā internetā (www.edikte.gv.at). Informācija par maksātnespējas procedūras uzsākšanu rada tiesiskās sekas nākamajā dienā pēc dekrēta publicēšanas. Informācija par maksātnespējas procedūras uzsākšanu tiek fiksēta arī publiskos reģistros (zemes reģistrā (Grundbuch), komercreģistrā (Firmenbuch) u. c.).

Ja maksātnespējas procedūru nevar uzsākt nekavējoties, maksātnespējas tiesai (Insolvenzgericht) jāizdod rīkojums par pagaidu noregulējuma pasākumiem, lai aizsargātu mantu un novērstu atceļamas tiesiskās darbības, kā arī nodrošinātu uzņēmējdarbības turpināšanu ar nosacījumu, ka pieprasījums uzsākt procedūru nav acīmredzami nepamatots (IO 73. pants). Tiesa var aizliegt parādniekam veikt noteiktas tiesiskas darbības (piemēram, pārdot īpašumu vai radīt tam apgrūtinājumu) vai noteikt, ka šīm darbībām nepieciešams tiesas apstiprinājums. Ir iespējama arī pagaidu administratora iecelšana.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Uzsākot maksātnespējas procedūru, tiek atceltas parādnieka tiesības brīvi izmantot visus aktīvus, uz kuriem attiecas izpilde, kas tam tobrīd pieder vai ko tas iegūst maksātnespējas procedūras laikā (IO 2. panta 2. punkts). Tie tiek pievienoti maksātnespējas masai.

Maksātnespējas masa attiecīgi ietver visu parādnieka kustamo un nekustamo īpašumu, piemēram, nekustamā īpašuma akcijas, kopīpašuma akcijas, prasījumus, nomas tiesības, mantojumus u. c. Maksātnespējas masa neietver parādnieka uzturēšanas prasības, paša spēkiem nopelnīto un algas daļu, uz kuru nevar vērst piedziņu (iztikas minimumu). Tāpat manta neietver kustamo īpašumu, uz kuru nevar vērst piedziņu (piemēram, personīgā lietošanā esošu mantu), un stingri personiskas tiesības (piemēram, rūpnieciskā īpašuma tiesības).

Ja parādnieks dzīvo mājā, kas ietilpst maksātnespējas masā (vai viņa īpašumā esošā dzīvoklī), sākumā viņš un viņa ģimene netiek izraidīti no tiem nepieciešamajām dzīvojamām telpām (IO 5. panta 3. punkts). Tomēr tas nenovērš mājas (vai viņa īpašumā esoša dzīvokļa) pārdošanu maksātnespējas procedūrā. Maksātnespējas tiesa arī neskar īres tiesības (vai citas lietošanas tiesības) attiecībā uz dzīvojamām telpām, kas nepieciešamas parādniekam un viņa ģimenei un kas ir parādnieka brīvā rīcībā (IO 5. panta 4. punkts). Atstājot šādas tiesības parādnieka brīvā rīcībā, tās tiek nošķirtas no maksātnespējas masas.

Kreditoru komiteja, saņemot maksātnespējas tiesas apstiprinājumu, var arī izlemt nošķirt no maksātnespējas masas tādus prasījumus, kas, visticamāk, netiks pienācīgi apmierināti, vai vienības ar mazu vērtību (IO 119. panta 5. punkts). Šādas nošķiršanas iemesls ir tas, ka tādējādi var izvairīties no izdevumiem saistībā ar katras maksātnespējas masas vienības pārdošanu, kas nesniegtu nekādu labumu maksātnespējas masai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Bankrota procedūra

  • Parādnieks
    • ir tiesīgs pieteikties bankrotam un iesniegt apelācijas prasību par bankrota procedūru;
    • zaudē pilnvaras attiecībā uz maksātnespējas masu, kad ir uzsākta bankrota procedūra;
    • ir tiesīgs apmeklēt kreditoru un kreditoru komitejas sanāksmes;
    • ir tiesīgs iesniegt pieteikumu pārstrukturēšanas plāna izveidei.
  • Maksātnespējas administrators
    • atbild par praktisku maksātnespējas procedūras norisi;
    • pārbauda parādnieka finanšu stāvokli;
    • turpina uzņēmējdarbību, ja tā vēl nav izbeigta, uzsākot procedūru, un turpināšana nav neizdevīga kreditoriem;
    • izskata iesniegtos prasījumus;
    • izvērtē, vai pārstrukturēšanas plāns ir kreditoru interesēs un ir ticams, ka tas tiks izpildīts;
    • nosaka un izmanto aktīvus;
    • pārvalda un pārstāv maksātnespējas masu;
    • īsteno apstrīdēšanas tiesības maksātnespējas masas vārdā;
    • sadala no maksātnespējas masas gūtos ieņēmumus.

Ja bankrota procedūra attiecas uz fiziskām personām, kas nevada uzņēmumu (parāda saistību kārtošanas procedūra), likvidatora iecelšana ir izņēmums. Ja maksātnespējas tiesa neieceļ likvidatoru, saskaņā ar Maksātnespējas nolikumu tai pašai jārisina likvidatoram uzticētie jautājumi.

Reorganizācijas procedūra bez parādnieka, kura manta ir paša valdījumā

  • Parādnieks
    • piesakās reorganizācijas procedūras uzsākšanai un pārstrukturēšanas plāna izveidei;
    • zaudē pilnvaras attiecībā uz maksātnespējas masu, kad ir uzsākta maksātnespējas procedūra;
    • ir tiesīgs apmeklēt kreditoru un kreditoru komitejas sanāksmes.
  • Maksātnespējas administrators
    • atbild par praktisku maksātnespējas procedūras norisi;
    • pārbauda parādnieka finanšu stāvokli;
    • turpina uzņēmējdarbību, ja tā vēl nav izbeigta, uzsākot procedūru, un turpināšana nav neizdevīga kreditoriem;
    • izskata iesniegtos prasījumus;
    • izvērtē, vai pārstrukturēšanas plāns ir kreditoru interesēs un ir ticams, ka tas tiks izpildīts;
    • pārvalda un pārstāv maksātnespējas masu;
    • īsteno apstrīdēšanas tiesības maksātnespējas masas vārdā.

Reorganizācijas procedūra ar parādnieku, kura manta ir paša valdījumā

  • Parādnieks
    • piesakās reorganizācijas procedūras uzsākšanai ar parādnieku, kura manta ir paša valdījumā, un pārstrukturēšanas plāna izveidei, kā arī kopā ar iesniegumu nodrošina parādniekam, kura manta ir paša valdījumā, nepieciešamos dokumentus;
    • saglabā (ierobežotas) pilnvaras un principā pats turpina pārvaldīt aktīvus;
    • ir reorganizācijas administratora un maksātnespējas tiesas uzraudzībā.
  • Reorganizācijas administrators
    • uzrauga parādnieku un viņa uzņēmuma pārvaldību;
    • piešķir vai atsaka atļauju tiesiskām darbībām, kas netiek veiktas parastā uzņēmējdarbības gaitā;
    • pārstāv parādnieku visos jautājumos, kuros tam nav pilnvaru;
    • noskaidro parādnieka finanšu stāvokli;
    • pārbauda, vai pārstrukturēšanas plāns ir izpildāms un vai pastāv iemesli pašadministrēšanas pārtraukšanai;
    • izskata iesniegtos prasījumus;
    • īsteno apstrīdēšanas tiesības maksātnespējas masas vārdā.

Maksātnespējas tiesai jāuzrauga maksātnespējas administratora darbības. Tā var izdot maksātnespējas administratoram rakstiskus vai mutiskus norādījumus, iegūt pārskatus un skaidrojumus, pārbaudīt kontus un citus dokumentus, kā arī veikt nepieciešamo izmeklēšanu. Tiesa var arī pieprasīt maksātnespējas administratoram atsevišķos jautājumos iegūt norādījumus no kreditoru komitejas. Maksātnespējas administratoram jāpaziņo tiesai par noteiktiem darījumiem pirms to noslēgšanas (IO 116. pants); attiecībā uz citiem darījumiem nepieciešams kreditoru komitejas un maksātnespējas tiesas apstiprinājums (IO 117. pants).

Maksātnespējas administratora iecelšana un atalgojums

Maksātnespējas administratoru pēc savas iniciatīvas ieceļ maksātnespējas tiesa, uzsākot maksātnespējas procedūru. Tam jābūt cienījamam, uzticamam un pieredzējušam uzņēmējdarbībā, kā arī jābūt zināšanām par maksātnespējas sistēmu (IO 80. panta 2. punkts). Ar uzņēmumiem saistītās maksātnespējas procedūrās nepieciešamas pietiekamas zināšanas par uzņēmējdarbības tiesībām vai uzņēmējdarbības vadību (IO 80. panta 3. punkts). Maksātnespējas administrācijā ieinteresētās personas var reģistrēties maksātnespējas administratoru sarakstā. Saraksts ir pieejams interneta vietnē www.iv.justiz.gv.at, un maksātnespējas tiesas to izmanto, lai atvieglotu piemērota maksātnespējas administratora atlasi.

Maksātnespējas administrators nedrīkst būt tuvs radinieks (IO 32. pants) un parādnieka konkurents, un tam jābūt neatkarīgam no parādnieka un kreditoriem (IO 80.b panta 1. punkts).

Kā maksātnespējas administratorus var iecelt arī juridiskas personas. Juridiskām personām jāpaziņo tiesai tās fiziskās personas vārds, kas tās pārstāv maksātnespējas administrācijā (IO 80. panta 5. punkts).

Maksātnespējas administratori ir tiesīgi saņemt naudas izdevumu atmaksu un atalgojumu par saviem centieniem, kā arī pievienotās vērtības nodokli (IO 82. panta pirmais teikums). Administratora nodevas apmēru regulē tiesību akti (IO 82. pants), un tā ir atkarīga no bruto ieņēmumiem, ko maksātnespējas administrators ir ieguvis, pārdodot aktīvus. Tomēr tas ietver tikai ieņēmumus, par kuru gūšanu maksātnespējas administrators bijis atbildīgs. Minimālais maksātnespējas administratora atalgojums ir 3 000 eiro. Par pārstrukturēšanas vai maksājumu plāna pieņemšanu (IO 82.a pants) un pakārtotās maksātnespējas masas pārdošanu (IO 82.d pants) tiek izmaksāts papildu atalgojums. Atsevišķs atalgojums tiek izmaksāts arī par uzņēmuma darbības turpināšanu (IO 82. panta 3. punkts).

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Iespēja veikt ieskaitu pret parādnieka prasījumu principā tiek saglabāta maksātnespējas procedūras laikā.

Tomēr pastāv priekšnosacījums, ka prasījumiem jābūt tiesīgiem uz ieskaitu, uzsākot procedūru. Ieskaits nav atļauts, ja maksātnespējas kreditors kļuvis par maksātnespējas masas parādnieku tikai pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas vai ja prasījums pret parādnieku saņemts tikai pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas (IO 20. panta 1. punkta pirmais teikums). Turklāt ieskaits ir aizliegts, ja trešā persona saņēmusi pretprasību pret parādnieku pēdējos sešos mēnešos pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un tā saņemšanas brīdī zināja vai tai bija jāzina par maksātnespēju (IO 20. panta 1. un 2. punkts). Šādos gadījumos pat maznozīmīga nolaidība kaitē trešajai personai.

Maksātnespējas procedūrā ir iespējams ieskaits pret nosacījumam pakārtotu prasījumu neatkarīgi no tā, vai nosacījumam pakārtots maksātnespējas kreditora vai parādnieka prasījums. Ja maksātnespējas kreditoram ir nosacījumam pakārtots prasījums, maksātnespējas tiesa var padarīt ieskaitu atkarīgu no nodrošinājuma sniegšanas (IO 19. panta 2. punkts). Ieskaitu maksātnespējas procedūrā arī neaizliedz fakts, ka maksātnespējas kreditora prasījums nav izteikts naudā (IO 19. panta 2. punkts). Tas neveicina sarežģījumus, jo šādas maksājumtiesības tiek pārvērstas monetāros prasījumos, uzsākot maksātnespējas procedūru (IO 14. panta 1. punkts).

Maksātnespējas kreditoriem, kuriem ir prasījumi, kas tiesīgi uz ieskaitu, tie nav jāiesniedz maksātnespējas procedūrā, ja tos var segt ar pretprasību (IO 19. panta 1. punkts). Tomēr Augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof — OGH) nolēma, ka tad, ja maksātnespējas kreditors neizmanto likumā noteikto ieskaita iespēju maksātnespējas procedūras laikā atbilstīgi IO 19. panta 1. punktam, tas pēc pārstrukturēšanas plāna galīgās apstiprināšanas un maksātnespējas procedūras izbeigšanas varēs veikt sava prasījuma ieskaitu tikai pārstrukturēšanas plāna dividendes apmērā (RIS-Justiz RS0051601 [T4]).

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Divpusējie līgumi

Ja parādnieks un otra puse maksātnespējas procedūras uzsākšanas laikā nav izpildījuši divpusēju līgumu vai nav to izpildījuši pilnā apmērā, maksātnespējas administrators var vai nu izpildīt līgumu (tā pilnā apmērā) parādnieka vārdā un pieprasīt izpildi no otras puses, vai arī anulēt līgumu (IO 21. panta 1. punkts). Reorganizācijas procedūrā ar parādnieku, kura manta ir paša valdījumā, parādnieks tiek aicināts sniegt paziņojumu atbilstīgi IO 21. pantā norādītajam. Ja tas vēlas anulēt līgumu, nepieciešams reorganizācijas administratora apstiprinājums (IO 171. panta 1. punkts). Ja otrai pusei ir pienākums iepriekš izpildīt līgumu, puse var atteikties to izpildīt līdz nodrošinājuma sniegšanai, ja vien līguma noslēgšanas laikā tā bijusi informēta par parādnieka nelabvēlīgo finansiālo stāvokli (IO 21. panta 3. punkts).

Noma

Ar īrnieku saistītas maksātnespējas procedūras gadījumā maksātnespējas administrators ir tiesīgs izbeigt nomu, ievērojot likumā noteikto vai norunāto īsāko paziņošanas termiņu (IO 23. pants).

Darba līgumi

Ja parādnieks ir darba devējs un ja darba tiesiskās attiecības jau ir noslēgtas, tās principā var izbeigt darbinieks, priekšlaicīgi iesniedzot atlūgumu, vai maksātnespējas administrators — ievērojot likumā noteikto paziņošanas termiņu, kopīgi pieņemto paziņošanas termiņu vai pieļaujami norunāto īsāko paziņošanas termiņu, ņemot vērā likumiskos ierobežojumus attiecībā uz darba attiecību izbeigšanu, viena mēneša laikā pēc lēmuma publicēšanas, ar ko pieprasa, apstiprina vai nosaka uzņēmuma vai uzņēmuma daļas slēgšanu. Uz maksātnespējas procedūru ar parādnieku, kura manta ir paša valdījumā, attiecas īpaši noteikumi.

Līgumu izbeigšanas ierobežojums

Ja līguma izbeigšana varētu apdraudēt parādnieka uzņēmuma darbības turpināšanu, otra puse var izbeigt ar parādnieku noslēgto līgumu uz sešu mēnešu periodu, sākot no maksātnespējas procedūras uzsākšanas, tikai pamatota iemesla dēļ. Parādnieka ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās un parādnieka neizpildītie prasījumi, kas bija jāsamaksā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, nav uzskatāms par pamatotu iemeslu (IO 25.a panta 1. punkts). Ierobežojumi nav piemērojami, ja līguma izbeigšana ir nepieciešama, lai novērstu nopietnu personisko vai ekonomisko grūtību rašanos līgumslēdzējai pusei, ja ir tiesības uz aizdevumu izmaksu, kā arī darba līgumu gadījumā (IO 25.a panta 2. punkts).

Nederīgi līgumi

Saskaņā ar IO 25.b panta 2. punktu maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā nav atļauts līguma noteikums, kas anulē vai izbeidz līgumu. Tas principā attiecas uz visiem līgumiem (daži izņēmumi saistīti ar līgumiem saskaņā ar Banku likumu vai Biržas aktu (Börsegesetz)).

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Uzsākot maksātnespējas procedūru, maksātnespējas kreditori vairs nevar tiesiska procesa ceļā izvirzīt savus prasījumus pret parādnieku — ne atsevišķi, ne ārpus maksātnespējas (procedūras ierobežojums, IO 6. panta 1. punkts). Nevar arī izdot izpildrakstus par labu maksātnespējas prasījumiem. Tikai reorganizācijas procedūrā ar parādnieku, kura manta ir paša valdījumā, parādnieks saglabā tiesības piedalīties tiesvedībā un citās procedūrās, kas saistītas ar pašadministrēšanas jautājumiem (IO 173. pants). Ja prasību ceļ parādnieks vai tā ir vērsta pret viņu, pretēji IO 6. panta 1. punktā minētajam pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas tā ir jānoraida.

Turklāt pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas nevar iegūt aizturējuma tiesības vai tiesības uz prasījumu apmierināšanu, lai panāktu maksātnespējas prasījuma apmaksu (izpildes panākšanas ierobežojums, IO 10. panta 1. punkts). Attiecībā uz nošķiršanas tiesībām un tiesībām nošķirt strīdu izšķiršanu, kas noteikta jau pirms maksātnespējas procedūras, nepastāv vispārīgs izpildes panākšanas ierobežojums; tādējādi izpildi var panākt arī maksātnespējas procedūras laikā.

Procedūras un izpildes panākšanas ierobežojumi jāievēro ex officio, un tie attiecas uz visiem maksātnespējas kreditoriem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Uzsākot maksātnespējas procedūru, neizskatītas lietas saistībā ar mantu tiek apturētas ex lege (IO 7. panta 1. punkts). Tiesvedības apturēšana tiek veikta ex officio.

Tiesvedību saistībā ar maksātnespējas prasījumiem nekādā gadījumā nedrīkst atsākt pirms pārbaudes sanāksmes (IO 7. panta 3. punkts). Ja maksātnespējas administrators vai kāds no kreditoriem, kas ir tiesīgs to darīt, pārbaudes sanāksmē apstrīd tiesības, apturēto tiesvedību var turpināt kā pārbaudes procesu (IO 113. pants).

Tiesvedību saistībā ar maksājumtiesībām, uz kurām neattiecas iesniegšana maksātnespējas procedūrā, var atsākt nekavējoties.

Piespiedu izpildes procedūras, kas uzsāktas pirms maksātnespējas procedūru uzsākšanas, principā netiek apturētas. Tomēr aizturējuma tiesības un tiesības uz prasījumu apmierināšanu, kas iegūtas, lai panāktu apmaksu 60 dienu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, zaudē spēku ex lege, ja vien tās nav noteiktas par labu prasījumiem saskaņā ar publiskajām tiesībām (IO 12. panta 1. punkts). Apturēšanas gadījumā pārdošanas piespiedu izpildes procedūra jāaptur pēc maksātnespējas tiesas vai maksātnespējas administratora pieprasījuma (IO 12. panta 2. punkts).

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru sanāksme

Kreditoru sanāksme ir maksātnespējas kreditoru kopums, un tās mērķis ir ļaut maksātnespējas kreditoriem piedalīties procedūrās. Maksātnespējas tiesa atbild par kreditoru sanāksmes sasaukšanu un vadīšanu (IO 91. panta 1. punkts). Pirmā kreditoru sanāksme tiek sasaukta, uzsākot maksātnespējas procedūru, un tā paredzēta tiesību aktos. Nākamās sanāksmes pēc saviem ieskatiem sasauc maksātnespējas tiesa. Kreditoru sanāksme tiek sasaukta, ja tai piesakās maksātnespējas administrators, kreditoru komiteja vai vismaz divi kreditori, kuru prasījumi veido vismaz ceturto daļu maksātnespējas prasījumu, norādot darba kārtības punktus.

Kreditoru sanāksmei ir noteiktas tiesības iesniegt lūgumrakstu (piemēram, par kreditoru komitejas izveidi vai maksātnespējas administratora atlaišanu. Tā arī atbild par balsošanu par pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu.

Kreditoru sanāksmes lēmumiem un iesniegumiem nepieciešams absolūts balsu vairākums, kas jāaprēķina, balstoties uz prasījumu daudzumu (IO 92. panta 1. punkts).

Kreditoru komiteja

Kreditoru komiteja ne vienmēr tiek izveidota maksātnespējas procedūrā, bet tikai gadījumos, kad tas ir ieteicams saistībā ar uzņēmuma veidu un konkrēto apjomu. Ja par uzņēmuma vai uzņēmuma daļas pārdošanu vai nomu vēl nav izlemts (IO 117. panta 1. punkta 1. apakšpunkts), vienmēr jāizveido kreditoru komiteja. Tās mērķis ir uzraudzīt maksātnespējas administratoram un palīdzēt tam (IO 89. panta 1. punkts). Administratoram jākonsultē kreditoru komiteja attiecībā uz svarīgiem jautājumiem (IO 114. panta 1. punkts). Attiecībā uz noteiktiem svarīgiem darījumiem (piemēram, uzņēmuma pārdošanu) kreditoru komitejas piekrišana ir spēkā esamības priekšnosacījums.

Kreditoru komiteja sastāv no trīs līdz septiņiem locekļiem. Tos pēc savas iniciatīvas ieceļ tiesa vai tie tiek iecelti saskaņā ar pieteikumiem. Kā locekļus var iecelt ne vien kreditorus, bet arī citas fiziskas vai juridiskas personas.

Kreditoru aizsardzības asociācijas

Praksē daudzos gadījumos maksātnespējas kreditoru intereses pārstāv kreditoru aizsardzības asociācijas. Šīs asociācijas iesniedz prasījumus, apmeklē sanāksmes un izmanto to maksātnespējas kreditoru balsstiesības, ko tās pārstāv pārstrukturēšanas plāna gadījumā. Kreditoru aizsardzības asociācijas arī pārrauga maksātnespējas administratora veiktās izmaksas.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Likvidatoram principā jāatbrīvojas no maksātnespējas masai piederošajām vienībām ārpus tiesas, t. i., pārdodot tās atklātā tirgū. Saskaņā ar Izpildes kodeksu (Exekutionsordnung) tiesas rīkota izsole notiek tikai izņēmuma gadījumos, kad maksātnespējas tiesa to nolemj, atbildot uz likvidatora pieteikumu.

Saņemot maksātnespējas tiesas apstiprinājumu, kreditoru komiteja var izlemt, ka prasījumi, kas visticamāk netiks pienācīgi apmierināti, vai vienības ar mazu vērtību, jānodod parādnieka brīvā rīcībā.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas prasījumi

Maksātnespējas prasījumi ir to kreditoru prasījumi, kam, uzsākot maksātnespējas procedūru, ir pret parādnieku vērsti naudas prasījumi (IO 51. pants). Tomēr maksātnespējas prasījumu procenti kopš maksātnespējas procedūras uzsākšanas, izmaksas saistībā ar dalību maksātnespējas procedūrā, naudas sodi par visu veidu noziedzīgiem nodarījumiem, ar dāvinājumiem saistīti prasījumi un ar mirušā atstāto mantojumu saistītas maksātnespējas procedūras gadījumā — arī prasījumi attiecībā uz novēlējumiem — nav maksātnespējas prasījumi (IO 58. pants).

Vienlīdzīgas attieksmes princips pamatā attiecas uz maksātnespējas prasījumiem. Maksātnespējas procedūrās priekšroka netiek dota ne valsts sektora iestādēm, ne darbiniekiem.

Tomēr akcionāra prasījumi attiecībā uz akcionāra aizdevuma atmaksu, kas aizstāj pašu kapitālu, ir pakārtotas prasības.

Ja kreditors vēlas apmierināt prasījumu, izmantojot maksātnespējas masu, tam savs maksātnespējas prasījums jāiesniedz maksātnespējas procedūrā, pat tad, ja lieta nav izskatīta vai spriedums par šo jautājumu jau ir pasludināts.

Pēc lietas izskatīšanas iesniegtie prasījumi

Pēc lietas izskatīšanas iesniegtie prasījumi ir prasījumi, kas tiek iesniegti tikai pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas un kas ir skaidri norādīti kodeksā. Pēc lietas izskatīšanas iesniegtie prasījumi ir pret maksātnespējas masu vērsti prasījumi, kas jāapmierina, pamatojoties uz prioritātēm, neizmantojot maksātnespējas masu, t. i., maksātnespējas kreditoru priekšā (IO 47. panta 1. punkts). Svarīgākie pēc lietas izskatīšanas iesniegtie prasījumi ir (IO 46. panta 1. punkts):

  • maksātnespējas procedūras izmaksas;
  • ar maksātnespējas masas saglabāšanu, administrēšanu un pārvaldību saistītās izmaksas;
  • visas ar mantu saistītās valsts nodevas, ja un ciktāl nodevu izraisošie apstākļi materializējas pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas;
  • darbinieku prasījumi saistībā ar regulāru atlīdzību par periodiem pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas;
  • prasījumi saistībā ar maksātnespējas administratora noslēgtiem divpusējiem līgumiem;
  • maksātnespējas administratora prasījumi, kas izriet no tiesību aktiem;
  • prasījumi, kas izriet no maksātnespējas masas mantiskā stāvokļa uzlabošanās bez iemesla;
  • prasījumi, kas izriet no darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja tās tika nodibinātas maksātnespējas procedūras laikā.

Pēc lietas izskatīšanas iesniegtie prasījumi nav jāiesniedz maksātnespējas procedūras laikā. Ja maksātnespējas administrators atsakās apmierināt pēc lietas izskatīšanas iesniegtos izmaksājamos prasījumus, attiecīgais kreditors var pieprasīt savu prasījumu apmierināšanu, vēršoties tiesā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas prasījumi rakstveidā jāiesniedz maksātnespējas tiesai. Iesniegumā jābūt norādītai valsts valūtai (eiro); valūtas konvertācija tiek veikta maksātnespējas procedūras uzsākšanas dienā. Iesniedzot prasījumu, nepieciešams norādīt tā apmēru un faktus, uz kuriem tas balstās, kā arī pierādījumus, ko var sniegt, lai pierādītu apgalvotās prasības. Kreditoram ir jānorāda, vai attiecībā uz prasījumu pastāv kādi īpašumtiesību nosacījumi un uz kādiem aktīviem šie īpašumtiesību nosacījumi attiecas, kā arī vai tiek pieprasīts ieskaits un maksātnespējas procedūras uzsākšanas brīdī pastāvošo savstarpējo prasījumu summas. Kreditoram ir jānorāda arī sava e-pasta adrese un bankas konts.

Pieteikumam ir jāizmanto tieslietu mājas lapā (www.justiz.gv.at) atrodamā veidlapa. Ja kreditors savus prasījumus piesaka savādāk, nevis izmantojot minēto veidlapu, pieteikumā jābūt ietvertai visai veidlapā norādītajai informācijai.

Ārvalstu kreditoru prasījumu pieteikumiem Regulas par maksātnespējas procedūrām izpratnē, piemēro minēto regulu. Ja kreditors neizmanto standartveidlapu, kas paredzēta īstenošanas noteikumos, pieteikumā jābūt ietvertai visai maksātnespējas procedūru regulā noradītajai informācijai.

Maksātnespējas prasījumi ir jāiesniedz to iesniegšanai noteiktajā termiņā, kas ir norādīts maksātnespējas dekrētā. Ja prasījums tiek iesniegts novēloti, kreditoram, iespējams, būs jāsedz ar īpašu pārbaudes sanāksmi saistītās izmaksas. Prasījumi, kas iesniegti vēlāk nekā 14 dienas pirms sanāksmes ar mērķi pārbaudīt galīgos pārskatus, netiks izskatīti (IO 107. panta 1. punkta pēdējais teikums).

Ja maksātnespējas administrators atzīst prasījumu par pamatotu un neviens cits maksātnespējas kreditors to neapstrīd, tas uzskatāms par pieņemtu. Tas nozīmē, ka maksātnespējas kreditors tiek ņemts vērā sadalē.

Ja maksātnespējas administrators vai maksātnespējas kreditors apstrīd prasījumu, prasījumu var pārbaudīt tikai civillietā. Tādējādi tas, vai prasījums uzskatāms par pieņemtu maksātnespējas procedūrā, ir atkarīgs no šīs civillietas iznākuma.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Ieņēmumu sadali regulē IO 128.–138. pants.

Parādus, kurus radījusi maksātnespējas masa, apmaksā prioritārā kārtā, un pēc tam apmierina maksātnespējas kreditoru prasījumi.

Maksātnespējas masas kreditoru prasījumus apmierina, tiklīdz to prasījumi ir noteikti un iestājies samaksas termiņš neatkarīgi no procedūras statusa. Ja pieejamie līdzekļi ir nepietiekami, lai pilnībā segtu pēc lietas izskatīšanas iesniegtos prasījumus, tie jāapmierina šādā secībā (IO 47. pants):

  • maksātnespējas administratora iepriekš segtie naudas izdevumi;
  • citas procedūras izmaksas;
  • trešās personas iepriekš segtās izmaksas, ciktāl tās nepieciešamas procedūras izmaksu segšanai;
  • darbinieku prasījumi, ciktāl tie nav apmierināti saskaņā ar Likumu par maksātnespējas garantiju fondu (Insolvenz-Entgeltsicherungsgesetz);
  • darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ciktāl tie nav apmierināti saskaņā ar Likumu par maksātnespējas garantiju fondu (Insolvenz-Entgeltsicherungsgesetz);
  • citi pret maksātnespējas masu izvirzītie prasījumi.

Summa, kas atliek, kad ir pilnībā apmierināti pēc lietas izskatīšanas iesniegtie prasījumi, jāsadala kā dividende maksātnespējas kreditoru starpā. Maksātnespējas kreditoru prasījumu apmierināšanu nedrīkst sākt pirms pārbaudes kopsapulces. Maksātnespējas administratoram principā jāveic sadale pēc apspriešanās ar kreditoru komiteju un pamatojoties uz maksātnespējas tiesas apstiprināto sadales plānu.

Nodrošinātajiem kreditoriem ir priekšroka pār maksātnespējas kreditoriem un pēc maksātnespējas masas kreditoriem, ciktāl to prasījumus sedz īpašums, kas kalpo nodrošinājums (piemēram, ķīla). Visi pārdošanas ieņēmumu pārpalikumi tiek iekļauti kopīgajā maksātnespējas masā (IO 48. panta 1. un 2. punkts).

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Pārstrukturēšanas plāns

Pārstrukturēšanas plāns ir nolīgums par maksātnespējas prasījumu maksājumu samazināšanu un atlikšanu, ko izmanto parādu atgūšanas nolūkā un kas maksātnespējas procedūras ietvaros noslēgts starp parādnieku un maksātnespējas kreditoriem. Tam nepieciešams kreditoru vairākuma apstiprinājums un maksātnespējas tiesas apstiprinājums. Ja maksātnespējas procedūrā parādnieka ierosināto pārstrukturēšanas plānu apstiprina kreditoru vairākums un pārstrukturēšanas plānu apstiprina maksātnespējas tiesa, parādnieks tiek atbrīvots no savām saistībām, ciktāl tās pārsniedz pārstrukturēšanas plāna dividendi.

Parādnieks principā var izveidot pārstrukturēšanas plānu jebkurā maksātnespējas procedūras formā, t. i., ne vien reorganizācijā, bet arī bankrota procedūrā (bankrota procedūra nav galvenokārt vērsta uz aktīvu pārdošanu un sadali; arī bankrota procedūrā vispirms ir jāizvērtē, vai ir iespējams izveidot pārstrukturēšanas plānu).

Pārstrukturēšanas plāna ietvaros parādniekam jāpiedāvā maksātnespējas kreditoriem divu gadu laikā samaksāt vismaz 20 % no maksātnespējas prasījumiem. Attiecībā uz fiziskām personām, kas nevada uzņēmumu, apmaksas periods var būt līdz pieciem gadiem. Pārstrukturēšanas plāns nedrīkst ietekmēt nošķiršanas tiesības vai atsevišķus vienošanās kreditorus. Pēc lietas izskatīšanas aizdevumu sniegušo kreditoru prasījumi pilnībā jāapmierina, un pret maksātnespējas kreditoriem principā jābūt vienlīdzīgai attieksmei.

Maksātnespējas procedūru dēvē par reorganizācijas procedūru (Sanierungsverfahren), ja, uzsākot procedūru, jau ir pieejams pārstrukturēšanas plāns.

Parāda saistību kārtošanas procedūra

Pārstrukturēšanas plāns ir pieejams ne tikai uzņēmumiem un juridiskām personām, bet arī fiziskām personām, kas nevada uzņēmumu. Ja parāda saistību kārtošanas procedūras ietvaros netiek izveidots pārstrukturēšanas plāns, tiek pārdoti parādnieka aktīvi. Maksājumu plāns vai pārveduma procedūra ir vēl viena parādu dzēšanas iespēja. Maksājumu plāns ir īpaša pārstrukturēšanas plāna forma. Galvenā atšķirība ir tā, ka nepastāv skaitliski izteikta minimāla dividende.

Ja kreditori neapstiprina maksājumu plānu, tiesai jālemj par parādnieka pieteikumu, lai veiktu pārveduma procedūru, piedzenot atlikušo parāda summu. Šajā gadījumā nav nepieciešams kreditoru apstiprinājums. Vispirms tiek pārvesta ienākumu daļa, uz kuru var vērst piedziņu. Parādniekam septiņus gadus jānodod attiecīgie (algas) prasījumi kreditoru pilnvarotajai personai. Beidzoties nodošanas termiņam, tiesa pasludina vēl pastāvošo pārvedumu procedūru par izbeigtu un konstatē, ka parādnieks ir atbrīvots no procedūras gaitā neizpildītajām saistībām pret maksātnespējas kreditoriem.

Maksātnespējas procedūras izbeigšana

Ja maksātnespējas tiesa apstiprina pārstrukturēšanas plānu (vai maksājumu plānu), maksātnespējas procedūra tiek izbeigta, tiklīdz apstiprinājuma lēmums kļūst galīgs. Maksātnespējas procedūra tiek automātiski izbeigta arī tad, kad beidzot ir izveidota pārveduma procedūra.

Ja nav izveidots pārstrukturēšanas vai maksājumu plāns, maksātnespējas tiesai jāpieņem lēmums par maksātnespējas procedūras izbeigšanu, tiklīdz ir sniegti pierādījumi par galīgās sadales pabeigšanu.

Maksātnespējas procedūra jāizbeidz arī tad, ja visi pēc lietas izskatīšanas aizdevumu sniegušie un maksātnespējas kreditori tam piekrīt vai maksātnespējas procedūrās gaitā atklājas, ka ar aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procedūras izmaksas.

Lēmumi par maksātnespējas procedūru izbeigšanu tiek publicēti maksātnespējas procedūru datubāzē (Insolvenzdatei).

Maksātnespējas procedūras galīgās izbeigšanas rezultātā parādnieks atkal iegūst pilnas pilnvaras attiecībā uz tā aktīviem (izņemot gadījumu, kad tiek izveidota pārveduma procedūra); maksātnespējas administratora pilnvaras tiek izbeigtas. Turklāt parādnieks atkal iegūst neierobežotu spēju būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. Neizskatītās lietās notiek likumā noteikta puses maiņa no maksātnespējas masas uz parādnieku. Noteiktās jomās parādnieks drīkst atkārtoti vadīt uzņēmumu, tikai ievērojot administratīvus ierobežojumus (piemēram, saskaņā ar tirdzniecības noteikumiem (Gewerbeordnung)) vai profesionālus ierobežojumus (piemēram, saskaņā ar Advokātu noteikumiem (Rechtsanwaltsordnung)). Nodarot tīšu kaitējumu kreditoriem, iespējami kriminālsodi.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Ciktāl maksātnespējas procedūra nebeidzas ar parāda dzēšanu (pārstrukturēšanas plāna, maksājumu plāna rezultātā vai dzēšot atlikušo parāda summu pēc pārveduma procedūras), maksātnespējas kreditoriem ir brīvas tiesības celt papildu prasījumu pēc maksātnespējas procedūras galīgās izbeigšanas, t. i., tie var vēlreiz pieprasīt atlikušā prasījuma apmierināšanu maksātnespējas procedūrā, veicot tiesisku darbību vai vēršot sankcijas pret iepriekšējo maksātnespējas parādnieku.

Turpretim maksātnespējas procedūras parāda dzēšanas variantu ietekme ir tāda, ka atlikušais prasījums, kas pārsniedz dividendes apmēru, joprojām ir tikai nepilnīgs pienākums, t. i., parāds bez saistībām — lai gan parāds ir jāsamaksā, tas nav obligāti izpildāms.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procedūras izmaksas jāsedz, izmantojot maksātnespējas masu.

Ja ar aktīviem nepatiek, lai segtu izmaksas, maksātnespējas procedūra tik un tā tiek uzsākta, ja pieteikumu iesniegušais kreditors samaksā avansa maksājumu izmaksu segšanai. Kreditora atmaksas prasījumam ir prioritāte, salīdzinot ar citu pēc lietas izskatīšanas aizdevumu sniegušo kreditoru prasījumiem (IO 46. pants, Nr. 1).

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Parādnieka tiesiskās darbības pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas

Noteiktas tiesiskās darbības, kas veiktas pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un ir nelabvēlīgas kreditoriem, ir atceļamas (IO 27. pants un turpmākie panti). Var apstrīdēt gan tiesiskas darbības, gan bezdarbību attiecībā uz parādnieka aktīviem. Veiksmīgas apstrīdēšanas priekšnosacījums ir tāds, ka apstrīdamajam tiesiskajam darījumam jābūt ar nelabvēlīgu ietekmi uz maksātnespējas kreditoriem. Tas attiecas uz gadījumu, kad apstrīdētās tiesiskās darbības dēļ nevar apmierināt citu kreditoru prasījumus, piemēram, samazinot aktīvus vai palielinot saistības. Vēl viens veiksmīgas apstrīdēšanas nosacījums ir tāds, ka apstrīdēšanas rezultātā jāpalielinās kreditoru izredzēm uz prasījumu apmierināšanu. Papildus šiem vispārīgajiem nosacījumiem jānodrošina atbilstība kādai no tālāk norādītajām situācijām tiesiskas darbības apstrīdēšanai.

  • Atcelšana, pamatojoties uz nodomu radīt nelabvēlīgu situāciju kreditoriem (IO 28. pants, Nr. 1–3)

Ja parādnieks ir rīkojies ar nodomu radīt nelabvēlīgu situāciju kreditoriem un trešā persona to zinājusi, atcelšana attiecas uz desmit gadus ilgu periodu pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas (IO 28. pants, Nr. 1). Pastāvot neinformētībai nolaidības dēļ par nodomu radīt nelabvēlīgu situāciju kreditoriem, apstrīdēšanu ierobežo uz divus gadus ilgu periodu pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas.

  • Atcelšana, pamatojoties uz aktīvu izniekošanu (IO 28. pants, Nr. 4)

Pirkšanas, apmaiņas un piegādes līgumi, kas noslēgti iepriekšējā gadā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, ir atceļami, ciktāl tie noveduši pie aktīvu izniekošanas, kaitējot kreditoriem, un otra puse to zināja vai tai vajadzēja to zināt.

  • Atcelšana, pamatojoties uz izmantošanu bez maksas (IO 29. pants)

Izmantošana bez maksas, ko parādnieks veicis divus gadus pirms maksātnespējas procedūras, ir atceļama.

  • Atcelšana, pamatojoties uz preferenču režīmu (IO 30. pants)

Šis apstāklis ļauj atcelt noteiktas tiesiskās darbības, kuru dēļ vienam kreditoram ir priekšroka pār citiem. Atcelšanas nosacījums ir tāds, ka darbībai jābūt veiktai iepriekšējā gada laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas. Tajā pašā laikā pastāv nosacījums, ka maksātnespēja vai pārlieku lielas parādsaistības radušās, pieteikums maksātnespējas procedūras uzsākšanai pastāv vai darbība veikta pēdējo 60 dienu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas. Ja segums (prasības apmierināšana vai nodrošinājums) bijis neatbilstošs (t. i., kreditors nespēja to pieprasīt saistībā ar juridisko attiecību būtību vai tas nebija iespējams šajā veidā vai brīdī), nav nekādu citu (subjektīvu) atcelšanas nosacījumu. Saskaņā ar IO 30. pantu var atcelt arī atbilstošu prasības apmierināšanu vai nodrošinājumu (t. i., kas jāsamaksā otrai pusei šajā veidā vai brīdī). Šajos gadījumos atcelšanas nosacījums ir preferences režīms attiecībā uz parādnieku un otras puses informētība vai neinformētība nolaidības dēļ.

  • Atcelšana, pamatojoties uz informētību par maksātnespēju (IO 31. pants)

Šis apstāklis attiecas uz noteiktām tiesiskām darbībām, kas tika veiktas sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un pēc maksātnespējas (pārlieku lielu parādsaistību) rašanās, ciktāl otra puse zināja vai tai vajadzēja zināt par maksātnespēju, pārlieku lielām parādsaistībām vai pieprasījumu uzsākt procedūru. Vēl viens priekšnosacījums ir tāds, ka kreditors iegūst nodrošinājumu vai viņa prasījums tiek apmierināts, veicot tiesisku darbību, vai ka tiesiskais darījums nodara tiešu kaitējumu.

Veikt apstrīdēšanu ir tiesīgs tikai maksātnespējas administrators. Pirms tam administratoram ir jāsaņem paziņojums no kreditoru komitejas (IO 114. panta 1. punkts). Apstrīdēšanu veic, balstoties uz spēkā neesamības lūgumrakstu, aizstāvību (IO 43. panta 1. punkts) un iebildumu pārdošanas piespiedu izpildes procedūrā vai apstrīdēšanas oponenta iesniegumu maksātnespējas procedūrā. Apstrīdēšana jāiesniedz viena gada laikā pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas, taču šo termiņu var pagarināt, maksātnespējas administratoram un apstrīdēšanas pretiniekam vienojoties; par pagarinājumu drīkst vienotie tikai vienu reizi un tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus (IO 43. panta 2. punkts).

Parādnieka tiesiskās darbības pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas

Ciktāl parādnieks nav tiesīgs uz pašadministrēšanu, parādnieka tiesiskās darbības, kas veiktas pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas un ietekmē maksātnespējas masu, principā vairs nav spēkā attiecībā uz maksātnespējas kreditoriem (IO 3. panta 1. punkts). Šajā gadījumā runa ir par relatīvo spēkā neesamību. Parādnieks var uzņemties līgumsaistības pat pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas, bet nevar pieprasīt no šīm saistībām izrietošo prasījumu apmierināšanu, lai pirms maksātnespējas procedūras izbeigšanas kaitētu maksātnespējas administratoriem. Tomēr maksātnespējas administrators var īstenot šādus darījumus, tos turpmāk apstiprinot.

Lapa atjaunināta: 11/03/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas poļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja un bankrots - Polija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Polijā maksātnespējas procesu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija) 1. panta 1. punkta izpratnē regulē divi likumi:

  • 2003. gada 28. februāra Bankrota likums (Prawo upadłościowe, Likumu žurnāls (Dziennik Ustaw) 2016, Nr. 2171), turpmāk — “Bankrota likums”;
  • 2015. gada 15. maija Pārstrukturēšanas likums (Prawo restrukturyzacyjne, Likumu žurnāls 2016, Nr. 1574), turpmāk — “Pārstrukturēšanas likums”.

Bankrota likuma noteikumi regulē ar maksātnespēju saistīto likvidācijas procesu, proti, “bankrotu” (upadłość). Pārstrukturēšanas likums regulē ar maksātnespējas risku saistītos procesus, t. i., “vienošanās apstiprināšanas procesu” (postępowanie o zatwierdzenie układu, 210.–226. pants), “paātrinātu vienošanās procesu” (przyspieszone postępowanie układowe, 227.–264. pants), “vienošanās procesu” (postępowanie układowe, 267.–282. pants) un “stāvokļa uzlabošanas procesu” (postępowanie sanacyjne, 283.–323. pants).

Bankrota procesa mērķis ir, cik tas iespējams, maksimāli apmierināt kreditoru prasījumus un, ja tas ir pamatoti iespējams — ļaut parādnieka uzņēmumam turpināt pastāvēt. Process tiek uzsākts vienīgi pēc pieprasījuma un sastāv no diviem posmiem: bankrota pasludināšanas procesa un procesa, kas seko bankrota pasludināšanai.

Vienošanās apstiprināšanas process ļauj parādniekam noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos bez tiesas iesaistīšanas, pašam iegūstot kreditoru balsis. Šo procesu var uzsākt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Paātrināts vienošanās process ļauj parādniekam vienkāršotā veidā noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos pēc prasījumu saraksta sagatavošanas un apstiprināšanas. Šo procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Vienošanās process ļauj parādniekam noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos pēc prasījumu saraksta sagatavošanas un apstiprināšanas. Šo procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Stāvokļa uzlabošanas process ļauj parādniekam veikt stāvokļa uzlabošanas pasākumus (mērķis — parādnieka uzņēmuma reorganizācija) un noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos pēc prasījumu saraksta sagatavošanas un apstiprināšanas. Stāvokļa uzlabošanas pasākumi ietver juridiskus un praktiskus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot parādnieka saimniecisko stāvokli un atjaunot tā spēju pildīt saistības, vienlaikus aizsargājot to pret piespiedu izpildi.

Bankrota procesu var uzsākt pret uzņēmēju. Saskaņā ar Polijas Civilkodeksa (kodeks cywilny) 431. pantu uzņēmējs ir fiziska persona, juridiska persona vai organizatoriska vienība bez tiesībsubjektības, kam tiesībspēja ir piešķirta ar atsevišķu normatīvo aktu, un kas savā vārdā veic darījumdarbību vai profesionālo darbību.

Bankrota pieteikumu var iesniegt parādnieks un jebkurš no tā personīgajiem kreditoriem.

Bankrota procesu var uzsākt arī pret:

  1. sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kas neveic saimniecisko darbību;
  2. personālsabiedrību biedriem, kuri ar visu savu mantu neierobežoti atbild par personālsabiedrības saistībām;
  3. profesionālas partnerības biedriem.

Bankrota procesu var uzsākt arī pret fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību (Bankrota likuma 4911. un turpmākie panti). Šādu procesu veic tikai pēc parādnieka pieprasījuma, izņemot, ja parādnieks ir bijušais uzņēmējs — šādā gadījumā arī kreditors var iesniegt bankrota procesa pieteikumu vienu gadu pēc uzņēmēja izslēgšanas no attiecīgā reģistra.

Pārstrukturēšanas procesu var uzsākt pret:

  1. uzņēmējiem Civilkodeksa 431. panta nozīmē;
  2. sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (spółka z ograniczoną odpowiedzialnością) un akciju sabiedrībām (spółka akcyjna), kas neveic saimniecisko darbību;
  3. personālsabiedrību biedriem (osobowa spółka handlowa), kuri ar visu savu mantu neierobežoti atbild par personālsabiedrības saistībām;
  4. partnerības biedriem (spółka partnerska).

Pārstrukturēšanas procesu neuzsāk pret fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību. Pārstrukturēšanas procesu veic tikai pēc parādnieka pieprasījuma, izņemot stāvokļa uzlabošanas procesu, ko var uzsākt arī pēc kreditora pieprasījuma, ja parādnieks ir maksātnespējīgs.

Vienošanās apstiprināšanas process ļauj parādniekam noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos bez tiesas iesaistīšanas, pašam iegūstot kreditoru balsis. Šo procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem.

Paātrināts vienošanās process ļauj parādniekam vienkāršotā veidā noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos pēc prasījumu saraksta sagatavošanas un apstiprināšanas. Šo procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Vienošanās process ļauj parādniekam noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos pēc prasījumu saraksta sagatavošanas un apstiprināšanas. Šo procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Stāvokļa uzlabošanas process ļauj parādniekam veikt stāvokļa uzlabošanas pasākumus (mērķis — parādnieka uzņēmuma reorganizācija) un noslēgt parādu nokārtošanas vienošanos pēc prasījumu saraksta sagatavošanas un apstiprināšanas. Stāvokļa uzlabošanas pasākumi ietver juridiskus un praktiskus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot parādnieka saimniecisko stāvokli un atjaunot tā spēju pildīt saistības, vienlaikus aizsargājot to pret piespiedu izpildi.

Bankrota procesu var uzsākt pret uzņēmēju. Saskaņā ar Civilkodeksa 431. pantu uzņēmējs ir fiziska persona, juridiska persona vai organizatoriska vienība bez tiesībsubjektības, kam tiesībspēja ir piešķirta ar atsevišķu normatīvo aktu, un kas savā vārdā veic darījumdarbību vai profesionālo darbību.

Bankrota procesu var uzsākt arī pret:

  1. sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kas neveic saimniecisko darbību;
  2. personālsabiedrību biedriem, kuri ar visu savu mantu neierobežoti atbild par personālsabiedrības saistībām;
  3. partnerības biedriem.

Bankrota pasludināšanas procesu var uzsākt arī pret fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību (Bankrota likuma 4911. un turpmākie panti).

Pārstrukturēšanas procesu var uzsākt pret:

  1. uzņēmējiem 1964. gada 23. aprīļa likuma — Civilkodeksa (kodeks cywilny, Likumu žurnāls 2016, 380. un 585. poz.), turpmāk — Civilkodekss, izpratnē;
  2. sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (spółka z ograniczoną odpowiedzialnością) un akciju sabiedrībām (spółka akcyjna), kas neveic saimniecisko darbību;
  3. personālsabiedrību biedriem (osobowa spółka handlowa), kuri ar visu savu mantu neierobežoti atbild par personālsabiedrības saistībām;
  4. partnerības biedriem (spółka partnerska).

Pārstrukturēšanas procesu neuzsāk pret fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību. Pārstrukturēšanas procesu veic tikai pēc parādnieka pieprasījuma, izņemot stāvokļa uzlabošanas procesu, ko var uzsākt arī pēc kreditora pieprasījuma, ja parādnieks ir maksātnespējīgs.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Bankrota procesu uzsāk pret parādnieku, kas kļuvis maksātnespējīgs (Bankrota likuma 10. pants).

Parādnieks ir maksātnespējīgs, ja tas noteiktā termiņā nespēj pildīt savas finansiālās saistības. Uzskata, ka parādnieks nespēj pildīt savas finansiālās saistības, ja to izpildes termiņš nokavēts vairāk par trim mēnešiem. Parādnieks, kas ir juridiska persona vai organizatoriska vienība bez tiesībsubjektības, kam tiesībspēja ir piešķirta ar atsevišķu normatīvo aktu, ir maksātnespējīgs arī tad, ja tā finansiālās saistības pārsniedz tā aktīvu vērtību un šāda situācija saglabājas ilgāk nekā 24 mēnešus. Tiesa var noraidīt bankrota pieteikumu, ja nepastāv īstermiņa risks, ka parādnieks noteiktā termiņā nespēs pildīt savas finansiālās saistības.

Pret maksātnespējīgu parādnieku vai parādnieku, kam draud maksātnespēja, var sākt pārstrukturēšanas procesu. Maksātnespējīgs parādnieks ir parādnieks, kas ir maksātnespējīgs Bankrota likuma 10. un 11. panta nozīmē. Parādnieks, kam draud maksātnespēja, ir parādnieks, kura saimnieciskais stāvoklis liecina, ka tas tuvākajā laikā varētu kļūt maksātnespējīgs.

Tiesa atsakās uzsākt pārstrukturēšanas procesu, ja tas kaitētu kreditoriem.

Turklāt Pārstrukturēšanas likumā ir arī paredzēti īpaši noteikumi katra veida pārstrukturēšanas procesa uzsākšanai.

Vienošanās apstiprināšanas procesu un paātrināto vienošanās procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, veido ne vairāk kā 15 % no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Vienošanās procesu un stāvokļa uzlabošanas procesu var veikt, ja apstrīdētie prasījumi, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos, veido vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos. Turklāt tiesa atsakās uzsākt procesu, ja nav prima facie pierādījumu, ka parādnieks spēs regulāri segt procesa izmaksas un saistības, kas radušās pēc tā uzsākšanas.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrota procesā manta ietver aktīvus, kas bankrotējušajai personai pieder bankrota pasludināšanas dienā, kā arī aktīvus, ko šī persona ieguvusi bankrota procesa laikā (Bankrota likuma 62. pants). Izņēmumi no šī noteikuma ir paredzēti Bankrota likuma 63.–67.a pantā.

Bankrota procesa mantā neietilpst aktīvi, kas ir izslēgti no izpildes saskaņā ar 1964. gada 17. novembra likumu — Civilprocesa kodeksu (Likumu žurnāls 2016, 1822., 1823., 1860. un 1948. poz.), bankrotējušās personas atlīdzības par darbu neaizturamā daļa, naudas summas, kas iegūtas ķīlas vai hipotēkas izpildes rezultātā, ja bankrotējusī persona bijusi ķīlas vai hipotēkas pārvaldnieks, ciktāl saskaņā ar pārvaldības līgumu to daļa ir piekritīga citiem kreditoriem.

Turklāt ar kreditoru sapulces lēmumu citus bankrotējušās personas aktīvus var izslēgt no bankrota procesa mantas.

Bankrota procesa mantā neietilpst arī aktīvi, kuru mērķis ir palīdzēt bankrotējušās personas darbiniekiem un to ģimenēm, un kuri ir naudas līdzekļu formā, kas glabājas atsevišķā sabiedrības sociālo pabalstu fonda kontā, kas izveidots saskaņā ar sabiedrības sociālo pabalstu fonda noteikumiem, kopā ar naudas summām, ko šajā kontā iemaksā pēc bankrota pasludināšanas, ieskaitot mājokļa aizdevumu atmaksu, par fondā glabāto naudu uzkrāto bankas procentu izmaksu un nodevas, ko iekasē no personām, kuras izmanto fonda finansētos un bankrotējušās personas organizētos sociālos pakalpojumus un pabalstus.

Pārstrukturēšanas procesā vienošanās mantā ietilpst aktīvi, ko izmanto uzņēmuma darbībai, un parādniekam piederošie aktīvi (Pārstrukturēšanas likuma 240., 273. un 294. pants).

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Bankrota procesā (procesā, kura mērķis ir likvidēt parādnieka aktīvus) parādniekam atņem tiesības pārvaldīt tā aktīvus. Aktīvu (bankrota procesa mantas) pārvaldību pārņem pārvaldnieks (syndyk). Pārvaldnieks pārņem arī citus ar parādnieka uzņēmuma darbību saistītos pienākumus — sabiedrības vadīšanu, ziņošanas prasību pildīšanu utt.

Parādnieks turpina piedalīties bankrota procesā un var apstrīdēt atsevišķus šajā procesā pieņemtos tiesas lēmumus, t. i., lēmumus par aktīvu izslēgšanu no bankrota procesa mantas un pārvaldnieka atlīdzību.

Pārstrukturēšanas procesā parādnieka un maksātnespējas procesa administratora pilnvaras dažādu veidu procesos atšķiras.

Vienošanās apstiprināšanas procesā parādnieks var veikt visas darbības, izņemot laikposmā no dienas, kad pieņemts lēmums par parādu nokārtošanas vienošanās apstiprināšanu, līdz dienai, kad šis lēmums kļuvis galīgs. Šajā laikposmā piemēro tādus pašus noteikumus kā paātrinātajā parādu nokārtošanas vienošanās procesā, t. i., parādnieks var veikt parastās pārvaldības darbības. Darbībām, kas nav parastās pārvaldības darbības, nepieciešama vienošanās uzrauga piekrišana.

Paātrinātās vienošanās procesā un vienošanās procesā parādnieks var veikt parastās pārvaldības darbības, bet darbībām, ar ko neveic parasto pārvaldību, nepieciešama tiesas uzrauga atļauja, izņemot, ja tām nepieciešama kreditoru komitejas piekrišana.

Stāvokļa uzlabošanas procesā parādnieks zaudē pārvaldības tiesības un darbības veic maksātnespējas procesa administrators, izņemot, ja tām nepieciešama kreditoru komitejas piekrišana.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Bankrota procesā bankrotējušās personas prasījumiem var piemērot ieskaitu ar kreditora prasījumiem, ja abi prasījumi ir pastāvējuši bankrota pasludināšanas dienā, pat ja kādam no tiem vēl nav iestājies izpildes termiņš Bankrota likuma 93. pants).

Ieskaits nav pieļaujams, ja bankrotējušās personas kreditors ieguvis prasījumu cesijas vai indosamenta ceļā pēc bankrota pasludināšanas vai ieguvis to 12 mēnešu laikā pirms bankrota pasludināšanas, zinot, ka pastāv bankrota pasludināšanas pamats, izņemot, ja iegūšana bijusi saistīta ar tāda parāda atmaksu, par ko bijis atbildīgs ieguvējs (neatkarīgi no tā, vai saistība bijusi personīga vai nodrošināta ar konkrētu īpašumu). (Bankrota likuma 94. pants).

Ieskaitu nevar atļaut, ja kreditors kļuvis par bankrotējušās personas parādnieku pēc bankrota pasludināšanas dienas (Bankrota likuma 95. pants).

Kreditors, kas vēlas izmantot tiesības uz ieskaitu, par to iesniedz paziņojumu ne vēlāk kā prasījuma pieteikšanas dienā (Bankrota likuma 96. pants).

Pārstrukturēšanas procesā vispārējie noteikumi par savstarpēju prasījumu ieskaitu paredz šādus ierobežojumus:

  • kreditors kļuvis par parādnieka parādnieku pēc dienas, kad uzsākts pārstrukturēšanas process;
  • pēc pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas parādnieka, kuram piemērots pārstrukturēšanas process, parādnieks kļuvis par tā kreditoru, cesijas vai indosamenta ceļā iegūstot tāda prasījuma tiesības, kas radies pirms pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas dienas.

Savstarpēju prasījumu ieskaits var tikt veikts, ja prasījums iegūts tāda parāda atmaksas rezultātā, par kuru atbildīgs ieguvējs (personīgas saistības vai ar konkrētu īpašumu nodrošinātas saistības), un ja ieguvēja parādsaistības iestājušās pirms dienas, kad iesniegts paātrinātas parādu nokārtošanas vienošanās pieteikums.

Kreditors, kas pārstrukturēšanas procesā vēlas izmantot ieskaitu, par to iesniedz paziņojumu parādniekam vai, ja parādniekam ir atņemtas pārvaldības tiesības — maksātnespējas procesa administratoram — ne vēlāk kā 30 dienas pēc pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas vai, ja ieskaita pamats radies vēlāk — ne vēlāk kā 30 dienas pēc ieskaita pamata rašanās. Paziņojums ir spēkā arī tad, ja tas iesniegts tiesas uzraugam (Pārstrukturēšanas likuma 253., 273. un 297. pants).

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Bankrota likuma 83.–118. pantā ietverti īpaši noteikumi par bankrota pasludināšanas ietekmi uz bankrotējušās personas saistībām, 119.–123. pantā — par bankrotējušās personas saņemto mantojumu, 124.–126. pantā — par bankrotējušās personas laulāto mantiskajām attiecībām.

Bankrota likuma 81.–82. pants aizliedz bankrota procesa mantā iekļautos aktīvus apgrūtināt ar ķīlu, reģistrētu ķīlu vai hipotēku.

Tāda līguma noteikumi, kā puse ir bankrotējusī persona, kuri liedz vai kavē sasniegt bankrota procesa mērķi, nav spēkā attiecībā uz bankrota procesa mantu. Līgums, ar ko nodod īpašumtiesības, prasījumu vai citas tiesības, un kas noslēgts, lai nodrošinātu prasījumu, attiecībā uz bankrota procesa mantu ir spēkā, ja tas noslēgts rakstiski un apliecinātā datumā, izņemot, ja tas ir līgums par finanšu nodrošinājumu (Bankrota likuma 84. pants).

85. un 85.a pantā ir paredzēti detalizēti noteikumi attiecībā uz pamatlīgumiem par biržā netirgotu un tirgotu nākotnes līgumu finansēšanas darījumiem vai vērtspapīru pārdošanu ar atpirkuma līgumiem.

Bankrotējušās personas finansiālajām saistībām, kuru izpildes termiņš vēl nav iestājies, šis termiņš iestājas dienā, kad pasludināts bankrots. Dienā, kad pasludina bankrotu, nefinansiālās saistības kļūst par finansiālām saistībām un iestājas to izpildes pienākums, arī ja vēl nav pienācis to izpildei noteiktais termiņš (Bankrota likuma 91. pants).

Kreditors bankrota procesā uz prasījumu no līguma, kas noslēgts, pieņemot bankrotējušās personas izteiktu oferti, var atsaukties tikai tad, ja bankrotējusī persona paziņojumu, ar ko tā pieņem oferti, iesniegusi pirms bankrota pasludināšanas.

Ja bankrota pasludināšanas dienā pilnībā vai daļēji nav izpildītas saistības, ko paredz līgums par savstarpēju izpildījumu, pārvaldnieks ar bankrota procesa tiesneša (sędzia komisarz) piekrišanu var izpildīt bankrotējušās personas saistības un lūgt otru pusi izpildīt savstarpējo saistību, vai atkāpties no līguma, sākot ar bankrota pasludināšanas dienu. Ja bankrota pasludināšanas dienā bankrotējusī puse ir tāda līguma puse, kas nav līgums par savstarpēju izpildījumu, pārvaldnieks var atkāpties no šī līguma, ja likumā nav paredzēts citādi.

Pēc otras puses pieprasījuma, kas iesniegts apliecinātā datumā, pārvaldnieks trīs mēnešu laikā paziņo, vai tas atkāpjas no līguma vai pieprasa tā izpildi. Ja pārvaldnieks minētajā laikā neiesniedz šādu paziņojumu, uzskata, ka tas atkāpies no līguma.

Otrai pusei, kam ir pienākums agrāk izpildīt saistību, var apturēt saistības izpildi, kamēr nav izpildīta vai nodrošināta abpusējā saistība. Otrai pusei uz to nav tiesību, ja vienošanās noslēgšanas laikā tā zinājusi vai tai vajadzējis zināt par bankrota pasludināšanas pamatu (Bankrota likuma 98. pants).

Ja pārvaldnieks atkāpjas no līguma, otrai pusei ir tiesības uz veiktā izpildījuma atdošanu arī tad, ja tas veido daļu no bankrota procesa mantas. Bankrota procesā puse var prasīt atlīdzinājumu par izpildīto saistību un nodarītajiem zaudējumiem, iesniedzot šos prasījumus bankrota procesa tiesnesim (Bankrota likuma 99. pants).

Pārdevējs var prasīt bankrotējušajai personai atgriezt tai nosūtītus kustamus aktīvus, ieskaitot vērtspapīrus, par to nesaņemot pirkuma maksu, ja bankrotējusī persona vai tāda persona, kuru bankrotējusī persona pilnvarojusi rīkoties ar aktīviem, minētos aktīvus nav ieguvusi pirms bankrota pasludināšanas. Arī izplatītājam, kas nosūtījis aktīvus bankrotējušajai personai, ir tiesības uz to atgriešanu. Pārdevējs vai izplatītājs, kam atgriezti aktīvi, atlīdzina izmaksas, kas jau radušās vai radīsies, un avansa maksājumus. Tomēr pārvaldnieks var atgriezt aktīvus, ja tas samaksā vai garantē cenu, kas jāmaksā bankrotējušajai personai, un izmaksas. Pārvaldniekam šādas tiesības saglabājas mēneša laikā pēc atdošanas pieprasījuma (Bankrota likuma 100. pants).

Bankrotējušās personas noslēgtie komisijas vai nosūtīšanas līgumi, kuros bankrotējusī persona ir komitents vai nosūtītājs, kā arī bankrotējušās personas noslēgtie vērtspapīru pārvaldības līgumi izbeidzas ar bankrota pasludināšanu. Otra puse bankrota pasludināšanas dienā var atkāpties no komisijas vai nosūtīšanas līguma, kuru noslēgusi bankrotējusī persona un kurā bankrotējusī persona ir komisionārs vai izplatītājs (Bankrota likuma 102. pants).

Komercaģenta līgums izbeidzas dienā, kad kāda no pusēm pasludina bankrotu. Komitenta bankrota gadījumā komercaģents bankrota procesā var prasīt zaudējumu atlīdzību, kas tam radušies līguma izbeigšanās dēļ (Bankrota likuma 103. pants).

Ja patapinājuma devējs vai patapinājuma ņēmējs paziņo par bankrotu, patapinājuma līgumu izbeidz pēc jebkuras puses pieprasījuma, ja tā objekts jau ir ticis nodots. Ja objekts vēl nav ticis nodots, līgums izbeidzas (Bankrota likuma 104. pants).

Ja kāda no aizdevuma līguma pusēm paziņo par bankrotu, aizdevuma līgums izbeidzas, ja aizdevuma objekts vēl nav ticis aizdots (Bankrota likuma 105. pants).

Nekustamā īpašuma īres vai nomas līgums ir pusēm saistošs, ja līguma objekts ir darīts pieejams īrniekam vai nomniekam (Bankrota likuma 106.–108. pants). Ievērojot bankrota procesa tiesneša lēmumu, pārvaldnieks izbeidz bankrotējušās personas noslēgto nekustamā īpašuma īres vai nomas līgumu, par to paziņojot trīs mēnešus iepriekš, pat ja bankrotējušajai personai nebūtu ļauts šādi izbeigt līgumu (Bankrota likuma 109.–110. pants).

Kredītlīgums izbeidzas ar bankrota pasludināšanu, ja aizdevējs nav darījis līdzekļus pieejamus bankrotējušajai personai līdz konkrētajai dienai (Bankrota likuma 111. pants).

Bankrota pasludināšana neskar bankrotējušās personas bankas konta līgumu, vērtspapīru konta līgumu vai kopējā konta līgumu (Bankrota likuma 112. pants).

Pārstrukturēšanas procesā no dienas, kad tas uzsākts, līdz tā noslēgšanas dienai vai dienai, kad lēmums par procesa pārtraukšanu kļūst galīgs, parādniekam vai maksātnespējas procesa administratoram nav atļauts pildīt saistības, kas izriet no prasījumiem, kurus saskaņā ar likumu aptver parādu nokārtošanas vienošanās.

Nav spēkā tādi līguma noteikumi, kas paredz parādnieka tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu, ja tiek iesniegts pieprasījums pārstrukturēšanas procesa uzsākšanai vai uzsākts šāds process.

Tāda līguma noteikumi, kā puse ir parādnieks, kuri liedz vai kavē sasniegt pārstrukturēšanas procesa mērķi, attiecībā uz vienošanās mantu nav spēkā.

Pārstrukturēšanas likuma 250. pantā ir paredzēti detalizēti noteikumi par pamatlīgumiem par biržā netirgotu un tirgotu nākotnes līgumu finansēšanas darījumiem vai vērtspapīru pārdošanu ar atpirkuma līgumiem.

No dienas, kad uzsākts pārstrukturēšanas process, līdz tā noslēgšanas dienai vai dienai, kad lēmums par procesa izbeigšanu kļuvis galīgs, iznomātājam bez kreditoru komitejas piekrišanas ir aizliegts izbeigt īres vai nomas līgumu par telpām vai nekustamo īpašumu, kur darbojas parādnieka uzņēmums.

Minētie noteikumi attiecībā uz īres vai nomas līgumiem mutatis mutandis attiecas arī uz kredītlīgumiem par naudas līdzekļiem, kas aizņēmējam kļuvuši pieejami pirms procesa uzsākšanas dienas, nomas, īpašuma apdrošināšanas, bankas konta līgumiem, galvojuma līgumiem, līgumiem par parādniekam piešķirtajām licencēm un garantijām vai kredītvēstulēm, kas izdotas pirms pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas dienas (Pārstrukturēšanas likuma 256., 273. un 297. pants).

Turklāt stāvokļa uzlabošanas procesā maksātnespējas procesa administrators ar bankrota procesa tiesneša piekrišanu var atkāpties no līguma par savstarpēju izpildījumu, kas līdz stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas dienai nav pilnībā vai daļēji izpildīts, ja minētā līguma otras puses izpildījums ir nedalāms. Ja līguma otras puses izpildījums ir dalāms, šo noteikumu piemēro mutatis mutandis, ciktāl otrai pusei līgums ir jāizpilda pēc stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas. Ja maksātnespējas procesa administrators atkāpjas no līguma, otra puse var pieprasīt, lai tai atdod izpildījumu, kas sniegts pēc stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas un pirms tam, kad šī puse saņēmusi paziņojumu par atkāpšanos, ja izpildījums ir daļa no parādnieka aktīviem. Ja tas nav iespējams, otra puse var vienīgi prasīt izpildījuma un tai radušos zaudējumu atlīdzināšanu. Uz šiem prasījumiem neattiecina parādu nokārtošanas vienošanos (Pārstrukturēšanas likuma 298. pants).

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Pēc bankrota pieteikuma iesniegšanas tiesa pēc parādnieka, pagaidu uzrauga vai kreditora, kurš iesniedzis bankrota pieteikumu, pieprasījuma var apturēt izpildes procesu un atcelt bankas konta arestu, ja tas ir nepieciešams bankrota procesa mērķu sasniegšanai (Bankrota likuma 39. pants).

Izpildes process attiecībā uz bankrota procesa mantā ietilpstošajiem aktīviem pēc bankrota pasludināšanas tiek uz likuma pamata apturēts no dienas, kad pasludināts bankrots. Šo procesu izbeidz saskaņā ar normatīvo aktu, kad stājies spēkā lēmums par bankrota pasludināšanu (Bankrota likuma 146. pants).

Pēc bankrota pasludināšanas tiesas, administratīvo un administratīvās tiesas procesu par bankrota procesa mantu var uzsākt tikai pārvaldnieks un to var uzsākt tikai pret pārvaldnieku. Kreditors nevar sākt tiesvedību par iesniedzamu prasījumu (Bankrota likuma 144. pants).

Pārstrukturēšanas procesā izpildes procesu attiecībā uz prasījumu, kam vienošanās noteikta ar likumu un kas uzsākts pirms pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas, aptur uz likuma pamata minētā procesa uzsākšanas dienā. (Pārstrukturēšanas likuma 259. un 278. pants). Stāvokļa uzlabošanas procesā apturēšana attiecas uz visiem izpildes procesiem, kas skar uzlabošanas procesa mantā ietvertos parādnieka aktīvus (Pārstrukturēšanas likuma 312. pants).

Dienā, kad lēmums par parādu nokārtošanas vienošanās apstiprināšanu kļūst galīgs, pret parādnieku veikts nodrošinājuma un izpildes process, lai apmierinātu prasījumus, uz kuriem attiecina parādu nokārtošanas vienošanos, izbeidz uz likuma pamata. Apturētos nodrošinājuma un izpildes procesus, ko veic pret parādnieku, lai apmierinātu prasījumus, uz kuriem neattiecina parādu nokārtošanas vienošanos, var atsākt pēc kreditora pieprasījuma (Pārstrukturēšanas likuma 170. pants).

Vienošanās procesa, paātrinātā vienošanās procesa vai stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšana neliedz kreditoram sākt tiesas, administratīvo vai administratīvās tiesas procesu, kā arī šķīrējtiesas procesu, lai atsauktos uz prasījumiem, kurus iekļauj prasījumu sarakstā (Pārstrukturēšanas likuma 257., 276. un 310. pants).

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Pēc bankrota pasludināšanas tiesa ex officio aptur procesu, ja tas attiecas uz bankrota procesa mantu, t. i., ja tā rezultāts var ietekmēt bankrota procesa mantu (tas attiecas uz bankrota procesa mantā ietilpstošu objektu) un ir pasludināts bankrots, un bankrota pasludināšanas procesā ir iecelts obligātais administrators (Civilprocesa kodeksa (kodeks postępowania cywilnego) 174. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunkts). Tiesa aicina pārvaldnieku vai obligāto administratoru piedalīties procesā (Civilprocesa kodeksa 174. panta 3. punkts). Ja bankrotējusī persona (parādnieks) ir prasītājs, tiesa ex officio atsāk apturēto procesu uzreiz pēc tam, kad iecelts pārvaldnieks (obligātais administrators) (Civilprocesa kodeksa 180. panta 1. punkta 5. apakšpunkts).

Uzsākt tiesvedību pret pārvaldnieku var tikai tad, ja bankrota procesā prasījuma nav iekļauts prasījumu sarakstā un ir izsmeltas kodeksā paredzētās iespējas. (Bankrota likuma 145. pants).

Pārstrukturēšanas procesā aptur notiekošu tiesvedību (risinās procesa uzsākšanas brīdī), ja process attiecas uz vienošanās mantu (vai stāvokļa uzlabošanas procesa mantu) un pārstrukturēšanas procesā ir iecelts maksātnespējas procesa administrators vai ja procesā par stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanu ir iecelts pagaidu administrators, un process attiecas uz nodrošinātiem aktīviem (Civilprocesa kodeksa 174. panta 1. punkta 4. un 5. apakšpunkts). Tiesa aicina pagaidu administratoru vai maksātnespējas procesa administratoru piedalīties procesā (Civilprocesa kodeksa 174. panta 3. punkts).

Prasījuma pieņemšana, atteikšanās no prasījuma, parādu nokārtošanas vienošanās vai lietā būtisko faktu atzīšana no parādnieka puses šādos gadījumos bez tiesas uzrauga piekrišanas nerada tiesiskas sekas (Pārstrukturēšanas likuma 258. pants).

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru piedalīšanos bankrota procesā regulē Bankrota likuma 189.–213. pants. Piedalīties kreditoru sapulcē un balsot ir tiesīgi kreditori, kuru prasījumi ir tikuši atzīti.

Bankrota procesa tiesnesis ex officio vai pēc pieprasījuma izveido kreditoru komiteju, ieceļ un atbrīvo tās locekļus. Komiteja sniedz palīdzību pārvaldniekam, kontrolē tā darbības, izvērtē bankrota procesa mantā ietilpstošo līdzekļu stāvokli, dod atļauju darbībām, ko var veikt vienīgi ar kreditoru komitejas atļauju, un sniedz atzinumu par citiem jautājumiem, ja to lūdzis bankrota procesa tiesnesis vai pārvaldnieks. Kreditoru komiteja var lūgt bankrotējušo personu vai pārvaldnieku sniegt precizējumus, kā arī izvērtēt bankrota reģistrus un dokumentus, ciktāl ar to netiek aizskarta darījumdarbības konfidencialitāte.

Kreditoru komitejas atļauja nepieciešama šādu pārvaldnieka veiktu darbību atzīšanai par spēkā esošām:

  1. pārvaldnieka īstenota turpmāka uzņēmuma pārvaldība, ja tā turpinās ilgāk nekā trīs mēnešus pēc bankrota pasludināšanas;
  2. atteikums pārdot uzņēmumu kopumā;
  3. tieša bankrota procesa mantā iekļauto aktīvu pārdošana;
  4. aizdevuma vai kredīta līgumu noslēgšana, kā arī bankrotējušās personas aktīvu apgrūtināšana ar ierobežotām īpašumtiesībām;
  5. apstrīdētu prasījumu pieļaušana, atteikšana vai parādu nokārtošanas vienošanās noslēgšana, kā arī strīda iesniegšana šķīrējtiesā.

Izņēmums pieļaujams, ja kāda no minētajām darbībām jāveic nekavējoties un ar to saistītā vērtība nepārsniedz PLN 10 000 — šādā gadījumā pārvaldnieks, tiesas uzraugs vai maksātnespējas procesa administrators to var veikt bez komitejas atļaujas.

Turklāt kustamo aktīvu pārdošanai nav nepieciešama kreditoru komitejas atļauja, ja visu saskaņā ar inventāra sarakstu bankrota procesa mantā ietilpstošo kustamo aktīvu aplēstā vērtība nepārsniedz PLN 50 000, bet prasījumu un citu tiesību pārdošanai — ja visu saskaņā ar inventāra sarakstu bankrota procesa mantā ietilpstošo prasījumu un citu tiesību nominālvērtība nepārsniedz PLN 50 000.

Kreditors bankrota procesā var iesniegt parādu nokārtošanas vienošanās priekšlikumu.

Kreditori var apstrīdēt arī bankrota lietu tiesas vai bankrota procesa tiesneša lēmumu par pārvaldnieka grāmatvedības pārskatu apstiprināšanu, lēmumus par prasījumu sarakstu, tostarp par citu kreditoru prasījumiem, sadales plānu, pārvaldnieka atlīdzību un lēmumu izbeigt vai apturēt bankrota procesu.

Kreditoru piedalīšanos pārstrukturēšanas procesā regulē Pārstrukturēšanas likuma 104.-139. pants. Kreditori, kuru prasījumi ir iekļauti apstiprināto prasījumu sarakstā, kā arī kreditori, kas ierodas uz kreditoru sapulci un iesniedz bankrota tiesnesim izpildrakstu, kas apstiprina to prasījumus, ir tiesīgi piedalīties kreditoru sapulcē un balsot.

Kreditoru sanāksmē parādu nokārtošanas vienošanos var apstiprināt, ja sapulcē piedalās vismaz viena piektdaļa kreditoru, kam ir tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos.

Bankrota procesa tiesnesis ex officio vai pēc pieprasījuma izveido kreditoru komiteju, ieceļ un atbrīvo tās locekļus. Kreditoru komiteja sniedz palīdzību tiesas uzraugam vai maksātnespējas procesa administratoram, kontrolē to darbības, izvērtē vienošanās vai uzlabošanas procesa mantā ietilpstošo līdzekļu stāvokli, dod atļauju darbībām, ko var veikt vienīgi ar kreditoru komitejas atļauju, un sniedz atzinumu par citiem jautājumiem, ja to lūdzis bankrota procesa tiesnesis, tiesas uzraugs, maksātnespējas procesa administrators vai parādnieks. Kreditoru sapulce un tās dalībnieki var iesniegt bankrota procesa tiesnesim savas piebildes par parādnieka, tiesas uzrauga vai maksātnespējas procesa administratora rīcību. Komiteja var lūgt parādnieku, tiesas uzraugu vai maksātnespējas procesa administratoru iesniegt skaidrojumus, un tā var pārbaudīt parādnieka grāmatvedības reģistrus un dokumentus, ja ar to netiek aizskarta darījumdarbības konfidencialitāte. Citos gadījumos, kā arī tad, ja pastāv šaubas, bankrota procesa tiesnesis nosaka, cik plašas prerogatīvas attiecībā uz parādnieka uzņēmuma grāmatvedības reģistru un dokumentu pārbaudi ir kreditoru komitejai.

Kreditoru komitejas piekrišana nepieciešama šādām parādnieka vai maksātnespējas procesa administratora darbībām, lai tās būtu spēkā:

  • vienošanās vai uzlabošanas procesa mantas daļu apgrūtināšanai ar hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu vai kuģa hipotēku, lai nodrošinātu prasījumu, uz kuru neattiecas vienošanās;
  • īpašumtiesību uz kādu lietu vai tiesībām nodošana, lai nodrošinātu prasījumu, uz kuru neattiecas parādu nokārtošanas vienošanās;
  • vienošanās vai uzlabošanas procesa mantas daļu apgrūtināšana ar citām tiesībām;
  • līgumu noslēgšana par kredītiem vai aizdevumiem;
  • līguma noslēgšana par parādnieka uzņēmuma vai tā organizētas daļas nomu, vai līdzīga līguma noslēgšana;

(minētās darbības, ja tās veic ar kreditoru komitejas piekrišanu, nevar uzskatīt par neizpildāmām pret bankrota procesa mantu)

  • parādnieka veikta nekustamā īpašuma vai citu aktīvu, kuru vērtība pārsniedz PLN 500 000, pārdošana.

Kreditori var apstrīdēt arī pārstrukturēšanas tiesas vai bankrota procesa tiesneša lēmumu par maksātnespējas procesa administratora grāmatvedības pārskatu apstiprināšanu, lēmumus par prasījumu sarakstu (vienošanās un stāvokļa uzlabošanas procesā) un citu kreditoru prasījumiem, tiesas uzrauga vai maksātnespējas procesa administratora atlīdzību un lēmumu izbeigt vai apturēt bankrota procesu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Bankrota procesā pēc bankrota pasludināšanas pārvaldnieks sagatavo inventāra sarakstu, novērtē bankrota procesa mantu un sagatavo likvidācijas plānu. Likvidācijas plānā nosaka ierosināto bankrotējušās personas aktīvu, jo īpaši uzņēmuma, pārdošanas veidu, pārdošanas laiku, izdevumu tāmi un saimnieciskās darbības turpināšanas ekonomisko pamatu (Bankrota likuma 306. pants). Pēc inventāra saraksta un finanšu pārskata sagatavošanas vai pēc vispārēja rakstiska ziņojuma iesniegšanas pārvaldnieks likvidē bankrota procesa mantu (Bankrota likuma 308. pants).

Pēc likvidācijas pārvaldnieks var turpināt pārvaldīt bankrotējušās personas uzņēmumu, ja ir iespējams panākt parādu nokārtošanas vienošanos ar kreditoriem vai ja ir iespējams pārdot visu parādnieka uzņēmumu vai organizētas tā daļas (Bankrota likuma 312. pants).

Pārstrukturēšanas procesā, t. i., paātrinātajā vienošanās procesā un vienošanās procesā, parādnieks parasti turpina pārvaldīt savu uzņēmumu. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas likuma 239. panta 1. punktu un 295. pantu parādniekam var atņemt pārvaldības tiesības, ja:

  1. parādnieks pārvaldot tīši vai citādi pārkāpj likumu, kā rezultātā kreditoriem tiek nodarīts kaitējums vai rodas šāda kaitējuma iespējamība nākotnē;
  2. ir redzams, ka pārvaldības veids negarantē to, ka tiks īstenota parādu nokārtošanas vienošanās, vai parādniekam saskaņā ar 68. panta 1. punktu ir iecelts aizgādnis (kurator);
  3. parādnieks neievēro bankrota procesa tiesneša vai tiesas uzrauga norādījumus, jo īpaši neiesniedz likumīgus parādu nokārtošanas vienošanās priekšlikumus bankrota tiesneša noteiktajā termiņā.

Stāvokļa uzlabošanas procesā, ja šī procesa efektīvai norisei nepieciešama parādnieka vai tā pārstāvju personīga dalība un tas vienlaikus garantē pienācīgu pārvaldību, tiesa var ļaut parādniekam pārvaldīt visu uzņēmumu vai tā daļu parastās pārvaldības ietvaros (Pārstrukturēšanas likuma 288. panta 3. punkts).

Vienošanās apstiprināšanas procesā parādnieks pārvalda savu uzņēmumu visā procesa laikā.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrota procesā tiek pieteikti visi personīgo kreditoru prasījumi. Prasījumu var pieteikt arī kreditors, kura prasījums nodrošināts ar hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu, finanšu ķīlu, kuģa hipotēku vai citu ierakstu zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā vai kuģu reģistrā (ja kreditors to nav iesniedzis, to sarakstā iekļauj ex officio). Prasījumus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām iekļauj sarakstā ex officio (Bankrota likuma 236. panta 1.un 2. punkts un 237. pants).

Bankrota procesa izmaksas sedz vispirms, pirms bankrota procesa mantas saistībām, kas radušās pēc bankrota pasludināšanas (Bankrota likuma 230. panta 2. punkts un 343. panta 1. un 11. punkts), nesagatavojot sadales plānu.

Pārstrukturēšanas procesā prasījumu sarakstā ietver personīgos prasījumus pret parādnieku, kas radušies pirms pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas (Pārstrukturēšanas likuma 76. pants). Prasījumu sarakstā atsevišķi norāda prasījumus, kam vienošanās noteikta ar likumu, un prasījumus, par kuriem vienojas ar kreditoru piekrišanu (Pārstrukturēšanas likuma 86. pants).

Pārstrukturēšanas procesā prasījumus nepiesaka. Prasījumu sarakstu sagatavo uzraugs vai maksātnespējas procesa administrators, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedības uzskaiti, citiem dokumentiem, ierakstiem zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā, kā arī citiem reģistriem.

Parādu nokārtošanas vienošanās ir saistoša kreditoriem, uz kuru prasījumiem attiecas vienošanās saskaņā ar likumu, pat ja tie nav iekļauti prasījumu sarakstā.

Parādu nokārtošanas vienošanās nav saistoša kreditoriem, kurus parādnieks nav atklājis un kas nav piedalījušies procesā (Pārstrukturēšanas likuma 166. pants).

Parādu nokārtošanas vienošanās nevar ietvert: uzturēšanas prasījumus, pabalstus kā kompensāciju par slimības, darba nespējas, invaliditātes vai nāves gadījuma izraisīšanu, kā arī anuitāti apmaiņā pret tiesībām saskaņā ar anuitātes līgumu; prasījumus par īpašuma nodošanu un tiesību aizskāruma pārtraukšanu; prasījumus, par kuriem atbild parādnieks saistībā ar mantojuma iegūšanu pēc pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas un pēc tam, kad mantojums iekļauts vienošanās saturā vai uzlabošanas procesa mantā; prasījumus par apdrošinātās personas segto sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu, ja parādnieks ir maksātājs.

No parādu nokārtošanas vienošanās izslēdz arī prasījumus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumus, kuri nodrošināti ar parādnieka īpašumu, izmantojot hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu, finanšu ķīlu vai kuģa hipotēku, ciktāl to vērtību sedz nodrošinājums, izņemot, ja kreditors piekritis tos iekļaut vienošanās saturā (Pārstrukturēšanas likuma 151. pants).

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Noteikumi par prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un pieļaušanu bankrota procesā ir paredzēti Bankrota likuma 239.-266. pantā.

Bankrota procesā par prasījumu iesniegšanu atbild kreditori. Prasījumi jāpiesaka ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad lēmums par bankrota pasludināšanu publicēts Tiesas un komerclietu oficiālajā izdevumā (Monitor Sądowy i Gospodarczy, pēc tam — Pārstrukturēšanas un bankrota centrālajā reģistrā (Centralny Rejestr Restrukturyzacji i Upadłości), Bankrota likuma 51. pants un Pārstrukturēšanas likuma 455. pants).

Nav jāpiesaka prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Šī veida prasījumus prasījumu sarakstā iekļauj ex officio (Bankrota likuma 237. pants).

Kreditors iesniedz prasījumu rakstiski divos eksemplāros. Pieteikumā jānorāda kreditora vārds un adrese; PESEL (personīgais identifikācijas) vai KRS (Valsts tiesu reģistra) numurs, bet, ja to nav — informācija, kas ļauj skaidri identificēt kreditoru; prasījuma veids, norādot tā attiecīgo pienākošos daļu un nemantiskā prasījuma vērtību; pierādījumi, kas apliecina prasījuma esību (ja prasījums ir bijis iekļauts pārstrukturēšanas procesā sagatavotajā prasījumu sarakstā, pietiek atsaukties uz šo apstākli); kategorija, kurā prasījums iekļaujams; ar to saistītais nodrošinājums; lietas statuss, ja par prasījumu notiek tiesas, administratīvais, administratīvās tiesas vai šķīrējtiesas process. Ja pieteikts prasījums, attiecībā uz kuru bankrotējusī persona nav personīgs parādnieks, jānorāda nodrošinājuma priekšmets, kas jāizmanto prasījuma apmierināšanai. Ja kreditors ir bankrotējušā uzņēmuma dalībnieks vai akcionārs, tas norāda savu kapitāla daļu skaitu un veidu.

Bankrota procesa tiesnesis nodod pienācīgi iesniegtu pieteikumu pārvaldniekam, kurš pārbauda, vai pieteiktos prasījumus apliecina bankrotējušās personas grāmatvedības uzskaite vai citi dokumenti, vai ieraksti zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā vai citos reģistros, un aicina bankrotējušo personu noteiktā termiņā atbildēt, vai tā atzīst prasījumu. Ja pieteikto prasījumu neapliecina bankrotējušās personas grāmatvedības uzskaite vai citi dokumenti, vai ieraksti zemesgrāmatā, hipotēku reģistrā vai citos reģistros, pārvaldnieks aicina kreditoru nedēļas laikā iesniegt prasījuma pieteikumā minētos dokumentus, pretējā gadījumā prasījumu var nepieņemt. Tomēr pārvaldnieks var ņemt vērā pēc minētā termiņa iesniegtos dokumentus, ja ar to netiek kavēta saraksta iesniegšana bankrota procesa tiesnesim.

Divu nedēļu laikā no paziņojuma, ka prasījumu saraksts pievienots procesa lietai, kreditors var vērsties ar iebildumu pie bankrota procesa tiesneša. Arī bankrotējusī persona var iebilst, ja prasījumu saraksta projekts neatbilst tās pieprasījumiem vai paziņojumiem. Ja bankrotējusī persona nav sniegusi paziņojumus pat tad, kad tā tika aicināta to darīt, tā var iebilst vienīgi gadījumā, ja pierāda, ka paziņojumi nav sniegti no viņas neatkarīgu tādu iemeslu dēļ.

Bankrota procesa tiesnesis koriģē prasījumu sarakstu pēc tam, kad lēmums par iebildumu kļuvis galīgs, bet, ja šo lēmumu pārsūdz — pēc tam, kad tiesas lēmums kļuvis galīgs, un apstiprina prasījumu sarakstu. Ja iebildumu nav, tiesnesis apstiprina prasījumu sarakstu pēc iebildumu iesniegšanas termiņa beigām. Bankrota procesa tiesnesis var grozīt prasījumu sarakstu ex officio. Ja tiek konstatēts, ka prasījumu sarakstā iekļauti prasījumi, kas ir pilnībā vai daļēji nepastāvoši, vai ka prasījumi, kuri sarakstā jāiekļauj ex officio, nav tajā iekļauti, bankrota procesa tiesnesis var grozīt prasījumu sarakstu ex officio.

Prasījumu, kas nav jāpiesaka, bet kas tiek pieteikts vai atklāts pēc termiņa beigām, iekļauj prasījumu saraksta pielikumā. Prasījumu sarakstu koriģē saskaņā ar galīgajiem spriedumiem. Prasījuma summas izmaiņas, kas iestājušās pēc tam, kad sagatavots prasījumu saraksts, ņem vērā, sagatavojot sadales plānu vai balsojot kreditoru sapulcē.

Pēc bankrota procesa noslēgšanas vai izbeigšanas izraksts no bankrota procesa tiesneša apstiprināto prasījumu saraksta, kurā norādīts prasījums un kreditora attiecīgi saņemtā naudas summa, kalpo kā izpildraksts pret bankrotējušo personu (minētais neattiecas uz kreditoriem, kuru personīgais parādnieks nav bijusi bankrotējusī persona). Bankrotējusī persona var lūgt konstatēt, ka prasījumu sarakstā iekļauts prasījums nepastāv vai pastāv mazākā apmērā, ja bankrotējusī persona nav atzinusi bankrota procesā pieteiktu prasījumu un tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par to. Pēc tam, kad izraksts no saraksta ir pasludināts par izpildāmu, bankrotējusī persona, ceļot prasību par izpildraksta atzīšanu par neizpildāmu, var iebilst, ka prasījumu sarakstā iekļauts prasījums nepastāv vai pastāv mazākā apmērā.

Jautājums par prasījumu saraksta sagatavošanu pārstrukturēšanas procesā ir regulēts Pārstrukturēšanas likuma 84.–102. pantā.

Prasījumu sarakstu sagatavo uzraugs vai maksātnespējas procesa administrators, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedības uzskaiti, citiem dokumentiem, ierakstiem zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā, kā arī citiem reģistriem. Stāvokļa uzlabošanas procesā, kas uzsākts, pamatojoties uz vienkāršotu pieprasījumu, prasījumu sarakstu, cik tas iespējams, sagatavo, balstoties uz prasījumu sarakstu, kurš sagatavots iepriekšējā pārstrukturēšanas procesā. Ja parādu nokārtošanas vienošanās priekšlikums paredz kreditoru sadalīšanu grupās, prasījumu sarakstu sagatavo, ņemot vērā ierosināto dalījumu.

Prasījumu sarakstā atsevišķi norāda prasījumus, kam vienošanās noteikta ar likumu, un prasījumus, par kuriem vienojas ar kreditoru piekrišanu.

Paātrinātajā vienošanās procesā parādnieks var iebilst pret prasījuma iekļaušanu prasījumu sarakstā. Šādu prasījumu uzskata par apstrīdētu prasījumu. Šādā gadījumā bankrota procesa tiesnesis attiecīgi koriģē prasījumu sarakstu un apstrīdēto prasījumu sarakstu.

Vienošanās procesā un stāvokļa uzlabošanas procesā tā dalībnieki divu nedēļu laikā pēc tam, kad paziņots prasījumu saraksta un apstrīdēto prasījumu saraksta iesniegšanas datums, var iesniegt bankrota procesa tiesnesim iebildumu pret prasījuma iekļaušanu prasījumu sarakstā. Parādnieks var iebilst, ja prasījumu saraksts neatbilst tā paziņojumam par prasījuma atzīšanu vai atteikšanos to atzīt. Ja parādnieks nav sniedzis paziņojumu, tas var iebilst vienīgi tad, ja pierāda, ka paziņojums nav sniegts no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Minētajā termiņā parādnieks vai kreditors, kas nav iekļauts prasījumu sarakstā, var iebilst pret neiekļaušanu sarakstā.

Bankrota procesa tiesnesis noraida iebildumu, kas iesniegts pēc minētā termiņa vai nav pieņemams citu iemeslu dēļ, vai iebildumu, kuram ir iebilduma iesniedzēja nenovērsti trūkumi vai par kuru noteiktajā termiņā nav samaksāta noteiktā nodeva.

Bankrota procesa tiesnesis neņem vērā iebildumā neiekļautus paziņojumus un pierādījumus, izņemot, ja iebilduma iesniedzējs prima facie pierāda, ka tas nav vainojams to neiekļaušanā iebildumā vai ka vēlāku paziņojumu un pierādījumu iekļaušana nekavēs lietas izskatīšanu.

Faktus, ar ko pamato iebildumu, var pierādīt vienīgi ar dokumentāriem pierādījumiem vai eksperta atzinumu. Ja prasījums ir konstatēts ar galīgu tiesas spriedumu, iebildumu pret prasījuma iekļaušanu prasījumu sarakstā var pamatot tikai ar notikumiem, kas notikuši pēc tās tiesvedības izbeigšanas, kurā pieņemts spriedums.

Bankrota procesa tiesnesis, tā vietnieks vai iecelts tiesnesis slēgtā sēdē izskata iebildumu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja tiesnesis, kurš izskata iebildumu, nolemj, ka nepieciešama uzklausīšana, viņš par to paziņo tiesas uzraugam vai maksātnespējas procesa administratoram, parādniekam un kreditoram, kas cēlis iebildumu, kā arī kreditoram, pret kura prasījumu iebilsts. Šo personu neierašanās, kaut arī attaisnoti, neliedz pieņemt lēmumu. Bankrota procesa tiesnesis, tā vietnieks vai iecelts tiesnesis var atteikties pieņemt uz eksperta atzinumu balstītus pierādījumus, ja eksperts ir sniedzis atzinumu citā tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās iestādes procesā. Šādā gadījumā pierādījumi ir dokumenti, kuros ietverts eksperta atzinums.

Lēmumu par iebilduma priekšmetu var pārsūdzēt parādnieks, tiesas uzraugs vai maksātnespējas procesa administrators, kā arī kreditori.

Prasījumu sarakstu groza tiktāl, cik tas paredzēts lēmumā par iebilduma apmierināšanu, kad šis lēmums kļuvis galīgs. Paātrinātajā vienošanās procesā prasījumu sarakstu kreditoru sapulcē apstiprina bankrota procesa tiesnesis.

Vienošanās un stāvokļa uzlabošanas procesā bankrota procesa tiesnesis apstiprina prasījumu sarakstu, kad beidzies iebildumu iesniegšanas termiņš vai, ja ir celti iebildumi — pēc tam, kad lēmums par iebildumu kļuvis galīgs.

Bankrota procesa tiesnesis apstiprina prasījumu sarakstu, uz kuriem neattiecas iebildumi, par ko vēl nav pieņemts galīgais lēmums, ja ar šiem iebildumiem saistīto prasījumu skaits ir ne vairāk kā 15% no visiem prasījumiem, kuri kreditoriem dod tiesības balsot par parādu nokārtošanas vienošanos. Tiesa vai bankrota procesa tiesnesis izbeidz procesu par šiem iebildumiem, ja par tiem nav pasludināts galīgais nolēmums laikā, kad notiek balsojums par parādu nokārtošanas vienošanos.

Ja tiek konstatēts, ka prasījumu sarakstā ir ietverts pilnībā vai daļēji nepastāvošs prasījums vai tādai personai piekritīgs prasījums, kura sarakstā nav minēta kā kreditors, bankrota procesa tiesnesis var ex officio izslēgt prasījumu no saraksta. Lēmumu par prasījuma izslēgšanu no saraksta izsniedz attiecīgajam kreditoram, parādniekam un maksātnespējas procesa administratora uzraugam. Šīs personas minēto lēmumu nevar pārsūdzēt.

Uzraugs vai maksātnespējas procesa administrators sagatavo prasījumu saraksta pielikumu, ja pēc saraksta iesniegšanas tiek atklāts prasījums, kas nav iekļauts sarakstā.

Pēc galīgā atteikuma apstiprināt parādu nokārtošanas vienošanos vai galīgās pārstrukturēšanas procesa izbeigšanas izraksts no apstiprināto prasījumu saraksta, kurā norādīts kreditora vārds vai nosaukums un tā prasījums, kalpo kā izpildraksts pret parādnieku.

Pēc galīgā parādu nokārtošanas vienošanās apstiprinājuma izraksts no apstiprināto prasījumu saraksta kopā ar izrakstu no galīgā lēmuma, ar kuru apstiprina parādu nokārtošanas vienošanos, kalpo kā izpildraksts pret parādnieku un personu, kas sniegusi nodrošinājumu parādu nokārtošanas vienošanās izpildes garantēšanai, ja dokuments, ar kuru apstiprina nodrošinājumu, ir ticis iesniegts tiesā, un pret personu, kam jāveic papildu maksājums, ja vienošanās paredz papildu maksājumu veikšanu kreditoru starpā.

Parādnieks var lūgt konstatēt, ka prasījumu sarakstā iekļauts prasījums nepastāv vai pastāv mazākā apmērā, ja parādnieks ir paudis iebildumu pārstrukturēšanas procesā un tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par prasījumu.

Pēc tam, kad izraksts no apstiprināto prasījumu saraksta ir pasludināts par izpildāmu, parādnieks, ceļot prasību par izpildraksta atzīšanu par neizpildāmu, var iebilst, ka prasījumu sarakstā iekļauts prasījums nepastāv vai pastāv mazākā apmērā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Bankrota procesā noteikumi par ieņēmumu sadali ir paredzēti Bankrota likuma 335.-351. pantā.

Vispirms tiek segtas procesa izmaksas, pēc tam, ja to ļauj ieņēmumi — citas bankrota procesa mantas saistības, attiecīgās summas iekļaujot bankrota procesa mantā.

Uzturlīdzekļu prasījumus par laikposmu pēc bankrota pasludināšanas līdz galīgā sadales plāna izstrādei, iestājoties prasījumu izpildes termiņam, apmierina pārvaldnieks, ik reizi katrai tiesīgajai personai izmaksājot summu, kas nepārsniedz minimālo darba algu. Minēto prasījumu pārējo daļu neapmierina no bankrota procesa mantas.

Prasījumus, kurus izmaksā no bankrota procesa mantas (pēc tam, kad pilnībā segtas procesa izmaksas, bankrota procesa mantas saistības un uzturēšanas prasījumi), iedala šādās kategorijās:

  1. pirmā kategorija — prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām par laikposmu pirms bankrota pasludināšanas (mutatis mutandis piemēro Darbinieku garantēto pabalstu fonda prasījumiem par bankrotējušās personas darbiniekiem izmaksāto pabalstu atmaksu no bankrota procesa mantas), izņemot: prasījumus par atlīdzību bankrotējušās personas pārstāvjiem vai personām, kura veic darbības saistībā ar bankrotējušās personas uzņēmuma vadību vai uzraudzību; lauksaimnieku prasījumus par produktu piegādi no viņu saimniecībām; uzturēšanas prasījumus un pabalstus, kas izmaksāti kā kompensācija par slimības, darba nespējas, invaliditātes vai nāves gadījuma izraisīšanu, kā arī anuitātes piešķiršanu apmaiņā pret tiesībām saskaņā ar anuitātes līgumu par pēdējiem trim gadiem pirms bankrota pasludināšanas; prasījumus par sociālās apdrošināšanas iemaksām; un prasījumus, kas radušies pārstrukturēšanas procesā saistībā ar maksātnespējas procesa administratora darbībām, vai prasījumus, kas attiecas uz parādnieka darbībām, kuras veiktas pēc pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas un kurām nav nepieciešama kreditoru komitejas vai tiesas uzrauga piekrišana, vai kuras veiktas ar kreditoru komitejas vai tiesas uzrauga piekrišanu, ja bankrots pasludināts pēc vienkāršotā bankrota pieteikuma izvērtēšanas; un prasījumus, kas attiecas uz kredītiem, aizdevumiem, obligācijām, garantijām vai kredītvēstulēm, vai citu finansējumu, kuru paredz pārstrukturēšanas procesā pieņemtā parādu nokārtošanas vienošanās un kurš piešķirts saistībā ar minētās vienošanās īstenošanu, ja bankrots pasludināts pēc bankrota pieteikuma izvērtēšanas, kas iesniegts ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās galīgās atcelšanas;
  2. otrā kategorija — citi prasījumi, kas neietilpst citās kategorijās, jo īpaši par nodokļiem un valsts nodevām, kā arī citi prasījumi par sociālās apdrošināšanas iemaksām;
  3. trešā kategorija — procentu maksājumi par iepriekšminēto kategoriju prasījumiem tādā secībā, kādā tiek samaksātas pamatsummas, kā arī tiesu un administratīvie naudas sodi un prasījumi saistībā ar ziedojumiem un legātiem;
  4. ceturtā kategorija — dalībnieku vai akcionāru prasījumi (ar procentiem) par aizdevumu vai citu tiesisku darījumu ar līdzīgām sekām, īpaši preču piegādi ar atliktiem nosacījumiem bankrotējušai personai-kapitālsabiedrībai piecu gadu laikā pirms bankrota pasludināšanas.

Ja ar sadalāmo naudas summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, nākamās kategorijas prasījumus apmierina tikai pēc tam, kad pilnībā apmierināti iepriekšējās kategorijas prasījumi; ja ar sadalāmo naudas summu nepietiek visu kādas kategorijas prasījumu apmierināšanai, šos prasījumus apmierina proporcionāli katra prasījuma summai.

Prasījumus, kas nodrošināti ar hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu, finanšu ķīlu un kuģa hipotēku, kā arī tiesības, kuras izbeidzas saskaņā ar likumā noteikto kārtību, un sekas, kas rodas, izpaužot personīgās tiesības un prasījumus, ar kuriem apgrūtina nekustamo īpašumu, tiesības uz pastāvīgu lietošanu, kooperatīva biedra īpašumtiesības uz dzīvojamām telpām vai kuģu reģistrā ierakstītu jūras kuģi, apmierina no naudas līdzekļiem, ko iegūst, likvidējot apgrūtināto personu, pēc personas likvidācijas izmaksu un citu bankrota procesa izmaksu atskaitīšanas, kuru summa nepārsniedz vienu desmito daļu no likvidācijas ceļā iegūtās naudas summas; tomēr atskaitītā bankrota procesa izmaksu daļa nevar būt lielāka par daļu, kas atbilst apgrūtinātā objekta vērtības attiecībai pret kopējās bankrota procesa mantas vērtību. Minētos prasījumus un tiesības ņem vērā to prioritātes secībā. Ja naudas summa, kas iegūta, likvidējot apgrūtināto personu, izmanto, lai apmierinātu gan ar hipotēku un terminētām tiesībām nodrošinātus prasījumus, gan personīgas tiesības un prasījumus, prioritāte ir atkarīga no brīža, kad hipotēkas, tiesības vai prasījuma ierakstīšana zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā ieguvusi juridisku spēku.

Blakus prasījumus, kas ir segti ar nodrošinājumu saskaņā ar atsevišķiem Saite atveras jaunā logānoteikumiem, apmierina ar pasākumu, kas līdzvērtīgs iepriekš minēto prasījumu apmierināšanai. No summas, kas pienākas kreditoram, vispirms apmierina galveno prasījumu, tad procentus un citus blakus prasījumus, bet kā pēdējās sedz procesa izmaksas.

Ja nekustamais īpašums, tiesības uz pastāvīgu lietojumu, kooperatīva biedra īpašumtiesības uz dzīvojamām telpām vai kuģu reģistrā ierakstīts jūras kuģis tiek pārdots pirms to prasījumu apmierināšanas, kas nodrošināti ar hipotēku vai kuģa hipotēku un citām tiesībām, ieskaitot personīgās tiesības un tiesības, ar kurām apgrūtināts pārdotais objekts un kuras izbeigušās pārdošanas rezultātā, tiek apmierināti uzturēšanas prasījumi un izmaksāti pabalsti kā kompensācija par slimības, darba nespējas, invaliditātes vai nāves gadījuma izraisīšanu, kā arī piešķirta anuitāte apmaiņā pret tiesībām saskaņā ar anuitātes līgumu par laikposmu pēc bankrota pasludināšanas, un atlīdzība par darbinieku veikto darbu pie nekustamā īpašuma, kuģa vai telpām par trim mēnešiem pirms pārdošanas, bet nepārsniedzot trīskāršu minimālo darba algu.

Pārstrukturēšanas procesā prasījumus apmierina saskaņā ar tiesas apstiprināto parādu nokārtošanas vienošanos. Noteikumi par prasījumu apmierināšanu ir paredzēti Pārstrukturēšanas likuma 155.–163. pantā.

Parādu nokārtošanas vienošanās var paredzēt kreditoru iedalīšanu grupās atbilstīgi dažādām interešu kategorijām, jo īpaši šādām:

  • kreditori ar prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, kuri piekrituši parādu nokārtošanas vienošanās attiecināšanai uz sevi;
  • lauksaimnieki ar prasījumiem par produktu piegādi no viņu saimniecībām;
  • kreditori, kuru prasījumi ir nodrošināti ar parādnieka aktīviem, izmantojot hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu, finanšu ķīlu vai kuģa hipotēku, kā arī īpašumtiesību uz lietu, prasījumu vai citu tiesību pāreju kreditoram, un kuri piekrituši šādas parādu nokārtošanas vienošanās attiecināšanai uz sevi;
  • kreditori, kas ir parādnieka-kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri un kuriem pieder sabiedrības daļas, kas dod vismaz 5% balsu dalībnieku sapulcē vai akcionāru pilnsapulcē.

Parādnieku saistību pārstrukturēšanas noteikumi visiem kreditoriem ir vienādi, un, ja balsošanu par parādu nokārtošanas vienošanos veic pa kreditoru grupām — vienādi visiem vienas grupas kreditoriem, izņemot, ja kreditors skaidri piekritis mazāk labvēlīgiem noteikumiem.

Kreditoram, kas pēc pārstrukturēšanas procesa uzsākšanas piešķīris vai piešķirs parādu nokārtošanas vienošanās īstenošanai nepieciešamo finansējumu kredīta, obligāciju, bankas garantijas, kredītvēstules vai cita finanšu instrumenta veidā, var piemērot labvēlīgākus parādnieka saistību pārstrukturēšanas nosacījumus.

Noteikumi par prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, nedrīkst liegt darbiniekiem saņemt minimālo darba algu.

Pārstrukturēšana vienlīdz attiecas uz finansiālajām un nefinansiālajām saistībām. Ja nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par kreditoru sanāksmes datumu un parādu nokārtošanas vienošanās priekšlikuma kopija, kreditors, iesniedzot paziņojumu uzraugam vai maksātnespējas procesa administratoram, iebildis pret tā prasījuma kā nemantiska prasījuma pārstrukturēšanu vai nemantiskā prasījuma pārstrukturēšana nav iespējama tā būtības dēļ, šo prasījumu pārveido par mantisku prasījumu. Šīs sekas iestājas, kad tiek uzsākts process.

161. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minēto prasījumu pārstrukturēšanas nosacījumus var nošķirt atkarībā no to prioritātes.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrota procesu tiesa izbeidz pēc tam, kad īstenots galīgais sadales plāns vai kad procesā apmierināti visi kreditori.

Dienā, kad lēmums par bankrota procesa izbeigšanu kļūst galīgs, bankrotējusī persona atgūst tiesības pārvaldīt savus aktīvus un atsavināt tos.

Pēc bankrota procesa slēgšanas jebkura izskatīšanā esoša lieta, kuru uzsācis pārvaldnieks, lai pasludinātu kreditoriem nelabvēlīgu bankrotējušās personas darbību par spēkā neesošu, tiek izbeigta un savstarpējie prasījumi par procesuālo izmaksu atgūšanu noilgst. Citos civilās tiesvedības procesos bankrotējusī persona aizvieto pārvaldnieku.

30 dienu laikā pēc paziņojuma par bankrota procesa izbeigšanu bankrotējusi fiziska persona var iesniegt pieprasījumu par kreditoru maksājumu plāna sagatavošanu un atlikušo parādu atlaišanu, kas nav nokārtoti bankrota procesā. Tiesa noraida pieprasījumu, ja bankrotējusī persona ir izraisījusi savu maksātnespēju vai ar nodomu vai rupju neuzmanību būtiski palielinājusi tās apmērus, un ja:

  1. lietā ir pierādījumi, kas liecina par apstākļiem, kuri ir pamats, lai liegtu bankrotējušajai personai veikt darījumdarbību kā pašnodarbinātai personai vai civilsabiedrības dalībniecei, kā arī rīkoties kā uzraudzības padomes loceklim, revīzijas komitejas loceklim, tādas fiziskas personas, kas veic darījumdarbību tajā pašā darījumdarbības nozarē, komercsabiedrības, valstij piederoša uzņēmuma, kooperatīva, nodibinājuma vai biedrības pārstāvim; vai
  2. bankrotējusī persona nav pienācīgi pildījusi tai bankrota procesā uzliktās saistības; vai
  3. bankrotējušajai personai desmit gadu laikposmā pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas ir veikts bankrota process, kurā dzēstas visas tās saistības vai daļa no tām, izņemot, ja bankrotējušās personas maksātnespēja iestājusies vai tās apmērs pieaudzis, neraugoties uz bankrotējušās personas pienācīgu rūpību; vai
  4. bankrotējušajai personai sastādītais kreditoru maksājumu plāns 10 gadu laikposmā pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas ir ticis atcelts, pamatojoties uz 370.e panta 1. vai 2. punktu vai 491.20 pantu; vai
  5. galīgajā procesā konstatēts, ka juridiska darbība, kuru bankrotējusī persona veikusi desmit gadu laikā pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas, ir kaitējusi kreditoriem

- izņemot, ja bankrotējušās personas atlikušo parādu atlaišana ir pamatota ar taisnīguma vai humāniem apsvērumiem.

Lēmumā par kreditoru maksājumu plāna izstrādi tiesa norāda, cik lielā apmērā un kādā termiņā (ne ilgāk kā 36 mēnešu laikā) parādniekam jānomaksā prasījumu sarakstā iekļautie, bet bankrota procesā uz sadales plānu pamata nesamaksātie parādi, un kāda daļa no bankrotējušās personas saistībām, kas radušās pirms bankrota pasludināšanas, tiks atlaistas pēc kreditoru maksājumu plāna īstenošanas. Kamēr tiek īstenots kreditoru maksājumu plāns, par prasījumiem, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas (izņemot prasījumus no 370.f panta 2. punktā minētajām saistībām un prasījumus, ko bankrotējusī persona nav izpaudusi, ja kreditors nav piedalījies procesā), nevar uzsākt izpildes procesu, kā arī bankrotējusī persona nevar veikt juridiskas darbības, kas varētu apgrūtināt tās spēju īstenot kreditoru maksājumu plānu (izņēmuma gadījumos tiesa pēc bankrotējušās personas pieprasījuma var piekrist vai atļaut šādu juridisku darbību).

Bankrotējušajai personai līdz katra gada aprīļa beigām jāiesniedz tiesai atskaite par kreditoru maksājumu plāna īstenošanu iepriekšējā kalendārā gada laikā, norādot gūtos ieņēmumus, atmaksātās naudas summas un iegūtos aktīvus, kuru vērtība ir augstāka par vidējo mēnešalgu uzņēmējdarbības nozarē, izņemot dividenžu izmaksu par iepriekšējā gada peļņu trešajā ceturksnī.

Ja bankrotējusī persona nespēj pildīt plānā paredzētās saistības, pēc šīs personas pieprasījuma un kreditoru uzklausīšanas tiesa var grozīt kreditoru maksājumu plānu. Tā var arī pagarināt parādu atmaksas laikposmu, nepārsniedzot 18 mēnešus.

Ja bankrotējušās personas saimnieciskais stāvoklis laikā, kad tiek īstenots kreditoru maksājumu plāns, būtiski uzlabojas un šīs uzlabošanās iemesli nav algu vai bankrotējušās personas personīgi veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumu palielināšanās, kreditors un bankrotējusī persona var iesniegt pieprasījumu par kreditoru maksājumu plāna grozīšanu. Tiesa pieņem lēmumu par kreditoru maksājumu plānas grozīšanu pēc tam, kad uzklausīta bankrotējusī persona un kreditori, uz kuriem attiecas maksājumu plāns.

Tiesa, rīkojoties ex officio vai pēc kreditora pieprasījuma, atceļ kreditoru maksājumu plānu, ja bankrotējusī persona nepilda kreditoru maksājumu plānā noteiktās saistības, pēc tam, kad uzklausīta bankrotējusī persona un kreditori, uz kuriem attiecas maksājumu plāns, izņemot, ja saistību neizpilde ir nebūtiska vai bankrotējušās personas atlikušo parādu atlaišana ir pamatota ar taisnīguma vai humāniem apsvērumiem; minētais mutatis mutandis attiecas uz gadījumiem, kad bankrotējusī persona:

  1. nav savlaicīgi iesniegusi atskaiti par kreditoru maksājumu plāna īstenošanu;
  2. ziņojumā par kreditoru maksājumu plāna īstenošanu nav atspoguļojusi gūtos ieņēmumus vai iegūtos aktīvus;
  3. bez tiesas piekrišanas ir veikusi juridisku darbību, kas varētu apgrūtināt tās spēju īstenot kreditoru maksājumu plānu, vai tiesa šo darbību nav atļāvusi;
  4. slēpusi aktīvus vai ar galīgu nolēmumu ticis atzīts, ka tā veikusi juridisku darbību, kas kaitējusi kreditoriem.

Ja maksājumu plānu atceļ, bankrotējušās personas saistības netiek dzēstas.

Kad bankrotējusī persona ir izpildījusi kreditoru maksājumu plānā noteiktās saistības, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina maksājumu plāna īstenošanu un atbrīvo bankrotējušo personu no saistībām, kas radušās pirms bankrota pasludināšanas un nav apmierinātas kreditoru maksājumu plāna īstenošanas gaitā. Netiek dzēsti uzturēšanas prasījumi, saistības par pabalstiem kā kompensāciju par slimības, darba nespējas, invaliditātes vai nāves gadījuma izraisīšanu, tiesas piemēroti naudas sodi, saistības kompensēt kaitējumu un nodarītās ciešanas, pienākums maksāt papildu zaudējumus vai naudā izteiktus pabalstus, ko tiesa noteikusi kā soda vai probācijas pasākumu, saistības kompensēt kaitējumu, kurš nodarīts ar tādu noziegumu vai kriminālpārkāpumu, kas konstatēts ar galīgu tiesas spriedumu, kā arī prasījumi, kurus bankrotējusī persona tīši nav izpaudusi, ja kreditors nav piedalījies procesā.

Izmaiņas tiesiskajās attiecībās, kas veiktas saskaņā ar likuma noteikumiem, bankrotējušajai personai un otrai pusei ir saistošas arī pēc bankrota procesa izbeigšanas, izņemot, ja atsevišķa normatīvā akta noteikumi paredz ko citu.

Pārstrukturēšanas procesu izbeidz, kad tiesas lēmums par parādu nokārtošanas vienošanās apstiprināšanu vai tās noraidīšanu kļuvis galīgs. Parādnieks atgūst tiesības pārvaldīt savus aktīvus, ja tam tās bijušas atņemtas vai ierobežotas, izņemot, ja parādu nokārtošanas vienošanās paredz citu kārtību (Pārstrukturēšanas likuma 171. pants).

Pēc parādu nokārtošanas vienošanās īstenošanas vai ar vienošanos aptverto prasījumu izpildes tiesa pēc parādnieka, vienošanās uzrauga vai citas personas, kam saskaņā ar vienošanos ir tiesības īstenot parādu nokārtošanas vienošanos vai uzraudzīt tās īstenošanu, pieprasījuma pieņem lēmumu par parādu nokārtošanas vienošanās īstenošanu (Pārstrukturēšanas likuma 172. pants).

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Ja pēc fiziskas personas, kura veic saimniecisko vai profesionālo darbību, bankrota procesa izbeigšanas ir izstrādāts maksājumu plāns, kreditors var lūgt tiesai atcelt kreditoru maksājumu plānu, ja bankrotējusī persona neizpilda plānā paredzētās saistības vai savlaicīgi neiesniedz atskaiti par plāna īstenošanu; atskaitē par kreditoru maksājumu plāna īstenošanu neatspoguļo gūtos ieņēmumus vai iegūtos aktīvus; bez tiesas piekrišanas veic juridisku darbību, kas varētu apgrūtināt tās spēju īstenot kreditoru maksājumu plānu, vai tiesa šādu darbību nav atļāvusi; neatklāj savus aktīvus vai ar galīgu nolēmumu tiek atzīts, ka tā veikusi juridisku darbību, kas kaitējusi kreditoriem (Bankrota likuma 370.e pants).

Pārstrukturēšanas procesā kreditors var lūgt tiesu atcelt parādu nokārtošanas vienošanos, ja parādnieks neievēro tās noteikumus vai ir redzams, ka parādu nokārtošanas vienošanās netiks īstenota (to, ka parādu nokārtošanas vienošanās netiks īstenota, prezumē, ja parādnieks nenokārto saistības, kas apstiprinātas pēc vienošanās apstiprināšanas). Pieprasījuma iesniedzējs var pārsūdzēt lēmumu, ar ko noraidīts pieprasījums (Pārstrukturēšanas likuma 176. pants).

Ja parādu nokārtošanas vienošanās tiek atcelta vai beidzas, esošie kreditori var atsaukties uz saviem prasījumiem to sākotnējā apmērā, un saskaņā ar vienošanos izmaksātās summas ieskaita tajos. Hipotēka, ķīla, reģistrēta ķīla, finanšu ķīla vai kuģa hipotēka nodrošina prasījumu par vēl neapmierināto summu (Pārstrukturēšanas likuma 177. pants).

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Bankrota procesā būtībā ir divi posmi — bankrota pasludināšanas process un process, kas seko bankrota pasludināšanai.

Bankrota pasludināšanas procesa izmaksas vispirms sedz no pieteikuma iesniedzēja veiktā avansa maksājuma, kura summa ir līdzvērtīga vidējai mēnešalgai uzņēmējdarbības nozarē, izņemot dividenžu izmaksu par iepriekšējā gada peļņu trešajā ceturksnī, atbilstīgi Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētāja paziņojumam. Ja procesu sāk pēc kreditora pieprasījuma, tā izmaksas sedz bankrotējusī persona, ja tiek pasludināts bankrots vai ja pieprasījums tiek noraidīts mantas nepietiekamības dēļ.

Procesa izmaksas pēc bankrota pasludināšanas sedz no bankrota procesa mantas. Ja ar maksātnespējīgā parādnieka aktīviem nepietiek procesa izmaksu segšanai vai pietiek tikai minēto izmaksu segšanai, tiesa noraida bankrota pieteikumu.

Pārstrukturēšanas procesa izmaksas sedz parādnieks. Izmaksas, kas jāmaksā parādniekam, kam atņemtas pārvaldības tiesības, pēc tiesas vai bankrota procesa tiesneša pieprasījuma samaksā maksātnespējas procesa administrators.

Procesa dalībnieki sedz ar to dalību saistītās izmaksas.

Tāda procesa izmaksas, kas uzsākts pēc iebilduma par cita kreditora prasījuma iekļaušanu, parādnieks maksā iebildušajam kreditoram, ja iebilduma rezultātā apstrīdēto prasījumu atteikts iekļaut, izņemot, ja parādnieks saskaņā ar 86. panta 2. punkta 9. apakšpunktu iesniegtā paziņojumā apstrīdējis prasījuma iekļaušanu prasījumu sarakstā vai cēlis iebildumu.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Bankrota procesā bankrotējušās personas juridiskās darbības ar bankrota procesa mantu nav spēkā. Spēkā nav arī bankrotējušās personas veikta pilnīga vai daļēja mantojuma vai mantojuma daļas atsavināšana, kā arī šīs personas veikta mantojumā ietilpstoša objekta daļas atsavināšana un šīs personas piekrišana tam, ka cits mantinieks atsavina mantojumā ietilpstoša objekta daļu.

Kreditoru komitejas piekrišana ir nepieciešama šādām darbībām, pretējā gadījumā tās nav spēkā (Bankrota likuma 206. pants):

  1. pārvaldnieka turpmākai uzņēmuma pārvaldībai, ja tā turpinās ilgāk nekā trīs mēnešus pēc bankrota pasludināšanas;
  2. atteikumam pārdot uzņēmumu kopumā;
  3. tiešai bankrota procesa mantā iekļauto aktīvu pārdošanai;
  4. aizdevuma vai kredīta līgumu noslēgšanai, kā arī bankrotējušās personas aktīvu apgrūtināšanai ar ierobežotām īpašumtiesībām;
  5. apstrīdētu prasījumu ieļaušanai, atteikumam vai parādu nokārtošanas vienošanās noslēgšanai, kā arī strīda iesniegšanai šķīrējtiesā.

Izņēmums pieļaujams, ja kāda no minētajām darbībām jāveic nekavējoties un ar to saistītā vērtība nepārsniedz PLN 10 000 — šādā gadījumā pārvaldnieks, tiesas uzraugs vai maksātnespējas procesa administrators to var veikt bez komitejas piekrišanas.

Turklāt kustamo aktīvu pārdošanai nav nepieciešama kreditoru komitejas piekrišana, ja visu saskaņā ar inventāra sarakstu bankrota procesa mantā ietilpstošo kustamo aktīvu aplēstā vērtība nepārsniedz PLN 50 000, bet prasījumu un citu tiesību pārdošanai — ja visu saskaņā ar inventāra sarakstu bankrota procesa mantā ietilpstošo prasījumu un citu tiesību nominālvērtība nepārsniedz PLN 50 000. Tas attiecas arī uz piekrišanu prasījumu un citu tiesību pārdošanai, ja visu bankrota procesa mantā ietilpstošo prasījumu un citu tiesību nominālvērtība saskaņā ar prasījumu sarakstā norādīto nav augstāka par PLN 50 000 ekvivalentu.

Ierakstu zemesgrāmatā un hipotēku reģistrā vai citā reģistrā, ar ko bankrotējušās personas aktīvi apgrūtināti ar ierobežotām īpašumtiesībām un kas izdarīts bez 1. pantā paredzētās obligātās piekrišanas saņemšanas, svītro ex officio. Dzēšanas pamats ir bankrota procesa tiesneša galīgais lēmums, ar kuru atzīst ierakstu par nepieļaujamu (Bankrota likuma 206. panta 5. punkts).

Bankrota procesa tiesnesis norāda, kādas darbības bez pārvaldnieka piekrišanas vai bez kreditoru komitejas piekrišanas parādnieks nevar veikt. Tas nozīmē, ka bankrota procesa tiesnesis var paplašināt 206. pantā minēto darbību loku, kurām ir nepieciešama kreditoru komitejas piekrišana, lai tās netiktu atzītas par spēkā neesošām.

Juridiskas darbības, ar kurām bankrotējusī persona atsavinājusi savus aktīvus 12 mēnešu laikā pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas, nav spēkā, ja tās veiktas bez atlīdzības vai par samaksu tā, ka bankrotējušās personas izpildījums būtiski pārsniedzis atlīdzību, ko saņēmusi šī persona vai kas rezervēta šai vai trešajai personai. Šis noteikums mutatis mutandis attiecas arī uz tiesas izlīgumu, prasījumu pieņemšanu un atteikšanos no prasījumiem.

Parāda, kura samaksas termiņš nav iestājies, nodrošinājums vai atmaksa nerada tiesiskās sekas, ja bankrotējusī persona to veikusi sešu mēnešu laikā pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas. Tomēr persona, kas saņēmusi maksājumu vai nodrošinājumu, var ar prasījumu vai iebildumu censties panākt šo darbību atzīšanu par spēkā esošām, ja tā nav zinājusi par maksātnespējas pamata esību laikā, kad darbības veiktas.

Minētos noteikumus nepiemēro vērtspapīriem, kas izveidoti pirms bankrota pasludināšanas saistībā ar gaidāmiem/ nākotnes finanšu darījumiem, finanšu instrumentu aizdevumiem vai 85. panta 1. punktā minētajai vērtspapīru pārdošanai saskaņā ar atpirkuma līgumiem.

Pēc trešās personas pieprasījuma bankrota procesa tiesnesis var noteikt, ka šīs personas savstarpējais izpildījums jāatdod tai no bankrota procesa mantas, ja izpildījums veikts saistībā ar šīs trešās personas un bankrotējušās personas tiesisku darījumu par bankrota procesa mantā iekļautu īpašumu. Šāda veida izpildījumam mutatis mutandis piemēro Saite atveras jaunā logānoteikumus par nepamatotu izpildījumu. Šī izpildījuma atdošanu var noteikt, ja juridiskā darbība notikusi pēc bankrota pasludināšanas un pirms lēmuma par bankrotu publicēšanas reģistrā, kamēr trešā persona, pievēršot pienācīgu rūpību, nevarēja zināt par bankrota pasludināšanu (Pārstrukturēšanas likuma 77. pants).

Nākotnes prasījuma cesija nerada sekas attiecībā uz bankrota procesa mantu, ja prasījums radies pēc bankrota pasludināšanas, izņemot, ja līgums par prasījuma cesiju noslēgts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms rakstiska bankrota pieteikuma iesniegšanas, apliecinot datumu.

Juridisku darbību apmaiņā pret samaksu bankrota procesa tiesnesis ex officio vai pēc pārvaldnieka pieprasījuma atzīst par spēkā neesošu attiecībā uz bankrota procesa mantu, ja bankrotējusī persona sešu mēnešu laikā pēc bankrota pieteikuma iesniegšanas to veikusi ar laulāto, radinieku (ieskaitot laulātā radiniekus) tiešā līnijā, radinieku (ieskaitot laulātā radiniekus) blakus līnijā līdz otrajai pakāpei (ieskaitot), ar personu, kura ir faktiskās attiecībās ar bankrotējušo personu, kurai ar to ir kopīga saimniecība vai kura ir tās adoptētājs vai adoptētais, izņemot, ja darbības otra puse pierāda, ka kreditoru intereses nav tikušas aizskartas. Bankrota procesa tiesneša lēmumu var pārsūdzēt.

Minētais noteikums attiecas arī uz darbībām, ko bankrotējusī persona veikusi ar sabiedrību, kurā tā ir valdes loceklis, vienīgais dalībnieks vai akcionārs, un ar sabiedrībām, kuru valdes locekļi, vienīgie dalībnieki vai akcionāri ir pirmajā punktā minētās personas. To mutatis mutandis piemēro arī darbībām, ko veikusi bankrotējusī persona, kas ir sabiedrība vai juridiska persona, ja tās veiktas ar tās dalībniekiem, to pārstāvjiem vai laulātajiem, ar saistītajām sabiedrībām, to dalībniekiem un šo personu pārstāvjiem un laulātajiem, kā arī darbībām, ko veikusi bankrotējusi persona, kas ir sabiedrība, ar citu sabiedrību, ja viena no tām ir mātesuzņēmums vai ja sabiedrība ir gan bankrotējušās personas, gan otras darījuma puses mātesuzņēmums.

Rīkojoties ex officio vai pēc pārvaldnieka pieprasījuma, bankrota procesa tiesnesis pasludina konkrētu atlīdzības daļu, kas attiecas uz laikposmu pirms bankrota pasludināšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas, par spēkā neesošu attiecībā uz bankrota procesa mantu, ja atlīdzība par darbu, ko veikusi bankrotējušo personu pārstāvošā persona vai darbinieks, kurš veic uzņēmuma vadības pienākumus, vai tādas personas atlīdzība, kas sniedz ar bankrotējušās personas uzņēmuma vadību vai uzraudzību saistītus pakalpojumus, kuri norādīti darba līgumā, pakalpojumu līgumā vai bankrotējušās personas vadības struktūras lēmumā, kas noslēgts vai pieņemts pirms bankrota pasludināšanas, ir būtiski lielāka par šāda veida darbu vai pakalpojumu vidējo atlīdzību un nav pamatota ar darba apjomu, pat ja šāda atlīdzība jau ir tikusi samaksāta.

Bankrota procesa tiesnesis var pasludināt minēto personu atlīdzību laikposmā pēc bankrota pasludināšanas par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu attiecībā uz bankrota procesa mantu, ja tā nav pamatota ar darba apjomu, jo pārvaldību ir pārņēmis pārvaldnieks.

Pēc pārvaldnieka pieprasījuma bankrota procesa tiesnesis arī atzīst šādu darbību spēkā neesību no bankrota procesa mantas viedokļa:

  • maksātnespējīgās personas aktīvu apgrūtināšanu ar hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu vai kuģa hipotēku, ja maksātnespējīgā persona nav bijusi nodrošinātā kreditora personīgais parādnieks un apgrūtinājums nodibināts 12 mēnešu laikā pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, un maksātnespējīgajai pusei saistībā ar šo nodrošinājumu nav sniegts nekāds izpildījums;
  • bankrotējušās personas aktīvu apgrūtināšanu ar hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu vai kuģa hipotēku, ja īpašuma apgrūtinājums noteikts pret izpildījumu, kura vērtība salīdzinājumā ar noteikto nodrošinājumu ir nesamērīgi zema;
  • minētajiem apgrūtinājumiem neatkarīgi no izpildījuma vērtības, ja ar tiem nodrošina Bankrota likuma 128. pantā minēto personu (bankrotējušās personas tuvinieki vai saistītas personas) parādus, izņemot, ja otra puse pierāda, ka kreditoru interesēm nav ticis kaitēts;
  • par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu paredzētus līgumsodus, ja bankrotējusī persona lielākoties izpildījusi saistību vai ja līgumsods ir acīmredzami pārmērīgs.

Juridiskajām darbībām, kuras veikusi bankrotējusī persona, kuras pasliktina kreditoru situāciju un uz kurām neattiecas Bankrota likums, mutatis mutandis piemēro Saite atveras jaunā logāCivilkodeksa noteikumus par kreditora aizsardzību pret parādnieka maksātnespēju.

Pārstrukturēšanas procesā saskaņā ar Pārstrukturēšanas likuma 129. pantu kreditoru komitejas piekrišana ir nepieciešama šādām parādnieka vai maksātnespējas procesa administratora darbībām, pretējā gadījumā tās nav spēkā:

  • vienošanās vai uzlabošanas procesa mantas daļu apgrūtināšanai ar hipotēku, ķīlu, reģistrētu ķīlu vai kuģa hipotēku, lai nodrošinātu prasījumu, uz kuru neattiecas vienošanās;
  • īpašumtiesību uz kādu lietu vai tiesībām nodošanai, lai nodrošinātu prasījumu, uz kuru neattiecas parādu nokārtošanas vienošanās;
  • vienošanās vai uzlabošanas procesa mantas daļu apgrūtināšanai ar citām tiesībām;
  • līgumu noslēgšanai par kredītiem vai aizdevumiem;
  • līguma noslēgšanai par parādnieka uzņēmuma vai tā organizētas daļas nomu, vai līdzīga līguma noslēgšanai;

(Minēto darbību veikšanu ar kreditoru komitejas piekrišanu neuzskata par spēkā neesošu attiecībā uz bankrota procesa mantu.)

  • parādnieka veiktai nekustamā īpašuma vai citu aktīvu, kuru vērtība pārsniedz PLN 500 000, pārdošanai.

Tāda līguma noteikumi, kā puse ir parādnieks, kuri liedz vai kavē sasniegt paātrinātā vienošanās procesa mērķi, attiecībā uz vienošanās mantu nav spēkā (Pārstrukturēšanas likuma 248., 273., 297. pants).

Stāvokļa uzlabošanas procesā parādnieka juridiskās darbības, ar ko tas atsavinājis savus aktīvus, ja parādnieka sniegtā izpildījuma vērtība ir būtiski lielāka nekā parādniekam sniegtā vai parādniekam vai trešai personai rezervētā izpildījuma vērtība, un kas notikušas 12 mēnešu laikā, pirms iesniegts pieteikums par stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanu, nav spēkā attiecībā uz uzlabošanas procesa mantu. Šis noteikums mutatis mutandis attiecas arī uz tiesas izlīgumu, prasījumu pieņemšanu un atteikšanos no prasījumiem.

Nodrošinājumi attiecībā uz uzlabošanas procesa mantu nav spēkā arī tad, ja tie izveidot tiešā saistībā ar parādnieka labā veiktu izpildījumu, tos izveidojis parādnieks 12 mēnešu laikposmā pirms pieprasījuma par stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanu, tāpat kā nodrošinājuma daļa, kas nodrošinājuma izveides dienā par vairāk nekā pusi pārsniedz nodrošinātā, par labu parādniekam sniegtā izpildījuma vērtību kopā ar blakus prasījumiem, kas norādīti dokumentā, uz kura pamata izveidots nodrošinājums, ja tas izveidots 12 mēnešu laikposmā, pirms iesniegts pieprasījums uzsākt stāvokļa uzlabošanas procesu (Pārstrukturēšanas likuma 304. pants).

Stāvokļa uzlabošanas procesā, rīkojoties ex officio vai pēc administratora pieprasījuma, bankrota procesa tiesnesis konkrētu atlīdzības daļu, kas attiecas uz laikposmu pirms bankrota pasludināšanas, bet ne vairāk kā trīs mēnešus pirms stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas pieteikuma iesniegšanas, pasludina par spēkā neesošu attiecībā uz uzlabošanas procesa mantu, ja atlīdzība par darbu, ko veicis parādnieka pārstāvis vai darbinieks, kurš veic uzņēmuma vadības pienākumus, vai atlīdzība personai, kas sniedz ar parādnieka uzņēmuma vadību vai uzraudzību saistītus pakalpojumus, kuri norādīti darba līgumā, pakalpojumu līgumā vai parādnieka vadības struktūras lēmumā, kas noslēgts vai pieņemts pirms stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas, ir būtiski lielāka par šāda veida darbu vai pakalpojumu vidējo atlīdzību un nav pamatota ar darba apjomu, pat ja šāda atlīdzība jau ir tikusi samaksāta.

Bankrota procesa tiesnesis var pasludināt minēto personu atlīdzību par laikposmu pēc stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu attiecībā uz uzlabošanas procesa mantu, ja atlīdzība nav pamatota ar darba apjomu, jo pārvaldību ir pārņēmis maksātnespējas procesa administrators (Pārstrukturēšanas likuma 305. pants).

Maksātnespējas procesa administrators var uzsākt procesu par darbību pasludināšanu par spēkā neesošām, kā arī citus procesus, kuros prasījumus pamato ar darbības spēkā neesību.

Darbību nevar pasludināt par spēkā neesošu, ja pagājis gads kopš stāvokļa uzlabošanas procesa uzsākšanas, izņemot, ja saskaņā ar Saite atveras jaunā logāCivilkodeksu šīs pilnvaras izbeigušās agrāk. Minēto termiņu nepiemēro, ja pieprasījums atzīt darbības par spēkā neesošām izteikts iebilduma veidā.

Juridiskās darbības, ko veikusi bankrotējusī persona un kas pasliktina kreditoru situāciju, un uz kurām neattiecas iepriekšminētie noteikumi, var attiecīgi apstrīdēt saskaņā ar Saite atveras jaunā logāCivilkodeksa noteikumiem par kreditora aizsardzību pret parādnieka maksātnespēju (Pārstrukturēšanas likuma 306.–308. pants).

Lapa atjaunināta: 09/12/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.

Maksātnespēja un bankrots - Portugāle

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Iepriekšēja piezīme:

Šajā dokumentā sniegtās informācijas juridiskais pamats būtībā ir Maksātnespējas un uzņēmumu atveseļošanas kodekss, kas apstiprināts ar 2004. gada 18. marta Dekrētlikumu Nr. 53/2004 un pēdējoreiz pārskatīts ar 2019. gada 28. jūnija Dekrētlikumu Nr. 84/2019, turpmāk tekstā apzīmēts ar saīsinājumu portugāļu valodā — CIRE.

Ar CIRE portugāļu valodā tā jaunākajā redakcijā var iepazīties Lisabonas rajona Ģenerālprokuratūras tīmekļa vietnē: Saite atveras jaunā logāhttp://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=85&tabela=leis

Ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu uz šo aptauju atbildēt detalizēti, jautājumu specializēto būtību un no Regulas 2015/848 86. panta izrietošo prasību Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem civillietās un komerclietās sniegt informāciju par valsts tiesību normām, lai palīdzētu profesionāļiem, kuri saskaras ar pārrobežu maksātnespējas gadījumiem citās dalībvalstīs, daudzās tālāk sniegtajās atbildēs esmu izvēlējies citēt katrai situācijai piemērojamās tiesību normas. Tā esmu rīkojies, lai izvairītos no jebkādām neprecizitātēm pieprasītajā tehniskajā informācijā, kā arī tādēļ, ka, pēc manām domām, šo noteikumu satura aizstāšana ar garāku paskaidrojumu pagarinātu šo tekstu. Citos gadījumos man ir šķitis, ka pietiek norādīt uz tiesību normām, tās necitējot, un kopsavilkuma veidā aprakstīt situāciju, kad tās piemērojamas.

Visas šajā lietā iekļautās atbildes satur informāciju par CIRE 1. panta 1. punktā minēto maksātnespējas procedūru.

Papildus maksātnespējas procedūrai CIRE paredz arī divas sevišķās procedūras: sevišķo pārstrukturēšanas vai “atjaunošanas” procedūru, kas minēta CIRE 1. panta 2. punktā, un sevišķo maksājumu vienošanās procedūru, kas minēta CIRE 1. panta 3. punktā. Informāciju par abām sevišķajām procedūrām var atrast atbildē uz 2. jautājumu.

Ar informāciju, ko publisko maksātnespējas procesā (kā paredzēts Regulas 2015/848 24. pantā), sevišķajā atjaunošanas procedūrā un maksājumu vienošanās procedūrā, var iepazīties Citius — Tieslietu ministrijas nodrošinātajā tiesu tīmekļa vietnē:

Saite atveras jaunā logāhttps://www.citius.mj.pt/portal/consultas/ConsultasCire.aspx

PROCESA VEIDI

CIRE 1. pantā ir paredzēti trīs atšķirīgi procesa veidi, ko var uzsākt attiecībā uz dažādu kategoriju kreditoriem:

  1. maksātnespējas process, ko var piemērot uzņēmumiem vai fiziskām personām;
  2. sevišķā atjaunošanas procedūra, ko piemēro tikai uzņēmumiem (CIRE 17-A.–17-J. pants);
  3. sevišķā maksājumu vienošanās procedūra, ko var piemērot visiem parādniekiem, izņemot uzņēmumus (CIRE 222-A.–222-J. pants).

CIRE 1. pants ir formulēts šādi:

“1. pants.

Mērķis

1. Maksātnespējas process ir vispārējs izpildu process, kura mērķis ir apmierināt kreditorus tā, kā ir paredzēts maksātnespējas plānā, balstoties uz uzņēmuma atgūšanu, izmantojot maksātnespējas aktīvus, vai, ja tas nav iespējams — likvidējot parādnieka aktīvus un sadalot ieņēmumus kreditoriem.

2. Ja uzņēmums atrodas smagos ekonomiskos apstākļos vai tam draud tūlītēja maksātnespēja, tas var lūgt tiesu uzsākt sevišķo atjaunošanas procedūru saskaņā ar 17-A.–17-J. pantu.

3. Ja cita veida parādnieks atrodas smagos ekonomiskos apstākļos vai tam draud tūlītēja maksātnespēja, parādnieks var lūgt tiesu uzsākt sevišķo maksājumu vienošanās procedūru saskaņā ar 222-A.–222-J. pantā paredzēto.

Jo īpaši CIRE 2. pantā ir norādīts, ka maksātnespējas procesu var sākt pret:

  • jebkuru fizisku vai juridisku personu
  • uz laiku atliktu mantojumu
  • apvienībām, kam nav tiesībsubjektības, un īpašām komisijām
  • civilsabiedrībām
  • komercsabiedrībām vai civilsabiedrībām, kam ir komercforma līdz tā līguma galīgās reģistrācijas datumam, ar ko tās dibinātas
  • kooperatīviem pirms to dibināšanas reģistrācijas
  • individuāliem uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību
  • citām patstāvīgām masām.

Maksātnespējas procesu nevar sākt pret:

  • publisko tiesību juridiskām personām un publiskā sektora uzņēmumiem
  • apdrošināšanas sabiedrībām, kredītiestādēm, finanšu sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz pakalpojumus, kuri ietver trešām personām piederošu līdzekļu vai vērtspapīru turēšanu, un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, jo maksātnespējas process nav saderīgs ar šīm struktūrām paredzētajiem īpašajiem režīmiem.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

MAKSĀTNESPĒJAS PROCESS

CIRE 1. panta 1. punktā paredzētā maksātnespējas procesa uzsākšanas nosacījumi:

Maksātnespējas process var būt balstīts uz uzņēmuma atgūšanu vai uz aktīvu likvidāciju un izmaksām kreditoriem.

Maksātnespējas procedūrā CIRE 235.–266. pants arī paredz īpašus noteikumus fizisku personu, tostarp darījumdarbības neveicēju un mazo uzņēmumu īpašnieku, maksātnespējai un abu laulāto maksātnespējai.

Procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesu var uzsākt, ja izpildās CIRE 3. pantā paredzētie kritēriji:

“3. pants.

Maksātnespēja

1. Parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, ja tas nevar pildīt savas saistības, kam iestājies izpildes termiņš.

2. Juridiskas personas un autonomas masas, par kuru parādiem personīga un neierobežota atbildība tieši vai netieši nav nevienai fiziskai personai, arī uzskata par maksātnespējīgām, ja saistību apjoms būtiski pārsniedz aktīvus, vērtējot saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem.

3. Iepriekšējā punkta noteikumus nepiemēro, ja aktīvi pārsniedz saistības, vērtējot saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) aktīvos un saistībās identificējamas vienības, pat ja tās neparādās bilancē, ņem vērā pēc to patiesās vērtības;

b) ja parādniekam pieder uzņēmums, vērtējumu balsta uz turpināšanas vai likvidācijas izredzēm atkarībā no tā, kurš scenārijs ir ticamāks, taču jebkurā gadījumā izslēdzot komercdarbības nodošanu;

c) saistībās neiekļauj parādus, kam nepieciešams vienīgi maksājums no sadalāmajiem līdzekļiem vai aktīviem, kas palikuši pēc pārējo parādnieka kreditoru apmierināšanas vai aizsardzības.

4. Kad parādnieks piesaka maksātnespēju, tūlītēju maksātnespēju uzskata par līdzvērtīgu faktiskai maksātnespējai.”

Aktīvā un pasīvā leģitimitāte

CIRE 18., 19. un 20. pantā, kas citēti zemāk, ir noteikts, kas un kādos apstākļos var lūgt pasludināt maksātnespēju un kam tā jāpasludina:

“18. pants.

Pienākums pasludināt maksātnespēju

1. Parādniekam ir jālūdz tā maksātnespējas pasludināšana 30 dienu laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms par maksātnespēju, kā aprakstīts 3. panta 1. punktā, vai dienas, kad tam būtu bijis par to jāuzzina.

2. No pienākuma pasludināt maksātnespēju ir atbrīvotas fiziskas personas, kuras maksātnespējas dienā nav uzņēmuma īpašnieki.

3. Ja parādnieks ir uzņēmuma īpašnieks, maksātnespējas situācijas apzināšanos prezumē, ja ir pagājuši vismaz trīs mēneši kopš jebkuras 20. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzētās saistības vispārējas neizpildes.”

“19. pants.

Kas var lūgt pasludināt maksātnespēju?

Ja parādnieks nav rīcībspējīga fiziska persona, par maksātnespējas pasludināšanu atbild attiecīgā korporatīvā struktūra, vai, ja tādas nav — jebkurš no valdes locekļiem.”

“20. pants.

Citas personas un struktūras, kas var lūgt pasludināt maksātnespēju

1. Parādnieka maksātnespējas pasludināšanu var lūgt par parādiem juridiski atbildīgā persona, jebkurš kreditors, arī ja prasījums ir ar nosacījumu un neatkarīgi no tā būtības, vai prokuratūra, kas pārstāv tai juridiski uzticētās personu intereses, ja iestājas kāds no šādiem gadījumiem:

a) vispārēja tādu saistību samaksas apturēšana, kam iestājies termiņš;

b) vienas vai vairāku saistību neizpilde, kas iesaistītās summas vai neizpildes apstākļu dēļ pierāda parādnieka nespēju nekavējoties izpildīt lielāko daļu savu saistību;

c) uzņēmuma īpašnieka vai parādnieka valdes locekļu bēgšana vai uzņēmuma juridiskās adreses vai galvenās darījumdarbības vietas pamešana, kas ir saistīta ar parādnieka kredītspējas trūkumu, ja nav iecelts aizvietotājs ar pienācīgu reputāciju;

d) aktīvu izkliedēšana, pamešana, steidzīga vai destruktīva likvidācija, fiktīva kredītu veidošana;

e) apķīlājamo aktīvu nepietiekamība attiecīgo prasījumu apmaksai izpildes procesā, kas sākts pret parādnieku;

f) maksātnespējas vai maksājumu plānā noteikto saistību neizpilde atbilstīgi 218. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā noteiktajam;

g) vispārēja turpmāk minēto veidu saistību neizpilde iepriekšējos sešus mēnešus:

i) nodokļi;

ii) sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodevas;

iii) no darba līguma vai šāda līguma pārkāpšanas vai izbeigšanas izrietošie parādi;

iv) maksājumi par jebkāda veida nomu, ieskaitot finanšu nomu, pirkuma maksas samaksu vai aizdevumu, kas nodrošināts ar hipotēku, attiecībā uz vietu, kur parādnieks veic darbību vai kur ir tā juridiskā adrese vai dzīvesvieta;

h) parādnieks ir kāda no 3. panta 2. punktā minētajām vienībām un tā saistības saskaņā ar pēdējo apstiprināto bilanci pārsniedz aktīvus vai tas vairāk nekā deviņus mēnešus kavē pārskatu apstiprināšanu un iesniegšanu, ja to darīt ir juridisks pienākums.

2. Iepriekšējā punktā noteiktais neliedz pārstāvēt publiskās struktūras saskaņā ar 13. pantu.”

Lūguma forma un saturs

Maksātnespējas pasludināšanas lūguma pamati, kas ir jānorāda un jāpamato, ir izklāstīti CIRE 23.–25. pantā:

“23. pants.

Pieteikuma forma un saturs

1. Maksātnespējas pieteikumu iesniedz vai maksātnespēju pasludināt lūdz rakstiskā pieteikumā, kurā izklāstīti fakti, ar ko pamatota pasludināšana, un formulēts attiecīgais lūgums.

2. Pieteikuma iesniedzējam pieteikumā:

a) ja tas ir faktiskais parādnieks — jānorāda, vai tas jau ir maksātnespējīgs vai maksātnespēja tikai draud iestāties, bet fiziskām personām — vai tiek pieprasīts atbrīvojums attiecībā uz pārējām saistībām saskaņā ar XII daļas I nodaļas noteikumiem;

b) jānorāda parādnieka likumīgi ieceltie un amatā faktiski esošie valdes locekļi, kā arī pieci lielākie kreditori, izņemot pašu pieteikuma iesniedzēju;

c) ja parādnieks ir laulībā — jānorāda attiecīgais laulātais un jāpaziņo laulāto mantisko attiecību režīms;

d) jāpievieno civilstāvokļa aktu reģistra, komercreģistra vai citu publisko reģistru, kuros ierakstīts parādnieks, izziņas.

3. Ja pieteikuma iesniedzējam nav iespējams sniegt iepriekšējā punktā minēto informāciju un pielikumus, šo informāciju un pielikumus lūdz sniegt pašam parādniekam.”

“24. pants.

Dokumenti, kas jāiesniedz parādniekam

1. Ja pieteikuma iesniedzējs ir parādnieks, kopā ar pieteikumu jāiesniedz šādi dokumenti:

a) visu kreditoru alfabētisks saraksts, norādot to attiecīgās adreses, parāda summas, prasījumu termiņu un būtību, nodrošinājumus, kas uz tiem attiecināti, un iespējamās sevišķās attiecības saskaņā ar 49. panta noteikumiem;

b) visu pret parādnieku vērsto nepabeigto tiesvedību un izpildes pasākumu saraksts un norādes;

c) dokuments, kurā norādīta darbība vai darbības, ar ko pēdējo trīs gadu laikā nodarbojies parādnieks, un tam piederošie uzņēmumi, kā arī iemesli, kas, pēc parādnieka domām, izraisījuši situāciju, kurā tas patlaban atrodas;

d) dokuments, kurā norādīta persona, kuras masa tiek administrēta, ja ir iesaistīts uz laiku atlikts mantojums, juridiskās personas dalībnieki, partneri vai zināmi biedri, bet citos gadījumos, kad maksātnespēja nav saistīta ar fizisku personu — par maksātnespējas prasījumiem juridiski atbildīgās personas;

e) saraksts ar aktīviem, kas atrodas parādnieka turējumā uz nomas, īres vai finanšu līguma vai pārdošanas pamata, paturot īpašumtiesības, un visi pārējie īpašumā esošajiem aktīviem un tiesībām ar norādi par to būtību, atrašanās vietu, attiecīgā gadījumā — reģistrācijas informāciju, iegūšanas vērtību un aplēsto pašreizējo vērtību;

f) ja parādniekam ir organizēta grāmatvedība — gada pārskati par pēdējiem trijiem finanšu gadiem, kā arī attiecīgie vadības, uzraudzības un revīzijas ziņojumi, uzraudzības struktūras atzinumi un juridiskās sertifikācijas dokumenti, ja tie ir obligāti vai pastāv, un informācija par svarīgākajām īpašumtiesību izmaiņām pēc jaunākā pārskata ziņošanas datuma un par darbībām, kas pēc savas būtības, priekšmeta vai apjoma pārsniedz parādnieka ikdienas darbību;

g) ja uz uzņēmumu attiecas pārskatu konsolidācija — konsolidētais vadības ziņojums, konsolidētais gada pārskats un citi pārskata ziņošanas dokumenti par pēdējiem trim finanšu gadiem, kā arī attiecīgie uzraudzības un revīzijas ziņojumi, uzraudzības struktūras atzinumi, juridiskās sertifikācijas dokumenti un ziņojums par darbībām grupas iekšienē par to pašu laikposmu;

h) individuālie un konsolidētie ziņojumi un īpašie pārskati, kā arī informācija par ceturksni un pusgadu, kas paziņota datumos pēc pēdējā finanšu gada un kas uzņēmumam jāsniedz saskaņā ar Vērtspapīru kodeksu un Vērtspapīru tirgus komisijas noteikumiem;

i) parādnieka nodarbināto darbinieku saraksts.

2. Parādniekam ir pienākums arī:

a) iesniegt dokumentu, kas apstiprina to valdes locekļu pilnvaras, kuri pārstāv parādnieku, un attiecīgā gadījumā — tāda dokumenta kopiju, kurā izklāstīts attiecīgās korporatīvās vadības struktūras lēmums iesniegt lūgumu;

b) pamatot 1. punktā paredzēto dokumentu neiesniegšanu vai neatbilstību tiem.

3. Neskarot vēlāk iesniegtus dokumentus saskaņā ar 223. un turpmāko pantu noteikumiem, parādnieka šādi iesniegtam lūgumam var pievienot maksātnespējas plānu.”

“25. pants.

Lūgums, ko iesniedz cita persona vai struktūra, kam uz to ir tiesības

1. Ja lūgumu nav iesniedzis pats parādnieks, personai vai struktūrai, kas lūdz pasludināt maksātnespēju, pieteikumā atkarībā no gadījuma jāpamato prasījuma izcelsme, būtība un summa vai personas atbildība par prasījumiem pret maksātnespējas masu, kā arī jānorāda tās rīcībā esošā informācija par parādnieka aktīviem un saistībām.

2. Pieteikuma iesniedzējam arī jāiesniedz visi tā rīcībā esošie pierādīšanas līdzekļi, kā arī jāizsauc liecinieki saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 511. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.”

Procedūras sākuma datums un termiņi

Procedūras sākuma datumu, iebildumu iesniegšanas un/vai lēmumu pieņemšanas, kā arī lēmuma par maksātnespējas pasludināšanu pieņemšanas termiņus būtībā paredz CIRE 4., 27.–30., 35. un 36. pants:

“4. pants.

Maksātnespējas pasludināšanas un procedūras sākuma datums

1. Gadījumos, kad var būt nozīme precizitātei, šajā kodeksā iekļautās atsauces uz maksātnespējas pasludināšanas datumu jāsaprot kā laiks, kad pasludināts attiecīgais spriedums.

2. Visi kodeksā paredzētie termiņi, kuri galīgi beidzas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, aptver arī laikposmu no šī datuma līdz maksātnespējas pasludināšanai.

3. Ja maksātnespēju pasludina procesā, kas būtu bijis jāaptur saskaņā ar 8. panta 2. punktu, jo nav pabeigts iepriekš uzsākts process pret to pašu parādnieku, iepriekšējā punktā minēto termiņu vajadzībām izmanto šī pēdējā minētā procesa sākuma datumu. Minēto piemēro arī, ja senāks process tiek apturēts, piemērojot 264. panta 3. punkta b) apakšpunktu.”

“27. pants.

Sākotnējais novērtējums

1. Sadales dienā vai, ja tas nav iespējams — ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc tās tiesnesis:

a) izdod pagaidu lēmumu noraidīt maksātnespējas pasludināšanas lūgumu, ja tas ir acīmredzami nepamatots vai ja iestājušies izņēmuma apstākļi, no kuriem nevarēja izvairīties un kas rada kavēšanos, par ko tiesnesis ir uzzinājis pēc savas iniciatīvas;

b) dod pieteikuma iesniedzējam ne vairāk kā piecas dienas, lai izlabotu novēršamos pieteikuma trūkumus, pretējā gadījumā pieteikumu noraida; jo īpaši tas ir gadījumā, kad tas neatbilst juridiskajām prasībām vai tam nav pievienoti nepieciešamie dokumenti un to neesība nav pienācīgi pamatota.

2. Maksātnespējas pieteikumu gadījumā pagaidu lēmumus par noraidīšanu, kas pilnībā vai daļēji nav balstīti uz 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto dokumentu neesību, publicē Citius tīmekļa vietnē 38. panta 8. punktā paredzētajā termiņā, ietverot tajos 37. panta 8. punktā minēto informāciju.”

“28. pants.

Tūlītēja maksātnespējas situācijas pasludināšana

Ja parādnieks iesniedz maksātnespējas pieteikumu, uzskata, ka tas ir atzinis savu maksātnespēju, kas jāpaziņo trīs darbdienu laikā pēc sākotnējā pieteikuma izdalīšanas vai, ja tajā ir novēršami trūkumi — pēc to novēršanas.”

“29. pants.

Paziņošana parādniekam

1. Neskarot 31. panta 3. punktu, ja lūgumu nav iesniedzis parādnieks un nav pamata pagaidu izbeigšanai, tiesnesis iepriekšējā pantā noteiktajā termiņā paziņo par procesu parādniekam personīgi.

2. Paziņojot par procesu, parādnieku informē par iepriekšējā panta 5. punktā paredzētajiem sodiem un to, ka 24. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem jābūt sagatavotiem tūlītējai nosūtīšanai maksātnespējas procesa administratoram, ja tiks pasludināta maksātnespēja.”

“30. pants.

Parādnieka iebildumi

1. Parādnieks var iesniegt iebildumus 10 dienu laikā; šādā gadījumā piemēro 25. panta 2. punkta noteikumus.

2. Neskarot iepriekšējā punktā noteikto, parādniekam, iesniedzot iebildumus, jāiesniedz saraksts ar pieciem lielākajiem kreditoriem, izņemot pieteikuma iesniedzēju, norādot to domicilu; pretējā gadījumā iebildumus nepieņem.

3. Parādnieka iebildumi pret pieprasīto maksātnespējas pasludināšanu var būt balstīti uz to, ka nepastāv fakts, uz kura balstās pieprasījums, vai uz maksātnespējas situācijas neesību.

4. Parādniekam ir pienākums pierādīt maksātspēju, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz likumā noteikto obligāto grāmatvedību, kas ir pienācīgi organizēta un pareizi uzrādīta, neskarot 3. panta 3. punkta noteikumus.

5. Ja nenotiek atteikšanās no parādnieka uzklausīšanas saskaņā ar 12. pantu un parādnieks neiesniedz iebildumus, sākotnējā pieteikumā apgalvotos faktus atzīst par pienācīgi atzītiem un pasludina maksātnespēju nākamajā darbdienā pēc 1. punktā minētā perioda beigām, ja šie fakti atbilst kādai no 20. panta 1. punkta apakšpunktos minētajām situācijām.”

“35. pants.

Apspriede un sprieduma pieņemšanas sēde

1. Ja parādnieks ir iesniedzis iebildumus vai ja nav notikusi atteikšanās no sēdes, kādā no turpmākajām piecām dienām nekavējoties tiek plānota apspriede un sprieduma pieņemšanas sēde, par kuru paziņo pieteikuma iesniedzējam, parādniekam un visiem juridiski ieceltajiem valdes locekļiem vai sākotnējā pieteikumā norādītajiem valdes locekļiem, lai tie ierastos personīgi vai tiktu pienācīgi juridiski pārstāvēti.

2. Ja parādnieks vai tā ieceltais pārstāvis neierodas, sākotnējā pieteikumā apgalvotos faktus uzskata par atzītiem, ja parādnieka uzklausīšana nav tikusi atcelta saskaņā ar 12. pantu.

3. Ja neiestājas iepriekšējā punktā aprakstītā situācija, pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja neierašanos uzskata par līdzvērtīgu pieteikuma atsaukšanai.

4. Atkarībā no lietas tiesnesis nekavējoties reģistrē vai nu spriedumu par maksātnespējas pasludināšanu, ja sākotnējā pieteikumā apgalvotie fakti atbilst 20. panta 1. punktam, vai nolēmumu, kas ir līdzvērtīgs pieteikuma atsaukšanai.

5. Ja ieradušās abas puses vai ieradies tikai pieteikuma iesniedzējs vai tā pārstāvis gadījumā, kad parādnieka uzklausīšana ir atcelta, tiesnesis izdod rīkojumu, lai identificētu strīda priekšmetu un uzskaitītu pierādījuma materiālus.

6. Pēc tam tiek pieņemts lēmums par iesniegtajiem prasījumiem, kuru pierādījumus uzrāda nekavējoties.

7. Pēc pierādījumu uzrādīšanas pārtraukšanas notiek mutiska uzstāšanās, pēc kuras tiesa pasludina spriedumu.

8. Ja spriedumu nevar pasludināt uzreiz, to pasludina piecu dienu laikā.”

“36. pants.

Spriedums, ar ko pasludina maksātnespēju

1. Spriedumā, ar ko pasludina maksātnespēju, tiesnesis:

a) norāda attiecīgā nolēmuma datumu un laiku — ja šādas norādes nav, nolēmumu uzskata par taisītu pusdienlaikā;

b) norāda maksātnespējīgo parādnieku, minot tā juridisko adresi vai dzīvesvietu;

c) norāda un nosaka parādnieka likumīgi iecelto un amatā faktiski esošo valdes locekļu dzīvesvietu, kā arī, ja parādnieks ir fiziska persona, — parādnieka dzīvesvietu;

d) ieceļ maksātnespējas procesa administratoru, minot tā profesionālās darbības adresi;

e) nosaka, ka maksātnespējas masu pārvaldīs parādnieks, ja ir izpildītas 224. panta 2. punkta prasības;

f) nosaka, ka parādniekam nekavējoties jāiesniedz maksātnespējas procesa administratoram 24. panta 1. punktā minētie dokumenti, kuru vēl nav lietā;

g) pieprasa parādnieka grāmatvedības dokumentu un visu aktīvu apķīlāšanu to tūlītējai nodošanai maksātnespējas procesa administratoram, pat ja tie ir apķīlāti, ieķīlāti vai jebkādā veidā apgrūtināti vai turēti, kā arī neskarot 150. panta 1. punkta noteikumus;

h) uzdod vienības, kas liecina par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, nodot prokuroram, lai iestātos attiecīgās sekas;

i) ja tā rīcībā ir informācija, kas pamato procedūras uzsākšanu ļaunprātīgas maksātnespējas izvērtēšanai — pasludina šo procedūru par pilnībā vai daļēji uzsāktu, neskarot 187. panta noteikumus;

j) nosaka 30 dienu termiņu prasījumu iesniegšanai;

l) informē kreditorus, ka tiem nekavējoties jāsniedz maksātnespējas procesa administratoram informācija par liettiesiskajiem nodrošinājumiem to labā;

m) informē maksātnespējīgās personas kreditorus, ka maksājumi, kas tiem ir jāveic, ir jāmaksā maksātnespējas procesa administratoram, nevis maksātnespējīgajai personai;

n) nosaka datumu un laiku tuvāko 45 līdz 60 dienu laikā, kurā atbilstīgi 156. pantā noteiktajam jāsarīko kreditoru sapulce, ko sauc arī par ziņojuma vērtēšanas sapulci, vai ar pienācīgu pamatojumu pasludina, ka šāda sapulce nav jārīko.

2. 1. punkta n) apakšpunkta pēdējās daļas noteikumu nepiemēro gadījumos, kad gaidāma maksātnespējas plāna iesniegšana vai kad ir nolemts, ka maksātnespējas administrēšanu veiks parādnieks.

3. Ja 1. punkta j) apakšpunktā paredzētās ziņojuma vērtēšanas sapulces rīkošanas diena nav noteikta un jebkura ieinteresētā persona prasījumu iesniegšanai noteiktajā termiņā lūdz tiesu šo sapulci sasaukt, tiesnesis nosaka sapulces dienu un laiku 45–60 dienas pēc tam, kad pieņemts spriedums, ar ko pasludina maksātnespēju.

4. Gadījumos, kad ziņojuma vērtēšanas sapulces rīkošanas datums saskaņā ar 1. punkta n) apakšpunktu nav noteikts, šajā kodeksā paredzētos termiņus, ko aprēķina no šīs sapulces sarīkošanas, aprēķina no 45. dienas pēc sprieduma, ar ko pasludina maksātnespēju, pieņemšanas.

5. Ja tiesnesis ir nolēmis nerīkot ziņojuma vērtēšanas sapulci, viņam sprieduma pieņemšanas laikā jāpielāgo procesa grafiks šim faktam, ņemot vērā konkrēto lietu.”

Sprieduma paziņošana un publicēšana

Noteikumi par sprieduma, ar ko pasludina maksātnespēju, paziņošanu un publicēšanu ir paredzēti CIRE 37.un 38. pantā:

“37. pants.

Paziņošana par spriedumu un pavēste

1. Parādnieka valdes locekļiem, kuru dzīvesvieta ir noteikta, par spriedumu paziņo personīgi saskaņā ar procesuālajiem tiesību aktiem par pavēstēm un tajos paredzētajā veidā. Tiem nosūta arī sākotnējā pieteikuma kopijas.

2. Neskarot paziņojumus, kas ir nepieciešami saskaņā ar darba tiesību aktiem, konkrētāk, attiecībā uz Algu garantijas fondu, par spriedumu informē arī prokuratūru, Sociālās nodrošināšanas institūtu, maksātnespējas pasludināšanas pieteikuma iesniedzēju un parādnieku saskaņā ar pavēstē paredzētajiem noteikumiem, ja spriedums jau nav nogādāts personīgi parādniekam un, ja parādnieks ir uzņēmuma īpašnieks — darbinieku komitejai.

3. Pieciem lielākajiem kreditoriem, izņemot pieteikuma iesniedzēju, paziņo saskaņā ar 1. panta noteikumiem vai izmantojot ierakstītu vēstuli, atkarībā no tā, vai to pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai domicils ir vai nav Portugālē.

4. Zināmiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai domicils ir dalībvalstī, kas nav procesa uzsākšanas vietas dalībvalsts, ieskaitot šo dalībvalstu nodokļu iestādes un sociālā nodrošinājuma struktūras, nekavējoties paziņo, izmantojot ierakstītu vēstuli, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 54. pantu.

5. Ja pastāv prasījumi par labu valstij, valsts iestādēm, kas nav publiski uzņēmumi vai sociālā nodrošinājuma iestādes, šīm struktūrām paziņo, izmantojot ierakstītu vēstuli.

6. Iepriekšējos punktos noteiktais neliedz paziņojumus un pavēstes nosūtīt elektroniski saskaņā ar Tieslietu ministrijas izdotu ministra īstenošanas rīkojumu.

7. Citiem kreditoriem un ieinteresētajām personām paziņo ar publisku paziņojumu, kam ir piecu dienu labvēlības periods un kas tiek izvietots parādnieka juridiskajā adresē vai dzīvesvietā, parādnieka uzņēmumos un pašā tiesā, kā arī Citius tīmekļa vietnē.

8. Iepriekšējā punktā minētajos publiskajos paziņojumos jānorāda lietas numurs, labvēlības periods un iespēja iesniegt pārsūdzību vai celt iebildumus, un jāietver 36. panta a)–e) un i)–n) apakšpunktos paredzētā informācija, norādot, ka pārsūdzības, iebildumu un prasījumu iesniegšanas termiņš sāk tecēt tikai pēc labvēlības perioda beigām un ka labvēlības periodu aprēķina, sākot no iepriekšējā punktā minētā paziņojuma publicēšanas.”

“38. pants.

Publicēšana un reģistrācija

[…]

2. Maksātnespējas pasludināšanu un maksātnespējas procesa administratora iecelšanu ieraksta automātiski, balstoties uz attiecīgu izziņu, ko šim mērķim sekretariāts nosūta:

a) civilstāvokļa aktu reģistram, ja parādnieks ir fiziska persona;

b) komercreģistram, ja pastāv ar maksātnespējīgo parādnieku saistīti fakti, kuri šādi jāieraksta;

c) struktūrai, kas atbild par cita veida ierakstīšanu, ko piemēro parādniekam.

3. Neskarot Ēku reģistrācijas kodeksa 43. panta 5. punkta noteikumus, maksātnespējas pasludināšanu ieraksta arī Ēku reģistrā attiecībā uz maksātnespējas masā ietilpstošajiem aktīviem, pamatojoties uz tiesas izziņu par galīgo spriedumu, ar ko pasludina maksātnespēju, ja reģistrācijas dienests nespēj nepieciešamajai informācijai piekļūt elektroniski, kā arī uz tā maksātnespējas procesa administratora izziņu, kurš identificējis aktīvus.

4. Ja iepriekšējā punktā paredzēto reģistrāciju veic provizoriski, to dara, balstoties uz informāciju tiesas elektroniskajā tīmekļa vietnē saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu un uz tā maksātnespējas procesa administratora paziņojumu, kurš identificējis aktīvus.

5. Ja pastāv jebkāds ieraksts par to, ka iegūtas vai atzītas tiesības uz īpašumu vai maksātnespējas masā ietilpstošo aktīvu valdījums par labu personai, kura nav maksātnespējīgā persona, maksātnespējas procesa administratoram jāpievieno lietas dokumentiem izziņa par šiem ierakstiem.

6. Sekretariāts:

a) maksātnespējas pasludināšanu un maksātnespējas procesa administratora iecelšanu automātiski reģistrē datorizētajā izpildes reģistrā, kas izveidots ar Civilprocesa kodeksu;

b) reģistrē tiesas elektroniskajā tīmekļa vietnē šīs informācijas un prasījumiem atvēlētā termiņa iekļaušanu;

c) paziņo Portugāles bankai par maksātnespējas pasludināšanu, lai tā varētu izdarīt nepieciešamos ierakstus centralizētajā kredītrisku datubāzē.

7. Maksātnespējas procesa administratora profesionālās darbības adresi norāda, reģistrējot šī administratora iecelšanu.

8. Visu sprieduma publicēšanu un reģistrāciju veic piecu dienu laikā.

9. Lēmuma par ārvalsts maksātnespējas procesa uzsākšanu un attiecīgā gadījumā — par lēmuma, ar ko ieceļ maksātnespējas procesa administratoru, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 28. un 29. pantā, publicēšanu un publisku reģistrēšanu lūdz Portugāles tiesai pēc parādnieka uzņēmuma atrašanās vietas vai citos gadījumos — Lisabonas komerctiesai. Tiesa var pieprasīt apliecinātu tulkojumu, ko veikusi persona, kura ir kompetenta šim mērķim saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem.

10. Neskarot iepriekšējā punkta noteikumus, ja maksātnespējas procesa valsts tiesību akti paredz reģistrācijas kārtību, kādu neizmanto Portugāles tiesībās, reģistrāciju nosaka, balstoties uz tuvāko līdzību.

11. Neskarot 9. panta noteikumus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 29. panta 1. punktā paredzēto publikāciju automātiski nosaka kompetentā reģistrācijas nodaļa, ja parādniekam pieder uzņēmums Portugālē.”

Piesardzības pasākumi

Iespēja ar rīkojumu uzdot veikt piesardzības pasākumus ir noteikta CIRE 31. pantā:

“31. pants.

Piesardzības pasākumi

1. Ja pastāv pamatotas bažas, ka var notikt ļaunprātīga administrēšana, tiesnesis automātiski vai pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma uzdod veikt piesardzības pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem, lai izbeigtu parādnieka masas pasliktināšanu līdz sprieduma pasludināšanai.

2. Piesardzības pasākumi var ietvert pagaidu juridiskā administratora iecelšanu ar ekskluzīvām pilnvarām administrēt parādnieka masu vai palīdzēt parādniekam to administrēt.

3. Piesardzības pasākumus var īstenot pirms paziņošanas parādniekam, ja šāda agrīna darbība uzskatāma par nepieciešamu, lai izvairītos no lietderīgo seku apdraudēšanas. Tomēr paziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst nosūtīt vēlāk kā 10 dienas pēc citos gadījumos piemērojamā termiņa beigām.”

SEVIŠĶĀ ATVESEĻOŠANAS PROCEDŪRA

CIRE 1. panta 2. punktā paredzētā sevišķās atveseļošanas procedūras uzsākšanas nosacījumi:

Otrā minētā procedūra, kas paredzēta CIRE 1. panta 2. punktā, ir sevišķā atveseļošanas procedūra (PERProcesso Especial de Revitalização), kuru var lūgt uzņēmums, kas atrodas ekonomiskās grūtības vai kam draud tūlītēja maksātnespēja.

Sevišķās atveseļošanas procedūras mērķis un formalitātes

Sevišķās atveseļošanas procedūras mērķis, tās uzsākšanas lūgums, ar to saistītās formalitātes un smagu ekonomisku apstākļu jēdziens ir paredzēts attiecīgi CIRE 17-A., 17-B. un 17-C. pantā.

“17-A. pants

Sevišķās atveseļošanas procedūras mērķis un būtība

1. Sevišķā atveseļošanas procedūra ir paredzēta, lai ļautu uzņēmumam, kura atrašanās smagos ekonomiskos apstākļos vai tūlītējas maksātnespējas draudi ir pierādīti, bet kura atveseļošana vēl ir iespējama, vest sarunas ar attiecīgajiem kreditoriem, lai varētu ar tiem noslēgt vienošanos, kuras rezultātā uzņēmums tiktu atveseļots.

2. Iepriekšējā punktā minēto procedūru var izmantot jebkurš uzņēmums, kas rakstiskā un parakstītā paziņojumā apliecina, ka tas atbilst nepieciešamajiem atveseļošanas nosacījumiem, un iesniedz papildu paziņojumu, ko ne agrāk kā pirms 30 dienām ir parakstījis sertificēts grāmatvedis vai, ja ir juridiski nepieciešams revidēt pārskatu — apstiprinātais revidents, apliecinot, ka uzņēmums patlaban nav maksātnespējas situācijā saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3. Sevišķā atveseļošanas procedūra pēc būtības ir steidzama, un tai piemēro visus šī kodeksa noteikumus, kuri pēc būtības nav ar to nesavienojami.”

“17.-B. pants

Smagu ekonomisku apstākļu jēdziens

Šī kodeksa mērķiem uzņēmums atrodas smagos ekonomiskos apstākļos, ja tas saskaras ar būtiskām grūtībām nekavējoties pildīt savas saistības likviditātes trūkuma dēļ vai ja tas nevar saņemt aizdevumus.”

“17.-C. pants

Lūgums un formalitātes

1. Sevišķā atveseļošanas procedūra sākas pēc uzņēmuma un kreditora vai kreditoru, kuriem kā nesaistītiem ar uzņēmumu ir saistīti prasījumi, kam nav zemākas prioritātes, vismaz 10 % apmērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, rakstiska paziņojuma par sarunu sākšanu, lai panāktu uzņēmuma atveseļošanu ar apstiprinātu atveseļošanas plānu.

2. Iepriekšējā punktā minēto paziņojumu paraksta un datumu norāda visi attiecīgie paziņotāji.

3. Uzņēmums informē tiesu, kas ir kompetenta pasludināt tā maksātnespēju, izmantojot lūgumrakstu, kurā izklāstīts tās 1. punktā minētais lūgums un pievienojot:

a) iepriekšminēto rakstisko paziņojumu;

b) 24. panta 1. punktā minēto dokumentu kopijas, kuras visā procedūras laikā turpina būt pieejamas kreditoriem sekretariātā, lai ar tām iepazītos;

c) ierosināto atveseļošanas plānu, kam pievieno vismaz uzņēmuma aktīvu, finanšu un kredītstāvokļa aprakstu.

4. Pēc iepriekšējā punktā minētā lūguma saņemšanas tiesnesis nekavējoties ar oficiālu rīkojumu ieceļ pagaidu tiesas administratoru, mutatis mutandis piemērojot 32.–34. panta noteikumus.

5. Par iepriekšējā punktā minēto oficiālo rīkojumu nekavējoties informē uzņēmumu, mutatis mutandis piemērojot 37.–38. panta noteikumus.

6. Tiesnesis pēc uzņēmuma un kreditora vai kreditoru, kuru prasījumi atbilstīgi 1. punkta noteikumiem veido vismaz 5 % no kopējās paziņoto prasījumu vērtības, motivēta lūguma vai pēc uzņēmuma motivēta lūguma var samazināt 1. punktā minēto 10 % ierobežojumu, lūguma izvērtēšanas procesā ņemot vērā kopējo paziņoto prasījumu skaitu un visu kreditoru sastāvu.

7. Lietas dokumentiem automātiski vai pēc pagaidu tiesas administratora lūguma pievieno īpašās atveseļošanas procedūras, ko ierosinājušas komercsabiedrības, ar kuriem uzņēmumam ir kontroles vai grupas attiecības Komercsabiedrību kodeksa izpratnē. Šādu lūgumu var iesniegt arī jebkurš uzņēmums, kas atrodas apstākļos, kuri ir izraisījuši sevišķo atjaunošanas procedūru.

8. Iepriekšējā punktā minēto pievienošanu procedūrā, kurai jāpievieno visi pārējie dokumenti, var lūgt tikai, kamēr nav sācies 17-D. panta 5. punktā minētais sarunu termiņš, mutatis mutandis piemērojot 86. panta 4. punkta noteikumus.”

Turklāt CIRE 17-D.–17.-I. panti attiecībā uz sevišķo atveseļošanas procedūru paredz:

  • vēlākus procesuālos posmus (piemēram, visu kreditoru, kuri nav parakstījuši paziņojumu, uz kā pamata sākts process, uzaicināšanu piedalīties sarunās ar mērķi panākt atveseļošanu);
  • sekas (piemēram, procedūra liedz pret parādnieku uzsākt jebkuras citas parāda atgūšanas darbības);
  • sarunu noslēgšanu ar atveseļošanas plāna apstiprināšanu, kam sekotu atveseļošana, vai ar plāna neapstiprināšanu;
  • garantijas, par ko parādnieks vienojies ar kreditoriem;
  • ārpustiesas vienošanās par parādnieka atveseļošanu apstiprināšanu.

SEVIŠĶĀ MAKSĀJUMU VIENOŠANĀS PROCEDŪRA

CIRE 1. panta 3. punktā paredzētās sevišķās maksājumu vienošanās procedūras uzsākšanas nosacījumi:

Trešā procedūra, kas ir minēta CIRE 1. panta 3. punktā, ir sevišķā maksājumu vienošanās procedūra, ko paredz CIRE 222-A.–222.-J. pants.

Sevišķā maksājumu vienošanās procedūra pēc būtības ir steidzama un var tikt izmantota attiecībā uz jebkuru parādnieku, kas nav uzņēmums un par kuru ir apstiprinājies, ka tas atrodas smagos ekonomiskos apstākļos vai tam draud tūlītēja maksātnespēja.

Saskaņā ar CIRE 222-B. pantu parādnieks atrodas smagos ekonomiskos apstākļos, ja tas saskaras ar būtiskām grūtībām nekavējoties pildīt savas saistības, jo tam trūkst likviditātes vai tas nespēj saņemt aizdevumus.

Šo sevišķo procedūru sāk:

  • ar parādnieka un viena vai vairāku kreditoru rakstisku paziņojumu, kurā tie pauž gribu sākt sarunas, kuru rezultātā tiktu izstrādāta maksājumu vienošanās,

vai

  • iesniedzot ārpustiesas vienošanos, ko parakstījis parādnieks un kreditori, kuri pārstāv vismaz balsu vairākumu.

Minēto paziņojumu vai vienošanos, kam pievienots kreditoru saraksts un visu nenokārtoto parāda atgūšanas prasību saraksts, iesniedz tiesai. Pēc paziņojuma vai vienošanās saņemšanas tiesa ieceļ pagaidu tiesas administratoru.

Parādniekam nekavējoties pēc tam, kad tam paziņots par oficiālo rīkojumu, ar ko ieceļ pagaidu tiesas administratoru, jānosūta ierakstīta vēstule visiem kreditoriem, kas nav parakstījuši sākotnējo paziņojumu vai vienošanos, uzaicinot tos piedalīties. Gadījumos, kad parādnieks iesniedzis ārpustiesas maksājumu vienošanos, sekretariāts informē kreditorus, kuri nav piedalījušies vienošanās procesā un kuri ir norādīti parādnieka iesniegtajā prasījumu sarakstā.

Pēc oficiālā rīkojuma, ar ko ieceļ pagaidu tiesas administratoru, publicēšanas Citius tīmekļa vietnē ikvienam kreditoram ir dotas 20 dienas, lai iesniegtu prasījumus minētajam tiesas administratoram.

Pēc tam tiesas administrators sastāda prasījumu sarakstu un iesniedz to tiesas sekretariātam. Sarakstu publicē arī Citius tīmekļa vietnē. Sarakstu var apstrīdēt piecu darbdienu laikā.

Ietekme uz citām procedūrām ir šāda:

  • Sākot ar sevišķās maksājumu vienošanās procedūras uzsākšanu un vēlāko pagaidu tiesas administratora iecelšanu, pret parādnieku nevar celt citu parāda atgūšanas prasību.
  • Tiek novērsta būtisko sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana.
  • Jebkurš maksātnespējas process, kurā iepriekš ir lūgts atzīt parādnieka maksātnespēju, tiek apturēts, ja šādā procesā nav pieņemts spriedums, ar ko pasludina maksātnespēju (atceļ nekavējoties pēc maksājumu vienošanās apstiprināšanas).
  • Izskatīšanā esošās atgūšanas lietas aptur (atceļ nekavējoties pēc maksājumu vienošanās apstiprināšanas, izņemot, ja šī vienošanās paredz tās turpināt).
  • Tiek apturēti noilguma termiņi vai obligātie termiņi, kurus var apstrīdēt parādnieks.

Pēc procesa uzsākšanas parādniekam ir aizliegts bez iepriekšējas tiesas administratora atļaujas veikt īpaši nozīmīgas darbības.

Parādnieka un kreditoru sarunas notiek saskaņā ar kārtību, par kuru vienojušās visas iesaistītās personas, vai, ja šādas vienošanās nav, — noteikumiem, kurus definējis pagaidu tiesas administrators.

Ja sarunas noslēdzas ar maksājumu vienošanās vienprātīgu apstiprināšanu, kurā piedalījušies visi kreditori, šī vienošanās visiem jāparaksta un nekavējoties jāpievieno lietai, lai to apstiprinātu vai noraidītu tiesnesis.

Ja sarunas noslēdzas ar maksājumu vienošanās apstiprināšanu, bet nepiedaloties visiem kreditoriem, šo vienošanos nosūta tiesai, lai to apstiprinātu vai noraidītu tiesnesis, un publicē Citius tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām ir dotas 10 dienas no publicēšanas, kuru laikā lūgt plānu neapstiprināt.

Maksājumu vienošanos uzskata par apstiprinātu, kad:

  • par to nobalsojuši kreditori, kuru prasījumi veido vismaz vienu trešdaļu no visiem prasījumu sarakstā iekļautajiem prasījumiem, ar kuriem ir saistītas balsstiesības, un tam labvēlīgas ir bijušas vismaz divas trešdaļas nodoto balsu, turklāt vairāk nekā pusi nodoto balsu veido prasījumi, kuriem nav zemākas prioritātes, neņemot vērā atturēšanos;

vai

  • par to pozitīvi nobalsojuši kreditori, kuru prasījumi veido vairāk nekā pusi no visiem prasījumiem, kas ir saistīti ar balsstiesībām, un vairāk nekā pusi šo balsu veido prasījumi, kuriem nav zemākas prioritātes, neņemot vērā atturēšanos.

Ja parādnieks vai kreditoru vairākums secina, ka panākt vienošanos nav iespējams, vai ja tiek pārsniegts divu mēnešu termiņš sarunu pabeigšanai, sarunu procesu izbeidz. Ja vienošanās nav notikusi, procedūras izbeigšana atceļ visas sekas attiecībā uz parādnieku, ja šis parādnieks joprojām neatrodas maksātnespējas situācijā. Pretējā gadījumā procedūras izbeigšana rada parādnieka maksātnespēju.

Nodrošinājums, par kuru panākta vienošanās ar parādnieku sevišķajā maksājumu vienošanās procedūrā, lai nodrošinātu parādniekam finanšu līdzekļus darbības turpināšanai, tiek saglabāts arī, kad, noslēdzot procedūru, tiek pasludināta parādnieka maksātnespēja, uz termiņu, kas nepārsniedz divus gadus. Turklāt kreditoriem, kuri ir finansējuši parādnieka darbību procedūras laikā ar mērķi pildīt maksājumu vienošanos, ir vispārēja kredītprivilēģija uz īpašumu, ko piešķir pirms vispārējās darbinieku kredīta priekšrocības uz īpašumu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

CIRE 46. pantā ir izklāstīts, kurus aktīvus aptver maksātnespējas masa:

“46. pants.

Maksātnespējas masas jēdziens

1. Maksātnespējas masa ir paredzēta, lai apmierinātu maksātnespējas kreditoru prasības pēc tam, kad to pašu parādi ir nomaksāti, un, ja nav noteikts citādi, aptver visu parādnieka īpašumu maksātnespējas pasludināšanas dienā, kā arī aktīvus un tiesības, ko parādnieks ieguvis procesa laikā.

2. No apķīlāšanas atbrīvotos aktīvus maksātnespējas masā iekļauj tikai tad, ja parādnieks tos nodod labprātīgi un to neapķīlājamība nav absolūta.”

Šajā sakarā Portugāles Civilprocesa kodeksa 736. pants paredz, ka papildus mantai, kuras apķīlāšanu aizliedz speciālās tiesību normas, apķīlāt absolūti aizliegts: neatsavināmas vienības un tiesības; valsts un citu publisko tiesību juridisko personu īpašumā esošus publiskos aktīvus; priekšmetus, kuru apķīlāšana būtu pretrunā labiem tikumiem vai kas būtu ekonomiski jāpamato to samazinātās komerciālās vērtības dēļ; priekšmetus, kas īpaši paredzēti, lai tos publiski pielūgtu; kapavietas; rīkus un priekšmetus, kas ir obligāti nepieciešami personām ar invaliditāti un pacientu ārstēšanai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Šīs pilnvaras ir paredzētas CIRE 223. un 224. pantā.

Parādnieka veikta administrēšana

“223. pants.

Ierobežojums uzņēmumiem

Šeit minētos noteikumus piemēro tikai gadījumos, kad maksātnespējas masa attiecas uz uzņēmumu.”

“224. pants.

Parādnieka veiktas administrēšanas priekšnosacījumi

1. Spriedumā, ar ko pasludina maksātnespēju, tiesnesis var nolemt, ka maksātnespējas mantu administrē parādnieks.

2. Iepriekšējā punktā minētajam lēmumam ir šādi priekšnosacījumi:

a) parādnieks ir lūdzis šādu administrēšanu;

b) parādnieks jau ir iesniedzis vai apņēmies 30 dienu laikā pēc tam, kad būs pieņemts spriedums, ar ko pasludina maksātnespēju, iesniegt maksātnespējas plānu, kurā paredzēts, ka uzņēmums turpina darbu;

c) nav pamata bažām par kavējumiem rīcībā ar lietu vai citiem trūkumiem, kas ir nelabvēlīgi kreditoriem;

d) tam ir piekritis maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs, ja pieteikuma iesniedzējs nav parādnieks.

3. Neatkarīgi no 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto priekšnosacījumu esības administrēšanu uztic parādniekam arī tad, ja parādnieks to ir lūdzis un tā ir nolēmuši kreditori ziņojuma vērtēšanas sapulcē vai pirms tās notikušajā sanāksmē, un 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto termiņu rēķina, sākot no kreditoru lēmuma pieņemšanas dienas.”

Administratora iecelšana un statuss

Maksātnespējas procesa administratora pilnvaras un nepieciešamās prasmes ir noteiktas CIRE 52., 53. un 55. pantā:

“52. pants.

Tiesneša veikta iecelšana un statuss

1. Tiesības iecelt maksātnespējas procesa administratoru ir tiesnesim.

2. Maksātnespējas procesa administratora iecelšanai piemēro 32. panta 1. punkta noteikumus, bet tiesnesis var ņemt vērā parādnieka vai kreditoru komisijas, ja tāda ir, vai kreditoru sniegto informāciju. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad maksātnespējas masa ir saistīta ar uzņēmumu, kura uzņēmums vai uzņēmumi darbojas, vai kad maksātnespējas process ir īpaši sarežģīts, un pirmajā noteikšanas reizē priekšroku dod pagaidu tiesas administratoram, kas pilda pienākumus maksātnespējas pasludināšanas datumā.

3. Oficiālo sarakstu sastādīšanas procesu un maksātnespējas procesa administratora statusu nosaka atsevišķs likums, neskarot šī kodeksa noteikumus.

4. Ja maksātnespējas process ir īpaši sarežģīts vai ja maksātnespējas procesa administratoram ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesnesis var automātiski vai pēc jebkuras ieinteresētās personas lūguma iecelt vairāk nekā vienu maksātnespējas procesa administratoru. Ja šāds lūgums tiek izteikts, tā iesniedzējam ir pienākums iesniegt pienācīgi pamatotu priekšlikumu par ieceļamo maksātnespējas procesa administratoru, kā arī maksāt atlīdzību šādi ierosinātajam maksātnespējas procesa administratoram, ja maksātnespējas procesa administrators tiktu iecelts un maksātnespējas masa būtu nepietiekama atlīdzības nodrošināšanai.

5. Ja starp maksātnespējas procesa administratoru, ko iecēlis tiesnesis saskaņā ar 1. punktu, un pēc ieinteresētās personas lūguma ieceltu maksātnespējas procesa administratoru radušās domstarpības, ko nevar atrisināt, noteicošais ir tiesneša ieceltā maksātnespējas procesa administratora viedoklis.

6. Ja parādnieks ir komercsabiedrība, kas saskaņā ar Komercsabiedrību kodeksu atrodas kontroles vai grupas attiecībās ar citiem uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem ierosināts maksātnespējas process, tiesnesis automātiski vai pēc parādnieka vai kreditoru lūguma var visiem uzņēmumiem iecelt vienu maksātnespējas procesa administratoru. Šādā gadījumā tiesnesim ir vispārīgi jāieceļ vēl viens maksātnespējas procesa administrators, kura pienākumi aprobežojas ar vienas grupas parādnieku iesniegto prasījumu novērtēšanu tūdaļ pēc tam, kad pirmais maksātnespējas procesa administrators apstiprinājis, ka šādi prasījumi pastāv.

“53. pants.

Kreditoru izvēle par labu citam administratoram

1. Ja pirms balsošanas lietas dokumentiem ir pievienots dokuments, kas apstiprina piekrišanu priekšlikumam, kreditori kreditoru sapulcē pēc maksātnespējas procesa administratora iecelšanas var ievēlēt šajā amatā citu personu neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav reģistrēta oficiālajā sarakstā, un lemt par tās atlīdzības apstiprināšanu ar balsotāju un piešķirto balsu vairākumu. Atturēšanos neņem vērā.

2. Personu, kura nav reģistrēta oficiālajā sarakstā, var ievēlēt tikai gadījumos, kad to pamato maksātnespējas masā iekļautā uzņēmuma lielums, uzņēmuma darbības jomas specifiskums vai lietas sarežģītība.

3. Personu, kuru kreditori ievēlējuši kā maksātnespējas procesa administratoru esošā maksātnespējas procesa administratora aizstāšanai, tiesnesis var atteikties apstiprināt vienīgi tad, ja šai personai nav amata pildīšanai nepieciešamā reputācija vai spējas, ja kreditoru apstiprinātā atlīdzība ir acīmredzami pārmērīga vai, ja attiecīgā persona nav reģistrēta oficiālajā sarakstā — ja nepastāv neviena no iepriekšējā punktā minētajām situācijām.”

“55. pants.

Pienākumi un pienākumu veikšana

1. Papildus citiem noteiktajiem uzdevumiem maksātnespējas procesa administrators ir atbildīgs par to, lai sadarbībā ar kreditoru komisiju un tās uzraudzībā tiktu:

a) sagatavota maksātnespējīgās personas parādu samaksa, izmantojot maksātnespējas masā pieejamos naudas līdzekļus, konkrētāk, summas, kas iegūtas atsavinot attiecīgās masas aktīvus, par ko atbild maksātnespējas procesa administrators;

b) līdz tam — nodrošināta maksātnespējīgās personas tiesību saglabāšana un izmantošana, kā arī uzņēmuma darbības turpināšana, ja tāda notiktu, pēc iespējas izvairoties pasliktināt tā ekonomisko situāciju.

2. Neskarot gadījumus, kad obligāti izmantojama juridiskā pārstāvība vai nepieciešama iepriekšēja kreditoru sapulces piekrišana, maksātnespējas procesa administrators savus amata pienākumus veic personīgi. Maksātnespējas procesa administrators rakstiski var deleģēt konkrētus uzdevumus citam maksātnespējas procesa administratoram, kas tobrīd ir reģistrēts oficiālajos sarakstos.

3. Veicot savus pienākumus, maksātnespējas procesa administratoram uz savu atbildību par maksu vai bez maksas var palīdzēt speciālists vai citi palīgdarbinieki, ieskaitot pašu parādnieku, ja tam iepriekš piekritusi kreditoru komisija vai, ja šādas komisijas nav, — tiesnesis.

4. Maksātnespējas procesa administrators var uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nolīgt darbiniekus, kuri ir nepieciešami maksātnespējīgā parādnieka mantas likvidācijai vai uzņēmuma darba turpināšanai. Tomēr jaunie līgumi beidzas, kad galīgi tiek slēgts uzņēmums, kur darbinieki veic šo darbu, vai, ja vienošanās neparedz ko citu, — nodošanas brīdī.

5. Maksātnespējas procesa administrators atbild arī par to, lai kreditoru komisija un tiesa savlaicīgi saņemtu visu maksātnespējas masas administrēšanai un likvidācijai nepieciešamo informāciju.

6. Pēc maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma, ja maksātnespējas procesa administrators pats tieši nevar piekļūt nepieciešamajai informācijai, tiesnesis uzdod publiskām struktūrām un kredītiestādēm pēc to attiecīgajiem reģistriem sniegt informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu vai lietderīgu procesa mērķiem, konkrēti, attiecībā uz aktīviem, kas ietilpst maksātnespējas masā.

7. Par 2. punkta pēdējā daļā minētā maksātnespējas procesa administratora atlīdzību atbild maksātnespējas procesa administrators, kas deleģējis šī darba veikšanu, un šis maksātnespējas procesa administrators arī atbild par deleģējumu saņēmušā administratora rīcību šajā punktā minētā pilnvaru deleģējuma ietvaros.

8. Maksātnespējas procesa administratoram ar kreditoru sapulces piekrišanu ir pilnvaras izbeigt, vienoties vai atzīt jebkuru tiesvedības procesu, kura puse ir maksātnespējīgā persona vai maksātnespējas masa.”

Tiesas uzraudzība

Tiesnesis uzrauga maksātnespējas procesa administratora darbību saskaņā ar CIRE 58. pantu:

“58. pants.

Tiesneša veiktā uzraudzība

Maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu uzrauga tiesnesis, kurš jebkurā laikā var pieprasīt informāciju par jebkuru jautājumu vai pieprasīt iepazīšanos ar ziņojumu par veiktajām darbībām un administrācijas un likvidācijas statusu.”

Kreditoru komisijai ir pilnvaras arī uzraudzīt maksātnespējas procesa administratora darbību saskaņā ar CIRE 68. pantu.

Maksātnespējas procesa administratora atlīdzība

Maksātnespējas procesa administratora atlīdzību nosaka saskaņā ar CIRE 60. pantu:

“60. pants.

Atlīdzība

1. Tiesneša ieceltam maksātnespējas procesa administratoram ir tiesības uz atlīdzību, kas paredzēta tā noteikumos, un uz tādu izdevumu atlīdzināšanu, ko tas pamatoti uzskatījis par lietderīgiem vai obligātiem.

2. Ja maksātnespējas procesa administratoru ievēlējusi kreditoru sapulce, tā atlīdzība ir tāda, kā noteikts attiecīgajā lēmumā.

3. Maksātnespējas procesa administrators, kurš nav iepriekš piekritis kreditoru sapulces noteiktajai atlīdzībai par maksātnespējas plāna sastādīšanu, uzņēmuma administrēšanu pēc ziņojuma vērtēšanas sapulces vai apstiprinātā maksātnespējas plāna uzraudzības, var atteikties no amata, ja tas tiek izdarīts attiecīgajā sapulcē, kur tiek pieņemts lēmums.”

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Prasījumiem pret maksātnespējas masu var veikt ieskaitu pret parādiem par labu šai maksātnespējas masai, ja tiek izpildītas CIRE 99. panta prasības:

“99. pants.

Ieskaits

1. Neskarot citus šajā kodeksā paredzētos noteikumus, prasītāji maksātnespējas procesā pēc maksātnespējas pasludināšanas var veikt savu prasījumu ieskaitu pret parādiem maksātnespējas masas labā, ja izpildās vismaz viena no šādām prasībām:

a) pirms maksātnespējas pasludināšanas datuma ir izpildīti ieskaita juridiskie priekšnosacījumi;

b) prasījums pret maksātnespējas masu atbilst Civilprocesa kodeksa 847. pantā noteiktajām prasībām pirms masas pretprasījuma.

2. a) un b) apakšpunkta mērķiem nepiemēro turpmāk minēto:

a) Civilprocesa kodeksa 780. panta 1. punktā paredzēto labvēlīgā termiņa zaudēšanu;

b) priekšlaicīgu termiņa iestāšanos un pārvēršanu naudā, kas izriet no 91. panta 1. punkta un 96. panta noteikumiem.

3. Ieskaitu neliedz veikt tas, ka saistību objekts ir dažādas valūtas vai aprēķina vienības, ja to savstarpējā konvertēšana pretprasījuma samaksas vietā ir bezmaksas un konvertēšanu veic pēc valūtas kursa, kas ir spēkā dienā, kad iestājas ieskaita juridiskās sekas.

4. Ieskaits nav atļauts:

a) ja parāds pret masu radies pēc maksātnespējas pasludināšanas, konkrētāk, kā sekas tam, ka atceltas darbības par labu maksātnespējas masai;

b) ja maksātnespējas kreditors prasījumu ieguvis no citas personas pēc maksātnespējas pasludināšanas datuma;

c) izmantojot maksātnespējīgās personas parādus, par kuriem neatbild maksātnespējas masa;

d) starp parādiem par labu maksātnespējas masai un pakārtotiem prasījumiem pret maksātnespējas masu.”

Papildus CIRE 99. panta vispārējam noteikumam pastāv citas tiesību normas, kas paredz ieskaita iespēju: CIRE 102. panta 3. punkta e) apakšpunkts, 154. panta 1. punkts, 242. panta 3. punkts un 286. pants.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespējas sekas uz pašreizējiem līgumiem, kuru puse ir parādnieks, ir atkarīgas no līguma būtības un ir jo īpaši izklāstītas CIRE 102.–119. pantā:

“102. pants.

Vispārīgais princips attiecībā uz kārtējo darbību

1. Neskarot turpmākajos pantos noteikto, jebkura divpusēja līguma, kuru maksātnespējas pasludināšanas dienā pilnībā nav izpildījusi ne maksātnespējīgā persona, ne otra puse, izpildi aptur līdz brīdim, kamēr maksātnespējas procesa administrators pieņem lēmumu izpildīt līgumu vai atteikties to pildīt.

2. Otra puse tomēr var noteikt saprātīgu termiņu, kurā maksātnespējas procesa administratoram jāizdara šī izvēle, pēc kura uzskata, ka līguma pildīšana ir tikusi atteikta.

3. Kad maksātnespējas procesa administrators atteicies pildīt līgumu, kā arī attiecīgā gadījumā neskarot lietu izdalīšanu:

a) nevienai no pusēm nav tiesību uz izpildījuma restitūciju;

b) maksātnespējas masai ir tiesības prasīt parādnieka jau veiktajai samaksai atbilstošu pretizpildījuma vērtību, ja otra puse to vēl nav sniegusi;

c) otrai pusei, tāpat kā maksātnespējas prasījumā, ir tiesības uz parādnieka maksājuma neizpildītās daļas vērtību, atņemot attiecīgo pretizpildījumu, kas vēl nav ticis sniegts;

d) tiesības uz kompensāciju par zaudējumiem, kas ar nepildīšanu nodarīti otrai pusei:

i) pastāv tikai apmērā, kas nepārsniedz saskaņā ar b) apakšpunktu noteiktās saistības vērību;

ii) atskaita no summas, uz kuru ir tiesības otrai pusei, piemērojot c) apakšpunktu;

iii) veido maksātnespējas prasījumu;

e) katra no pusēm var pasludināt c) un d) apakšpunktos minēto saistību ieskaitu pret b) punktā minētajām, nepārsniedzot attiecīgo summu apjomu.

4. Izpildes iespēja ir ļaunprātīga, ja ir acīmredzami mazticams, ka maksātnespējas masa savlaicīgi pildīs līgumiskās saistības.”

“103. pants.

Nedalāmi pakalpojumi

1. Ja līgums paredz, ka otrai pusei ir jāsniedz pakalpojums, kas pēc būtības ir neatvietojams vai kas piegādes brīdī ir sadalāms dažādās vienībās, kuras nav viegli aizstājamas un ir funkcionāli saistītas, un maksātnespējas procesa administrators atsakās to izpildīt:

a) iepriekšējā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās tiesības aizstāj ar tiesībām no otras puses prasīt jau izpildītā restitūciju, lai atspoguļotu attiecīgo iedzīvošanos maksātnespējas pasludināšanas dienā;

b) iepriekšējā panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto tiesību mērķis ir starpība starp visiem līgumiskajiem pakalpojumiem, ja tā ir labvēlīga otrai pusei;

c) otrai pusei kā prasītājam maksātnespējas procesā ir tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu vai vērtības restitūciju attiecībā uz pakalpojuma daļu, kas veikta pirms maksātnespējas pasludināšanas, atkarībā no tā, vai pakalpojums ir neatvietojams vai nav.

2. Tomēr otrai pusei ir tiesības pabeigt pakalpojumu un kā maksātnespējas prasījumu pieprasīt daļu no pretizpildījuma, kas tai pienākas; šādā gadījumā vairs nepiemēro 1. punkta un iepriekšējā panta noteikumus.

3. Ja maksātnespējas procesa administrators neatsakās no izpildes, otras puses tiesības uz pretizpildījumu ir tikai prasījums pret maksātnespējas masu daļā, kas pārsniedz vērtību, kas tiktu aprēķināta, piemērojot 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, ja maksātnespējas procesa administrators būtu izvēlējies atteikties no izpildes.

4. Ja 1. punktā minētā veida pakalpojumu sniegšana ar līgumu ir noteikta kā maksātnespējīgās personas pienākums un maksātnespējas procesa administrators atsakās to izpildīt:

a) iepriekšējā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās tiesības vairs nepiemēro vai aizstāj ar tiesībām saņemt restitūciju par maksājuma daļas vērtību, kas jau veikts pirms maksātnespējas pasludināšanas, atkarībā no tā, vai pakalpojums ir neatvietojams vai nav;

b) 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus piemēro, ja arī otrai pusei ir tiesības uz jau notikušā izpildījuma atlīdzību un maksātnespējas prasījumu.

5. Ja 1. punktā minētā veida pakalpojumu sniegšana ar līgumu ir noteikta kā maksātnespējīgās personas pienākums un maksātnespējas procesa administrators neatsakās to izpildīt, otras puses tiesības uz pretizpildījumu, kas tai pienākas, pilnā apmērā veido prasījumu pret masu.

6. Ja neatvietojamais pakalpojums ir sadalīts patstāvīgās daļās un maksājums par vienu vai vairākām šādām daļām jau ir veikts, iepriekšējos punktos ietvertos noteikumus piemēro vienīgi atlikušajām daļām, pretizpildījumu pienācīgi sadalot starp tām.”

“104. pants.

Pārdošana ar īpašumtiesību saglabāšanu un līdzīgi darījumi

1. Pirkuma un pārdevuma līgumā ar īpašumtiesību saglabāšanu, ja maksātnespējīgā persona ir pārdevējs, otra puse var prasīt līguma izpildi, ja priekšmets maksātnespējas pasludināšanas datumā jau ir bijis piegādāts.

2. Ja maksātnespējīgs ir iznomātājs, iepriekšējā punkta noteikumus piemēro finanšu nomas līgumam un nomas līgumam, kas ietver noteikumu, ka iznomātā vienība kļūs par nomnieka īpašumu pēc tam, kad būs veikti visi nolīgtie maksājumi.

3. Ja maksātnespējīgā persona ir pircējs vai nomnieks un vienība atrodas šī pircēja vai nomnieka valdījumā, maksātnespējas procesa administratora saskaņā ar 102. panta 2. punktu noteiktais termiņš nevar beigties, kamēr nav pagājušas piecas dienas no ziņojuma vērtēšanas sapulces, izņemot, ja attiecīgā aktīva vērtība šajā laikposmā varētu būtiski samazināties un otra puse tieši brīdina maksātnespējas procesa administratoru par šo faktu.

4. Līgumos par konkrētas vienības atsavināšanu, ja pircējs ir maksātnespējīgā persona, iekļautu noteikumu par īpašumtiesību saglabāšanu masa var apstrīdēt tikai tad, ja tas ir noteikts rakstiski attiecībā uz laiku līdz vienības piegādei.

5. Sekas, ko rada maksātnespējas procesa administratora atteikšanās izpildīt līgumu, ja tāda ir pieļaujama, ir izklāstītas 102. panta 3. punktā. Tiek saprasts, ka attiecīgajā c) apakšpunktā paredzētās tiesības priekšmets kā maksātnespējas prasījums ir maksājums — starpība, ja tā ir pozitīva, starp maksājumu vai nomas maksu summu, kas ieplānota līdz līguma beigām un aktualizēta līdz maksātnespējas pasludināšanas datumam, piemērojot 91. panta 2. punkta noteikumus, un vienības vērtību atteikšanās datumā, ja otra puse ir pārdevējs vai iznomātājs, vai starpība starp pēdējo vērtību un šo summu, ja otra puse ir pircējs vai nomnieks.”

“105. pants.

Pārdošana bez piegādes

1. Neskarot 107. panta noteikumus, ja pārdevēja pienākums veikt piegādi vēl nav izpildīts, bet īpašums jau ir nodots:

a) maksātnespējas procesa administrators nevar atteikties izpildīt līgumu pārdevēja maksātnespējas gadījumā;

b) maksātnespējas procesa administratora atteikumam pircēja maksātnespējas gadījumā ir 104. panta 5. punktā noteiktās sekas, ko piemēro mutatis mutandis.

2. Iepriekšējā punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro arī līgumiem, ar ko nodod citas liettiesiskas lietojuma tiesības.”

“106. pants.

Priekšlīgums

1. Ja priekšlīguma pārdevējs kļūst maksātnespējīgs, maksātnespējas procesa administrators nevar atteikties izpildīt priekšlīgumu ar reālām sekām, ja priekšmets jau ir nodots priekšlīguma pircējam.

2. Ja maksātnespējas procesa administrators atsakās pildīt pirkuma un pārdevuma priekšlīgumu, mutatis mutandis piemēro 104. panta 5. punkta noteikumus neatkarīgi no tā, vai maksātnespēja attiecas uz pircēju vai pārdevēju priekšlīgumā.”

“107. pants.

Darbības ar konkrētu piegādes dienu

1. Ja preču piegāde vai noteiktas tirgus cenas finanšu pakalpojumu izpilde ir jāveic noteiktā dienā vai noteiktā termiņā un šī diena vai termiņš iestājas pēc maksātnespējas pasludināšanas, neviena no pusēm nevar prasīt izpildījumu. Atkarībā no gadījuma pircējam vai pārdevējam ir tiesības vienīgi uz to, lai tiktu samaksāta preču vai finanšu pakalpojumu koriģētās cenas un tirgus cenas starpība otrajā dienā pēc maksātnespējas pasludināšanas attiecībā uz līgumiem, kuru izpildes datums vai termiņš ir vienāds, un, tā kā to var pieprasīt no maksātnespējīgās personas, tas veido maksātnespējas prasījumu.

2. Pārdevējs jebkurā gadījumā atgriež jau samaksātās summas un var kompensēt šīs saistības ar tam iepriekšējā punktā piešķirto prasījumu līdz attiecīgo summu apmēram. Ja pārdevējs ir maksātnespējīgā persona, tiesības uz atgriešanu veido otras puses prasījumu pret maksātnespējas masu.

3. Iepriekšējā punkta vajadzībām par finanšu pakalpojumiem uzskata:

a) vērtspapīru piegādi, izņemot gadījumus, kad iesaistīti vairāk nekā 10 % uzņēmuma kapitāla un līgumā paredzētie norēķini pēc būtības nav tikai finansiāli;

b) dārgmetālu piegādi;

c) skaidras naudas maksājumus, ko tieši vai netieši nosaka pēc ārvalstu valūtas maiņas kursa, likumā noteiktās procentu likmes, aprēķina vienības vai citu preču vai pakalpojumu cenas;

d) iespējas līgumus vai citas tiesības uz a) un b) punktos minēto preču pārdošanu vai piegādi, vai uz c) punktā minētajiem maksājumiem.

4. Ja dažādi līgumi par finanšu pakalpojumu sniegšanu ir integrēti pamatlīgumā, ko nepildīšanas gadījumā var izbeigt tikai kā vienu veselu, šos darījumus šī punkta un 102. punkta mērķiem uzskata par divpusēju līgumu.

5. Darbībām ar konkrētu piegādes dienu, kam nepiemēro 1. punktu, mutatis mutandi piemēro 104. panta 5. punkta noteikumus.”

“108. pants.

Noma, ja maksātnespējīgā persona ir nomnieks

1. Ja maksātnespējīgā persona ir nomnieks, maksātnespējas pasludināšana neaptur nomas līguma darbību, taču maksātnespējas procesa administrators šo līgumu var jebkurā laikā atcelt, par to paziņojot 60 dienas iepriekš, ja likumā vai līgumā kā pietiekams nav paredzēts īsāks termiņš.

2. Izņēmums no iepriekšējā punkta ir gadījumā, kad noma attiecas uz maksātnespējīgās personas dzīvesvietu; šādā gadījumā maksātnespējas procesa administrators var vienīgi noteikt, ka tiesības uz nomas maksu, kas uzkrāta pēc 60 dienām, ir beigušās, jo šāds paziņojums maksātnespējas procesā nebūs izpildāms. Šādā gadījumā iznomātājam ir tiesības celt maksātnespējas prasījumu par kompensāciju par zaudējumiem, kas ciesti, veicot izlikšanu par viena vai vairāku minēto nomas maksājumu nesamaksāšanu, nepārsniedzot vienam ceturksnim atbilstošo maksājumu summu.

3. Lai maksātnespējas procesa administrators atceltu līgumu, kā paredzēts 1. punktā, ir nepieciešams kā maksātnespējas prasījumu samaksāt summas, kuru samaksas termiņš ir iestājies un kas atbilst starpposma periodam starp seku iestāšanās laiku un līgumā noteiktā termiņa beigām, vai datumu, kad maksātnespējīgā persona citādi būtu varējusi veikt atcelšanu, atskaitot izmaksas, kas, sniedzot pakalpojumu, radušās iznomātājam, un peļņu, kas gūta, citādi izlietojot nomas īpašumu, ja to var attiecināt uz līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, aktualizējot visas summas saskaņā ar 91. panta 2. punktu līdz datumam, kad iestājušās atcelšanas sekas.

4. Iznomātājs nevar pieprasīt līguma atcelšanu pēc nomnieka maksātnespējas pasludināšanas uz šādiem pamatiem:

a) nomas vai īres maksājumu nesamaksāšana par laikposmu pirms maksātnespējas pasludināšanas;

b) nomnieka finansiālās situācijas pasliktināšanās.

5. Ja šādi iznomātā vienība vēl nav nodota nomniekam dienā, kad pasludināta nomnieka maksātnespēja, gan maksātnespējas procesa administrators, gan iznomātājs var atcelt līgumu, kā arī katrs no viņiem var noteikt citu saprātīgu termiņu šim mērķim, pēc kura atcelšanas tiesības izbeidzas.”

“109. pants.

Noma, ja maksātnespējīgā persona ir iznomātājs

1. Maksātnespējas pasludināšana neaptur nomas līguma izpildi, ja maksātnespējīgā persona ir iznomātājs, un jebkura no pusēm līgumu var atcelt vienīgi tekošā termiņa beigās, neskarot obligātas pagarināšanas gadījumus.

2. Ja vienība maksātnespējas pasludināšanas dienā tomēr nav nodota nomniekam, mutatis mutandi piemēro 108. panta 5. punkta noteikumus.

3. Šādi iznomātas vienības atsavināšana maksātnespējas procesā neatņem iznomātājam tiesības, kas šādos apstākļos atzītas ar civiltiesību normām.”

“110. pants.

Pārstāvības un pārvaldības līgumi

1. Maksātnespējas masā ietilpstošie pārstāvības līgumi, ieskaitot komisijas līgumus, izbeidzas, kad pilnvarotājs pasludināts par maksātnespējīgu, pat ja pārstāvība piešķirta arī pārstāvja vai trešās personas interesēs. Pārstāvim nav tiesību uz kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem.

2. Pārstāvības līgumu tomēr uzskata par turpinātu:

a) ja tas nepieciešams, lai pārstāvis veiktu darbības, lai izvairītos no paredzama kaitējuma maksātnespējas masai, kamēr maksātnespējas procesa administrators ir veicis pienācīgus pasākumus;

b) laikposmā, kad pārstāvis ir pildījis savus pienākumus, bez savas vainas neapzinādamies, ka ir pasludināta pilnvarotāja maksātnespēja.

3. 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā pārstāvja atlīdzība un izdevumu atlīdzināšana ir maksātnespējas masas parāds, 2. punkta b) apakšpunkta gadījumā — maksātnespējas parāds.

4. Iepriekšējā punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro citiem līgumiem, ar kuriem maksātnespējīgā persona aktīvu pārvaldības jautājumus uzticējusi trešai personai ar zināmu autonomiju, konkrētāk, portfeļa un aktīvu pārvaldības līgumiem.”

“111. pants.

Ilgtermiņa pakalpojumu līgums

1. Līgumi, kas paredz ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanu par labu maksātnespējīgajai personai un kas neizbeidzas uz 110. panta noteikumu seku pamata, netiek apturēti ar maksātnespējas pasludināšanu un tos jebkura no pusēm var atcelt saskaņā ar 108. panta 1. punktu, ko piemēro mutatis mutandis.

2. Līguma priekšlaicīgai atcelšanai nepieciešams samaksāt kompensāciju par zaudējumiem, kas nodarīti, vienīgi tad, ja to atceļ maksātnespējas procesa administrators, un šādā gadījumā kompensāciju mutatis mutandis aprēķina saskaņā ar 108. panta 3. punktu, kā arī otrai pusei par to ir prasījums pret maksātnespējas mantu.”

“112. pants.

Pilnvaras

1. Izņemot gadījumus, kam piemēro 110. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar maksātnespējas masas aktīviem saistītās pilnvaras izbeidzas, pasludinot pārstāvētās personas maksātnespēju, pat ja tās piešķirtas arī tās personas, kura rīkojas kā pilnvarnieks, vai trešās personas interesēs.

2. Darbībām, ko pēc pilnvaras izbeigšanās veikusi persona, kas rīkojas kā pilnvarnieks, mutatis mutandis piemēro 81. panta 6. un 7. punkta noteikumus.

3. Persona, kura rīkojas kā pilnvarnieks un nav vainojama tajā, ka tā nav informēta par pārstāvētās personas maksātnespējas pasludināšanu, neatbild trešām personām par darbības spēkā neesību pārstāvības tiesību atsaukuma dēļ.”

“113. pants.

Darbinieku maksātnespēja

1. Darbinieku maksātnespēja neaptur darba līgumu.

2. No maksātnespējīgās personas var prasīt, lai tā maksā kompensāciju par zaudējumiem, kas nodarīti ar iespējamu līgumsaistību pārkāpumu.”

“114. pants.

Parādnieka pakalpojumu sniegšana

1. 113. panta noteikumus piemēro līgumiem, uz kuru pamata maksātnespējīgajai personai, kura ir fiziska persona, ir jāsniedz pakalpojums, izņemot, ja šis pakalpojums ir daļa no šai fiziskajai personai piederoša uzņēmuma darbības un ir neatvietojams.

2. Neskarot iepriekšējā punkta noteikumus, 111. panta noteikumus mutatis mutandis piemēro līgumiem, kuru priekšmets ir parādnieka ilgstoša pakalpojuma sniegšana. Tomēr pienākums maksāt kompensāciju ir tikai tad, ja atcelšanu veic otra puse.”

“115. pants.

Nākotnes prasījumu cesija un ķīla

1. Ja parādnieks ir fiziska persona un pirms maksātnespējas pasludināšanas ir piešķīris vai ieķīlājis nākotnes prasījumus no darba vai pakalpojumu sniegšanas līguma, vai tiesības uz citiem nākotnes maksājumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu un izdienas pensiju, šī darbība ir spēkā tikai attiecībā uz peļņu par laikposmu pirms maksātnespējas pasludināšanas dienas, tekošā mēneša atlikušo daļu un turpmākajiem 24 mēnešiem.

2. Neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir vai nav fiziska persona, parādnieka pirms maksātnespējas pasludināšanas veiktas cesijas vai nodibinātas ķīlas, kuras priekšmets ir nomas vai īres maksājumi saskaņā ar nomas līgumu, kuru maksātnespējas procesa administrators nevar atcelt vai izbeigt attiecīgi uz 104. panta 2. punkta un 109. panta 1. punkta pamata, spēkā esība ir ierobežota ar maksājumiem, kas ir saistīti ar laikposmu pirms maksātnespējas pasludināšanas, tekošā mēneša atlikušo daļu un nākamo mēnesi.

3. Parādnieks, kuram ir iepriekšējos punktos minētie prasījumi, var veikt to ieskaitu pret parādiem pret masu, neskarot 99. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 99. panta 4. punkta b)–d) apakšpunkta noteikumus.

“116. pants.

Norēķinu konti

Maksātnespējas pasludināšana rada pienākumu izbeigt norēķinu kontu līgumus, ko parakstījusi maksātnespējīgā persona, un slēgt attiecīgos kontus.”

“117. pants.

Pilnsabiedrības

1. Pilnsabiedrības izbeidzas ar dalībnieka–līgumslēdzēja maksātnespēju.

2. Pilnsabiedrības līgumslēdzējam ir jānodod dalībnieka maksātnespējas masai vēl nenokārtotā zaudējumu daļa, kuras segšanā tam jāpiedalās, tomēr paturot tiesības kā maksātnespējas kredītu prasīt veiktos maksājumus, ko nevar iekļaut tā dalībā zaudējumos.”

“118. pants.

Uzņēmumu papildgrupa un Eiropas ekonomisko interešu grupa

1. Neskarot citus līgumā paredzētos noteikumus, uzņēmumu papildgrupa un Eiropas ekonomisko interešu grupa neizbeidzas, ja viens vai vairāki grupas dalībnieki kļuvuši maksātnespējīgi.

2. Dalībnieks, kas šādi pasludināts par maksātnespējīgu, var atbrīvoties no uzņēmumu papildgrupas.

3. Līguma noteikumi, kas paredz, ka par maksātnespējīgu pasludinātajam dalībniekam jākompensē pārējiem grupas dalībniekiem nodarītais kaitējums, nav spēkā.”

“119. pants.

Imperatīvi noteikumi

1. Jebkura pušu vienošanās, kas izslēdz vai ierobežo šīs nodaļas iepriekšējo noteikumu piemērošanu, nav spēkā.

2. Jo īpaši nav spēkā noteikumi, kas vienas puses maksātnespējas situāciju atzīst par kādu darījumu izbeidzošu nosacījumu vai šādā gadījumā piešķir otrai pusei tiesības uz kompensāciju, atcelšanu vai atkāpšanos saskaņā ar noteikumiem, kas atšķiras no šīs nodaļas noteikumiem.

3. Iepriekšējos punktos noteiktais neliedz maksātnespējas situācijai būt par pamatotu iemeslu, lai veiktu atcelšanu vai atkāpšanos līgumisko maksājumu būtības un satura dēļ.”

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Ietekme uz procesu

Maksātnespējas pasludināšana liedz maksātnespējas procesa kreditoriem sākt jebkuras izpildes darbības (CIRE 88. panta 1. punkts).

Ietekme uz prasījumiem

Maksātnespējas ietekme uz prasījumiem, kuri pastāv attiecībā uz maksātnespējas masu, ir noteikta CIRE 90.–101. pantā:

“90. pants.

Ar maksātnespēju saistīto prasījumu izmantošana

Maksātnespējas procesa kreditori savas tiesības maksātnespējas procesa laikā var izmantot vienīgi saskaņā ar šī kodeksa noteikumiem.”

“91. pants.

Nekavējoties maksājami parādi

1. Maksātnespējas pasludināšanas sekas ir tādas, ka nekavējoties iestājas maksātnespējīgās personas saistību, kurām nav atliekoša nosacījuma, izpildes termiņš.

2. Visas saistības, kuru izpildi maksātnespējas pasludināšanas datumā vēl nevar pieprasīt un par kurām nav jāmaksā atlīdzības procenti vai maksājamo procentu likme ir zemāka par likumisko procentu likmi, uzskata par samazinātām līdz summai, kura atbilstu konkrētās saistības vērtībai, ja aprēķinātos procentus par laikposmu, par kuru ir pietuvināts izpildes termiņš, šai summai pievienotu attiecīgi pēc likumiskās likmes vai likmes, kas atbilst starpībai starp likumisko likmi un nolīgto likmi.

3. Ja saistība ir dalāma, iepriekšējā punktā noteikto piemēro katram maksājumam, kas vēl nav pieprasāms.

4. Aprēķinot laikposmu, par kādu pietuvināts termiņš, uzskata, ka maksājums tiktu veikts datumā, kad var tikt pieprasīta saistību izpilde vai, ja šāds datums nav noteikts, — kad tas varētu notikt.

5. Iepriekšējos punktos paredzēto parāda summas samazināšanu piemēro arī, ja termiņa ieguvums ir zudis tādēļ, ka maksātnespējas situācija vēl nav juridiski pasludināta, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 780. panta 1. punktā.

6. To kreditora tiesību subrogācija, kas izriet no maksātnespējīgās personas izpildītas saistības pret trešo personu, notiek proporcionāli naudas summai, kas samaksāta attiecībā pret trešās personas parāda summu, ko aktualizē 2. punkta kārtībā.

7. Iepriekšējā punkta noteikumus piemēro regresa prasības tiesībām attiecībā pret pārējiem kopparādniekiem.”

“92. pants.

Norēķinu plāni

Atbilstīgi 91. panta 1. punktam ar nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu norēķinu plānu aptverto parādu tūlītējās samaksājamības sekas ir tādas, kā paredzēts attiecīgajos tiesību aktos par šī plāna nepildīšanu. Pieprasāmās summas aprēķina saskaņā ar šo tiesību aktu noteikumiem.”

“93. pants.

Uzturlīdzekļi

Tiesības pieprasīt uzturlīdzekļus no maksātnespējīgās personas par laikposmu pēc maksātnespējas pasludināšanas var izlietot pret masu tikai tad, ja uzturlīdzekļus nevar dot neviena no Civilprocesa kodeksa 2009. pantā minētajām personām. Šādā gadījumā attiecīgo summu nosaka tiesnesis.”

“94. pants.

Prasījumi ar izbeidzošu nosacījumu

Prasījumi, kam piemēro izbeidzošu nosacījumu, maksātnespējas procesā ir nekvalificēti līdz nosacījuma iestāšanās brīdim, neskarot pienākumu atgriezt veiktos maksājumus, kad nosacījums ir ticis pārbaudīts.”

“95. pants.

Solidāra atbildība un galvotāji

1. Kreditori var pieprasīt visu tiem pienākošos summu no katra solidāri atbildīgā parādnieka un galvotāja maksātnespējas masas, taču kopējā no visiem šādiem parādniekiem saņemtā summa nedrīkst pārsniegt pienākošās summas apjomu.

2. Tiesības pret maksātnespējīgo parādnieku, kas rodas no iespējama nākotnes parāda maksājuma, ko veic solidāri atbildīgs kopparādnieks vai galvotājs, maksātnespējas procesā kā prasījumu ar atliekošu nosacījumu var izlietot vienīgi tad, ja minētā parāda kreditors šo parādu nepiesaka.”

“96. pants.

Prasījumu konversija

1. Attiecīgā īpašnieka dalības procesā mērķiem:

a) nemantiskus prasījumus apmierina pēc to aplēstās vērtības euro maksātnespējas pasludināšanas dienā;

b) mantiskus prasījumus, kuru summa nav noteikta, apmierina pēc to aplēstās vērtības euro maksātnespējas pasludināšanas dienā;

c) prasījumus, kas izteikti ārvalstu valūtā vai indeksos, apmierina pēc to vērtības euro atbilstīgi maiņas kursam, kas maksātnespējas pasludināšanas dienā ir spēkā samaksas vietā.

2. Pēc atzīšanas 1. punkta a) un c) apakšpunktos minētos prasījumus uzskata par pastāvīgi konvertētiem euro.

“97. pants.

Kredītprivilēģiju un liettiesisko nodrošinājumu atcelšana

1. Pasludinot maksātnespēju, atceļ:

a) vispārējas kredītprivilēģijas, kas pastāv blakus valsts, vietējās pašvaldības un sociālā nodrošinājuma iestāžu maksātnespējas prasījumiem un ir nodibinātas vairāk nekā 12 mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

b) sevišķas kredītprivilēģijas, kas pastāv blakus valsts, vietējās pašvaldības un sociālā nodrošinājuma iestāžu maksātnespējas prasījumiem un kuru termiņš iestājies vairāk nekā 12 mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

c) juridiskas hipotēkas, kuru reģistrācija ir lūgta divu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas datuma un kuras pastāv blakus valsts, vietējās pašvaldības un sociālā nodrošinājuma iestāžu maksātnespējas prasījumiem;

d) ja tas nav neatkarīgs no reģistrācijas — liettiesisku nodrošinājumu uz nekustamo vai kustamo īpašumu, kas ir jāreģistrē un ietilpst maksātnespējas masas, pastāv blakus prasījums maksātnespējas prasījumiem un jau ir nodibināts, bet vēl nav reģistrēts, kā arī reģistrācija nav tikusi pieprasīta;

e) liettiesisks nodrošinājums attiecībā uz maksātnespējas masā ietilpstošiem aktīviem, kas pastāv blakus prasījumiem, kurus uzskata par zemākas prioritātes prasījumiem.

2. Pēc maksātnespējas pasludināšanas nav atļauts reģistrēt juridiskas hipotēkas, kas nodrošina prasījumus pret maksātnespējas masu, tostarp pēc procesa izbeigšanas, izņemot, ja attiecīgais lūgums iesniegts pirms minētās pasludināšanas vai, ja ir iesaistītas 1. panta c) punktā minētās hipotēkas — divus mēnešus pirms šī datuma.”

“98. pants.

Priekšrocības piešķiršana kreditoram, kurš to lūdz

1. Pēc personas, kuras maksātnespēja ir pasludināta, lūguma uz kreditoru prasījumiem, kuriem nav zemākas prioritātes, attiecina vispārēju zemākās kārtas prasījuma priekšrocību uz visu maksātnespējas masā ietilpstošo kustamo īpašumu līdz vienai ceturtdaļai no attiecīgās summas, nepārsniedzot 500 CU.

2. Ja kreditora ierosināta procesa vešanu nelabvēlīgi ietekmē parādnieka maksātnespējas pasludināšana vēlāk sāktā procesā, iepriekšējā punktā minēto priekšrocību attiecina uz pieteikuma iesniedzēju agrākajā lietā; 264. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajā gadījumā par vispārējo priekšrocību uz lūgumu iesniegušā laulātā kustamo īpašumu un pusi kopīgā īpašuma atbild pieteikuma iesniedzējs sākotnējā procesā, neraugoties uz tā iedarbības apturēšanu.

“99. pants.

Ieskaits

1. Neskarot citus šajā kodeksā paredzētos noteikumus, prasītāji maksātnespējas procesā pēc maksātnespējas pasludināšanas var veikt savu prasījumu ieskaitu pret parādiem maksātnespējas masas labā, ja izpildās vismaz viena no šādām prasībām:

a) pirms maksātnespējas pasludināšanas datuma ir izpildīti ieskaita juridiskie priekšnosacījumi;

b) prasījums pret maksātnespējas masu atbilst Civilprocesa kodeksa 847. pantā noteiktajām prasībām pirms masas pretprasījuma.

2. a) un b) apakšpunkta mērķiem nepiemēro turpmāk minēto:

a) Civilprocesa kodeksa 780. panta 1. punktā paredzēto labvēlīgā termiņa zaudēšanu;

b) priekšlaicīgu termiņa iestāšanos un pārvēršanu naudā, kas izriet no 91. panta 1. punkta un 96. panta noteikumiem.

3. Ieskaitu neliedz veikt tas, ka saistību objekts ir dažādas valūtas vai aprēķina vienības, ja to savstarpējā konvertēšana pretprasījuma samaksas vietā ir bezmaksas un konvertēšanu veic pēc valūtas kursa, kas ir spēkā dienā, kad iestājas ieskaita juridiskās sekas.

4. Ieskaits nav atļauts:

a) ja parāds pret masu radies pēc maksātnespējas pasludināšanas, konkrētāk, kā sekas tam, ka atceltas darbības par labu maksātnespējas masai;

b) ja maksātnespējas kreditors prasījumu ieguvis no citas personas pēc maksātnespējas pasludināšanas datuma;

c) izmantojot maksātnespējīgās personas parādus, par kuriem neatbild maksātnespējas masa;

d) starp parādiem par labu maksātnespējas masai un zemākas prioritātes prasījumiem pret maksātnespējas masu.”

“100. pants.

Noilguma un noilguma termiņa apturēšana

Spriedums par maksātnespējas pasludināšanu uz procesa laiku aptur visu noilgumu un noilguma termiņu tecējumu, kurus parādnieks var apstrīdēt.”

“101. pants.

Likvidācijas sistēmas

Šajā nodaļā paredzētos noteikumus piemēro, neskarot Vērtspapīru kodeksa 283. un turpmāko pantu noteikumus.”

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas procesa ietekme uz izskatīšanā esošām lietām ir paredzēta CIRE 85.–89. pantā:

“85. pants.

Sekas attiecībā uz izskatīšanā esošām lietām

1. Kad pasludināta maksātnespēja, visas tiesvedības, kurās tiek izvērtēti ar maksātnespējas masas aktīviem saistīti jautājumi un kas ir uzsāktas pret parādnieku vai pat pret trešām personām, bet kuru iznākums var ietekmēt masas vērtību, kā arī visas parādnieka uzsāktās tiesvedības, kas attiecas vienīgi uz īpašumu, tiek piesaistītas maksātnespējas procesam, ja šo piesaisti ir lūdzis maksātnespējas procesa administrators gadījumos, kad tā ir lietderīga šī procesa mērķiem.

2. Tiesnesis lūdz tiesu vai kompetento iestādi nosūtīt visas lietas, kurās ir veikts jebkāds ar maksātnespējas masu saistīto preču arests vai aizturēšana, lai tās pievienotu maksātnespējas lietai.

3. Maksātnespējas procesa administrators aizstāj maksātnespējīgo personu visos iepriekšējos punktos minētajos gadījumos neatkarīgi no to piesaistes maksātnespējas procesam vai otras puses piekrišanas.”

“86. pants.

Piesaiste maksātnespējas procesam

1. Pēc maksātnespējas procesa administratora lūguma lietas piesaista maksātnespējas procesa lietai, kurā par maksātnespējīgu pasludināta par maksātnespējīgās personas parādiem juridiski atbildīga persona vai laulībā esošas fiziskas personas gadījumā — laulātais, ja mantisko attiecību režīms nav mantas šķirtība.

2. Ja parādnieks ir komercsabiedrība, tādas pašas sekas iestājas attiecībā uz gadījumiem, kad pasludināta tādu uzņēmumu maksātnespēja, kuri saskaņā ar Komercsabiedrību kodeksu kontrolē šī sabiedrība vai ar kurām tā atrodas grupas attiecībās.

3. 2. punktā paredzēto piesaisti tiesnesis var noteikt automātiski lietā, kurai tiek pievienoti dokumenti, kā arī to var lūgt visi parādnieki, kas piesaistāmajās lietās ir pasludināti par maksātnespējīgiem.

4. Ja process notiek tiesās, kuru kompetence izskatāmo lietu dēļ ir atšķirīga, piesaisti var noteikt tikai tad, ja to lūdz maksātnespējas procesa administrators procesā, kas uzsākts specializētas kompetences tiesā, vai ja maksātnespēju pasludinājis tajā pašā lietā iesaistīts tiesnesis.”

“87. pants.

Šķīrējtiesas līgumi

1. Tādu šķīrējtiesas līgumu spēkā esība, kas ir saistīti ar strīdiem, kuros iesaistīta maksātnespējīgā persona, un ja šādu strīdu iznākums var ietekmēt masas vērtību, tiek apturēta, neskarot piemērojamo starptautisko līgumu noteikumus.

2. Lietas, kas maksātnespējas pasludināšanas dienā atrodas izskatīšanā, attiecīgi turpina, ja iespējams — neskarot 85. panta 3. punkta un 128. panta 5. punkta noteikumus.”

“88. pants.

Izpildes procesi

1. Maksātnespējas pasludināšana aptur izpildes procesus vai pasākumus, ko ierosinājuši maksātnespējas kreditori un kas skar maksātnespējas masas aktīvus, un liedz uzsākt vai vest maksātnespējas kreditoru ierosinātu izpildes procesu. Tomēr, ja tiesvedība ir process pret citu personu, izpildi pret šo personu turpina.

2. Ja tiek veikta izpilde pret citām personām un nav nepieciešams veikt pievienošanu procesam 85. panta 2. punkta kārtībā, pievienošanai nosūta tikai ar maksātnespējīgo personu saistīto lietu norakstus.

3. Izpildes procesus, kas apturēti saskaņā ar 1. punktu, attiecībā uz maksātnespējīgo personu izbeidz uzreiz pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas saskaņā ar 230. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, izņemot, lai izmantotu juridiskās apvērses tiesības.

4. Maksātnespējas procesa administrators atbild par to, lai rakstiski un vēlams — elektroniski tiktu informētas izpildes amatpersonas, kuras ieceltas maksātnespējas pasludināšanas ietekmētajos un maksātnespējas procesa administratoram zināmajos izpildes procesos, vai tiktu informēta tiesa par iepriekšējā punktā minētajiem faktiem, ja izpildes procesu uzsācis tiesas ierēdnis.”

“89. pants.

Ar maksātnespējas masas parādiem saistītās tiesvedības

1. Trīs mēnešus pēc maksātnespējas pasludināšanas nevar ierosināt izpildi attiecībā uz maksātnespējas masas parādu samaksu.

2. Tiesvedības, ieskaitot izpildu procesus, kas ir saistītas ar maksātnespējas masas parādiem, turpinās ar piesaisti maksātnespējas procesam, izņemot izpildu procesus attiecībā uz nodokļu parādiem.”

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Maksātnespējas struktūras ir maksātnespējas procesa administrators, kreditoru komisija un kreditoru sapulce. Kreditoru komisijā un kreditoru sapulcē kreditori piedalās saskaņā ar CIRE 66.–80. panta noteikumiem:

“66. pants.

Tiesneša veiktā kreditoru komisijas iecelšana

1. Pirms kreditoru sapulces, konkrētāk, pieņemot spriedumu par maksātnespējas pasludināšanu, tiesnesis ieceļ kreditoru komisiju, kurā ir trīs vai pieci locekļi un divi rezervisti. Par priekšsēdētāju ir ieteicams iecelt lielāko uzņēmuma kreditoru, bet pārējo locekļu izvēlei jānodrošina dažādu kreditoru kārtu pienācīga pārstāvniecība, izņemot zemākas prioritātes kreditorus.

2. Tiesnesis var neveikt iepriekšējā punktā paredzēto iecelšanu, ja viņš uzskata, ka tas ir pamatoti maksātnespējas masas nelielā apjoma, likvidācijas vienkāršības vai nelielā maksātnespējas kreditoru skaita dēļ.

3. 1. punkta mērķiem viens no komisijas locekļiem pārstāv darbiniekus, kuriem ir prasījumi pret uzņēmumu, un šī locekļa izvēlei jāatbilst pašu darbinieku vai darbinieku komisijas, ja tāda ir, veiktai iecelšanai.

4. Kreditoru komisijas locekļi var būt fiziskas vai juridiskas personas. Ja ir izvēlēta juridiska persona, šī juridiskā persona ieceļ pārstāvi, izmantojot pilnvaru vai dokumentu, ko parakstījusi uzņēmuma paraksttiesīgā persona.

5. Valsts un sociālā nodrošinājuma iestādes kreditoru komisijas priekšsēdētāja amatā var iecelt tikai tad, ja lietas dokumentos ir oficiāls rīkojums, ko izdevis ar attiecīgās struktūras pārraudzības tiesībām apveltīts valdības loceklis un kurā ir ietverts pilnvarojums īstenot šo funkciju un norādīts pārstāvis.

“67. pants.

Kreditoru sapulces iejaukšanās

1. Kreditoru sapulce var atlaist kreditoru komisiju, aizvietot jebkuru komisijas locekli vai rezervistu, ko iecēlis tiesnesis, ievēlēt divus papildu locekļus un, ja tiesnesis nav izveidojis komisiju, pati izveidot komisiju no trim, pieciem vai septiņiem locekļiem un diviem rezervistiem, iecelt tās priekšsēdētāju, kā arī jebkurā laikā mainīt tās attiecīgo sastāvu neatkarīgi no tā, vai tam ir pamatots iemesls.

2. Sapulces ievēlētās kreditoru komisijas locekļiem nav jābūt kreditoriem, un gan to izvēlē, gan priekšsēdētāja iecelšanā sapulcei nav saistoši 66. panta 1. punktā noteiktie kritēriji, bet ir jāievēro vienīgi 66. panta 3. punktā noteiktais kritērijs.

3. 1. punktā minētos kreditoru sapulces lēmumus pieņem ar 53. panta 1. punktā paredzēto vairākumu, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar locekļa atcelšanu no amata pamatota iemesla dēļ.”

“68. pants.

Kreditoru komisijas pienākumi un pilnvaras

1. Papildus citiem uzdevumiem, kas tai tieši uzticēti, komisija atbild par maksātnespējas procesa administratora uzraudzību un sadarbību ar to.

2. Pildot savus pienākumus, komisija var brīvi iepazīties ar parādnieka konta vienībām un lūgt maksātnespējas procesa administratoram sniegt informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu.”

“69. pants.

Kreditoru komisijas lēmumi

1. Kreditoru komisija sapulcējas, kad to sasaucis priekšsēdētājs vai divi citi locekļi.

2. Komisija nevar apspriesties, ja klāt nav tās locekļu vairākuma. Lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu, bet neizšķirta balsojuma gadījumā noteicošā ir priekšsēdētāja balss.

3. Apspriedē ir pieļaujama rakstiska balsošana, ja tam iepriekš piekrituši visi locekļi.

4. Priekšsēdētājs paziņo tiesnesim kreditoru komisijas lēmumus.

5. Kreditoru komisijas lēmumi nav pārsūdzami tiesā.”

“70. pants.

Komisijas locekļu atbildība

Komisijas locekļi atbild maksātnespējas kreditoriem par zaudējumiem, kas nodarīti, vainojami nepildot pienākumus, un šādā gadījumā piemēro 59. panta 4. punkta noteikumus.”

“71. pants.

Izdevumu atlīdzināšana

Kreditoru komisijas locekļiem atlīdzību nemaksā, un tiem ir tiesības vienīgi uz tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas ir obligāti nepieciešami pienākumu veikšanai.”

“72. pants.

Dalība kreditoru sapulcē

1. Kreditoru sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi prasītāji maksātnespējas procesā, kā arī personas, kam ir 95. panta 2. punktā minētās tiesības, kuras saskaņā ar minēto normu nevar izmantot procesā.

2. Nākamā panta 1. un 4. punkta noteikumus mutatis mutandi piemēro tiesībām piedalīties zemākas prioritātes prasītāju sapulcē.

3. Kreditorus var pārstāvēt šim nolūkam īpaši pilnvarots pārstāvis.

4. Ja tas ir nepieciešams netraucētai darījumdarbības nepārtrauktībai, tiesnesis var sapulcē atļaut piedalīties tikai prasītājiem, kuru prasījumi sasniedz vismaz konkrētu summu, kas nevar tikt noteikta lielāka par 10 000 EUR. Kreditorus, kas tā rezultātā tiek ietekmēti, var pārstāvēt cits kreditors, kura prasījums ir vismaz līdzvērtīgs noteiktajam limitam, vai apvienoties, lai sasniegtu noteikto summu un piedalītos ar kopīga pārstāvja starpniecību.

5. Tiesības un pienākums piedalīties ir maksātnespējas procesa administratoram, kreditoru komisijas locekļiem, kā arī parādniekam un parādnieka valdes locekļiem.

6. Sapulcē var piedalīties arī ne vairāk par trim darbinieku komisijas pārstāvjiem, vai, ja šādas komisijas nav, — ne vairāk par trim darbinieku pārstāvjiem, kurus tie iecēluši. Var piedalīties arī prokuratūra.”

“73. pants.

Balsstiesības

1. Prasījumi dod vienu balsi par katru euro vai tā daļu, ja konkrētie prasījumi jau ir atzīti ar prasījumu pārbaudes un kārtošanas procesā vai vēlākā pārbaudes pasākumā pieņemtu galīgu lēmumu vai ja izpildās abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) kreditors procesā jau ir iesniedzis prasījumu vai, ja nav pagājis spriedumā noteiktais prasījumu iesniegšanas termiņš, — prasījums tiek iesniegts pašā sapulē tikai tādēļ, lai piedalītos šajā sapulcē;

b) prasījumu sapulcē nav apstrīdējis maksātnespējas procesa administrators vai balsstiesīgs kreditors.

2. Balsu skaitu, ko piešķir prasījums ar atliekošu nosacījumu, vienmēr nosaka tiesnesis, ņemot vērā šī nosacījuma iestāšanās varbūtību.

3. Zemākas prioritātes prasījumi nepiešķir balsstiesības, izņemot, ja kreditoru sapulces lēmums ir saistīts ar maksātnespējas plāna apstiprināšanu.

4. Pēc ieinteresētās personas lūguma tiesnesis var piešķirt balsstiesības par apstrīdētiem prasījumiem, nosakot attiecīgo daudzumu, izvērtējot visus attiecīgos jautājumus, tostarp zemākas prioritātes prasījuma summas iespējamību un būtību, un, ja iesaistīti prasījumi ar atliekošu nosacījumu, — nosacījuma iestāšanās iespējamību.

5. Iepriekšējā punktā minētais tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

6. Sapulces pieņemtos lēmumus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par spēkā neesošiem tādēļ, ka vēlāk apstiprinājies, ka kreditoriem faktiski bijušas tiesības uz balsu skaitu, kas atšķiras no tiem piešķirtā.

7. Neskarot citus iepriekšējos punktos paredzētos jautājumus, prasījumi ar liettiesisku nodrošinājumu, par kuriem parādnieks neatbild personīgi, par katru attiecīgās summas vai galvojuma vērtības, ja tā ir zemāka, euro dod vienu balsi.”

“74. pants.

Priekšsēdētājs

Kreditoru sapulces priekšsēdētājs ir tiesnesis.”

“75. pants.

Kreditoru sapulces sasaukšana

1. Kreditoru sapulci sasauc tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai ja to lūdzis maksātnespējas procesa administrators, kreditoru komisija vai tāds kreditors vai kreditoru grupa, kuras prasījumi tiesneša ieskatā veido vismaz vienu piektdaļu no kopējā zemākas prioritātes prasījumu apjoma.

2. Kreditoru sapulces datumu, laiku, vietu un darba kārtību nekavējoties paziņo ieinteresētajām personām vismaz 10 dienas iepriekš, publicējot paziņojumu Citius tīmekļa vietnē un ziņojumos, ko norāda uz parādnieka juridiskās adreses vai dzīvesvietas, kā arī parādnieka uzņēmumu durvīm.

3. Pieciem lielākajiem kreditoriem, parādniekam, parādnieka valdes locekļiem un darbinieku komisijai par sapulces datumu, laiku un vietu paziņo arī ar ierakstītā vēstulē nosūtītiem paziņojumiem tādā pašā iepriekšējas paziņošanas termiņā.

4. Iepriekšējos punktos norādītajos paziņojumos norāda arī:

a) procesa identifikāciju;

b) parādnieka vārdu vai nosaukumu un juridisko adresi vai dzīvesvietu, ja tā ir zināma;

c) informāciju prasītājiem, kuri vēl nav iesnieguši savus prasījumus, par nepieciešamību to darīt, ja nav beidzies spriedumā noteiktais termiņš prasījumu iesniegšanai, informējot tos, ka prasījumus ar mērķi tikai piedalīties sapulcē var iesniegt pašā sapulcē, ja sapulces dienā nav beidzies minētais termiņš;

d) iespējamos dalības ierobežojumus atbilstīgi 72. panta 4. punktā paredzētajam, informējot par iespēju apvienoties vai izmantot pārstāvi.”

“76. pants.

Sapulces apturēšana

Tiesnesis var nolemt apturēt sapulci, nosakot, ka sapulce atsākas nākamo 15 darbdienu laikā.”

“77. pants.

Balsu vairākums

Izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus, kad nepieciešams lielāks balsu vairākums vai ir noteiktas citas prasības, kreditoru sapulce lēmumus pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Atturēšanos balsojumā neņem vērā neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto kreditoru skaita vai prasījumu procentuālās daļas.”

“78. pants.

Sūdzība tiesnesim un pārsūdzība

1. Maksātnespējas procesa administrators vai jebkurš balsstiesīgs kreditors var mutiski vai rakstiski iesniegt tiesnesim sūdzību par sapulces lēmumiem, kas ir pretēji kreditoru kopējām interesēm, ja šāda sūdzība tiek iesniegta pašā sapulcē.

2. Lēmumu, ar ko apmierināta sūdzība, var apstrīdēt jebkurš kreditors, kurš balsojis uzvarējušajā pusē; lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, var apstrīdēt vienīgi sūdzības iesniedzējs.”

“79. pants.

Informācija

Maksātnespējas procesa administrators pēc sapulces pieprasījuma sniedz sapulcei informāciju par jebkuru tā pienākumos ietilpstošu jautājumu.”

“80. pants.

Kreditoru sapulces pilnvaras

Visus kreditoru sapulces pieņemtos lēmumus sapulce var atcelt, bet labvēlīgs sapulces lēmums atļauj veikt tikai darbības, attiecībā uz kurām šis kodekss paredz obligātu kreditoru komisijas atļauju.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespējas procesa administrators var izmantot vai atsavināt maksātnespējas masas aktīvus saskaņā ar CIRE 149., 150., 157. un 158. panta noteikumiem:

“149. pants.

Aktīvu apķīlāšana

1. Grāmatvedības dokumentus un visus aktīvus, kas veido maksātnespējas masu, apķīlā pēc tam, kad pasludināts spriedums, ar ko pasludina maksātnespēju, pat ja:

a) attiecībā uz tiem jebkurā procesā ir izdots saglabāšanas rīkojums, tie ir jebkādā veidā ieķīlāti vai aizturēti, izņemot tos, kas ir apķīlāti pārkāpuma — noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma — rezultātā;

b) tie piešķirti kreditoriem saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 831. un turpmākajiem pantiem.

2. Ja aktīvi jau pārdoti, apķīlā ieņēmumus no to pārdošanas, ja vien šie ieņēmumi jau nav izmaksāti kreditoriem vai sadalīti starp tiem.”

“150. pants.

Apķīlāto aktīvu nodošana

1. Aktīvu apķīlāšanas pilnvaras izriet no maksātnespējas pasludināšanas, un maksātnespējas procesa administratoram, neskarot Civilprocesa kodeksa 756. panta 1. un 2. punkta noteikumus, ir jānodrošina, ka aktīvi nekavējoties tiek tam nodoti un paliek tā pārziņā. Glabājumam piemēro vispārējos noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz ieķīlātu aktīvu juridisko glabājumu.

2. Apķīlāšanu veic maksātnespējas procesa administrators, kam palīdz kreditoru komisija vai šādas komisijas pārstāvis, ja tāds ir, un attiecīgos gadījumos — kreditora, kas lūdz pasludināt maksātnespēju, un maksātnespējīgās personas klātbūtnē.

3. Ja maksātnespējas procesa administratoram personīgi aktīvus apķīlāt ir neērti un manta atrodas citā apgabalā, kas nav maksātnespējas masas apgabals, apķīlāšanu veic tiesu izpildītājs un nodod aktīvus īpašam aizgādnim pēc maksātnespējas procesa administratora rīkojuma.

4. Apķīlāšanu veic, aizturot aktīvus vai tos tieši nododot pēc saraksta pa posteņiem saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja aktīvi jau nodoti glabāšanā tiesas aizgādnim, tos turpina uzglabāt, lai arī tie ir darīti pieejami un pakļauti vienīgi maksātnespējas procesa administratoram;

b) ja ir radušās grūtības uzraudzīt aktīvus vai ja pastāv šaubas par to, kuri aktīvi atrodas glabājumā, maksātnespējas procesa administrators var uzdot tiesas ierēdnim doties uz aktīvu turēšanas vietu un, kad grūtības pārvarētas vai šaubas novērstas, aktīvus nodod šim ierēdnim;

c) ja apķīlāšana tiek apstrīdēta vai notiek pretošanās tai, maksātnespējas procesa administrators var lūgt tiesībaizsardzības amatpersonu palīdzību, durvis vai seifu var atvērt ar varu, kā arī sastādīt oficiālu paziņojumu par notikušo;

d) konfiskācija ietver aktīvu aprakstīšanu, novērtēšanu un ņemšanu glabājumā;

e) gan apķīlājot aktīvus, gan nododot aktīvus pēc saraksta pa posteņiem, maksātnespējas procesa administrators vai tā palīgs sagatavo dokumentu, kurā aprakstīti un uzskaitīti aktīvi kā inventāra sarakstā, attiecīgā gadījumā norādot tiem piešķirto vērtību, to, vai aktīvi nodoti maksātnespējas procesa administratoram vai īpašajam aizgādnim, un minot visus procesam nozīmīgos jautājumus;

f) dokumentu paraksta persona, kura ir procesa liecinieks, un apķīlāto aktīvu īpašnieks vai turētājs, bet, ja tas nespēj vai nevēlas to parakstīt, — divi pieejami liecinieki.

5. Izliekot maksātnespējīgo personu no tās pastāvīgās dzīvesvietas, piemēro Civilprocesa kodeksa 862. panta noteikumus.

6. Maksājumus, ko maksātnespējas procesa administrators saņēmis skaidrā naudā, nekavējoties nogulda maksātnespējas procesa administratora izvēlētā kredītiestādē, izņemot aktuālo administratīvo izdevumu segšanai nepieciešamo summu.

“157. pants.

Priekšlaicīga slēgšana

Maksātnespējas procesa administrators pirms ziņojuma vērtēšanas sapulces var slēgt parādnieka uzņēmumus, kā arī tikai vienu vai dažus no tiem:

a) ar labvēlīgu kreditoru komisijas viedokli, ja šāda komisija ir;

b) ja tam neiebilst parādnieks, kad nav kreditoru komisijas, vai, neraugoties uz parādnieka iebildumiem, to atļauj tiesnesis tādēļ, ka šāda pasākuma aizkavēšana līdz minētās sapulces dienai ievērojami samazinātu maksātnespējas masu.”

“158. pants.

Aktīvu pārdošanas sākšana

1. Ja spriedums, ar ko pasludina maksātnespēju, ir kļuvis galīgs un ir sarīkota ziņojuma vērtēšanas sapulce, maksātnespējas procesa administrators nekavējoties pārdod visus maksātnespējas masas aktīvus neatkarīgi no saistībām, ja ar minētajā sapulcē pieņemtajiem kreditoru lēmumiem netiek iebilsts pret šādu pārdošanu.

2. Maksātnespējas procesa administrators tomēr priekšlaicīgi pārdod maksātnespējas maksas aktīvus, kurus nevar saglabāt tādēļ, ka tie varētu sabojāties vai zaudēt vērtību.

3. Ja tiek nolemts aktīvus pārdot priekšlaicīgi, kā minēts iepriekšējā punktā, maksātnespējas procesa administrators par šo faktu vismaz divas dienas pirms pārdošanas paziņo parādniekam, kreditoru komisijai, ja šāda komisija eksistē, un tiesnesim, kā arī publicē lēmumu Citius tīmekļa vietnē.

4. Tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai pēc parādnieka, kreditoru komisijas vai jebkura maksātnespējas procesa vai masas kreditora lūguma var apturēt 2. punktā minēto priekšlaicīgo aktīvu pārdošanu. Šo lēmumu nekavējoties paziņo maksātnespējas procesa administratoram, parādniekam, kreditoru komisijai un kreditoram, kas iesniedzis lūgumu. Pārsūdzība nav atļauta.

5. Iepriekšējā punktā minētajā lūgumā ieinteresētajai pusei ir pienācīgi jāpamato, kādēļ aktīvus nebūtu jāpārdod, un, ja iespējams, jāiesniedz reāli īstenojama alternatīva maksātnespējas procesa administratora plānotajai darbībai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Pret maksātnespējas masu vērsto prasījumu kārtas un rīcību ar prasījumiem, kas iesniegti pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, ieskaitot maksātnespējas masas parādus, būtībā nosaka CIRE 47.–51. pants:

“47. pants.

Maksātnespējas kreditora jēdziens un maksātnespējas prasījumu kārtas

1. Pēc maksātnespējas pasludināšanas visus pret maksātnespējīgās personas mantu vērstos vai ar maksātnespējas masā ietilpstošajiem aktīviem nodrošinātos prasījumus, kuru pamats radies pirms pasludināšanas, uzskata par maksātnespējas kreditoriem neatkarīgi no to valstspiederības vai domicila.

2. Iepriekšējā punktā minētos prasījumus un tiem līdzvērtīgus prasījumus, kā arī attiecīgos parādus, šajā kodeksā apzīmē attiecīgi kā maksātnespējas prasījumus un maksātnespējas parādus.

3. Prasījumi, par kuriem pierāda, ka tie iegūti procesa laikā, ir līdzvērtīgi maksātnespējas prasījumiem maksātnespējas pasludināšanas datumā.

4. Šī kodeksa mērķiem maksātnespējas prasījumi ir:

a) “nodrošinātie” un “privileģētie” prasījumi, kuriem ir attiecīgi liettiesisks nodrošinājums, ieskaitot īpašu kredītprivilēģiju, vai vispārēja kredīta priekšroka uz aktīviem, kas veido daļu maksātnespējas masas, nepārsniedzot summu, kas atbilst nodrošināto aktīvu vai vispārējās priekšrokas vērtībai, ņemot vērā iespējamos apgrūtinājumus ar augstāku spēku;

b) nākamajā pantā norādītie zemākas prioritātes prasījumi, izņemot, ja tiem ir vispārēja vai īpaša kredītprivilēģija vai juridiska hipotēka, kas neizbeidzas maksātnespējas pasludināšanas seku dēļ;

c) visi pārējie prasījumi ir “parasti”.”

“48. pants.

Zemākas prioritātes prasījumi

Par zemākas prioritātes prasījumiem, kurus kārto pēc citiem maksātnespējas prasījumiem, uzskata:

a) prasījumus, kas ir personām, kuras ir sevišķās attiecībās ar parādnieku, ja sevišķās attiecības jau pastāvēja prasījuma iegūšanas brīdī, un prasījumus, kas ir personām, kurām tie nodoti divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas;

b) procentus par prasījumiem, kam nav zemākas prioritātes un kas radušies pēc maksātnespējas pasludināšanas, izņemot prasījumus, ko aptver liettiesisks nodrošinājums un vispārējās kredītprivilēģijas, līdz attiecīgo aktīvu vērtībai;

c) prasījumus, kuru puses iepriekš vienojušās par zemāku prioritāti;

d) prasījumus, kuru priekšmets ir parādnieka maksājumi bez komisijas maksas;

e) maksātnespējas prasījumus, kas, tā kā ir veikta atcelšana par labu maksātnespējas masai, ļaunticības dēļ uzkrājas trešās personas labā;

f) procentus par zemākas prioritātes prasījumiem, kas radušies pēc maksātnespējas pasludināšanas;

g) procentus par kapitāla daļu īpašnieku “aizdevumiem”.

“49. pants.

Personas, kuras atrodas sevišķās attiecībās ar parādnieku

1. Uzskata, ka sevišķās attiecībās ar parādnieku, kurš ir fiziska persona, ir šādas personas:

a) laulātais un personas, kuras šķīrušas laulību ar parādnieku divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas;

b) parādnieka vai iepriekšējā apakšpunktā minēto personu augšupējie un lejupējie ģimenes locekļi vai brāļi un māsas;

c) parādnieka augšupējo vai lejupējo ģimenes locekļu vai brāļu un māsu laulātie;

d) personas, kuras pastāvīgi dzīvojušas kopīgā saimniecībā ar parādnieku divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas.

2. Uzskata, ka sevišķās attiecībās ar parādnieku, kurš ir juridiska persona, ir šādas personas:

a) partneri, kompanjoni vai biedri, kas ir juridiski atbildīgi par parādiem, un personas, kam šāds statuss ir bijis divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas;

b) struktūras, kas divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas attiecīgā gadījumā ir atradušās kontroles vai grupas attiecībās ar uzņēmumu Vērtspapīru kodeksa 21. panta izpratnē;

c) parādnieka juridiskie vai faktiskie valdes locekļi un personas, kuras ir bijušas juridiskie vai faktiskie valdes locekļi jebkurā laikā divu gadu laikposmā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

d) struktūras, kas ir saistītas ar kādu no iepriekšējos apakšpunktos minētajām struktūrām kādā no 1. punktā minētajiem veidiem.

3. Ja maksātnespēja attiecas tikai uz vienu patstāvīgu īpašumu, par sevišķās attiecībās esošām uzskata personas, kuras ir attiecīgie īpašnieki un valdes locekļi, kā arī personas, kuras ar šīm personām ir saistītas kādā no iepriekšējos apakšpunktos minētajiem veidiem, bet, ja ir iesaistīts uz laiku atlikts mantojums — personas, kuras administrēšanas uzsākšanas dienā vai divu iepriekšējo gadu laikā jebkurā no 1. punktā minētajiem veidiem ir vai bijušas saistītas ar personu, kuras mantojums tiek administrēts.

“50. pants.

Prasījumi saskaņā ar atliekošu nosacījumu

1. Šī kodeksa mērķiem prasījumi ar atliekošu nosacījumu un izbeidzošu nosacījumu ir prasījumi, kuriem attiecīgi pamats vai tālāka pastāvēšana ir atkarīga no nākotnes nenoteikta notikuma iestāšanās vai cita tiesiski izpildāma tiesas nolēmuma vai likumīgas darbības.

2. Prasījumi ar atliekošu nosacījumu ir:

a) prasījumi, kas radušies no maksātnespējas procesa administratora izpildes atteikuma vai priekšlaicīgas divpusēju līgumu izbeigšanas, ja tie bijuši spēkā maksātnespējas pasludināšanas datumā, vai darbību atcelšanas par labu maksātnespējas masai, kamēr šāda izbeigšana, atteikums vai atcelšana nav notikusi;

b) prasījumi, ko nevar izlietot pret maksātnespējīgo personu, ja iepriekš nav piespiedu kārtā atsavināts citas personas īpašums, un šāda atsavināšana vēl nav notikusi;

c) ar maksātnespēju saistīti prasījumi, par kuriem maksātnespējīgā persona personīgi neatbild — kamēr parādu nevar pieprasīt.”

“51. pants.

Maksātnespējas masas parādi

1. Ja tiesību aktos nav paredzēts citādi, maksātnespējas masas parādi papildus citiem parādiem, kas par tādiem atzīti šajā kodeksā, ir:  
a) maksātnespējas procesa izmaksas;  
b) atlīdzība maksātnespējas procesa administratoram un administratora un kreditoru komisijas locekļu izdevumi;  
c) parādi, kas radušies no maksātnespējas masas administrēšanas, likvidācijas un sadales darbībām;  
d) parādi, kas radušies no maksātnespējas procesa administratora darbībām, tam veicot savus pienākumus;  
e) parādi, kas radušies no divpusēja līguma, kuru maksātnespējas procesa administrators nevar atteikties izpildīt, izņemot, ja tas attiecas uz laikposmu pirms maksātnespējas pasludināšanas;  
f) parādi, kas radušies no divpusēja līguma, kuru maksātnespējas procesa administrators nevar atteikties izpildīt, izņemot, ja tie attiecas uz kompensāciju, ko otra puse jau sniegusi pirms maksātnespējas pasludināšanas, vai uz laikposmu pirms pasludināšanas;  
g) parādi, kas radušies no līguma, kura priekšmets ir ilgstošs maksājums, atbilstīgi kompensācijai, kuru jau sniegusi otra puse, un kura izpildi pieprasījis pagaidu tiesas administrators;  
h) parādi, kas radušies no pagaidu tiesas administratora darbībām, tam veicot savus pienākumus;  
i) parādi, kuru izcelsme ir maksātnespējas masas netaisna iedzīvošanās;  
j) uzturlīdzekļu maksāšanas saistība par laikposmu pirms maksātnespējas pasludināšanas atbilstīgi 93. panta noteikumi.  
2. Prasījumus, kas atbilst maksātnespējas masas parādiem, un šo prasījumu turētājus šajā kodeksā apzīmē attiecīgi kā maksātnespējas masas prasījumus un maksātnespējas masas kreditorus.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Noteikumi, ko piemēro prasījumu iesniegšanai, pārbaudei un atzīšanai, ir paredzēti CIRE 128.–140. pantā:

“128. pants.

Prasījumu iesniegšana

1. Termiņā, kas šim nolūkam noteikts spriedumā, ar ko pasludina maksātnespēju, maksātnespējas kreditoriem, ieskaitot prokuratūru, kas aizstāv tās pārstāvēto personu intereses, ir pienākums iesniegt prasījumus pārbaudei, pievienojot visus pieejamos pamatojuma dokumentus un iesniegumā norādot:

a) izcelsmi, termiņu, kapitāla un procentu summu;

b) pakārtoto nosacījumus — kā atliekošos, tā izbeidzošos;

c) prasījumu būtību — vai tie ir parasti, zemākas prioritātes, privileģēti vai nodrošināti, pēdējā gadījumā — aktīvus vai tiesības, uz ko nodrošinājums attiecas, un attiecīgo reģistrācijas informāciju, ja tāda ir;

d) pastāvošos personiskos galvojumus, norādot galvotājus;

e) piemērojamā procentu likme par kavētu maksājumu.

2. Lūgumu adresē maksātnespējas procesa administratoram un nosūta, izmantojot elektronisko datu pārraidi, saskaņā ar attiecīgā ministra īstenošanas rīkojuma 17. panta 2. punkta noteikumiem.

3. Ja maksātnespējas kreditori netiek atbalstīti, lūgumu iesniegt prasījumus iesniedz maksātnespējas procesa administratoram tā profesionālās darbības adresē vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē. Maksātnespējas procesa administrators parakstās par saņemšanu vai trīs dienu laikā no saņemšanas nosūta kreditoram apstiprinājumu par saņemšanu tādā pašā veidā, kā sūtīts prasījums.

4. 1. punktā paredzētos prasījumus var iesniegt, izmantojot veidlapu, kas šim mērķim ievietota ar tieslietu jomas atbildīgā ministra īstenošanas rīkojumu noteiktā tīmekļa vietnē, vai prasījumu iesniegšanas veidlapu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 54. un 55. pantā — gadījumos, kad piemēro minēto regulu.

5. Pārbaudes mērķis ir pārbaudīt visus maksātnespējas prasījumus neatkarīgi no to būtības un pamata, un šādi prasījumi maksātnespējas procesā jāiesniedz arī kreditoriem, kuru prasījumi ir atzīti ar galīgu lēmumu, ja tie vēlas saņemt samaksu.”

“129. pants.

Atzīto un neatzīto prasījumu saraksts

1. 15 dienu laikā pēc tam, kad beidzies prasījumu iesniegšanas termiņš, maksātnespējas procesa administrators iesniedz sekretariātam alfabēta secībā sakārtotu visu atzīto kreditoru sarakstu un neatzīto kreditoru sarakstu, norādot ne tikai prasījumu iesniedzējus, bet arī personas, kuru tiesības ir paredzētas parādnieka grāmatvedības dokumentos vai par kurām maksātnespējas procesa administrators ir uzzinājis citādi.

2. Atzīto kreditoru sarakstā identificē katru kreditoru, prasījuma būtību, kapitāla un procentu summu dienā, kad beidzies prasījumu iesniegšanas termiņš, personisko un liettiesisko nodrošinājumu, priekšrokas, piemērojamo nokavējuma procentu likmi, jebkurus atliekošos vai izbeidzošos nosacījumus, kā arī maksātnespējas masas aktīvu vērtību, uz kuriem pastāv liettiesiska kredīta priekšroka un par ko parādnieks neatbild personiski.

3. Neatzīto kreditoru sarakstā norāda neatzīšanas pamatojumu.

4. Maksātnespējas procesa administratoram jāinformē visi neatzītie kreditori, kā arī personas, kuru prasījumi ir atzīti bez prasījumu iesniegšanas vai uz citiem nosacījumiem kā attiecīgajā prasījumā minētie, izmantojot ierakstītu vēstuli vai kādu no 128. panta 2. un 3. punktā minētajiem līdzekļiem, bet, ja ir iesaistīti zināmi kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai uzņēmuma juridiskā adrese ir dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā uzsākts process, ieskaitot šo dalībvalstu nodokļu iestādes un sociālā nodrošinājuma struktūras, paziņojumu nosūta arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 54. pantu.

5. Iepriekšējā punktā minēto paziņojumu var nosūtīt pa e-pastu, ja prasījums ir iesniegts, izmantojot e-pastu, un to uzskata par nosūtītu nosūtīšanas dienā. Maksātnespējas procesa administrators pievieno lietas dokumentiem attiecīgo apstiprinājumu par saņemšanu.”

“130. pants.

Iebildumi par atzīto kreditoru sarakstu

1. 10 dienu laikā pēc 129. panta 1. punktā paredzētā termiņa beigām jebkura ieinteresētā persona var apstrīdēt atzīto kreditoru sarakstu, nosūtot tiesnesim lūgumu, kurā izklāsta pamatojumu, kādēļ prasījumi nepamatoti iekļauti vai nav iekļauti, vai atzīto prasījumu kvalificēšanas nepareizās summas.

2. Attiecībā uz kreditoriem, kam paziņots ar ierakstītu vēstuli, 10 dienu termiņu aprēķina, sākot no trešās darbdienas pēc attiecīgās nosūtīšanas.

3. Ja iebildumu nav, spriedums par prasījumu pārbaudi un kārtošanu tiek taisīts nekavējoties, ar to apstiprinot maksātnespējas procesa administratora sastādīto atzīto kreditoru sarakstu, izņemot acīmredzamas kļūdas, un sarindojot prasījumus uz šī saraksta pamata.”

“131. pants.

Atbilde uz iebildumu

1. Maksātnespējas procesa administrators var atbildēt uz jebkuru apstrīdēšanu tāpat kā jebkura ieinteresētā persona, kura ieņem pretēju nostāju, ieskaitot parādnieku.

2. Tomēr, ja iebildums ir balstīts uz konkrēta prasījuma nepamatotu iekļaušanu atzīto kreditoru sarakstā, tam piemērota nosacījuma neņemšanu vērā vai uz to, ka ir atzīta vai plašāk kvalificēta pārmērīga summa, kas pārsniedz pareizo, atbildēt var tikai attiecīgais prasītājs.

3. Atbildi iesniedz 10 dienu laikā pēc tam, kad beidzies 130. pantā minētais termiņš, vai pēc tam, kad prasītājam, uz kuru attiecas apstrīdēšana, nosūtīts paziņojums, atkarībā no lietas; sods šādā gadījumā ir iebilduma atzīšana par pamatotu.”

“132. pants.

Iebildumu un atbilžu iesniegšana

Maksātnespējas procesa administratora atzīto un neatzīto prasījumu, iebildumu un atbilžu sarakstus pievieno vienā dokumentā.”

“133. pants.

Prasījumu un maksātnespējīgās personas kontu analīze

Iebildumiem un atbildēm atvēlētajā laikposmā, lai prasījumus varētu analizēt ikviena iesaistītā persona un kreditoru komisija, maksātnespējas procesa administratoram prasījumi, attiecīgie prasījuma dokumenti un maksātnespējīgās personas grāmatvedības dokumenti jādara pieejami tam piemērotā vietā, ko norāda atzīto un neatzīto kreditoru saraksta beigās.”

“134. pants.

Pierādīšanas līdzekļi, kopijas un atteikšanās no paziņošanas

1. Iebildumiem un atbildēm piemēro 25. panta 2. punkta noteikumus.

2. Lai ieinteresētās personas varētu iepazīties, prasītājam ir pienākums nodrošināt iesniegtos dokumentus divos eksemplāros, no kuriem viens ir paredzēts tiesas arhīvam, savukārt otrs paliek tiesas sekretariāta rīcībā. Ja šie dokumenti ir iesniegti, izmantojot digitālus nesējus, sekretariāts šos dokumentus var izgūt.

3. Izņēmuma gadījumā, ja iebildums ir saistīts ar atzītiem prasījumiem un to nav iesniedzis attiecīgais prasītājs, pievieno papildu eksemplāru vai izrakstu izsniegšanai šim prasītājam.

4. Iebildumus paziņo attiecīgajiem prasītājiem tikai tad, ja tie nav iebilduma izteicēji.

5. Iebildumiem un atbildēm atvēlētajā termiņā lieta paliek tiesas sekretariāta rīcībā, kur ieinteresētās personas to var analizēt un ar to iepazīties.”

“135. pants.

Kreditoru komisijas viedoklis

10 dienu laikā pēc tam, kad beidzies termiņš atbildēšanai uz iebildumiem, kreditoru komisija lietas dokumentiem pievieno savu viedokli par iebildumiem.”

“136. pants.

Procesa izbeigšana

1. Kad ir pievienots kreditoru komisijas viedoklis vai iepriekšējā pantā noteiktais termiņš beidzies bez šādas pievienošanas, tiesnesis ar sprieduma spēku pasludina attiecīgajā sarakstā iekļautos neapstrīdētos prasījumus par pārbaudītiem, izņemot acīmredzamas kļūdas gadījumus. Tiesnesis var noteikt datumu un laiku nākamo 10 dienu laikā, kad izdarāms saskaņošanas mēģinājums, informējot par to visas personas, kuras iesniegušas iebildumus un atbildes, kreditoru komisiju un maksātnespējas procesa administratoru, lai šīs personas varētu piedalīties personīgi vai tās pārstāvētu pilnvarnieki ar nepieciešamajām speciālpilnvarām.

2. Saskaņošanas mēģinājumā prasījumus, kurus ar attiecīgajiem noteikumiem apstiprina visas klātesošās personas, uzskata par atzītiem.

3. Kad saskaņošanas mēģinājums ir beidzies, tiesnesis nekavējoties izbeidz procesu, lai varētu izdot oficiālu rīkojumu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 595. un 596. panta noteikumiem.

4. (Atcelts.)

5. Par atzītiem uzskata arī visus pārējos prasījumus, kurus ir iespējams atzīt, ņemot vērā lietas dokumentos izklāstītos pierādījumus.

6. Attiecībā uz atzītiem prasījumiem galīgajam oficiālajam rīkojumam ir sprieduma forma un spēks, pasludinot, ka šie prasījumi ir pārbaudīti un sakārtoti saskaņā ar tiesību normām.

7. Ja dažu prasījumu pārbaudei nepieciešams iesniegt pierādījumus, visu prasījumu kārtošana notiek ar galīgo spriedumu, izņemot, ja tiesnesis uzskata, ka analizētie iebildumi, ņemot vērā to būtību vai iesaistītās summas, nekavēs tūlītēju sprieduma pasludināšanu, pilnībā ievērojot 180. panta 1. punkta noteikumus.

8. Ja tiesnesis uzskata, ka samierināšanas mēģinājumu rīkot nav lietderīgi, tiesnesis nekavējoties izdod 3. punktā paredzēto oficiālo rīkojumu.”

“137. pants.

Izmeklēšanas pasākumi

Ja pirms apspriedes un sprieduma pieņemšanas sēdes nepieciešams veikt izmeklēšanas pasākumus, tiesnesis uzdod veikt nepieciešamās darbības, lai šādi pasākumi tiktu pabeigti 20 dienu laikā no rīkojuma, ar ko noteikti šie pasākumi, sniedzot visām ieinteresētajām personām pierādījumus, ko iesniegusi jebkura no tām.”

“138. pants.

Sēdes dienas noteikšana

Kad ir iesniegti pierādījumi vai beidzies vēstulēs norādītais termiņš, tiek noteikts datums nākamo 10 dienu laikā, kurā rīko apspriedes un sprieduma pieņemšanas sēdi.”

“139. pants.

Sēde

Sprieduma pieņemšanas sēdē ievēro noteikumus, kas pieņemti attiecībā uz kopējo lietu, ar šādām īpatnībām:

a) maksātnespējas procesa administratoru vai kreditoru komisiju uzklausa, kad vien nepieciešams, tiesas noteiktā laikā;

b) pierādījumus uzrāda iebildumu iesniegšanas secībā;

c) debatēs vispirms uzstājas iebilduma izteicēju, pēc tam — atbildētāju advokāti, neizsakot replikas.”

“140. pants.

Nolēmums

1. Pēc sprieduma pieņemšanas sēdes beigām tiesnesis nākamo 10 dienu laikā pieņem lēmumu attiecībā uz prasījumu pārbaudi un kārtošanu.

2. Maksātnespējas masas aktīvus kārto vispārējā kārtībā, ar liettiesiska nodrošinājuma tiesībām un kredītprivilēģijām saistītus aktīvus — sevišķā kārtībā.

3. Sarindojot prasījumus, priekšroka netiek dota uz tiesas hipotēkas vai uz ķīlu balstītas hipotēkas pamata. Tomēr prasītāja vai kreditora segtās izmaksas ir maksātnespējas masas parādi.”

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

.

“172. pants.

Maksātnespējas masas parādu samaksa

1. Pirms maksātnespējas prasījumu samaksas maksātnespējas procesa administrators no maksātnespējas masas atskaita aktīvus vai tiesības, kas nepieciešami, lai samaksātu masas parādus, tostarp tos, kuru rašanos var paredzēt līdz procesa izbeigšanai.

2. Maksātnespējas masas parādus proporcionāli attiecina uz masas ieņēmumiem, bet atlikumu — uz katra kustamā vai nekustamā aktīva ieņēmumiem; tomēr attiecinātā summa nepārsniedz 10 % no ieņēmumiem no aktīviem, kam piemēro liettiesisku nodrošinājumu, izņemot, ja tas noteikti nepieciešams maksātnespējas masas parādu pilnīgai samaksai, vai ciktāl netiek kaitēts nodrošināto prasījumu pilnīgai samaksai.

3. Maksātnespējas masas parādu samaksu veic attiecīgajos termiņos neatkarīgi no procesa statusa.

4. Ja tiek uzsākta tiesvedība, lai pārbaudītu tiesības uz jau pārdotu aktīvu restitūciju vai nošķiršanu un ir iesniegts pienācīgs protests, glabāšanā paliek summa, kas ir vienāda ar ienākumiem no pārdošanas, ja tos ir iespējams noteikt, un to izslēdz no maksājumiem maksātnespējas masas vai maksātnespējas kreditoriem, kamēr spēkā paliek protesta sekas. Ja ieņēmumus nevar noteikt, glabāšanā patur summu, kas ir vienāda ar inventāra sarakstā noteikto. 180. panta 2. un 3. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandi.”

“173. pants.

Maksātnespējas prasījumu samaksas sākšana

Maksātnespējas prasījumu samaksa aptver tikai prasījumus, kas ir pārbaudīti ar galīgu spriedumu.”

“174. pants.

Maksājumi nodrošinātiem kreditoriem

1. Neskarot 172. panta 1. punkta un 2. punkta noteikumus, kad ir pārdoti aktīvi ar liettiesisku nodrošinājumu un ieturēti attiecīgie izdevumi, nekavējoties veic maksājumu nodrošinātiem kreditoriem, ievērojot to prioritāti. Attiecībā uz kreditoriem, kam nav pilnībā veikta samaksa un kuru priekšā parādnieks atbild ar savu mantu, attiecīgo bilanci iekļauj parastajos prasījumos, aizstājot aplēsto bilanci, ja tā atšķiras.

2. Pirms aktīvu pārdošanas aplēsto bilanci, kas atzīta par parastu prasījumu, risina, veicot sadali starp parastiem kreditoriem. Tomēr sadalei atbilstošās summas jāturpina glabāt, līdz apstiprināta faktiskā bilance. Izņemšanu atļauj pēc summu apstiprināšanas.

3. Nepieprasāmu trešo personu parādu samaksa:

a) nenotiek 164. panta 5. punkta pirmās daļas gadījumā vai ja attiecīgais prasītājs atsakās no nodrošinājuma;

b) nevar pārsniegt parāda summu, kas aktualizēta uz samaksas dienu, piemērojot 91. panta 2. punktu;

c) paredz kreditora tiesību subrogāciju proporcionāli samaksātajai summai attiecībā uz parāda summu, aktualizējot ar tiem pašiem noteikumiem.”

“175. pants.

Izmaksas privileģētiem kreditoriem

1. Privileģētos prasījumus apmaksā, izmantojot aktīvus, kas nav piekārtoti augstāka spēka liettiesiskam nodrošinājumam, ievērojot to prioritāti, kā arī proporcionāli līdzvērtīgi privileģēto prasījumu summām.

2. 174. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis.”

“176. pants.

Izmaksas parastiem kreditoriem

Ja masa ir nepietiekama, lai veiktu pilnu izmaksu, parastiem kreditoriem izmaksas veic proporcionāli to prasījumiem.”

“177. pants.

Izmaksas zemākas kārtas kreditoriem

1. Zemākas prioritātes prasījumu izmaksu veic tikai pēc parasto prasījumu pilnīgas izmaksas un tādā secībā, kā šie prasījumi ir norādīti 48. pantā, proporcionāli to attiecīgajām summām, ievērojot vienā apakšpunktā minētos, ja pilnai izmaksai ar masu nepietiek.

2. Ja par prasījumu zemāku prioritāti ir bijusi vienošanās, puses var noteikt prasījumam citu prioritāti nekā tā, kas izriet no 48. panta noteikumiem.”

“178. pants.

Daļēja sadale

1. Ja glabāšanā tiek nodotas summas, kas nodrošina ne mazāk ka 5 % privileģēto, parasto vai zemākas prioritātes prasījumu vērtības sadali, tiesas maksātnespējas procesa administrators iesniedz plānu un sadales tabulu, kuru tas uzskata par īstenojamu, pievienošanai galvenajai lietai, ar kreditoru komisijas viedokli, ja šāda komisija ir.

2. Tiesnesis pieņem lēmumus par maksājumiem, ko tas uzskata par pamatotiem.”

“179. pants.

Izmaksas solidāri atbildīgiem parādniekiem

1. Ja līdztekus maksātnespējīgajai personai ir vēl kāds solidāri atbildīgs parādnieks tādā pašā situācijā, kreditors nesaņem nekādu summu, ja nav iesniedzis apliecinājumu par naudas summām, ko tas saņēmis maksātnespējas procesos, kuros iesaistīti pārējie parādnieki; arī maksātnespējas procesa administrators informē par izmaksu citos procesos.

2. Solidāri atbildīgam parādniekam, kurš parādu samaksā tikai daļēji, solidāro parādnieku maksātnespējas procesos samaksu neveic, ja nav pilnīgi veikta izmaksa kreditoram.”

“180. pants.

Preventīvi aizsardzības pasākumi

1. Ja pārsūdzēts spriedums, ar ko pārbaudīti un sakārtoti prasījumi, vai iesniegts protests par izskatīšanā esošu lietu, protestu iesniegušo personu prasījumus vai prasījumus, kas ir pārsūdzēti, attiecībā uz rīcību ar tiem veicamajā sadalē uzskata par nosacīti pārbaudītiem, pēdējā gadījumā — par maksimālo summu, ko varētu iegūt, to zinot. Tomēr šādi attiecinātās summas patur glabājumā.

2. Pēc galīgā lēmuma par pārsūdzību vai tiesvedību pieņemšanas atļauj izņemt glabātās summas, ciktāl tas attiecīgā gadījumā ir nepieciešams vai ja tiek veikta sadale starp kreditoriem. Ja notiek daļēja izņemšana, sadali veic, balstoties uz atlikušo summu.

3. Ja personas, kuras pārsūdzības vai protesta dēļ nav ļāvušas izņemt nekādas summas, zaudē savu pārsūdzību vai protestu, tās kompensē kreditoriem nodarīto kaitējumu, maksājot nokavējuma procentus pēc to likumiskās likmes par aizturēto summu, sākot ar sadales dienu, kad šī summa tikusi iekļauta.

4. Ja protestu iesniedz pēc tam, kad veikta sadale, attiecīgajiem kreditoriem vēlākā sadalē piešķir papildu summu, kas nepieciešama, lai atjaunotu līdztiesību ar līdzvērtīgiem kreditoriem, neskarot atlikušo glabāto summu, ja par prasību vēl nav pieņemts galīgs lēmums.”

“181. pants.

Prasījumi saskaņā ar atliekošu nosacījumu

1. Prasījumus ar atliekošu nosacījumu apmierina pēc to nominālvērtības, veicot sadali pa daļām. Tomēr uz tiem attiecinātajām summām, kamēr nosacījums vēl nav noteikts, jāpaliek glabājumā.

2. Galīgajā sadalē, ja nosacījums nav izpildījies:

a) neizskata prasījumus, kuriem nav vērtības tādēļ, ka nosacījuma pārbaude ir acīmredzami mazticama; šādā gadījumā saskaņā ar iepriekšējo punktu glabāšanā nodotās summas sadala citiem kreditoriem;

b) ja iepriekšējā apakšpunktā paredzētā situācija neiestājas, maksātnespējas procesa administrators nodod glabāšanā kredītiestādei prasījuma nominālvērtībai atbilstošu summu, ko nodod prasītājam, kad ir izpildījies atliekošais nosacījums, vai sadala citiem kreditoriem, ja šī nosacījuma neiespējamība kļūst droša.

“182. pants.

Galīgā sadale

1. Kad noslēgusies maksātnespējas masas likvidācija, sadali un galīgo sadali veic tiesas sekretariāts pēc tam, kad lieta nosūtīta izmaksu aprēķināšanai, kā arī pašam sekretariātam. Parādnieka darbība, kas nes ienākumus, ar ko tiktu papildināta masa, neliedz izbeigt likvidāciju.

2. Naudas līdzekļus, kas palikuši pēc likvidācijas un nesedz pat sadales izdevumus, piešķir Tieslietu ministrijas atbildīgajai struktūrai finanšu un īpašumu pārvaldības jautājumos.

3. Maksātnespējas procesa administrators lietas izskatīšanas laikā var iesniegt sadales un galīgās sadales priekšlikumu, kam pievieno attiecīgus pamatojuma dokumentus, un šo informāciju vērtē sekretariāts.”

“183. pants.

Maksājumi

1. Visus maksājumus veic bez īpaša lūguma, vēlams — ar bankas pārskaitījumu uz attiecīgā saņēmēja IBAN, bet pārskaitīto summu izņem no maksātnespējas konta.

2. Ja prasījumu nav iespējams apmaksāt iepriekšējā punktā paredzētajā kārtībā, maksātnespējas procesa administratoram jāizmanto čeks, kas izrakstīts attiecībā uz maksātnespējas kontu.

3. Ja gada laikā pēc tam, kad paziņots kreditoram, čeks nav iesniegts apmaksai, attiecīgais prasījums beidzas un summa nonāk Tieslietu ministrijas atbildīgajai struktūrai finanšu un īpašumu pārvaldības jautājumos (Instituto de Gestão Financeira e Equipamentos da Justiça, I. P.).

4. 1. un 2. punktā minēto maksāšanas līdzekļu izmantošana neatbrīvo maksātnespējas procesa administratoru no pienākuma ievērot likumiski vai līgumiski noteiktās prasības maksātnespējas konta izmantošanai. Mutatis mutandi piemēro 167. panta 2. punktu.”

“184. pants.

Atlikums

1. Ja ar likvidācijas ieņēmumiem pietiek, lai pilnībā nomaksātu maksātnespējas prasījumus, maksātnespējas procesa administrators atdod atlikumu parādniekam.

2. Ja parādnieks nav fiziska persona, maksātnespējas procesa administrators nodod iesaistītajām personām bilances atlikumu, kas tām pienāktos, ja likvidācija būtu veikta maksātnespējas procesa ietvaros, vai arī rīkojas saskaņā ar citos tiesību aktos un noteikumos paredzēto.”

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas procesa izbeigšanas nosacījumus un sekas izklāsta CIRE 231.–234. pants. Šajos noteikumos ir izklāstītas situācijas, kurās: apstiprina maksātnespējas plānu, ja šī plāna saturs nav pretrunā izbeigšanai; maksātnespēja izbeidzas; veic likvidāciju un galīgo sadali; maksātnespējas masa ir nepietiekama.

“231. pants.

Izbeigšana pēc parādnieka lūguma

1. Parādnieka lūgumu izbeigt procesu, pamatojoties uz maksātnespējas izbeigšanos, paziņo kreditoriem, lai tie pēc vēlēšanās varētu astoņu dienu laikā apstrīdēt izbeigšanu. Piemēro 41. panta 3. un 4. punkta noteikumus.

2. Parādnieka lūgumam, kas nav pamatots ar maksātnespējas izbeigšanos, pievieno dokumentus, kas apstiprina, ka tam piekrituši visi prasījumus iesniegušie kreditori, ja to iesniedz pēc šim mērķim noteiktā termiņa, bet citos gadījumos — visi zināmie kreditori.

3. Pirms lūguma izlemšanas tiesnesis abos gadījumos uzklausa maksātnespējas procesa administratoru un kreditoru komisiju, ja šāda komisija pastāv.”

“232. pants.

Izbeigšana masas nepietiekamības dēļ

1. Ja tiek konstatēts, ka maksātnespējas masa ir nepietiekama, lai segtu procesa izmaksas un atlikušos maksātnespējas masas parādus, maksātnespējas procesa administrators par šo faktu informē tiesnesi; tiesnesi par to var informēt arī automātiski.

2. Pēc parādnieka, kreditoru sapulces un maksātnespējas masas kreditoru uzklausīšanas tiesnesis pasludina maksātnespējas procesu par izbeigtu, izņemot, ja ieinteresētā puse pēc tiesas rīkojuma iemaksā tiesneša noteiktu summu, kas ir pamatoti uzskatāma par nepieciešamu, lai nodrošinātu procesa izmaksu un atlikušo maksātnespējas masas parādu segšanu.

3. Pēc tam, kad lieta nosūtīta izmaksu aprēķināšanai un tiesas sekretariātam, sekretārs pēc izmaksu apmaksas sadala maksātnespējas masas kreditoriem maksātnespējas masā esošās naudas summas proporcionāli to prasījumiem.

4. Kad apstiprinājusies masas nepietiekamība, maksātnespējas procesa administrators var nekavējoties pārtraukt attiecīgo likvidāciju.

5. Ja maksātnespējas process izbeigts masas nepietiekamības dēļ, gadījumos, kad uzsākta, bet vēl nav pabeigta procedūra maksātnespējas vainojamības izvērtēšanai, šo procedūru turpina ierobežotā formā.

6. Iepriekšējo punktu noteikumus nepiemēro, ja parādnieks iegūst no izmaksu samaksas atlikšanas saskaņā ar 248. panta 1. punktu, kamēr šāds ieguvums ir spēkā.

7. Masas nepietiekamību prezumē, ja aktīvu vērtība ir mazāka nekā 5 000 EUR.”

“233. pants.

Izbeigšanas sekas

1. Pēc tam, kad process ticis izbeigts, un neskarot 217. panta 5. punktā noteikto par konkrētajām tūlītējām sekām, kādas ir lēmumam apstiprināt maksātnespējas plānu:

a) izbeidzas visas maksātnespējas pasludināšanas sekas un parādnieks atgūst tiesības atsavināt savus aktīvus un brīvi pārvaldīt savu darījumdarbību, neskarot sekas, kādas ir maksātnespējas atzīšanai par vainojamu un nākamā panta noteikumiem;

b) beidzas kreditoru komisijas un maksātnespējas procesa administratora uzdevumi, izņemot ar bilances iesniegšanu un attiecīgā gadījumā — maksātnespējas plānā noteiktos;

c) maksātnespējas kreditori var izlietot savas tiesības pret parādnieku bez ierobežojumiem, izņemot maksātnespējas plānā un maksājumu plānā, kā arī 242. panta 1. punktā noteiktos, un attiecībā uz tiem izpildu dokumenti ir spriedums, ar ko apstiprināts maksājumu plāns, un spriedums, ar ko pārbaudīti prasījumi, vai vēlākā pārbaudes tiesvedībā pieņemts lēmums, kopā ar spriedumu, kurā apstiprināts maksātnespējas plāns, ja tāds ir;

d) masas kreditori var vērsties pret parādnieku attiecībā uz tiesībām, kas nav apmierinātas.

2. Maksātnespējas procesa izbeigšanai pirms galīgās sadales ir šādas sekas:

a) darbību atcelšana par labu maksātnespējas masai zaudē spēku, izņemot, ja maksātnespējas procesa administratoram ar maksātnespējas plānu ir piešķirtas pilnvaras aizstāvēties pret prasību, ar ko apstrīd šo atcelšanu, kā arī gadījumus, kad šādu atcelšanu vairs nevar apstrīdēt, jo ir sācis tecēt 125. pantā noteiktais termiņš, vai kad celtā prasība ir noraidīta ar galīgo lēmumu;

b) attiecībā uz prasījumu pārbaudi un jau likvidēto aktīvu restitūciju un nošķiršanu notiekošo procesu izbeigšana 30 dienu laikā, izņemot, ja jau ir pieņemts spriedums par prasījumu pārbaudi un kārtošanu saskaņā ar 140. pantā paredzēto vai ja izbeigšana notiek maksātnespējas plāna pieņemšanas dēļ — šādā gadījumā par šo spriedumu iesniegtās pārsūdzības turpinās līdz to pabeigšanai, tāpat kā tiesvedības, kuru iesniedzēji vai parādnieks to vēlas;

c) tiesvedībā esošu procesu izbeigšana pret personām, kuras ir juridiski atbildīgas par maksātnespējīgās personas parādiem, pēc maksātnespējas procesa administratora priekšlikuma, izņemot, ja ar maksātnespējas plānu maksātnespējas procesa administratoram piešķirtas tiesības uzturēt šādas prasības.

3. Par tiesvedības izmaksām, apstrīdot tādu darbību atcelšanu par labu maksātnespējas masai, kuras apmierinātas saskaņā ar 2. panta a) punktu, atbild maksātnespējas masa, ja lieta tiek izbeigta masas nepietiekamības dēļ.

4. Izņemot prasījuma pārbaudes procesu, ikvienu procesu, kas ir atkarīgs no maksātnespējas procesa un ko nevar izbeigt saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, vai ko saskaņā ar maksātnespējas plānu nevar uzturēt maksātnespējas procesa administrators, izdala no lietas un nodod kompetentajai tiesai. Attiecībā uz lietu parādniekam pēc tam ir ekskluzīva leģitimitāte neatkarīgi no pretējās puses vērtējuma vai piekrišanas.

5. 10 dienu laikā pēc izbeigšanas maksātnespējas procesa administrators nodod tiesas arhīvam visus tā rīcībā esošos ar procesu saistītos dokumentus, kā arī parādnieka grāmatvedības dokumentus, kuri nav jāatgriež parādniekam.

6. Ja maksātnespējas procesu izbeidz, neuzsākot procedūru maksātnespējas ļaunprātības izvērtēšanai saskaņā ar 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu, tiesnesim lēmumā skaidri jānorāda maksātnespējas nejaušais raksturs, kā tas noteikts 230. pantā.

7. Maksātnespējas procesa izbeigšana saskaņā ar 230. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja pastāv likvidējami aktīvi vai tiesības, nosaka tikai tīro ienākumu sadales laikposma sākumu.”

“234. pants.

Sekas attiecībā uz komercsabiedrībām

1. Ja procesa izbeigšana ir balstīta uz tāda maksātnespējas plāna apstiprināšanu, kas paredz komercsabiedrības turpināšanu, darbības atsākšanai nav nepieciešams dalībnieku lēmums.

2. Dalībnieki var nolemt atsākt darbību, ja izbeigšana ir balstīta uz 230. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3. Sabiedrību uzskata par izbeigtu, kad ir notikusi galīgā sadale un reģistrēta procesa izbeigšana.

4. Ja izbeigšana notiek, pamatojoties uz maksātnespējas masas nepietiekamību, sabiedrības likvidācija notiek saskaņā ar komercsabiedrību darbības izbeigšanas un likvidācijas administratīvo procesu. Tiesnesis paziņo kompetentajam reģistram par izbeigšanu attiecībā uz sabiedrības īpašumu.”

Sekas attiecībā uz fiziskām personām

Ja parādnieks ir fiziska persona, pēc parādnieka lūguma to var atbrīvot no maksātnespējas procesa prasījumiem, kas nav pilnībā apmaksāti maksātnespējas procesa laikā vai piecus gadus pēc tā izbeigšanas, kā paredzēts CIRE 235.–248. pantā.

Lai atbrīvotu fizisku personu no saistībām, ja tas ir atļauts, parādnieka tīros ienākumus piecus gadus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas (cesijas periods) cedē tiesas izvēlētam aizgādnim. Cesijas periodā katra gada beigās aizgādnis izlieto saņemtās summas: a) maksātnespējas procesa nesegto izmaksu segšanai; b) atlīdzinot Tieslietu ministrijas atbildīgajai struktūrai finanšu un īpašumu pārvaldības jautājumos par maksātnespējas procesa administratora un aizgādņa atlīdzību un izmaksām, kas radušās šai struktūrai; c) savas atlīdzības un izdevumu nomaksai; d) atlikumu sadalot starp maksātnespējas kreditoriem saskaņā ar noteikumiem par maksājumiem kreditoriem maksātnespējas procesā.

Ja cesijas periods ir beidzies, tiesa var atļaut parādnieku atbrīvot; šādā gadījumā visi maksātnespējas prasījumi, kas atbrīvošanas dienā vēl pastāv, tiek atcelti, ieskaitot neiesniegtus vai nepārbaudītus prasījumus. Tomēr atbrīvošana neietver: a) uzturēšanas prasības; b) kompensāciju, kas pienākas par parādnieka prettiesisku rīcību un kā tāda ir tikusi pieprasīta; c) prasījumus attiecībā uz naudas sodiem un citus naudas sodus par noziedzīgiem nodarījumiem vai administratīviem pārkāpumiem; d) prasījumus saistībā ar nodokļiem.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas tika aplūkotas atbildē uz iepriekšējo jautājumu. Būtībā pēc procesa izbeigšanas maksātnespējas kreditori savas tiesības pret parādnieku var izlietot bez ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir minēti iespējamajos maksātnespējas un maksājumu plānos, kā arī CIRE 242. panta 1. punktā.

Izpildu dokuments tiesību īstenošanai ir spriedums, ar ko apstiprināts maksājumu plāns, un spriedums, ar ko apstiprināts prasījums, vai attiecīgā gadījumā — lēmums, kas pieņemts vēlākā pārbaudes tiesvedībā, kopā ar spriedumu, ar ko apstiprināts maksātnespējas plāns.

CIRE 242. panta 1. punkts paredz, ka ja fiziska persona ir atbrīvota no saistībām, nav atļauts izpildes process pret parādnieka aktīviem, kas ir paredzēti maksātnespējas prasījumu apmierināšanai cesijas periodā.

Maksātnespējas procesu uzskata par izbeigtu ar CIRE 230. pantā noteikto brīdi. Izbeigšanas laiks ir atkarīgs no apstākļiem, kas noteikuši izbeigšanu, kā norādīts turpmāk:

“230. pants.

Procesa izbeigšanas laiks

1. Ja process turpinās pēc maksātnespējas pasludināšanas, tiesnesis var nolemt izbeigt procesu:

a) pēc tam, kad notikusi galīgā sadale, neskarot 239. panta 6. punkta noteikumus;

b) pēc tam, kad kļuvis galīgs lēmums, ar kuru apstiprināts maksātnespējas plāns, ja šis plāns nav pretrunā izbeigšanai;

c) pēc parādnieka lūguma, ja parādnieks nav maksātnespējas situācijā vai tam piekrituši visi kreditori;

d) ja maksātnespējas procesa administrators apstiprina, ka maksātnespējas masa ir nepietiekama procesa izmaksu un citu parādu segšanai;

e) ja izbeigšana vēl nav paziņota — sākotnējā lēmumā, ar kuru atbrīvo no saistībām, kā minēts 237. panta b) punktā.

2. Kreditorus informē par lēmumu izbeigt procesu, kā arī lēmumu publicē un reģistrē 37.un 38. pantā paredzētajā kārtībā, norādot attiecīgo pamatu.”

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procesa izmaksas un izdevumus uzskata par konkursa masas parādiem atbilstīgi CIRE 51. pantam, kā minēts iepriekš.

Pirms maksātnespējas prasījumu samaksas maksātnespējas procesa administrators atskaita aktīvus vai tiesības, kas nepieciešami, lai samaksātu procesa izmaksas un izdevumus, tostarp tos, kuru rašanos var paredzēt līdz procesa izbeigšanai. Procesa izmaksu un izdevumu samaksu attiecina saskaņā ar minēto CIRE 172. pantu.

Ja fiziskā persona ir atbrīvota no saistībām, aizgādnis cesijas periodā katra gada beigās saņemtās summas vispirms izmanto, lai apmaksātu procesa izmaksas un izdevumus saskaņā ar CIRE 241. pantu.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

CIRE 120.–127. pants paredz iespēju atcelt darbības, kas kaitē kreditoru kopīgajām interesēm, ja ir izpildīti šajos pantos minētie nosacījumi.

“120. pants.

Vispārējie principi

1. Darbības, kas kaitē maksātnespējas masai un ir veiktas divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas, var atcelt par labu maksātnespējas masai.

2. Par darbībām, kas kaitē maksātnespējas masai, uzskata darbības, kas mazina, novērš, apgrūtina, apdraud vai kavē izmaksas maksātnespējas kreditoriem.

3. Nākamajā pantā minētās jebkura veida darbības, pat ja tās veiktas vai pieļautas ārpus tajā noteiktajiem termiņiem, prezumējamas kā kaitējošas masai, ja nav pieņemti pierādījumi, kas apliecina pretējo.

4. Izņemot nākamajā pantā minētos gadījumus, atcelšana prezumē trešās personas ļaunticību attiecībā uz rīcību — darbību vai bezdarbību divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, ja tās veikšanā piedalījusies vai no tās labumu guvusi persona, kas atrodas sevišķās attiecībās ar maksātnespējīgo personu, pat ja sevišķās attiecības konkrētajā datumā nav pastāvējušas.

5. Par ļaunticību uzskata apzināšanos, ka rīcības laikā ir spēkā kāds no šādiem apstākļiem:

a) parādnieks atradās maksātnespējas situācijā;

b) rīcības prejudiciālā būtība, kā arī parādnieka tobrīdējā atrašanās situācijā, kurā tam draud maksātnespēja;

c) ir sākts maksātnespējas process.

6. Piemērojot šajā nodaļā paredzētos noteikumus, nevar atcelt tiesiskus darījumus, kas izdarīti saskaņā ar šo likumu veikta sevišķās atveseļošanas procedūras vai sevišķās maksājumu vienošanās procedūras ietvaros, atgūšanas un reorganizācijas pasākumos vai saistībā ar Kredītiestāžu un finanšu uzņēmumu vispārējo noteikumu (apstiprināti ar 1992. gada 31. decembra Dekrētlikumu Nr. 298/92) VIII nodaļu. Tas pats attiecas uz darījumiem, kas veikti ārpustiesas uzņēmumu reorganizācijas shēmas vai līdzvērtīga speciālajos tiesību aktos paredzēta procesa ietvaros, kura mērķis ir nodrošināt parādniekam pietiekamus finansēšanas līdzekļus, lai atgūšanu padarītu iespējamu.

“121. pants.

Beznosacījuma atcelšana

1. Turpmāk minētās darbības var atcelt par labu maksātnespējas masai bez nepieciešamības izpildīt papildu prasības:

a) dalīšanu, kas veikta mazāk kā gadu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, ja maksātnespējīgās personas daļa faktiski ir segta ar viegli noslēpjamiem aktīviem, bet vispārējie aktīvi un personalizētas vērtības nonākušas citām ieinteresētajām personām;

b) parādnieka bez atlīdzības veiktas darbības divu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas, ieskaitot mantojuma vai legāta liegšanu, izņemot parastos veiktos ziedojumus;

c) liettiesisku nodrošinājumu, ko parādnieks nodibinājis attiecībā uz jau esošām saistībām vai citām, kas aizstāj šādas saistības, sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

d) nodrošinājumu, apakšnodrošinājumu, galvojumu vai kredītpilnvaras, ko maksātnespējīgā persona parakstījusi iepriekšējā apakšpunktā minētajā laikposmā un kas neievēro darījumdarbību, kurā maksātnespējīgā persona ir faktiski ieinteresēta;

e) liettiesisku nodrošinājumu, ko parādnieks nodibinājis vienlaikus ar nodrošinātajām saistībām 60 dienu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

f) maksājumus vai citas darbības, lai izbeigtu saistības ar termiņu pēc maksātnespējas procesa sākuma datuma, kas veiktas sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa sākuma datuma vai arī pēc šī datuma, bet pirms termiņa;

g) maksājumus vai citus paņēmienus, kā izbeigt saistības, kuras persona uzņēmusies sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas ar noteikumiem, kas ir likumīgai darījumdarbībai neparasti un ko kreditors nevar prasīt;

h) atlīdzības darbības, ko maksātnespējīgā persona veikusi gada laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, ja saistības, ko tā ir uzņēmusies, būtiski pārsniedz pretējās puses saistības;

i) kapitāla daļu īpašnieku aizdevumu atmaksu, ja tā notikusi iepriekšējā apakšpunktā minētajā laikposmā.

2. Iepriekšējā punkta noteikumus atceļ tiesību normas, kam izņēmuma kārtā vienmēr nepieciešama ļaunticība vai citas prasības.”

“122. pants.

Maksājumu sistēmas

Darbības, uz kurām attiecas maksājumu sistēma atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 19. maija Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) punkta vai līdzvērtīgai definīcijai, nevar atcelt.”

“123. pants.

Atcelšanas forma un tiesību izbeigšanās

1. Maksātnespējas procesa administrators atcelšanu var veikt, izmantojot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atklājusies darbība, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc maksātnespējas pasludināšanas datuma.

2. Tomēr, kamēr darījumdarbība nav pabeigta, atcelšanu izņēmuma kārtā var pieteikt bez termiņa ierobežojuma.”

“124. pants.

Sekas attiecībā uz cesionāriem

1. Darbības atcelšanas sekas attiecībā uz vēlākiem cesionāriem prezumē to ļaunticību, izņemot universālmantinieku gadījumā vai ja jaunā nodošana notikusi bez maksas.

2. Iepriekšējo punktu noteikumus mutatis mutandi piemēro tiesību nodibināšanai uz aktīviem, kas nodoti par labu trešai personai.”

“125. pants.

Atcelšanas apstrīdēšana

Tiesības apstrīdēt atcelšanu beidzas pēc trijiem mēnešiem, kamēr risinās attiecīgā tiesvedība, kas ierosināta pret maksātnespējas masu un ir atkarīga no maksātnespējas procesa.”

“126. pants.

Atcelšanas sekas

1. Atcelšanai ir atpakaļvērsts spēks, un ir jāatjauno stāvoklis, kāds būtu pastāvējis, ja nebūtu notikusi darbība vai bezdarbība.

2. Prasība, ko maksātnespējas procesa administrators ceļ iepriekšējā punktā paredzētajam mērķim, ir atkarīga no maksātnespējas procesa.

3. Sodi, ko piemēro trešām personām, kuras spriedumā noteiktajā termiņā neiesniedz aktīvus vai vērtslietas, ko jāatgriež masā, ir tādi paši, kā paredzēts procesuālajos tiesību aktos attiecībā uz ieķīlātu aktīvu depozitāru, kas tos neatdod laikā.

4. Trešās personas iesniegto priekšmetu atgriež tikai tad, ja to var identificēt un nošķirt no pārējā masas daļā ietilpstošajiem.

5. Ja iepriekšējā punktā aprakstītā situācija neiestājas, pienākums atgriezt attiecīgo vērtību ir maksātnespējas masas parāds, kas atbilst attiecīgajam iedzīvošanās apmēram maksātnespējas pasludināšanas datumā, un maksātnespējas parāds — attiecībā uz iespējamo atlikušo summu.

6. Bezmaksas atgriešanas pienākums uz pircēja rēķina pastāv tikai samērīgi ar tā iedzīvošanos, izņemot, ja pastāv vai ir prezumējama ļaunticība.”

“127. pants.

Actio Pauliana

1. Maksātnespējas kreditoriem nav ļauts celts jaunas actiones Paulianae pret parādnieka veiktajām darbībām, kuru atcelšanu pasludinājis maksātnespējas procesa administrators.

2. Maksātnespējas pasludināšanas dienā izskatīšanā esošas vai vēlāk ierosinātas actiones Paulianae nepievieno maksātnespējas procesam un, ja maksātnespējas procesa administrators atceļ darbību, turpina tikai tad, ja šādu atcelšanu pēc tam ar galīgu lēmumu atzīst par spēkā neesošu; tas ir saistoši attiecībā uz darbībām saistībā ar maksātnespējas procesa administratora novērtētajiem jautājumiem, ja netiek ietverta iepriekš iztiesāta lieta.

3. Ja actio Pauliana tiek apmierināta, šo prasību cēlušā kreditora intereses vērtē Civilprocesa kodeksa 616. panta mērķiem, neņemot vērā izmaiņas, kas attiecīgajā prasījumā ieviestas ar varbūtēju maksātnespējas vai maksājumu plānu.”

Brīdinājums. Šajā informatīvajā lietā iekļautais saturs nav saistošs ne kontaktpunktam, ne tiesām, kā arī neaizliedz iepazīties ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai to grozījumiem. Minētie CIRE juridiskie noteikumi ņem vērā Dekrētlikuma Nr. 53/2004 2004. gada 18. marta redakciju līdz grozījumiem (ieskaitot), kas pieņemti ar 2018. gada 2. marta likumu Nr. 8/2018.

Lapa atjaunināta: 23/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas rumāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.

Maksātnespēja un bankrots - Rumānija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Procedūras, kas noteiktas Likumā Nr. 85/2014 par maksātnespējas novēršanas procedūrām un maksātnespējas procesu (Legea nr. 85/2014 privind procedurile de prevenire a insolvenţei şi de insolvenţă), ir piemērojamas uzņēmējiem (profesionişti), kā definēts Civilkodeksa 3. panta 2. punktā, izņemot uzņēmējus, kas praktizē brīvā profesijā, un uzņēmējus, kuru maksātnespēju reglamentē īpaši noteikumi (3. pants).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Ja procesu sāk pēc parādnieka pieprasījuma, ir jābūt maksātnespējas stāvoklim, proti, pieejamie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu parādus, kas ir neapšaubāmi, likvīdi un kam iestājas samaksas termiņš, un to summa var būt mazāka par RON 40 000; ja procesu sāk pēc kreditora pieprasījuma, ir jābūt maksātnespējas stāvoklim, proti, pieejamie līdzekļi nav pietiekami, lai izpildītu prasību, kas ir neapšaubāma, likvīda un kam iestājas samaksas termiņš, un kuras summai jābūt lielākai nekā RON 40 000 (parāds nav samaksāts 60 dienu laikā pēc tā samaksas termiņa iestāšanās dienas).

Maksātnespējas process attiecas arī uz pašas personas veiktu administrēšanu (Likuma Nr. 85/2014 3. panta 2. punkts).

Maksātnespējas process neattiecas uz pirmsuniversitātes un universitātes līmeņa izglītības iestādēm un nodibinājumiem, kā arī Valdības rīkojuma Nr. 57/2002 par zinātnisko izpēti un tehnoloģiju izstrādi (ar grozījumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 324/2003) tā grozītajā un papildinātajā redakcijā (Likuma Nr. 85/2014 2. panta 3. punkts), 7. pantā norādītajām struktūrām.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Parādnieka manta sastāv no visiem aktīviem un īpašuma tiesībām, tai skaitā maksātnespējas procesa laikā iegūtajām, kam var piemērot piespiedu izpildi (executare silită) saskaņā ar Civilprocesa kodeksu (Likuma Nr. 85/2014 5. panta 5. punkts).

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Pēc maksātnespējas procesa sākšanas tiek iecelts īpašs administrators (administrator special) un maksātnespējas procesa administrators (practician în insolvenţă); atkarībā no procesa veida maksātnespējas procesa administrators ir vai nu tiesas iecelts administrators (administrator judiciar) reorganizācijā, kas notiek tiesas uzraudzībā, vai tiesas iecelts likvidators (lichidator judiciar) likvidācijas procesā (faliment).

Īpašā pārvaldība

Īpašais administrators (administrator special) ir fiziska vai juridiska persona, ko ieceļ parādnieka akcionāru, biedru vai dalībnieku pilnsapulcē un kurš ir pilnvarots pārstāvēt to intereses procesā un — ja parādniekam ir atļauts pārvaldīt savas lietas — veikt nepieciešamās administratīvās darbības parādnieka vārdā un uzdevumā (Likuma Nr. 85/2014 5. panta 4. punkts).

Īpašajam administratoram ir šādi pienākumi:

a) kā parādnieka pārstāvim piedalīties tiesvedībā, kurā izskata tāda veida prasības, kā minēts 117.–122. pantā, vai prasības, kas izriet no 84. panta neizpildes;

b) iesniegt iebildumus atbilstoši procedūrai, ko reglamentē minētais likums;

c) ierosināt reorganizācijas plānu;

d) pēc plāna apstiprināšanas un ar nosacījumu, ka parādniekam nav liegtas viņa tiesības pārvaldīt viņa darījumus, veikt parādnieka darījumus tiesas ieceltā administratora uzraudzībā;

e) pēc likvidācijas procesa sākšanas piedalīties inventarizācijas veikšanā un parakstīt protokolu, saņemt galīgo ziņojumu un finanšu pārskatu, kā arī piedalīties sapulcē, ko sasauc, lai izskatītu iebildumus un apstiprinātu ziņojumu;

f) saņemt paziņojumu par procesa slēgšanu.

Ja parādniekam ir liegtas tiesības pārvaldīt viņa darījumus, viņu pārstāv tiesas ieceltais administrators vai likvidators, kurš arī veic parādnieka darījumdarbību; šādā gadījumā īpašā administratora uzdevums ir tikai pārstāvēt akcionāru, biedru vai dalībnieku intereses (Likuma Nr. 85/2014 56. pants).

Tiesas iecelts administrators (administrator judiciar)

Tiesas iecelts administrators var būt fiziska vai juridiska persona (arī juridiskās personas pārstāvis), un viņam ir jābūt maksātnespējas procesa administratoram atbilstoši likumam. Tiesas ieceltā administratora galvenie pienākumi ir šādi:

a) izvērtēt parādnieka mantisko stāvokli un iesniegtos dokumentus, sagatavot ziņojumu, kurā ierosina sākt vienkāršotu procesu vai turpināt uzraudzības periodu parastā procesa ietvaros, un iesniegt minēto ziņojumu norīkotajam tiesnesim (judecător-sindic) apstiprināšanai tiesneša noteiktā termiņā, kas nevar pārsniegt 20 dienas no administratora iecelšanas;

b) izvērtēt parādnieka darījumdarbību un sagatavot padziļinātu ziņojumu, kurā izklāsta iemeslus un apstākļus, kā dēļ iestājusies maksātnespēja, norāda visus iespējamos pagaidu pierādījumus vai norādes par personām, kuru dēļ maksātnespēja varētu būt radusies, un pamatojumu viņu saukšanai pie atbildības, un izvērtē visas reālās iespējas reorganizēt parādnieka darījumdarbību vai izskaidro iemeslus, kāpēc reorganizācija nebūtu iespējama, un reģistrēt ziņojumu lietas dokumentācijā norīkotā tiesneša noteiktā termiņā, kas nevar pārsniegt 40 dienas no administratora iecelšanas;

c) ja parādnieks nav izpildījis savu pienākumu iesniegt savus grāmatvedības pārskatus noteiktajos termiņos — sagatavot minētos pārskatus un, ja parādnieks ir iesniedzis grāmatvedības pārskatus, tos pārbaudīt, izlabot un papildināt;

d) sagatavot plānu parādnieka darījumdarbības reorganizēšanai atkarībā no a) punktā minētā ziņojuma satura;

e) uzraudzīt parādnieka aktīvu pārvaldības darbības;

f) veikt parādnieka darījumdarbību pilnībā vai daļēji, pēdējā gadījumā ievērojot norīkotā tiesneša skaidri norādītās specifikācijas saistībā ar administratora pienākumiem un nosacījumiem maksājumu veikšanai no parādnieka aktīvu konta;

g) sasaukt, vadīt kreditoru vai parādnieka, kas ir juridiska persona, akcionāru, biedru vai dalībnieku sapulces un sniegt sekretāra pakalpojumus saistībā ar šādām sapulcēm;

h) celt prasības tiesā, lai anulētu parādnieka krāpnieciskas darbības vai darījumus, kas veikti, kaitējot kreditoru tiesībām, vai konkrētus aktīvu pārvedumus, parādnieka noslēgtus komercdarījumus un garantijas, par kurām parādnieks noslēdzis līgumus un kuras var kaitēt kreditoru tiesībām;

i) steidzamības kārtā informēt norīkoto tiesnesi, ja administrators konstatē, ka parādniekam nav aktīvu vai tie ir nepietiekami, lai segtu juridiskos izdevumus;

j) izbeigt konkrētus parādnieka noslēgtus līgumus;

k) pārbaudīt prasījumus un attiecīgā gadījumā izteikt iebildumus pret tiem, informēt kreditorus, ja prasījumi nav atzīti vai ir atzīti tikai daļēji, un sagatavot prasījumu sarakstu;

l) piedzīt prasījumus, īstenot prasījumu piedziņu attiecībā uz parādnieka aktīviem vai naudas summām, ko parādnieks pārskaitījis pirms procesa sākšanas, un ierosināt un uzturēt prasības tiesā par prasījumu piedziņu no parādnieka, šim nolūkam vajadzības gadījumā izmantojot juristu pakalpojumus;

m) noslēgt izlīgumus, dzēst parādus, atbrīvot no saistībām galvotājus un atsaukt nodrošinājumu, saņemot norīkotā tiesneša apstiprinājumu;

n) informēt norīkoto tiesnesi par jebkuru jautājumu, kura galīgai atrisināšanai ir vajadzīgs tiesneša atzinums;

o) sagatavot parādnieka aktīvu inventarizācijas sarakstu;

p) izdot rīkojumu par parādnieka aktīvu novērtēšanu, kas jāpabeidz līdz datumam, kurš noteikts galīgā prasījumu saraksta iesniegšanai;

q) nosūtīt publicēšanai Maksātnespējas procesa biļetenā (BPI) paziņojumu par novērtējuma ziņojuma reģistrēšanu lietas dokumentācijā divu dienu laikā pēc reģistrēšanas.

Norīkotais tiesnesis ar lēmumu (încheiere) var uzdot tiesas ieceltajam administratoram jebkādus citus pienākumus papildus 1. punktā uzskaitītajiem, izņemot tos, kas saskaņā ar likumu ir tiesneša ekskluzīvā piekritībā.

Tiesas ieceltais administrators iesniedz mēneša ziņojumu, kurā izklāsta, kā viņš ir izpildījis savus pienākumus, ieskaitot turpmāko rīcību saistībā ar darbībām, kas veiktas uz iepriekšējas atļaujas pamata, pamatojot izdevumus, kas radušies procedūras administrēšanā, un jebkurus citus izdevumus, kuri segti no parādnieka aktīviem, un attiecīgā gadījumā aprakstot, kā norit inventarizācija. Ziņojumā norāda informāciju par finanšu saistību izpildi, darbības veikšanai nepieciešamās atļaujas saņemšanu vai atjaunošanu, uzraudzības iestāžu izstrādātajiem dokumentiem un tiesas ieceltā administratora atlīdzību, izklāstot šīs atlīdzības aprēķinus (Likuma Nr. 85/2014 59. panta 1. punkts).

Lai izpildītu savus pienākumus, tiesas ieceltais administrators var izmantot pakalpojumus, ko sniedz profesionāļi, piemēram, juristi, grāmatveži, vērtētāji vai citi speciālisti. Personu nevar iecelt saskaņā ar 1. punktu, ja tai ir saistošs līgums, kas varētu izraisīt interešu konfliktu; šādā gadījumā tai ir jāatstādina sevi, pretējā gadījumā to var apstrīdēt ar Likuma Nr. 134/2010 par Civilprocesa kodeksu tā atkārtoti publicētajā, grozītajā un papildinātajā redakcijā (61. panta 2. punkts) 43. un 44. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Tiesas ieceltais administrators un jebkurš no kreditoriem var izteikt iebildumus pret lietā sagatavotajiem novērtējuma ziņojumiem.

Tiesas iecelts likvidators (lichidator judiciar)

Ja norīkotais tiesnesis izdod likvidācijas rīkojumu, viņš ieceļ likvidatoru tā piemērošanai. Tiesas iecelta likvidatora pienākumi pārstāj būt spēkā dienā, kad norīkotais tiesnesis nosaka likvidatora pienākumus. Tiesas ieceltā likvidatora galvenie pienākumi ir šādi:

a) pārskatīt tā parādnieka darījumdarbību, pret kuru ir sākta vienkāršota procedūra, ņemot vērā faktisko situāciju, un sagatavot padziļinātu ziņojumu par iemesliem un apstākļiem, kuru dēļ iestājusies maksātnespēja, norādot personas, kuru dēļ maksātnespēja varētu būt radusies, un pamatojumu viņu saukšanai pie atbildības;

b) veikt parādnieka darījumdarbību;

c) celt prasības tiesā, lai anulētu parādnieka krāpnieciskas darbības un darījumus, kas veikti, kaitējot kreditoru tiesībām, un konkrētus aktīvu pārvedumus, parādnieka noslēgtus komercdarījumus un parādnieka noteiktus priekšrocību pamatus, kuri var kaitēt kreditoru tiesībām;

d) uzlikt zīmogus, sagatavot aktīvu inventarizācijas sarakstu un veikt attiecīgus pasākumus aktīvu saglabāšanai;

e) izbeigt konkrētus parādnieka noslēgtus līgumus;

f) pārbaudīt prasījumus un attiecīgā gadījumā izteikt iebildumus pret tiem, informēt kreditorus, ja prasījumi nav atzīti vai ir atzīti tikai daļēji, un sagatavot prasījumu sarakstu;

g) īstenot prasījumu piedziņu attiecībā uz parādnieka aktīviem, kas izriet no aktīvu vai naudas summu pārskaitījumiem, kurus parādnieks veicis pirms procesa sākšanas, piedzīt prasījumus un ierosināt un uzturēt prasības tiesā par prasījumu piedziņu no parādnieka, šim nolūkam vajadzības gadījumā izmantojot juristu pakalpojumus;

h) saņemt maksājumus parādnieka vārdā un iekļaut tos parādnieka aktīvu kontā;

i) pārdot parādnieka turējumā esošos aktīvus saskaņā ar šo likumu;

j) saņemot norīkotā tiesneša apstiprinājumu, noslēgt izlīgumus, dzēst parādus, atbrīvot no saistībām galvotājus un atsaukt nodrošinājumu;

k) informēt norīkoto tiesnesi par jebkuru jautājumu, kura galīgai atrisināšanai ir vajadzīgs tiesneša atzinums; l) pildīt jebkurus citus pienākumus, kas noteikti ar norīkotā tiesneša lēmumu.

Procedūrā, kurā tiek noslēgta vienošanās ar kreditoriem (concordat preventiv), parādnieks piedalās ar savu likumīgo vai nolīgto pārstāvju starpniecību.

Vienošanās ar kreditoriem administratora (administrator concordatar) pienākumi ir šādi:

a) sagatavot kreditoru sarakstu, tajā iekļaujot arī kreditorus, kuru prasījumi ir apstrīdēti vai tiek izskatīti tiesā, un to kreditoru sarakstu, kuri parakstījuši vienošanos; ja kreditors ir izvirzījis prasījumu pret parādniekiem, kas ir solidāri atbildīgi atbilstoši vienošanās ar kreditoriem procedūrai, šādu kreditoru iekļauj kreditoru sarakstā ar prasījuma nominālo vērtību līdz prasījuma izpildei pilnā apjomā;

b) kopā ar parādnieku sagatavot ierosināto vienošanos un tās sastāvdaļas vai vienošanās projektu un atveseļošanas plānu;

c) veikt pasākumus, lai panāktu mierizlīgumu jebkurā strīdā, kas rodas starp parādnieku un kreditoriem vai starp kreditoriem;

d) vērsties pie norīkotā tiesneša vienošanās apstiprināšanai;

e) uzraudzīt, kā tiek pildīti pienākumi, ko saskaņā ar vienošanos uzņēmies parādnieks;

f) steidzamības kārtā informēt kreditoru–vienošanās dalībnieku sapulci par katru parādnieka pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi;

g) sagatavot un nosūtīt kreditoru–vienošanās dalībnieku sapulcei mēneša vai ceturkšņa ziņojumus par vienošanās administratora darbu un parādnieka darījumdarbību; vienošanās administratora ziņojumā būtu arī jāiekļauj administratora atzinums par to, vai pastāv iemesli vienošanās priekšlaicīgai izbeigšanai;

h) sasaukt kreditoru–vienošanās dalībnieku sapulci;

i) vērsties tiesā, lai slēgtu vienošanās ar kreditoriem procedūru;

j) pildīt jebkurus citus pienākumus, kas minēti šajā nodaļā, ko paredz vienošanās ar kreditoriem vai ko noteicis norīkotais tiesnesis (Likuma Nr. 85/2014 19. pants).

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas procesa sākšana neskar kreditora tiesības prasīt sava prasījuma ieskaitu pret parādnieka prasījumu pret attiecīgo kreditoru, ja procesa sākšanas dienā ir izpildītas likumā noteiktās prasības attiecībā uz ieskaitu. Šādu ieskaitu var arī reģistrēt tiesas ieceltais administrators vai likvidators. Ieskaitu piemēro arī savstarpējām prasībām, kas radušās pēc maksātnespējas procesa sākšanas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Sākot procesu, spēkā esošie līgumi turpina būt spēkā. Jebkura līguma klauzula, kas paredz līguma izbeigšanu, līguma parastā termiņa sniegto priekšrocību liegšanu vai priekšlaicīgu maksāšanas pienākuma izpildi, pamatojoties uz maksātnespējas procesa sākšanu, nav spēkā. Noteikums, ka spēkā esošie līgumi turpina būt spēkā un ka klauzulas par līguma izbeigšanu vai pienākumu izvirzīšanu nav spēkā, nav piemērojams attiecībā uz kvalificētiem finanšu līgumiem vai divpusējiem ieskaita darījumiem atbilstoši kvalificētam finanšu līgumam vai divpusējam ieskaita nolīgumam.

Lai maksimāli palielinātu parādnieka aktīvu vērtību trīs mēnešu noilguma termiņā, sākot no procesa sākšanas dienas, tiesas ieceltais administrators vai likvidators var izbeigt jebkuru līgumu, jebkuru nomu, kuras termiņš nav beidzies, un jebkuru citu ilgtermiņa līgumu, ja vien visas iesaistītās puses nav izpildījušas šādus līgumus pilnībā vai ievērojamā apjomā. Šādas līguma izbeigšanas gadījumā otra puse var celt prasību pret parādnieku par kompensāciju.

Ja pirmo trīs mēnešu laikā pēc procesa sākšanas līgumslēdzējs iesniedz paziņojumu, prasot, lai tiesas ieceltais administrators vai likvidators izbeidz līgumu, administratoram vai likvidatoram ir jāsniedz atbilde 30 dienu laikā no saņemšanas; pretējā gadījumā līgumu uzskata par izbeigtu un administrators vai likvidators vairs nevar pieprasīt izpildi.

Likums arī reglamentē dažu īpašu līgumu, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas, nomas līgumu vai vispārēju ieskaita nolīgumu, statusu.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Individuālas prasības, ko parakstītājkreditori cēluši pret parādniekiem, un noilguma termiņš attiecībā uz tiesībām iesniegt pieteikumu par viņu prasību pret parādnieku izpildi, tiek automātiski apturēti no dienas, kad tiek paziņots lēmums apstiprināt vienošanos ar kreditoriem.

Netiek apturētas procentu likmes, soda maksājumi un jebkādi citi izdevumi, kas rodas parakstītājkreditoriem, izņemot, ja tie ir devuši rakstisku piekrišanu par pretējo, šādu piekrišanu norādot arī vienošanās ar kreditoriem projektā.

Rīkojumā, ar ko apstiprina vienošanos ar kreditoriem, norīkotais tiesnesis aptur visas piespiedu izpildes procedūras.

Pēc vienošanās administratora pieprasījuma, ja parādnieks ir sniedzis garantijas kreditoriem, norīkotais tiesnesis var noteikt kreditoriem, kas nav vienošanās parakstītāji, viņu prasījuma izpildes termiņa atlikšanas periodu, kurš nepārsniedz 18 mēnešus. Šādā periodā procentu likmes, soda maksājumi un jebkādi citi izdevumi, kas saistīti ar prasījumu, netiek piemēroti. Noteikums par prasījuma izpildes termiņa atlikšanu neattiecas uz kvalificētiem finanšu līgumiem un divpusējiem ieskaita darījumiem saskaņā ar kvalificētu finanšu līgumu vai divpusēju ieskaita nolīgumu.

Vienošanās ar kreditoriem ir spēkā attiecībā pret publiskā budžeta kreditoriem (creditori bugetari), ja ir izpildīti valsts un Eiropas tiesību aktu noteikumi par valsts atbalstu.

Kamēr ir spēkā apstiprināta vienošanās ar kreditoriem, nevar sākt maksātnespējas procesu pret parādnieku.

Ikviens kreditors, kas procesa laikā saņem izpildu dokumentu pret parādnieku, var pieteikties, lai kļūtu par vienošanās dalībnieku, vai var piedzīt savu prasījumu jebkādos citos veidos, kādus paredz likums.

Visas tiesā un ārpustiesas kārtībā iesniegtās prasības un jebkuri pasākumi prasījumu piespiedu izpildei pret parādnieka aktīviem tiek automātiski apturēti no maksātnespējas procesa sākšanas brīža. Ar tiem saistītās tiesības var īstenot tikai maksātnespējas procesa ietvaros, iesniedzot pieteikumu par prasījumu atzīšanu. Līdz ar procedūras sākšanu tiek apturēti visi noilguma termiņi prasību celšanai.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Visas tiesā un ārpustiesas kārtībā iesniegtās prasības un jebkuri pasākumi prasījumu piespiedu izpildei pret parādnieka aktīviem tiek automātiski apturēti no maksātnespējas procesa sākšanas brīža.

Apturēšanu neattiecina uz:

a) apelācijas prasībām, ko iesniedz parādnieks pret kreditora vai kreditoru celtām prasībām pirms procesa sākšanas, un tiesā izskatāmām civillietām, ko apvieno ar kriminālprocesu (acţiunile civile din procesele penale), kas uzsākts pret parādnieku;

b) tiesā celtām prasībām pret solidārajiem parādniekiem un/vai galvotājiem, kuri ir trešās personas;

c) ārpustiesas procesiem, kas uzsākti sporta komisijās tādu sporta federāciju ietvaros, kuras darbojas saskaņā ar Saite atveras jaunā logāLikumu Nr. 69/2000 par fizisko izglītošanu un sportu (Legea educaţiei fizice şi sportului nr. 69/2000), kas vēlāk grozīts un papildināts, saistībā ar spēlētāju vienpusēju atkāpšanos no individuāliem darba līgumiem vai civiltiesiskiem līgumiem un sporta sodiem, kuri piemērojami šādās situācijās, un jebkādiem citiem strīdiem, kas attiecas uz spēlētāju tiesībām piedalīties sacensībās.

d) tiesā celtām prasībām par to, lai noteiktu tādu pret parādnieku celtu prasījumu pastāvēšanu un/vai summu, kas radušies pēc procesa sākšanas dienas. Attiecībā uz šādām prasībām novērošanas un reorganizācijas periodā var izstrādāt samaksas pieprasījumu un to nosūtīt ar paziņojumu par izsniegšanu. Tiesas ieceltais administrators analizē šo pieprasījumu 15 dienu laikā no tā saņemšanas, ievērojot 106. panta 1. punkta noteikumus, kurus attiecīgi piemēro, šos prasījumus neiekļaujot prasījumu sarakstā.

Tiesas iecelta administratora uzdotu pasākumu var apstrīdēt.

Jāpiemin, ka šāda prasību apturēšana attiecas tikai uz tiesā izskatāmām lietām, kuras saistītas ar prasījumiem pret parādnieka aktīviem, nevis uz lietām par tiesībām un pienākumiem, kas nav mantojami, kuras turpina izskatīt tiesa, kur attiecīgās prasības celtas.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Rīko visu maksātnespējīgā parādnieka kreditoru sapulci.

Kreditoru sapulci (adunarea creditorilor) sasauks un vadīs tiesas ieceltais administrators vai likvidators. Administrators vai likvidators sasauks zināmos kreditorus, kad vien tas nepieciešams, likumā skaidri noteiktos gadījumos.

Kreditorus sasauc, vismaz piecas dienas pirms sapulces publicējot Maksātnespējas procesa biļetenā paziņojumu, kurā jābūt iekļautai sapulces darba kārtībai. Kreditorus sapulcē var pārstāvēt pārstāvji, kuriem ir īpašs un autentisks pilnvarojums vai — publiskā budžeta kreditoru un citu juridisku personu gadījumā — deleģēšanas akts, ko parakstījis struktūrvienības vadītājs. Kreditori var arī balsot, izmantojot saraksti, izņemot, ja to skaidri aizliedz likums.

Izņemot gadījumus, kad likums nosaka, ka ir vajadzīgs konkrēts balsu vairākums, kreditoru sapulces darbības ir spēkā, ja sapulcē piedalās prasītāji, kas pārstāv vismaz 30 % no prasījumu kopējās vērtības un kam ir tiesības balsot par parādnieka aktīviem, un sapulces lēmumi tiek pieņemti, ja “par” ir skaidri balsojis klātesošo balsstiesīgo prasītāju vairākums, vērtējot pēc prasījuma vērtības. Balsi, kas saistīta ar nosacījumiem, uzskata par balsi “pret”. Par klātesošiem uzskata arī kreditorus, kuri nodod derīgas balsis, izmantojot saraksti.

Kad ir sasaukta pirmā sapulce, norīkotais tiesnesis un pēc tam kreditori var iecelt komiteju, kuras sastāvā atkarībā no kreditoru skaita ir trīs vai pieci kreditori, kam ir tiesības balsot un kam ir priekšrocību prasījumi, budžeta prasījumi un nenodrošināti prasījumi, vērtējot pēc to vērtības. Kreditoru komitejai (comitetul creditorilor) ir šādas pilnvaras:

a) izvērtēt parādnieka situāciju un sniegt kreditoru sapulcei ieteikumus par parādnieka darījumdarbības turpināšanu un ierosinātiem reorganizācijas plāniem;

b) apspriest iecelšanas nosacījumus ar administratoru vai likvidatoru, kuru kreditori vēlas redzēt kā tiesas ieceltus;

c) pieņemt zināšanai tiesas ieceltā administratora vai likvidatora sagatavotos ziņojumus, tos izskatīt un attiecīgā gadījumā iesniegt iebildumus pret tiem;

d) sagatavot kreditoru sapulcei iesniedzamos ziņojumus par pasākumiem, ko veicis tiesas ieceltais administrators vai likvidators, un to sekām un ierosināt citus pasākumus, norādot iemeslus;

e) pieprasīt, lai tiek liegtas parādnieka tiesības pārvaldīt viņa darījumus;

f) celt prasības tiesā, lai anulētu konkrētas parādnieka krāpnieciskas darbības vai darījumus, kas veikti, kaitējot kreditoru tiesībām, ja šādas prasības nav cēlis tiesas ieceltais administrators vai likvidators.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Atkarībā no parādnieka konkrētās situācijas un no tā, vai parādniekam ir liegtas tiesības pārvaldīt viņa darījumus, maksātnespējas procesa administratoram ir turpmāk izklāstītie pienākumi.

Tiesas iecelts administrators uzrauga parādnieka aktīvu pārvaldības darbības. Viņš veic parādnieka darījumdarbību pilnībā vai daļēji; pēdējā gadījumā ievērojot norīkotā tiesneša skaidri norādītās specifikācijas saistībā ar administratora pienākumiem un nosacījumiem maksājumu veikšanai no parādnieka aktīvu konta.

Viņš veic prasījumu piedziņu, noslēdz izlīgumus, sagatavo inventarizācijas sarakstu un pārdod parādniekam piederošos aktīvus.

Parādnieks var izmantot aktīvus tikai tad, ja viņš ir saglabājis tiesības pārvaldīt savus darījumus, un savas pašreizējās darījumdarbības ietvaros; to pārrauga un kontrolē tiesas ieceltais administrators.

Pēc likvidācijas procesa sākšanas tiesas iecelts likvidators pārvalda parādnieka darījumdarbību, izbeidz līgumus, piedzen prasījumus, pārdod aktīvus, noslēdz izlīgumus, saņem maksājumus parādnieka kontā u. c. Likvidācijas procesā ar parādnieka aktīviem var rīkoties tikai tiesas ieceltais likvidators.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visiem kreditoriem, kuru prasījumi datēti pirms procesa sākšanas, izņemot darbiniekus, kuru prasījumus reģistrējis tiesas ieceltais administrators, pamatojoties uz grāmatvedības pārskatiem, procesa sākšanas rīkojumā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz pieteikums savu prasījumu atzīšanai un tam jāpievieno vajadzīgie pamatojošie dokumenti. Visus prasījumus, kas iesniegti atzīšanai un reģistrēšanai tiesas kancelejā, uzskata par derīgiem un pareiziem, ja tos nav apstrīdējis parādnieks, tiesas ieceltais administrators vai kreditori. Prasījumus, kas iekļauti prasījumu sarakstā, samaksā maksātnespējas procesa ietvaros likumā noteiktajā sadalījuma kārtībā.

Prasījumus, kas tiek celti pēc procesa sākšanas, novērošanas periodā vai tiesas uzraudzībā notiekošas reorganizācijas gaitā, samaksā saskaņā ar tos pamatojošiem dokumentiem, un tie nav jāiekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šis noteikums attiecas arī uz prasījumiem, kas tiek celti pēc likvidācijas procesa sākšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Izņemot darbiniekus, kuru prasījumus reģistrē tiesas ieceltais administrators, pamatojoties uz grāmatvedības pārskatiem, visiem kreditoriem, kuru prasījumi datēti pirms procesa sākšanas, procesa sākšanas rīkojumā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz pieteikums savu prasījumu atzīšanai. Pieteikumā jābūt norādītam kreditora vārdam un uzvārdam vai nosaukumam, dzīvesvietas adresei vai juridiskai adresei, parāda summai, prasījuma pamatiem un ziņām par jebkādiem iespējamiem priekšrocību kategorijas pamatiem. Prasījumu pamatojošie dokumenti un jebkuri priekšrocību kategorijas pamati jāpievieno pieteikumam ne vēlāk kā termiņā, kas noteikts pieteikuma iesniegšanai.

Pieteikums par prasījuma atzīšanu jāiesniedz pat tad, ja prasījums nav pierādīts ar izpildu dokumentu. Prasījumus, kam procesa sākšanas dienā vēl nav iestājies izpildes termiņš vai kam piemēro nosacījumus, atzīst iekļaušanai maksātnespējīgā parādnieka mantā.

Ja iesniedz pieteikumu par tāda prasījuma atzīšanu, kuru cēlusi cietusī puse tiesā izskatāmā civillietā, kas apvienota ar kriminālprocesu, prasījuma reģistrēšanu atliek līdz lietas galīgai iztiesāšanai par labu cietušajai pusei.

Prasījumus, kas atbilst nosacījumiem, lai tiem piemērotu priekšrocību režīmu, iekļauj galīgajā sarakstā līdz garantijas tirgus vērtības apmēram, ko nosaka novērtējumā, kuru uzdevis veikt tiesas ieceltais administrators vai likvidators un kuru veic novērtētājs (evaluator).

Visiem prasījumiem piemēro pārbaudes procedūru, izņemot prasījumus, kas apliecināti izpildāmos spriedumos un izpildāmos šķīrējtiesas rīkojumos; minēto procedūru neattiecina arī uz publiskā budžeta prasījumiem, kas izriet no izpildraksta, kurš nav ticis apstrīdēts konkrētos tiesību aktos noteiktajos termiņos.

Tiesas ieceltais administrators vai likvidators sagatavo prasījumu pagaidu sarakstu, ko, vēršoties pie norīkotā tiesneša, var apstrīdēt jebkura ieinteresētā persona, parādnieks vai kreditors. Izņemot, ja par procesa sākšanu paziņots, pārkāpjot noteikumus par uzaicināšanu uz tiesu un procesuālo aktu paziņošanu, prasītājs, kura prasījuma pamats radies pirms procesa sākšanas un kurš nav iesniedzis prasījuma atzīšanas pieteikumu noteiktajā termiņā (termiņš ir norādīts paziņojumā un nepārsniedz 45 dienas no procesa sākšanas), zaudē tiesības tikt iekļautam kreditoru sarakstā un nekļūst par kreditoru, kas ir tiesīgs piedalīties procesā attiecībā uz konkrēto prasījumu. Šāds kreditors nav tiesīgs panākt prasījuma izpildi pret parādnieku vai pret jebkuriem parādnieka, kurš ir juridiska persona ar neierobežotu atbildību, dalībniekiem vai partneriem pēc tam, kad process ir slēgts, izņemot, ja parādnieks ir notiesāts par ļaunprātīgu bankrotu (bancrută simplă) vai krāpniecisku bankrotu (bancrută frauduloasă) vai tiek saukts pie atbildības par krāpnieciskiem maksājumiem vai pārskaitījumiem. Par šādu tiesību zaudēšanu pārliecinās tiesas ieceltais administrators vai likvidators, kurš kreditoru neiekļauj kreditoru sarakstā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Līdzekļus, ko iegūst, pārdodot parādnieka mantas aktīvus un no tās izrietošās tiesības, kuras ir nodrošinātas par labu kreditoram uz priekšrocību pamata, sadala šādā kārtībā:

  1. nodevas, zīmognodevas un jebkuri citi izdevumi, kas izriet no attiecīgo aktīvu pārdošanas, tostarp izdevumi, kas vajadzīgi šādu aktīvu saglabāšanai un pārvaldībai, izdevumi, kas rodas kreditoram piespiedu izpildes procedūrā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju prasījumi, kas celti pēc procedūras sākšanas, un atlīdzība, kas pienākas personām, kuras nodarbinātas visu kreditoru kopējās interesēs sadalīšanas dienā, — tos sedz proporcionāli visu parādnieka aktīvu vērtībai;
  2. priekšrocību režīmu izmantojošo kreditoru prasījumi, kas celti maksātnespējas procesa laikā; šādi prasījumi attiecīgā gadījumā ietver kapitālu, procentus un citus papildu līdzekļus;
  3. priekšrocību režīmu izmantojošo kreditoru prasījumi, tostarp viss kapitāla, procentu un soda maksājumu jebkāda veida pieaugums.

Ja ar summām, ko iegūst no šo aktīvu pārdošanas, nepietiek attiecīgo prasījumu izpildei pilnā apjomā, kreditori atkarībā no konkrētā gadījuma ceļ nenodrošinātu vai publiskā budžeta prasījumu par starpību, ko iekļauj attiecīgajā kategorijā kopā ar pārējiem prasījumiem. Ja pēc minēto summu samaksas rodas pārpalikums, tiesas ieceltais likvidators to nogulda parādnieka mantas kontā. Likvidācijas procedūrā prasījumus izpilda šādā kārtībā:

1)  nodevas, zīmognodevas un jebkuri citi izdevumi, kas rodas procesā atbilstoši vienai un tai pašai konkrētā likuma sadaļai, tostarp izdevumi, kas vajadzīgi šādu aktīvu saglabāšanai un pārvaldībai, darījumdarbības turpināšanai un atlīdzības izmaksai personām, kuras nodarbinātas procesa vajadzībām;

2) prasījumi, kas izriet no procesa laikā piešķirta finansējuma;

3) prasījumi, kas izriet no darba attiecībām;

4) prasījumi, kas izriet no parādnieka darījumdarbības turpināšanas pēc procesa sākšanas, prasījumi, kuri pienākas citiem līgumslēdzējiem un trešām personām, kas labticīgi iegādājušās preces vai pakalpojumus, vai pakārtotiem iegādātājiem, kuri atgriež parādnieka mantā savus aktīvus vai to vērtību;

5) prasījumi par labu budžetam;

6) prasījumi par summām, ko parādnieks ir parādā trešām personām, pamatojoties uz uzturēšanas saistībām, pabalstiem nepilngadīgiem bērniem vai regulāriem iztikas līdzekļu maksājumiem;

7) prasījumi par summām, ko nosaka norīkotais tiesnesis, lai atbalstītu parādnieku un viņa ģimeni, ja parādnieks ir fiziska persona;

8) prasījumi, kas izriet no bankas aizdevumiem, ieskaitot saistītos izdevumus un procentus, prasījumi, kas izriet no preču piegādes, pakalpojumu sniegšanas vai citu darbu veikšanas, prasījumi saistībā ar īres maksu un prasījumi saistībā ar nomu, tostarp obligācijām;

9) citi nenodrošināti prasījumi;

10) pakārtoti prasījumi šādā prioritārā kārtībā:

a) prasījumi, kas izriet no tādu trešo personu aktīviem, kuras ļaunprātīgi iegādājušās preces no parādnieka, prasījumi, ko pēc anulēšanas prasību atzīšanas cēluši pakārtoti iegādātāji, kuri ļaunprātīgi iegādājušies preces vai pakalpojumus, un aizdevumi, ko parādniekam-juridiskai personai piešķīris dalībnieks vai akcionārs, kam pieder vismaz 10 % akciju kapitāla vai balsstiesību pilnsapulcē, vai attiecīgā gadījumā ekonomisko interešu grupējuma (grupu de interes economic) loceklis;

b) prasījumi, kas izriet no bezatlīdzības darbībām.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Ja procedūra vienošanās noslēgšanai ar kreditoriem tiek veiksmīgi pabeigta līgumā noteiktajā termiņā vai līdz līgumā noteiktajam termiņam, norīkotais tiesnesis pieņem lēmumu, kurā reģistrē sasniegtos vienošanās mērķus. Izmaiņas prasījumos, ko paredz vienošanās ar kreditoriem, tad kļūst galīgas (Likuma Nr. 85/2014 36. pants).

Process reorganizēšanai ar darījumdarbības turpināšanu vai plānotai likvidācijai (lichidare pe bază de plan) tiks slēgts ar spriedumu, ko pieņems, pamatojoties uz tiesas ieceltā administratora sagatavotu ziņojumu, kurā secināts, ka visas apstiprinātajā plānā uzņemtās maksājumu saistības ir izpildītas un ka visi aktuālie prasījumi ir samaksāti. Ja process, kas sākts reorganizācijas nolūkā, vēlāk tiek pārveidots par likvidācijas procesu, tas tiek slēgts saskaņā ar noteikumiem par likvidācijas procesu. No dienas, kad tiek apstiprināts plāns par reorganizāciju tiesas uzraudzībā un par reorganizācijas ilgumu, parādnieks ir atbrīvots no pienākuma segt starpību starp saistību vērtību, kāda tā bijusi pirms plāna apstiprināšanas, un plānā norādīto vērtību.

Likvidācijas process tiek slēgts, kad norīkotais tiesnesis ir apstiprinājis galīgo ziņojumu, visi līdzekļi un aktīvi no parādnieka mantas ir sadalīti un nepieprasītie līdzekļi ir noguldīti bankā. Pēc procesa slēgšanas tiek izdots rīkojums svītrot parādnieku no reģistriem, kuros tas bijis iekļauts.

Līdz ar procesa slēgšanu norīkotais tiesnesis, tiesas ieceltais administrators vai likvidators un visas personas, kuras viņiem palīdzējušas, tiek atbrīvotas no visiem pienākumiem vai saistībām saistībā ar procedūru, parādnieku un parādnieka mantu, kreditoriem, priekšrocību tiesību turētājiem, akcionāriem vai biedriem.

Līdz ar likvidācijas procesa slēgšanu parādnieks, kurš ir fiziska persona (iesaistījusies saimnieciskā darbībā), tiek atbrīvots no saistībām, kādas viņam bijušas pirms likvidācijas, ja vien viņš nav notiesāts par krāpniecisku bankrotu vai krāpniecisku maksājumu vai pārskaitījumu veikšanu; šādās situācijās viņš tiek atbrīvots no saistībām tikai tiktāl, ciktāl tās ir izpildītas procedūras ietvaros.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc jebkura maksātnespējas procesa slēgšanas kreditori nevar vērsties pret parādnieku, lai piedzītu prasījumus, kas celti pirms maksātnespējas procesa sākšanas.

Tomēr kreditori joprojām var vērsties pret solidārajiem parādniekiem un parādnieka galvotājiem, lai piedzītu pilnu prasījumu vērtību.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Visus izdevumus, kas izriet no likumīgi notiekoša procesa, tostarp izdevumus, kas saistīti ar paziņojuma sniegšanu, uzaicinājumiem un procesuālo dokumentu paziņošanu, ko veic tiesas ieceltais administrators vai likvidators, sedz no parādnieka mantas (Likuma Nr. 85/2014 39. pants). Ja parādnieka finanšu resursi ir nepietiekami, izmanto likvidācijas fondu (fondul de lichidare).

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesas ieceltais administrators vai likvidators var iesniegt prasību anulēt krāpnieciskas darbības un darījumus, ko divos gados pirms procesa sākšanas veicis parādnieks, kaitējot kreditoru tiesībām.

Lai atgūtu pārskaitītos aktīvus vai citu sniegto labumu vērtību, var tikt anulētas šādas parādnieka darbības vai darījumi:

a) pārskaitījumi bez atlīdzības, kas veikti divos gados pirms procesa sākšanas; tas neattiecas uz sponsorēšanu humāniem mērķiem;

b) darījumi, kuros parādnieka devums acīmredzami pārsniedz saņemto un kuri veikti sešos mēnešos pirms procesa sākšanas;

c) darbības, kas veiktas divos gados pirms procesa sākšanas, ja visām iesaistītajām pusēm ir bijis nolūks izvairīties no aktīvu piedziņas, ko veic kreditori, vai jebkādā citā veidā kaitēt kreditoru tiesībām;

d) īpašumtiesību nodošana kreditoram iepriekšēja parāda dzēšanai, kura veikta sešos mēnešos pirms procesa sākšanas, ja summa, ko kreditors varēja saņemt parādnieka likvidācijas gadījumā, ir mazāka par īpašumtiesību nodošanas akta vērtību;

e) priekšrocību tiesību nodibināšana attiecībā uz nenodrošinātu prasījumu sešos mēnešos pirms procesa sākšanas;

f) parāda maksājumi avansā, kas veikti sešos mēnešos pirms procesa sākšanas, ja parāda atmaksas termiņš būtu bijis pēc procesa sākšanas;

g) pienākumu nodošana vai uzņemšanās, ko divos gados pirms procesa sākšanas parādnieks veicis ar nolūku slēpt vai aizkavēt maksātnespējas iestāšanos vai krāpt kreditoru.

Var arī anulēt šādas darbības vai darījumus un atgūt labumus, ja divos gados pirms procesa sākšanas šādas darbības vai darījumi noslēgti ar personām, kurām bijušas tiesiskas attiecības ar parādnieku:

a) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar komandītu (asociat comanditat) vai biedru, kuram pieder vismaz 20 % no personālsabiedrības kapitāla vai balsstiesību biedru pilnsapulcē, ja parādnieks ir attiecīgā komandītsabiedrība (societate în comandită) vai lauksaimniecības sabiedrība (societate agricolă), uzņēmums personālsabiedrības (societate în nume colectiv) formā vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (societate cu răspundere limitată);

b) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar dalībnieku vai direktoru, ja parādnieks ir ekonomisko interešu grupējums;

c) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar akcionāru, kuram pieder vismaz 20 % parādnieka akciju vai balsstiesību akcionāru pilnsapulcē, ja parādnieks ir akciju sabiedrība (societate pe acţiuni);

d) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar parādnieka uzraudzības struktūras direktoru, vadītāju vai locekli, ja parādnieks ir kooperatīvs, akciju sabiedrība vai lauksaimniecības sabiedrība;

e) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura kontrolē parādnieku vai tā darījumdarbību;

f) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar līdzīpašnieku vai ar personu, kurai ir dalītas īpašumtiesības uz kopēju aktīvu;

g) darbības vai darījumi, kas noslēgti ar a)–f) punktā minēto fizisko personu laulātajiem, asinsradiniekiem vai radiniekiem svainībā līdz ceturtajai radniecības pakāpei ieskaitot.

Prasību anulēt krāpnieciskas darbības, ko veicis parādnieks, kaitējot kreditoriem, var iesniegt tiesas ieceltais administrators vai likvidators viena gada laikā no brīža, kad beidzies noteiktais termiņš tiesas ieceltā administratora vai likvidatora pirmā ziņojuma sagatavošanai, bet ne vēlāk kā 16 mēnešus pēc procesa sākšanas. Ja prasību pieņem, tiek atjaunots tajā iesaistīto pušu iepriekšējais statuss, un atkārtoti reģistrē pienākumus, kas pastāvēja nodošanas datumā.

Kreditoru komiteja vai kreditors, kam pieder vairāk nekā 50 % no maksātnespējīgā parādnieka mantā iekļautās prasījumu vērtības, var iesniegt šādu prasību norīkotajam tiesnesim, ja to neizdara tiesas ieceltais administrators vai likvidators.

Prasību par anulēšanu nevar celt pret konstitutīvu aktu (act de constituire) atbilstoši īpašuma tiesībām vai pret īpašumtiesību nodošanas aktu atbilstoši īpašuma tiesībām, ja parādnieks šādu aktu noslēdzis savā parastajā ikdienas darījumdarbībā. Pieteikums par konstitutīva akta vai īpašumtiesību nodošanas akta anulēšanu tiek automātiski reģistrēts attiecīgajos publiskajos reģistros.

Attiecībā uz iepriekšminētajiem aktiem un darījumiem pastāv atspēkojams pieņēmums, ka ir bijusi krāpšana, kaitējot kreditoriem.

Pēc maksātnespējas procesa sākšanas visas darbības, darījumi un maksājumi, ko parādnieks veicis pēc tam, kad process sākts, automātiski zaudē spēku, izņemot pasākumus, kas vajadzīgi notiekošajai darījumdarbībai, pasākumus, ko apstiprinājis norīkotais tiesnesis, un pasākumus, ko apstiprinājis tiesas ieceltais administrators.

Lapa atjaunināta: 17/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Slovēnija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procedūra un preventīvā pārstrukturēšana ir paredzēta Saite atveras jaunā logāLikumā par finanšu operācijām, maksātnespējas procedūru un piespiedu likvidāciju (Zakon o finančnem poslovanju, postopkih zaradi insolventnosti in prisilnem prenehanju) (turpmāk — „ZFPPIPP”).

I. MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRAS

1. Finanšu pārstrukturēšanas procedūra — reorganizācija

Obligāto strīdu noregulēšanas procedūru var ierosināt pret:

- juridisku personu, kas organizēta kā uzņēmums vai kooperatīvs, ja vien tiesību akti attiecībā uz noteiktu uzņēmumu vai kooperatīvu neparedz citādi, ņemot vērā darbību, kurā tas ir iesaistīts;

- uzņēmēju;

- jebkuru citu juridisku personu, kad to paredz tiesību akti.

Obligātā strīdu noregulēšanas procedūra ietver arī īpašus noteikumus attiecībā uz liela, vidēja vai maza uzņēmuma obligāto strīdu noregulēšanu. Šī procedūra paredz plašāku pasākumu kopumu parādnieka saistību finanšu pārstrukturēšanai (piemēram, kreditoru nodrošinātos prasījumus).

Vienkāršotā obligātā strīdu noregulēšanas procedūra ir atļauta tikai pret uzņēmumu, kas saskaņā ar Likuma par komercsabiedrībām (Zakon o gospodarskih družbah) noteikumiem uzskatāms par mikrouzņēmumu vai pret uzņēmēju, kas atbilst mikrouzņēmuma vai maza uzņēmuma kritērijiem.

2. Bankrota procedūra

Bankrota procedūra pret juridisku personu var tikt ierosināta pret jebkuru juridisku personu, ja vien tiesību akti, kas regulē noteiktu juridisko formu vai noteiktu juridiskās personas veidu, nenosaka citādi. Bankrota procedūra pret maksātnespējīgu uzņēmumu pieļaujama tikai ar Slovēnijas valdības piekrišanu.

Personisko bankrotu var vērst pret:

- uzņēmēja īpašumu;

- privātpersonas īpašumu (doktora, notāra, jurista, lauksaimnieka vai citas fiziskas personas, kas nav uzņēmējs un profesijas ietvaros veic konkrētu darbību);

- patērētāja īpašumu.

Bankrotu mantošanas lietās var ierosināt attiecībā uz testatora, kuram ir pārlieku lielas parādsaistības — mirušas fiziskās personas — īpašumu.

II. PROCEDŪRAS PIRMS MAKSĀTNESPĒJAS

Preventīvā pārstrukturēšanas procedūra

Preventīvā pārstrukturēšanas procedūra ir atļauta tikai pret kapitālsabiedrību, kas uzskatāma par lielu, vidēju vai mazu uzņēmumu saskaņā ar Likuma par komercsabiedrībām noteikumiem.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja

Galvenā maksātnespējas procedūras uzsākšanas prasība ir tā, ka jāpastāv maksātnespējas apstākļiem. Maksātnespēja ir definēta kā situācija, kad:

- parādnieks bijis maksātnespējīgs ilgu laika periodu, jo tas nespēja samaksāt visas šajā periodā maksājamās saistības;

- parādnieks kļuvis ilgstoši maksātnespējīgs, jo tā īpašuma vērtība ir mazāka par tā saistību summu (pārlieku lielas parādsaistības vai parādnieka kapitālsabiedrības zaudējumi kopā ar iepriekšējo gadu zaudējumiem pašreizējā gadā pārsniedz pusi no akciju kapitāla, un zaudējumus nevar segt, izmantojot iepriekšējo gadu peļņu vai rezerves.

Prejudiciālā un galvenā maksātnespējas procedūra

Maksātnespējas procedūras ietver „prejudiciālo” un „galveno” maksātnespējas procedūru. Prejudiciālo maksātnespējas procedūru uzsāk, iesniedzot lūgumrakstu par procedūras uzsākšanu (lūgumrakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu). Prejudiciālās maksātnespējas procedūras laikā tiesa lemj par procedūras uzsākšanas nosacījumiem. Galveno procedūru uzsāk, pieņemot lēmumu, kurā tiesa lemj par procedūras uzsākšanu (maksātnespējas procedūras uzsākšana).

Prejudiciālās un galvenās maksātnespējas procedūras puses

Prejudiciālajā procedūrā procesuālās darbības var veikt procedūras lūgumraksta iesniedzējs, parādnieks, pret kuru iesniegts lūgumraksts par procedūras uzsākšanu, kad pats parādnieks nav lūgumraksta iesniedzējs, un kreditors, kas var pierādīt, ka tam varētu būt prasījums pret parādnieku, pret kuru tika iesniegts lūgumraksts par procedūras uzsākšanu, ja šis kreditors paziņo par savu nodomu piedalīties prejudiciālajā procedūrā.

Galvenajā maksātnespējas procedūrā procesuālās darbības var veikt jebkurš kreditors, kas procedūras laikā iesniedz prasījumu pret maksātnespējīgo parādnieku, kā arī maksātnespējīgais parādnieks (obligātās strīdu noregulēšanas, vienkāršotās obligātās strīdu noregulēšanas un personiskā bankrota gadījumā).

Procedūras uzsākšana un paziņošana par tiesvedību

Tajā pašā dienā, kad tiesa izdod lēmumu par procedūras uzsākšanu, tā publicē šo lēmumu tīmekļa lapās, ko izmanto tiesas dokumentu, dalībnieku dokumentu un citas maksātnespējas procedūru informācijas publicēšanai. Tiesa ar paziņojumu informē kreditorus par procedūras uzsākšanu — tas jāpublicē tajā pašā dienā un tajā pašā laikā, kad tā publicē lēmumu par procedūras uzsākšanu. Šajā lēmumā tā publicē svarīgu informāciju par procedūru. Procedūras uzsākšanas tiesiskās sekas stājas spēkā dienā, kad tiek publicēts paziņojums par bankrota procedūras uzsākšanu.

Procedūras lūgumraksta iesniedzējs

Lūgumrakstu par obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanu var iesniegt tikai maksātnespējīgs parādnieks vai personīgi atbildīgs uzņēmuma-parādnieka akcionārs. Lūgumrakstu par obligātās strīdu noregulēšanas procedūras pret lielu, vidēju vai mazu uzņēmumu uzsākšanu var iesniegt arī kreditori, kam kopīgi pieder vismaz 20 % visu finanšu prasījumu. Piemēram, tās var būt bankas, ko uzskata par labi informētām struktūrām un kurām ir nepieciešamā informācija, infrastruktūra un personāls, lai izveidotu plānu maksātnespējīgā parādnieka finanšu pārstrukturēšanai.

Obligātā strīdu noregulēšanas procedūra norisinās ar mērķi ļaut maksātnespējīgajam parādniekam kļūt finansiāli maksātspējīgam īstermiņā un ilgtermiņā, īstenojot piemērotus finanšu pārstrukturēšanas pasākumus. Lai ļautu parādniekam veikt uzņēmējdarbību parastajā kārtībā (un nodrošināt pašreizējai uzņēmējdarbībai nepieciešamo likviditāti) nenoteiktības periodā, kamēr norisinās obligātā strīdu noregulēšanas procedūra, nav atļauta piespiedu parādnieka aktīvu atsavināšana. Lai līdzsvarotu šo „priekšrocību” un neļautu parādniekam to ļaunprātīgi izmantot, tā uzņēmējdarbība tiesvedības laikā ir ierobežota, atļaujot veikt tikai parasto uzņēmējdarbību.

Lūgumrakstu par vienkāršotas obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanu var iesniegt tikai maksātnespējīgs parādnieks. Šajā procedūrā pārstrukturēšana attiecas tikai uz nenodrošinātiem parastiem prasījumiem. Vienkāršota obligātā strīdu noregulēšana nekādi neietekmē ne prioritātes vai nodrošinātos prasījumus, ne prasījumus attiecībā uz nodokļiem un ieguldījumiem.

Lūgumrakstu par bankrota procedūras uzsākšanu var iesniegt parādnieks, atbildīgs parādnieka akcionārs, kreditors vai Slovēnijas Republikas Valsts garantiju, uzturlīdzekļu un invaliditātes fonds (Javni jamstveni, preživninski in invalidski sklad Republike Slovenije). Kreditoram jāpierāda iespējamība, ka tā prasījums pret parādnieku tiks izpildīts un ka parādnieks kavē prasījuma apmaksu par vairāk nekā diviem mēnešiem. Slovēnijas Republikas Valsts garantiju, uzturlīdzekļu un invaliditātes fondam jāpierāda iespējamība, ka darbiniekiem ir prasījumi pret ierosinātās bankrota procedūras parādnieku un ka parādnieks kavē šo prasījumu apmaksu par vairāk nekā diviem mēnešiem.

Preventīvā pārstrukturēšanas procedūra tiek veikta ar mērķi ļaut parādniekam, kurš viena gada laikā varētu kļūt maksātnespējīgs, veikt noteiktus pasākumus tā finanšu saistību pārstrukturēšanai, kā arī citus nepieciešamos finanšu pārstrukturēšanas pasākumus, lai novērstu iespējamās maksātnespējas cēloņus, pamatojoties uz līgumu par finanšu pārstrukturēšanu. Lūgumrakstu par preventīvās pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu var iesniegt tikai parādnieks. Lūgumraksts par preventīvās pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu jāapstiprina kreditoriem, kam pieder vismaz 30 % akciju no visiem finanšu prasījumiem pret parādnieku. Parādniekam jāpievieno lūgumrakstam notariāli apstiprināta kreditoru paziņojuma kopija, kurā sniegta piekrišana procedūras uzsākšanai.

Tīmekļa lapas maksātnespējas procedūru publicēšanai

Attiecībā uz visām maksātnespējas procedūrām maksātnespējas procedūru publikācijām paredzētajās tīmekļa lapās jāpublicē:

  • informācija par individuālajām obligātajām strīdu noregulēšanas procedūrām, bankrota procedūrām, likvidāciju ar tiesas lēmumu, vienkāršoto obligāto strīdu noregulēšanu, preventīvo pārstrukturēšanu un bankrotu mantošanas lietās;
  • tiesas lēmumi, kas pieņemti procedūrās (izņemot noteiktus tiesību aktos paredzētus izņēmuma gadījumus);
  • paziņojumi par procedūru uzsākšanu, paziņojumi par sēžu datumiem, kā arī citi paziņojumi un aicinājumi uz balsošanu, ko tiesa izdod saskaņā ar tiesību aktiem;
  • kreditoru komitejas sēžu un sesiju ieraksti;
  • administratoru un maksātnespējīgo parādnieku ziņojumi obligāto strīdu noregulēšanas procedūru ietvaros;
  • apstiprināto prasījumu saraksti;
  • procedūru pušu iesniegumi un citi tiesas dokumenti, kas jāpublicē saskaņā ar ZFPPIPP;
  • visi paziņojumi par publiskām izsolēm un aicinājumi iesniegt piedāvājumus saistībā ar parādnieka īpašuma pārdošanu.

Maksātnespējas procedūru informācijas publicēšanai paredzētās tīmekļa lapas pārvalda Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve, turpmāk — „AJPES”). Pastāv neapstrīdama normatīva prezumpcija, ka maksātnespējas procedūrā iesaistītās puses un visas citas personas uzzina par tiesas lēmumiem, citu pušu lūgumrakstiem un citām tiesiskām darbībām astoņas dienas pēc to publicēšanas. Tāpēc tīmekļa lapas ir Saite atveras jaunā logāpubliskas un bez maksas.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Obligātā strīdu noregulēšanas procedūra

Pēc obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas parādniekam jāsaglabā tā īpašums. Tas var pārdot tikai to īpašumu, kas nav nepieciešams uzņēmējdarbībai, kad šāda īpašuma pārdošana finanšu pārstrukturēšanas plānā ir identificēta kā finanšu pārstrukturēšanas pasākums. Pēc obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas parādnieks var saņemt aizdevumus tikai ar tiesas piekrišanu, un tie ir ierobežoti līdz kopējai likvīdo aktīvu vērtībai, kas nepieciešama parastajai uzņēmējdarbībai un obligātās strīdu noregulēšanas procedūras izmaksu segšanai.

Prasījumi, kas radušies saistībā ar parādnieka parastās uzņēmējdarbības finansēšanu obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā un preventīvā pārstrukturēšanas procedūrā, tiek samaksāti pirms prioritātes prasījumu (t. i., procedūras izmaksu) apmaksas potenciālā vēlākā bankrota procedūrā, vispārēji sadalot parādnieka īpašumu.

Bankrota procedūra

Parādnieka, kas ir juridiska persona, maksātnespējas masa ietver parādnieka īpašumu, uzsākot procedūru, visu īpašumu, kas iegūts, pārdodot un pārvaldot maksātnespējas masu, kā arī apstrīdot bankrotējušā parādnieka tiesiskās darbības, un īpašumu, kas iegūts, turpinot uzņēmējdarbību gadījumos, kad bankrotējušais parādnieks saskaņā ar ZFPPIPP turpina uzņēmējdarbību pēc bankrota procedūras uzsākšanas. Maksātnespējas masa ietver arī īpašumu, kas iegūts, iesniedzot prasības pret personīgi atbildīgiem bankrotējušā parādnieka akcionāriem, izņemot aktīvus, kas ir nekavējoties nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai.

Parādnieka, kam ir personiskais bankrots, maksātnespējas masa ietver visu īpašumu, ko bankrotējušais parādnieks iegūst pārbaudes periodā līdz atbrīvošanai no pienākumiem vai līdz bankrota procedūras izbeigšanai. Personiskā bankrota gadījumā no parādnieka īpašuma izslēdz:

- priekšmetus (personīgai lietošanai paredzētus priekšmetus), mājsaimniecības preces (mēbeles, ledusskapi, plīti, veļas mazgājamo mašīnu u. c.), kas parādniekam un parādnieka mājsaimniecības locekļiem ir nekavējoties nepieciešami, priekšmetus, kas nekavējoties nepieciešami parādnieka darba veikšanai, apbalvojumus un atzinības, laulības gredzenu, personiskās vēstules, ar roku rakstītus materiālus un citus personīgos dokumentus (ģimenes locekļu attēlus un fotogrāfijas u. c.);

- parādsaistības (parādsaistības attiecībā uz tiesisko nodrošinājumu, parādsaistības attiecībā uz miesas bojājumu kompensāciju saskaņā ar invaliditātes apdrošināšanu, parādsaistības attiecībā uz finansiālo sociālo palīdzību u. c.).

Turklāt maksātnespējas masa personiskā bankrota gadījumā neietver parādnieka peļņu, kas nepieciešama sociālā minimuma nodrošināšanai (parādnieks saglabā vismaz 76 % no minimālās algas un gadījumos, kad parādnieks uztur ģimenes locekli vai citu personu, kas parādniekam jāuztur saskaņā ar tiesību aktos noteikto, — uzturētajai personai paredzēto summu).

Personiskā bankrota gadījumā parādniekam ir garantēts tas pats sociālais minimums, ko viņš saņemtu individuālas izpildes gadījumā.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Tiesas kompetence un uzdevumi

Apgabaltiesai ir kompetence izskatīt maksātnespējas procedūras. Maksātnespējas procedūru vada viens tiesnesis. Ļubļanas Augstā tiesa (Višje sodišče v Ljubljani) ir teritoriāli kompetenta lemt par pārsūdzībām visās maksātnespējas procedūrās.

Administratora iecelšana un viņa pilnvaras

Administrators maksātnespējas procedūrās īsteno tiesību aktos noteiktās pilnvaras un veic uzdevumus, lai aizsargātu kreditoru intereses. Administratoru ieceļ obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā un bankrota procedūrā. Administratoru ieceļ tiesa, pieņemot lēmumu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu. Obligātajās strīdu noregulēšanas procedūrās pret lieliem, vidējiem vai maziem uzņēmumiem tiesa ieceļ administratoru, pieņemot īpašu lēmumu nākamajā dienā pēc lūgumraksta par procedūras uzsākšanu saņemšanas.

Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā administrators uzrauga parādnieka uzņēmējdarbību. Šajā saistībā maksātnespējīgajam parādniekam jāsniedz visa uzraudzībai nepieciešamā informācija un jāļauj pārbaudīt tā komercdarbības uzskaites dokumentus un dokumentāciju. Šādā procedūrā parādnieka rīcībspēja ir ierobežota. Pēc procedūras uzsākšanas parādnieks var veikt tikai parasto (pašreizējo) uzņēmējdarbību, kas saistīta ar tā darbībām un ar uzņēmuma saistību kārtošanu. Pēc procedūras uzsākšanas parādnieks drīkst rīkoties ar savu īpašumu tikai tādā apmērā, kas nepieciešams parastās uzņēmējdarbības veikšanai, un tas nedrīkst saņemt aizdevumus vai kredītus, sniegt garantijas vai galvojumus, noslēgt līgumu vai veikt jebkādu citu darbību, kas izraisītu nevienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem vai kavētu finanšu pārstrukturēšanas īstenošanu. Pēc obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas parādnieks drīkst ārpus parastajiem līgumiem, saņemot tiesas piekrišanu, pārdot īpašumu, kas vairs nav nepieciešams tā uzņēmumam, ja īpašuma pārdošana finanšu pārstrukturēšanas plānā ir norādīta kā finanšu pārstrukturēšanas pasākums. Parādnieks var saņemt aizdevumus vai kredītus, kas ir ierobežoti līdz kopējai likvīdo aktīvu vērtībai, kas nepieciešama parastajai uzņēmējdarbībai un obligātās strīdu noregulēšanas procedūras izmaksu segšanai. Tiesa lemj, vai dot piekrišanu, pamatojoties uz administratora vai kreditoru komitejas atzinumu.

Tiklīdz ir uzsākta bankrota procedūra pret juridisku personu, parādnieka pārstāvju, pilnvaru turētāja un citu parādnieka pārstāvībai pilnvaroto personu pilnvaras, kā arī parādnieka uzņēmuma pārvaldībai paredzētās vadības pilnvaras izbeidzas. Administrators saskaņā ar procedūras vajadzībām bankrota procedūras laikā iegūst pilnvaras, lai pārvaldītu maksātnespējīgā parādnieka uzņēmumu un pārstāvētu parādnieku:

  • procesuālajās un citās tiesiskajās darbībās, kas saistītas ar prasījumu pamatošanu, kā arī nošķiršanas un izslēgšanas tiesībām;
  • procesuālajās un citās tiesiskajās darbībās, lai apstrīdētu maksātnespējīgā parādnieka tiesiskās darbības;
  • juridiskos līgumos un citās darbībās, kas nepieciešamas parādnieka īpašuma pārdošanai;
  • atbrīvojuma un citu tiesību īstenošana, ko maksātnespējīgais parādnieks ieguvis bankrota procedūras uzsākšanas tiesisko seku rezultātā;
  • citos juridiskos darījumos, ko parādnieks drīkst veikt saskaņā ar tiesību aktiem.

Tiklīdz personiskā bankrota procedūra ir uzsākta, bankrotējušā parādnieka rīcībspēju ierobežo:

1. nespēja noslēgt līgumus vai veikt citus tiesiskus darījumus vai darbības, kas ietver rīcību ar parādnieka īpašumā iekļauto īpašumu;

2. nespēja bez tiesas piekrišanas:

  • saņemt aizdevumus vai kredītu, kā arī sniegt garantijas;
  • atvērt bankas kontu vai citu naudas kontu;
  • atteikties no mantošanas tiesībām vai citām īpašumtiesībām.

Bankrotējušā parādnieka noslēgtam tiesiskam darījumam vai citai tiesiskai darbībai, kas neatbilst šiem noteikumiem, nav tiesisku seku, izņemot gadījumus, kad otra līgumslēdzēja puse, noslēdzot tiesisko darījumu vai veicot tiesisko darbību, kuras priekšmets bija parādnieka īpašumā ietvertā īpašuma pārdošana, nezināja un nevarēja zināt, ka pret parādnieku uzsākta personiskā bankrota procedūra. Principā, un nav pieņemami pierādījumi par pretējo, tiek uzskatīts, ka otra līgumslēdzēja puse zināja, ka pret parādnieku uzsākta personiskā bankrota procedūra, ja līgums vai jebkurš cits tiesisks darījums noslēgts vairāk nekā astoņas dienas pēc paziņojuma par bankrota procedūras uzsākšanu publicēšanas publiskajās tīmekļa lapās, kas paredzētas maksātnespējas procedūru informācijas publicēšanai.

Preventīvā pārstrukturēšanas procedūrā administrators netiek iesaistīts. Parādnieka rīcībspēja šajā procedūrā netiek ierobežota. Administrators netiek iesaistīts arī vienkāršotajā obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā.

Licence administratora darba veikšanai

Administratora darbu var veikt tikai persona, kam ir derīga licence no ministrijas, kas atbild par juridiskajiem jautājumiem saistībā ar administratora darba veikšanu maksātnespējas un likvidācijas procedūrās ar tiesas lēmumu.

Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgais ministrs izdos licenci par administratora darba veikšanu personai, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

  • ir Slovēnijas Republikas, ES dalībvalsts, EEZ dalībvalsts vai ESAO dalībvalsts piederīgais un pārvalda slovēņu valoda;
  • ir rīcībspējīgs un ar labu vispārējo veselības stāvokli;
  • ir vismaz pirmās pakāpes augstākā izglītība vai līdzvērtīga ārvalstīs iegūta izglītība, kas nostrificēta, atzīta vai novērtēta saskaņā ar tiesību aktiem par izglītības novērtēšanu un atzīšanu, vai ir licence revidenta vai pilnvarota revidenta uzdevumu veikšanai;
  • ir vismaz trīs gadu darba pieredze, kas saistīta ar viņas profesionālo izglītību;
  • ir apdrošināšanas polise, kas sedz viņas atbildību par zaudējumiem vismaz 500 000 eiro apmērā gadā;
  • ir nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, lai varētu veikt administratora darbu;
  • ir sabiedrības uzticības cienīga persona, lai varētu veikt administratora darbu;
  • apliecinājusi par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajai ministrijai, ka viņa apzinīgi un atbildīgi veiks savu darbu administratora amatā un ka viņa centīsies panākt ātru procedūru izbeigšanu, sniedzot kreditoriem labvēlīgākos atmaksas nosacījumus ikvienā maksātnespējas procedūrā, kurai viņa ir iecelts.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Prasījumu ieskaits, uzsākot obligāto strīdu noregulēšanas procedūru

Ja, uzsākot obligāto strīdu noregulēšanas procedūru, pastāv kreditora prasījums pret maksātnespējīgu parādnieku un maksātnespējīgā parādnieka pretprasība pret šo kreditoru, obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas brīdī tiek uzskatīts, ka ir veikts prasījumu ieskaits. Šis noteikums attiecas arī uz nemonetāriem prasījumiem un prasījumiem, kas nav maksājami, uzsākot obligāto strīdu noregulēšanas procedūru. Obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanai nav nekādas ietekmes uz nodrošinātiem un prioritātes prasījumiem un izslēgšanas tiesībām. Maksātnespējas procedūrās pret lieliem, vidējiem vai maziem uzņēmumiem uz nodrošinātiem prasījumiem var attiekties finanšu pārstrukturēšana.

Prasījumu ieskaits, uzsākot bankrota procedūru

Ja, uzsākot bankrota procedūru, pastāv kreditora prasījums pret bankrotējušo parādnieku un bankrotējušā parādnieka pretprasība pret šo kreditoru, bankrota procedūras uzsākšanas brīdī tiek uzskatīts, ka ir veikts prasījumu ieskaits. Šis noteikums attiecas arī uz nemonetāriem prasījumiem un prasījumiem, kas nav maksājami, uzsākot bankrota procedūru. Kreditors nepaziņo par savu prasījumu pret bankrotējušo parādnieku, bet tam jāpaziņo administratoram par ieskaitu trīs mēnešu laikā pēc bankrota procedūras uzsākšanas paziņojuma publicēšanas. Ja kreditors neinformē administratoru par ieskaitu, kreditors attiecībā pret bankrotējušo parādnieku ir atbildīgs par izmaksām un citiem zaudējumiem, kas bankrotējušajam parādniekam radušies kreditora bezdarbības dēļ. Ja uz kreditora prasījumu pret bankrotējušo parādnieku attiecas nosacījums, ieskaits tiek veikts, ja kreditors pieprasa ieskaitu un tiesa dod savu piekrišanu ieskaitam.

Prasījumam pret bankrota kreditoru, kas tika izvirzīts pirms bankrota procedūras uzsākšanas vai ko jauns kreditors saņēma pirms bankrota procedūras uzsākšanas, balstoties uz cesiju no iepriekšējā kreditora, nevar veikt ieskaitu ar bankrotējušā parādnieka pretprasību pret jauno kreditoru, ja šis prasījums tika izvirzīts pirms bankrota procedūras uzsākšanas.

Prasījumam pret bankrota kreditoru, kas tika izvirzīts pirms bankrota procedūras uzsākšanas, nevar veikt ieskaitu ar bankrotējušā parādnieka pretprasību pret šo kreditoru, ja šis prasījums tika izvirzīts pēc bankrota procedūras uzsākšanas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Rīkojumi par tiesiska darījuma vai citas tiesiskas darbības veikšanu attiecībā uz parādnieku vairs nav spēkā, ja parādnieks tos izdevis pirms bankrota procedūras uzsākšanas. Pēc bankrota procedūras uzsākšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar lēmumu par izpildi vai piespiedu piedziņu nedrīkst veikt nekādus maksājumus no maksātnespējīgā parādnieka monetārajiem aktīviem. Piedāvājumi, ko bankrotējušais parādnieks iesniedzis pirms bankrota procedūras uzsākšanas, vairs nav spēkā, izņemot gadījumus, kad adresāts pieņēma piedāvājumu pirms bankrota procedūras uzsākšanas.

Administrators var izbeigt īres un nomas līgumus, uzsākot bankrota procedūru, ja bankrotējušais parādnieks noslēdza šos līgumus pirms bankrota procedūras uzsākšanas, paziņojot par to mēnesi iepriekš neatkarīgi no likuma normām un līguma nosacījumiem. Ja bankrotējušais parādnieks izmanto savas tiesības izbeigt līgumu, iepriekšējās paziņošanas laiks sākas tā mēneša pēdējā dienā, kurā otra līgumslēdzēja puse saņēma bankrotējušā parādnieka paziņojumu par līguma izbeigšanu, un beidzas nākamā mēneša pēdējā dienā. Pretēji vispārīgajiem noteikumiem otrai līgumslēdzējai pusei ir tiesības saņemt no bankrotējušā parādnieka atlīdzību par zaudējumiem, kas radās, izmantojot tiesības izbeigt līgumu. Prasījums par zaudējumu atlīdzību ir jāpaziņo bankrota procedūrā, un to samaksā no sadalāmā īpašuma saskaņā ar tiesību aktiem par kreditoru prasījumu apmaksu.

Bankrota procedūras uzsākšana neietekmē izlīguma nolīgumu vai kvalificētu finanšu līgumu, kam piemērojami izlīguma nolīgumā norādītie noteikumi. Ja pēc kopīgo tiesību un pienākumu noteikšanas saskaņā ar izlīguma nolīgumā norādītajiem noteikumiem cita līgumslēdzēja puse izvirza neto monetāro prasījumu pret bankrotējušo parādnieku, otrai līgumslēdzējai pusei bankrota procedūrā jāpaziņo par prasījumu, un, ja prasījums tiek maksāts no sadalāmā īpašuma, tas jādara saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem par kreditoru prasījumu apmaksu.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Piespiedu izpildes un aizturējuma tiesību aizliegums

Pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas pret maksātnespējīgu parādnieku tiesību akti parasti neatļauj izdot lēmumu par piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

Pēc preventīvās pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas pret parādnieku nav atļauts izdot lēmumu par piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām attiecībā uz finanšu prasījumu, kas ir preventīvās pārstrukturēšanas priekšmets.

Saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām uzsāktas procedūras izbeigšana

Procedūra saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām, kas pirms obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas tika uzsākta pret maksātnespējīgu parādnieku, tiek izbeigta, uzsākot otro no minētajām procedūrām, un to drīkst turpināt, tikai pamatojoties uz obligāto strīdu noregulēšanas procedūru veicošās tiesas lēmumu — tiesību aktos noteikts, ka tas ir pamats procedūras attiecībā uz piespiedu izpildi vai aizturējuma prasībām turpināšanas pamats.

Bankrota procedūras uzsākšanai ir šādas tiesiskās sekas uz procedūru saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām, kas pirms bankrota procedūras uzsākšanas tika uzsākta pret maksātnespējīgu parādnieku:

  • ja procedūrā saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām attiecībā uz kustamu vai nekustamu īpašumu kreditors pirms bankrota procedūras uzsākšanas vēl nav ieguvis nošķiršanas tiesības, procedūra saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām tiek apturēta, uzsākot bankrota procedūru;
  • ja procedūrā saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām attiecībā uz kustamu vai nekustamu īpašumu kreditors pirms bankrota procedūras uzsākšanas ir ieguvis nošķiršanas tiesības un ja īpašums, kas ir nošķiršanas tiesību subjekts, pirms bankrota procedūras uzsākšanas vēl nav pārdots, procedūra saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām tiek apturēta, uzsākot bankrota procedūru;
  • ja kreditors procedūrā saistībā ar piespiedu izpildi pirms bankrota procedūras uzsākšanas iegūst nošķiršanas tiesības un ja īpašums, kas ir nošķiršanas tiesību subjekts, ir pārdots piespiedu izpildes procedūrā, bankrota procedūras uzsākšana neietekmē piespiedu izpildes procedūru;
  • procedūra saistībā ar pagaidu noregulējuma vai prejudiciālu pasākumu tiek apturēta, uzsākot bankrota procedūru, un visas šajā procedūrā veiktās darbības tiek anulētas.

Procedūra attiecībā uz piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām, kas pirms preventīvās pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas tika uzsākta pret parādnieku, lai panāktu piespiedu izpildi vai nodrošinātu finanšu prasījumu, kurš ir preventīvās pārstrukturēšanas subjekts, tiek izbeigta, uzsākot preventīvās pārstrukturēšanas procedūru. Izpildes tiesa lemj par procedūras saistībā ar piespiedu izpildi vai aizturējuma tiesībām izbeigšanu, saņemot parādnieka lūgumrakstu.

Bankrota procedūru apvienošanas princips

Kreditors par savu prasījumu saistībā ar pienākuma izpildi, kas izrietēja no attiecībām ar bankrotējušo parādnieku pirms bankrota procedūras uzsākšanas, var paziņot tikai bankrota procedūrā pret šo parādnieku un saskaņā ar procedūras noteikumiem (noteikumiem par prasījumu paziņošanu un pārbaudīšanu, norādījumiem par tiesvedību (lietas ierosināšanu) attiecībā uz apstrīdētajiem prasījumiem u. c.).

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Ja kreditors ir ierosinājis lietu, lai pamatotu prasījumu pirms bankrota procedūras, tiesvedība tiek apturēta, pamatojoties uz Civilprocesa likumu (Zakon o pravdnem postopku). Kreditoram, kas ierosinājis lietu pirms bankrota procedūras uzsākšanas, jāpaziņo par savu prasījumu bankrota procedūras laikā.

Dienā, kad tiek publicēts lēmums par prasījumu pārbaudi, pamatojums, saskaņā ar kuru lieta tika apturēta bankrota procedūras rezultātā, vairs nav spēkā. Ja kreditora prasījums tiek atzīts, tā likumīgā interese izskatīt lietu saistībā ar šo prasījumu vairs nav spēkā, un tiesvedība tiek apturēta. Kreditoram tiek maksāta proporcionāla daļa, kas līdzvērtīga citiem kreditoriem, kuru nenodrošinātie parastie prasījumi tika atzīti bankrota procedūrā.

Ja administrators bankrota procedūrā apstrīd kreditora prasījumu, kreditoram viena mēneša laikā pēc lēmuma par prasījumu pārbaudi publicēšanas jāiesniedz lūgumraksts par apturētās lietas turpināšanu. Tādā gadījumā lietā iesaistītajam kreditoram tikai jāpamato prasījuma pastāvēšana. Ja kreditora prasījumu apstrīdējis cits kreditors, kreditoram viena mēneša laikā pēc lēmuma par prasījumu pārbaudi publicēšanas jāizvērš lieta, lai ietvertu kreditoru, kas apstrīd prasījumu kā jauns atbildētājs. Ja tā prasījums lietā tiek pamatots, kreditoram tiek samaksāta proporcionāla daļa, kas līdzvērtīga citiem kreditoriem, kuru nenodrošinātie parastie prasījumi tika atzīti bankrota procedūrā.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Galvenajā maksātnespējas procedūrā procesuālās darbības var veikt jebkurš procedūrā iesaistītais kreditors, kas vēlas pamatot savu prasījumu pret maksātnespējīgo parādnieku. Parasti ikvienam kreditoram (kā pusei) maksātnespējas procedūrā ir tiesības pārsūdzēt jebkuru tiesas lēmumu, izņemot gadījumus, kad tiesību akti nosaka, ka konkrēta lēmuma pārsūdzību var iesniegt tikai noteiktas puses. Pārsūdzība jāiesniedz 15 dienu laikā. 15 dienu periods personām, kurām lēmums jāpaziņo saskaņā ar ZFPPIPP, sākas ar lēmuma paziņošanas dienu; citām personām 15 dienu periods sākas ar lēmuma publicēšanas dienu.

Maksātnespējas procedūrā kreditors var arī veikt procesuālas darbības ar kreditoru komitejas starpniecību, kas kā kreditoru struktūra darbojas visu kreditoru — procedūras pušu — interesēs un ir pilnvarota veikt tiesību aktos noteiktās procesuālās darbības. Kreditoru komiteja tiek izveidota obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā; bankrota procedūrā tā tiek izveidota tikai pēc kreditoru pieprasījuma.

Obligātā strīdu noregulēšanas procedūra

Kreditoru komiteja

Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā tiesa izveido kreditoru komiteju, kurai tās tiesību un pilnvaru izmantošanas nolūkā ir tiesības pārbaudīt parādnieka komercdarbības uzskaites dokumentus (t. i., parādnieka darījumu un finansiālā stāvokļa pārbaude), lai aizsargātu kreditoru intereses un sniegtu priekšlikumus un atzinumu, kas nepieciešams kreditoru aizsargāšanai procedūras laikā. Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā kreditoru komiteja nolūkā pārstrukturēt maksātnespējīgā parādnieka finanses var, ievērojot konkrētus juridiskos nosacījumus, pieņemt lēmumu par akciju kapitāla palielināšanu, veicot naudas līdzekļu iepludināšanu vai ieguldījumus natūrā, kas ir kreditora prasījumu pret maksātnespējīgo parādnieku priekšmets.

2013. gada grozījumi tiesību aktos, kas tika veikti, lai palīdzētu veikt efektīvu lielo un vidējo uzņēmumu finanšu pārstrukturēšanu, ietvēra īpašus noteikumus attiecībā uz obligātajām strīdu noregulēšanas procedūrām pret šādiem uzņēmumiem, kas ievērojami nostiprināja kreditoru pozīciju. Saskaņā ar 2016. gadā veikto tiesību aktu grozījumu šo procedūru noteikumi tiek izmantoti arī attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Lai pareizi veiktu administratora uzdevumus obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā, nepieciešama plašāka pieredze un apmācības, un tāpēc, ieceļot administratoru, nav piemērojams noteikums par automātisku izvirzīšanas secību, un tiesa tā vietā izvēlas administratoru, pamatojoties uz tās vērtējumu. Ja kreditori saskaņā ar jauno juridisko noteikumu paši ierosina piespiedu obligāto strīdu noregulēšanas procedūru pret maksātnespējīgu parādnieku, tiesa ieceļ administratoru, ko ieteikuši lūgumraksta iesniedzēji. Saskaņā ar jauno sistēmu kreditoru komiteja var arī iecelt kreditoru pārstāvi. Tas ļauj kreditoru komitejai efektīvāk sekot parādnieka uzņēmuma darbībai un pārvaldības procesiem finanšu pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanā, kas ir tās pilnvaru starpā (piemēram, uzņēmumu pārstrukturēšanas pasākumi, lai optimizētu uzņēmējdarbības izmaksas vai palielinātu uzņēmējdarbības efektivitāti). Kreditoru komitejas pilnvaras tika papildinātas, lai ietvertu iespēju, ka kreditoru komiteja var grozīt finanšu pārstrukturēšanas plānu.

Individuāla kreditora tiesiskās aizsardzības līdzekļi obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā

Ikviens kreditors vai administrators var iesniegt iebildumu pret obligāto strīdu noregulēšanas procedūru:

  • ja parādnieks nav maksātnespējīgs un var pilnībā un laikus samaksāt visas tā saistības;
  • ja maksātnespējīgais parādnieks var izpildīt tā saistības lielākā apmērā vai īsākā periodā nekā piedāvāts obligātās strīdu noregulēšanas priekšlikumā;
  • ja ir maz ticams, ka finanšu pārstrukturēšanas plāns ļaus parādniekam īstermiņā vai ilgtermiņā kļūt maksātspējīgam;
  • ja ir maz ticams, ka kreditoriem, apstiprinot parādnieka ierosināto obligāto strīdu noregulēšanu, būs labvēlīgāki nosacījumi saistībā ar to prasījumu apmaksu nekā tad, ja tiktu uzsākta bankrota procedūra;
  • ja maksātnespējīgais parādnieks rīkojas pretrunā ar noteikumiem, kas ierobežo tā uzņēmējdarbību obligātās strīdu noregulēšanas procedūras laikā vai par vairāk nekā 15 dienām kavē darbinieku algu izmaksāšanu minimālajā apmērā vai nodokļu un iemaksu samaksu, kas parādniekam jāaprēķina un jāsamaksā vienlaikus ar darbinieku algu izmaksāšanu.

Ikviens kreditors, kuru ietekmē obligātā strīdu noregulēšana, var lūgt tiesai anulēt apstiprināto obligāto strīdu noregulēšanu, ja maksātnespējīgais parādnieks var pilnībā apmaksāt kreditora prasījumu. Lieta ar mērķi pamatot atceļamu prasījumu jāierosina sešu mēnešu laikā pēc prasījuma samaksas termiņa izbeigšanās, kā norādīts apstiprinātajā obligātajā strīdu noregulēšanā. Ikviens kreditors, kuru ietekmē obligātā strīdu noregulēšana, var lūgt tiesai anulēt apstiprināto obligāto strīdu noregulēšanu, ja tā tika panākta krāpnieciskā veidā. Lieta ar mērķi pamatot atceļamu prasījumu jāierosina divu gadu laikā pēc tam, kad lēmums par obligāto strīdu noregulēšanu kļuvis galīgs.

Bankrota procedūra

Kreditoru komiteja

Bankrota procedūrā kreditoru komitejai ir tiesības pārbaudīt visu dokumentāciju, kas bankrota procedūras laikā ir administratora rīcībā, un pārbaudīt dokumentāciju, kas administratoram jāglabā saistībā ar procedūru. Bankrota procedūrā kreditoru komiteja var sniegt savu:

  • atzinumu par bankrotējušā parādnieka nepieciešamās uzņēmējdarbības pabeigšanu;
  • piekrišanu attiecībā uz bankrotējušā parādnieka uzņēmējdarbības turpināšanu;
  • atzinumu par administratora ierosināto plānu attiecībā uz bankrota procedūras gaitu;
  • atzinumu par lēmumu pārdot īpašumu;
  • piekrišanu gadījumos, kad sākuma vai rezerves cena ir zemāka par pusi no īpašuma vērtības, kā noteikts, balstoties uz likvidācijas vērtību;
  • atzinumu par administratora veikto novērtējumu attiecībā uz bankrota procedūras izmaksām un tā grozījumu;
  • atzinumu par bankrota procedūras pabeigšanu.

Vienkāršotajā obligātajā strīdu noregulēšanā un preventīvajā pārstrukturēšanas procedūrā netiek veidota kreditoru komiteja.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Bankrota procedūrā administrators ir bankrotējušā parādnieka juridiskais pārstāvis, tādējādi tas ir pilnvarots pārvaldīt un pārdot maksātnespējas masu.

Bankrota administrators pārvalda parādnieka īpašumu, iznomājot bankrotējušā parādnieka īpašumu un palielinot bankrotējušā parādnieka monetāros aktīvus. Administrators var arī noslēgt tiesas vai ārpustiesas izlīgumu, kam nepieciešams kreditoru komitejas atzinums un tiesas piekrišana. Pēc bankrota procedūras uzsākšanas bankrotējušā parādnieka īpašumu var izīrēt vai iznomāt tikai tad, ja tādā gadījumā netiek atlikta īpašuma pārdošana. Īres vai nomas līgumu var noslēgt tikai uz noteiktu laiku un ne ilgāk par vienu gadu. Administrators ar tiesas piekrišanu var nomnieka labā noteikt prioritātes iegādes tiesības attiecībā uz īpašumu, kas ir nomas priekšmets.

Administratoram ir saistoši tiesību akti attiecībā uz bankrotējušā parādnieka monetāro aktīvu investēšanu. Monetāros aktīvus var investēt tikai Slovēnijas Republikas vai citas ES dalībvalsts, Eiropas Centrālās bankas, Slovēnijas bankas vai citas ES dalībvalsts centrālās bankas izdotos parāda vērtspapīros vai parāda vērtspapīros (izņemot pakārtotos vērtspapīrus), ko izdevušas bankas ar juridisko adresi Slovēnijas Republikā vai kredītiestādes ar galveno mītni citā ES dalībvalstī. Bankas naudas noguldījumus var veikt tikai bankā ar juridisko adresi Slovēnijas Republikā vai kredītiestādē ar juridisko adresi citā ES dalībvalstī.

Pārdošanas ietvaros bankrota administrators var pārdot bankrotējušā parādnieka īpašumu, pieprasīt prasījumu apmierināšanu un veikt jebkuru citi tiesisku darbību tā īpašumtiesību pārdošanai. Līgumu par bankrotējušā parādnieka īpašuma pārdošanu var noslēgt, rīkojot publisku izsoli vai saistošu piedāvājumu konkursu. Tikai izņēmuma gadījumos līgumu var noslēgt, risinot tiešas sarunas ar pircēju. Pārdošana sākas ar (pirmo) tiesas lēmumu par pārdošanu. Tiesa izdod lēmumu par pārdošanu, saņemot administratora lūgumrakstu un pamatojoties uz kreditoru komitejas atzinumu. Ja īpašums, attiecībā uz kuru atsevišķam kreditoram ir prioritātes atmaksas tiesības (noteiktas aizturējuma tiesības), tiek pārdots, nepieciešams arī šī atsevišķā kreditora atzinums. Ar lēmumu, kura ietvaros tiesa pirmo reizi lemj par konkrēta īpašuma pārdošanu, tiesa lemj arī par:

1. pārdošanas metodi;

2. sākuma cenu publiskā izsolē vai rezerves cenu saistošā piedāvājumu konkursā;

3. noguldījuma apmēru.

Ja publiska izsole vai piedāvājumu konkurss saistībā ar konkrēta īpašuma pārdošanu, pamatojoties uz pirmo lēmumu par pārdošanu, nav veiksmīgs, tiesa turpmākā lēmumā par pārdošanu var:

1.

- vēlreiz nolemt, ka pārdošanai jānotiek publiskas izsoles vai saistoša piedāvājumu konkursa veidā,

- noteikt zemāku sākuma vai rezerves cenu nekā pirmā lēmuma gadījumā;

2. nolemt rīkot nesaistošu pārdošanas piedāvājumu konkursu tiešu sarunu veidā.

Tiesa nosaka rezerves cenu procedūrā, kurā pieņem saistošus piedāvājumus, pamatojoties uz noteikto īpašuma vērtību. Pirmajā lēmumā par pārdošanu rezerves cena nedrīkst būt zemāka par pusi no īpašuma vērtības, kā noteikts, balstoties uz tā likvidācijas vērtību. Turpmākā lēmumā par pārdošanu tiesa var noteikt sākuma vai rezerves cenu, kas ir zemāka par pusi no īpašuma vērtības, kā noteikts, pamatojoties uz tā likvidācijas vērtību, ja kreditoru komiteja vai atsevišķs kreditors dod savu piekrišanu.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrota procedūrā kreditoriem jāpaziņo par to prasījumiem pret bankrotējušo parādnieku, kas tika izvirzīti pirms bankrota procedūras uzsākšanas, izņemot tos prasījumus, par kuriem saskaņā ar tiesību aktiem nav jāziņo. Kreditoram, kas atbild par bankrotējušā parādnieka saistībām, kā solidāri atbildīgam solidārajam parādniekam, garantijas devējam vai aizdevējam bankrota procedūrā jāpaziņo par viņa potenciālo regresa prasījumu, kas vēl nav celts pirms bankrota procedūras uzsākšanas saskaņā ar atliktu nosacījumu, ka kreditors saņem regresa prasījumu pret bankrotējušo parādnieku, pamatojoties uz prasījuma apmaksu, kura jāveic pēc bankrota procedūras uzsākšanas. Ja papildus bankrotējušajam parādniekam citi solidāri atbildīgi solidārie parādnieki vai garantijas devēji arī atbild par kreditora prasījuma apmierināšanu, kreditors bankrota procedūrā var paziņot un noteikt pilno prasījuma apmēru, līdz tas ir pilnībā samaksāts saskaņā ar rezolutīvu nosacījumu, kas tiek izpildīts, kad kreditora prasījumu apmaksā cits solidāri atbildīgs solidārais parādnieks vai garantijas devējs. Ja kreditors nokavē paziņošanas termiņu, tā prasījums pret bankrotējušo parādnieku vairs nav spēkā, un tiesa noraida novēloto prasījuma paziņojumu.

Bankrota procedūrā nav nepieciešams paziņot par prioritātes prasījumiem attiecībā uz algu izmaksu un algas kompensācijām darbiniekiem, kuru darbs vairs nav nepieciešams bankrota procedūras uzsākšanas dēļ, par periodu no bankrota procedūras uzsākšanas līdz paziņošanas perioda beigām, kā arī atlaišanas pabalstiem darbiniekiem, kuru darba līgumus izbeidzis administrators, jo to darbs vairs nav nepieciešams bankrota procedūras uzsākšanas dēļ vai šīs procedūras laikā. Netiek ziņots arī par noteiktiem prasījumiem attiecībā uz nodokļu aprēķinu un nomaksu.

Ja prasījumu nodrošina nošķiršanas tiesības, kreditoram bankrota procedūrā jāpaziņo par šo nodrošināto prasījumu, paziņojot arī par nošķiršanas tiesībām. Ja saskaņā ar bankrota procedūras uzsākšanas brīdī pastāvošo situāciju ir reģistrētas bankrotējušā parādnieka īpašumtiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu un šīs īpašumtiesības ierobežo reģistrēts hipotekārais kredīts vai maksimālais hipotekārais kredīts, kura reģistrācija bija spēkā pirms bankrota procedūras uzsākšanas, tiek uzskatīts, ka hipotekārais kredīts vai maksimālais hipotekārais kredīts un no tā izrietošais prasījums ir laikus reģistrēts bankrota procedūrā.

Kreditoriem jāpaziņo par to izslēgšanas tiesībām, kas tika iegūtas pirms bankrota procedūras uzsākšanas, trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma par bankrota procedūras uzsākšanu publicēšanas. Ja kreditors nokavē izslēgšanas tiesību paziņošanas termiņu, izslēgšanas tiesības netiek izbeigtas. Ja administrators pārdod īpašumu, kas ir nepaziņotu izslēgšanas tiesību subjekts, kreditors, kuram pieder izslēgšanas tiesības, zaudē izslēgšanas tiesības, bet var pieprasīt no šī īpašuma pārdošanas iegūtās naudas izmaksu, atskaitot pārdošanas gaitā radušās izmaksas. Kreditoram, kuram pieder izslēgšanas tiesības, nav tiesību pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Kreditors zaudē ekskluzīvās tiesības un tiesības uz naudas izmaksu, ja tas nepaziņo par tiesībām līdz pirmās vispārējās sadales plāna publicēšanai.

Bankrotējušā parādnieka saistības, kas radušās pēc tam, kad uzsākta bankrota procedūra (ar noteiktiem izņēmumiem), tiek uzskatītas par procedūras izmaksām. Tās tiek iedalītas:

- kārtējās izmaksās (piemēram, algas un citas kompensācijas pusēm, kas sniedz bankrota procedūrai nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā nodokļi un ieguldījumi, kas parādniekam jāaprēķina un jāsamaksā kopā ar šiem maksājumiem, administratora izmaksas; elektrības, ūdens, apkures, tālruņa izmaksas un citas izmaksas saistībā ar uzņēmuma telpu izmantošanu bankrota procedūrai, apdrošināšanas prēmijas saistībā ar parādnieka īpašumā ietvertā īpašuma apdrošināšanu, publikāciju izmaksas, parādnieka tiesas izdevumi saistībā ar prasījumu apstrīdēšanu, grāmatvedības, administratīvās un citu bankrota procedūrai nepieciešamo pakalpojumu izmaksas u. c.);

- neregulārajās izmaksās (obligātās strīdu noregulēšanas procedūras laikā celto prasījumu apmaksa, saistību izpilde, pamatojoties uz savstarpēji nepildītiem divpusējiem līgumiem, saistību izpilde ar mērķi pabeigt steidzamus tiesiskus darījumus un turpināt uzņēmējdarbību, īpašuma vērtēšanas un citu ar pārdošanu saistītu darbību izmaksas u. c.).

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Paziņojot par prasījumu, kreditors iegūst tiesības veikt procesuālas darbības galvenās maksātnespējas procedūras ietvaros. Par prasījumiem jāpaziņo noteiktajā termiņā. Tiek ziņots tikai par prasījumiem, kas celti pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas.

Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā ziņošana par prasījumiem un to pārbaude tiek veikta īpaši tāpēc, lai izvērtētu kreditora, kurš balsos par obligāto strīdu noregulēšanu, procesuālo leģitimitāti. Prasījumi jāiesniedz 30 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūras (AJPES) tīmekļa lapās. Neziņojot vai ziņojot novēloti, kreditors nezaudē pašu prasījumu, bet tas zaudē balsstiesības.

Bankrota procedūrā ziņošana par prasījumiem un to pārbaude ir pamats, saskaņā ar kuru nosaka maksātnespējas masas sadali. Šādā procedūrā kreditoriem jāpaziņo par saviem prasījumiem trīs mēnešu laikā no dienas, kurā paziņojums par bankrota procedūras uzsākšanu tika publicēts AJPES tīmekļa lapās.

Personiskā bankrota gadījumā kreditors nezaudē prasījumu, ja par to tika paziņots pēc termiņa — administrators to pievieno papildu prasījumu sarakstam.

Kreditoram, pret kuru ierosināta lieta, kurā apstrīd bankrotējušā parādnieka tiesiskās darbības, viena mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas bankrota procedūras laikā jāpaziņo par tā prasījumu kā nosacījuma prasījumu, kas tiks celts, ja galīgā lēmuma rezultātā notiks tiesvedība. Kreditoram jāiesniedz tā prasījums par zaudējumu atlīdzību administratora veiktās nomas līguma vai divpusēji nepildīta līguma izbeigšanas dēļ mēneša laikā pēc bankrotējušā parādnieka paziņojuma saņemšanas, kas izmanto savas izbeigšanas vai pārtraukšanas tiesības.

Prasījuma saturs

Paziņojumam par prasību maksātnespējas procedūrā jāietver:

1. summa, kas procedūras ietvaros atzīstama par prasījumu;

2. faktu apraksts, no kura izriet prasījuma pamatotība un ar to saistītie pierādījumi, tai skaitā iesniegtā dokumentācija.

Paziņojumam par prasījumu bankrota procedūrā jāietver arī informācija par bankas kontu, uz kuru tiks veikta prasījuma apmaksa. Ja kreditors pirms bankrota procedūras uzsākšanas ierosinājis lietu vai citu procedūru, tam jāietver arī informācija par tiesu vai citu kompetento iestādi, kuras priekšā notiek procedūra, kā arī jānorāda lietas atsauces numurs.

Prasījuma pārbaudes pieprasījumam jāietver:

1. prasījuma pamatsumma;

2. ja maksātnespējas procedūras kreditors papildus pamatsummai pieprasa procentus: visu par periodu no izpildes termiņa līdz maksātnespējas procedūras uzsākšanai aprēķināto procentu kapitalizētā summa; administratora prioritātes prasījumu gadījumā: aprēķinātā kapitalizētā procentu summa;

3. ja maksātnespējas procedūras kreditors papildus pamatsummai pieprasa segt izdevumus, kas radušies, cenšoties izpildīt prasījumu tiesā vai citā procedūrā, kas uzsākta pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas: šo izmaksu apmērs;

4. ja kreditors cenšas pamatot, ka prasījums ir prioritātes prasījums: skaidrs lūgumraksts, lai prasījumu sadales brīdī uzskatītu par prioritātes prasījumu;

5. ja kreditors cenšas pamatot, ka prasījums ir nosacījuma prasījums: skaidrs apstākļu apraksts, kuru rašanās nozīmē atlikta vai rezolutīva nosacījuma izpildi, ar kuru saistīts prasījums.

Maksātnespējas procedūrā kreditors viena pieteikuma ietvaros var iesniegt vairākus prasījumus.

Prasījumu pārbaudes procedūra

Prasījumu pārbaudes procedūrai ir trīs posmi.

1. Administratora paziņojums par iesniegtajiem prasījumiem

Administrators sniedz paziņojumu par prasījumu atzīšanu vai apstrīdēšanu, sagatavojot pārbaudīto prasījumu pamatsarakstu (osnovni seznam preizkušenih terjatev). Sarakstā administrators pie katra prasījuma atzīmē, vai tas ir atzīts vai apstrīdēts. Tiesa publicē sarakstu maksātnespējas procedūru publikācijām paredzētajās tīmekļa lapās. Kreditori var iebilst pret visām kļūdām saistībā ar paziņotajiem prasījumiem, kas ietverti pamatsarakstā, 15 dienu laikā pēc tā publicēšanas, iesniedzot iebildumu pret pamatsarakstu (ugovor proti osnovnem seznamu). Ja kreditora iebildums ir pamatots, administratoram jāizdod pamatsaraksta korekcija.

2. Kreditora paziņojums par citu kreditoru paziņotajiem prasījumiem

Ikviens kreditors, kas ir laikus procedūrā paziņojis par savu prasījumu, var iebilst pret citu kreditoru prasījumiem, iesniedzot prasījumu apstrīdošu iebildumu (ugovor o prerekanju terjatve) Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā kreditoram prasījumu apstrīdošs iebildums jāiesniedz 15 dienu laikā, bet bankrota procedūrā — viena mēneša laikā pēc pārbaudīto prasījumu pamatsaraksta publicēšanas. Personiskā bankrota procedūrā un obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā šādu iebildumu kā procedūras puse var iesniegt arī maksātnespējīgais parādnieks. Administrators iekļauj kreditoru un parādnieka paziņojumus par apstrīdētajiem prasījumiem papildinātajā pārbaudīto prasījumu sarakstā (dopolnjeni seznam preizkušenih terjatev). Visas kļūdas saistībā ar iesniegtā iebilduma neizskatīšanu tiek norādītas iebildumā pret papildināto sarakstu.

3. Tiesas lēmums par prasījumu pārbaudi

Tiesa lemj par prasījumu pārbaudi, pieņemot lēmumu par prasījumu pārbaudi (sklep o preizkusu terjatev). Pamatojoties uz lēmumu, administrators sagatavo pārbaudīto prasījumu galīgo sarakstu (končni seznam preizkušenih terjatev), ko tiesa publicē kopā ar lēmumu par prasījumu pārbaudi.

Lēmumā par prasījumu pārbaudi tiesa lemj par iebildumiem, pārbaudītajiem un apstrīdētajiem prasījumiem, prasījumiem, kas visticamāk tiks pierādīti un to, kam jālūdz rīkoties citās procedūrās (t. i., lietās), lai pamatotu savu prasījumu. Lietas iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespējas masa ir bankrotējušā parādnieka īpašums, ko pārdod, lai segtu procedūras izmaksas un samaksātu kreditoru prasījumus. Tiesību aktos šķirti termini „parādnieka īpašums” un „īpašais parādnieka īpašums”. Īpašā maksātnespējas masa ir īpašums, uz kuru attiecas nošķiršanas tiesības vai monetārie aktīvi, kas iegūtu, pārdodot šo īpašumu. Attiecībā uz visu īpašumu, uz kuru attiecas nošķiršanas tiesības, nepieciešams noteikt atsevišķu maksātnespējas masu un pārvaldīt šo īpašumu šķirti no īpašuma, kas ir vispārējās maksātnespējas masas daļa, un citiem īpašiem parādnieka īpašumiem piederoša īpašuma.

Maksātnespējas masas pārdotā daļa ir sadalāms īpašums, un tā ir paredzēta kreditoru prasījumu apmaksai. Vispārējais sadalāmais īpašums ir monetārie aktīvi, kas radušies, pārdodot vispārējo parādnieka mantu, atskaitot bankrota procedūras izmaksas. Īpašais sadalāmais īpašums ir monetārie aktīvi, kas radušies, pārdodot īpašo parādnieka mantu, atskaitot šīs pārdošanas izmaksas.

Attiecībā uz prioritātes maksājumu bankrota procedūrā kreditoru prasījumi, kas celti pirms procedūras uzsākšanas, tiek klasificēti šādi:

  • nodrošināti prasījumi, kuru apmaksu nodrošina nošķiršanas tiesības, kas ietver tiesības uz prasījuma prioritātes maksājumu no konkrēta īpašuma;
  • nenodrošināti prasījumi, kuru starpā vispirms tiek samaksāti prioritātes prasījumi, tad — parastie prasījumi, pēc tam — pakārtotie prasījumi un visbeidzot — uzņēmumu tiesības.

Nodrošināti prasījumi ir prasījumi, kuru apmaksu nodrošina nošķiršanas tiesības. Nošķiršanas tiesības ir jebkuras tiesības, kas ietver tiesības uz prasījuma prioritātes maksājumu no konkrēta īpašuma. Visbiežāk sastopamās nošķiršanas tiesības ir aizturējuma tiesības. Bankrota procedūrā nodrošinātos prasījumus samaksā prioritāti no naudas, kas iegūta, pārdodot īpašumu, uz kuru attiecās nošķiršanas tiesības.

Nenodrošināti prasījumi ir prasījumi, kurus nenodrošina nošķiršanas tiesības. Šie prasījumi ir pakārtoti nodrošināto prasījumu atmaksāšanai, veicot apmaksu no īpašuma, uz kuru attiecās nošķiršanas tiesības. Maksājumi no atlikušā īpašuma tiek maksāti šādā secībā: 1) prioritātes prasījumi, 2) parastie prasījumi un 3) visi pakārtotie prasījumi.

  • Prioritātes prasījumi ir tie (nenodrošinātie) prasījumi, kas saskaņā ar tiesību aktos noteikto jāsamaksā prioritāri, pirms parasto (nenodrošināto) prasījumu apmaksas (piemēram, algas un algas kompensācija par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, atlaišanas pabalsti darbiniekiem, neveiktās iemaksas u. c.). Ja bankrota procedūra uzsākta, jo obligātā strīdu noregulēšanas procedūra bijusi neveiksmīga, prasījumiem, kas celti obligātās strīdu noregulēšanas procedūras laikā, ir absolūta prioritāte, un tie tiek samaksāti pirms prioritātes prasījumu apmaksas;
  • parasti prasījumi ir nenodrošināti prasījumi, kas nav ne prioritātes, ne pakārtoti prasījumi;
  • pakārtoti prasījumi ir nenodrošināti prasījumi, kas tiek samaksāti tikai pēc tam, kad apmaksāti visi nenodrošinātie prasījumi pret parādnieku, pamatojoties uz tiesiskām attiecībām starp kreditoru un parādnieku, ja parādnieks kļūst maksātnespējīgs. Obligātā strīdu noregulēšanā pakārtotus prasījumus var pārveidot par īpašumtiesību daļu. Ja prasījumi netiek pārskaitīti kā iemaksa natūrā, apstiprināta obligātā strīdu noregulēšana tos izbeidz.

Uzņēmumu tiesībām, kapitāldaļām vai uzņēmumu akcijām nav saistību tiesību pazīmes (juridiskais raksturs), un tās sniedz akcionāriem vai kapitāla daļas īpašniekiem tiesības uz proporcionālu atlikušā parādnieka īpašuma daļu.

Pirms maksājumu veikšanas kreditoriem no maksātnespējas masas (sadalāmā īpašuma) tiek atskaitīta summa, kas nepieciešama bankrota procedūras izmaksu segšanai. Kreditoriem tiek maksāts šādā secībā: nošķiršanas kreditoriem, kuru prasījumu nodrošina nošķiršanas tiesības (piemēram, hipotekārais kredīts), ir pirmie, kam samaksā no īpašuma, uz kuru attiecās nodrošinājums (īpašs sadalāms īpašums). Saskaņā ar tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem par uzņēmējdarbības ierobežošanu obligātās strīdu noregulēšanas procedūras laikā kreditori ar prasījumiem saskaņā ar līgumiem vai citiem tiesiskiem darījumiem, ko bankrotējušais parādnieks noslēdza periodā no obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas līdz bankrota procedūras uzsākšanai, ir pirmie, kam samaksā no vispārējā sadalāmā īpašuma. Pēc tam tiek maksāts kreditoriem ar privileģētiem prasījumiem (darbiniekiem) un visbeidzot — citiem kreditoriem — kreditoriem ar nenodrošinātiem parastiem prasījumiem un kreditoriem ar pakārtotiem prasījumiem. Visa pārdotā īpašuma atlikusī daļa tiek sadalīta akcionāru starpā.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Obligātā strīdu noregulēšanas procedūra

Obligātā strīdu noregulēšana, par ko panākta vienošanās kreditoru balsojumā, jāapstiprina arī tiesai. Lēmumā par obligāto strīdu noregulēšanu tiesa:

1. lemj, vai apstiprināt obligāto strīdu noregulēšanu;

2. nosaka apstiprinātās noregulēšanas saturu, norādot:

- kreditoru prasījumu maksājumu procentuālo daļu;

- to apmaksas termiņus;

- kreditoru prasījumu procentu likmi periodā no obligātās strīdu noregulēšanas procedūras līdz to apmaksas termiņa beigām;

3. lemj, kādi prasījumi ir pārbaudīti obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā;

4. izdod parādniekam rīkojumu samaksāt kreditoru prasījumus, kas pārbaudīti obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā — proporcijās, termiņos un ar procentu likmēm, kas noteiktas apstiprinātajā obligātajā strīdu noregulēšanā.

Procedūrā piemērojams absolūtās prioritātes noteikums. Parādnieka uzņēmuma finanšu pārstrukturēšanas īstenošana obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā nozīmē to, ka:

  • parādnieka akcionāri var paturēt tikai to parādnieka akciju kapitāla daļu, kas atbilst parādnieka īpašuma atlikušajai daļai, ko tie saņemtu, ja tiktu uzsākta bankrota procedūra pret parādnieku;
  • kreditoriem jānodrošina labvēlīgāki nosacījumi to prasījumu apmaksai nekā tad, ja tiktu uzsākta bankrota procedūra pret parādnieku, ņemot vērā prioritātes kārtību un citus prioritātes, parasto un pakārtoto prasījumu, kā arī nodrošināto prasījumu apmaksas noteikumus bankrota procedūrā;
  • parādnieka uzņēmuma vai tā rentablās daļas darbība tiek turpināta.

Finanšu pārstrukturēšana tiek veikta, parādniekam lūdzot kreditorus vienoties par to parasto prasījumu samazināšanu vai to apmaksas atlikšanu. Parādniekam jāpiedāvā visiem kreditoriem līdzvērtīga to parasto prasījumu maksājuma procentuālā daļa, vienādus to apmaksas termiņus un vienādu procentu likmi no obligātās strīdu noregulēšanas procedūras līdz to apmaksas termiņa beigām. Ja parādnieks ir kapitālsabiedrība, parādnieks var prasīt kreditoram izvēlēties:

  • piekrist tā parasto prasījumu samazinājumam un apmaksas termiņa atlikšanai;
  • pārskaitīt prasījumus parādniekam kā iemaksu natūrā, pamatojoties uz parādnieka akciju kapitāla palielināšanos (parāda maiņa pret pašu kapitālu).

Obligātā strīdu noregulēšana neietekmē prioritātes prasījumus vai izslēgtās tiesības. Pakārtoti prasījumi tiek izbeigti. Nodrošinātus prasījumus var pārstrukturēt tikai brīvprātīgi obligātajā strīdu noregulēšanā. Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā attiecībā uz lieliem, vidējiem vai maziem uzņēmumiem nodrošinātus prasījumus var pārstrukturēt, atliekot periodu līdz beigu termiņam vai samazinot procentu likmi tādā nozīmē, ka 75 % vairākuma lēmums attiecas arī uz tiem kreditoriem, kam ir nošķiršanas tiesības un kas nebalsoja par obligāto strīdu noregulēšanu. Šajā procedūrā parādnieka uzņēmuma rentablās daļas izslēgšana cita uzņēmuma labā (jaunu uzņēmumu izdalīšana no jau esošiem uzņēmumiem) ir iespējama kā finanšu pārstrukturēšanas pasākums. Ir atļauts arī pārstrukturēt nošķiršanas tiesības kopīgās nošķiršanas tiesībās (nepieciešams 85 % vairākums).

Bankrota procedūra pret juridisku personu

Bankrota procedūru īsteno ar mērķi pārdot maksātnespējas masu un samaksāt kreditoriem. Parasti līgumu par bankrotējušā parādnieka īpašuma pārdošanu var noslēgt, pamatojoties uz publisku izsoli vai saistošu piedāvājumu konkursu. Publisku izsoli var organizēt, palielinot sākuma cenu vai samazinot sākuma cenu. Bankrota procedūrā uzņēmuma uzņēmējdarbību vai darbību var saglabāt, pārdodot uzņēmumu publiskā izsolē kā struktūrvienību vai pārdodot tā rentablās daļas (uzņēmuma pārdošana, turpinot uzņēmējdarbību).

Pirms maksājumu veikšanas kreditoriem no parādnieka īpašuma tiek atskaitīta summa, kas nepieciešama bankrota procedūras izmaksu segšanai. Kreditoriem tiek maksāts šādā secībā: nošķiršanas kreditori, kuru prasījumu nodrošināja nošķiršanas tiesības (piemēram, hipotekārais kredīts), ir pirmie, kuriem tiek samaksāts no īpašuma, uz kuru attiecās nodrošinājums; pēc tam saskaņā ar tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem par uzņēmējdarbības ierobežošanu obligātās strīdu noregulēšanas procedūras laikā tiek samaksāts kreditoriem ar prasījumiem saskaņā ar līgumiem vai citiem tiesiskiem darījumiem, ko bankrotējušais parādnieks noslēdza periodā no obligātās strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanas līdz bankrota procedūras uzsākšanai; tad tiek samaksāts kreditoriem ar privileģētiem prasījumiem (darbiniekiem) un pēc tam — citiem kreditoriem — kreditoriem ar nenodrošinātiem parastiem prasījumiem un kreditoriem ar pakārtotiem prasījumiem. Visa pārdotā īpašuma atlikusī daļa tiek sadalīta akcionāru starpā.

Personiskais bankrots

Tāpat kā ar juridiskām personām saistīta bankrota procedūra, personiskā bankrota procedūra tiek veikta proporcionālai un vienlaicīgai visu kreditoru prasījumu apmaksai. Tādējādi kreditoriem tiek proporcionāli un vienlaicīgi samaksāts, izmantojot parādnieka īpašumu. Maksātnespējas masa ietver visu personas ar pārlieku lielām parādsaistībām īpašumu bankrota procedūras uzsākšanas brīdī, ja vien tas netiek izslēgts no izpildes saskaņā ar Likumu par sprieduma izpildi civillietās un prasību nodrošināšanu (Zakon o izvršbi in zavarovanju). Ņemot vērā, ka fiziska persona atšķirībā no juridiskas personas nebeidz pastāvēt, noslēdzoties bankrota procedūrai, bankrota procedūrā nesamaksātie kreditoru prasījumi netiek izbeigti. Pretstatā kreditoru prasījumiem juridiskas personas bankrota procedūrā prasījumu izpilde personiskā bankrota procedūrā nebeidzas, izbeidzot bankrota procedūru. Lēmums par personiskā bankrota procedūras izbeigšanu, kas ietver nesamaksāto atzīto prasījumu sarakstu, ir līdzeklis, ar kura palīdzību samaksu nesaņēmušie kreditori var panākt šo prasījumu izpildi.

Lai bankrotējušais parādnieks tiktu atbrīvos no pienākumiem, tam dota iespēja iesniegt lūgumrakstu, pirms tiek izdots lēmums par personiskā bankrota procedūras izbeigšanu, lūdzot atbrīvojumu no tā pienākumiem, kuri radušies pirms personiskā bankrota procedūras uzsākšanas un netiks apmaksāti saskaņā ar šo procedūru. Ja bankrotējušais parādnieks iesniedz lūgumrakstu saistībā ar atbrīvojumu no pienākumiem un ja procedūra saistībā ar atbrīvojumu no pienākumiem pēc pabeigtā pārbaudes perioda tiek veiksmīgi izbeigta, daļa tā pienākumu, kuru izpildi citādi varētu panākt, pamatojoties uz lēmumu par bankrota procedūras izbeigšanu, tiek atcelta, tādējādi tiek atņemtas kreditoru tiesības panākt to izpildi tiesā.

Pat tad, ja atbrīvojums no pienākumiem ir labvēlīgs parādniekam, atbrīvojums neietekmē šādu veidu parādnieka pienākumus:

1. darbinieku prioritātes tiesības;

2. prasījumus pret bankrotējušo parādnieku, balstoties uz tiesisko nodrošinājumu, to zaudējumu kompensāciju, kas radušies samazinātas pamatdarbības, pasliktinātas vai zaudētas darbspējas dēļ, kā arī kompensāciju attiecībā uz zaudētiem uzturlīdzekļiem tos nodrošinošās personas nāves dēļ;

3. prasījumus attiecībā uz naudas sodiem vai finansiālām priekšrocībām, kas iegūtas, veicot kriminālprocesā noteiktu noziedzīgu darbību;

4. prasījumus, uz kuriem attiecas soda noteikšanas nosacīta atlikšana, kas ir atkarīga no finansiālajām priekšrocībām, kuras iegūtas noziedzīgā nodarījuma rezultātā vai no kompensācijas par zaudējumiem, ko radījis noziedzīgais nodarījums;

5. prasījumus attiecībā uz naudas sodiem vai finansiālu priekšrocību atgūšanu, ja šīs priekšrocības iegūtas sīka kriminālpārkāpuma rezultāta, par ko ir taisīts spriedums;

6. prasījumus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu īpašumu;

7. prasījumus attiecībā uz kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies netīši vai rupjas nolaidības dēļ, nodrošināšanu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Obligātā strīdu noregulēšanas procedūra tiek izbeigta ar galīgo tiesas lēmumu, kurā apstiprināta obligātā strīdu noregulēšana.

Ikviens kreditors, kura prasījumu ietekmē apstiprinātā obligātā strīdu noregulēšana, var lūgt tiesai anulēt apstiprināto obligāto strīdu noregulēšanu, ja maksātnespējīgais parādnieks var daļēji vai pilnībā apmaksāt šādu kreditoru parastos prasījumus. Lieta ar mērķi pamatot atceļamu prasījumu jāierosina sešu mēnešu laikā pēc prasījuma apmaksas termiņa izbeigšanās, kā norādīts apstiprinātajā obligātajā strīdu noregulēšanā.

Ikviens kreditors, kuru ietekmē obligātā strīdu noregulēšana, var lūgt tiesai anulēt apstiprināto obligāto strīdu noregulēšanu, ja tā tika panākta krāpnieciskā veidā.

Lieta ar mērķi pamatot atceļamu prasījumu jāierosina divu gadu laikā pēc tam, kad lēmums par obligātās strīdu noregulēšanas apstiprināšanu ir kļuvis galīgs.

Tiesa, kas izdevusi obligāto strīdu noregulēšanu apstiprinošu lēmumu, ir kompetenta lemt par lietu.

Lēmumā, ar kuru tiesa atceļ apstiprināto obligāto strīdu noregulēšanu, tiesa var dot parādniekam rīkojumu tiesas norādītajā periodā, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu pēc tam, kad lēmums kļuvis galīgs, samaksāt jebkuru prasījumu nesamaksāto daļu, ko ietekmēja apstiprinātā obligātā strīdu noregulēšana.

Bankrota procedūras pret juridisku personu izbeigšana

Bankrota procedūra pret juridisku personu tiek izbeigta ar lēmumu par bankrota procedūras izbeigšanu. Tiesa izdod šo lēmumu, pamatojoties uz administratora galīgo ziņojumu, kas tiek sagatavots pēc tam, kad administrators pabeidzis visas tiesību aktos noteiktās darbības, kā arī pamatojoties uz kreditoru komitejas atzinumu. Administratoram jāiesniedz galīgais ziņojums tiesai viena mēneša laikā pēc galīgās sadales pabeigšanas.

Ja bankrotējušajam parādniekam piederošais īpašums tiek atklāts pēc tam, kad tiesa ir izdevusi lēmumu par bankrota procedūras izbeigšanu, bankrota procedūru pret parādnieku var uzsākt attiecībā uz vēlāk atklāto īpašumu pēc tā kreditora pieprasījuma, kuram bija tiesības veikt procesuālās darbības bankrota procedūrā pret parādnieku un kura dalības tiesības neizbeidzās pirms bankrota procedūras beigām vai pēc bankrotējušā parādnieka akcionāra pieprasījuma.

Personiskā bankrota izbeigšana

Personiskais bankrots tiek izbeigts saskaņā ar lēmumu par bankrota procedūras izbeigšanu.

Ja atbrīvojums no pienākumiem tika piešķirts parādniekam ar personisko bankrotu, ikviens kreditors, kura prasījumu ietekmē galīgais lēmums par atbrīvojumu no pienākumiem, var lūgt tiesai atcelt atbrīvojumu no pienākumiem, uz kuru attiecās lēmums, ja parādnieks panāca lēmumu par atbrīvojumu no pienākumiem, slēpjot vai norādot nepatiesu informāciju par savu īpašumu, vai īstenojot cita veida krāpšanu. Lieta jāierosina trīs gadu laikā pēc tam, kad lēmums par atbrīvojumu no pienākumiem kļuvis galīgs (ZFPPIP 411. pants). Kreditori, kas pēc tam, kad lēmums par atbrīvojumu kļuvis galīgs, atklāj parādnieka īpašumu, kas parādniekam piederējis pirms lēmuma par atbrīvojumu no pienākumiem panākšanas (un ticis slēpts), var lūgt atcelt atbrīvojumu no pienākumiem, pieprasot uzsākt bankrota procedūru attiecībā uz šo īpašumu. Šajā gadījumā lieta saistībā ar atbrīvojumu no pienākumiem nav jāierosina trīs gadu termiņā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Ikvienam kreditoram pašam jāsedz savas izmaksas saistībā ar dalību maksātnespējas procedūrā.

Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā, kas tika uzsākta saskaņā ar parādnieka iesniegto lūgumrakstu, procedūras izmaksas un visus citus izdevumus sedz parādnieks.

Obligātajā strīdu noregulēšanas procedūrā pret lieliem, vidējiem vai maziem uzņēmumiem, kas tika uzsākta saskaņā ar kreditoru iesniegto lūgumrakstu, sākotnējās procedūras izmaksas sedz procedūras lūgumraksta iesniedzējs. Šajā procedūrā lūgumraksta iesniedzējs arī sedz ar administratora maksām saistītās izmaksas. Parādnieks, pret kuru ierosināta procedūra, sedz arī izmaksas, kas radušās saistībā ar šādiem maksājumiem:

- saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar kvalificētiem juridiskajiem un finanšu padomniekiem, par juridisku un finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešami, lai sagatavotu ziņojumu par parādnieka finanšu stāvokli un darbībām, finanšu pārstrukturēšanas plānu un citiem dokumentiem, kas jāiesniedz kā daļa no priekšlikuma par obligāto strīdu noregulēšanu;

- saskaņā ar līgumu ar revidentu par finanšu stāvokļa ziņojuma un parādnieka darbību revīziju;

- saskaņā ar līgumu ar pilnvarotu vērtētāju, lai pārskatītu finanšu pārstrukturēšanas plānu.

Bankrota procedūrā procedūras izmaksas un procedūras laikā radušos izdevumus iekasē no maksātnespējas masas, pirms no sadalāmā īpašuma ir samaksāti prasījumi. Ja lūgumrakstu par bankrota procedūras uzsākšanu iesniedz kreditors, kreditoram jāveic noguldījums, lai segtu bankrota procedūras sākotnējās izmaksas, paturot tiesības atgūt samaksāto avansa maksājumu saskaņā ar noteikumiem par bankrota procedūras izmaksu segšanu.

Preventīvajā pārstrukturēšanas procedūrā parādniekam jāatmaksā tā proporcionālā procedūrā piedalījušos kreditoru izmaksu daļa, ko saskaņā ar vispāratzītu uzņēmējdarbības praksi parasti sedz parādnieks. Parādnieks un kreditori līgumā par finanšu pārstrukturēšanu vienojas par šo izmaksu atgūšanu.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Atcelšanas nosacījumi

Kreditoriem un bankrota administratoram ir tiesības apstrīdēt parādnieka tiesisko darbību. Lietu vai iebildumu iesniedz pret personu, kuras labā tika veikta atceļamā darbība.

Apstrīdēt var visas tiesiskās darbības (tai skaitā bezdarbību), kuru rezultātā maksājumi bankrota kreditoriem bija nevienlīdzīgi vai tika samazināti, vai konkrētam kreditoram radīti labvēlīgāki apstākļi (sniedzot priekšrocības kreditoriem jeb tā dēvētais objektīvais atcelšanas elements). Veicot apstrīdēšanu, iesniedzējam jāpierāda, ka puse, kuras labā tika veikta atceļamā darbība zināja vai tai bija jāzina par parādnieka slikto finanšu stāvokli (subjektīvais atcelšanas elements. Tiesību akti paredz normatīvas prezumpcijas, kad tiek uzskatīts, ka šis nosacījums ir izpildīts, un gadījumos, kad nav iespējams apstrīdēt tiesiskas darbības. Tiesību aktos norādīts arī pieteikuma saturs un detalizēti izklāstīta atcelšanas pieprasījuma metode.

Periods, kurā var veikt atceļamas darbības

Tiesiskās darbības, ko var apstrīdēt bankrota procedūrā, ir tās darbības, kas tika veiktas laikposmā no iepriekšējā gada pirms lūgumraksta par bankrota procedūras uzsākšanu iesniegšanas līdz bankrota procedūras uzsākšanai. Neapmaksātu tiesisko darbību (vai tiesiskās darbības ar neproporcionāli zemu atbilstīgo vērtību) var apstrīdēt, kad tā veikta laikposmā, kas sākas 36 mēnešus pirms pieprasījuma par bankrota procedūras uzsākšanu iesniegšanas un beidzas bankrota procedūras uzsākšanas brīdī. Lieta saistībā ar atcelšanu jāierosina 12 mēnešu laikā pēc tam, kad lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu kļuvis galīgs.

Darbības, ko nevar apstrīdēt

Nav iespējams apstrīdēt tiesiskas darbības, ko bankrotējušais kreditors veicis obligātās strīdu noregulēšanas procedūras laikā, saskaņā ar juridiskajiem noteikumiem, kas piemērojami parādnieka uzņēmējdarbības veikšanai procedūras laikā; tiesiskās darbības, ko bankrotējušais parādnieks veicis, lai proporcionālās daļās samaksātu kreditoru prasījumus termiņos un ar procentu likmi, kas noteikta obligātajā strīdu noregulēšanā; maksājumus par pārvedu vekseļiem vai čekiem, ja otrai pusei bija jāsaņem maksājums, lai bankrotējušais parādnieks nezaudētu atgūšanas tiesības attiecībā pret citu personu, kam uzlikts pienākums saskaņā ar pārvedu vekseli vai čeku.

Nevar apstrīdēt arī tiesiskās darbības, ko parādnieks veicis, lai samaksātu kreditoru prasījumus vai pildītu citus pienākumus saskaņā ar apstiprināto līgumu vai finanšu pārstrukturēšanu.

Personiskā bankrota īpašās iezīmes

Atcelšanas periods attiecībā uz neapmaksātām tiesiskām darbībām, ko bankrotējušais parādnieks veicis cieši saistītas personas labā, personiskā bankrota gadījumā ir pieci gadi. Šis noteikums ietver līgumus ar cieši saistītām fiziskām personām, kā arī ar juridiskām personām, kas ir saistītas ar bankrotējušo parādnieku vai cieši saistītām fiziskām personām. Tās ir juridiskās personas, kuru ietvaros bankrotējušajam parādniekam vai ar parādnieku cieši saistītajām personām atsevišķi vai kopā pieder vismaz 25 % liela parakstītā kapitāla daļa vai ir vismaz 25 % liela balsstiesību daļa vai tiesības norīkot un atsaukt personas, kas pilnvarotas pārstāvēt juridisko personu, vai šīs personas ir pilnvarotas pārstāvēt juridisko personu vai rīkoties ar to saistīto uzņēmumu labā.

Lapa atjaunināta: 23/05/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Slovākija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Slovākijā pret parādnieku var ierosināt dažādas maksātnespējas procedūras.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Turpmāk izklāstīti dažādo maksātnespējas procedūru ierosināšanas nosacījumi.

Bankrota vai sanācijas pasludināšanas nosacījumi

  • Bankrota un sanācijas procedūrai (turpmāk — “bankrota procedūra”) ir divi posmi. Pirmo posmu uzsāk, iesniedzot bankrota lūgumrakstu, un tas turpinās līdz nolēmuma par bankrotu pieņemšanai. Otrais posms sākas ar nolēmuma par bankrotu pieņemšanu un turpinās līdz bankrota procedūras izbeigšanai
  • Pirmā posma uzsākšanas nosacījumi ir tādas personas esība, kura ir tiesīga iesniegt lūgumrakstu bankrota procedūras uzsākšanai (ja procedūru uzsāk, pamatojoties uz lūgumrakstu), un, pamatojoties uz minēto lūgumrakstu, ir pamats uzskatīt, ka parādnieks ir maksātnespējīgs, kā arī ir jāveic avansa maksājums tiesai.
  • Otrā posma (nolēmuma par bankrota pieņemšana) uzsākšanas nosacījumi ir vairāku kreditoru esība, parādnieka pārmērīgas parādsaistības vai ar naudas plūsmu saistīta maksātnespēja, kā arī pietiekamu aktīvu esība, lai segtu bankrota procedūras izmaksas.
  • Attiecībā uz personu, kura ir tiesīga iesniegt lūgumrakstu, jāņem vērā, ka procedūru var uzsākt arī tad, ja lūgumraksts netiek iesniegts. Bankrota lūgumrakstu var iesniegt parādnieks, kreditors, likvidators vai cita tiesību aktos noteikta persona. Bankrota procedūru uzsāk bez lūgumraksta galvenokārt tad, ja nav veiksmīgi īstenota reorganizācija, un šādā gadījumā tiesa nolemj uzsākt bankrota procedūru un pasludināt bankrotu, turklāt abi lēmumi tiek pieņemti vienā tiesas nolēmumā.
  • Lūgumrakstam jābūt atbilstīgam vispārīgām un konkrētām prasībām, ko piemēro atkarībā no lūgumraksta iesniedzēja. Ja lūgumrakstu iesniedz kreditors, tajā iekļauj pierādījumus par parādnieka ar naudas plūsmu saistītu maksātnespēju. Ja lūgumrakstu iesniedz parādnieks (pamatojoties uz pieņēmumu par maksātnespēju saistībā ar naudas plūsmu vai pārmērīgām parādsaistībām), tam pievieno parādnieka aktīvu un saistību uzskaitījumu, saistīto pušu sarakstu un jaunākos finanšu pārskatus, ja tādi ir.
  • Lūgumraksta iesniedzējam ir pienākums pirms lūgumraksta iesniegšanas veikt avansa maksājumu uz tiesas bankas kontu.
  • Maksātnespēja nozīmē to, ka parādniekam ir pārmērīgas parādsaistības vai ka tas ir maksātnespējīgs saistībā ar naudas plūsmu. Parādniekam ir pārmērīgas parādsaistības, ja tam ir pienākums veikt uzskaiti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem (Likums Nr. 431/2002 par grāmatvedību), tam ir vairāk nekā viens kreditors un parādnieka saistību vērtība pārsniedz parādnieka aktīvu vērtību. Juridiska persona ir maksātnespējīga saistībā ar naudas plūsmu, ja tā vairāk nekā 30 dienas kavē maksājumus divu vai vairāku finanšu saistību segšanai vairāk nekā vienam kreditoram. Fiziska persona ir maksātnespējīga saistībā ar naudas plūsmu, ja tā 180 dienu laikā pēc maksājuma termiņa nespēj segt vismaz vienu finanšu saistību.
  • Pietiekami aktīvi — ja rodas šaubas par to, vai parādniekam ir pietiekami aktīvi, lai segtu bankrota procedūras izmaksas, tiesa ieceļ pagaidu pilnvaroto pārvaldnieku vai pagaidu maksātnespējas administratoru (turpmāk — “administrators” vai “maksātnespējas administrators”), lai varētu izskatīt lietu.

Reorganizācijas uzsākšanas nosacījumi

Līdzīgi kā bankrota procedūrai, arī reorganizācijai ir divi posmi. Pirmā posma laikā (uzsākot reorganizāciju) tiesa pārbauda, vai ir izpildīti reorganizācijas nosacījumi. To uzsāk, kad atbilstīga persona (parādnieks vai kreditors) iesniedz lūgumrakstu kopā ar maksātnespējas administratora ieteikumu veikt parādnieka reorganizāciju. Otrais posms sākas, ja tiek dota atļauja veikt reorganizāciju, un parādnieks maksātnespējas administratora un tiesas uzraudzībā un sadarbībā ar kreditoriem sagatavo, izskata un apstiprina reorganizācijas plānu, un tiesa to apstiprina.

  • Parādnieks var iesniegt reorganizācijas lūgumrakstu, ja parādnieks ir lūdzis maksātnespējas administratora atzinumu un administrators atzinumā, kas sagatavots ne vairāk kā 30 dienas iepriekš, ir ieteicis veikt parādnieka reorganizāciju.
  • Kreditors var iesniegt reorganizācijas lūgumrakstu, ja kreditors ir lūdzis maksātnespējas administratora atzinumu un administrators atzinumā, kas sagatavots ne vairāk kā 30 dienas iepriekš, ir ieteicis veikt parādnieka reorganizāciju, un parādnieks ir piekritis iesniegt lūgumrakstu.

Parādu atvieglošanas procedūras uzsākšanas nosacījumi

Parādu atvieglošanas procedūras uzsākšanas nosacījumi ir šādi: parādnieks ir fiziska persona (uzņēmējs vai patērētājs), ir izbeigta bankrota procedūra, parādnieks ir iesniedzis lūgumrakstu, kā arī bankrota procedūras laikā parādnieks ir izpildījis savas saistības. Taču parādniekam nav tiesību prasīt parādu atvieglošanu, ja bankrota procedūra ir izbeigta tāpēc, ka parādnieka aktīvi nav bijuši pietiekami, lai apmierinātu kaut vai tikai prasījumus pret mantu. Citi nosacījumi ir parādnieka maksātnespēja saistībā ar naudas plūsmu, turklāt ar naudas plūsmu saistīta maksātnespēja ir pasludināta, ir pagājuši desmit gadi kopš iepriekšējās parādu atvieglošanas procedūras, ir uzsākta parādnieka mantas apķīlāšana (proti, īpašuma pārņemšana) vai līdzīga procedūra, un parādnieks neizcieš brīvības atņemšanas sodu.

  • Lūgumrakstu var iesniegt kopā ar bankrota lūgumrakstu vai bankrota procedūras laikā līdz tās pabeigšanai. Lūgumrakstu iesniedz parādnieks, taču parādnieku pārstāv Juridiskās palīdzības centrs (Centrum právnej pomoci), un lūgumrakstu var iesniegt tikai elektroniski.
  • Parādnieka parādi tiek atviegloti pēc tam, kad tiesa pieņem nolēmumu par bankrotu (parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu) vai dod rīkojumu izpildīt maksājumu grafiku (parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku). Lai īstenotu parādu atvieglošanas procedūru, citi nolēmumi nav nepieciešami.
  • Saistību izpilde — tiesa atļauj īstenot parādu atvieglošanu, ja tā konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības, ko paredz piemērojamie tiesību akti bankrota procedūras laikā; pretējā gadījumā lūgumraksts tiek noraidīts. Godīgi nodomi — tiek pieņemts, ka parādniekam ir godīgi nodomi, ko kreditori var apstrīdēt “parastā” civilprocesā, taču to nevar izdarīt parādu atvieglošanas procedūras laikā.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrota procedūru piemēro:

  1. parādniekam piederošiem aktīviem pēc nolēmuma par bankrotu pieņemšanas;
  2. aktīviem, ko parādnieks ieguvis bankrota procedūras laikā;
  3. aktīviem, kas ir parādnieka saistību nodrošinājums;
  4. citiem aktīviem saskaņā ar tiesību aktiem.

Aktīvi, uz ko attiecas bankrota procedūra, veido parādnieka mantu, ko sadala, nosakot vispārējo mantas daļu un nodrošināto kreditoru daļas.

No bankrota procedūras izslēdz aktīvus, pret kuriem nevar vērst piedziņu, īstenojot izpildes vai apķīlāšanas procedūras, muitas ķīlu zīmes atbilstīgi muitas parāda summai, nodokļu garantiju, kā arī aktīvus, kas saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem izslēdzami no bankrota procedūras. Parādnieka ienākumiem bankrota procedūru piemēro tādā mērā, ciktāl pret tiem var vērst piedziņu, īstenojot izpildes vai apķīlāšanas procedūras. Neto algas daļai, kas citādi tiktu atskaitīta, lai segtu prioritāros prasījumus, bankrota procedūru piemēro tikai tādā mērā, lai varētu apmierināt prasījumus pret mantu.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Pušu tiesības un pienākumi dažādās procedūrās:

• parādnieka vispārīgie pienākumi:

o     parādnieka pienākums ir novērst maksātnespēju. Ja maksātnespēja ir neizbēgama, parādniekam ir pienākums nekavējoties veikt atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai to novērstu. Reorganizācijas lūgumraksta iesniegšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma iesniegt arī bankrota lūgumrakstu (ja tiek atļauts veikt reorganizāciju, bankrota procedūra tiek izbeigta).

Pušu tiesības un pienākumi bankrota procedūrā:

• maksātnespējas administrators:

o     bankrota procedūras laikā maksātnespējas administrators galvenokārt pārvalda aktīvus, kuriem piemēro bankrota procedūru, realizē tos un izmanto ieņēmumus, lai veiktu maksājumus parādnieka kreditoriem;

o     pēc nolēmuma par bankrotu pieņemšanas parādnieka tiesības rīkoties ar aktīviem, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, kā arī tiesības rīkoties parādnieka interesēs, risinot jautājumus saistībā ar šiem aktīviem, tiek nodotas maksātnespējas administratoram, kurš turpmāk rīkojas parādnieka vārdā un interesēs.

Pušu tiesības un pienākumi reorganizācijas procedūrā:

• maksātnespējas administrators:

o     maksātnespējas administratora galvenais uzdevums ir sadarbībā ar parādnieku un kreditoriem sagatavot reorganizācijas plānu;

o     maksātnespējas administrators pārbauda iesniegtos prasījumus un tos apstiprina vai noraida;

o          maksātnespējas administrators uzrauga parādnieka darbības. Viens no veidiem, kā tas notiek, ir tādu parādnieka tiesisko darbību apstiprināšana, kas noteiktas tiesas nolēmumā, ar ko atļauj veikt reorganizāciju;

• parādnieks:

• parādnieks veic uzdevumus, kas noteikti reorganizācijas plānā;

• parādnieks ir arī tiesīgs iesniegt maksātnespējas administratoram ieteikumu neatzīt iesniegto prasījumu;

• parādnieks rīkojas savā vārdā un savās interesēs.

Pušu tiesības un pienākumi (abu veidu) parādu atvieglošanas procedūrās:

• parādnieks:

o     pēc tam, kad izdota atļauja īstenot parādu atvieglošanu, sākas trīs gadu pārbaudes periods, kura laikā parādniekam ir pienākums katra gada beigās samaksāt maksātnespējas administratoram tiesas noteiktu summu, kas nepārsniedz 70 % no parādnieka kopējiem neto ienākumiem iepriekšējā pārbaudes gadā. Maksātnespējas administrators atskaita tam pienākošos atlīdzību un proporcionāli sadala atlikušo summu starp parādnieka kreditoriem atbilstīgi galīgajam sadales plānam;

o     šajā pārbaudes periodā parādniekam ir pienākums īstenot saprātīgus centienus, lai atrastu darbu ienākumu gūšanai vai atbilstīgas pašnodarbinātības iespējas ienākumu gūšanai, kā arī sniegt visu informāciju, ko pieprasa maksātnespējas administrators, tostarp informāciju par ienākumiem un izdevumiem, kā arī par dzīvesvietas adreses, darba vai darba vietas maiņu;

o     pārbaudes perioda laikā parādnieks tiesiskās darbības veic ar maksātnespējas administratora rakstisku piekrišanu atbilstīgi pilnvarām, kas noteiktas tiesas nolēmumā, ar ko atļauj veikt parādu atvieglošanu;

o     parādnieks, ko pārstāv Juridiskās palīdzības centrs, iesniedz lūgumrakstu, kuram pievienots parādnieka dzīves apraksts, saistīto pušu saraksts, esošo un bijušo aktīvu saraksts un kreditoru saraksts. Parādnieks atzīst savu ar naudas plūsmu saistīto maksātnespēju un dokumentē apķīlāšanas procesa norisi;

o     parādnieks dod piekrišanu, ka šo procedūru laikā tiesības rīkoties ar parādnieka aktīviem tiek nodotas maksātnespējas administratoram;

• maksātnespējas administrators:

o     maksātnespējas administrators sagatavo parādnieka mantas aktīvu (proti, aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra) sarakstu un realizē tos;

o     maksātnespējas administrators izbeidz atsevišķus līgumus;

o     maksātnespējas administrators realizē īpašuma aktīvus, sedz bankrota procedūras izmaksas, ierosina ieņēmumu sadales plānu un pēc tam to īsteno;

o     ja bankrota procesā izmanto maksājumu grafiku, maksātnespējas administrators sagatavo maksājumu grafiku un iesniedz to tiesai apstiprināšanai.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Bankrots — prasījumu, kas pret parādnieku izvirzīts pirms bankrota pasludināšanas, nevar ieskaitīt pret prasījumu, ko parādnieks izvirzījis pēc bankrota pasludināšanas; tas attiecas arī uz iespējamiem prasījumiem, kas iesniegti bankrota procedūras laikā. Prasījumus, kas nav iesniegti tiesību aktos paredzētajā kārtībā, iesniegtos prasījumus, kas iegūti, piešķirot vai nododot tiesības pēc bankrota pasludināšanas, kā arī prasījumus, kas iegūti, pamatojoties uz apstrīdamām tiesiskām darbībām, nevar ieskaitīt pret parādnieka prasījumiem. Pret prasījumu nevar ieskaitīt tādus prasījumus, kas izriet no saistībām, ja parādnieka vārdā nav iesniegts bankrota lūgumraksts. Minētie noteikumi neizslēdz iespēju ieskaitīt citus prasījumus.

Reorganizācija — tieši piemēro civillikuma noteikumus.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu, — prasījumu, kas rodas pēc bankrota pasludināšanas, nevar ieskaitīt pret parādnieka pretprasījumu, kas izvirzīts pirms bankrota pasludināšanas. Prasījumu, kas izvirzīts pirms bankrota pasludināšanas, nevar ieskaitīt pret parādnieka pretprasījumu, kas izvirzīts pēc bankrota pasludināšanas. Minētie noteikumi neizslēdz iespēju ieskaitīt citus prasījumus.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku Tieši piemēro Civilkodeksa noteikumus.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Bankrots — ja parādnieks pirms bankrota pasludināšanas ir noslēdzis savstarpējās sadarbības līgumu un ir to izpildījis, taču darījuma partneris laikā, kad pasludināts bankrots, līgumsaistības nav izpildījis vai ir izpildījis tikai daļēji, maksātnespējas administrators var pieprasīt līguma izpildi vai arī to pārtraukt. Ja darījuma partneris līgumu ir izpildījis daļēji, maksātnespējas administrators var atteikties no tiem līgumā paredzētajiem pienākumiem, ko darījumu partneris nav izpildījis.

Ja parādnieks pirms bankrota pasludināšanas ir noslēdzis savstarpējās sadarbības līgumu un darījuma partneris to ir izpildījis, taču parādnieks bankrota pasludināšanas laikā līgumsaistības nav izpildījis vai ir izpildījis tikai daļēji, darījuma partneris var atteikties no tiem līgumā paredzētajiem pienākumiem, ko parādnieks nav izpildījis; taču darījuma partnera prasījumus, kas izriet no atteikšanās no līguma, bankrota procedūrā var iekļaut tikai tad, ja tie tiek iesniegti kā iespējami prasījumi.

Ja parādnieks pirms bankrota pasludināšanas ir noslēdzis savstarpējās sadarbības līgumu, taču nedz parādnieks, nedz darījuma partneris to bankrota pasludināšanas laikā nav izpildījuši vai ir izpildījuši tikai daļēji, maksātnespējas administrators un darījuma partneris var atteikties no tiem līgumā paredzētajiem pienākumiem, kas nav izpildīti; taču darījuma partnera prasījumus, kas izriet no atteikšanās no līguma, bankrota procedūrā var iekļaut tikai tad, ja tie tiek iesniegti kā iespējami prasījumi.

Ja pirms bankrota pasludināšanas parādnieks ir noslēdzis līgumu, kura priekšmets ir apņemšanās pastāvīgi vai regulāri veikt kādu darbību vai apņemšanās atturēties veikt konkrētu darbību, vai pieļaut konkrētu darbību, maksātnespējas administrators var izbeigt līgumu, paziņojot par to divus mēnešus iepriekš, izņemot, ja tiesību akti vai līguma noteikumi paredz īsāku līguma izbeigšanas termiņu; maksātnespējas administrators var izbeigt līgumu arī tad, ja tas noslēgts uz noteiktu laiku. Maksātnespējas administrators var izbeigt nomas līgumu tikai saskaņā ar Civilkodeksa (Občiansky zákonník) noteikumiem. Šis nosacījums neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Darba kodeksu (Zákonník práce).

Ja darījuma partnerim ir pienākums pirmajam izpildīt līgumu, kas ar parādnieku noslēgts pirms bankrota pasludināšanas, darījuma partneris var atteikties izpildīt līgumu, līdz tiek paredzēta vai nodrošināta abpusēja līguma izpilde.

Tiek uzskatīts, ka darījuma partnera prasījumi saistībā ar līguma izpildi, kas noslēgts ar parādnieku pirms bankrota pasludināšanas, kurus darījuma partneris iesniedz maksātnespējas administratoram pēc bankrota pasludināšanas, ir prasījumi pret mantu. Ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi, citus darījuma partnera prasījumus saistībā ar līguma izpildi, kas noslēgts ar parādnieku pirms bankrota pasludināšanas, kuri izvirzīti pēc bankrota pasludināšanas, bankrota procedūrā var iekļaut vienīgi tad, ja tos iesniedz kā iespējamus prasījumus.

Ja pirms bankrota pasludināšanas parādnieks ir pārdevis preci ar īpašumtiesību saglabāšanu un ir nodevis to pircējam, pircējs var atgriezt priekšmetu vai pieprasīt līguma izpildi.

Ja pirms bankrota pasludināšanas parādnieks ir iegādājies preci ar īpašumtiesību saglabāšanu un ir veicis tās piegādi savā galamērķī, neiegūstot īpašumtiesības uz preci, pārdevējs nevar pieprasīt preces atgriešanu, ja maksātnespējas administrators pēc pārdevēja pieprasījuma bez kavēšanās izpilda saistības saskaņā ar līgumu. Maksātnespējas administrators var izpildīt saistības saskaņā ar šādu līgumu par preces iegādi ar īpašumtiesību saglabāšanu, ja prece ir parādnieka valdījumā un maksātnespējas administrators, ievērojot profesionālo rūpību, konstatē, ka saistību izpilde nodrošina lielāku ieguvumu attiecībā uz parādnieka mantu. Ja prece nav parādnieka valdījumā, prasījumus bankrota procedūrā var iekļaut tikai tad, ja tie tiek izvirzīti.

Šos noteikumus pēc analoģijas piemēro līgumiem, kuru priekšmets ir preces noma par konkrētu summu noteiktā termiņā ar mērķi nomāto preci iegūt īpašumā.

Reorganizācija darījuma partneris nevar izbeigt līgumu vai atteikties no līguma, kas noslēgts ar parādnieku saistībā ar to, ka parādnieks ir kavējis izpildi, uz kuru darījuma partnerim bija tiesības pirms reorganizācijas procedūras uzsākšanas, un līguma izbeigšana vai atcelšana šā iemesla dēļ nav spēkā. Līguma noteikumi, kas paredz tiesības darījuma partnerim izbeigt līgumu vai atteikties no līguma, kas noslēgts ar parādnieku saistībā ar reorganizāciju vai bankrota procedūru, nav spēkā.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu, pēc bankrota pasludināšanas var izbeigt līgumu, kura priekšmets ir apņemšanās pastāvīgi vai regulāri veikt kādu darbību vai apņemšanās atturēties veikt konkrētu darbību, vai pieļaut konkrētu darbību, ar nosacījumu, ka tas noslēgts pirms bankrota pasludināšanas. Ja līgums saistīts ar aktīviem, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, maksātnespējas administrators var izbeigt līgumu; citos gadījumos līgumu var izbeigt parādnieks. Līguma izbeigšana stājas spēkā, iesniedzot paziņojumu darījuma partnerim. Līgums var tikt izbeigts arī tad, ja tas noslēgts uz noteiktu laiku. Līgums par dzīvojamo telpu īri attiecībā uz trešo personu, kura ir nomnieks, var tikt izbeigts tikai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Civilkodeksā un konkrētos tiesību aktos.

Parādnieks, maksātnespējas administrators vai darījuma partneris var atteikties no cita līguma, ja tas noslēgts pirms bankrota pasludināšanas un vēl nav pilnībā izpildīts. Šādu atteikšanos var īstenot tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pušu savstarpēji neizpildītajām saistībām.

Tāpat kā bankrota procedūrā, piemēro noteikumus par preces pārdošanu ar īpašumtiesību saglabāšanu un noteikumus par līgumiem, kuru priekšmets ir preces noma par konkrētu summu noteiktā termiņā ar mērķi nomāto preci iegūt īpašumā.

Iepriekš izklāstītos noteikumus nepiemēro līgumiem un nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Darba kodeksu.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku, — nav īpašu noteikumu par parādnieku līgumsaistībām, un piemēro Civilkodeksa un Komerclikuma vispārīgos noteikumus.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Bankrota pasludināšanas sekas

  • Bankrota procedūras laikā nevar uzsākt izpildes un apķīlāšanas procedūras attiecībā uz aktīviem, uz kuriem attiecas bankrota procedūra; pasludinot bankrotu, uzsāktās izpildes un apķīlāšanas procedūras tiek pārtrauktas.
  • Nevar sākt vai turpināt īstenot tiesības uz nodrošinājumu attiecībā uz parādniekam piederošiem aktīviem saistībā ar parādnieka saistībām, kas nodrošinātas ar tiesībām uz nodrošinājumu; šie nosacījumi neattiecas uz:
    • tiesību uz nodrošinājumu īstenošanu saistībā ar naudas līdzekļiem vai prasījumiem attiecībā uz kontu bankā vai ārvalsts bankas filiālē;
    • valdības vērtspapīriem;
    • pārveduma vērtspapīriem.
  • Ja pirms bankrota pasludināšanas saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem ir izsniegts izsoles priekšmets un uz šādu priekšmetu attiecas bankrota procedūra, un solītājs izsoles rīkotājam ir samaksājis izsolē noteikto cenu, īpašumtiesības vai citas tiesības uz izsoles priekšmetu pāriet solītājam. Izsolē gūtie ieņēmumi kļūst par attiecīgās parādnieka mantas daļu, un izsoles izmaksas ir prasījums pret mantu; ja izsoli pieprasījis kreditors, pamatojoties uz nodrošinātu prasījumu, ieņēmumus nodrošinātā prasījuma apmērā saņem kreditors tādā kārtībā, ko piemērotu, ja bankrots nebūtu pasludināts.

Reorganizācijas sekas

•      Reorganizācijas procesā iesniegta prasījuma izpildei nevar uzsākt izpildes vai apķīlāšanas procedūras attiecībā uz parādniekam piederošiem aktīviem; pasludinot bankrotu, uzsāktās izpildes vai apķīlāšanas procedūras tiek apturētas un vēlāk procedūras laikā izbeigtas. Ja aktīvi minēto procedūru ietvaros jau ir realizēti, taču ieņēmumi pusei, kurai uz tiem ir tiesības, vēl nav samaksāti, ieņēmumi, atskaitot procedūras izmaksas, tiek atgriezti parādniekam.

  • Nav iespējams uzsākt vai turpināt tiesību uz nodrošinājumu īstenošanu attiecībā uz parādniekam piederošiem aktīviem saistībā ar nodrošinātu prasījumu, kas iesniegts reorganizācijas procesā.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Bankrots

  • Pēc bankrota paziņošanas visi tiesas un citi procesi un termiņi tiek apturēti.
    • Procesus var turpināt, pamatojoties uz maksātnespējas administratora priekšlikumu, kurš, iesniedzot lūgumrakstu turpināt tiesvedību, parādnieka vietā kļūst par procesa dalībnieku.
    • Apturēt nevar šādus procesus:
      • process finanšu tirgus krīzes risināšanai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/59/ES nozīmē;
      • nodokļu lietu izskatīšana;
      • muitas lietu izskatīšana;
      • atsavināšanas process;
      • uzturēšanas lietu izskatīšana;
      • kriminālprocess (taču nevar pieņemt spriedumu par kaitējumu);
      • pat iepriekš minēto procesu gadījumā termiņš, kurā maksātnespējas administratoram ir jāpieprasa tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ir vismaz 30 dienas pēc pirmās kreditoru sanāksmes.

Reorganizācija

  • Ja tiek atļauts veikt reorganizāciju tiek apturēti visi tiesas un šķīrējtiesas procesi, kas saistīti ar reorganizācijas procesa laikā iesniegtajiem prasījumiem.
  • Prasījumus var pieteikt, tikai tos iesniedzot (prasījumu neatzīšana un atzīšana).

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Tiesas procesi saistībā ar prasījumu, ko var apmierināt tikai bankrota procedūrā, tiek apturēti; taču noilguma periods ir vismaz 60 dienas pēc bankrota paziņošanas.
  • Ja bankrots statuss vēlāk tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka nav izpildīti bankrota procesa priekšnosacījumi, procedūras izbeigšana netiek ņemta vērā.
  • Ja cits kreditors ir noraidījis prasījumu, uz ko neattiecas parādu atvieglošana, prasījuma neatzīšana šim kreditoram dod tiesības iejaukties procesā.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku

  • Tiesas un citi procesi neietekmē.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Bankrots

  • Kreditori:
    • kreditori patstāvīgi īsteno savu gribu attiecībā uz bankrota procedūru — vai nu neatkarīgi, vai arī ar kreditoru pārstāvju starpniecību. Tādējādi kreditori var ietekmēt bankrota procedūru un uzraudzīt aktīvu pārvaldību un realizāciju. Kreditori var dot norādījumus maksātnespējas administratoram par turpmāko rīcību; kreditori var arī neatzīt prasījumus un veikt citas darbības;
    • bankrota procedūrā tiesa uzrauga maksātnespējas administratora darbu.

Reorganizācija

  • Kreditori:
    • kreditoru uzdevums ir ar kreditoru pārstāvju starpniecību palīdzēt sagatavot un apstiprināt reorganizācijas plānu;
    • kreditoram, kurš iesniedz prasījumu maksātnespējas administratoram, ir tiesības ieteikt maksātnespējas administratoram neatzīt (citu) iesniegtu prasījumu.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Kreditori:
    • kreditoriem to prasījumi ir jāiesniedz;
    • nodrošinātie kreditori var apsvērt iespēju iesniegt prasījumus; taču tie var arī īstenot savas tiesības uz nodrošinājumu;
    • kreditors var neatzīt citu kreditoru prasījumus;
    • kreditors var pārstāvēt kreditorus;
  • kreditors var vēlāk (pēc procesa pabeigšanas) uzsākt tiesvedību pret parādnieku par parādu atvieglošanas atcelšanu negodīgu nodomu dēļ.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku

  • Kreditori:
    • maksājumu grafiks attiecas tikai uz nenodrošinātiem kreditoriem; parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku, neskar nodrošinātus kreditorus;
    • kreditoriem ir jāpieņem tiesas nodrošinātā aizsardzība pret kreditoriem;
    • kreditors, uz kuru attiecas maksājumu grafiks, var iebilst pret maksājumu grafiku, tiklīdz maksātnespējas administrators ir paziņojis par minētā grafika sagatavošanu, un pret ierosinātajām daļām nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai;
    • kreditors var vēlāk (pēc procesa pabeigšanas) uzsākt tiesvedību pret parādnieku par parādu atvieglošanas atcelšanu negodīgu nodomu dēļ.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Bankrots

  • Pēc nolēmuma par bankrotu pieņemšanas parādnieka tiesības rīkoties ar aktīviem, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, kā arī tiesības rīkoties parādnieka interesēs, risinot jautājumus saistībā ar šiem aktīviem, tiek nodotas maksātnespējas administratoram, kurš turpmāk rīkojas parādnieka vārdā un interesēs.
  • Ja parādnieka tiesiskās darbības bankrota procedūras laikā negatīvi ietekmē aktīvus, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, tās nav spēkā attiecībā uz kreditoriem; šis princips neietekmē to spēkā esību.
  • Bankrota procedūrā personām, kurām ir parādsaistības, uz ko attiecas bankrota procedūra, ir pienākums atmaksāt parādus maksātnespējas administratoram; šis pienākums ir spēkā arī tad, ja minētās personas atmaksā parādus citai pusei, ja vien maksātnespējas administrators saņem attiecīgos maksājumus.
  • Bankrota procedūras laikā parādnieks var atteikties pieņemt dāvinājumu vai mantojumu tikai ar maksātnespējas administratora piekrišanu; pretējā gadījumā atteikums pieņemt dāvinājumu vai mantojumu attiecībā uz kreditoriem nav spēkā.
  • Ja nolēmums par bankrotu tiek pieņemts attiecībā uz juridisku personu, ko likvidē, likvidācija tiek pārtraukta līdz bankrota procedūras atcelšanai.
  • Kompetentā struktūra (kreditoru komiteja, nodrošināts kreditors vai īpašos gadījumos tiesa) dod rīkojumus un sniedz ieteikumus maksātnespējas administratoram attiecībā uz aktīvu pārvaldīšanu, parādnieka uzņēmuma vai tā struktūrvienības vadīšanu un aktīvu realizāciju. Tas attiecas arī uz aktīvu vai būtiskas to daļas iznomāšanu (ievērojot ierobežojumus, ja uzņēmums darbojas).
  • Kompetentā struktūra sniedz norādījumus arī attiecībā uz:
    • līgumu slēgšanu par īslaicīgu finansējuma nodrošināšanu saistībā ar parādnieka uzņēmuma darbību;
    • uzņēmuma darbības turpināšanu, ja parādnieks ir konkrēta veida finanšu iestāde;
    • parādnieka aktīvu apķīlāšanu;
    • līgumu slēgšanu saistībā ar parādnieka uzņēmuma darbību, kurā maksātnespējas administrators apņemas turpināt darbību pēc noteiktā termiņa, vai attiecībā uz konkrētu apgrozījuma daļu;
    • maksātnespējas administratoram ir jālūdz norādījumi pirms sākotnējo tiesisko darbību veikšanas šai sakarā un jāsaņem attiecīgie norādījumi. Ja kompetentā struktūra nesniedz atbildi, maksātnespējas administrators lūdz tiesai lemt par turpmāko rīcību, un tiesas nolēmums ir administratoram saistošs. Administrators lūgumā iekļauj visu būtisko informāciju;
    • citos jautājumos kompetentā struktūra var ieteikt maksātnespējas administratoram, kā rīkoties, un, ja administrators atsakās pildīt attiecīgos ieteikumus, struktūra var lūgt tiesai lemt par turpmāko rīcību, un tiesas nolēmums ir administratoram saistošs;
    • ja kompetentā struktūra uzdod maksātnespējas administratoram rīkoties tādā veidā, kas ir pretrunā citu kreditoru interesēm vai noteikumiem par aktīvu realizāciju, maksātnespējas administrators atsakās pildīt norādījumus un prasa struktūrai tos grozīt. Ja kompetentā struktūra to nedara, maksātnespējas administrators lūdz tiesai lemt par turpmāko rīcību, un tiesas nolēmums ir administratoram saistošs;
    • maksātnespējas administrators aktīvus, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, pārvalda, ievērojot profesionālo rūpību, lai nodrošinātu, ka tie tiek pienācīgi aizsargāti pret zaudējumiem, kaitējumu, iznīcināšanu vai citu negatīvu ietekmi un ka ar aktīvu pārvaldību saistītie izdevumi pēc to lietderības un ekonomijas izvērtēšanas tiek noteikti tikai nepieciešamajā apmērā;
    • pārvaldot aktīvus, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, maksātnespējas administratoram aizliegts izrādīt labvēlību kādam no kreditoriem, piešķirt prioritāri personīgām interesēm vai citu interesēm attiecībā pret visu kreditoru kopīgām interesēm;
    • maksātnespējas administrators var iznomāt parādniekam piederošos aktīvus, uz kuriem attiecas bankrota procedūra. Administratoram ir pienākums vienoties par nomas līgumu, kurā noteiktā nomas maksa ir vismaz tāda, par kādu attiecīgais objekts parasti attiecīgajā vietā un laikā tiek iznomāts, kā arī pienākums nodrošināt, ka nomas līgums neuzliek citus pienākumus parādniekam, izņemot tos, kas paredzēti tiesību aktos, un ka nomnieka pienākumi saskaņā ar nomas līgumu ir pienācīgi nodrošināti; administratora pienākums ir arī nodrošināt, ka nomas līgumu var izbeigt, paziņojot par to vienu mēnesi iepriekš. Ja minētie nosacījumi netiek izpildīti, administrators var noslēgt nomas līgumu tikai ar kompetentās struktūras piekrišanu. Ienākumi no šāda nomas līguma izpildes tiek uzskatīti par ienākumiem no aktīvu, kuriem piemēro bankrota procedūru, realizācijas;
    • pēc bankrota paziņošanas maksātnespējas administrators var turpināt darbības saistībā ar parādnieka uzņēmējdarbību, ja šāda administratora rīcība palielina aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, vērtību vai novērš to vērtības samazināšanos. Ja šādu darbību izmaksas pārsniedz to nodrošinātos ieņēmumus, maksātnespējas administrators nekavējoties pārtrauc minētās darbības.
  • Aktīvu realizācija
  • Aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, realizācijas mērķis ir iegūt maksimāli lielus ieņēmumus pēc iespējas īsākā laikposmā, radot pēc iespējas mazākus izdevumus. Realizējot minētos aktīvus, maksātnespējas administrators, ievērojot profesionālo rūpību, izvēlas metodes, kas vislabāk nodrošina aktīvu realizācijas mērķa sasniegšanu un atbilst tiesību aktu noteikumiem par aktīvu realizāciju.
  • Pēc bankrota pasludināšanas ieceltais maksātnespējas administrators nekavējoties realizē aktīvus, kas pakļauti tūlītējam iznīcināšanas vai bojāejas riskam vai citam būtiskam kaitējumam; šai sakarā nav nepieciešami nedz kompetentās struktūras norādījumi, nedz arī tiesas nolēmums. Administrators var sākt realizēt pārējos aktīvus pēc pirmās kreditoru sanāksmes.
  • Maksātnespējas administrators nodrošina aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, realizācijas pārredzamu uzskaiti un iekārto reģistru vispārējai mantas daļai, kā arī reģistrus katrai atsevišķai mantas daļai. Pēc katra aktīva realizācijas administrators ieņēmumus uzskaita attiecīgajā realizētā īpašuma reģistrā. Ja administrators vienlaikus realizē vairākus aktīvus un ieņēmumus no katra aktīva realizācijas nevar noteikt, administrators kopējos ieņēmumus sadala proporcionāli attiecīgajiem aktīviem atbilstīgi to relatīvajai vērtībai, kas noteikta reģistrā.
  • Maksātnespējas administrators ieņēmumus no aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, realizācijas nogulda bankas vai ārvalstu bankas filiāles kontā; procentu maksājumi, ko banka vai ārvalsts bankas filiāle maksā par konta atlikumu, tiek uzskatīti par ieņēmumiem no aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, realizācijas.
  • Aktīvu realizācijas nolūkā maksātnespējas administrators var veikt šādas darbības:
    • a) izsludināt atklātu izsoli;
    • b) uzticēt aktīvu pārdošanu izsoles rīkotājam;
    • c) uzticēt aktīvu pārdošanu vērtspapīru tirgotājam;
    • d) rīkot izsoli, piedāvājumu iesniegšanu vai cita veida solīšanu, kas nodrošina aktīvu pārdošanu;
    • e) pārdot aktīvus citā atbilstīgā veidā.
    • Maksātnespējas administrators, realizējot uzņēmumu, slēdz līgumu par visu uzņēmumam piederošo preču, tiesību un citu aktīvu nodošanu pircējam. No uzņēmuma saistībām pircējam tiek uzliktas tikai tās saistības, kas saistītas ar parādnieka darbību pēc bankrota pasludināšanas, kā arī nemonetārās saistības, kas izriet no līgumā minētajām darba attiecībām (principu nemo plus iuris nepiemēro).
    • Ja maksātnespējas administrators aktīvus, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, realizē citā veidā, nevis pārdodot uzņēmumu, uzņēmuma daļu vai uzņēmumam piederošu būtisku aktīvu daļu, administrators izsolē var realizēt tikai nekustamo īpašumu, uz kuru attiecas bankrota procedūra; administrators izsludina izsoli komerclietu vēstnesī (Obchodný vestník).
    • Maksātnespējas administratoram, realizējot aktīvus, nav saistošas tiesības piekrist kapitāldaļu nodošanai, tiesības pieprasīt kapitāldaļu nodošanu, tiesības pieprasīt kapitāldaļu iegādi vai citas līgumiskas pirmpirkuma tiesības. Ja tiek realizēti aktīvi, uz kuriem attiecas tiesību aktos paredzētās pirmpirkuma tiesības vai pirmpirkuma tiesības, kas noteiktas kā lietu tiesības, maksātnespējas administrators sagatavo rakstisku piedāvājumu par pirmpirkuma tiesību objektu personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības; maksātnespējas administratoram šīs pirmpirkuma tiesības nav saistošas, ja puse, kurai ir šādas tiesības, tās neizmanto 60 dienu laikā pēc rakstiskā piedāvājuma saņemšanas.
    • Realizējot aktīvus, tiek nodotas arī tiesības uz nodrošinājumu, izņemot, ja maksātnespējas administrators, reaģējot uz kompetentās struktūras norādījumiem, pēc bankrota pasludināšanas ir apķīlājis aktīvus vai ja ir spēkā tiesības uz nodrošinājumu attiecībā uz trešās personas aktīviem, kas klasificētas kā prioritāras attiecībā pret tiesībām uz nodrošinājumu, kas nodrošina parādnieka saistību izpildi.
    • Nododot attiecīgo aktīvu, pircējs iegūst īpašumtiesības arī tad, ja parādnieks nav bijis aktīva īpašnieks, izņemot, ja pircējs ir zinājis vai tam būtu bijis jāzina, ka parādnieks vai trešā persona, kuras aktīvi izmantoti, lai nodrošinātu parādnieka saistības, nebija aktīva īpašnieks. Maksātnespējas administrators ir atbildīgs par kaitējumu aktīva sākotnējam īpašniekam, kas radies šai sakarā, izņemot, ja administrators var pierādīt, ka ir rīkojies, ievērojot profesionālo rūpību.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Pēc nolēmuma par bankrotu pieņemšanas parādnieka tiesības rīkoties ar aktīviem, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, kā arī tiesības rīkoties parādnieka interesēs, risinot jautājumus saistībā ar šiem aktīviem, tiek nodotas maksātnespējas administratoram, kurš turpmāk rīkojas parādnieka vārdā un interesēs.
  • Ja parādnieka tiesiskās darbības bankrota procedūras laikā negatīvi ietekmē aktīvus, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, tās nav spēkā attiecībā uz kreditoriem; šis princips neietekmē to spēkā esību.
  • Parādnieks un ar parādnieka piekrišanu tam tuvu stāvoša persona var izmantot īpašumu, uz kuru attiecas bankrota procedūra, kā ierasts, taču tiem ir pienākums aizsargāt īpašumu pret zaudējumiem, kaitējumu vai iznīcināšanu un atturēties veikt darbības, kas var mazināt tā vērtību un kas pārsniedz parasto nolietojumu. Ikvienam, kurš izmanto īpašumu, kas ir daļa no parādnieka mantas, ir pienākums atļaut maksātnespējas administratoram to jebkurā laikā pārbaudīt. Ja attiecīgo īpašumu vēlas izmantot persona, kura nav parādnieks vai tam tuvu stāvoša persona, šī persona var izmantot īpašumu tikai ar administratora piekrišanu. Visi ieņēmumi, kas rodas, trešai personai izmantojot īpašumu, ir daļa no parādnieka mantas.
  • Maksātnespējas administrators nekustamo īpašumu ar augstāku vērtību, uz kuru attiecas bankrota procedūra, realizē izsolē, savukārt nekustamo īpašumu ar zemāku vērtību, uz kuru attiecas bankrota procedūra, realizē kā kustamo īpašumu.
  • Realizējot nekustamo īpašumu izsolē, zemākā cena ir summa, ko noteicis nodrošināts kreditors, kurš iesniedzis prasījumu un kura tiesības uz nodrošinājumu attiecībā uz izsolīto īpašumu ir klasificētas kā prioritāras, vai kreditora pārstāvis, ja attiecībā uz izsolīto īpašumu nav tiesību uz nodrošinājumu.
  • Parādnieka mājokļa realizācija
  • Maksātnespējas administrators parādnieka mājokli var realizēt tikai izsolē.
  • Parādnieka mājokli nedrīkst realizēt, ja pēc mājokļa no saistībām atbrīvotās vērtības atskaitīšanas (10 000 EUR) ieņēmumi nesedz mājokļa realizācijas izdevumus un vismaz daļu no reģistrēto kreditoru prasījumiem. Maksātnespējas administrators aprēķina parādnieka mājokļa vērtību; taču, ja kāds no kreditoriem iesniedz eksperta atzinumu un avansā samaksā notāra nodevu par izsoles norises pārbaudi, lēmumu pieņem, pamatojoties uz eksperta atzinumu. Ja šādā gadījumā īpašums netiek realizēts, šim kreditoram ir pienākums segt realizācijas izmaksas.
  • Ja parādnieka mājoklis tiek realizēts, maksātnespējas administrators summu, kas atbilst parādnieka mājokļa no saistībām atbrīvotajai vērtībai (nav iekļauta sadales plānā), pārskaita uz īpašu bankas kontu, ko administrators ir atvēris šai nolūkā parādnieka vārdā un interesēs un bez nepamatotas kavēšanās informē par to parādnieku. Tikai administrators ir tiesīgs noguldīt līdzekļus parādnieka īpašajā kontā vai veikt maksājumus uz šo kontu.
  • Parādnieka īpašajā kontā esošajiem līdzekļiem 36 mēnešus pēc konta atvēršanas nepiemēro bankrota vai apķīlāšanas procedūru vai līdzīgu izpildes procedūru.
  • Šo 36 mēnešu laikā parādniekam nav atļauts rīkoties ar šo īpašo kontu, taču viņam ir tiesības pieprasīt bankai vai ārvalsts bankas filiālei izsniegt no konta skaidru naudu, nepārsniedzot maksimālo mēneša summu, ko noteikumos paredzējusi Slovākijas valdība (250 EUR).
  • Ja parādnieka mājoklis tiek realizēts un ja tas ir laulāto kopīpašums, maksātnespējas administrators atver īpašu parādnieka kontu arī bijušajam kopīpašuma līdzīpašniekam.
  • Kustamā īpašuma realizācija
  • Maksātnespējas administrators kustamo īpašumu, uz kuru attiecas bankrota procedūra, realizē izsolē kā vienu vai vairākas aktīvu kopības. Šai sakarā administrators komerclietu vēstnesī publicē paziņojumu par izsolīto aktīvu kopību un piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas ir ne mazāks par desmit kalendārajām dienām pēc informācijas par izsoli publicēšanas komerclietu vēstnesī. Ņem vērā tikai tos piedāvājumus, kurus izteikusi ieinteresētā puse, kura administratora kontā iemaksājusi avansa maksājumu solītās iegādes cenas apmērā. Pārdošanas rezultātu nosaka augstākā solītā iegādes cena. Ja vairākas ieinteresētās personas sola vienādu cenu, administrators nosaka uzvarētāju, organizējot izlozi. Pircējam ir pienākums organizēt iegādāto priekšmetu aizvešanu uz sava rēķina.
  • Ja kustamo īpašumu, uz kuru attiecas bankrota procedūra, nevar realizēt pat trešajā izsolē, bankrota procedūru kustamajam īpašumam vairs nepiemēro. Ja kreditors, kas iesniedzis prasījumu, pauž interesi par šo lietu kopību, maksātnespējas administrators to nodod kreditoram, kurš iesniedzis prasījumu un desmit dienu laikā pēc trešās izsoles beigām sola augstāko cenu. Ja vairāki kreditori, kuri iesnieguši prasījumus, sola vienādu cenu, administrators nosaka uzvarētāju, organizējot izlozi. Kreditoram ir pienākums organizēt iegādāto priekšmetu aizvešanu uz sava rēķina.
  • Ņemot vērā kreditoru pārstāvja vai attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstiskus norādījumus, maksātnespējas administrators kustamo īpašumu var realizēt citā veidā. Ja iesaistīti vairāki nodrošinātie kreditori, rakstiskus norādījumus var sniegt tikai tas kreditors, kura tiesības uz nodrošinājumu klasificētas kā prioritāras.
  • Pircēju un pasūtītāju parādu un citu aktīvu realizācija
  • Ja parādnieka pircēju un pasūtītāju parādi ir daļa no parādnieka mantas, maksātnespējas administrators cenšas tos atgūt, taču saistībā ar to piedziņu nevēršas tiesā vai citā kompetentā iestādē. Ja administratoram tas neizdodas sešu mēnešu laikā pēc bankrota pasludināšanas, pircēju un pasūtītāju parādi tiek realizēti, cedējot tos kā kustamu īpašumu. Administratoram nav saistošas nekādas vienošanās, kas aizliedz vai ierobežo pircēju un pasūtītāju parādu cesiju. Šādi ierobežojumi zaudē spēku, veicot pircēju un pasūtītāju parādu cesiju.
  • Ja pircēju un pasūtītāju parādi ir daļa no parādnieka mantas, noilguma periods tiek apturēts, un tā skaitīšana tiek atsākta, tiklīdz pircēju un pasūtītāju parādiem vairs nepiemēro bankrota procedūru. Tiesa vai cita iestāde aptur visas procedūras, kurās iesaistīti pircēju un pasūtītāju parādi, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, līdz laikam, kad bankrota procedūru attiecīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem vairs nepiemēro.
  • Maksātnespējas administrators citus aktīvus realizē līdzīgi kā kustamo īpašumu vai pircēju un pasūtītāju parādus.
  • Tiesības izpirkt aktīvus no parādnieka mantas
  • Ar parādnieka piekrišanu persona, kurai ir uz to tiesības (noteikta turpmāk), var jebkurā laikā izpirkt jebkuru aktīvu daļu parādnieka mantā par cenu, kas noteikta eksperta atzinumā. Šādā gadījumā realizācijas noteikumus nepiemēro.
  • Ar parādnieka piekrišanu persona, kurai ir uz to tiesības, var izpirkt aktīvus no parādnieka mantas par cenu, kas piedāvāta izsolē, vai par kreditora piedāvātu cenu ar nosacījumu, ka minētā persona desmit dienu laikā pēc izsoles beigām attiecīgo cenu vai kreditora piedāvāto cenu paziņo maksātnespējas administratoram.
  • Ja ar parādnieka piekrišanu viņa tiešais radinieks, māsa vai brālis, vai laulātais izmanto tiesības izpirkt parādnieka mājokli no parādnieka mantas, parādnieka mājokļa no saistībām atbrīvoto vērtību atskaita no iegādes cenas.
  • Īstenojot tiesības izpirkt aktīvus no parādnieka mantas, persona, kurai ir uz to tiesības, ir parādnieka tiešais radinieks, māsa vai brālis, laulātais vai pašvaldība, kurā nekustamais īpašums atrodas.
  • Ja tiek pārkāptas minētās personas tiesības izpirkt aktīvus no parādnieka mantas, šai personai ir tiesības pieprasīt personai, kura ieguvusi aktīvus, pārdot tos šai personai. Šīs tiesības zaudē spēku, ja netiek īstenotas trīs mēnešu laikā pēc aktīvu realizācijas.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrots

  • Kreditors pret parādnieku var iesniegt visus prasījumus, tostarp tos, kuriem vēl nav pienācis samaksas termiņš.
  • Var iesniegt arī nodrošinātu prasījumu (ar tiesībām uz nodrošinājumu attiecībā uz parādnieka aktīviem).
  • Kreditors var iesniegt nodrošinātu prasījumu pret personu, kura nav parādnieks, ja tiesības uz nodrošinājumu attiecas uz parādnieka aktīviem (šādos gadījumos ir spēkā vairāki ierobežojumi attiecībā uz prasījuma apmierināšanu); ja šāds prasījums netiek iesniegts, tas tiek uzskatīts par zemākas prioritātes prasījumu pret mantu.
  • Var iesniegt arī nākotnes prasījumus un iespējamos prasījumus.
  • Prasījumi, kuri nav iesniegti pieteikumā, tiek uzskatīti par prasījumiem pret mantu.
  • Tos iedala prasījumos pret vispārējo mantas daļu un prasījumos pret atsevišķām mantas daļām (nodrošinātas ar tiesībām uz nodrošinājumu).
  • Minēto prasījumu piemēri:
    • mantas realizācijas izmaksas, sadales plāna īstenošanas izmaksas, maksātnespējas administratora atlīdzība un pagaidu administratora atlīdzība un izdevumi;
    • tiesības uz avansa maksājuma, kas paredzēts bankrota procedūras izmaksu segšanai, atmaksu;
    • maksātnespējas administratora nepieciešamo izdevumu segšana saistībā ar bankrota procedūras pārvaldību;
    • bērna uzturlīdzekļi, kas jāsāk maksāt pēc bankrota paziņošanas par kalendāro mēnesi, kurā paziņots bankrots;
    • izdevumi, kas saistīti ar mantas un tādu prasījumu pārvaldību, kas radušies saistībā ar uzņēmuma darbību bankrota procedūras laikā, tostarp prasījumu, kas izriet no maksātnespējas administratora noslēgtajiem līgumiem;
    • likvidatora un atbildīgā pārstāvja atlīdzība un to nepieciešamo izdevumu segšana pēc bankrota paziņošanas;
    • darbinieku algas un citi maksājumi saskaņā ar darba līgumu vai līgumu par darba veikšanu ārpus darba attiecībām (maksājumi darbiniekiem), kas radušies pēc bankrota pasludināšanas par kalendāro mēnesi, kurā bankrots pasludināts, tādā apmērā, ko noteicis maksātnespējas administrators vai par ko maksātnespējas administrators vienojies ar darbinieku, kuram administrators uzdevis veikt darba pienākumus saistībā ar mantas pārvaldību;
    • maksājumi darbiniekiem, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas par kalendāro mēnesi, kurā bankrots pasludināts, tādā apmērā, ko noteicis maksātnespējas administrators vai par ko maksātnespējas administrators vienojies ar darbinieku, kuram administrators uzdevis veikt darba pienākumus saistībā ar uzņēmuma darbību bankrota procedūras laikā;
    • prasījumi attiecībā uz nodokļiem, maksām, muitas nodevām, veselības apdrošināšanas maksājumiem, sociālā nodrošinājuma iemaksām, iemaksām vecuma pensijas shēmās un papildu pensijas shēmās, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas, ja tie saistīti ar uzņēmuma darbību bankrota procedūras laikā;
    • maksājumi darbiniekiem, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas par kalendāro mēnesi, kurā bankrots paziņots, tādā apmērā, kas nepārsniedz četrkārtīgu mēneša iztikas minimumu katrā kalendārajā mēnesī, kurā turpinās darba attiecības pēc bankrota pasludināšanas, tostarp kalendārajā mēnesī, kurā bankrots pasludināts, kā arī kalendārajā mēnesī, kad izbeigtas darba attiecības;
    • prasījumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām, muitas nodevām, veselības apdrošināšanas maksājumiem, sociālā nodrošinājuma iemaksām, iemaksām vecuma pensijas shēmās un papildu pensijas shēmās, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas, ja tie saistīti ar aktīvu pārvaldību un realizāciju;
    • prasījumi attiecībā uz izmaksām no garantiju fonda, ja tās saistītas ar pabalstu darbiniekam, pamatojoties uz maksājumiem darbiniekam, kas ir prasījums pret mantu.
  • Maksātnespējas administrators pastāvīgi nodrošina prasījumus pret vispārējo mantas daļu; ja līdzvērtīgus prasījumus pret vispārējo mantas daļu nevar pilnībā nodrošināt, tos nodrošina proporcionāli.
  • Prasījumi pret atsevišķām mantas daļām attiecas uz atsevišķām mantas daļām.
  • Maksātnespējas administrators pastāvīgi nodrošina prasījumus pret atsevišķām mantas daļām; ja līdzvērtīgus prasījumus pret atsevišķām mantas daļām nevar pilnībā nodrošināt, tos nodrošina proporcionāli.
  • Prasījumi pret mantu tiek iesniegti maksātnespējas administratoram. Maksātnespējas administrators pēc pieprasījuma informē kreditoru par to, ka apstiprina kreditora prasījuma juridisko pamatu un summu pret mantu, tostarp par prasījuma kategoriju.
  • Ja maksātnespējas administrators nepieņem prasījumu pret mantu, kreditors var celt prasību pret maksātnespējas administratoru, prasot tiesai noteikt prasījuma pret mantu juridisko pamatu vai summu. Ja kreditors šo prasījumu neceļ savlaicīgi, prasījums pret mantu — tiktāl, ciktāl maksātnespējas administrators to nav atzinis, — bankrota procedūrā netiek ņemts vērā.
  • Maksātnespējas administrators ir atbildīgs kreditoru un citu personu priekšā par kaitējumu, kas tiem radies administratora neapdomīgas un nesaimnieciskas rīcības dēļ, pārvaldot vai realizējot aktīvus vai vadot uzņēmumu, izņemot, ja maksātnespējas administrators var pierādīt, ka ir rīkojies, ievērojot profesionālo rūpību.
    • Maksātnespējas administrators nodrošina prasījumu pret mantu pārredzamu uzskaiti, un tam ir pienākums reģistru izdrukas iesniegt tiesai.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Īstenojot parādu atvieglošanu, tiek atzītas trīs turpmāk minētās prasījumu grupas, un tās ir:
    • prasījumi, ko var nodrošināt tikai bankrota procedūrā vai, īstenojot maksājumu grafiku. Tie ir galvenie prasījumi, kas radušies līdz bankrota pasludināšanai vai aizsardzības pret kreditoriem noteikšanai, kā arī papildu prasījumi un ar līgumu, kas noslēgti pirms bankrota, izbeigšanu vai atcelšanu saistīti prasījumi;
    • prasījumi, kas netiek nodrošināti, proti, parādu atvieglošanas procedūras ietvaros parādniekam nevar prasīt šo prasījumu izpildi. Tie ir papildu prasījumi (to noteikta daļa), prasījumi, kas saistīti ar vekseļiem vai parādzīmēm, līgumsodu, citiem naudassodiem, saistīto pušu prasījumi un prasījumi par parādu atvieglošanas procedūras dalībnieku izdevumu segšanu;
    • prasījumi, kurus parādu atvieglošana neskar (kreditors var lemt par to iesniegšanu):
      • prasījumi, kas nav iesniegti bankrota procedūras laikā parādu atvieglošanai, jo maksātnespējas administrators nav rakstiski informējis kreditoru par bankrota pasludināšanu parādu atvieglošanas nolūkā;
      • prasījumi pret Juridiskās palīdzības centru;
      • nodrošināti prasījumi, uz kuriem attiecas tiesības uz nodrošinājumu;
      • prasījumi par atbildību par personai ar nodomu izdarītu personisku aizskārumu, tostarp blakusprasījumi;
      • prasījumi par bērnu uzturlīdzekļiem, tostarp blakusprasījumi;
      • parādnieka neveiktie maksājumi darbiniekiem;
      • naudassodi saskaņā ar krimināltiesībām;
      • nemonetāri prasījumi.
      • Ja bankrota procedūrā parādu atvieglošanai nodrošināts prasījums netiek iesniegts, nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt izpildi tikai no aktīviem, uz kuriem attiecas tiesības uz nodrošinājumu.
      • Bankrota procedūrā parādu atvieglošanai prasījumus pret mantu iesniegt nav iespējams. Pēc mantas realizācijas un visu tādu strīdu izbeigšanas, kas var ietekmēt ieņēmumu sadales plānu, maksātnespējas administrators nekavējoties un ne vēlāk kā 60 dienas pēc bankrota pasludināšanas sagatavo ieņēmumu sadales plānu. Maksātnespējas administrators komerclietu vēstnesī publicē paziņojumu par nodomu sagatavot sadales plānu.
      • Maksātnespējas administrators no ieņēmumiem vispirms atskaita bankrota procedūras izdevumus un parādnieka mājokļa no saistībām atbrīvoto vērtību, ja tāda ir noteikta; pēc tam administrators nodrošina iesniegtos prasījumus par parādnieka bērnu uzturlīdzekļiem un proporcionāli sadala atlikušo summu starp visiem reģistrētiem kreditoriem atbilstīgi to atzītajiem prasījumiem. Katrs kreditors sedz prasījumu apmierināšanas izmaksas.
      • Bankrota procedūras izdevumi ir šādi:
  • maksātnespējas administratora atlīdzība un izdevumi, kas saistīti ar aktīvu realizāciju un sadales plāna sagatavošanu;
  • maksātnespējas administratora nepieciešamie izdevumi saistībā ar bankrota procedūras pārvaldību;
  • izdevumi, kas saistīti ar aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, pārvaldību;
  • avansa maksājums ar eksperta atzinuma sagatavošanu saistīto izdevumu segšanai;
  • izdevumi, kas radušies saistībā ar izmeklēšanu, ko pēc kreditora pieprasījuma veicis maksātnespējas administrators, — izdevumu summu apstiprina kreditoru pārstāvis vai kreditori sanāksmes laikā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumu iesniegšana bankrota procedūrā

  • Prasījumu, kas nav prasījums pret mantu, bankrota procedūrā iesniedz pieteikumā.
  • Pieteikuma kopija tiek iesniegta maksātnespējas administratoram, turklāt tā administratoram jānosūta prasījumu iesniegšanas standarta termiņā, kas ir 45 dienas pēc bankrota pasludināšanas; kreditors pieteikuma kopiju iesniedz arī tiesā.
  • Ja kreditors pieteikumu maksātnespējas administratoram nosūta vēlāk, tas tiek ņemts vērā, taču kreditors saistībā ar iesniegto prasījumu nevar izmantot balsošanas tiesības vai citas tiesības. Tas neskar kreditora tiesības uz proporcionālu prasījumu apmierināšanu; taču pastāv iespēja, ka kreditoram maksājumi tiks veikti tikai no ieņēmumiem, kas atvēlēti ieņēmumu no vispārējās mantas daļas sadales plāna īstenošanai; paziņojumu par sadales plāna sagatavošanu maksātnespējas administrators publicē komerclietu vēstnesī pēc pieteikuma saņemšanas. Maksātnespējas administrators komerclietu vēstnesī sniedz publikāciju par prasījuma iekļaušanu prasījumu sarakstā, norādot kreditora vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un attiecīgo summu.
  • Nodrošināta prasījuma gadījumā pienācīgi un savlaicīgi ir jāpieprasa tiesību uz nodrošinājumu īstenošana, nosūtot pieteikumu maksātnespējas administratoram prasījumu iesniegšanas standarta termiņā, kas ir 45 dienas pēc bankrota paziņošanas; pretējā gadījumā tiesības tiek zaudētas. Pieteikumu var izmantot arī, lai iesniegtu nākotnes prasījumu vai prasījumu, kura apmierināšana ir atkarīga no konkrētu nosacījumu izpildes (iespējams prasījums), taču kreditors ar iespējamu prasījumu saistītās tiesības var īstenot tikai tad, ja kreditors ir pierādījis maksātnespējas administratoram iespējamā prasījuma rašanos.
  • Pieteikumam, kas iesniegts maksātnespējas administratoram, attiecībā uz noilguma periodu un tiesību zaudēšanu ir tāds pats juridisks spēks kā tiesību īstenošanai tiesā.
  • Bankrota procedūrā kreditors, kuram radies prasījums nevis pret parādnieku, bet citu personu, iesniedz attiecīgo prasījumu, ja tas nodrošināts ar tiesībām uz nodrošinājumu, kas ir parādnieka aktīvs.
  • Ja šāds kreditors šādu nodrošinātu prasījumu neiesniedz standarta termiņā, kreditora tiesības uz nodrošinājumu bankrota procedūrā netiek ņemtas vērā; taču, ja kreditoram ir tiesības uz attiecīgo mantu un atteikšanās no tās ir palielinājusi attiecīgās mantas vērtību, kreditors savas tiesības uz attiecīgo mantu var īstenot, iesniedzot prasījumu pret mantu, taču šis prasījums tiek apmierināts tikai tad, kad apmierināti visi pārējie ar šo mantu saistītie prasījumi.

Pieteikuma iesniegšana bankrota procedūrā

  • Pieteikums jāiesniedz, izmantojot tam paredzētu veidlapu, un pieteikumā jāiekļauj visa būtiskā informācija. Pretējā gadījumā pieteikums tiek noraidīts. Pieteikumā norāda šādu būtisko informāciju:

a) kreditora vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese vai kreditora nosaukums un juridiskā adrese;

b) parādnieka vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese vai parādnieka nosaukums un juridiskā adrese;

c) prasījuma juridiskais pamats;

d) no vispārējās mantas daļas apmierināmā prasījuma kategorija;

e) prasījuma kopējā summa;

f) kreditora paraksts.

  • Par katru nodrošināto prasījumu ir jāiesniedz atsevišķs pieteikums, norādot nodrošināto summu, kā arī nodrošinājuma veidu, kategoriju, priekšmetu un tiesību uz nodrošinājumu juridisko pamatu.
  • Iespējamā prasījuma pieteikumā norāda arī apstākļus, kādos prasījums var rasties, vai iespējamību, no kuras prasījums ir atkarīgs.
  • Pieteikumā kopējā prasījuma summa tiek sadalīta pamatsummā un papildu prasījumu summās atbilstīgi to rašanās juridiskajam pamatam.
  • Prasījumu summas izsaka eiro. Ja prasījuma summa nav izteikta eiro, maksātnespējas administrators aprēķina prasījuma summu, veicot konvertāciju, izmantojot atsauces valūtas kursu, ko noteikusi un paziņojusi Eiropas Centrālā banka vai Slovākijas Nacionālā banka (Národná banka Slovenska) dienā, kad pasludināts bankrots. Ja prasījums izteikts valūtā, kuras atsauces valūtas kursu Eiropas Centrālā banka un Slovākijas Nacionālā banka nenosaka un nepaziņo, maksātnespējas administrators nosaka prasījuma summu, ievērojot profesionālo rūpību.
  • Pieteikumam tiek pievienoti dokumenti, kas apliecina tajā norādītos faktus. Kreditors, kas ir saimnieciska vienība, pieteikumā iekļauj paziņojumu par to, vai kreditors prasījumu ir vai nav iekļāvis savos pārskatos, un kādā apmērā prasījums ir iekļauts pārskatos vai arī sniedz pamatojumu prasījuma neiekļaušanai pārskatos.
  • Nemonetāra prasījuma pieteikumam pievieno eksperta atzinumu, kurā ir noteikta nemonetārā prasījuma vērtība; ja šāds atzinums nav pievienots, pieteikumu noraida.
  • Kreditoram, kuram Slovākijā nav dzīvesvietas adreses vai juridiskās adreses, vai kreditora uzņēmuma struktūrvienības, ir pienākums iecelt pārstāvi dokumentu iesniegšanai ar dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi Slovākijā un rakstiski informēt maksātnespējas administratoru par šāda pārstāvja iecelšanu; pretējā gadījumā dokumenti kreditoram tiek darīti pieejami, publicējot tos komerclietu vēstnesī.

Nepilnīgi pieteikumi bankrota procedūrā

  • Pēc prasījumu iesniegšanas standarta termiņa beigām maksātnespējas administrators bez nepamatotas kavēšanās iesniedz tiesai dokumentu sarakstu, kurus administrators neuzskata par pieteikumiem un kuros izklāstīts administratora viedoklis, un tiesa bez nepamatotas kavēšanās lemj par to, vai minētie dokumenti būtu uzskatāmi par pieteikumiem. Tiesa savu nolēmumu nosūta maksātnespējas administratoram, un tas informē iesaistītās puses.
  • Prasījuma iesniegšanas pieteikumu bankrota procedūrā nevar ne labot, ne arī grozīt.
  • Prasījumu saraksts bankrota procedūrā
  • Maksātnespējas administrators iesniegtos prasījumus iekļauj prasījumu sarakstā. Pēc kreditora pieprasījuma administrators nekavējoties sniedz apstiprinājumu attiecībā uz to, vai kreditora prasījums ir iekļauts prasījumu sarakstā.
  • Bankrota procedūrā prasījumu saraksts ir pamats ar iesniegtajiem prasījumiem saistīto tiesību īstenošanai.

Prasījumu atzīšana un neatzīšana bankrota procedūrā

  • Slovākijas tiesību akti neparedz prasījumu “pieņemšanu” vai “noraidīšanu” — tiesību aktos paredzēta prasījumu “atzīšana” vai “neatzīšana”.
  • Maksātnespējas administrators katru iesniegto prasījumu salīdzina ar parādnieka pārskatiem un citiem dokumentiem, kā arī ar saistību sarakstu, ņemot vērā parādnieka un citu pušu kontu izrakstus. Administrators arī pats veic izmeklēšanu, un, ja tiek konstatēts, ka prasījums ir apšaubāms, administratoram ir pienākums neatzīt apšaubāmās prasījuma daļas.
  • Maksātnespējas administrators vai kreditors, kurš iesniedzis prasījumu, var neatzīt citu prasījumu (iesniedzot administratoram īpašu šim nolūkam paredzētu veidlapu), pamatojoties uz tādiem apsvērumiem kā juridiskais pamats, izpildāmība, summa, kategorija vai tā nodrošinājums, vai tiesību uz nodrošinājumu kategorija. Ja prasījumu iesniedz Eiropas Savienības struktūra, iestāde vai aģentūra, tās norādīto juridisko pamatu un summu nevar neatzīt.
  • Prasījumu var neatzīt:
    • 30 dienu laikā pēc prasījumu iesniegšanas standarta termiņa beigām;
    • 30 dienu laikā pēc prasījuma reģistrācijas prasījumu sarakstā komerclietu vēstnesī, ja prasījums iesniegts vēlāk.
    • Ja saņemts liels skaits pieteikumu vai ir citi būtiski iemesli, tiesa, pamatojoties uz maksātnespējas administratora lūgumrakstu, vai pēc saviem ieskatiem var atkārtoti pagarināt termiņu, kurā maksātnespējas administrators var neatzīt prasījumus, katru reizi par ne vairāk kā 30 dienām.
    • Ikvienam, kurš neatzīst prasījumu, ir pienākums sniegt pamatojumu, un, ja netiek atzīta konkrēta summa, attiecīgā persona norāda neatzīto summu, un, ja netiek atzīta kategorija, ir jānorāda attiecīgajai personai pieņemamā kategorija, kā arī — ja netiek atzītas tiesības uz nodrošinājumu, ir jānorāda neatzīto tiesību apmērs; pretējā gadījumā neatzīšana nav spēkā. Ja tiesa vismaz daļēji apstiprina neatzītu prasījumu, persona, kura prasījumu nav atzinusi, ir atbildīga par kaitējumu attiecīgajam kreditoram, kas radies saistībā ar prasījuma neatzīšanu, izņemot, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka tā rīkojusies, ievērojot profesionālo rūpību.
    • Maksātnespējas administrators bez nepamatotas kavēšanās prasījuma neatzīšanu ieraksta prasījumu sarakstā un rakstiski informē kreditoru, kura prasījums nav atzīts.
    • Kreditora prasījuma neatzīšana ir spēkā šādos gadījumos:
      • neatzīšana pieprasīta, izmantojot šim nolūkam paredzētu veidlapu;
      • maksātnespējas administratora bankas kontā veikts depozīts 350 EUR apmērā, un prasījumu sarakstā norādītais prasījuma numurs ir “maināms”; šai sakarā maksātnespējas administrators komerclietu vēstnesī publicē informāciju par bankas kontu, kurā veicams depozīts; depozītu var veikt tikai prasījuma neatzīšanas termiņā, un par katru prasījumu, kura neatzīšana pieprasīta pieteikumā, jāveic atsevišķs depozīts; depozīts ir daļa no vispārējās mantas daļa; ja ir iemesls pilnībā vai daļēji neatzīt prasījumu, kreditoram, kurš neatzīst prasījumu, ir tiesības uz depozīta atmaksu, iesniedzot prasījumu pret mantu.
      • Parādniekam ir tiesības iebilst pret iesniegto prasījumu, un šādu iebildumu var celt termiņā, kas noteikts kreditoriem prasījumu neatzīšanai. Iebildi ieraksta prasījumu sarakstā, taču tā neietekmē prasījuma atzīšanu.
      • Kreditoram ir tiesības celt prasību tiesā par neatzītā prasījuma atzīšanu, turklāt prasība jāceļ pret visām personām, kuras prasījumu nav atzinušas. Šīs tiesības pret visām attiecīgajām personām īstenojamas tiesā 30 dienu laikā pēc tam, kad maksātnespējas administrators sniedzis kreditoram rakstisku paziņojumu par prasījuma neatzīšanu, pretējā gadījumā tiesības tiek zaudētas. Šo prasību var celt tiesā, kas īsteno bankrota procedūru. Tiesības prasīt neatzīta prasījuma atzīšanu tiek īstenotas savlaicīgi, ja prasība minētajā termiņā tiek celta tiesā, kas nav kompetenta. Procedūra tiek īstenota, ievērojot vispārējos procesuālos noteikumus.
      • Ja tāda prasījuma kreditors, kura kategorija netiek atzīta, neceļ prasību, piemēro zemāko atzīto kategoriju.
      • Ja kreditora prasījums netiek atzīts, taču lēmuma par prasījumu pieņemšana ir nevis tiesas, bet citas iestādes kompetencē, tiesa, kas ir kompetenta lemt par šā lēmuma likumību, ir kompetenta arī pieņemt nolēmumu par attiecīgo prasījumu; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iestāde, kas nav tiesa, šādu lēmumu nav pieņēmusi.
      • Ceļot prasību, kreditors var censties panākt prasījuma juridiskā pamata, izpildāmības, kategorijas un summas atzīšanu vai tā nodrošinājuma, vai tiesību uz nodrošinājumu kategorijas atzīšanu. Ceļot prasību, kreditors var prasīt tikai to, ko norādījis pieteikumā.
      • Spriedums par neatzīta prasījuma atzīšanu ir saistošs visām bankrota procedūras pusēm.
      • Beidzoties prasījuma neatzīšanas termiņam, prasījums tiek uzskatīts par atzītu tādā mērā, ciktāl uz to neattiecas neatzīšana.
      • Prasījumu, ko nav atzinis maksātnespējas administrators, un prasījumu, ko nav atzinis kreditors, maksātnespējas administrators var atzīt ar kreditora piekrišanu, ja tiesa vēl nav lēmusi par tā atzīšanu. Neatzīta prasījuma pieņemšana nozīmē, ka to pieļaujamajā apmērā uzskata par atzītu.
      • Prasījumu, ko ar galīgu lēmumu atzinusi tiesa vai cita valsts iestāde, uzskata par atzītu pieļaujamajā apmērā.
      • Pēc neatzītā kreditora pieprasījuma maksātnespējas administrators bez nepamatotas kavēšanas iesniedz tiesai pieteikumu attiecībā uz prasījumu, ko nav atzinis cits kreditors, pievienojot tam dokumentus, ko iesniedzis kreditors, kurš iesniedz prasījumu (neatzītais kreditors), un kreditors, kurš neatzīst prasījumu, kā arī maksātnespējas administratora paziņojumu par to, vai un kādā apmērā prasījums ir iekļauts pārskatos, vai un kādā apmērā parādnieks to apstrīd, kā arī, vai un kādā apmērā maksātnespējas administrators to atzīst vai neatzīst un kāds ir pamatojums. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, tiesa bez nepamatotas kavēšanās lemj par to, vai un kādā mērā tā piešķir kreditoram balsošanas tiesības un citas tiesības saistībā ar neatzīto prasījumu. Tiesa savu nolēmumu izsniedz maksātnespējas administratoram un kreditoram, uz kura tiesībām saistībā ar neatzīto prasījumu nolēmums attiecas; šis nolēmums komerclietu vēstnesī netiek publicēts. Kreditors, uz kura tiesībām saistībā ar neatzīto prasījumu attiecas tiesas nolēmums, to var pārsūdzēt.

Prasījumu iesniegšana reorganizācijas procedūrā

  • Pieteikums maksātnespējas administratoram jāiesniedz 30 dienu laikā pēc tam, kad dota atļauja veikt reorganizāciju. Pieteikumi, kas nav iesniegti šajā termiņā, tiek noraidīti.

Pieteikuma iesniegšana reorganizācijas procedūrā

  • Pēc analoģijas piemēro noteikumus par pieteikuma iesniegšanu bankrota procedūrā. Pieteikumā, kas attiecas uz nodrošinātu prasījumu, pienācīgi un savlaicīgi pieprasa tiesību uz nodrošinājumu īstenošanu; pretējā gadījumā prasījumu uzskata par nenodrošinātu.
  • Prasījumu var labot vai grozīt, aizstājot sākotnējo pieteikumu ar jaunu pieteikumu, kas iesniegts administratoram, un šāda iespēja ir spēkā tikai prasījumu iesniegšanas termiņā.
  • Maksātnespējas administrators pēc pieprasījuma apstiprina, ka kreditora prasījums ir ierakstīts prasījumu sarakstā.
  • Ja rodas šaubas, maksātnespējas administrators var jebkurā brīdi reorganizācijas procedūras īstenošanas laikā iesniegt tiesā pieteikumu par to, vai pieteikums ir ņemams vērā.

Prasījumu saraksts reorganizācijas procedūrā

  • Maksātnespējas administrators iesniegtos prasījumus un pieteikumos sniegto informāciju iekļaut prasījumu sarakstā, nodrošinot, ka saraksts tiek sagatavots desmit dienu laikā pēc prasījumu iesniegšanas termiņa beigām.
  • Vienlaikus ar prasījumu saraksta sagatavošanu maksātnespējas administrators aicina parādnieku administratora noteiktā termiņā, kas ir vismaz piecas darba dienas, taču ne vairāk kā desmit darba dienas, sniegt komentārus par sarakstā iekļautajiem prasījumiem.
  • Trīs dienu laikā pēc tam, kad beidzies termiņš prasījumu neatzīšanai, maksātnespējas administrators nosūta tiesai prasījumu saraksta kopiju ar norādēm par neatzītajiem prasījumiem; lemjot par to, kādā apmērā iesniegtie prasījumi nav atzīti, tiesai nosūtītā prasījumu sarakstā iekļautajai informācijai ir izšķiroša nozīme.
  • Ja reorganizācijas laikā tiek veiktas izmaiņas prasījumu sarakstā iekļautajā informācijā, maksātnespējas administrators, tiklīdz tam kļūst zināmas šādas izmaiņas, nekavējoties tās iekļauj prasījumu sarakstā, kā arī nekavējoties informē tiesu par prasījumu saraksta grozījumiem.
  • Prasījumu saraksts ir daļa no maksātnespējas administratora lietas.

Prasījumu atzīšana un neatzīšana reorganizācijas procedūrā

  • Maksātnespējas administrators, ievērojot profesionālo rūpību, katru iesniegto prasījumu salīdzina ar parādnieka pārskatiem un citiem dokumentiem, kā arī ar parādnieka saistību sarakstu, ņemot vērā parādnieka un citu pušu kontu izrakstus. Administrators arī pats veic izmeklēšanu, un, ja tiek konstatēts, ka prasījums ir apšaubāms saistībā ar tā juridisko pamatu, izpildāmību, summu, kategoriju vai nodrošinājumu, vai nodrošinājuma kategoriju, maksātnespējas administratoram ir pienākums neatzīt prasījuma apšaubāmos elementus.
  • Maksātnespējas administrators var neatzīt prasījumu tikai 30 dienu laikā pēc prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Administrators neatzīst prasījumu, prasījumu sarakstā veicot ierakstu par prasījuma neatzīšanu, neatzīšanas iemesliem un neatzīšanas apmēru; ja administrators neatzīst prasījuma summu, prasījumu sarakstā ieraksta arī atzīto prasījuma summu. Beidzoties prasījuma neatzīšanas termiņam, prasījums tiek uzskatīts par atzītu tādā mērā, ciktāl uz to neattiecas neatzīšana. Lai īstenotu ar iesniegtu prasījumu saistītās tiesības, iesniegtu prasījumu uzskata par atzītu arī tad, ja nav atzīta tā summa.
  • Parādniekam vai kreditoram, kurš iesniedzis prasījumu maksātnespējas administratoram, ir tiesības ieteikt maksātnespējas administratoram neatzīt iesniegtu prasījumu. Maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt katru ieteikumu, ievērojot profesionālo rūpību, kā arī rakstiski informēt personas, kuras iesniegušas ieteikumus, par to izpildi vai neizpildi. Maksātnespējas administrators prasījumu sarakstā veic ierakstu par ieteikumu par prasījuma neatzīšanu un tā izpildi vai neizpildi.
  • Trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies prasījumu neatzīšanas termiņš, kreditors, kura prasījums nav atzīts, var celt prasību pret parādnieku, prasot tiesai noteikt neatzītā prasījuma juridisko pamatu, izpildāmību, summu, tiesības uz nodrošinājumu vai tiesību uz nodrošinājumu kategoriju; ceļot prasību, kreditors var prasīt tikai to, ko norādījis pieteikumā. Šo prasību var celt tiesā, kas īsteno reorganizācijas procedūru.
  • Ja kreditors, kura prasījums nav atzīts, tiesību aktos noteiktā termiņā neceļ prasību par neatzītā prasījuma atzīšanu vai atsauc lūgumrakstu par neatzītā prasījuma atzīšanu, kreditora iesniegtais prasījums reorganizācijas procedūrā tiek noraidīts tādā mērā, ciktāl tas nav atzīts, un, ja tiesa apstiprina reorganizācijas plānu, prasījuma neatzīto daļu pret parādnieku vērst nevar.
  • Tiesas nolēmums, ar ko atzīst neatzītu prasījumu, ir saistošs visiem. Kad tiesas nolēmums par neatzītu prasījumu stājas spēkā, prasījumu uzskata par atzītu tiesas noteiktajā apmērā; prasījumu var vērst pret parādnieku tikai tādā apmērā, kā to noteikusi tiesa.
  • Līdz tam laikam, kad beidzas termiņš, kurā var celt prasību par prasījuma atzīšanu, vai līdz laikam, kad tiesa pieņemt galīgu nolēmumu par prasījuma atzīšanu, parādnieks var rakstiski apstiprināt neatzīto kreditora prasījumu; šādā gadījumā neatzītais prasījums tiek uzskatīts par atzītu tādā apmērā, kā parādnieks to apstiprinājis. Ja maksātnespējas administrators prasījumu nav atzinis pēc kreditora pieprasījuma, parādnieks var apstiprināt neatzītu prasījumu tikai ar šā kreditora piekrišanu.
  • Reorganizācijas laikā prasījumu sarakstā veic ierakstu par prasījuma atzīšanu. Maksātnespējas administratoram ir pienākums prasījumu sarakstā nekavējoties veikt ierakstu par prasījuma atzīšanu, tiklīdz prasījums tiek uzskatīts par atzītu vai tiklīdz parādnieks ir apstiprinājis prasījumu.
  • Ja tiesvedības par neatzīta prasījuma atzīšanu laikā tiesa pasludina parādnieka bankrotu, tiesa ar nolēmumu pārtrauc tiesvedību par neatzītā prasījuma atzīšanu.

Prasījumu iesniegšana parādu atvieglošanas procedūrā

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Parādniekam ir pienākums lūgumrakstam par parādu atvieglošanu, pasludinot bankrotu, pievienot kreditoru sarakstu, un, pamatojoties uz to, maksātnespējas administrators rakstiski informē katru sarakstā iekļauto kreditoru par bankrota pasludināšanu.
  • Kreditors var iesniegt prasījumu 45 dienu laikā pēc bankrota pasludināšanas vai vēlāk līdz laikam, kad maksātnespējas administrators paziņo par nodomu sagatavot sadales plānu.
  • Ja kreditors pieteikumu maksātnespējas administratoram nosūta pēc 45 dienu termiņa beigām, tas tiek ņemts vērā, taču kreditors nevar izmantot balsošanas tiesības.
  • Attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu (veidlapa, pieteikuma saturs, valūta un pielikumi) pēc analoģijas piemēro noteikumus par bankrotu; pēc analoģijas piemēro arī noteikumus par pieteikumu neatbilstību un prasījumu sarakstu.
  • Iesniegtu prasījumu var neatzīt tikai cits reģistrēts kreditors. Pēc analoģijas piemēro noteikumus par prasījumu neatzīšanu un iesniegšanu bankrota procedūrā. Taču, lai atzītu neatzītu prasījumu, pietiek ar kreditora, kurš nav atzinis prasījumu, piekrišanu; maksātnespējas administratora piekrišana nav nepieciešama.
  • Ja īsteno parādu atvieglošanu, pasludinot bankrotu, visi prasījumi pret parādnieku tiek noraidīti (ne tikai iesniegtie prasījumi).
  • Taču šie noteikumi zaudē spēku, ceļot prasību tiesā par parādu atvieglošanas atcelšanu parādnieka negodīgu nodomu dēļ, ja tiesību aktos skaidri noteikti piemēri par negodīgiem nodomiem, izvairoties no kreditora (fiziskas personas) iekļaušanas kreditoru sarakstā, pat ja to pieprasa maksātnespējas administrators.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku

  • Parādniekam ir pienākums lūgumrakstam par parādu atvieglošanu pievienot savu saistību sarakstu.
  • Ja tiek īstenota šī procedūra, kreditori prasījumus neiesniedz; tā vietā maksātnespējas administrators veic izmeklēšanu par parādnieka apstākļiem.
  • Pēc maksājumu grafika sagatavošanas parādnieks tiek atbrīvots no parādsaistībām; taču šie noteikumi zaudē spēku, ceļot prasību tiesā par parādu atvieglošanas atcelšanu parādnieka negodīgu nodomu dēļ, ja tiesību aktos skaidri noteikti piemēri par negodīgiem nodomiem, izvairoties no kreditora (fiziskas personas) iekļaušanas kreditoru sarakstā, pat ja to pieprasa maksātnespējas administrators.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Ieņēmumu sadale bankrota procedūrā

  • Bankrota procedūrā ieņēmumu sadale ir atkarīga no kreditora veida (nodrošināti kreditori, nenodrošināti kreditori, kreditori ar pakārtotiem prasījumiem un prasījumiem par līgumsodiem, kā arī ar parādnieku saistīti kreditori).
    • Nodrošinātu kreditoru nodrošinātus prasījumus apmierina (tādā apmērā, kādā tas atzīts) no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot aktīvus, kas veido nodrošinātā kreditora atsevišķu mantu, un atskaitot prasījumus pret mantu, kas attiecas uz sarakstā iekļautiem aktīviem, kas veido atsevišķas mantas daļas. Ja nodrošināta kreditora nodrošinātu prasījumu nevar pilnībā apmierināt, to atlikušajā apmērā apmierina kā nenodrošinātu prasījumu.
    • Nenodrošinātus prasījumus apmierina (tādā apmērā, kādā tie atzīti) no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot aktīvus, kas veido vispārējo mantas daļu, un atskaitot prasījumus pret mantu, kas attiecas uz sarakstā iekļautiem aktīviem, kas veido vispārējo mantas daļu. Ja nenodrošinātus prasījumus nevar pilnībā apmierināt, tos apmierina proporcionāli to apmēram.
    • Pakārtotus prasījumus apmierina (tādā apmērā, kādā tie atzīti) no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot aktīvus, kuri veido vispārējo mantas daļu, un kas atlikuši vispārējā mantas daļā pēc citu nenodrošināto prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja pakārtotus prasījumus nevar pilnībā apmierināt, tos apmierina proporcionāli to apmēram. Līgumsodus un ar parādnieku saistītu kreditoru prasījumus apmierina tādā pašā kārtībā.
    • Ieņēmumu sadali bankrota procedūrā veic, pamatojoties uz sadales plānu. Pirms plāna sagatavošanas maksātnespējas administrators izveido prasījumu pret mantu sarakstu, kas apmierināmi no ieņēmumiem no attiecīgās mantas daļas (no atsevišķām mantas daļām nodrošinātiem aktīviem vai no vispārējās mantas daļas). Maksātnespējas administrators publicē šo sarakstu un sniedz paziņojumu par nodomu sagatavot sadales plānu komerclietu vēstnesī. Personas, kuras noteiktas tiesību aktos, galvenokārt kreditoru aizstāvības apvienības un kreditori, var noteiktā termiņā pārbaudīt sarakstu un iesniegt iebildumus. Minētie iebildumi var attiekties uz prasījuma kategoriju, prasījuma cesiju, kā arī prasījuma neatzīšanu un apmēru. Pēc minētā termiņa beigām maksātnespējas administrators sagatavo sadales plānu un iesniedz to kreditoru komitejai apstiprināšanai (ja komiteja nav izveidota, sadales plānu iesniedz tiesai). Pēc plāna apstiprināšanas maksātnespējas administrators izmaksā ieņēmumu neapstrīdēto daļu attiecīgajam kreditoram un patur apstrīdēto daļu līdz tiesas lēmuma pieņemšanai.
    • Parasti sadales plāns (attiecībā uz atsevišķām mantas daļām vai vispārējo mantas daļu) tiek sagatavots nekavējoties pēc aktīvu attiecīgās daļas realizācijas. Ja lietas raksturs to pieļauj, maksātnespējas administrators sagatavo arī daļējas sadales plānu, taču lielākoties bankrota gadījumā tiek sagatavots tikai viens (galīgais) sadales plāns.
    • Sadales plānā iekļauj arī iespējamos un neatzītos prasījumus. Neatzītie prasījumi tiek apmierināti tikai tad, ja tiesa lemj par to atzīšanu. Iespējamie prasījumi tiek apmierināti tikai tad un ja tie rodas.
    • Pēc sarakstā iekļauto aktīvu pilnīgas realizācijas un visu ar tiem saistīto strīdu atrisināšanas maksātnespējas administrators sagatavo galīgo ieņēmumu sadales plānu nenodrošinātajiem kreditoriem. Šajā galīgajā sadales plānā iekļauj arī visus iepriekš sagatavotos sadales plānus.

Reorganizācijā un parādu atvieglošanā, īstenojot maksājumu grafiku, ieņēmumi netiek sadalīti.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Pēc mantas realizācijas un visu tādu strīdu izbeigšanas, kas var ietekmēt ieņēmumu sadales plānu, maksātnespējas administrators nekavējoties un ne vēlāk kā 60 dienas pēc bankrota pasludināšanas sagatavo ieņēmumu sadales plānu. Maksātnespējas administrators komerclietu vēstnesī publicē paziņojumu par nodomu sagatavot sadales plānu.
  • Maksātnespējas administrators no ieņēmumiem vispirms atskaita bankrota procedūras izdevumus un parādnieka mājokļa no saistībām atbrīvoto vērtību, ja tāda ir noteikta; pēc tam administrators apmierina iesniegtos prasījumus par parādnieka bērnu uzturlīdzekļiem un proporcionāli sadala atlikušo summu starp visiem reģistrētiem kreditoriem atbilstīgi to atzītajiem prasījumiem. Katrs kreditors sedz prasījumu apmierināšanas izmaksas.
  • Maksājumi, kuru veikšanai maksātnespējas administratoram nav izdevies noteikt kreditora bankas kontu vai nav izdevies sazināties ar kreditoru trīs mēnešu laikā pēc sadales plāna sagatavošanas, nonāk valsts budžetā. Maksātnespējas administrators šādus maksājumus ieskaita tās tiesas bankas kontā, kura pasludinājusi bankrotu.
  • Maksātnespējas administrators ir atbildīgs par kreditoriem radītu kaitējumu, kas radies, ja ieņēmumu sadales plāns īstenots neatbilstīgi tiesību aktu noteikumiem, izņemot, ja maksātnespējas administrators var pierādīt, ka ir rīkojies, ievērojot profesionālo rūpību.
    • Bankrota procedūras izdevumus sedz no ieņēmumiem, kas paredzēti nenodrošinātiem kreditoriem, šādā secībā:
    • maksātnespējas administratora atlīdzība un izdevumi, kas saistīti ar aktīvu realizāciju un sadales plāna sagatavošanu;
    • maksātnespējas administratora nepieciešamie izdevumi saistībā ar bankrota procedūras pārvaldību;
    • izdevumi, kas saistīti ar aktīvu, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, pārvaldību;
    • avansa maksājums ar eksperta atzinuma sagatavošanu saistīto izdevumu segšanai;
    • izdevumi, kas radušies saistībā ar izmeklēšanu, ko pēc kreditora pieprasījuma veicis maksātnespējas administrators, — izdevumu summu apstiprina kreditoru pārstāvis vai kreditori sanāksmes laikā.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrots

  • Tiesa, pamatojoties uz lūgumrakstu vai pēc saviem ieskatiem, lemj par bankrota procedūras izbeigšanu, ja tā konstatē, ka parādnieka aktīvi ir nepietiekami, lai apmierinātu kaut vai tikai prasījumus pret mantu; tiesa savā nolēmumā nosaka arī maksātnespējas administratora atlīdzību un izdevumus, kas sedzami no parādnieka aktīviem, avansa maksājumu pagaidu administratora atlīdzības un izdevumu segšanai, kā arī avansa maksājumu bankrota procedūras izdevumu segšanai.
  • Tiesa, pamatojoties uz lūgumrakstu vai pēc saviem ieskatiem, lemj par bankrota procedūras izbeigšanu, ja tā konstatē, ka nav izpildīti bankrota pasludināšanas priekšnosacījumi; tā nosaka maksātnespējas administratora atlīdzību un izdevumus, izbeidzot bankrota procedūru nepietiekamu aktīvu dēļ.
  • Pamatojoties uz maksātnespējas administratora lūgumrakstu, tiesa lemj izbeigt bankrota procedūru pēc tam, kad ir izpildīts galīgais ieņēmumu sadales plāns.
  • Tiesa nekavējoties publicē savu nolēmumu izbeigt bankrota procedūru komerclietu vēstnesī un izsniedz to parādniekam un maksātnespējas administratoram. Maksātnespējas administrators un kreditors, kura atzīts prasījums pilnībā vai daļēji nav apmierināts, var nolēmumu pārsūdzēt.
  • Tiesa komerclietu vēstnesī sniedz paziņojumu par tās nolēmuma par bankrota procedūras izbeigšanu stāšanos spēkā. Ar šā paziņojuma publicēšanas brīdi tiek pārtrauktas vairākas kreditoru komitejas pilnvaras un funkcijas, ja tāda ir izveidota. Tas neskar bankrota procedūras laikā veikto darbību spēkā esību un sekas.
  • Bankrota procedūras izbeigšanas dienā maksātnespējas administrators slēdz kontus un sagatavo vairākus finanšu pārskatus saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem. Maksātnespējas administrators arī nodod visus nepieciešamos dokumentus un atlikušos aktīvus parādniekam vai likvidatoram un veic nepieciešamās darbības saistībā ar bankrota procedūras izbeigšanu. Tiklīdz maksātnespējas administrators ir veicis šos pienākumus, tiesa administratoru atceļ no amata.
  • Bankrota procedūru var izbeigt arī ar nolēmumu, kurā apelācijas tiesa lemj par pirmās instances tiesas nolēmumu vai ar kuru tiek grozīta nolēmuma daļa par bankrota pasludināšanu. Tiesa šo nolēmumu izsniedz parādniekam un maksātnespējas administratoram. Tiesa arī nekavējoties publicē nolēmumu komerclietu vēstnesī, un ar nolēmuma publicēšanas brīdi bankrota procedūras sekas vairs nav spēkā, kā arī tiek atjaunotas spēku zaudējušās tiesības uz nodrošinājumu, un maksātnespējas administratora birojs un kreditoru komiteja, ja tāda ir izveidota, beidz darbību.
  • Iepriekšējā punktā izklāstītajā kārtībā tiesa lemj par maksātnespējas administratora atlīdzību, kuru persona, kas iesniegusi bankrota lūgumrakstu, maksā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.
  • Ja parādnieks ir fiziska persona, kurai bankrota procedūras laikā iestājas nāve, parādnieka saistības pārņem parādnieka mantinieki tādā apmērā, kas atbilst aktīviem, kuriem piemēro bankrota procedūru, vai valsts, ja mantinieku nav vai ja mantinieki ir atteikušies no mantojuma.
  • Pamatojoties uz izrakstu no prasījumu saraksta, pēc bankrota procedūras izbeigšanas var iesniegt izpildes vai apķīlāšanas procedūras lūgumrakstu attiecībā uz atzītiem prasījumiem, pret kuriem parādnieks maksātnespējas administratora noteiktā termiņā nav skaidri izteicis iebildumu. Maksātnespējas administrators pēc bankrota procedūras izbeigšanas prasījumu sarakstu nodod tiesai.

Reorganizācija

  • Tiesa lemj par lūgumrakstu, ko iesniedzis plāna sagatavotājs, lūdzot apstiprināt plānu, kas pieņemts apstiprināšanas sanāksmē. Plāna sagatavotājam ir pienākums iesniegt šo lūgumrakstu desmit dienu laikā pēc apstiprināšanas sanāksmes dienas, un tam pievieno apstiprināšanas sanāksmes protokolu un pieņemto plānu.
  • Plāna apstiprināšanas lūgumrakstu var iesniegt arī tad, ja plāns nav pieņemts apstiprināšanas sanāksmē vai saskaņots ar parādnieku.
  • Ja plāna sagatavotājs neiesniedz plāna apstiprināšanas lūgumrakstu tiesību aktos noteiktajā termiņā, maksātnespējas administrators nekavējoties lūdz tiesu pasludināt bankrotu.
  • Ja kādai no grupām nav bijis balsu vairākums, kas nepieciešams plāna pieņemšanai, plāna sagatavotājs plāna apstiprināšanas lūgumrakstā var prasīt tiesai plāna apstiprināšanu grupā aizstāt ar tiesas nolēmumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
  • plāns nerada tādas sekas, ka puses, kuras ir dalībnieces grupā, kas balsojusi pret tā pieņemšanu, nebūs sliktākā situācijā nekā tad, ja plāns nebūtu pieņemts; ja vien nav noteikts citādi, tiesa, pieņemot lēmumu, ņem vērā to prasījumu iespējamo apmierināšanu bankrota procedūrā dienā, kad sākas reorganizācijas procedūra, izmantojot plānā sniegtos datus;
  • lielākajā daļā grupu, kas izveidotas saskaņā ar plānu, ir nodrošināts plāna pieņemšanai nepieciešamais balsu vairākums; kā arī
  • klātesošie kreditori ir balsojuši par plāna pieņemšanu ar absolūtu balsu vairākumu, ko skaita atbilstīgi to atzīto prasījumu apmēram.
  • Tiesa lemj par vienprātīga lēmuma aizstāšanu tās nolēmumā par plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu.
    • Ja nav iemesla noraidīt plānu, tiesa lemj par tā apstiprināšanu 15 dienu laikā pēc plāna apstiprināšanas lūgumraksta saņemšanas; tiesas apstiprināto plānu pievieno attiecīgajam nolēmumam kā pielikumu. Tiesa savā nolēmumā par plāna apstiprināšanu lemj arī par reorganizācijas procedūras izbeigšanu.
    • Tiesa savu nolēmumu nekavējoties publicē komerclietu vēstnesī. Tiesas apstiprinātais plāns netiek publicēts; tas neattiecas uz noteikumiem par jaunu aizdevumu.
    • Tiesas apstiprināto plānu pievieno lietai. Pusēm, uz kurām attiecas plāns, un to pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar lietu un tiesas apstiprināto plānu un saņemt tā izrakstus, dublikātus un kopijas vai arī prasīt tiesai sagatavot kopijas par samaksu.
    • Tiesa noraida plānu šādos gadījumos:
      • ir būtiski pārkāpti tiesību akti attiecībā uz plāna saturu, plāna sagatavošanas kārtību un balsošanu par plānu vai ir būtiski pārkāpti citi noteikumi attiecībā uz plānu, ja tam ir bijusi negatīva ietekme uz kādu no pusēm, uz kurām attiecas plāns;
      • plāna pieņemšana ir panākta, veicot krāpnieciskas darbības vai piedāvājot īpašas privilēģijas kādai no pusēm, uz kurām attiecas plāns;
      • plāns nav pieņemts apstiprināšanas sanāksmē; šo nosacījumu nepiemēro, ja sanāksmes vienprātīgs lēmums aizstāts ar tiesas nolēmumu;
      • ja saskaņā ar plānu kapitāldaļas vai cita līdzdalība parādnieka sabiedrības vai iegūstošās sabiedrības kapitālā netiek izdotas apmaiņā pret jauniem ieguldījumiem vai nenodrošināto prasījumu grupas kreditoru prasījumiem, izņemot darbinieku nenodrošināto prasījumu grupas kreditorus, un ja kapitāldaļas vai cita līdzdalība kapitālā netiek izdotas vismaz par tādu summu, kas atbilst pēdējo divu gadu laikā sadalītajai peļņai;
      • plāns ir netaisnīgs attiecībā uz kreditoru grupām, jo sagaidāms, ka plānā paredzētās tiesības vai pienākumi var rasties, mainīties vai izbeigties tādā veidā, ka nenodrošināto prasījumu grupas kreditoru prasījumi tiek apmierināti vēlāk nekā nodrošināto kreditoru prasījumu, un tam nav taisnīga pamatojuma;
      • plāns lielā mērā neatbilst kreditoru kopīgām interesēm;
      • jebkura nenodrošināta prasījuma apmierinājums nepārsniedz 50 % no prasījuma summas; šo nosacījumu nepiemēro, ja attiecīgais kreditors rakstiski piekrīt šādai prasījuma apmierināšanai mazākā apmērā;
      • saskaņā ar plāna pamatdaļu maksājumi jebkura nenodrošinātā prasījuma apmierināšanai jāveic laikposmā, kas pārsniedz piecus gadus; šo nosacījumu nepiemēro, ja attiecīgais kreditors rakstiski piekrīt šādam ilgākam maksājumu periodam kreditora prasījumu apmierināšanai.
    • Tiesa savu nolēmumu noraidīt plānu nekavējoties publicē komerclietu vēstnesī. Plāna sagatavotājs nolēmumu var pārsūdzēt 15 dienu laikā pēc tā publicēšanas komerclietu vēstnesī. Apelācijas tiesa nolēmumu par pārsūdzību pieņem 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.
    • Tiklīdz nolēmums par plāna noraidīšanu stājas spēkā, tiesa pieņem vienu nolēmumu par reorganizācijas procedūras izbeigšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un bankrota pasludināšanu attiecībā uz parādnieka aktīviem. Tiesa savā nolēmumā ieceļ arī maksātnespējas administratoru, kuru izvēlas pēc nejaušības principa. Tiesa šo nolēmumu nekavējoties publicē komerclietu vēstnesī, un ar nolēmuma publicēšanas brīdi reorganizācijas procedūras uzsākšanas sekas vairs nav spēkā, un kreditoru komiteja un maksātnespējas administratora birojs beidz darbību. Tiesa šo nolēmumu izsniedz parādniekam un ar nolēmumu ieceltajam maksātnespējas administratoram.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

Procedūru izbeidz trīs gadījumos:

  • ja maksātnespējas administrators konstatē, ka parādnieka manta nesegs bankrota procedūras izdevumus (parādnieka parādi ir atviegloti);
  • ja dalībai bankrota procedūrā nereģistrējas neviens kreditors (parādnieka parādi ir atviegloti);
  • ja maksātnespējas administrators īsteno ieņēmumu sadales plānu (pēc aktīvu realizācijas administrators sadala ieņēmumus starp kreditoriem), parādnieka parādi tiek atviegloti;
  • ja nav izpildīti bankrota procedūras priekšnosacījumi, tiesa atceļ arī parādu atvieglošanu.

Abos gadījumos maksātnespējas administrators sniedz publisku paziņojumu par bankrota procedūras izbeigšanu. Izbeidzot bankrota procedūru:

  • maksātnespējas administratora birojs beidz darbību;
  • kreditoru pārstāvja birojs beidz darbību;
  • maksātnespējas administratora pilnvaras pārvaldīt parādnieka aktīvus un rīkoties saistībā ar tiem zaudē spēku;
  • parādnieka pienākums veikt maksājumus maksātnespējas administratoram bankrota procedūras ietvaros prasījumu apmierināšanai zaudē spēku;
  • prasījumu ieskaita nepieļaujamība zaudē spēku;
  • ierobežojumi attiecībā uz līgumu izbeigšanu un atcelšanu zaudē spēku;
  • tiek izbeigtas procedūras par neatzītu prasījumu atzīšanu.

Parādu atvieglošanas procedūru, īstenojot maksājumu grafiku, izbeidz šādos gadījumos:

  • tiesa konstatē, ka pēc lūgumraksta iesniegšanas par maksājumu grafika pieņemšanu nav izpildīti nosacījumi par aizsardzību pret kreditoriem;
  • nolēmumā par aizsardzību pret kreditoriem tiesa ir uzdevusi parādniekam veikt avansa maksājumu maksātnespējas administratoram, taču parādnieks to septiņu dienu laikā pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma saņemšanas nav izdarījis;
  • maksātnespējas administrators publiski paziņo, ka parādnieka apstākļi liedz iespēju noteikt maksājumu grafiku;
  • tiesa lemj, ka parādnieka apstākļi liedz iespēju noteikt maksājumu grafiku;
  • tiesa nosaka maksājumu grafiku (parādnieka parādi tiek atviegloti tikai šajā gadījumā).

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Bankrots

  • Pamatojoties uz izrakstu no prasījumu saraksta, pēc bankrota procedūras izbeigšanas var iesniegt izpildes vai apķīlāšanas procedūras lūgumrakstu attiecībā uz atzītiem prasījumiem, pret kuriem parādnieks maksātnespējas administratora noteiktā termiņā nav skaidri izteicis iebildumu. Maksātnespējas administrators pēc bankrota procedūras izbeigšanas prasījumu sarakstu nodod tiesai.

Reorganizācija

  • Lūgumrakstu atzīt plānu par spēkā neesošu attiecībā uz kādu no kreditoriem var iesniegt šādos gadījumos:
    • attiecīgais kreditors ir balsojis pret plāna pieņemšanu, un apstiprināšanas sanāksmes protokolā ir iekļauts tā pamatots iebildums, vai
    • attiecīgais kreditors ir iekļauts plānā un var sniegt valsts atbalstu.
    • Saskaņā ar plānu prasījumus, kas iekļauti tajā pašā grupā, kurā ir kreditora atzītais prasījums, apmierina dažādos apmēros vai atšķirīgā kārtībā, un tas nozīmē, ka kreditori ar šādiem prasījumiem ir prioritāri attiecībā pret kreditoru; vai
    • kapitāldaļu turētāju īpašumtiesības, kas iekļautas tajā pašā grupā, kurā ir kreditora īpašumtiesības, saskaņā ar plānu apmierina dažādos apmēros vai atšķirīgā kārtībā, un tas nozīmē, ka kapitāldaļu turētāji ar šādiem prasījumiem ir prioritāri attiecībā pret kreditoru; vai
    • plāna sagatavotājs kreditora atzīto prasījumu nav iekļāvis kreditora norādītajā grupā, un tādējādi kreditors ir sliktākā situācijā nekā tad, ja plāns netiktu pieņemts; tiesa, pieņemot lēmumu, ņem vērā kreditora prasījumu iespējamo apmierināšanu bankrota procedūrā; vai
    • plāna sagatavotājs kreditora atzīto prasījumu nav iekļāvis nodrošināto prasījumu grupā tādā apmērā, kā to pieprasījis kreditors, un tādējādi kreditors ir sliktākā situācijā nekā tad, ja plāns netiktu pieņemts; tiesa, pieņemot lēmumu, ņem vērā kreditora prasījumu iespējamo apmierināšanu bankrota procedūrā; vai
    • apstiprinātā plāna īstenošanas rezultātā tiks sniegts neatļauts valsts atbalsts.
    • Papildus (ikviens kreditors) var izvirzīt turpmāk izklāstītos spēkā neesības iemeslus.
      • Ja parādnieks vai iegūstošā sabiedrība pienācīgi un savlaicīgi 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas neapmierina prasījumu vai neizpilda citus pienākumus saskaņā ar plānu attiecībā uz plānā iekļautu pusi, plāns attiecībā uz puses prasījumu zaudē spēku.
      • Pēc reorganizācijas izbeigšanas parādnieks vai iegūstošā sabiedrība nevar sadalīt peļņu vai citu kapitālu starp dalībniekiem, pirms nav apmierināti kreditoru prasījumi nenodrošināto prasījumu grupā līdz to atzīto prasījumu apmēram saskaņā ar plānu (bankrota procedūrā peļņas vai cita kapitāla sadali var apstrīdēt). Lūgumrakstu par spēkā neesības atzīšanu iesniedz nenodrošinātais kreditors.
      • Ja parādnieks vai iegūstošā sabiedrība gūst peļņu, kas norādīta finanšu pārskatos, taču šī peļņa nav vajadzīga, lai nodrošinātu uzņēmuma vai tā ievērojamas daļas darbību saskaņā ar plānu, nenodrošinātam kreditoram ir tiesības vērsties tiesā, kas apstiprinājusi plānu, ar prasību no šīs peļņas apmierināt kreditora sākotnējo prasījumu atbilstīgi starpībai starp summu, kas pieprasīta prasījuma apmierināšanai, un maksājumu, kas veikts attiecīgajam kreditoram saskaņā ar plānu; taču peļņas daļa, ko tiesa piešķir kreditoram, nevar pārsniegt daļu, kas izmaksājama citiem kreditoriem tajā pašā grupā.
  • Ja plāns nav spēkā attiecībā uz kreditoru, parādnieks un iegūstošā sabiedrība ir solidāri atbildīgi par kreditora sākotnējā prasījuma apmierināšanu tādā apmērā, kādā prasījums iesniegts un atzīts, kā arī par soda naudas segšanu, kas aprēķināta prasījuma atzītajai daļai kopš reorganizācijas sākuma. Parādniekam un iegūstošajai sabiedrībai ir pienākums apmierināt kreditora prasījumu maksājuma sākotnēji noteiktajā termiņā.
  • Ja plāns nav spēkā attiecībā uz parādnieka kapitāldaļu turētāju, parādnieks un iegūstošā sabiedrība ir solidāri atbildīgi par to, lai kapitāldaļu turētājam tiktu izmaksāta summa, kas atbilst kapitāldaļu turētāja daļai no parādnieka likvidācijas ieņēmumiem laikā, kad tiesa apstiprinājusi plānu. Ja vien kapitāldaļu turētājs nevar pierādīt pretējo, tiek pieņemts, ka likvidācijas ieņēmumu vērtība ir nulle.
  • Ja plāns nav spēkā attiecībā uz parādnieku vai iegūstošo sabiedrību, attiecībā uz kreditora sākotnējo prasījumu var īstenot izpildes vai apķīlāšanas procedūru.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

Godīgi nodomi — tiek pieņemts, ka parādniekam, iesniedzot lūgumrakstu, ir godīgi nodomi, taču kreditori to var apstrīdēt “parastā” civilprocesā. Parādu atvieglošanas procedūras laikā kreditori godīgus nodomus apstrīdēt nevar, taču to var darīt pēc procedūras izbeigšanas.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku

Godīgi nodomi — tiek pieņemts, ka parādniekam, iesniedzot lūgumrakstu, ir godīgi nodomi, taču kreditori to var apstrīdēt “parastā” civilprocesā. Parādu atvieglošanas procedūras laikā kreditori godīgus nodomus apstrīdēt nevar, taču to var darīt pēc procedūras izbeigšanas.

Parādniekam nav godīgi nodomi, ja:

  • parādnieks, neskatoties uz maksātnespējas administratora pieprasījumu, aktīvu sarakstā nav iekļāvis daļu savu aktīvu, lai gan konkrētajos apstākļos parādnieks ir zinājis vai tam būtu bijis jāzina par šādu aktīvu esību; mazvērtīgi aktīvi netiek ņemti vērā;
  • parādnieks, neskatoties uz maksātnespējas administratora pieprasījumu, kreditoru sarakstā nav norādījis kreditoru (fizisku personu), un tādēļ kreditors nav iesniedzis savu prasījumu, lai gan konkrētajos apstākļos parādnieks ir zinājis vai tam būtu bijis jāzina par šādas personas esību; maza apmēra kreditori netiek ņemti vērā;
  • parādnieks lūgumrakstā vai tā pielikumā, vai pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma ir sniedzis būtisku informāciju, kas izrādījusies nepatiesa, vai nav sniedzis būtisku informāciju, lai gan konkrētajos apstākļos parādnieks ir zinājis vai tam būtu bijis jāzina, ka attiecīgā informācija bija būtiska;
  • parādnieks bez pamatota iemesla nesadarbojas ar maksātnespējas administratoru, ja tas ir vajadzīgs un ja šāda sadarbība no parādnieka ir prasīta pamatoti;
  • ņemot vērā parādnieka rīcību pirms lūgumraksta iesniegšanas, var konstatēt, ka parādnieks tīši izraisījis ar naudas plūsmu saistītu maksātnespēju, lai varētu iesniegt pieteikumu;
  • parādniekam lūgumraksta iesniegšanas laikā nebija ar naudas plūsmu saistīta maksātnespēja un konkrētajos apstākļos parādnieks to zināja vai tam tas būtu bijis jāzina;
  • ņemot vērā parādnieka rīcību pirms lūgumraksta iesniegšanas, var konstatēt, ka, izvērtējot saistības, parādnieks ir paļāvies uz to, ka varēs atbrīvoties no savām parādsaistībām bankrota procedūrā vai, īstenojot maksājumu grafiku;
  • ņemot vērā parādnieka rīcību pirms lūgumraksta iesniegšanas, var konstatēt, ka, parādnieks ir centies kaitēt kādam no saviem kreditoriem vai dot priekšrocības kādam no tiem;
  • parādnieks bez pamatota iemesla pienācīgi un savlaicīgi neīsteno tiesas noteikto maksājumu grafiku;
  • parādnieks bez pamatota iemesla pienācīgi un savlaicīgi nemaksā bērna uzturlīdzekļus noteiktajā termiņā; šādu iemeslu var noteikt tika bērns vai bērna likumīgais pārstāvis;
  • parādnieks bez pamatota iemesla pienācīgi un savlaicīgi nav izpildījis pienākumu atmaksāt Juridiskās palīdzības centra avansa maksājumu maksātnespējas administratora fiksētās atlīdzības segšanai; šādu iemeslu var noteikt tikai Juridiskās palīdzības centrs;
  • parādnieks ir centies panākt parādu atvieglošanu, neskatoties uz to, ka lūgumraksta iesniegšanas laikā parādnieka galvenā darbības vieta neatradās Slovākijā.
  • Tiesa stingrāk vērtē aspektus, kas ietekmē parādnieka godīgos nodoms, ja parādniekam ir vai ir bijuši ievērojami aktīvi un uzņēmējdarbības pieredze un ja parādnieks ir strādājis vai strādā vadošā amatā, vai ja tas ir vai ir bijis kādā no juridiskas personas pārvaldes struktūrām, vai ja parādniekam ir cita būtiska pieredze.
  • Tiesa iecietīgāk vērtē aspektus, kas ietekmē parādnieka godīgos nodomus, ja parādniekam ir tikai pamatizglītība, parādnieks ir pensijas vecumā vai tuvu tam, parādniekam ir nopietnas veselības problēmas, parādnieks uz laiku vai pastāvīgi ir bez pajumtes vai parādnieku ir skāruši citi nelabvēlīgi apstākļi, kas apgrūtina parādnieka līdzdalību sabiedrības norisēs.
  • Tiesa parādnieka godīgos nodomus pārbauda tikai procedūrā, kas ierosināta, pamatojoties uz lūgumrakstu izbeigt parādu atvieglošanu negodīgu nodomu dēļ. Tiesa nepārbauda parādnieka godīgos nodomus bankrota procedūrā vai maksājumu grafika noteikšanas procedūrā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Bankrots

  • Kreditoru sanāksmes sasaukšanas un rīkošanas izdevumi pēc būtības ir prasījums pret mantu. Šo principu nepiemēro turpmāk izklāstītajos gadījumos.
    • Ja kreditoru sanāksme rīkota pēc kreditora iniciatīvas, pienākums segt sanāksmes sasaukšanas un rīkošanas izmaksas ir kreditoram, kurš pieprasījis sanāksmes sasaukšanu, izņemot gadījumus, kad sanāksmes dalībnieki lemj citādi.
    • Ja prasījumu neatzīst tikai kreditors, nosacījums lūgumraksta iesniegšanai par neatzīta prasījuma atzīšanu ir avansa maksājuma veikšana, ko izmanto, lai atbilstīgi un savlaicīgi segtu izmaksas. Ja lūgumraksta iesniedzējs nav dokumentējis avansa maksājuma veikšanu, tiesa pārtrauc procedūru.
    • Kreditoru komitejas loceklim saistībā ar savu pienākumu veikšanu ir tiesības uz tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas komitejas loceklim radušies, veicot savus pienākumus; minētie izdevumi ir prasījums pret vispārējo mantas daļu tādā apmērā, ko apstiprinājusi kreditoru komiteja.
    • Ja aktīvi, uz kuriem attiecas bankrota procedūra, ir realizēti izpildes vai apķīlāšanas procedūrā, taču ieņēmumi vēl nav izmaksāti pusei, kurai uz tiem ir tiesības, ieņēmumus iekļauj attiecīgajā mantas daļā, un procedūras izmaksas ir prasījums pret šo mantas daļu.
    • Izmaksas, kas saistītas ar kreditoru komitejas pieprasīta eksperta atzinuma sagatavošanu, ir prasījums pret vispārējo mantas daļu. Izmaksas, kas saistītas ar nodrošināta kreditora pieprasīta eksperta atzinuma sagatavošanu, ir prasījums pret šā kreditora atsevišķo mantas daļu (tiesību uz nodrošinājumu objektu).
    • Atkarībā no tiesas nolēmuma izmaksas, kas saistītas ar aktīvu izslēgšanu no saraksta, ir prasījums pret attiecīgo mantas daļu.
    • Izmaksas, kas radušās bankrota procedūras un ar to saistīto procedūru pusēm, bankrota procedūrā apmierinātas netiek (taču īpašos noteikumos noteikts citādi, proti, tiek apmierināti prasījumi par izdevumiem, kas saistīti ar neatzītu prasījumu atzīšanu un ekspertu atzinumu sagatavošanu).

Reorganizācija

  • Parasti izmaksas sedz parādnieks. Parādnieks sedz šādas izmaksas:
    • izmaksas saistībā ar atzinuma par reorganizāciju sagatavošanu;
    • maksātnespējas administratora atlīdzību (fiksētu atlīdzību un atlīdzību par administratora pienākumu veikšanu) un izdevumus;
    • izdevumus, kas saistīti ar kreditoru sanāksmes sasaukšanu un rīkošanu;
    • izdevumus, kas radušies kreditoru komitejas loceklim saistībā ar pienākumu veikšanu; parādnieks minētos izdevumus sedz tādā apmērā, ko apstiprinājusi kreditoru komiteja.

Parādu atvieglošana, pasludinot bankrotu

  • Parādu atvieglošanas procedūrā, pasludinot bankrotu, tiek pieņemts, ka parādnieka aktīvi ir ļoti ierobežoti un tādēļ izdevumi tiek pēc iespējas samazināti, un tos sedz kreditori. Ja kreditori ir informēti par kādu aktīvu esību, tie veic nepieciešamās darbības, lai aktīvus uz sava rēķina iekļauta parādnieka mantā.
    • Īstenojot parādu atvieglošanu, izmaksas, kas procedūras pusēm radušās saistībā ar to dalību bankrota procedūrā vai maksājumu grafika noteikšanas procedūrā, nevar piedzīt no parādnieka.
      • Veicot izmeklēšanu par parādnieka situāciju, maksātnespējas administrators izmanto aktīvu sarakstu, kreditoru sarakstu un parādnieku, kreditoru un citu personu sniegto informāciju. Maksātnespējas administrators izmeklēšanu saistībā ar aktīviem un saistībām veic, ievērojot profesionālo rūpību, un tāpat veic citas izmeklēšanas, kas neprasa daudz laika un ko var veikt ar nelieliem izdevumiem.
      • Maksātnespējas administrators veic citas izmeklēšanas pēc kreditora pieprasījuma, ja kreditors veic avansa maksājumu attiecīgo izmeklēšanu izmaksu segšanai. Maksātnespējas administrators šādu izmeklēšanu veic uz kreditora rēķina. Bankrota procedūrā kreditoram ir tiesības uz šādu izmaksu kā bankrota procedūras izdevumu atlīdzināšanu tādā apmērā, ko nosaka kreditoru pārstāvis vai kreditoru sanāksmes dalībnieki, ja kreditoru pārstāvis nav iecelts.
      • Ir spēkā īpaši noteikumi par nodrošināto kreditoru izmaksām, jo nodrošināts kreditors var lemt par to, vai vēlas būt procedūras puse.
        • Apgrūtināti aktīvi kļūst par parādnieka mantas daļu tikai tādā gadījumā, kad prioritārs nodrošinātais kreditors reģistrējas.
        • Ja reģistrējas tikai tāds nodrošinātais kreditors, pret kuru saistības radušās vēlāk, apgrūtinātajiem aktīviem bankrota procedūru piemēro tikai tad, ja var pieņemt, ka tiks apmierināts nodrošinātā kreditora prasījums, kura tiesības uz nodrošinājumu radušās vēlāk. Lai izvērtētu, vai uz apgrūtinātajiem aktīviem attiecas bankrota procedūra, to vērtību nosaka, pamatojoties uz eksperta atzinumu, kas sagatavots, pamatojoties uz maksātnespējas administratora norādījumiem, pēc šā nodrošinātā kreditora, kura saistības radušās vēlāk, pieprasījuma un uz tā rēķina. Ja nodrošinātais kreditors, kura saistības radušās vēlāk, maksātnespējas administratora noteiktā termiņā neveic avansa maksājumu ar eksperta atzinuma sagatavošanu saistīto izmaksu segšanai, tiek pieņemts, ka bankrota procedūra uz apgrūtinātajiem aktīviem neattiecas.
      • Maksātnespējas administrators var sasaukt kreditoru sanāksmi (taču administratoram nav pienākums to darīt), ja administrators uzskata, ka tas ir nepieciešams. Administrators sasauc šādu sanāksmi pēc jebkura reģistrētā kreditora pieprasījuma, kurš veic avansa maksājumu sanāksmes rīkošanas izmaksu segšanai, kā arī samaksā maksātnespējas administratoram fiksētu atlīdzību par sanāksmes rīkošanu.

Parādu atvieglošana, īstenojot maksājumu grafiku

  • Šīs procedūras izmaksas parasti sedz parādnieks.
  • Ir izveidota tāda sistēma, ka procedūra (izņemot oficiālā lūgumraksta iesniegšanas posmu) sākas tikai pēc avansa maksājuma veikšanas, kas paredzēts maksātnespējas administratora atlīdzības un procedūras nepieciešamo izdevumu segšanai.
  • Īstenojot parādu atvieglošanu, izmaksas, kas procedūras pusēm radušās saistībā ar to dalību bankrota procedūrā vai maksājumu grafika noteikšanas procedūrā, nevar piedzīt no parādnieka.
  • Ja kreditors ierosinātajam maksājumu grafikam nepiekrīt, kreditors var iesniegt maksātnespējas administratoram iebildumu. Maksātnespējas administrators sniedz komentārus par iebildumu, un tiesa saistībā ar to pieņem lēmumu.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

  • Bankrota likumā (Zákon č. 7/2005 Z.z. o konkurze a reštrukturalizácii) noteiktas darbības, kas kaitē kreditoram, un paredzēta kārtība, lai tās konkrētos apstākļos atzītu par spēkā neesošām. Spēkā neesībai ir sekas tikai tad, ja parādnieka darbības tiek apstrīdētas. Maksātnespējas administratoram un kreditoriem ir tiesības tās apstrīdēt, taču kreditoriem šādas tiesības rodas tikai tad, ja maksātnespējas administrators saprātīgā termiņā nerīkojas pēc kreditoru pieprasījuma apstrīdēt tiesisku darbību. Tiesības apstrīdēt tiesisku darbību tiek zaudētas, ja tās attiecībā uz parādnieku vai tiesā netiek īstenotas viena gada laikā pēc bankrota pasludināšanas; tiesības apstrīdēt tiesisku darbību uzskata par īstenotām attiecībā pret parādnieku tikai tad, ja parādnieks rakstiski atzīst attiecīgās tiesības. Tiesību akti paredz, ka var apstrīdēt arī tiesiskas darbības, no kurām izrietošās maksājumtiesības ir izpildāmas vai jau ir izpildītas.
  • Ja pirms bankrota pasludināšanas ir īstenota reorganizācijas procedūra un bankrots pasludināts šīs procedūras laikā, nosakot periodu, kurā veikta tiesiskā darbība, ko var apstrīdēt saskaņā ar Bankrota likumu, izšķiroša nozīme ir reorganizācijas procedūras sākumam.
  • Tiesiskās darbības ir veicis parādnieks, un tām jābūt veiktām bez atlīdzības, neradot priekšrocības attiecībā uz jebkura parādnieka kreditora iesniegta prasījuma apmierināšanu un neskarot nevienu šādu prasījumu. Attiecīgās tiesiskās darbības ir saistītas ar parādnieka aktīviem.
  • Bankrota likumā paredzēti citi sīki izstrādāti noteikumi par to, kā pierādāms nodoms kaitēt kreditoram. Dažos gadījumos nodoms vispār nav jāpierāda, taču citos gadījumos tas ir atspēkojams pieņēmums. Likumā izklāstītas arī tiesas piemērotās anulēšanas juridiskās sekas, kas ir tādu aktīvu atgriešana, ko ieguvusi puse, pret kuru tiesības īstenotas.
  • Reorganizācijā darbības, kas kaitē kreditoram, ir būtiskas, lai pārbaudītu kreditoru intereses, — maksātnespējas administratoram, salīdzinot reorganizācijas plāna īstenošanas rezultātus un iespējamā bankrota rezultātus, ir jāņem vērā arī tiesiskās darbības, ko var atzīt par spēkā neesošām.
  • Izņemot šo nosacījumu, reorganizācijā tiesiskās darbības netiek apstrīdētas.
  • Taču dažos gadījumos likums paredz pieņēmumus, ja notiek atteikšanās no reorganizācijas un tiek uzsākta bankrota procedūra, un šādā gadījumā konkrētas tiesiskās darbības var atzīt par spēkā neesošām.
    • Maksātnespējas administrators var apstiprināt tikai tādas parādnieka tiesiskās darbības, kas palielina parādnieka aktīvu vērtību vai ir nepieciešamas, lai panāktu reorganizācijas mērķi. Ja parādnieks tiesisku darbību, kurai nepieciešama maksātnespējas administratora piekrišana, veic bez šādas piekrišanas, tiesiskās darbības spēkā esība netiek apšaubīta, taču tiesisko darbību var apstrīdēt bankrota procedūrā, ja bankrots attiecībā uz parādnieka aktīviem pasludināts divu gadu laikā pēc reorganizācijas procedūras uzsākšanas.
    • Pēc reorganizācijas izbeigšanas parādnieks vai iegūstošā sabiedrība nevar sadalīt peļņu vai citu kapitālu starp dalībniekiem, pirms nav apmierināti kreditoru prasījumi nenodrošināto prasījumu grupā līdz to atzīto prasījumu apmēram saskaņā ar plānu; bankrota procedūrā peļņas vai cita kapitāla sadali var apstrīdēt, un tā var būt arī iemesls, lai plānu atzītu par spēkā neesošu.
    • Par spēkā neesošām tiek atzītas arī visas tiesiskās darbības, ko parādnieks vai maksātnespējas administrators veicis reorganizācijas procedūras laikā un kas pusei, uz kuru attiecas plāns, nodrošina priekšrocību, kas plānā nav paredzēta.
  • Parādu atvieglošanas procedūrā netiek skartas kreditoru tiesības uz prasījumu apmierināšanu saskaņā ar civiltiesībām no mantas, kas izslēgta no parādnieka aktīviem ar tiesisku darbību, kas atzīta par spēkā neesošu. Turklāt visās turpmākajās procedūrās, kas attiecas uz godīgiem nodomiem, tiek ņemta vērā parādnieka rīcība, kas norāda uz to, ka parādnieks tīši izraisījis ar naudas plūsmu saistītu maksātnespēju vai kas norāda uz to, ka parādnieks ir centies kaitēt vai dot priekšrocības kādam no kreditoriem.
Lapa atjaunināta: 22/08/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Somija

Maksātnespējas procedūra Somijā

Maksātnespēja nozīmē, ka parādnieks nespēj nomaksāt savus parādus, kad pienācis to atmaksas termiņš, un tā nav tikai īslaicīga parādība. Šajā gadījumā maksātnespējas procedūra ir procedūra, kas vienlaicīgi tiek piemērota visiem parādnieka parādiem.

Somijā ir trīs dažādi maksātnespējas procedūru veidi: bankrots, uzņēmuma pārstrukturēšana un privātpersonas parādu korekcija. Bankrotu reglamentē Bankrota likums (Konkurssilaki 120/2004), kas stājās spēkā 2004. gada 1. septembrī. Uzņēmumu pārstrukturēšanas likums (Laki yrityksen saneerauksesta 47/1993) un Likums par privātpersonas parādu korekciju (Laki yksityishenkilön velkajärjestelystä 57/1993) stājās spēkā 1993. gada 8. februārī.

Bankrots ir likvidācijas procedūra ar mērķi realizēt parādnieka aktīvus un sadalīt ieņēmumus kreditoriem. Uzņēmumu pārstrukturēšana un privātpersonu parādu korekcija ir reorganizācijas pasākumi, kas ļauj parādniekiem pārvarēt finansiālas grūtības.

Parādnieks var arī ārpus oficiālās maksātnespējas procedūras vienoties ar saviem kreditoriem par parādu nomaksu un citiem jautājumiem. Tomēr neviena tiesību norma neregulē šādu brīvprātīgu kārtību, tādēļ šī kārtība šeit netiks iztirzāta sīkāk.

Turpmāk ir aprakstītas minēto maksātnespējas procedūru svarīgākās īpašības.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Bankrots

Bankrota darbības joma ir vispārēja, tādēļ par bankrotējušām var pasludināt kā fiziskas, tā juridiskas personas. Juridisku personu var pasludināt par bankrotējušu pat tad, ja tā ir dzēsta no attiecīgā reģistra vai likvidēta. Mirušā mantojumu vai maksātnespējas masu arī var pasludināt par bankrotējušu.

Pārstrukturēšana

Pārstrukturēšanas procedūra var attiekties uz jebkuru uzņēmumu, kas iesaistīts saimnieciskā darbībā, kā arī akciju sabiedrību, privātuzņēmēju vai pašnodarbinātu personu.

Tomēr noteikti uzņēmumi, piemēram, kredītiestādes un apdrošināšanas iestādes, uz kurām attiecas īpaši noteikumi un kontrole, ir izslēgti no pārstrukturēšanas procedūras jomas.

Parādu korekcija

Parādu korekciju var piemērot tikai fiziskai personai. Ievērojot konkrētus nosacījumus, parādu korekciju var piemērot arī fiziskai personai, kas veic privātu uzņēmējdarbību, veic uzņēmējdarbību pilnsabiedrībā ar neierobežotu atbildību vai darbojas kā galvenais partneris komandītsabiedrībā.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Vispārīgs visu trīs maksātnespējas procedūru uzsākšanas nosacījums ir tāds, ka parādniekam jābūt maksātnespējīgam. Maksātnespēja nozīmē, ka parādnieks nespēj nomaksāt savus parādus, kad pienācis to atmaksas termiņš, un tā nav īslaicīga parādība.

Pārstrukturēšanas procedūru var arī uzsākt, ja parādniekam pastāv maksātnespējas risks.

Bankrots

Lūgumrakstu par bankrotu var iesniegt gan parādnieks, gan kreditors. Vispārīgs nosacījums bankrota pasludināšanai ir parādnieka maksātnespēja. Bankrota likums paredz maksātnespējas pieņēmumus, lai būtu vieglāk noteikt, vai persona ir maksātnespējīga; parādnieku, kas atbilst šiem pieņēmumiem, uzskata par maksātnespējīgu, ja netiek pierādīts pretējais.

Parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, ja:

  1. parādnieks paziņo, ka tas ir maksātnespējīgs, un nav īpaša pamatojuma nepieņemt šo paziņojumu;
  2. parādnieks pārtraucis maksājumu veikšanu;
  3. piespiedu izpildes procedūrā noteikts, ka parādnieks sešu mēnešu periodā pirms lūgumraksta par bankrotu iesniegšanas nevar pilnībā atmaksāt prasījumu;
  4. parādnieks, kam ir vai ir bijis pienākums veikt grāmatvedības uzskaiti gadā pirms lūgumraksta par bankrotu iesniegšanas, nav atmaksājis kreditora skaidri izteikto un apmaksājamo prasījumu nedēļas laikā pēc atgādinājuma saņemšanas.

Kreditors var iesniegt lūgumrakstu par bankrotu, ja tā prasījums pret parādnieku ir balstīts uz spriedumu vai citu izpildes pamatojumu, parādnieka parakstītām saistībām, ko parādnieks neapstrīd ar acīmredzamiem pierādījumiem, vai tas ir citādi skaidrs. Pieprasītās summas apmaksai nav jābūt nokavētai. Nebūtisku prasījumu gadījumā un gadījumos, kad kreditoram ir prasījuma nodrošinājums, pastāv ierobežojumi attiecībā uz lūgumraksta par bankrotu iesniegšanu.

Bankrots sākas, kad tiesa pasludinājusi parādnieku par bankrotējušu. Tiesa vienlaikus ieceļ īpašuma pārvaldnieku. Uzsākot bankrota procedūru, parādnieks zaudē savas pilnvaras pār maksātnespējas masas aktīviem.

Īpašuma pārvaldniekam ir pienākums informēt kreditorus par bankrota procedūras uzsākšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām minētos ārvalstu kreditorus informē atbilstīgi šīs regulas prasībām.

Piezīme par bankrota procedūras uzsākšanu tiek izdarīta arī, piemēram, Bankrota un pārstrukturēšanas reģistrā, Komercreģistrā, Īpašumtiesību un hipotekāro kredītu reģistrā, Kuģu reģistrā, Būvniecībā esošo kuģu reģistrā, Gaisa kuģu reģistrā, Uzņēmumu hipotekāro kredītu reģistrā, Transportlīdzekļu un vadītāju datu reģistrā un Grāmatojumu reģistrā.

Rajona tiesas (käräjäoikeus) lēmumu par bankrota rīkojumu vai bankrota pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Pārstrukturēšana

Lūgumrakstu par pārstrukturēšanas procedūru var iesniegt parādnieks vai kreditors. Kreditora uzsāktai pārstrukturēšanas procedūrai nav nepieciešama parādnieka piekrišana. Visbiežāk lūgumrakstu iesniedz parādnieks.

Pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt, ja parādnieks ir maksātnespējīgs un nepastāv tiesiski šķēršļi procedūras uzsākšanai. Šķērslis pastāv, piemēram, kad ir varbūtība, ka pārstrukturēšanas programma neatrisinās maksātnespēju vai ar parādnieka aktīviem nepietiek pārstrukturēšanas procedūras izmaksu segšanai. Pārstrukturēšanas procedūru var arī uzsākt, ja parādnieku skar nenovēršama maksātnespēja. Pārstrukturēšanas procedūru, pamatojoties uz nenovēršamu maksātnespēju, var uzsākt saskaņā ar kreditora iesniegto lūgumrakstu tikai tad, ja prasījums ir saistīts ar ievērojamām finanšu interesēm. Turklāt pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt vismaz divi kreditori, kuru kopējie prasījumi veido vismaz vienu piekto daļu no parādnieka zināmajiem parādiem, un tie iesniedz kopīgu lūgumrakstu ar parādnieku vai paziņo, ka tie atbalsta parādnieka lūgumrakstu.

Pārstrukturēšanas procedūras tiesiskās sekas automātiski stājas spēkā no dienas, kad pasludināts spriedums par procedūras uzsākšanu. Pēc lūgumraksta iesniegšanas tiesa pēc lūgumraksta iesniedzēja vai parādnieka pieprasījuma var izdot rīkojumu par parādu atmaksas un parādu nodrošinājuma aizliegumu, parādu piedziņas aizliegumu vai apķīlāšanas vai citu piespiedu izpildes pasākumu aizliegumu, kas stājas spēkā pirms procedūras uzsākšanas.

Maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums informēt kreditorus par procedūras uzsākšanu. Par pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu ir jāpaziņo arī noteiktām iestādēm, un informāciju par to ievada, piemēram, Bankrota un pārstrukturēšanas reģistrā, Komercreģistrā, Īpašumtiesību un hipotekāro kredītu reģistrā.

Rajona tiesas lēmumu par pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu vai pārstrukturēšana pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Parādu korekcija

Parādu korekcijas lietu sāk izskatīt, kad parādnieks iesniedz lūgumrakstu. Lai uzsāktu parādu korekcijas procedūru, parādniekam jābūt maksātnespējīgam un nespējīgam saprātīgi uzlabot savu maksātspēju, lai apmaksātu savus parādus. Galvenajam maksātnespējas iemeslam jābūt būtiskam pasliktinājumam parādnieka maksātspējā apstākļu maiņas dēļ, pie kā galvenokārt nav vainojams parādnieks, piemēram, slimības dēļ. Parādu korekciju var arī piemērot, ja pastāv cits pamatots iemesls parādu korekcijai, ņemot vērā parādu un citu saistību summu attiecībā pret parādnieka spēju tos samaksāt. Izvērtējot parādnieka maksātspēju, tiek ņemti vērā, piemēram, parādnieka aktīvi, ienākumi un peļņas iespējas.

Nedrīkst pastāvēt juridiski šķēršļi parādu korekcijas procedūrai (piemēram, parāds, kas radies noziedzīga nodarījuma dēļ, vai neapdomīga un bezatbildīga parāda rašanās). Tomēr parādu korekciju var piemērot neatkarīgi no vispārīga šķēršļa, ja šādai rīcībai ir pamatots iemesls. Šādos gadījumos jāpievērš īpaša uzmanība parādnieka veiktajiem parādu atmaksas pasākumiem, tam, cik ilgi tiek kavēta pieprasīto summu apmaksa, un citiem parādnieka apstākļiem, kā arī parādu korekcijas nozīmi parādniekam un kreditoriem.

Parāda korekciju nevar piemērot, ja parādniekam nav pieejamu līdzekļu tāda iemesla dēļ, kas uzskatāms par īslaicīgu, vai parādnieks šāda iemesla dēļ no tam pieejamajiem līdzekļiem nevar segt vairāk par maznozīmīgu daļu tā parādu.

Parādu korekcijas uzsākšanas tiesiskās sekas automātiski stājas spēkā no dienas, kad pasludināts spriedums par procedūras uzsākšanu. Pēc lūgumraksta iesniegšanas tiesa pēc parādnieka pieprasījuma var izdot rīkojumu par pagaidu parādu atmaksas un parādu nodrošinājuma, parādu piedziņas, apķīlāšanas un citu piespiedu izpildes pasākumu aizliegumu, kas stājas spēkā pirms procedūras uzsākšanas.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrots

Aktīvi, kas parādniekam pieder bankrota procedūras uzsākšanas brīdī, un aktīvi, ko parādnieks ieguvis pirms bankrota procedūras izbeigšanas, ietilpst maksātnespējas masā. Ieņēmumi no maksātnespējas masas aktīviem, kā arī aktīviem, ko var atgūt masā saskaņā ar Likumu par aktīvu atgūšanu maksātnespējas masā (Laki takaisinsaannista konkurssipesään 758/1991), un aktīvi, kas iegūti, aizstājot maksātnespējas masu, arī ir maksātnespējas masas aktīvi.

Parasti neapķīlājami aktīvi neietilpst maksātnespējas masas aktīvos. Turklāt pēc bankrota procedūras uzsākšanas fiziskas personas iegūtie aktīvi vai gūtie ienākumi nav maksātnespējas masas aktīvi.

Pārstrukturēšana

Pārstrukturēšanas procedūrā parādniekam tiek izstrādāta pārstrukturēšanas programma. Programmā ir jāiekļauj, piemēram, pārskats par parādnieka finanšu stāvokli, proti, parādnieka aktīviem, saistībām un citu veidu apņemšanos. Pārstrukturēšanas programmu izstrādā, pamatojoties uz visiem parādnieka aktīviem procedūras laikā. Ir iespējama arī atgūšana: darījumu, ko var atgūt maksātnespējas masā, pārstrukturēšanas procedūrā var uzdot atgūt uz tādiem pašiem pamatiem kā bankrota gadījumā.

Lai gan izņēmuma gadījumos pārstrukturēšanas programmu pēc tās apstiprināšanas ir iespējams grozīt, katram kreditoram veicamo maksājumu summas vairs nevar palielināt, veicot grozījumus programmā. Tomēr aktīvi, kas parādniekam nodoti pēc pārstrukturēšanas programmas apstiprināšanas, var būt par pamatu kreditoriem pieprasīt papildu maksājumus no parādnieka. Parādniekam var pieprasīt veikt programmā paredzētus papildu maksājumus, ja parādnieka finanšu stāvoklis ir uzskatāms par uzlabojušos salīdzinājumā ar laiku, kad tika sagatavota programma. Pieprasījumu veikt papildu maksājumus var iesniegt, ja pastāv pamats šādu maksājumu pieprasīšanai. Pieprasījums jāiesniedz tiesā ne vēlāk kā viena gada laikā pēc galīgā ziņojuma iesniegšanas tiesā.

Parādu korekcija

Parādu korekcijas gadījumā attiecībā uz parādnieku apstiprina parādnieka maksātspējai atbilstošu maksājumu grafiku. Izvērtējot parādnieka maksātspēju, jāņem vērā, piemēram, tādi apstākļi kā no parādnieka aktīvu likvidācijas iegūtie līdzekļi, parādnieka ienākumi un parādnieka peļņas iespējas, dzīvošanai nepieciešamie līdzekļi un uzturlīdzekļu maksāšanas saistības. Parādu korekcijas gadījumā visi parādnieka ienākumi, kas pārsniedz viņa dzīvošanai nepieciešamos izdevumus un uzturlīdzekļu maksāšanas saistības, kā arī citi parādnieka pamatvajadzībām neizmantoti aktīvi tiek izmantoti parādu segšanai. Aktīvi, kas tiek uzskatīti par pamatvajadzībām, ietver parādnieka kā īpašnieka apdzīvoto māju, tajā esošās mēbeles, ciktāl tās ir pamatoti nepieciešamas, kā arī parādnieka personiskās lietošanas priekšmetus un darbarīkus, ciktāl tie ir pamatoti nepieciešami. Aktīvus, kas tiek uzskatīti par parādnieka pamatvajadzībām, drīkst likvidēt tikai tiesību aktos paredzētajos gadījumos.

Turklāt maksājumu grafiks var uzlikt parādniekam pienākumu veikt papildu maksājumus, ja parādnieks maksājumu grafika izpildes laikā guvis papildu ienākumus vai aktīvus. Parādniekam ir pienākums maksāt kreditoriem noteiktu daļu no visām dāvanām un citiem vienreizējiem maksājumiem, ko parādnieks saņēmis maksājumu grafika izpildes laikā. Ja parādnieka ienākumi pārsniedz maksājumu grafikam noteiktos ienākumus, parādniekam var pieprasīt maksāt kreditoriem noteiktu daļu no papildu ienākumiem.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Bankrots

Bankrota pasludināšana ir jautājums, par kuru lemj tiesa. Tiesa arī ieceļ īpašuma pārvaldnieku. Personu var iecelt par īpašuma pārvaldnieku, ja tā piekrīt iecelšanai, tai ir pienākumu izpildei nepieciešamās spējas, prasmes un pieredze un tā arī citādi ir piemērota. Īpašuma pārvaldniekam nedrīkst būt attiecības ar parādnieku vai kreditoru, kas ietekmētu viņa neatkarību no parādnieka, objektivitāti attiecībā uz kreditoriem vai tā spēju pienācīgi veikt uzdevumu. Juridisku personu nevar iecelt par īpašuma pārvaldnieku.

Bankrota procedūrā īpašuma pārvaldniekam ir galvenā loma īpašuma administrēšanā. Īpašuma pārvaldnieka pienākumi ietver maksātnespējas masas pārstāvēšanu, īpašuma pašreizējās pārvaldības pārraudzību, īpašuma inventarizāciju un parādnieka apraksta izveidi, prasījumu iesniegumu saņemšanu, kā arī izmaksu saraksta projekta un galīgā izmaksu saraksta sagatavošanu. Īpašuma pārvaldnieks arī pārrauga mantojamā īpašuma pārvaldību un pārdošanu, kā arī līdzekļu izmaksu.

Sākoties bankrota procedūrai, parādnieks zaudē savas pilnvaras pār maksātnespējas masas aktīviem. Parādniekam ir pienākums sadarboties, lai bankrota procedūru varētu noslēgt. Parādniekam ir jāsniedz informācija īpašuma pārvaldniekam, ciktāl tas nepieciešams īpašuma inventarizācijai un īpašuma inventarizācijas apliecināšanai. Parādniekam ir tiesības saņemt informāciju par īpašumu, apmeklēt kreditoru sanāksmes un izteikt viedokli par lēmumā noteiktajiem jautājumiem.

Pārstrukturēšana

Uzsākot uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūru, tiesa ieceļ maksātnespējas procesa administratoru. Maksātnespējas procesa administratoram jābūt pilngadīgai personai, par kuru zināms, ka tā ir godīga, nav bankrotējusi un ir ar pilnu juridisko rīcībspēju. Šai personai jāpiemīt arī amatam nepieciešamajām spējām, prasmei un pieredzei. Maksātnespējas procesa administratoram nedrīkst būt attiecības ar parādnieku vai kādu no kreditoriem, kas varētu ietekmēt tā neatkarību no parādnieka vai objektivitāti attiecībā uz kreditoriem. Juridisku personu nevar iecelt kā maksātnespējas procesa administratoru.

Maksātnespējas procesa administrators atbild par pārstrukturēšanas procedūras mērķa realizāciju un kreditoru interešu aizsardzību. Maksātnespējas procesa administrators sagatavo parādnieka aktīvu un saistību pārskatu, kā arī priekšlikumu pārstrukturēšanas programmai (atsevišķām personām, piemēram, parādniekam, arī ir tiesības izstrādāt savu pārstrukturēšanas programmas priekšlikumu). Maksātnespējas procesa administrators arī uzrauga parādnieka darbības.

Tiesa var izraudzīties kreditoru komiteju, kas pārstāvēs kreditorus un rīkosies kā padomdevēja struktūra. Komiteja netiek izraudzīta, ja to neuzskata par nepieciešamu nelielā kreditoru skaita vai cita iemesla dēļ.

Parādnieks saglabā pilnvaras pār saviem aktīviem un darbībām, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Tomēr pēc procedūras uzsākšanas parādnieks nedrīkst, piemēram, uzņemties jaunas parādsaistības bez maksātnespējas procesa administratora piekrišanas, ja vien parāds nav saistīts ar parādnieka ikdienas darbībām, kā arī tā apjoms un termiņi nav neparasti. Pēc maksātnespējas procesa administratora vai kreditora pieprasījuma parādnieka pilnvaras var ierobežot arī citos veidos, ja pastāv risks, ka parādnieka rīcība varētu kaitēt kreditora interesēm vai apdraudēt tās. Parādniekam ir jāsadarbojas ar tiesu, maksātnespējas procesa administratoru un kreditoru komiteju, kā arī jāsniedz tiem informācija.

Parādnieks parasti joprojām ir tiesīgs izmantot savas tiesības neizskatītā vai gaidāmā tiesvedībā, ja vien maksātnespējas procesa administrators neizlemj izmantot parādnieka tiesības uz rīcību.

Parādu korekcija

Tiesa var iecelt maksātnespējas procesa administratoru parādu korekcijas veikšanai, ja to uzskata par nepieciešamu parādnieka finanšu stāvokļa noskaidrošanai, tā aktīvu likvidācijai vai kā citādi parādu korekcijas realizācijai. Maksātnespējas procesa administratoram jābūt pilngadīgai personai, par kuru zināms, ka tā ir godīga, gatava piekrist iecelšanai, nav bankrotējusi un ir ar pilnu juridisko rīcībspēju. Šai personai jāpiemīt arī amatam nepieciešamajām spējām, prasmei un pieredzei. Maksātnespējas procesa administratoram nedrīkst būt attiecības ar parādnieku vai kādu no kreditoriem, kas varētu ietekmēt tā neatkarību no parādnieka vai objektivitāti attiecībā uz kreditoriem. Juridisku personu nevar iecelt kā maksātnespējas procesa administratoru.

Maksātnespējas procesa administratora, ja tāds ir iecelts, pienākums ir izstrādāt maksājumu grafika projektu un pildīt citus pienākumus, ko tiesa noteikusi maksātnespējas procesa administratoram. Izstrādājot maksājumu grafika projektu, maksātnespējas procesa administratoram ir jāvienojas ar parādnieku un kreditoriem un jāsniedz tiem nepieciešamā informācija par parādu korekciju, kā arī jārezervē tiem iespēja iesniegt paziņojumu par lūgumrakstu un maksājumu grafika projektu. Maksātnespējas procesa administratoru var arī iecelt, lai pārraudzītu parādnieka aktīvu likvidāciju un likvidācijas ceļā iegūto līdzekļu nodošanu kreditoriem. Ja netiek iecelts neviens maksātnespējas procesa administrators, parādnieks atbild par maksājumu grafika projekta izstrādi. Parādu korekcijas procedūras uzsākšana ir jautājums, par kuru lemj tiesa. Tiesa atbild arī par maksājumu grafika apstiprināšanu.

Parādnieks saglabā īpašumtiesības un valdījuma tiesības uz saviem aktīviem. Tomēr visus parādnieka aktīvus, kas netiek uzskatīti par pamatvajadzībām, izmanto parādu segšanai. Parādniekam ir jāsniedz tiesai, kreditoriem un maksātnespējas procesa administratoram (ja tāds ir iecelts) visa nepieciešamā informācija par jautājumiem saistībā ar parādu korekciju. Parādniekam ir pienākums arī sadarboties, lai pienācīgi īstenotu parādu korekciju.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Bankrots

Kreditoram ar dažiem izņēmumiem ir tiesības izmantot prasījumu bankrota procedūrā ieskaitam pret parādu, kas bankrota procedūras sākumā jāizmaksā parādniekam, pat tad, ja vēl nav iestājies parādniekam izmaksājamā parāda vai prasījuma apmaksas termiņš. Ieskaita tiesības neattiecas ne uz prasījumu, kas nedod kreditoram tiesības veikt izmaksas no maksātnespējas masas, ne uz jebkuru prasījumu, kas ir pakārtots citiem prasījumiem. Kreditoram ir pienākums nodrošināt informāciju par ieskaitam izmantojamo prasījumu.

Pārstrukturēšana

Neraugoties uz parādu piedziņas aizliegumu, kreditoram ir tiesības veikt prasījuma ieskaitu pret procedūras sākumā parādniekam izmaksājamo parādu saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ir spēkā bankrota procedūrā. Paziņojums par ieskaitu ir jāiesniedz arī maksātnespējas procesa administratoram.

Ieskaita tiesības neattiecas uz kredītiestādes ieskaitu pret līdzekļiem, ko parādnieks noguldījis šajā iestādē, stājoties spēkā piedziņas aizliegumam, vai pēc tā stāšanās spēkā, vai pret līdzekļiem, kas tajā brīdī atrodas kredītiestādē pārskaitīšanai uz parādnieka kontu.

Parādu korekcija

Pēc parādu korekcijas uzsākšanas pret parādnieku nevar vērst nekādus pasākumus, lai piedzītu parādu, uz kuru attiecas maksājumu apturēšana, vai nodrošinātu tā apmaksu. Piedziņas apturēšana arī ietver ieskaitu starp parādsaistībām un kreditoram atmaksājamiem parādiem. Šī apturēšana tomēr neattiecas uz nodokļu ieskaitu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Parasti līgumi, kuros nav ietvertas parādsaistības, uz ko attiecas maksātnespējas procedūra, paliek spēkā un nemainīgi visu veidu maksātnespējas procedūru ietvaros.

Bankrots

Ja bankrota sākumā parādnieks nav pildījis līgumu, būdams tā līgumslēdzēja puse, otrai līgumslēdzējai pusei jāpieprasa deklarācija, kurā norādīts, vai līgums tiks izpildīts no maksātnespējas masas. Ja tiek paziņots, ka īpašums tiks iekļauts līgumā, un līguma izpildei tiek piedāvāts pieņemams nodrošinājums, līgumu nevar izbeigt. Tomēr otra līgumslēdzēja puse var izbeigt līgumu, ja līgums ir personisks vai pastāv kāds cits īpašs iemesls, kura dēļ otrai pusei nevar noteikt citu prasību saglabāt līgumsaistības ar maksātnespējas masu.

Ja darba devējs ir pasludināts par bankrotējušu, jebkura puse var izbeigt darba līgumu neatkarīgi no tā ilguma. Paziņošanas termiņš ir 14 dienas neatkarīgi no parastās kārtības, kas būtu bijusi jāpiemēro. Atalgojumu, kas pienākas par bankrota periodu, izmaksā no maksātnespējas masas.

Maksātnespējas masa ir arī atbildīga par nomas maksu, kas izriet no komerciāla nomas līguma un jāmaksā par laikposmu, kurā nomnieks izmanto telpas, pat ja tā nav uzņēmusies izpildīt no nomas līguma izrietošās saistības. Ja masa iznomātāja noteiktā termiņā, kas nav īsāks par mēnesi, nav paziņojusi, ka tā uzņemas izpildīt no nomas līguma izrietošās saistības pēc bankrota procedūras uzsākšanas, iznomātājam ir tiesības izbeigt nomas līgumu.

Ja saskaņā ar līgumu par kustamas mantas cesiju termiņš, kas attiecas uz īpašumtiesību saglabāšanu vai valdījuma atjaunošanu, beidzas ar pirkuma maksas samaksu, maksātnespējas masai ir tiesības uzņemties līgumu, par to paziņojot pārdevējam un samaksājot nesamaksāto pirkuma maksu ar kavējuma procentiem, kā paredz sākotnējie noteikumi. Paziņojums ir jāsniedz un maksa jāsamaksā saprātīgā termiņā pēc tam, kad pārdevējs ir pieprasījis veikt samaksu vai atdot aktīvus.

Atsevišķu darījumu var atcelt saskaņā ar atgūšanas pamatu, kas minēts Likumā par aktīvu atgūšanu maksātnespējas masā.

Pārstrukturēšana

Pārstrukturēšanas procedūras uzsākšana neietekmē esošās parādnieka saistības, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

Parādnieks var izbeigt nomas vai kredītnomas līgumu, kurā parādnieks ir nomnieks, lai tas beigtos divus mēnešus pēc paziņojuma par izbeigšanu iesniegšanas neatkarīgi no līgumā ietvertajiem nosacījumiem par līguma darbības ilgumu vai paziņojuma iesniegšanu.

Personai, kura pirms procedūras uzsākšanas apņēmusies pildīt līgumu ar parādnieku, bet nav pabeigusi izpildi procedūras uzsākšanas brīdī, ir tiesības uz atlīdzību par paveikto, ja izpilde uzskatāma par daļu no parādnieka ikdienas darbībām. Ja problēma saistīta ar cita veida līgumu, kas noslēgts pirms procedūras uzsākšanas, un ja parādnieks procedūras uzsākšanas brīdī nav izpildījis savu līgumā noteikto maksāšanas pienākumu, maksātnespējas procesa administrators pēc otras puses pieprasījuma norāda, vai parādnieks pildīs līgumu. Ja atbilde ir negatīva vai tā netiek sniegta saprātīgā termiņā, otrai pusei ir tiesības atcelt līgumu.

Līgums, saskaņā ar kuru parādnieks veic maksājumu, pamatojoties uz vai saistībā ar pārstrukturēšanas parādu, nav spēkā, ja vien pienākums veikt maksājumu ir balstīts uz apstiprināto pārstrukturēšanas programmu.

Ja uz darba devēju attiecas pārstrukturēšanas procedūra, darba devējs noteiktos apstākļos ir tiesīgs izbeigt darba līgumu neatkarīgi no tā ilguma, paziņojot par to divus mēnešus iepriekš.

Darījumu, ko varēja atcelt, ja pārstrukturēšanas pieteikuma vietā tiktu iesniegts bankrota pieteikums, varētu atcelt pēc pārstrukturēšanas procedūrā iesaistītā kreditora pieprasījuma to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti Likumā par aktīvu atgūšanu maksātnespējas masai.

Parādu korekcija

Parādniekam ir tiesības izbeigt nomas vai citu līgumu, kurā parādnieks ir nomnieks, vai patērētāju līgumu, vai izpirkumnomas līgumu, par to paziņojot divus mēnešus iepriekš.

Parādnieks atsakās no aktīviem, kas nepieder tā pamatvajadzībām un iegūti, balstoties uz dalīto maksājumu vai izpirkumnomas shēmu.

Līgums, saskaņā ar kuru parādnieks veic maksājumu, pamatojoties uz parādu korekciju vai saistībā ar to, nav spēkā, izņemot, ja pienākums veikt maksājumu ir balstīts uz apstiprināto maksājumu grafiku vai tiesību aktiem.

Personai, kura pirms procedūras uzsākšanas apņēmusies pildīt līgumu ar parādnieku, bet nav pabeigusi izpildi procedūras uzsākšanas brīdī, ir tiesības uz atlīdzību par paveikto, ja izpilde uzskatāma par daļu no parādnieka ikdienas darbībām.

Darījumu, ko varēja atcelt, ja parādu korekcijas pieteikuma vietā tiktu iesniegts bankrota pieteikums, varētu atcelt pēc parādu korekcijas procedūrā iesaistītā kreditora pieprasījuma to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti Likumā par aktīvu atgūšanu maksātnespējas masai.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Bankrots

Pēc bankrota procedūras uzsākšanas pret maksātnespējas masu nevar uzsākt nekādu tiesvedību ar mērķi iegūt pamatu izpildei attiecībā uz prasījumu bankrota procedūrā, un pret maksātnespējas masu nevar vērst piespiedu izpildes pasākumus, lai piedzītu prasījuma apmaksu bankrota procedūrā. Tomēr kreditors, kuru aizsargā nodrošinājums, var celt prasību, lai piedzītu prasījuma apmaksu, izmantojot nodrošinājumu.

Pārstrukturēšana

Parasti pēc pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas uz parādnieku attiecas atmaksas aizliegums, un uz kreditoriem attiecas parādu piedziņas aizliegums. Pret parādnieku nedrīkst vērst nekādus pasākumus, lai piedzītu pārstrukturējamu parādu vai lai nodrošinātu tā apmaksu. Noteiktos gadījumos nodrošināts kreditors var lūgt, lai tiesa piešķir kreditoram atļauju izmantot nodrošinājumu, lai panāktu apmaksu. Tas ir iespējams, piemēram, ja ir skaidrs, ka, ņemot vērā pārstrukturēšanas pasākumus, nav nepieciešams saglabāt parādnieka valdījumā īpašumu, kas kalpo kā nodrošinājums.

Parasti pēc procedūras uzsākšanas pret parādnieku nevar vērst aizsardzības pasākumus, kuru pamatā ir oficiāli lēmumi.

Parādu korekcija

Tāpat kā pārstrukturēšanas procedūrā, parādu korekcijas procedūrā uz kreditoru attiecas parādu piedziņas apturēšana. Ja parāds nav samaksāts maksājumu apturēšanas ietvaros, pret parādnieku nevar vērst nekādus pasākumus, lai piedzītu samaksājamo parādu vai nodrošinātu tā apmaksu. Turklāt parādniekam netiek piemērots sods par nokavētu apmaksu. Tomēr noteiktos gadījumos nodrošināts kreditors var lūgt, lai tiesa piešķir kreditoram atļauju izmantot nodrošinājumu, lai panāktu apmaksu. Tas ir iespējams, piemēram, ja aktīvi, kas kalpo kā nodrošinājums, netiek uzskatīti par parādnieka pamatvajadzībām vai parādniekam šie aktīvi nav nepieciešami, lai veiktu uzņēmējdarbību.

Kreditors var celt prasību vai ierosināt citu procedūru, lai saglabātu savas tiesības uz izpildi vai iegūtu pamatojumu izpildes panākšanai. Parasti, neskatoties uz noteikumiem par aizliegumiem saistībā ar parādu korekcijas uzsākšanu, kreditors var arī lūgt izdot rīkojumu par aizsardzības pasākumiem un šāda rīkojuma izpildi.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Bankrots

Uzsākot bankrota procedūru, parādnieks zaudē savas pilnvaras pār maksātnespējas masas aktīviem un nodod tās īpašuma pārvaldniekam. Tādējādi maksātnespējas masai ir tiesības iegūt puses statusu jautājumos par maksātnespējas masai piederošajiem aktīviem — tai ir jārezervē iespēja atsākt neizskatītu lietu parādnieka un trešo personu starpā saistībā ar maksātnespējas masas aktīviem. Ja maksātnespējas masa neizmanto šo iespēju, parādnieks var atsākt tiesvedību.

Maksātnespējas masai tiek rezervēta arī iespēja atsākt tiesvedību attiecībā uz neizskatītu prasījumu bankrota procedūrā pret parādnieku. Ja maksātnespējas masa atsakās atbildēt uz šo tiesvedību un parādnieks nevēlas atsākt tiesvedību, prasītājs var lūgt atrisināt lietu.

Pārstrukturēšana

Parādnieks var turpināt izmantot savas tiesības neizskatītā lietā vai citā attiecīgā procedūrā, būdams tās puse, ja vien maksātnespējas procesa administrators neizlemj izmantot parādnieka tiesības uz rīcību. Tas pats nosacījums attiecas uz tiesvedību vai citām lietām, kas kļūs par izskatīšanā esošām pēc pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas.

Maksātnespējas procesa administratoram ir tiesības iesniegt prasījumus un uzsākt tiesvedību vai citu attiecīgu procedūru parādnieka vārdā, kā arī izmantot parādnieka tiesības uz rīcību procedūras ietvaros. Turklāt maksātnespējas procesa administrators var pieņemt paziņojumu parādnieka vārdā.

Parādu korekcija

Parādu korekcijas uzsākšana neietekmē neizskatītu lietu vai parādnieka tiesības uz rīcību procedūras ietvaros.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Bankrots

Kreditors var pieteikties bankrota paziņošanai.

Bankrota procedūrā kreditoriem ir visaugstākās pilnvaras. Pilnvaras attiecībā uz maksātnespējas masu var īstenot kreditori, ciktāl jautājumu saskaņā ar tiesību aktiem nelemj vai nerisina īpašuma pārvaldnieks. Turklāt kreditori var saglabāt pilnvaras attiecībā uz jautājumiem par pašreizējo īpašuma pārvaldību vai deleģēt savas pilnvaras īpašuma pārvaldniekam. Kreditoru pilnvaras bankrota procedūrā stājas spēkā, uzsākot bankrota procedūru, un tās beidzas, noslēdzoties bankrota procedūrai.

Tiesības izmantot kreditoru pilnvaras pieder tiem kreditoriem, kuriem bankrota procedūrā ir prasījums pret parādnieku un kuri iesnieguši savu prasījumu. Pēc iesniegšanas datuma šādas tiesības ir tikai kreditoriem, kuri ir iesnieguši savus prasījumus vai kuru prasījums var citādi tikt ņemts vērā izmaksu sarakstā, kā arī kreditoriem, kurus aizsargā nodrošinājums un kuri ir iesnieguši pārskatu par saviem prasījumiem.

Svarīgākā lēmējstruktūra ir kreditoru sanāksme, bet var tikt piemērotas arī citas lēmumu pieņemšanas procedūras. Kreditori var izveidot arī kreditoru komiteju, kas rīkosies kā sarunu risināšanas un sadarbības struktūra starp īpašuma pārvaldnieku un kreditoriem. Kreditoru ietekmi balsojumā nosaka, pamatojoties uz to spēkā esošo prasījumu bankrota procedūrā. Kreditoru sanāksmes lēmumu pieņem saskaņā ar nostāju, kam piekrīt tie kreditori, kuru kopējais balsu skaits ir lielāks nekā viena puse visu kreditoru, kuri piedalās balsošanā. Alternatīvās lēmumu pieņemšanas procedūrās balsis skaita, pamatojoties uz balsojušo kreditoru balsu ietekmi.

Pārstrukturēšana

Kreditors var pieteikties pārstrukturēšanas procedūrai.

Kreditoru komiteju var iecelt kā kopīgo kreditoru pārstāvi. Komiteja pārstāv visas kreditoru grupas, un tās pienākumi ir palīdzēt maksātnespējas procesa administratoram tā pienākumu izpildē, kā arī kreditoru vārdā pārraudzīt maksātnespējas procesa administratora darbības. Komiteja pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

Sagatavojot pārstrukturēšanas programmas projektu, maksātnespējas procesa administratoram ir jārisina sarunas ar kreditoru komiteju un nepieciešamības gadījumā — ar atsevišķiem kreditoriem. Papildus kreditori vai kreditoru grupas, kuru prasījumi pārsniedz tiesību aktos noteikto ierobežojumu, ir tiesīgi iesniegt pārstrukturēšanas projektu. Tiklīdz pārstrukturēšanas programmas projekts ir izstrādāts, tas tiek nosūtīts apstiprināšanai kreditoriem. Ja nav šķēršļu programmas apstiprināšanai, programmu var apstiprināt ar visu kreditoru piekrišanu, vairākuma piekrišanu kreditoru grupās un noteiktos apstākļos — pat bez vairākuma piekrišanas visās kreditoru grupās.

Parādu korekcija

Kreditors var nepieteikties privātpersonas parādu korekcijai. Tomēr parasti pirms lūgumraksta par parādu korekciju iesniegšanas parādniekam ir jānosaka, vai ir iespējams vienoties par izlīgumu ar kreditoriem. Saskaņā ar noteikto kreditēšanas un parādu piedziņas praksi kreditoram ir jāsadarbojas, lai panāktu izlīgumu.

Kreditoriem ir jādod iespēja iesniegt paziņojumu par parādu korekcijas lūgumrakstu un maksājumu grafika projektu. Nepieciešamības gadījumā kreditoriem rakstveidā jāsniedz informācija par savu prasījumu. Apstiprinātu maksājumu grafiku var grozīt pēc kreditora pieprasījuma vai ar konkrētu pamatojumu var pieprasīt tā izbeigšanu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Bankrots

Maksātnespējas masas aktīvi ir jāpārvalda ar pienācīgu rūpību un izdevīgumu, kā arī ievērojot pareizu pārvaldības praksi.

Viens no īpašuma pārvaldnieka pienākumiem ir pārraudzīt maksātnespējas masas aktīvu pārdošanu. Maksātnespējas masas aktīvus atsavina tai visizdevīgākajā veidā, lai atsavināšanas rezultāts būtu pēc iespējas labāks. Maksātnespējas masā ietilpstošu nodrošinājumu var pārdot tikai tad, ja ar nodrošinājumu aizsargātais kreditors tam piekrīt vai tiesa piešķir atļauju veikt šādu darbību.

Maksātnespējas masā ietilpstošos aktīvus nevar nodot īpašuma pārvaldniekam, īpašuma pārvaldnieka palīgiem vai personām, kuras saistītas ar īpašuma pārvaldnieku vai palīgu.

Pārstrukturēšana un parādu korekcija

Maksātnespējas procesa administratora tiesības ir ierobežotas līdz tiesībām piekļūt informācijai, kas nepieciešama maksātnespējas procesa administratora pienākumu izpildei. Parādnieks patur īpašumtiesības un valdījuma tiesības uz tā aktīviem, un maksātnespējas procesa administratoram nav tiesību izmantot vai nodot parādnieka aktīvus.

Tomēr parādniekam ir jāsaņem administratora piekrišana vairākām aktīvu nodošanas darbībām.

Parādu korekcija

Parādu korekcijas procedūrā maksātnespējas procesa administratoram var pieprasīt likvidēt aktīvus un īstenot saistītos pasākumus un metodes, kā arī nodot izrietošos līdzekļus saņēmējiem.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Bankrots

Prasījums bankrota procedūrā ir parāds, ko parādnieks nav samaksājis un kas balstās uz tiesiska pamata, kurš radās pirms bankrota uzsākšanas. Turklāt visi prasījumi, kas nodrošināti ar nodrošinājumu, un prasījumi, kuru pamatojums vai summa ir nosacīta, apstrīdēts vai citādi neskaidrs, tiek uzskatīti par prasījumiem bankrota procedūrā. Ilgstošu parāda saistību gadījumā parāda daļu no perioda pirms bankrota procedūras uzsākšanas uzskata par prasījumu bankrota procedūrā.

Somijā maksātnespējas masai ir tiesības patstāvīgi slēgt vienošanos, tādēļ tai ir patstāvīgas tiesības un pienākumi. Prasījumi, kas radušies pēc bankrota procedūras uzsākšanas, tiek uzskatīti par administratīviem izdevumiem, t. i., maksātnespējas masas parāds tiek pilnībā apmaksāts, izmantojot maksātnespējas masas aktīvus. Maksātnespējas masa atbild par parādiem, kas radušies bankrota procedūras rezultātā vai ir balstīti uz masas noslēgtu līgumu vai apņemšanos, kā arī parādiem, par kuriem masa atbild saskaņā ar tiesību aktiem. Šādi parādi parasti ir, piemēram, īpašuma pārvaldnieka honorāra, darbinieku algas, no komerciāliem nomas līgumiem izrietošas nomas izmaksas.

Pārstrukturēšana

Pārstrukturēšanas parāds ir visi parādnieka parādi, kas radušies pirms pieteikuma iesniegšanas, ieskaitot nodrošinātos parādus un parādus, kuru pamats vai summa ir ar nosacījumiem vai apstrīdēta, vai kas ir citādi neskaidri. Šos parādus atmaksā, kā noteikts apstiprinātas pārstrukturēšanas programmas maksājumu grafikā.

Parādi, kas radušies pirms pieteikuma iesniegšanas, tiek atmaksāti, tiklīdz pienācis to atmaksas termiņš. Tas pats attiecas uz maksām, nodevām un citiem kārtējiem izdevumiem, pamatojoties uz ilgstošām līgumattiecībām vai ilgstošu līgumu par izmantošanu vai valdījumu, ciktāl tie ir saistīti ar periodu pēc pieteikuma iesniegšanas.

Parādu korekcija

Parādu korekcija sedz visus parādnieka parādus, kas pastāvējuši pirms parādu korekcijas uzsākšanas. Tas ietver saistības un parādus, kas ir nosacīti, strīdīgi vai citādi nenoteikti attiecībā uz to summu vai pamatu, procentiem šādiem parādiem, kas uzkrājušies no parādu korekcijas uzsākšanas līdz maksājumu grafika apstiprināšanai, kā arī šādu parādu piedziņu un izpildes izdevumus, ja parādnieks pieprasījis to atmaksu.

Parādi, uz kuriem neattiecas parādu korekcija, tiek atmaksāti, tiklīdz pienācis to atmaksas termiņš.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Bankrots

Lai kreditors būtu tiesīgs uz izmaksu, tam rakstiski (iesnieguma vēstules veidā) jāiesniedz prasījums par bankrotu, nododot to īpašuma pārvaldniekam ne vēlāk kā iesniegšanas datumā. Iesnieguma vēstulē jānorāda, piemēram, prasījuma kapitāla summa, uzkrātie procenti, kā arī prasījuma un procentu pamatojums. Iesniegumu var arī pārskatīt vai papildināt pēc iesniegšanas datuma. Prasījumu var arī iesniegt ar atpakaļejošu spēku, ja kreditors maksā maksātnespējas masai papildu maksu, ja vien nav bijis pamatota iemesla prasījuma neiesniegšanai līdz iesniegšanas datumam. Īpašuma pārvaldnieks, veidojot izmaksu saraksta projektu, var bez iesnieguma ņemt vērā prasījumu bankrota procedūrā, ja nav strīdu par prasījuma pamatojumu un summu.

Īpašuma pārvaldniekam ir jāpārbauda iesniegto prasījumu leģitimitāte un to iespējamā secība. Prasījumi, kas piešķir tiesības uz izmaksu, jānorāda izmaksu saraksta projektā. Īpašuma pārvaldnieks, kreditors un parādnieks var apstrīdēt izmaksu saraksta projektā ietvertu prasījumu, iesniedzot sīkāku informāciju un pamatojumu. Ja kreditora prasījums ticis apstrīdēts, īpašuma pārvaldniekam ir jārezervē kreditoram iespēju tikt uzklausītam apstrīdēšanas gadījumā un iesniegt pierādījumus, kas pamato tā prasījumu. Prasījumu, kas nav laikus apstrīdēts, uzskata par pieņemtu.

Pēc tam īpašuma pārvaldniekam jāsagatavo izmaksu saraksts, ņemot vērā strīdus un paziņojumus, un jāiesniedz saraksts apstiprināšanai tiesā. Strīdus un citas domstarpības tiesa izšķir vai nu nekavējoties, vai civilprocesuālā kārtībā, un visbeidzot apstiprina izmaksu sarakstu.

Pārstrukturēšana

Lai uzsāktu pārstrukturēšanas procedūru, parādniekam savam pieteikumam jāpievieno paziņojums par kreditoriem, parādiem un to nodrošinājumu. Kad tiesa izdod rīkojumu par pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu, tā nosaka datumu, līdz kuram kreditoriem rakstiski jāpaziņo par to prasījumiem administratoram, ja šie prasījumi atšķiras no parādnieka paziņotajiem prasījumiem.

Kad pārstrukturēšanas programmas projekts ir nodots tiesai, tiesai jautājumā iesaistītajām pusēm jārezervē iespēja rakstiski paziņot maksātnespējas procesa administratoram par to iebildumiem, kas minēti projektā, kā arī iespēju noteiktā periodā iesniegt rakstisku paziņojumu par projektu vai uzaicināt puses uz lietas izskatīšanu tiesā. Gan maksātnespējas procesa administrators, gan parādnieks var iesniegt iebildumus parādnieka vārdā. Iebildumus izskata un par jautājumu lemj, ņemot vērā arī projektu, ja tas ir iespējams, vai arī par jautājumu var lemt atsevišķā tiesvedībā. Tiklīdz tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neskaidru parādu pārstrukturēšanu, personai, kas sagatavoja projektu, var sniegt iespēju labot, pārskatīt vai papildināt projektu. Pēc tam kreditori balso par pārstrukturēšanas programmas projektu.

Parasti pārstrukturēšanas procedūras laikā esošs parāds, par ko parādnieks vai kreditors nav paziņojis un par ko maksātnespējas procesa administrators nav citādi uzzinājis pirms pārstrukturēšanas programmas apstiprināšanas, tiek atcelts, apstiprinot pārstrukturēšanas programmu.

Parādu korekcija

Iesniedzot lūgumrakstu par parādu korekciju, parādniekam jāiesniedz pārskats par tā kreditoriem un parādiem. Izdodot rīkojumu par parādu korekcijas uzsākšanu, tiesai jānosūta kreditoriem tiesas nolēmuma, lūgumraksta un parādnieka maksājumu grafika projekta kopijas. Tiesai arī jānosaka termiņš kreditoru rakstiskai paziņošanai par koriģējamo parādu summu, ja tie atšķiras no parādnieka paziņotajiem parādiem, kā arī termiņu, kādā kreditoriem jāsniedz rakstisks paziņojums par lūgumrakstu un parādnieka maksājumu grafika projektu, kā arī iebildumiem pret projektā ietvertajiem parādiem.

Tiesa izskata iebildumus saistībā ar parādu korekcijas procedūru un par tiem lemj maksājumu grafikā, ja tas ir iespējams, neizraisot būtisku parādu korekcijas nokavējumu. Pretējā gadījumā tiesa nosaka, ka jautājums jārisina atsevišķā lietā vai citā procedūrā. Pēc tam var apstiprināt maksājumu grafiku, ja parādniekam piemēro parādu korekciju.

Maksājumu grafiku var grozīt saskaņā ar parādnieka vai kreditora lūgumrakstu, ja pēc maksājumu grafika apstiprināšanas kļūst zināms, ka pastāv koriģējams parāds, par kuru nebija zināms maksājumu grafika apstiprināšanas brīdī.

Ja koriģējams parāds rodas pēc maksājumu grafika noslēgšanās un ja šī parāda dēļ būtu bijis iespējams grozīt maksājumu grafiku, parādniekam jāatmaksā parāds apmērā, kas tiktu piešķirts kreditoram, ja parāds tiktu ietverts maksājumu grafikā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Parasti visu veidu maksātnespējas procedūrās prasījumi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, t. i., katram kreditoram ir vienādas tiesības saņemt maksājumu no izmaksātajiem līdzekļiem proporcionāli tā prasījumam. Šī noteikuma izņēmumi attiecas uz secības un zemākās prasījumu prioritātes nosacījumiem.

Bankrots

Izmaksas bankrota procedūrā iesaistītajiem kreditoriem veic saskaņā ar apstiprināto izmaksu sarakstu. Nosacījumi attiecībā uz prioritāšu piešķiršanu prasījumiem bankrota procedūrā, kad ar parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu visus prasījumus, izklāstīti Likumā par prasījumu prioritāti (Laki velkojien maksunsaantijärjestyksestä 1578/1992).

Prasījums, kuru nodrošina ar nodrošinājumu vai tiesībām uz noteikumu saglabāšanu, ir prioritāri prasījumi, tāpat kā prasījumi, kas radušies saistībā ar uzņēmuma pārstrukturēšanu, bērnam maksājamiem uzturlīdzekļiem un uzņēmumu hipotekārajiem kredītiem. Prasījumi, kas ir pakārtoti citiem prasījumiem, kā arī to kopīgais vērtējums ir noteikti atsevišķos noteikumos. Šādi prasījumi ietver procentus un sodu par nokavētu maksājumu saistībā ar pakārtotu prasījumu, kas radies pēc bankrota procedūras uzsākšanas, kā arī uz publiskajām tiesībām balstītas nodevas, kas nav naudas sodi un soda maksājumi.

Pārstrukturēšana

Kreditoriem, kam ārpus pārstrukturēšanas procedūras būtu vienlīdzīgas tiesības uz viņu prasījumu apmaksu, ir līdzvērtīgs statuss parādu kārtošanā pārstrukturēšanas programmas ietvaros. Tomēr pārstrukturēšanas programmā var būt norādīts, ka kreditoriem ar nelieliem prasījumiem tiek samaksāts pilnībā.

Nodrošinātiem parādiem var piemērot tikai ierobežotus parādu kārtošanas pasākumus, jo nodrošināta parāda kapitālu nevar samazināt. Parādu kārtošana neietekmē kreditora faktisko nodrošinājuma tiesību pastāvēšanu vai saturu.

Parādu kārtošanā procentus un citas kredītu izmaksas, kas uzkrājušās pārstrukturēšanas procedūras laikā un kas nav nodrošinātie parādi, uzskata par zemākās prioritātes parādiem.

Parādu korekcija

Parādnieka pieejamos līdzekļus un no tā aktīvu likvidācijas iegūtos līdzekļus sadala parasto parādu starpā proporcionāli to summai. Visus pieejamos parādu korekcijas pasākumus var piemērot parastajam parādam, bet maksāšanas pienākumu attiecībā uz nodrošinātiem parādiem nevar atcelt.

Parādu kārtošana neietekmē kreditora faktisko nodrošinājuma tiesību pastāvēšanu vai saturu.

Ir jāizmanto mehānisms, kas vismazāk kaitē kreditoram un ir pietiekams, lai uzlabotu parādnieka finanšu stāvokli. Pēdējās saistības, kas sadalāmas kā maksājums no pieejamiem līdzekļiem un parādnieka likvidācijas līdzekļiem, ir parādi, kas būtu pakārtoti, ja tiktu paziņots par parādnieka bankrotu, kā arī procenti, kas uzkrājušies no parādu korekcijas uzsākšanas līdz maksājumu grafika apstiprināšanai.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrots

Īpašuma pārvaldnieks sagatavo izmaksu sarakstu, kā aprakstīts 12. iedaļā. Bankrota procedūra tiesā parasti beidzas ar izmaksu saraksta apstiprināšanu.

Kopējā bankrota procedūra beidzas, tiklīdz kreditori ir apstiprinājuši galīgo finanšu pārskatu. Īpašuma pārvaldnieks sagatavo galīgo finanšu pārskatu, tiklīdz ir iegrāmatota maksātnespējas masa un atsavināti maksātnespējas masā ietilpstošie aktīvi. Galīgo finanšu pārskatu var izveidot pat tad, ja maksātnespējas masa daļēji nav iegrāmatota, jo nodrošinājums vai citi aktīvi ar nelielu vērtību nav pārdoti vai prasījums bankrota procedūrā vai cita nenozīmīga prasījumu daļa ir neskaidra.

Izlīgums, ar kuru noslēdz bankrota procedūru, var tikt panākts bankrota procedūrā, ja izlīgumu atbalsta parādnieks un kreditoru vairākums. Ar izlīguma apstiprinājumu bankrota procedūras īpašuma pārvaldnieka un kreditoru iestādes iecelšanu izbeidz.

Tiesa var izdot rīkojumu par bankrota procedūras izbeigšanu, ja ar maksātnespējas masas līdzekļiem nepietiek, lai segtu bankrota procedūras izmaksas vai bankrota procedūras turpināšana nebūtu izdevīga kāda cita iemesla dēļ. Tomēr, ja bankrota procedūra tiks turpināta publiskā uzraudzībā, nevar izdot tiesas rīkojumu par bankrota procedūras izbeigšanu. Iemesli bankrota procedūras turpināšanai publiskā uzraudzībā var ietvert, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt parādnieku. Publiskā uzraudzība beidzas ar galīgo finanšu pārskatu.

Pamatota iemesla dēļ astoņu dienu laikā pēc bankrota rīkojuma izdošanas var pieprasīt bankrota procedūras atcelšanu. Ar to izbeidzas bankrota tiesiskās sekas.

Parādsaistības turpinās arī pēc bankrota procedūras. Parādnieks netiek atbrīvots no tām parādsaistībām bankrota procedūrā, kas netiek pilnībā atmaksātas bankrota procedūrā.

Pārstrukturēšana

Tiesas procedūra saistībā ar pārstrukturēšanu beidzas ar pārstrukturēšanas programmas apstiprināšanu. Apstiprinot programmu, parādniekam tiks atgriezta tā rīcības brīvība, un tiesiskās sekas saistībā ar procedūras uzsākšanu, piemēram, maksājumu un parādu piedziņas aizliegums, vairs nebūs spēkā. Pēc pārstrukturēšanas programmas apstiprināšanas pārstrukturēšanas parādu noteikumus reglamentē pārstrukturēšanas programma, un parasti visi nezināmie pārstrukturēšanas parādi tiks atcelti.

Tiesa pēc uzraudzītāja vai kreditora pieprasījuma var izdot rīkojumu par pārstrukturēšanas programmas apturēšanu, ja parādnieks ir pārkāpis programmas nosacījumus un šis pārkāpums nav nenozīmīgs. Pārstrukturēšanas programma tiek apturēta arī tad, ja parādnieks tiek pasludināts par bankrotējušu pirms programmas noslēgšanas. Tiesa var arī izdot rīkojumu, ka parādu kārtošana pārstrukturēšanas programmā attiecībā uz konkrētu kreditoru ir jāaptur, piemēram, ja parādnieks ir būtiski atstājis novārtā tā programmā noteiktās saistības pret kreditoru. Pēc apturēšanas kreditoram ir tās pašas tiesības, kas tam bija pirms pārstrukturēšanas programmas apstiprināšanas.

Noslēdzot pārstrukturēšanas programmu, uzraudzītājam vai, ja uzraudzītāja nav, parādniekam jāiesniedz galīgais pārskats par programmas īstenošanu.

Parādu korekcija

Tiesas procedūra attiecībā uz parādu korekciju izbeidzas, tiklīdz tiesa apstiprina maksājumu grafiku. Pēc maksājumu grafika apstiprināšanas koriģējamo parādu noteikumus reglamentē maksājumu grafiks. Maksājumu saistības, kas paredzētas maksājumu grafikā, ir saistošas parādniekam, līdz ir izpildīti visi noteiktie pienākumi. Neraugoties uz maksājumu grafika termiņa beigām, tajā norādītās parādnieka saistības paliek spēkā, kamēr tās nav izpildītas. Parādnieks netiek atbrīvots no atlikušo parādu atmaksas, kamēr nav izpildīti visi maksājumu grafikā noteiktie pienākumi.

Maksājumu grafiks tiek izbeigts, ja parādnieks tiek pasludināts par bankrotējušu pirms grafika noslēgšanas. Tiesa pēc parādnieka vai kreditora pieprasījuma var izdot rīkojumu par maksājumu grafika izbeigšanu, ja parādnieks atstājis novārtā savus tiesību aktos noteiktos pienākumus. Pēc apturēšanas kreditoram ir tās pašas tiesības, kas tam bija pirms parādu korekcijas.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Bankrots

Bankrota izbeigšana neatbrīvo parādnieku no parādsaistībām. Citiem vārdiem, parādnieks joprojām atbild par tiem parādiem bankrota procedūrā, kas bankrota procedūras laikā nav pilnībā atmaksāti.

Pārstrukturēšana

Kreditoriem ir tiesības saņemt maksājumus par to prasījumiem, kas aprakstīti pārstrukturēšanas programmā, un pārstrukturēšana nebeidzas, kamēr nav izpildīti programmā noteiktie pienākumi. Pēc programmas noslēgšanas kreditoriem vairs nav tiesību saņemt maksājumus.

Pārstrukturēšanas programmu var arī uzdot apturēt 14. iedaļā aprakstītajā kārtībā. Tas nozīmē, ka tā vairs nav spēkā un kreditoriem ir tādas pašas tiesības uz pārstrukturēto parādu samaksu, kādas tiem būtu bijušas, ja pārstrukturēšanas programma nebūtu apstiprināta. Programmas apturēšana neietekmē to darījumu juridisko spēku, kas jau noslēgti, pamatojoties uz to.

Parādu korekcija

Koriģējamo parādu noteikumus reglamentē maksājumu grafiks. Maksājumu grafikam ir jānosaka termiņš. Parādnieku pilnībā atbrīvo no visām nenokārtotajām saistībām, kas nav iekļautas maksājumu grafikā.

Neraugoties uz maksājumu grafika termiņa beigām, tajā norādītās parādnieka saistības paliek spēkā, līdz tās ir izpildītas. Pēc maksājumu grafika noslēgšanas kreditoriem vairs nav tiesību saņemt maksājumus.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Bankrots

Bankrota procedūras izmaksas sastāv no tiesas nodevām, kas piemērotas procedūrai, īpašuma pārvaldnieka maksas un citām izmaksām, kas izriet no maksātnespējas masas pārbaudīšanas un administrēšanas.

Bankrota procedūras izmaksas sedz no maksātnespējas masas līdzekļiem. Ja ar maksātnespējas masas līdzekļiem nepietiek, lai segtu izmaksas, kreditors var uzņemties atbildību par izmaksām, lai novērstu bankrota procedūras izbeigšanu.

Tiesa var arī nolemt, ka bankrota procedūra jāturpina publiskā uzraudzībā, ja šāda rīcība uzskatāma par pamatotu, piemēram, maksātnespējas masas nepietiekamo līdzekļu dēļ. Tādā gadījumā īpašuma pārvaldnieka un kreditoru iestādes iecelšanu izbeidz. Bankrota procedūras izmaksas, kas izriet no publiskas uzraudzības, tiek maksātas no valsts līdzekļiem, ciktāl ar maksātnespējas masas līdzekļiem nepietiek, lai segtu šīs izmaksas.

Pārstrukturēšana

Procedūras izmaksas, piemēram, maksātnespējas procesa administratora atlīdzība, jāsedz, izmantojot parādnieka aktīvus. Kāda cita persona arī var uzņemties atbildību par izmaksām, jo viens no šķēršļiem pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanai ir fakts, ka pastāv iespēja, ka ar parādnieka aktīviem nepietiks, lai segtu procedūras izmaksas. Tomēr trešās personas ļoti reti uzņemas segt izmaksas.

Par kreditoru komitejas izdevumu atlīdzināšanu atbild kreditori, ja pārstrukturēšanas programmā nav noteikts citādi.

Persona, kura vēlas izmantot tiesības iesniegt pārstrukturēšanas programmas projektu, no saviem līdzekļiem sedz projekta sagatavošanas izmaksas un izdevumus.

Parādu korekcija

Procedūras izmaksas veido saprātīga maksa par maksātnespējas procesa administratora pakalpojumiem un maksātnespējas procesa administratoram radušos izmaksu kompensācija. Parasti parādniekam jāsedz maksātnespējas procesa administratora maksa un izdevumi apmērā, kas nepārsniedz pieejamos parādnieka līdzekļus četru mēnešu laikā pēc maksājumu grafika vai pārveidotā maksājumu grafika apstiprināšanas. Maksas daļu un izdevumus, ko nesedz parādnieks, sedz no valsts līdzekļiem. Ja lūgumraksts par parādu korekciju tiek noraidīts, visu maksu un izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Atgūšanas noteikumi tiek piemēroti visu veidu maksātnespējas procedūrām.

Aktīvus, kas nodoti pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un kas atbilst tiesību aktos norādītajiem nosacījumiem, var atgūt, ceļot prasību saistībā ar atgūšanu, prasību saistībā ar īpašumtiesībām vai prasību atzīt spēkā neesību. Visu veidu maksātnespējas procedūrās uz atgūšanu attiecināmi Likumā par aktīvu atgūšanu maksātnespējas masai minētie noteikumi. Jāpastāv atgūšanas pamatojumam.

Atgūšanas pamatojuma pastāvēšanas un līdz ar to arī darījuma atcelšanas priekšnosacījumi ir šādi:

  • darījums ticis izmantots, lai uz citu kreditoru rēķina neatbilstoši dotu priekšroku vienam kreditoram, nodotu aktīvus ārpus kreditoru loka vai palielinātu kopējo parāda summu, tādējādi kaitējot kreditoriem,
  • parādnieks darījuma veikšanas brīdī bijis maksātnespējīgs vai darījums veicināja parādnieka maksātnespējas iestāšanos; ja darījums saistīts ar dāvanu, vēl viens priekšnosacījums ir tāds, ka parādnieks bijis ar pārlieku lielām parādsaistībām vai ieguvis pārāk lielas parādsaistības darījuma dēļ,
  • darījuma otra puse zināja vai tai bija jāzina par parādnieka maksātnespējas / pārlieku lielu parādsaistību iestāšanos vai darījuma ietekmi uz parādnieka finanšu stāvokli, kā arī citiem faktoriem, kas padarīja darījumu par nepiemērotu.

Ja darījuma otra puse bija tuvs parādnieka radinieks, tiek uzskatīts, ka attiecīgā persona zinājusi par iepriekš minētajiem faktoriem, ja vien tā nevar pierādīt, ka rīkojusies godprātīgi. Ja darījums tika noslēgts vairāk nekā piecus gadus pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas, to var atcelt tikai tad, ja darījuma otra puse bijusi tuvs parādnieka radinieks.

Parādu atmaksu, kas veikta vairāk nekā trīs mēnešus pirms pieteikšanās maksātnespējas procedūrai, var atcelt, ja atmaksa tika veikta, izmantojot neparastus maksāšanas līdzekļus, tā tika veikta priekšlaicīgi vai atmaksātā summa, ņemot vērā maksātnespējas masas līdzekļus, uzskatāma par nozīmīgu. Tomēr atmaksu nevar atcelt, ja tā, ņemot vērā apstākļus, uzskatāma par parastu. Maksājumus, kas iekasēti ar apķīlāšanas palīdzību, arī var atcelt, ja apķīlāšana veikta vairāk nekā trīs mēnešus pirms termiņa. Piemērotais laika posms ir ilgāks tuviem parādnieka radiniekiem. Maksājums var tikt atcelts pat tad, ja kreditors rīkojies pēc labas ticības.

Pastāv arī atsevišķi noteikumi, kas reglamentē, piemēram, dāvanu, īpašuma sadales, ieskaitu un nodrošinājuma atcelšanu.

Lapa atjaunināta: 15/02/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Zviedrija

IEVADS

Zviedrijā Maksātnespējas likums (insolvensforördning) nosaka bankrota, komercsabiedrību reorganizācijas un parāda pārstrukturēšanas procedūru. Turpmāk īsumā paskaidroti daži Zviedrijas noteikumu aspekti saistībā ar minēto procedūru, kas noteikta pārskatītā Maksātnespējas likuma 86. panta 1. punktā. Aprakstā ietverta daļa noteikumu.

BANKROTS

Vispārīgi

Bankrots (konkurs) ir veids, kādā vispārīgi tiek īstenotas prasījuma tiesības, visiem parādnieka kreditoriem piespiedu kārtā kopīgi pārņemot visus parādnieka aktīvus, lai tiktu samaksāts katra kreditora attiecīgais prasījums. Bankrota procedūras laikā aktīvi veido bankrota mantu (konkursbo), kas tiek pārvaldīta par labu kreditoriem. Mantu pārvalda viens vai vairāki bankrota administratori (konkursförvaltare). Administratora vienīgais uzdevums ir pārvaldīt mantu. Bankrota pieteikums tiek novērtēts, bankrota lēmums tiek pieņemts un pati bankrota procedūra tiek apstrādāta bankrota lietas ietvaros rajona tiesā (tingsrätt). Bankrota lietas gaitā tiesa lemj par vairākiem aspektiem: tā nosaka, piem., mantas sadalīšanu vai nepieciešamību pierādīt parādu. Tiesā notiek arī citi pasākumi, piem., parādnieks ar zvērestu apliecina aktīvu sarakstu. Administratora darbības uzrauga tiesībaizsardzības iestāde (Kronofogdemyndigheten).

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Vispārīgi

Ja komersantam ir grūtības kārtot maksājumus, ar tiesas lēmumu tam drīkst piemērot īpašu kārtību tā darbības reorganizēšanai (företagsrekonstruktion). Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāju (rekonstruktör) ieceļ tiesa, un viņa uzdevums ir noteikt, vai parādnieks var turpināt veikt dažas vai visas savas darbības un, ja tā ir, kā tas var turpmāk veikt šādas darbības un vai pastāv attiecīgi nosacījumi, lai parādnieks panāktu finanšu norēķinu (uppgörelse) vai vienošanos (ackord) ar kreditoriem. Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs pilda savus pienākumus tā, lai nodrošinātu kreditoru interešu ievērošanu. Lēmums reorganizēt komercsabiedrību formāli neierobežo parādnieka kontroli pār savu īpašumu.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Vispārīgi

Parāda pārstrukturēšana (skuldsanering) atbrīvo parādnieku no visām saistībām vai kādas to daļas, lai samaksātu pārstrukturēšanas darbības jomā aptvertos parādus. Kopš 2016. gada novembra Zviedrijā pastāv divu veidu parāda pārstrukturēšana: parāda pārstrukturēšana (skuldsanering) saskaņā ar Likumu par parāda pārstrukturēšanu (skuldsaneringslagen) un komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana (F‑skuldsanering) atbilstīgi Likumam par komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu (skuldsaneringslagen för företagare). Turpmāk sniegts skaidrojums par abiem veidiem.

Komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

BANKROTS

Bankrota procedūra var tikt sākta gan juridiskām, gan fiziskām personām (tostarp fiziskām personām, kas neveic komercdarbību).

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Reorganizācijas procedūra var tikt sākta gan juridiskām, gan fiziskām personām, ja attiecīgā persona ir komersants. Likumu nepiemēro tādām juridiskām personām kā, piem., bankas, kredīttirgus sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un vērtspapīru tirgošanas sabiedrības.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Parāda pārstrukturēšanu var atļaut veikt fiziskām personām (tostarp fiziskām personām, kas veic privātu komercdarbību (enskild näringsverksamhet)).

Pieteikumu parāda pārstrukturēšanai izskata tiesībaizsardzības iestāde pirmajā instancē.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu var piemērot fiziskajai personai, kas ir:

1) komersants, kas veic komercdarbību, ja parāds radies galvenokārt komersanta darbības dēļ;

2) komersants, kas veic komercdarbību, ja parādu, kas radies komersanta darbības dēļ, var atbilstīgi samaksāt vai arī ja komersants tikai īslaicīgi nespēj samaksāt parādu;

3) uzņēmēja ģimenes loceklis, ja šāda ģimenes locekļa parāds radies galvenokārt uzņēmēja komercdarbības dēļ.

„Ģimenes loceklis” (närstående) ir laulātais, kopdzīves partneris, vecāki, bērns vai laulātā vai kopdzīves partnera bērni.

Pieteikumu komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanai izskata tiesībaizsardzības iestāde pirmajā instancē.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

BANKROTS

Lai sāktu bankrota procedūru, parādniekam jābūt situācijā, kad tas nepilda saistības. „Saistību nepildīšana” (obestånd, insolvens) nozīmē, ka parādnieks nevar pienācīgi samaksāt savu parādu, un šāda situācija nav īslaicīga. Parādnieka paziņojums par maksātnespēju tiek pieņemts, ja nav konkrēta iemesla to nepieņemt. Pastāv arī dažas prezumpcijas par saistību nepildīšanas pierādījumu. Piemēram, parādnieks uzskatāms par maksātnespējīgu, ja netiek parādīts pretējais, ja tiesību izpildes procedūras ir sāktas atbilstīgi Izpildes kodeksa (utsökningsbalken) 4. nodaļai un sešus mēnešus pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas ir konstatēts, ka parādniekam nav pietiekamu aktīvu prasījuma pilnīgai apmierināšanai (samaksai). Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad parādnieks paziņojis, kas tas aptur maksājumu veikšanu.

Bankrota pieteikumu var iesniegt parādnieks vai kreditors.

Ja ir ticams pamatojums bankrota pieteikuma apstiprināšanai un ir iemesls uzskatīt, ka parādnieks varētu atsavināt kādu daļu īpašuma, līdz pieteikuma izvērtēšanas pabeigšanai tiesa var izsludināt parādnieka īpašuma sekvestrēšanu jeb nodalīšanu (kvarstad). Tiesa var arī aizliegt parādniekam izceļot.

Rajona tiesa nekavējoties publicē lēmumu pasludināt bankrotu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties, un līdz ar tā paziņošanu parādnieks zaudē kontroli pār savu īpašumu, bet pastāv noteikta aizsardzība saistībā ar trešo personu tiesisko paļāvību. Lūdzu, skatiet informāciju sadaļā „Kādas pilnvaras ir attiecīgi parādniekam un maksātnespējas procesa administratoram?”

Par rajona tiesas lēmumu pasludināt bankrotu vai noraidīt bankrota pieteikumu var sniegt apelācijas prasību augstākai tiesai.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Pieteikumu komercsabiedrības reorganizācijai var iesniegt parādnieks vai kreditors. Lēmumu atļaut veikt komercsabiedrības reorganizāciju var pieņemt tikai tad, ja var uzskatīt, ka parādnieks nevar samaksāt parādu, kam pienācis samaksas termiņš, vai drīz nevarēs samaksāt parādu. Lēmumu atļaut veikt komercsabiedrības reorganizāciju nevar pieņemt, ja nav pamata uzskatīt, ka var sasniegt komercsabiedrības reorganizācijas mērķi. Kreditora iesniegtu pieteikumu var apstiprināt tikai ar parādnieka piekrišanu.

Ja parādnieka pieteikumu uzskata par pieņemamu, tiesa to nekavējoties izvērtē, ja vien parādnieka pieteikums nav iesniegts vēlāk nekā kreditora pieteikums un tiesa nav pieņēmusi lēmumu tā izskatīšanai organizēt uzklausīšanu. Ja kreditora pieteikumu uzskata par pieņemamu, tiesa nosaka uzklausīšanas datumu tā izskatīšanai. Uzklausīšana notiek divu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā. Uzklausīšana var notikt vēlāk, ja tam ir īpašs pamatojums, bet nekādā gadījumā vēlāk par sešām nedēļām.

Ja pieteikums tiek apstiprināts, tiesa vienlaikus ieceļ komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāju. Var iecelt vairāk nekā vienu komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāju, ja tam ir īpašs pamatojums. Vienas nedēļas laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums atļaut veikt reorganizāciju, komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs informē visus zināmos kreditorus par lēmumu. Lēmums par komercsabiedrības reorganizāciju tiek piemērots nekavējoties, ja vien tiesa nenosaka citādi.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Pieteikumu parāda pārstrukturēšanai var iesniegt parādnieks. Ja pieteikums netiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, lēmumu sākt parāda pārstrukturēšanu pieņem pēc iespējas drīzāk. Pieteikumu var noraidīt kā nepamatotu, ja, piem., no pieteikuma vai cita pieejama ziņojuma izriet, ka nav izpildīti parāda pārstrukturēšanas nosacījumi.

Parāda pārstrukturēšanu atļauj veikt šādos gadījumos:

1) ja parādnieks ir fiziskā persona, kuras galvenā komercdarbības veikšanas vieta ir Zviedrijā;

2) parādnieks nevar pienācīgi samaksāt savu parādu, un, ņemot vērā visus lietas apstākļus, var uzskatīt, ka šāda situācija turpināsies paredzamā nākotnē (parādnieks uzskatāms par maksātnespējīgu);

3) ir pamatoti pārstrukturēt parādu, ņemot vērā parādnieka personiskos un finanšu apstākļus.

Piemēro šādus ierobežojumus:

1) parāda pārstrukturēšanu nevar atļaut veikt, ja parādniekam tiek piemērots rīkojums par to, ka tas neatbilst komercdarbības veikšanai (näringsförbud);

2) ja parādnieks ir komersants, parāda pārstrukturēšanu atļauj veikt tikai tad, ja komercsabiedrības finanšu apstākļus var viegli pārbaudīt;

3) ja parādniekam iepriekš tika atļauts veikt parāda pārstrukturēšanu, jaunu parāda pārstrukturēšanu drīkst veikt tikai tad, ja tam ir īpašs pamatojums.

Ja tiek pieņemts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanas procesu, nekavējoties publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā vēstnesī Post‑och Inrikes Tidningar. Paziņojumu vienas nedēļas laikā pēc publicēšanas nosūta arī zināmajiem kreditoriem. Paziņojumā cita starpā kreditori tiek aicināti iesniegt prasījumus pret parādnieku, kas parasti jādara rakstiski viena mēneša laikā pēc publicēšanas dienas, norādot sīkāku informāciju par prasījumu un citu informāciju, kas var būt būtiska lietas izvērtēšanai, un sīkāku informāciju par to, kādā kontā veicami maksājumi parāda pārstrukturēšanas procesa laikā.

Par lēmumu sākt parāda pārstrukturēšanas procesu apelācijas prasību var iesniegt triju nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

No brīža, kad tiek pieņemts lēmums sākt procesu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai parāda pārstrukturēšanas jautājumā nav pieļaujama īpašuma atsavināšana, bojāšana vai mainīšana (utmätning), lai izpildītu prasījumus, kas izteikti pirms lēmuma sākt procesu. Tomēr tas neattiecas uz prasījumiem, kuri netiek aptverti pārstrukturēšanas procesā. Tāpat tas neattiecas uz gadījumiem, kad pēc apelācijas prasības saņemšanas tiesa pēc kreditora pieprasījuma nolemj atļaut atsavināt īpašumu.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Pieteikumu komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanai var iesniegt parādnieks. Ja pieteikums netiek noraidīts kā nepieņemams vai nepamatots, lēmumu sākt komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu pieņem pēc iespējas drīzāk. Pieteikumu var noraidīt kā nepamatotu, ja, piem., no pieteikuma vai cita pieejama ziņojuma izriet, ka nav izpildīti komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanas nosacījumi.

Komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu atļauj veikt šādos gadījumos:

1) ja parādnieka galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta ir Zviedrijā;

2) parādnieks nevar pienācīgi samaksāt savu parādu, un, ņemot vērā visus lietas apstākļus, var uzskatīt, ka šāda situācija turpināsies paredzamā nākotnē (parādnieks uzskatāms par maksātnespējīgu);

3) ir pamatoti iesniegt pieteikumu, ņemot vērā parādnieka personiskos un finanšu apstākļus.

Piemēro šādus ierobežojumus:

1) komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu nevar atļaut veikt, ja parādniekam tiek piemērots rīkojums par to, ka tas neatbilst komercdarbības veikšanai;

2) komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu nevar atļaut veikt, ja parādnieks ir komersants, kas iepriekš ir bezatbildīgi veicis komercdarbību vai dara to patlaban;

3) komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu nevar atļaut veikt, ja parādnieka rīcībā esošā starpība maksājuma veikšanai ceturksnī ir mazāka par vienu septīto daļu no cenas bāzes summas (prisbasbeloppet), kā noteikts Sociālā nodrošinājuma kodeksa (socialförsäkringsbalken) 2. nodaļas 6. un 7. pantā (aptuveni 6300 SEK 2016. gadā);

4) ja parādniekam iepriekš tika atļauts veikt parāda pārstrukturēšanu, jaunu parāda pārstrukturēšanu drīkst veikt tikai tad, ja tam ir īpašs pamatojums.

Ja tiek pieņemts lēmums sākt komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanas procesu, nekavējoties publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā vēstnesī Post‑och Inrikes Tidningar. Paziņojumu vienas nedēļas laikā pēc publicēšanas nosūta arī zināmajiem kreditoriem. Paziņojumā cita starpā kreditori tiek aicināti iesniegt prasījumus pret parādnieku, kas parasti jādara rakstiski viena mēneša laikā pēc publicēšanas dienas, norādot sīkāku informāciju par prasījumu un citu informāciju, kas var būt būtiska lietas izvērtēšanai, un sīkāku informāciju par to, kādā kontā veicami maksājumi komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanas procesa laikā.

Par lēmumu sākt parāda pārstrukturēšanas procesu apelācijas prasību var iesniegt triju nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

No brīža, kad tiek pieņemts lēmums sākt procesu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai parāda pārstrukturēšanas jautājumā nav pieļaujama īpašuma atsavināšana, bojāšana vai mainīšana, lai izpildītu prasījumus, kas izteikti pirms lēmuma sākt procesu. Tomēr tas neattiecas uz prasījumiem, kuri netiek aptverti pārstrukturēšanas procesā. Tāpat tas neattiecas uz gadījumiem, kad pēc apelācijas prasības saņemšanas tiesa pēc kreditora pieprasījuma nolemj atļaut atsavināt īpašumu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

BANKROTS

Ja vien īpašajos noteikumos par atbrīvojuma piešķiršanu saistībā ar tiesiskām darbībām, ko parādnieks vai cita puse veic uzreiz pēc lēmuma sākt bankrota procedūru, nav noteikts citādi, bankrota mantā ir iekļauti visi īpašumi, kuri piederējuši parādniekam bankrota lēmuma publicēšanas laikā vai kuri uzkrāti parādniekam bankrota procesā un kurus var izmantot prasījumu apmierināšanai. Tāpat šādā mantā tiek iekļauts īpašums, kas var tikt pievienots bankrota mantai prasījuma atgūšanas rezultātā. Fiziskajām personām piemēro īpašus noteikumus par darba algu un citu īpašumu, kas parādniekam vajadzīgs iztikai. Parādnieks drīkst paturēt kādu daļu no šāda īpašuma.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs informē visus zināmos kreditorus par lēmumu veikt komercsabiedrības reorganizāciju. Cita starpā paziņojumam pievieno sākotnēju sarakstu ar parādnieka aktīviem un saistībām. Tādējādi process aptver visus aktīvus. Tomēr jāuzsver, ka komercsabiedrības reorganizācija var noslēgties ar publisku vienošanos ar kreditoriem, kaut gan tas nav obligāti.

Ikvienam prasījumam, ko pamato nolīgums, kuru parādnieks parakstījis komercsabiedrības reorganizācijas procesā ar komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja piekrišanu, tiek piešķirta vispārīga priekšrocība (allmän förmånsrätt). Šāds nolīgums ir, piem., nolīgums par komercsabiedrības finansēšanu, kas tiek parakstīts ar komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja piekrišanu reorganizācijas procesa laikā.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Lēmumā, ar ko tiek apstiprināta parāda pārstrukturēšana, tiek noteikts plāns maksājumu veikšanai. Šāds plāns aptver piecus gadus, ja vien nav pamatota iemesla noteikt īsāku termiņu. Plāns maksājumu veikšanai sākas dienā, kad tiek pieņemts lēmums apstiprināt pārstrukturēšanu. Bet, tā kā parādnieks sāk veikt maksājumus dienā, kad tiek pieņemts lēmums sākt procesu, periodu, kurā tika piemērots lēmums sākt procesu, parasti atskaita no laika, ko aptver plāns maksājumu veikšanai.

Summa, kas jāmaksā parādniekam, tiek noteikta tā, ka parāda pārstrukturēšana tiek piemērota visiem parādnieka aktīviem un ieņēmumiem pēc tam, kad tiek atskaitīta parādnieka un tā ģimenes iztikai nepieciešamā summa. Daļu var arī rezervēt maksājumam par prasījumu, ko parāda pārstrukturēšana neaptver.

Ja pēc lēmuma veikt parāda pārstrukturēšanu parādnieka finanšu apstākļi ievērojami uzlabojas un iemesls ir neparedzēti apstākļi, kreditori un parādnieks var iesniegt pieteikumu lēmuma atkārtotai izvērtēšanai.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanas gadījumā tiek noteikts plāns maksājumu veikšanai. Šāds plāns aptver trīs gadus. Plāns maksājumu veikšanai sākas dienā, kad tiek pieņemts lēmums apstiprināt pārstrukturēšanu. Bet, tā kā parādnieks sāk veikt maksājumus dienā, kad tiek pieņemts lēmums sākt procesu, periodu, kurā tika piemērots lēmums sākt procesu, parasti atskaita no laika, ko aptver plāns maksājumu veikšanai.

Summa, kas jāmaksā parādniekam, tiek noteikta tā, ka komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana tiek piemērota visiem parādnieka aktīviem un ieņēmumiem pēc tam, kad tiek atskaitīta parādnieka un tā ģimenes iztikai nepieciešamā summa. Daļu var arī rezervēt maksājumam par prasījumu, ko komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana neaptver.

Ja pēc lēmuma veikt komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu parādnieka finanšu apstākļi ievērojami uzlabojas, kreditori un parādnieks var iesniegt pieteikumu lēmuma atkārtotai izvērtēšanai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

BANKROTS

Pēc bankrota lēmuma pasludināšanas parādnieks zaudē kontroli pār to savu īpašumu, kas ir saistīts ar bankrota mantu. Parādnieks nedrīkst uzņemties saistības, ko var pieprasīt īstenot bankrota laikā. Tomēr ir daži atbrīvojumi. Bankrota procesa laikā bankrota mantu pārstāv administrators. Administratoru ieceļ rajona tiesa, un viņam jābūt šī uzdevuma veikšanai nepieciešamajām īpašajām zināšanām un pieredzei, kā arī citādi jāatbilst uzdevuma veikšanai. Tiesa var pieņemt darbā personu, kas netiek iecelta par administratoru. Persona var netikt iecelta par administratoru, ja pastāv interešu konflikts.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājam jābūt šī uzdevuma veikšanai nepieciešamajām īpašajām zināšanām un pieredzei, jābūt personai, kurai uzticas kreditori, kā arī citādi jāatbilst uzdevuma veikšanai.

Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs iepazīstas ar parādnieka finanšu stāvokli un, apspriežoties ar parādnieku, sagatavo plānu, kurā nosaka, kā sasniedzami reorganizācijas mērķi. Plāns jāiesniedz tiesai un kreditoriem. Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs palīdzībai var piesaistīt ekspertus.

Parādniekam ir noteikta prasība sniegt komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājam visu informāciju par saviem finanšu apstākļiem, kas ir būtiska komercsabiedrības reorganizācijai. Parādnieks ievēro komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja norādījumus par komercsabiedrības vadīšanu. Dažas tiesiskās darbības parādnieks nedrīkst veikt, ja nav saņemta komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja piekrišana. Tas attiecas, piem., uz maksājumiem saistībā ar parādu, kas radies pirms lēmuma, jaunu saistību uzņemšanos, tāda īpašuma nodošanu citai personai vai ieķīlāšanu, kas ir nozīmīgs parādnieka komercdarbībai. Pat ja parādnieks nepilda savus pienākumus, attiecīgā tiesiskā darbība joprojām ir spēkā.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Administrators netiek iecelts. Parāda pārstrukturēšanas procesa laikā parādnieks saglabā kontroli pār savu īpašumu.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Administrators netiek iecelts. Parāda pārstrukturēšanas procesa laikā parādnieks saglabā kontroli pār savu īpašumu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

BANKROTS

Ja kreditoram ir prasījums pret parādnieku, kuru var aizstāvēt bankrota procedūras laikā, to var kompensēt, izmantojot pretprasījumu, kas bija debitoram pret kreditoru bankrota lēmuma pasludināšanas laikā. Šo iespēju nepiemēro, ja kompensēšana ar pretprasījumu ir izslēgta no bankrota attiecīgo prasījumu rakstura dēļ. Uz nosacītiem prasījumiem attiecas īpaši noteikumi. Cita starpā pastāv arī atbrīvojumi saistībā ar nesen iegūtiem prasījumiem (tie lielā mērā atbilst noteikumiem par mantas atgūšanu).

Saistībā ar finanšu tirgiem pastāv īpaši noteikumi par to, ka savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus un līdzīgas vienošanās, kas cita starpā attiecas uz finanšu instrumentiem, piemēro bankrota mantai un kreditoriem.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Ikviena persona, kam bija prasījums pret parādnieku laikā, kad tika iesniegts pieteikums par komercsabiedrības reorganizāciju, var kompensēt savu prasījumu, izmantojot pretprasījumu, kas tajā pašā laikā bija parādniekam pret attiecīgo kreditoru, pat ja prasījuma maksāšanas termiņš vēl nav pienācis. Šo iespēju nepiemēro, ja kompensēšana ar pretprasījumu ir izslēgta attiecīgo prasījumu rakstura dēļ vai nav atļauta Likumā par komercsabiedrības reorganizāciju. Cita starpā pastāv arī atbrīvojumi saistībā ar nesen iegūtiem prasījumiem (tie lielā mērā atbilst noteikumiem par mantas atgūšanu).

Saistībā ar finanšu tirgiem pastāv īpaši noteikumi par to, ka savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus un līdzīgas vienošanās, kas cita starpā attiecas uz finanšu instrumentiem, piemēro bankrota mantai un kreditoriem, kuru prasījumus aptver publiskā vienošanās ar kreditoriem.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Nav īpašu noteikumu par kompensēšanu ar pretprasījumu.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Nav īpašu noteikumu par kompensēšanu ar pretprasījumu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

BANKROTS

Likumā par bankrotu nav vispārīgu noteikumu par to, vai bankrota mantai ir saistoši parādnieka noslēgti nolīgumi. Faktiski bankrota manta ir neatkarīga juridiskā persona un nav saistīta ar pienākumiem, kas var izrietēt no šādiem nolīgumiem. Drīkst izvēlēties, vai bankrota mantu iesaistīt parādnieka noslēgtos nolīgumos vai nē, ja to iesaistīt nozīmē likvidēt mantu. Tas parasti ir atkarīgs no darījuma partnera piekrišanas.

Citos tiesību aktos, piem., Likumā par pārdošanu (köplagen) un Likumā par finanšu instrumentu tirdzniecību (lagen om handel med finansiella instrument), ir iekļauti īpaši noteikumi. Saskaņā ar Likumu par pārdošanu drīkst izvēlēties, vai bankrota manta tiks iesaistīta nolīguma izpildē, ja viens nolīguma slēdzējs bankrotē. Darījuma partneris var pieprasīt, lai tas tiktu savlaicīgi informēts, ja bankrota manta tiks iesaistīta nolīguma izpildē.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Ja pirms lēmuma veikt komercsabiedrības reorganizāciju parādnieka partnerim bijušas tiesības anulēt nolīgumu, ņemot vērā notikušu vai iespējamu strīdu par maksājumiem vai nolīguma cita veida izpildi, darījuma partnerim nav atļauts anulēt nolīgumu, par iemeslu minot šādu strīdu pēc lēmuma pieņemšanas, ja parādnieks savlaicīgi un ar komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja piekrišanu pieprasījis izpildīt attiecīgo nolīgumu. Ja darījuma partneris to pieprasa, parādniekam tas savlaicīgi jāinformē par to, vai nolīgums tiks izpildīts. Ja nolīgums tiks izpildīts, tā izpildes veidu reglamentē īpaši noteikumi. Likumā par pārdošanu arī ir īpaši noteikumi, un īpaši noteikumi reglamentē tādas jomas kā darba līgums un finanšu instrumenti.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Nav īpašu noteikumu par to, kā spēkā esošu nolīgumu ietekmē parāda pārstrukturēšana.

Lūdzu skatīt arī sadaļu „Kādi ir nosacījumi un ietekme, izbeidzot maksātnespējas procedūru?”

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Nav īpašu noteikumu par to, kā spēkā esošu nolīgumu ietekmē komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana.

Lūdzu skatīt arī sadaļu „Kādi ir nosacījumi un ietekme, izbeidzot maksātnespējas procedūru?”

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

BANKROTS

Pēc bankrota lēmuma pasludināšanas bankrota mantā ietilpstošo īpašumu vispārīgi nevar atsavināt, bojāt vai mainīt (utmäta), lai izpildītu prasījumus pret parādnieku. Šo noteikumu piemēro automātiski, tiklīdz ir sākta bankrota procedūra. Pastāv noteikti atbrīvojumi, kurus piemēro prasījumiem, kuriem piešķirts noteikts priekšrocības līmenis. Ja īpašums tomēr tiek atsavināts, bojāts vai mainīts (utmätning), neraugoties uz aizliegumu, to neuzskata par likumīgu. Īpašumu var atsavināt neatkarīgi no bankrota procedūras, ja ir tiesības izpirkt ieķīlāto īpašumu (panträtt), lai izpildītu prasījumu.

Ja atsavināšana veikta pirms bankrota lēmuma pasludināšanas, tās izpilde parasti turpinās neatkarīgi no bankrota procedūras. Ir daži izņēmumi.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Tad, kad tiek sākta komercsabiedrības reorganizācija, pret parādnieku nevar vērst ne atsavināšanu, ne citu procesu atbilstīgi Izpildes kodeksam. Ir izņēmumi, piem., gadījumi, kad kreditoram ir tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošus nosacījumus (retentionsrätt) prasījuma izpildei. Saskaņā ar Likumu par pirkšanas nolīgumiem ar nomas noteikumiem starp komersantiem (lagen (1978:599) om avbetalningsköp mellan näringsidkare m.fl.) palīdzības sniegšana nav atļauta. Komercsabiedrības reorganizācijas procedūras laikā nedrīkst pieņemt lēmumu veikt piespiedu sekvestrēšanu jeb nodalīšanu (kvarstad) vai apķīlāt vai arestēt parādnieka īpašumu (betalningsäkring).

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

No brīža, kad tiek pieņemts lēmums sākt procesu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai parāda pārstrukturēšanas jautājumā nav pieļaujama īpašuma atsavināšana, bojāšana vai mainīšana, lai izpildītu prasījumus, kas izteikti pirms lēmuma sākt procesu. Tomēr tas neattiecas uz prasījumiem, kuri netiek aptverti pārstrukturēšanas procesā. Tāpat tas neattiecas uz gadījumiem, kad pēc apelācijas prasības saņemšanas tiesa pēc kreditora pieprasījuma nolemj atļaut atsavināt īpašumu.

Ja parādnieks tiek pasludināts par bankrotējušu, pieteikums parāda pārstrukturēšanai zaudē spēku.

Ja pieteikums sarunām ar kreditoriem par publisku vienošanos tiek pieņemts izskatīšanai pēc tam, kad parādnieks iesniedzis pieteikumu parāda pārstrukturēšanai, parāda pārstrukturēšanas process tiek apturēts. Ja vienošanās tiek apstiprināta, pieteikums parāda pārstrukturēšanai zaudē spēku.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

No brīža, kad tiek pieņemts lēmums sākt procesu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai parāda pārstrukturēšanas jautājumā nav pieļaujama īpašuma atsavināšana, bojāšana vai mainīšana, lai izpildītu prasījumus, kas izteikti pirms lēmuma sākt procesu. Tomēr tas neattiecas uz prasījumiem, kuri netiek aptverti pārstrukturēšanas procesā. Tāpat tas neattiecas uz gadījumiem, kad pēc apelācijas prasības saņemšanas tiesa pēc kreditora pieprasījuma nolemj atļaut atsavināt īpašumu.

Ja parādnieks tiek pasludināts par bankrotējušu, pieteikums komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanai vairs nav spēkā.

Ja pieteikums sarunām ar kreditoriem par publisku vienošanos tiek pieņemts izskatīšanai pēc tam, kad parādnieks iesniedzis pieteikumu komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanai, parāda pārstrukturēšanas process tiek apturēts. Ja vienošanās tiek apstiprināta, pieteikums komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanai vairs nav spēkā.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

BANKROTS

Ja starp parādnieku un citu personu turpinās tiesas process par īpašumu, kas ir iekļauts bankrota mantā, manta var turpināt procesu parādnieka vietā. Ja manta neieņem parādnieka vietu, uzskata, ka īpašums vairs nav iekļauts mantā. Ja pret parādnieku ir sākts tiesas process par tāda prasījuma izpildi, kuru var aizstāvēt bankrota procedūrā, bankrota manta var iesaistīties tiesas procesā par labu parādniekam. Uz šādu procedūru attiecas citi noteikumi.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Prasījumu izpilde komercdarbības reorganizācijas procesā ir aizliegta, tomēr tas nekavē tiesas procesu starp parādnieku un citu personu, jo tas turpinās un tiek pabeigts.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Lūdzu skatīt sadaļu „Kā maksātnespējas process ietekmē atsevišķu kreditoru sāktas tiesvedības?”

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Lūdzu skatīt sadaļu „Kā maksātnespējas process ietekmē atsevišķu kreditoru sāktas tiesvedības?”

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

BANKROTS

Kreditoriem nav oficiālas lomas bankrota procesā. Administrators apspriežas ar kreditoriem, kuri ir skarti visvairāk, ja šādu situāciju nevar novērst. Kreditoriem ir arī tiesības saņemt informāciju no administratora un piedalīties zvēresta došanā. Kreditors var pieprasīt iecelt uzraugu (granskningsman) bankrota mantas administrēšanas pārraudzīšanai kreditora vārdā.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Kad tiesa pieņem lēmumu atļaut komercsabiedrības reorganizāciju, tā nosaka, kurā datumā tiesā notiks kreditoru sapulce. Sapulce notiek triju nedēļu laikā, sākot no komercsabiedrības reorganizācijas lēmuma pieņemšanas dienas, vai ilgākā posmā, ja no tā nevar izvairīties.

Kreditoru sapulcē kreditoriem ir iespēja paust viedokli par to, vai komercsabiedrības reorganizācijas process būtu jāturpina. Pēc kreditoru pieprasījuma tiesa var iecelt kreditoru komiteju, kurā darbosies kreditori. Komitejā ir ne vairāk kā trīs locekļi. Dažos gadījumos darbiniekiem arī ir tiesības iecelt pārstāvi komitejā kā papildlocekli. Tiesa var iecelt lielāku skaitu locekļu, ja tam ir īpašs iemesls. Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs apspriežas ar kreditoru komiteju par svarīgiem jautājumiem, ja tā var darīt.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Lūdzu skatīt sadaļu „Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un pieņemšanu?”

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

BANKROTS

Bankrota procedūras laikā aktīvi veido bankrota mantu, kas tiek pārvaldīta par labu kreditoriem (skatīt iepriekš). Mantu pārvalda viens vai vairāki bankrota administratori. Vispārīgs noteikums ir pēc iespējas ātri un saprātīgi pārdot mantā iekļauto īpašumu. Ja parādnieks vada komercsabiedrību, tad, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, administrators var uzturēt komercsabiedrības darbību par labu bankrota mantai.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Komercsabiedrības reorganizācijas laikā parādnieks nezaudē kontroli pār saviem aktīviem.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Administrators netiek iecelts.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Administrators netiek iecelts.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

BANKROTS

Zviedrijā bankrota procedūra var būt divējāda: bankrots bez pierādījumiem par parādu (bevakning) un bankrots ar pierādījumiem par parādu. Pierādījums par parādu nepastāv, ja vien netiek noteikts citādi. Tas ir tāpēc, ka kreditori, kuru prasījumiem nav priekšrocības, bankrota gadījumā parasti neko nesaņem. Pēc administratora pieprasījuma rajona tiesa var pieņemt lēmumu, ka parādiem jābūt pierādāmiem. To panāk, ja var pieņemt, ka prasījumi, kam nav priekšrocības, saņems maksājumu, kad tiks veikta naudas sadalīšana bankrota procedūras laikā. Ja tiek pieņemts lēmums, ka parāds jāpierāda, prasījumi, kurus var aizstāvēt bankrota procedūras laikā, vispārīgi ir jāpierāda, lai kreditors saņemtu daļu no sadalāmās naudas. Tāpat jāpierāda tiesības uz priekšrocību. Ja kreditoram tomēr ir tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošus nosacījumus saistībā ar īpašumu, kreditoram parādu nevajag pierādīt, lai tas būtu tiesīgs saņemt maksājumu no attiecīgā īpašuma.

Tas, ka parādnieks zaudē kontroli pār savu īpašumu, nozīmē, ka parādnieks nevar uzņemties saistības, kuras var aizstāvēt bankrota procedūras laikā. Ja parādnieks uzņemas vai rada saistības pēc bankrota procedūras sākšanas, šādas saistības vispārīgi nevar tikt pierādītas bankrota procedūras laikā. Saskaņā ar iedibināto judikatūru dažos gadījumos parādnieks var atgūt kontroli pār noteiktiem aktīviem, ja administrators nepārprotami atturas šādu aktīvu pieprasīt.

Administrators pārstāv bankrota mantu un var uzņemties tiesības un pienākumus, piem., slēdzot nolīgumu. Tādējādi rodas prasījumi pret pašu mantu (massafordringar). Prasījumiem saistībā ar mantu ir priekšrocība salīdzinājumā ar parastiem prasījumiem bankrota lietā (konkursfordringar). Administratora atlīdzība un citi līdzīgi parādi (ko sauc par bankrota izmaksām, konkurskostnader) tomēr izriet no bankrota mantas un ierindojas pirms parādiem, kas radušies saistībā ar mantu. Ja bankrota izmaksas nevar segt no bankrota mantas, tās vispārīgi sedz valsts. Prasījumi bankrota lietā tiek apmierināti tikai tad, kad ir segtas bankrota izmaksas un prasījumi saistībā ar mantu.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Nav vispārīgu noteikumu par to, kā jāiesniedz prasījumi komercdarbības reorganizācijas gadījumā. Komercdarbības reorganizācijas lietā tiesa pēc parādnieka pieprasījuma var pieņemt lēmumu atļaut sarunas par publisku vienošanos ar kreditoriem (offentligt ackord). Kreditors iesniedz savu prasījumu vienošanās sarunu ietvaros (lūdzu skatīt turpmāk). Tikai tie kreditori, kuru prasījumi izteikti pirms pieteikuma iesniegšanas par komercsabiedrības reorganizāciju, piedalās sarunās par vienošanos. Tomēr ne visi kreditori piedalās sarunās; piem., nepiedalās kreditors, kura prasījumu var apmierināt, to kompensējot ar pretprasījumu, vai kura prasījumam ir priekšrocība. Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs sagatavo sarakstu ar mantā iekļautajiem aktīviem un saistībām. Ja personai ir prasījums, kas nav iekļauts sarakstā vai nav kļuvis zināms un šāda persona vēlas piedalīties sarunās par vienošanos, tā iesniedz rakstisku prasījumu komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājam ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kreditoru sapulces.

Prasījumiem, kuru pamatā ir nolīgumi, ko parādnieks noslēdzis ar komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja piekrišanu komercsabiedrības reorganizācijas procedūras laikā, tiek piešķirta vispārīga priekšrocība.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Parāda pārstrukturēšanā būtībā ir iekļauti visi naudā izteikti prasījumi pret parādnieku, kas radušies pirms dienas, kurā tika pasludināts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanu. Šim nolūkam kreditori iesniedz prasījumus, kuri radušies pirms lēmuma sākt bankrota procedūru un kurus aptver parāda pārstrukturēšana, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka parādnieks tiks atbrīvots no pienākuma maksāt attiecīgos parādus (lūdzu skatīt sadaļu „Kādi ir nosacījumi un ietekme, izbeidzot maksātnespējas procedūru?”).

Tomēr parāda pārstrukturēšanā nav iekļauts neviens no turpmāk minētajiem:

1) prasījums par pabalstu ģimenes uzturēšanai, ja vien sociālā nodrošinājuma aģentūra (Försäkringskassan) vai publiska ārvalsts struktūra nav pārņēmusi tiesīgā saņēmēja tiesības saņemt šādu uzturēšanas pabalstu;

2) prasījums, saistībā ar kuru kreditoram ir tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu vai citas tiesības saņemt priekšrocību atbilstīgi 6. vai 7. pantam Likumā par priekšrocībām (förmånsrattslagen (1970:979)), vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošus nosacījumus, ciktāl nodrošinājums ir pietiekams prasījuma apmierināšanai;

3) prasījums, saistībā ar kuru kreditors ieguvis tiesības saņemt priekšrocību atbilstīgi 8. pantam Likumā par priekšrocībām, pirms tika pasludināts lēmums sākt bankrota procedūru saistībā ar īpašumu, ko izmanto prasījuma izpildei;

4) prasījums, kura maksāšanas termiņš vēl nav pienācis un kurš ir atkarīgs no tā, vai kreditors piedāvā atlīdzību;

5) apstrīdēts prasījums.

Ja prasījums ir atkarīgs no nosacījumiem, tā summa nav noteikta vai tā maksāšanas termiņš vēl nav pienācis, var pieņemt lēmumu, ka tas netiek iekļauts parāda pārstrukturēšanā. Ja var pieņemt, ka prasījums nav pamatots, jāpieņem lēmums, ka prasījums netiks iekļauts parāda pārstrukturēšanā.

Prasījumi, kas radušies pēc tam, kad pieņemts lēmums sākt bankrota procedūru, netiek iekļauti parāda pārstrukturēšanā.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanā būtībā ir iekļauti visi naudā izteikti prasījumi pret parādnieku, kas radušies pirms dienas, kurā tika pasludināts lēmums sākt bankrota procedūru. Šim nolūkam kreditori ziņo par prasījumiem, kuri radušies pirms lēmuma sākt bankrota procedūru un kuri ir iekļauti komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanā, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka parādnieks tiks atbrīvots no pienākuma maksāt attiecīgos parādus (lūdzu skatīt sadaļu „Kādi ir nosacījumi un ietekme, izbeidzot maksātnespējas procedūru?”).

Tomēr komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanā nav iekļauts neviens no turpmāk minētajiem:

1) prasījums par pabalstu ģimenes uzturēšanai, ja vien sociālā nodrošinājuma aģentūra vai publiska ārvalsts struktūra nav pārņēmusi tiesīgā saņēmēja tiesības saņemt šādu uzturēšanas pabalstu;

2) prasījums, saistībā ar kuru kreditoram ir tiesības saņemt priekšrocību atbilstīgi 5. pantam Likumā par priekšrocībām (1970:979), ciktāl nodrošinājums ir pietiekams prasījuma apmierināšanai;

3) prasījums, saistībā ar kuru kreditoram ir tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu vai citas tiesības saņemt priekšrocību atbilstīgi 6. vai 7. pantam Likumā par priekšrocībām, vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošus nosacījumus, ciktāl nodrošinājums ir pietiekams prasījuma apmierināšanai;

4) prasījums, saistībā ar kuru kreditors ieguvis tiesības saņemt priekšrocības atbilstīgi 8. pantam Likumā par priekšrocībām, pirms tika pasludināts lēmums sākt bankrota procedūru saistībā ar īpašumu, ko izmanto prasījuma izpildei;

5) prasījums, kura maksāšanas termiņš vēl nav pienācis un kurš ir atkarīgs no tā, vai kreditors piedāvā atlīdzību;

6) apstrīdēts prasījums.

Ja prasījums ir atkarīgs no nosacījumiem, tā summa nav noteikta vai tā maksāšanas termiņš vēl nav pienācis, var pieņemt lēmumu, ka tas netiek iekļauts parāda pārstrukturēšanā. Ja var pieņemt, ka prasījums nav pamatots, jāpieņem lēmums, ka prasījums netiks iekļauts parāda pārstrukturēšanā.

Prasījumi, kas radušies pēc tam, kad pieņemts lēmums sākt bankrota procedūru, netiek iekļauti parāda pārstrukturēšanā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

BANKROTS

Vispārīgi runājot, bankrota procedūras laikā var aizstāvēt tikai tādus prasījumus, kas radušies pirms bankrota procedūras lēmuma pasludināšanas. Prasījumu var aizstāvēt bankrota procedūras laikā, pat ja tas ir atkarīgs no nosacījumiem vai tā maksājuma termiņš vēl nav pienācis.

Gadījumos, kad parāds nav jāpierāda, nav noteikumu, saskaņā ar kuriem kreditoram būtu noteikta prasība iesniegt prasījumu noteiktā veidā. Ja bankrota procedūrā parāds nav jāpierāda, administrators pēc savas iniciatīvas nodrošina, ka ikviens priekšrocības prasījums saņem daļu no sadalītās naudas. Faktiski nekas nekavē kreditoru aizstāvēt savu prasījumu, neizmantojot konkrētus pierādījumus, kamēr neiestājas termiņš iebildumu sniegšanai saistībā ar ierosināto naudas sadalīšanu.

Ja var pieņemt, ka aktīvu apmērs ir pietiekams, lai veiktu maksājumus kreditoriem, kam nav priekšrocības, jābūt pierādījumam par parādu (lūdzu skatīt iepriekš par parāda pierādīšanu). Ja rajona tiesa pieņem lēmumu, ka parādi jāpierāda, tā nosaka laikposmu pierādījumu sniegšanai, kas ir četras līdz sešas nedēļas. Lēmums par aicinājumu iesniegt pierādījumus tiek publicēts. Kreditoriem savi prasījumi jāiesniedz rakstiski norādītajā laikā. Ja kreditoram ir tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošus nosacījumus saistībā ar īpašumu, parāds šīs procedūras ietvaros nav jāpierāda, lai saņemtu maksājumu no īpašuma. Ja parāds ir pierādīts un kreditors vēlas iesniegt prasījumu vai īstenot tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu pēc pierādījumu sniegšanas termiņa beigām, šādi kreditori var iesniegt pierādījumus ex post (efterbevakning). Tas jādara ne vēlāk kā dienā, kad administrators nosaka ierosināto naudas sadalīšanu, t. i., pirms ierosinājums tiek iesniegts tiesai un publicēts. Ja kreditors neiesniedz pierādījumus par savu prasījumu, tas zaudē iespēju saņemt maksājumu no aktīviem, kas ir ietverti lēmumā par naudas sadalīšanu. Kreditors var vēlāk saņemt maksājumu par savu prasījumu, bet tikai tad, ja ir pieejami papildu līdzekļi (ex post naudas sadalīšana, efterutdelning).

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Kā jau minēts iepriekš, kreditoriem nav vispārīga pienākuma iesniegt prasījumus komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, bet tiem var būt jāiesniedz prasījumi vienošanās sarunu ietvaros. Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs iesniedz komercsabiedrības reorganizācijas plānu. Plānā parasti norāda, kā var tikt atrisināta parādnieka uzņēmuma finanšu situācija un kā var uzlabot uzņēmuma darbības rezultātus. Tomēr plāna saturu pielāgo katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no apstākļiem.

Noteiktos apstākļos publiska vienošanās ar kreditoriem var notikt komercsabiedrības reorganizācijas ietvaros. Parādnieks pieprasa vienošanās sarunas.

Pieprasot rīkot vienošanās sarunas, iesniedz vienošanās priekšlikumu, norādot, kādu summu parādnieks piedāvā maksājuma veikšanai, maksājuma veikšanas laiku, kā arī to, vai tiek piedāvāts nodrošinājums saistībā ar vienošanos un, ja tā ir, kāds ir šis nodrošinājums. Pievieno mantā ietverto aktīvu un saistību sarakstu.

Ja pieprasījumu rīkot vienošanās sarunas uzskata par pieņemamu, tiesa sagatavo lēmumu nekavējoties atļaut rīkot vienošanās sarunas. Vienlaikus tiesa nosaka datumu sanāksmei ar kreditoriem, kas notiks tiesā, izsludina sanāksmi un lēmumu publicē.

Parādniekam, komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājam un kreditoriem tiek dota iespēja iebilst pret prasījumu, par kuru notiks vienošanās. Īpaši noteikumi reglamentē iespēju piedalīties vienošanās sarunās, pamatojoties uz prasījumu, kas nav iekļauts mantas sarakstā.

Vienošanās sarunās var piedalīties tikai tie kreditori, kuru prasījumi radušies pirms tam, kad tika iesniegts pieteikums veikt komercsabiedrības reorganizāciju. Sarunās nepiedalās kreditori, kuru prasījumi var tikt apmierināti, veicot kompensēšanu ar pretprasījumu, vai kuru prasījumiem ir priekšrocība. Kreditori, kuri bankrota gadījumā būtu tiesīgi saņemt maksājumu tikai pēc maksājumu veikšanas citiem kreditoriem, arī nepiedalās sarunās, ja vien to nepieprasa citi kreditori, kuri piedalās sarunās.

Pēc ikviena kreditora pieprasījuma parādnieks kreditoru sapulcē dod zvērestu par mantas sarakstu.

Kreditoru sapulcē kreditori balso par ierosināto vienošanos. Vienošanās priekšlikums, kas aptver vismaz 50 % no prasījumu kopsummas, tiek uzskatīts par kreditoru apstiprinātu, ja trīs piektdaļas no visām balsīm ir „par” un šādi balsojošu kreditoru prasījumi veido trīs piektdaļas no balsstiesīgo prasījumu kopsummas. Ja procentos izteiktais apmērs ir mazāks, vienošanās priekšlikums tiek apstiprināts, ja trīs ceturtdaļas balsu ir „par” un šādi balsojošu kreditoru prasījumi veido trīs ceturtdaļas no balsstiesīgo prasījumu kopsummas.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Ja tiek pieņemts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanas procesu, nekavējoties publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā vēstnesī Post‑ och Inrikes Tidningar. Paziņojumu vienas nedēļas laikā pēc publicēšanas nosūta arī zināmajiem kreditoriem. Paziņojumā cita starpā kreditori tiek aicināti iesniegt prasījumus pret parādnieku, kas parasti jādara rakstiski viena mēneša laikā pēc publicēšanas dienas, norādot sīkāku informāciju par prasījumu un citu informāciju, kas var būt būtiska lietas izvērtēšanai, un sīkāku informāciju par to, kādā kontā veicami maksājumi parāda pārstrukturēšanas procesa laikā.

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanas procedūru un ir apkopota pietiekama informācija, tiek sagatavots parāda pārstrukturēšanas priekšlikums. To nosūta visiem zināmajiem kreditoriem, kuru prasījumi ir iekļauti priekšlikumā, aicinot tos iesniegt piezīmes līdz noteiktam datumam. Tas, ka kreditors nav iesniedzis piezīmes, nekavē pieņemt lēmumu apstiprināt parāda pārstrukturēšanu.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Ja tiek pieņemts lēmums sākt komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanas procesu, nekavējoties publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā vēstnesī Post‑ och Inrikes Tidningar. Paziņojumu vienas nedēļas laikā pēc publicēšanas nosūta arī zināmajiem kreditoriem. Paziņojumā cita starpā kreditori tiek aicināti iesniegt prasījumus pret parādnieku, kas parasti jādara rakstiski viena mēneša laikā pēc publicēšanas dienas, norādot sīkāku informāciju par prasījumu un citu informāciju, kas var būt būtiska lietas izvērtēšanai, un sīkāku informāciju par to, kādā kontā veicami maksājumi parāda pārstrukturēšanas procesa laikā.

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanas procedūru un ir apkopota pietiekama informācija, tiek sagatavots komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanas priekšlikums. To nosūta visiem zināmajiem kreditoriem, kuru prasījumi ir iekļauti priekšlikumā, aicinot tos iesniegt piezīmes līdz noteiktam datumam. Tas, ka kreditors nav iesniedzis piezīmes, nekavē pieņemt lēmumu apstiprināt komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

BANKROTS

Ja bankrota mantas aktīvi nav pietiekami, lai segtu bankrota izmaksas un ar mantu saistītos parādus, bankrota izdevumi jānoraksta (lūdzu skatīt informāciju iepriekš par bankrota izmaksām un ar mantu saistītiem parādiem). Ja bankrota izdevumi tiek norakstīti (avskrivas), kreditoriem netiek sadalīta nauda.

Ja bankrota izdevumi netiek norakstīti, bankrota mantā esošā nauda, ko neizmanto bankrota izmaksu un ar mantu saistīto parādu maksāšanai, tiek sadalīta kreditoriem. Nauda tiek sadalīta atbilstīgi Likumam par priekšrocībām.

Likums par priekšrocībām reglamentē kreditoru tiesības saņemt maksājumu bankrota gadījumā. Turpmāk sniegta kopsavilkuma informācija par minēto likumu.

Priekšrocība saistībā ar maksājumu ir vai nu īpaši, vai arī vispārīgi noteikta. Īpaši noteikta priekšrocība ir saistīta ar noteiktu īpašumu (piemēram var minēt tiesības izpirkt ieķīlātu īpašumu, tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošus nosacījumus, nekustamā īpašuma hipotēku (inteckning)). Vispārīgi noteikta priekšrocība ir saistīta ar visu īpašumu, kas ir iekļauts parādnieka bankrota mantā (piem., izmaksas, kas rodas kreditoriem, parādniekam bankrotējot, atlīdzība komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājam, ja pirms attiecīgās bankrota procedūras bijusi komercsabiedrības reorganizācija). Īpaši noteikta priekšrocība ierindojas augstāk nekā vispārīgi noteikta priekšrocība. Prasījumam, kam nav piešķirta priekšrocība, ir tādas pašas tiesības kā visiem citiem prasījumiem. Var arī noteikt nolīgumā, ka kreditors ir tiesīgs saņemt maksājumu tikai pēc tam, kad ir izpildīti visu citu kreditoru prasījumi (subordinēts prasījums, efterställd fordran).

Priekšrocība turpina pastāvēt, pat ja prasījums tiek nodots citai personai, atsavināts vai citādi nonāk citai personai.

Ja prasījumam piešķirta īpaši noteikta priekšrocība saistībā ar noteiktu īpašumu, bet īpašums nav pietiekams prasījuma izpildei, atlikusī daļa tiek traktēta kā prasījums bez priekšrocības.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā nauda netiek sadalīta, ja vien nav publiskas vienošanās ar kreditoriem.

Publiska vienošanās var nozīmēt, ka prasījumu apjoms jāsamazina un jāizmaksā īpašā veidā. Vienošanās piešķir visiem kreditoriem vienādas tiesības un vismaz 25 % no visu prasījumu kopsummas, ja vien visi zināmie kreditori, kam piemēro vienošanos, neapstiprina mazāku apjomu vai nav īpaša iemesla pieņemt mazāku apjomu. Noteiktā minimālā sadalītā summa jāizmaksā viena gada laikā pēc vienošanās apstiprināšanas, ja vien visi zināmie kreditori nevienojas par garāku izmaksas termiņu. Saskaņā ar vienošanos parādnieks var sākt maksājumus nedaudz vēlāk vai tam tiek citādi atlaists parāds.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Visiem parāda pārstrukturēšanā iekļautiem prasījumiem ir vienādas tiesības. Tomēr prasījumam var tikt piešķirtas mazāk labvēlīgas tiesības, ja attiecīgais kreditors tam piekrīt, vai maksājums var tikt veikts pirms citiem prasījumiem, ja sadalāmā naudas summa ir maza un ir pamatoti tā darīt, ņemot vērā parāda apmēru un citus apstākļus.

Prasījumus reglamentējoši noteikumi ir iekļauti lēmumā atļaut veikt parāda pārstrukturēšanu.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Visiem komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanā iekļautiem prasījumiem ir vienādas tiesības. Tomēr prasījumam var tikt piešķirtas mazāk labvēlīgas tiesības, ja attiecīgais kreditors tam piekrīt, vai maksājums var tikt veikts pirms citiem prasījumiem, ja sadalāmā naudas summa ir maza un ir pamatoti tā darīt, ņemot vērā parāda apmēru un citus apstākļus.

Prasījumus reglamentējoši noteikumi ir iekļauti lēmumā atļaut veikt parāda pārstrukturēšanu.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

BANKROTS

Ja parādnieks piekrīt maksāt parādus vai ir panācis citu nolīgumu ar kreditoriem (brīvprātīgs nolīgums, frivillig uppgörelse), rajona tiesa pieņem lēmumu pārtraukt bankrota procedūru. Ja bankrota lietā jāpierāda parāds, lieta var tikt slēgta, pieņemot lēmumu apstiprināt vienošanos (ackord i konkurs). Citos gadījumos lieta tiek slēgta, veicot norakstīšanu (avskrivning, ja nav pietiekamu aktīvu, lai segtu bankrota izmaksas un ar mantu saistītos prasījumus) vai veicot naudas sadalīšanu kreditoriem.

Bankrota procedūra neatbrīvo fizisko personu no saistībām maksāt parādus (noteikumi par parāda pārstrukturēšanu ir atšķirīgi). Nesamaksātie parādi paliek spēkā arī pēc bankrota procedūras (tomēr ne tad, ja uz tiem attiecas brīvprātīgs nolīgums vai vienošanās ar kreditoriem).

Juridiskā persona beidz pastāvēt pēc bankrota procedūras (reglamentējoši noteikumi ir tiesību aktos par tiesībām veidot apvienības). Tas nozīmē, ka pēc bankrota procedūras kreditori nevar pierādīt, ka kāds prasījums pret juridisko personu nav izpildīts.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Ja tiek noslēgta publiska vienošanās, tā ir saistoša visiem gan zināmajiem, gan nezināmajiem kreditoriem, kam bija tiesības piedalīties vienošanās sarunās. Kreditors, kam bankrota gadījumā ir tiesības saņemt maksājumu pēc maksājumu veikšanas citiem kreditoriem, zaudē tiesības saņemt maksājumu no parādnieka, ja vien vienošanās rezultātā visi kreditori, kam bija tiesības piedalīties vienošanās sarunās, nav saņēmuši savu maksājumu pilnā apmērā. Kreditoram, kura prasījumam ir priekšrocība saistībā ar noteiktu īpašumu, vienošanās ir saistoša, jo tam pienākošo summu nevar izņemt no šāda īpašuma.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Lēmums veikt parāda pārstrukturēšanu atbrīvo parādnieku no saistībām maksāt parādus, kas ir iekļauti parāda pārstrukturēšanā, ja šie parādi tiek samazināti. Parāda pārstrukturēšana arī atbrīvo parādnieku no saistībām maksāt nezināmus parādus lietā, ja vien tie nav parādi, kas nevar tikt iekļauti parāda pārstrukturēšanā.

Parāda pārstrukturēšana nozīmē, ka tiesības saņemt procentus vai soda naudu par neveiktiem maksājumiem saistībā ar pārstrukturēšanā iekļautu prasījumu beidz pastāvēt, sākoties periodam, kas sākas pēc dienas, kurā tika pasludināts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanu.

Parāda pārstrukturēšana neietekmē kreditora tiesības saistībā ar garantijas devēju vai citu personu, kas atbild par attiecīgo parādu līdztekus parādniekam.

Lēmumā, ar ko tiek apstiprināta parāda pārstrukturēšana, tiek noteikts plāns maksājumu veikšanai. Šāds plāns aptver piecus gadus, ja vien nav pamatota iemesla noteikt īsāku termiņu. Plāns maksājumu veikšanai sākas dienā, kad tiek pieņemts lēmums apstiprināt pārstrukturēšanu. Kad tiek noteikts plāna beigu datums, periodu, kurā tika piemērots lēmums sākt procesu, parasti atskaita no laika, ko aptver plāns maksājumu veikšanai, ja vien nav pamatota iemesla atskaitīt īsāku termiņu, ņemot vērā parādnieka darbības pēc lēmuma sākt procesu.

Lēmums veikt parāda pārstrukturēšanu var tikt grozīts vai anulēts noteiktos gadījumos. Pēc tāda kreditora pieprasījuma, kura prasījums ir iekļauts parāda pārstrukturēšanā, lēmumu veikt parāda pārstrukturēšanu var anulēt vai grozīt 6. un 7. punktā minētajos gadījumos, ja:

1) parādnieks nav bijis godīgs pret kreditoru;

2) parādnieks ir tīši kavējis bankrota procedūru vai pasākumu tiesību īstenošanai;

3) parādnieks slepeni piešķīris labvēlīgākus nosacījumus noteiktam kreditoram, lai ietekmētu lēmumu atļaut parāda pārstrukturēšanu;

4) parādnieks ir tīši iesniedzis nepareizu informāciju pieteikumā par parāda pārstrukturēšanu vai citā lietas apstrādes laikā, tādējādi nodarot kaitējumu kreditoram;

5) parādnieks iesniedzis nepareizu informāciju, un rezultātā publiska iestāde pieņēmusi lēmumu saistībā ar nodokļiem vai nodevām, ko aptver parāda pārstrukturēšana, vai nav iesniedzis informāciju, neraugoties uz attiecīgu pieprasījumu, un rezultātā ir pieņemts kļūdains lēmums vai vispār nav pieņemts lēmums;

6) parādnieks nenodrošina atbilstību plānam maksājumu veikšanai un pieļauj ievērojamas novirzes;

7) parādnieka finanšu situācija ievērojami uzlabojusies pēc lēmuma veikt parāda pārstrukturēšanu, un iemesls ir apstākļi, kurus nevarēja paredzēt lēmuma pieņemšanas laikā.

Gadījumos, kas minēti 7. punktā, pieteikumam jābūt iesniegtam piecus gadus pēc lēmuma sākt procedūru vai, ja plāns maksājumu veikšanai beidzas pēc vairāk nekā pieciem gadiem, ne vēlāk kā dienā, kad beidzas plāns maksājumu veikšanai. Ja lēmums atļaut parāda pārstrukturēšanu tiek grozīts, plāns maksājumu veikšanai var beigties ne vēlāk kā pēc septiņiem gadiem.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Lēmums atļaut komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu atbrīvo parādnieku no saistībām maksāt parādus, kuru aptver parāda pārstrukturēšana, ja šie parādi tiek samazināti. Parāda pārstrukturēšana arī atbrīvo parādnieku no saistībām maksāt nezināmus parādus lietā, ja vien tie nav parādi, ko nevar aptvert komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana.

Komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana nozīmē, ka tiesības saņemt procentus vai soda naudu par neveiktiem maksājumiem par prasījumu, ko aptver pārstrukturēšana, beidz pastāvēt saistībā ar periodu, kas sākas pēc dienas, kurā tika pasludināts lēmums sākt parāda pārstrukturēšanu.

Parāda pārstrukturēšana neietekmē kreditora tiesības saistībā ar garantijas devēju vai citu personu, kas atbild par attiecīgo parādu līdztekus parādniekam.

Lēmumā, ar ko tiek apstiprināta komercsabiedrības parāda pārstrukturēšana, tiek noteikts plāns maksājumu veikšanai. Šāds plāns aptver trīs gadus. Plāns maksājumu veikšanai sākas dienā, kad tiek pieņemts lēmums apstiprināt pārstrukturēšanu.

Lēmums veikt parāda pārstrukturēšanu var tikt grozīts vai anulēts noteiktos gadījumos. Pēc tāda kreditora pieprasījuma, kura prasījums ir iekļauts parāda pārstrukturēšanā, lēmumu veikt parāda pārstrukturēšanu var anulēt vai grozīt 6. un 7. punktā minētajos gadījumos, ja:

1) parādnieks nav bijis godīgs pret kreditoru;

2) parādnieks ir tīši kavējis bankrota procedūru vai pasākumu tiesību īstenošanai;

3) parādnieks slepeni piešķīris labvēlīgākus nosacījumus noteiktam kreditoram, lai ietekmētu lēmumu saistībā ar parāda pārstrukturēšanu;

4) parādnieks ir tīši iesniedzis nepareizu informāciju pieteikumā par parāda pārstrukturēšanu vai citā lietas apstrādes laikā, tādējādi nodarot kaitējumu kreditoram;

5) parādnieks iesniedzis nepareizu informāciju, un rezultātā publiska iestāde pieņēmusi lēmumu saistībā ar nodokļiem vai nodevām, ko aptver parāda pārstrukturēšana, vai nav iesniedzis informāciju, neraugoties uz attiecīgu pieprasījumu, un rezultātā ir pieņemts kļūdains lēmums vai vispār nav pieņemts lēmums;

6) parādnieks nenodrošina atbilstību plānam maksājumu veikšanai un pieļauj ievērojamas novirzes;

7) parādnieka finanšu situācija ievērojami uzlabojusies pēc lēmuma veikt parāda pārstrukturēšanu.

Gadījumos, kas minēti 7. punktā, pieteikumam jābūt iesniegtam trīs gadus pēc lēmuma sākt procedūru vai, ja plāns maksājumu veikšanai beidzas pēc vairāk nekā trim gadiem, ne vēlāk kā dienā, kad beidzas plāns maksājumu veikšanai. Ja lēmums atļaut komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu tiek grozīts, plāns maksājumu veikšanai var beigties ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

BANKROTS

Kā minēts iepriekš, bankrots neatbrīvo fizisko personu no saistībām maksāt parādus, savukārt juridiskās personas pēc bankrota tiek likvidētas.

Ja pēc bankrota ir pieejami līdzekļi naudas sadalīšanai, pastāv noteikumi sadalīšanu veikt ex post.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Lūdzu skatīt iepriekš informāciju par to, kādu ietekmi rada publiska vienošanās ar kreditoriem. Ja publiska vienošanās netiek panākta un parādnieks nav panācis brīvprātīgu nolīgumu vai citu nolīgumu ar kreditoriem, prasījumi paliek spēkā pēc komercsabiedrības reorganizācijas pabeigšanas.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Dažos gadījumos kreditors var pieprasīt atkārtoti novērtēt parāda pārstrukturēšanu pēc tam, kad parādnieks ir pabeidzis plānu maksājumu veikšanai. Lūdzu skatīt arī sadaļu „Kādi ir nosacījumi un ietekme, izbeidzot maksātnespējas procedūru?”.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Dažos gadījumos kreditors var pieprasīt atkārtoti novērtēt komercsabiedrības parāda pārstrukturēšanu pēc tam, kad parādnieks ir pabeidzis plānu maksājumu veikšanai. Lūdzu skatīt arī sadaļu „Kādi ir nosacījumi un ietekme, izbeidzot maksātnespējas procedūru?”.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

BANKROTS

Administratora atlīdzību un citus līdzīgus parādus (bankrota izmaksas), kā arī citus parādus, kas rodas saistībā ar bankrota mantu, sedz no bankrota mantas pirms naudas sadalīšanas kreditoriem. Bankrota izmaksas tiek segtas vispirms, un tikai tad citi prasījumi saistībā ar bankrota mantu. Ja bankrota manta nevar segt šādas izmaksas, bankrota izmaksas vispārīgi sedz valsts.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs (un uzraugs, ja tāds ir) ir tiesīgs saņemt atlīdzību par savu darbu un kompensāciju izdevumiem saistībā ar uzdevumu veikšanu. Atlīdzība nevar pārsniegt apjomu, ko var uzskatīt par pamatotu uzdevuma veikšanai. Pēc komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja vai parādnieka pieprasījuma tiesa izvērtē, vai komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību un kompensāciju. Kreditors, uz kura prasījumu attiecas vienošanās, arī var pieprasīt veikt novērtējumu, kamēr vienošanās tiek izpildīta. Parādnieks sedz gan tiesas izmaksas, gan komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāja un uzrauga atlīdzību.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Parāda pārstrukturēšanas procesā parādnieks parasti veic maksājumus tiesībaizsardzības iestādei, kas attiecīgi nodod naudu kreditoriem. Tiesībaizsardzības iestāde piemēro kreditoram gada maksu par veikto maksājumu pārvaldību.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Parāda pārstrukturēšanas procesā parādnieks parasti veic maksājumus tiesībaizsardzības iestādei, kas attiecīgi nodod naudu kreditoriem. Tiesībaizsardzības iestāde piemēro kreditoram gada maksu par veikto maksājumu pārvaldību.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

BANKROTS

Noteikumi par bankrota mantas atgūšanu (återvinning till konkursbo) izklāstīti Likumā par bankrotu. Atsauces diena atgūšanas noteikumos minēto periodu aprēķināšanai parasti ir diena pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas dienas.

Akts var tikt apvērsts (går åter), ja tas neatbilstīgi piešķir priekšrocību noteiktam kreditoram salīdzinājumā ar citiem kreditoriem, ja kreditoriem atsavināts parādnieka īpašums, palielinājies parādnieka parāds, parādnieks bijis maksātnespējīgs vai kļuvis maksātnespējīgs pašas procedūras dēļ vai procedūras un citu faktoru dēļ un otra puse zināja vai tai būtu bijis jāzina, ka parādnieks ir maksātnespējīgs un kādu apstākļu dēļ tiesību akts ir neatbilstīgs. Uzskata, ka parādnieka ģimenes locekļi zinājuši par iepriekšējā teikumā noteikto, ja vien nav pārliecinoša apliecinājuma tam, ka tie nav zinājuši vai nav varējuši zināt. Ja akts īstenots agrāk nekā piecus gadus pirms atsauces dienas, tas var tikt apvērsts tikai tad, ja tas attiecas uz kādu parādnieka ģimenes locekli.

Parāda maksājumu, kas veikts vēlāk nekā trīs mēnešus pirms atsauces dienas, izmantojot metodi, kas nav tradicionāls maksāšanas līdzeklis, vai avansa maksājumu vai maksājot summu, kas ievērojami pasliktināja parādnieka finanšu stāvokli, var apvērst, ja vien nevar uzskatīt, ka, ņemot vērā pastāvošos apstākļus, tā bijusi parasta rīcība. Ja maksājums veikts kādam parādnieka ģimenes loceklis pirms minētās dienas, bet mazāk nekā divus gadus pirms atsauces dienas, to var apvērst, ja vien netiek parādīts, ka parādnieks nebija maksātnespējīgs un nekļuva maksātnespējīgs šāda akta piemērošanas dēļ.

Īpaši noteikumi reglamentē tādas darbības kā dāvanas, kopīga mājvieta un alga. Dažiem maksājumiem valstij, piem., nodokļu maksājumiem, atgūšanas noteikumus nepiemēro.

Administrators var censties atgūt līdzekļus, ierosinot lietu parastā tiesā vai ceļot iebildumus pret parādu, par kuriem tiek sniegti pierādījumi bankrota procedūras laikā. Ja administrators izvēlas neatgūt līdzekļus un nav panākta vienošanās par brīvprātīgu norēķinu, kreditors var censties atgūt līdzekļus, ierosinot lietu parastā tiesā.

Līdzekļu atgūšanas gadījumā parādnieka atsavinātais īpašums tiek atgriezts atpakaļ bankrota mantā.

KOMERCSABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA

Tad, kad ir pasludināts lēmums atļaut komercsabiedrības reorganizāciju, piemēro Likuma par bankrotu noteikumus par līdzekļu atgūšanu bankrota situācijā, ja ir panākta publiska vienošanās ar kreditoriem (lūdzu skatīt sadaļu par bankrotu).

Ja cenšas atgūt tiesības saņemt priekšrocību vai maksājumu, kas iegūts, izmantojot atsavināšanu, tiesa var lemt neturpināt tiesību izpildes procedūru līdz nākamajam paziņojumam.

Lietu par līdzekļu atgūšanu ierosina komercsabiedrības reorganizācijas izpildītājs vai kreditors, kura prasību aptver publiskā vienošanās. Lietu ierosina pirms kreditoru sapulces, un nevar pieņemt galīgu lēmumu, kamēr nav pieņemts lēmums par publisku vienošanos. Ja kreditors vēlas ierosināt lietu, attiecīgi informē komercsabiedrības reorganizācijas izpildītāju. Ja tas nav izdarīts, kreditora lieta netiks uzklausīta.

Ja komercsabiedrības reorganizācijas process beidzas, nepanākot publisku vienošanos, un pēc pieteikuma iesniegšanas parādniekam netiek sākta bankrota procedūra triju nedēļu laikā pēc dienas, kurā beigusies komercsabiedrības reorganizācija, pieteikums par līdzekļu atgūšanu tiek noraidīts.

Tad, kad ir atmaksātas prasītāja izmaksas, atgūšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek uzkrāti kreditoriem, kuru prasījumus aptver publiskā vienošanās. Atbildētājs, kam prasītāja rīcības dēļ var rasties prasījums pret parādnieku, var piedalīties sarunās par vienošanos, pamatojoties uz šādu prasījumu, un tas ir tiesīgs tam pienākošos summu atskaitīt, kad tiek veikta naudas sadalīšana, no summas, kas tam būtu jāmaksā.

Pēc parādnieka vai tāda kreditora pieprasījuma, kura prasījumu aptver publiskā vienošanās, tiesa, kas uzklausa līdzekļu atgūšanas lietu, var izdot rīkojumu, ka aktīvi, kas pienākas kreditoram, kā noteikts iepriekšējā teikumā, var tikt nodoti īpašai administrēšanai (särskild förväntning). Īpašumu, kas nodots īpašai administrēšanai, var atsavināt tikai tad, ja vienošanās vairs nepastāv.

PARĀDA PĀRSTRUKTURĒŠANA

Nav īpašu noteikumu par līdzekļu atgūšanu.

KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšana atbilstīgi likumam par KOMERCSABIEDRĪBAS parāda pārstrukturēšanu

Nav īpašu noteikumu par līdzekļu atgūšanu.

Lapa atjaunināta: 19/02/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Anglija un Velsa

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

  • Maksātnespējas procedūru var vērst pret fiziskām personām, uzņēmumiem, dažādām korporatīvām struktūrām un pilnsabiedrībām.
  • Procedūru var vērst pret jebkuru fizisku personu, kurai ir parāds un kura vai nu dzīvo Anglijā un Velsā, pēdējo trīs gadu laikā ir dzīvojusi vai veikusi uzņēmējdarbību Anglijā un Velsā, vai arī kura atrodas Anglijā un Velsā dienā, kad tiek iesniegts bankrota pieteikums. Minimālais vecums nav noteikts. Izņemot gadījumus, ja attiecībā uz parādu vispirms ir pieņemts tiesas spriedums, minimālais parāda līmenis attiecas uz kreditoriem, kuri vēlas likvidēt uzņēmumu (750 GBP) vai pasludināt fizisku personu par bankrotējušu (5 000 GBP).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

  • Uzņēmumu maksātnespējas veidi ietver likvidāciju (brīvprātīgu vai ar tiesas rīkojumu), administrēšanu (kas var novest pie uzņēmuma glābšanas/reorganizācijas vai likvidācijas), pārvaldnieka iecelšanu vai brīvprātīgu vienošanos.
  • Personas maksātnespējas veidi ietver bankrotu (neatkarīgi no tā, vai to izdara pēc kreditora pieteikuma vai fiziskas personas pieteikuma), parāda atvieglojuma rīkojumus vai brīvprātīgu vienošanos.
  • Jebkurš nenodrošināts kreditors, tostarp valsts kreditori, var iesniegt prasību tiesā, ka uzņēmums tiek likvidēts (piespiedu likvidācija) vai nodots pārvaldībā.
  • Pati parādnieka sabiedrība var izšķirties par darbības izbeigšanu (brīvprātīga likvidācija). Parādnieka sabiedrība var arī iesniegt prasību tiesā par tās likvidāciju.
  • Jebkurā brīdī pēc tam, kad tiesai iesniegts pieteikums par likvidāciju, tiesa var iecelt pagaidu likvidatoru. Šādu iecelšanu parasti veic, lai aizsargātu uzņēmuma aktīvus pirms tiesas sēdes. Pagaidu likvidatora pilnvaras ir izklāstītas tiesas rīkojumā, ar kuru likvidatorus ieceļ.
  • Sabiedrība vai tās direktori var iecelt administratoru, kas var būt mainīgā nodrošinājuma turētājs. Šādas iecelšanas notiek ārpus tiesas.
  • Lai uzņēmumam varētu piemērot administrēšanas procedūru, tam jābūt maksātnespējīgam       vai jāpastāv iespējai, kas tas varētu kļūt maksātnespējīgs.
  • Piespiedu likvidācija var notikt, pamatojoties uz to, ka sabiedrība nespēj nomaksāt savus parādus, ko pierāda neapmierināts likumā noteiktais maksājuma pieprasījums vai neizpildīts spriedums. Tiesai var arī prasīt izdot rīkojumu par uzņēmuma likvidāciju, pamatojoties uz to, ka šāda rīcība ir taisnīga un objektīva.
  • Mainīgā nodrošinājuma turētāji var iecelt administratīvos saņēmējus, lai atgūtu viņiem pienākošos naudu.
  • Pēc iecelšanas amatā administratīvajam pārvaldniekam jāpaziņo visiem kreditoriem par maksātnespēju. Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir jāinformē uzņēmumu reģistrētājs, kurš atjauninās uzņēmuma ierakstu, kas ir meklējams tiešsaistē bez maksas.
  • Sabiedrības brīvprātīgu vienošanos var ierosināt sabiedrība vai iestāde, kas veic likvidāciju vai administrēšanu, ja kāda no šīm procedūrām jau ir uzsākta. Individuālas brīvprātīgas vienošanās var ierosināt fiziska persona, un tās ir pieļaujamas gan pirms, gan pēc bankrota procedūras uzsākšanas.
  • Kreditori vienojas par visiem brīvprātīgiem pasākumiem, balsojot, un ir jāsaņem 75 % balsstiesīgo apstiprinājums. Nav piemērojams minimālais parāda līmenis un nav maksātnespējas pārbaudes. Priekšlikums kreditoriem jāiesniedz ar tādas izvirzītas personas starpniecību,, kura kļūst par uzraudzītāju, ja priekšlikums tiek apstiprināts. Izvirzītā persona var rīkoties, kad parādnieks tam iesniedz priekšlikumu.
  • Parasti bankrota rīkojumus izdod pēc kreditora vai paša parādnieka lūgumraksta. Pilnvarnieku ieceļ, pamatojoties uz rīkojumu, un viņš var rīkoties nekavējoties.
  • Kreditora lūgumraksta gadījumā lūgumrakstu iesniedz tiesai, un tas ir pakļauts minimālajam parādam 5000 GBP apmērā, lai gan divi vai vairāki kreditori var iesniegt kopīgu lūgumrakstu, kurā summē abus parādus. Parādam jābūt nenodrošinātam. Lūgumrakstam jāliecina, ka parādnieks nespēj samaksāt parādu, kas jāpierāda ar neapmierinātu likumisku maksājuma pieprasījumu vai ar neapmierinātu spriedumu.
  • Parādnieka pieteikuma gadījumā pieteikums tiek iesniegts izskatītājam, kurš ir valdības iecelta persona. Netiek piemērots minimālais parāda līmenis, bet parādniekam ir jāspēj nomaksāt savus parādus. Prasības pieteikumā nav iesaistīta tiesa, un tajā nedrīkst būt citu bankrota lūgumrakstu. Nolēmējs nosaka pieteikumu un izdod rīkojumu, ja nosacījumi ir izpildīti. Pilnvarnieku ieceļ, pamatojoties uz bankrota rīkojumu, un viņš var rīkoties nekavējoties.
  • Ja kreditors ir iesniedzis bankrota pieteikumu, tiesa pirms minētā lūgumraksta izskatīšanas var iecelt pagaidu saņēmēju, lai aizsargātu parādnieka aktīvus, kas atzīti par potenciāli apdraudētiem. Vairumā gadījumu tiesa dod konkrētus norādījumus par pagaidu saņēmēja uzdevumiem, bet var arī piešķirt vispārīgākas pilnvaras nekavējoties pārņemt parādnieka īpašumu.
  • Persona var iesniegt pieteikumu parāda atvieglojuma rīkojumam ar pilnvarota starpnieka starpniecību, ja tā nespēj nomaksāt savus parādus, tā ir parādā 20 000 GBP vai mazāk saviem kreditoriem, tai ir aktīvi, kuru vērtība nepārsniedz 1 000 GBP (neieskaitot automašīnu) un kuru ieņēmumu pārpalikums ir mazāks par 50 GBP mēnesī. Oficiālais saņēmējs nosaka, vai ir jāizdod parādu atvieglojuma rīkojums, un, ja tas tiek darīts, tad personas parādiem tiek piemērots moratorija periods (parasti 12 mēneši),       kura laikā kreditori nevar veikt nekādas darbības, lai tos izpildītu vai piedzītu. Moratorija beigās parādi, ar dažiem izņēmumiem, tiek dzēsti.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

  • Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā uz visiem uzņēmuma īpašumiem visā pasaulē attiecas maksātnespējas procedūra. “Īpašums” likumā ir ļoti plaši definēts.
  • Pārvaldībā jebkurš finansējums, kas paredzēts procedūras finansēšanai, ir prioritārs izdevumu ziņā.
  • Brīvprātīgos pasākumos priekšlikumā būs noteikts, kā rīkoties ar aktīviem, un kreditoriem būs iespēja to apsvērt, pirms balsot par to, vai pieņemt priekšlikumu.
  • Bankrotā visi īpašumi, kas pieder bankrotējušam indivīdam jebkur pasaulē, ar dažiem izņēmumiem pāriet pie pilnvarnieka. Jebkurš īpašums, kas nepieciešams, lai apmierinātu indivīda sadzīves vajadzības, vai lai ļautu viņam veikt savu darbu vai tirdzniecību, nav bankrota īpašuma daļa. Tas var būt mehāniskais transportlīdzeklis. Ja pilnvarotais uzskata, ka šāds īpašums ir vairāk vērts nekā saprātīgas aizstāšanas izmaksas, tad pilnvarnieks var realizēt īpašumu un nodrošināt šādu aizstāšanu. Arī jebkurš īpašums, ko bankrotējušais indivīds tur uz kāda cita pilnvarojuma pamata, nav iekļauts bankrota īpašumā.
  • Bankrotējušā indivīda ienākumi nav daļa no mantas, bet pilnvarnieks var vienoties ar personu par to, ka daļu no pārsniegtajiem ienākumiem, kas viņiem ir pēc tam, kad ir ņemtas vērā viņu saprātīgās iekšzemes prasības, izmaksā uz bankrota īpašumu kreditoru labā. Pilnvarnieks var iesniegt pieteikumu tiesai par rīkojumu, ka tas notiek, ja nav iespējams panākt vienošanos ar personu.
  • Jebkurš īpašums, kas nonāk fiziskas personas valdījumā bez bankrota procedūras, var tikt pieprasīts no bankrota īpašuma pilnvarnieka.
  • Tas ir noziedzīgs nodarījums, ja bankrotējusī persona nepaziņo saviem pilnvarniekiem par īpašumu, kas ietilpst bankrota īpašumā, vai aizņemas naudu vai citādi saņem vairāk nekā 500 GBP kredītu bez bankrota procedūras atklāšanas aizdevējam.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

  • Maksātnespējas pilnvarotajām personām jābūt licencētiem maksātnespējas procesa administratoriem vai tiesas ieceltām personām kreditoru aizsardzībai (sk. turpmāk). Licences var izsniegt tikai profesionāla institūcija, kuru valdība pilnvaro to darīt. Persona, kas darbojas kā maksātnespējas procesa administrators, ja tā nav licencēta, izdara noziedzīgu nodarījumu un ir pakļauta sodam vai ieslodzījumam.
  • Lai saņemtu licenci, pretendentam jānokārto eksāmeni un jābūt noteiktam stundu skaitam praktiskai maksātnespējas pieredzei.
  • Maksātnespējas procesa administratoram jābūt fiziskai personai.
  • Atlīdzība maksātnespējas procesa administratoram, kas darbojas kā pilnvarotā persona, tiek noteikta, vienojoties ar kreditoriem. Maksātnespējas procesa administrators var vērsties tiesā, ja tas nevar vienoties ar kreditoriem par to, ko uzskata par saprātīgu atlīdzības likmi . Kreditori arī var vērsties tiesā , ja tie uzskata, ka atlīdzība ir pārmērīga.
  • Likvidācijas vai pārvaldes aktīvus kontrolē maksātnespējas pilnvarotā persona.
  • Visas maksātnespējas lietas atrodas tiesas vispārējā kontrolē, un ietekmētās puses, tostarp maksātnespējas pilnvarotā persona, var vērsties tiesā, ja tās uzskata, ka viņu intereses ir netaisnīgi aizskartas.
  • Brīvprātīga vienošanās paredz, ka parādnieks var brīvi rīkoties ar saviem aktīviem ar noteikumu, ka tādējādi netiek pārkāpti noteikumi, kas paredzēti līgumā ar kreditoriem.
  • Aktīvi bankrota gadījumā pāriet pilnvarniekam, un ar tiem nevar rīkoties bankrotējušais indivīds. Tas neattiecas uz aktīviem, kas ir izslēgti no bankrota īpašuma, vai aktīviem, kas nonāk indivīda valdījumā pēc procedūras uzsākšanas, izņemot gadījumus, kad šie aktīvi nonāk personas valdījumā pirms to dzēšanas no bankrota procedūras un tos pieprasa pilnvarnieks. Izņemot pilnvarnieka spēju pieprasīt iegūtos aktīvus, pilnvarnieka veikto īpašuma pārvaldību neietekmē personas atbrīvošana no bankrota procedūras.
  • Oficiālais pārņēmējs ir likumā noteiktā pilnvarotā persona, ko iecēlis valsts sekretārs. Viņš var darboties kā pilnvarotā persona piespiedu likvidācijas vai bankrota gadījumā. Oficiālo pārņēmēju atlīdzību nosaka nevis kreditori, bet gan likumi.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

  • Ieskaits var rasties likvidācijas, administrēšanas un bankrota gadījumā.
  • Ieskaits ietver savstarpējus darījumus maksātnespējas datumā.
  • Neto summa ir maksātnespējas aktīvs vai, atkarībā no apstākļiem, parāds kreditoram.
  • Puses nevar slēgt līgumu, ja nepiemēro ieskaitu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

  • Likvidators vai pilnvarnieks var neatzīt neienesīgu līgumu, ar to izbeidzot maksātnespējīgās personas intereses/saistības, kas izriet no līguma (otra līgumslēdzēja puse var maksātnespējas procedūrā pieprasīt atlīdzību par maksātnespējas nodarītajiem zaudējumiem/kaitējumu). Pretējā gadījumā, ja līgums nebeidzas maksātnespējas gadījumā, tiesa var izdot rīkojumu par līguma saistību izpildi.
  • Atsevišķu piegāžu, piemēram, komunālo pakalpojumu un sakaru, un IT pakalpojumu, ko uzskata par “būtiskiem”, nepārtrauktu nodrošināšanu maksātnespējas procesā var turpināt bez nepieciešamības samaksāt visus nokavētos maksājumus, kas radušies maksātnespējas iestāšanās brīdī.
  • Piegādātāji var izbeigt līgumus maksātnespējas gadījumā, ja to atļauj viņu līgums. Jebkuras preces vai pakalpojumi, par kuriem nav samaksāts, radītu prasību maksātnespējas gadījumā.
  • Brīvprātīga vienošanās neietekmētu pastāvošos līgumus, lai gan tie būtu jāuzskata par priekšlikuma daļu.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

  • Likvidācija un administrēšana rada moratoriju. Tiesvedību pret uzņēmumu pēc darbības uzsākšanas nevar uzsākt bez amatpersonas vai tiesas atļaujas.
  • Brīvprātīga vienošanās nozīmē, ka jebkurš kreditors, kam līgums ir saistošs, nevar uzsākt tiesvedību, lai izpildītu parādu, jo tam ir saistošs pieņemtais nolīgums. Pēc apstiprināšanas kreditors varētu veikt šādu darbību, ja tas nebūtu samaksāts.
  • Nodrošinātajiem kreditoriem nav automātiski jāveic brīvprātīgas vienošanās.
  • Ja ir iesniegts pieteikums par bankrotu vai maksātnespējas pieteikums, ko iesniedzis pats parādnieks, tiesa var apturēt jebkuru tiesvedību pret parādnieka personu vai īpašumu vai atļaut to turpināt saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tiesa uzskata par piemērotiem. Neviens bankrotējušā indivīda kreditors nedrīkst uzsākt prasību pret šo personu vai īpašumu bez tiesas atļaujas, kamēr indivīds nav atbrīvots no bankrota procedūras.
  • Ja parādnieks plāno izteikt priekšlikumu saviem kreditoriem par atsevišķu brīvprātīgu vienošanos, viņš vai, ja uz viņu attiecas bankrota procedūra, pilnvarnieks vai oficiālais pārņēmējs var iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu rīkojumu. Tas ļauj tiesai apturēt jebkādu tiesvedību pret pašu parādnieka vai viņa īpašumu un neļaut uzsākt šādu tiesvedību. Pagaidu rīkojums arī liedz iesniegt bankrota rīkojumu pret parādnieku.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

  • Likvidācija un administrēšana rada moratoriju. Neizskatītās prasības maksātnespējas dienā nevar turpināt bez pilnvarotās personas vai tiesas atļaujas.
  • Nenodrošināts kreditors, kas gaida prasību pēc brīvprātīgas vienošanās apstiprināšanas, nevarētu turpināt šādu darbību, jo viņiem būtu saistoši brīvprātīgās vienošanās noteikumi neatkarīgi no tā, vai viņi paši ir vai nav balsojuši par tās apstiprināšanu. Nodrošinātajiem kreditoriem nav saistoši brīvprātīga mierizlīguma noteikumi, ja vien tie nav izvēlējušies būt.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

  • Kreditori piedalās maksātnespējas procedūrās, gan kreditoru sapulcēs, gan citos lēmumu pieņemšanas procesos. Tie var arī izveidot komiteju un ievēlēt tās locekļus. Pilnvarotajām personām, kas nav oficiālie pārņēmēji, ir regulāri jāinofrmē kreditori par lietu virzību ik pēc 6 vai 12 mēnešiem atkarībā no procedūras.
  • Lēmumi var ietvert pilnvarotās personas iecelšanu vai atcelšanu, pilnvarotās personas atalgojuma apstiprināšanu, komitejas izveidi, brīvprātīgas vienošanās priekšlikuma izskatīšanu vai jebkuru citu lēmumu, attiecībā uz kuru   pilnvarotā persona nosaka, ka ir nepieciešama kreditoru iesaiste.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

  • Brīvprātīgas vienošanās priekšlikumā var paredzēt, ka uzraudzītājs rīkojas ar parādnieka aktīviem.
  • Bankrota gadījumā īpašums pāriet       pilnvarniekam pēc tā iecelšanas, neprasot tā pārņemšanu, piešķiršanu vai nodošanu. Pilnvarnieka pienākums ir piekļūt, realizēt un izplatīt kreditoriem bankrotējušo īpašumu.
  • Likvidācijas vai pārvaldes gaitā aktīvus kontrolē maksātnespējas pilnvarotā persona.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

  • Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā var pieprasīt visus uzņēmuma parādus, saistības vai saistību tiesības, kas uzņēmumam bija pirms maksātnespējas sākuma, tostarp iespējamos parādus. Arī nākotnē maksājamie parādi var tikt pieprasīti, bet diskontēti līdz pašreizējām vērtībām.
  • Saistības, kas izriet no noteiktām noziedzīgām darbībām (piemēram, narkotiku tirdzniecība), nav pierādāmas administrācijas vai likvidācijas gaitā.
  • Saistības, kas radušās pēc procesa uzsākšanas, uzskata par “izdevumiem”. Tie ir pakļauti savai maksājumu hierarhijai, bet visi ir jāapmaksā, pirms naudu var sadalīt kreditoriem.
  • Brīvprātīgas vienošanās priekšlikumā ir pilnībā jāatklāj parādnieka vai uzņēmējsabiedrības saistības un jānosaka, kā tiks samaksāts kreditoriem. Parādus, kas parādniekam vai uzņēmumam radušies pēc priekšlikuma pieņemšanas, maksātnespējas procesā nevar pieprasīt, ja vien nav noteikts īpašs noteikums.
  • Bankrota procedūrā var pieprasīt parādus, kas ir maksājami bankrota rīkojuma dienā vai kas ir nomaksājami nākotnē sakarā ar pienākumu, kas noslēgts pirms bankrota. Bankrota procedūrā nevar pieprasīt soda naudu, studējošo aizdevumu parādus, nokavējuma naudu par parādu, kas nomaksājams ģimenes lietās, un parādus, kas maksājami par konfiskācijas rīkojumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

  • Kreditori var iesniegt prasījumu (parāda apliecinājumu) jebkurā tiesvedības brīdī. Prasība jāiesniedz, lai varētu balsot jebkurā lēmumu pieņemšanas procedūrā vai saņemt sadalījuma daļu.
  • Administrācijā, likvidācijā vai bankrotā, kur paredzēts veikt sadali, pilnvarotā persona rakstīs visiem kreditoriem, kuriem vēl jāpierāda savi prasījumi, norādot, ka tiks veikta sadale, aicinot tos iesniegt prasījumus un nosakot pēdējo termiņu, lai tos iekļautu šajā sadalē. Pilnvarotā persona var izskatīt prasības, kas iesniegtas pēc šī datuma, bet viņam nav pienākuma to darīt.
  • Ja kreditors nesniedz prasību laikus, tas nevar traucēt sadali.
  • Brīvprātīgas vienošanās gadījumā prasība iesniegt pierādījumu pilnvarotajai personai tiek apmierināta, rakstiski paziņojot par prasību.

Saite atveras jaunā logāhttps://www.gov.uk/government/publications/proof-of-debt-insolvency-form-425

Saite atveras jaunā logāhttps://www.gov.uk/government/publications/proof-of-debt-insolvency-form-637

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

  • Sadalījuma prioritāte:
  1. fiksēta nodrošinājuma turētāju (fiksēts aktīvu nodrošinājums)
  2. maksātnespējas procedūras izdevumi
  3. prioritārie parādi (skatīt turpmāk)
  4. noteiktā daļa (tikai uzņēmuma maksātnespēja)
  5. mainīga nodrošinājuma turētāji
  6. nenodrošinātie kreditori
  7. akcionāri (tikai uzņēmuma maksātnespējas gadījumā).
  • Daži prasījumi, kas izriet no nodarbinātības, tiek uzskatīti par prioritāriem, tostarp dažu pensiju shēmu parāds.
  • Noteiktā daļa ir norobežots fonds, kas ņemts no mainīga nodrošinājuma aktīviem un darīts pieejams nenodrošinātiem kreditoriem (ne vairāk kā 600 000 GBP).
  • Neviens prasījums nav pakārtots saskaņā ar likumu, izņemot bankrota procedūras gadījumus, kad parāds, kas pienākas personai, kura bankrota dienā bija bankrotējušās personas laulātais vai civilais partneris, ierindojas pēc citu kreditoru prasītajiem parādiem kopā ar procentiem par šiem parādiem.
  • Ja trešā persona apmierina parādnieka parādu, šai trešajai personai maksātnespējas procesā ir subrogēts prasījums.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

  • Brīvprātīgas vienošanās gadījumā kreditori piekrīt parādnieka vai sabiedrība priekšlikumiem, ja 75 % pēc vērtības balso par tiem. Tiklīdz kreditori ir vienojušies par priekšlikumu, to īsteno ar maksātnespējas procesa administratoru kā uzraudzītāja starpniecību. Tam nav vajadzīgs tiesas apstiprinājums, lai gan uzraudzītājam ir jāziņo tiesai, ja ir izpildīts pagaidu rīkojums. Puse var vērsties tiesā, lai pārskatītu kreditoru lēmumu par to, vai pieņemt priekšlikumu, pamatojoties uz būtisku pārkāpumu. Vienošanās ir saistoša visiem nenodrošinātajiem kreditoriem.
  • Ja pēc apstiprināšanas debitors vai sabiedrība nav izpildījusi brīvprātīgās vienošanās noteikumus, tad uzraudzītājs var iesniegt tiesā pieteikumu par bankrotu vai likvidāciju.
  • Tiesas apstiprinājums nav vajadzīgs reorganizācijas plāniem, bet cietusī puse var vērsties tiesā, ja uzskata, ka tās intereses ir nevajadzīgi aizskartas.
  • Ir sīki izstrādāti procesuālie noteikumi par visu maksātnespējas procesu izbeigšanu un slēgšanu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

  • Visos procesos ir piemērojami sīki izstrādāti noteikumi par lietas slēgšanu.
  • Kreditori var pieprasīt līdzekļus, kas tiem piešķirti, bet nav atmaksāti pēc tiesvedības beigām (šādus līdzekļus tur valdība).
  • Brīvprātīgas vienošanās gadījumā priekšlikums piedāvās kreditoriem noteiktu atmaksas summu par vienu katru parāda vienību. Kreditoriem ir pienākums pieņemt to kā maksājumu pilnā apmērā, ja priekšlikums tiek pieņemts, tādējādi viņi nevar prasīt daļu no šī parāda pēc tam, kad tiesvedība ir pabeigta.
  • Bankrota procedūrā, slēdzot procedūru, tiek dzēsti parādi, izņemot tos parādus, kas nav daļa no procedūras.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Pastāv skaidra hierarhija maksājumiem no aktīvu realizētajiem līdzekļiem. Izmaksas un izdevumi ir jāsedz(ar realizācijā iegūtajiem līdzekļiem, pirms līdzekļi tiek atdoti kreditoriem.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

  • Ja maksātnespējīgais ir devis priekšroku konkrētam kreditoram pirms oficiālās maksātnespējas procedūras (t. i., samaksājis tiem pirms citiem kreditoriem), vai ja tas ir noslēdzis samazinātas vērtības darījumu (t. i., pārdevis kaut ko par mazāku cenu nekā tā vērtība), pilnvarotā persona var prasīt, lai pārņēmējs atgūst zaudētos līdzekļus no maksātnespējīgā parādnieka mantas .
  • Pēc tam, kad pilnvarotā persona ir iesniegusi pieteikumu bankrota, likvidācijas vai administrācijas lietā, tiesa var atsaukt kādu no darījuma veidiem un dot rīkojumu pārņēmējam atjaunot stāvokli, kāds tas būtu, ja darījums nebūtu noticis.
  • Prasījumiem atcelt priekšrocību maksājumus jāattiecas uz darījumiem, kas notikuši sešus mēnešus pirms administratora iecelšanas, likvidācijas uzsākšanas vai bankrota pieteikuma iesniegšanas, vai divus gadus, ja prioritārs maksājums veikts asociētajai personai.
  • Prasībām atcelt samazinātas vērtības darījumus jāattiecas uz darījumiem, kas veikti divos gados pirms šiem notikumiem vai bankrota procedūrā piecu gadu laikā, ar nosacījumu, ka attiecīgā persona tobrīd bijusi maksātnespējīga vai kļuvusi maksātnespējīga darījuma rezultātā.
  • Pilnvarotā persona administrācijas, likvidācijas, bankrota vai brīvprātīgas vienošanās procesā var vērsties tiesā, lai saņemtu rīkojumu par tāda darījuma atcelšanu, kuru rezultātā apkrāpti kreditori. Šādu iesniegumu var sniegt arī darījuma cietušais ar tiesas atļauju.
  • Administrācijas un likvidācijas procedūrās pilnvarotā persona var arī iesniegt prasības pret jebkuru tādas sabiedrības direktoru, kas iesaistīta tirdzniecībā, kurš zinājis par maksātnespēju, kas radījusi papildu zaudējumus kreditoriem, krāpniecisku tirdzniecību vai nepareizu rīcību šādu prasību var celt arī oficiālais pārņēmējs, kreditors vai ieguldītājs).
  • Gadījumā, ja tiesā tiek iesniegts pieteikums par likvidāciju vai bankrotu, rīkojumi par īpašumu, kas sagatavoti pēc lūgumraksta iesniegšanas, ir spēkā neesoši, ja vien tiesa nenorāda citādi.
Lapa atjaunināta: 23/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Ziemeļīrija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

  • Maksātnespējas procedūras var ierosināt pret privātpersonām, personālsabiedrībām un sabiedrībām (reģistrētām vai nereģistrētām).
  • Var ierosināt tiesvedību pret jebkuru personu, kurai ir parāds vismaz 5 000 GBP apmērā un kura vai nu dzīvo Ziemeļīrijā, pēdējo trīs gadu laikā ir dzīvojusi vai veic uzņēmējdarbību Ziemeļīrijā, vai arī atrodas Ziemeļīrijā dienā, kad tiek iesniegts pieteikums par bankrotu. Minimālais vecums nav noteikts.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

  • Uzņēmuma maksātnespēja Ziemeļīrijā var būt likvidācija (brīvprātīga vai ar Augstākās tiesas rīkojumu) vai reorganizācija (uzņēmumu brīvprātīga vienošanās vai administrēšana). Administrēšanu var izmantot kā ievadu likvidācijas procesā.
  • Jebkurš kreditors (privāts vai valdība) var vērsties tiesā ar lūgumu likvidēt uzņēmumu (piespiedu likvidācija) vai nodots to administrēšanai.
  • Pati parādnieksabiedrība var izšķirties par likvidāciju (brīvprātīga likvidācija; uzņēmums var būt vai nu maksātspējīgs, vai maksātnespējīgs; ar maksātspēju izvērtē, ņemot vērā spēju nomaksāt visus parādus 12 mēnešu laikā). Parādnieksabiedrība var arī iesniegt prasību tiesā par tās likvidāciju.
  • Ekonomikas departaments var vērsties tiesā ar prasību likvidēt uzņēmumu, ja tas ir sabiedrības interesēs. Šādiem uzņēmumiem nav obligāti jābūt maksātnespējīgiem.
  • Jebkurā brīdī pēc tam, kad tiesai iesniegts pieteikums (no jebkuras puses) par piespiedu likvidāciju, tiesa var iecelt pagaidu likvidatoru. Šādu iecelšanu parasti veic, lai aizsargātu uzņēmuma aktīvus pirms tiesas sēdes. Pagaidu likvidatora pilnvaras ir tādas pašas kā tiesas rīkojumā par viņa iecelšanu.
  • Sabiedrība vai tās direktori var iecelt administratoru, kas var būt tiesību uz uzņēmuma likvīdajiem aktīviem turētājs (šādu iecelšanu veic ārpus tiesas).
  • Lai uzņēmumam varētu piemērot administratīvo procedūru, tam jābūt maksātnespējīgam vai, iespējams, jākļūst maksātnespējīgam. Tiesu praksē ir konstatēts, ka “iespējams” šajā kontekstā nozīmē, ka varbūtība, ka uzņēmums kļūs maksātnespējīgs, ir lielāka, nekā varbūtība, ka tā nenotiks.
  • Uzņēmuma brīvprātīgas parādu noregulēšanas gadījumā uzņēmumam nav jābūt maksātnespējīgam.
  • Piespiedu likvidācija var notikt, pamatojoties uz to, ka uzņēmums nespēj nomaksāt savus parādus (maksātnespēja), šo nespēju pierādot ar neapmierinātu oficiālu maksājuma pieprasījumu vai neizpildītu spriedumu). Tiesa var nodot uzņēmumu likvidācijai, pamatojoties uz to, ka to darīt ir taisnīgi objketīvi.
  • Tiklīdz ir sākta tiesvedība (vai nu sabiedrības lēmums izbeigt darbību, Tiesas izdots administrēšanas vai likvidācijas rīkojums, vai paziņojuma par administratora iecelšanu iesniegšana Tiesā (iecelšanai, par ko nav pieņemts tiesas nolēmums), pilnvarotā persona var rīkoties.
  • Uzņēmums var ierosināt brīvprātīgu vienošanos. Lai to izdarītu, tai nav jābūt maksātnespējīgai. Brīvprātīgu vienošanos var ierosināt arī pilnvarotā persona likvidācijas vai administrēšanas procesā (ja kāda no šīm procedūrām jau ir uzsākta).
  • Individuālās maksātnespējas procedūras ir individuālas brīvprātīgas vienošanās (IBV), parāda atvieglojuma rīkojumi (PAR) un bankrota rīkojumi (neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti pēc kreditora vai privātpersonas lūgumraksta).
  • IBV ierosina parādnieks, un kreditori par to vienojas balsošanā, kurā ir jāapstiprina 75 % no balsstiesīgo parāda vērtības. Nav piemērojams minimālais parāda līmenis un nav maksātnespējas pārbaudes. Priekšlikums jāiesniedz ar pilnvarnieka starpniecību, kas kļūst par uzraudzītāju, ja priekšlikumu apstiprina kreditori. Pilnvarnieks var rīkoties, kad parādnieks tiem iesniedz priekšlikumu. IBV var ierosināt laikā, kad uz parādnieku attiecas bankrota procedūra, un bankrotu var atcelt, ja priekšlikumu pieņem kreditori. IBV, ko kreditori pieņem balsošanā, ir saistošas visiem kreditoriem.
  • PAR pieteikumi tiek iesniegti elektroniski oficiālajam pārņēmējam ar pilnvarota starpnieka starpniecību Tiesvedības uzsākšanā tiesa netiek iesaistīta. Parādnieka parādsaistībām jābūt ne vairāk kā 20 000 GBP, aktīviem, kas mazāki par 1 000 GBP (izņemot mehānisko transportlīdzekli), un ieņēmumu pārpalikums 50 GBP mēnesī vai mazāk. Parādniekam nedrīkst piemērot nevienu citu maksātnespējas procesu, un tas nedrīkst būt iesaistījies nekādos darījumos, kas iepriekšējos divos gados nelabvēlīgi ietekmēja kreditorus. Oficiālajam pārņēmējam ir pienākums izskatīt pieteikumu, kad tas ir saņemts, un tas var rīkoties arī no tā brīža.
  • Bankrota rīkojumus var izdarīt pēc kreditora vai paša parādnieka lūgumraksta. Oficiālais pārņēmējs kļūst par pieprasījuma saņēmēju un pārvaldītāju. Pilnvarnieku var iecelt vēlāk, un viņš var nekavējoties rīkoties pēc iecelšanas amatā.
  • Kreditora lūgumraksta gadījumā lūgumrakstu iesniedz Tiesai, un tas ir pakļauts minimālajam parādam 5 000 GBP apmērā, lai gan divi vai vairāki kreditori var iesniegt kopīgu lūgumrakstu, un tādā gadījumā tiek summēti katram kreditoram maksājamie parādi. Parādam jābūt nenodrošinātam. Lūgumrakstam jāapliecina, ka parādnieks nespēj samaksāt parādu, kas jāpierāda ar neapmierinātu likumisku maksājuma pieprasījumu vai ar neapmierinātu spriedumu.
  • Tiesā tiek iesniegti arī parādnieka lūgumraksti. Netiek piemērots minimālais parāda līmenis, bet parādniekam ir jāspēj nomaksāt savus parādus.
  • Ja iesniegts bankrota pieteikums, Tiesa pirms minētā lūgumraksta izskatīšanas var iecelt pagaidu pārņēmēju, lai aizsargātu parādnieka aktīvus, kas atzīti par potenciāli apdraudētiem. Vairumā gadījumu tiesa dod konkrētus norādījumus par pagaidu pārņēmēja uzdevumiem, bet var arī piešķirt vispārīgākas pilnvaras nekavējoties pārņemt parādnieka īpašumu. Par pagaidu pārņēmēju var iecelt tikai oficiālo pārņēmēju.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

  • Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā uz visiem uzņēmuma īpašumiem visā pasaulē attiecas maksātnespējas procedūra. “Īpašums” likumā ir ļoti plaši definēts.
  • IBV parādnieka priekšlikumā būs izklāstīts, kā rīkoties ar aktīviem, un kreditoriem būs iespēja to apsvērt, pirms balsot par to, vai pieņemt priekšlikumu.
  • PAR aktīvu vērtība ir 1 000 GBP vai mazāka (neieskaitot transportlīdzekli), un tie paliek piešķirti parādniekam.
  • Bankrotā visi īpašumi, kas pieder bankrotējušam indivīdam jebkur pasaulē, ar dažiem izņēmumiem pāriet pilnvarniekam. Jebkurš īpašums, kas nepieciešams, lai apmierinātu indivīda sadzīves vajadzības vai ļautu viņam veikt savu darbu vai tirdzniecību, nav bankrota īpašuma daļa. Tas var būt arī mehāniskais transportlīdzeklis. Ja pilnvarotais uzskata, ka šāds īpašums ir vairāk vērts nekā saprātīgas aizstāšanas izmaksas, tad pilnvarnieks var realizēt īpašumu un nodrošināt šādu aizstāšanu. Arī jebkurš īpašums, ko bankrotējušais indivīds tur kāda cita pilnvarojumā, nav iekļauts bankrota īpašumā.
  • Bankrotējušā indivīda ienākumi nav daļa no mantas, bet pilnvarnieks var vienoties ar personu par to, ka daļu no ieņēmumu pārpalikuma, kas viņiem ir pēc tam, kad ir ņemtas vērā viņu saprātīgās sadzīves vajadzības, izmaksā uz bankrota īpašumu kreditoru labā. Ja nav iespējams panākt vienošanos ar personu, pilnvarotais var iesniegt Tiesai pieteikumu par rīkojumu.
  • Jebkuru īpašumu, kas nonāk fiziskas personas valdījumā ārpus bankrota procedūras, pilnvarnieks var pieprasīt bankrota īpašumam.
  • Tas ir noziedzīgs nodarījums, ja bankrotējušais indivīds aizņemas naudu vai kā citādi iegūst kredītu vairāk nekā 500 GBP apmērā bez bankrota procedūras atklāšanas aizdevējam.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

  • Pilnvarotajām personām, ja tās nav oficiāli pārņēmēji, jābūt licencētiem maksātnespējas procesa administratoriem. Licences var izsniegt tikai profesionāla struktūra, ko departaments pilnvarojis to darīt. Persona, kas darbojas kā maksātnespējas procesa administrators, ja tā nav licencēta, izdara noziedzīgu nodarījumu un ir pakļauta sodam vai ieslodzījumam.
  • Lai saņemtu licenci, pretendentam ir jānokārto eksāmeni un jābūt noteiktam stundu skaitam praktiskai maksātnespējas pieredzei.
  • Maksātnespējas procesa administratoram jābūt fiziskai personai.
  • Maksātnespējas procesa administratora, kas darbojas kā pilnvarotā persona, atalgojumu nosaka kreditori. Maksātnespējas procesa administrators var vērsties Tiesā, ja viņš uzskata, ka kreditoru noteiktā atlīdzības bāze ir nepietiekama. Kreditori var vērsties Tiesā, ja uzskata, ka atlīdzība ir pārmērīga.
  • Visas maksātnespējas lietas ir Tiesas vispārējā kontrolē, un ietekmētās puses (tostarp maksātnespējas pilnvarotā persona) var vērsties Tiesā, lai saņemtu norādījumus.
  • IBV gadījumā parādnieks var brīvi rīkoties ar saviem aktīviem ar nosacījumu, ka tādējādi netiek pārkāpti ar kreditoriem noslēgtā līguma noteikumi.
  • PAR aktīvi nepāriet pilnvarotajai personai.
  • Aktīvi bankrota procedūrā pāriet pilnvarniekam, un ar tiem nevar rīkoties bankrotējušais indivīds. Tas neattiecas uz aktīviem, kas ir izslēgti no bankrota īpašuma, vai aktīviem, kas nonāk indivīda valdījumā pēc procedūras uzsākšanas, izņemot gadījumus, kad šie aktīvi nonāk personas valdījumā pirms to dzēšanas no bankrota procedūras un tos pieprasa pilnvarnieks. Izņemot pilnvarnieka spēju pieprasīt iegūtos aktīvus, šo situāciju neietekmē personas atbrīvošana no bankrota procedūras.
  • Oficiālais pārņēmējs ir ar likumu noteiktas pilnvarotā persona, ko iecēlis departaments. Viņš var darboties kā pilnvarotā persona piespiedu likvidācijas vai bankrota gadījumā. Oficiālā pārņēmēja atlīdzību nenosaka kreditori; to finansē, izmantojot likumā noteikto formulu kā procentuālu daļu no realizētajiem/sadalītajiem aktīviem

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

  • Ziemeļīrijas tiesību akti paredz, ka ieskaitu veic likvidācijas, pārvaldības un bankrota laikā.
  • Ieskaits ietver savstarpējus darījumus maksātnespējas datumā.
  • Neto summa ir maksātnespējas aktīvs (bilances parāds) vai saistības.
  • Puses nevar slēgt līgumu, ja nepiemēro ieskaitu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

  • Likvidators vai pilnvarnieks var atteikties no nerentabla līguma, izbeidzot maksātnespējīgās personas procentus/saistības tajā (darījuma partneris maksātnespējas rezultātā var prasīt atlīdzību par kaitējumu/zaudējumiem).
  • Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā maksātnespējas pilnvarotajai personai nav pienākums izpildīt līgumus, ko noslēdzis maksātnespējīgais.
  • Uzņēmumu maksātnespējas un bankrota gadījumā, turpinot nodrošināt noteiktas piegādes (komunālos pakalpojumus un saziņu, ko uzskata par “būtiskiem”), maksātnespējas procesā var turpināt, nesamaksājot kavētus maksājumus, kas maksātnespējas procedūras sākumā vēl nav samaksāti.
  • Piegādātāji var izbeigt līgumus maksātnespējas gadījumā (ja to atļauj viņu līgums), izņemot būtiskas piegādes (sk. iepriekš). Par neapmaksātajām precēm/pakalpojumiem iesniedz prasījumu maksātnespējas procedūrā.
  • Spēkā esošos līgumus tieši neietekmētu IBV vai PAR procedūras, lai gan tie būtu jāuzskata par IBV priekšlikuma daļu, un tas var nozīmēt, ka indivīds neatbilst PAR kritērijiem.
  • Bankrota gadījumā pilnvarnieks var noraidīt nerentablus līgumus. Pretējā gadījumā, ja līgums nebeidzas maksātnespējas gadījumā, tiesa var izdot rīkojumu par līguma saistību izpildi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

  • Likvidācijas un administrēšanas akts, lai radītu moratoriju. Tiesvedību pret uzņēmumu pēc tā darbības uzsākšanas nevar uzsākt bez pilnvarotās personas vai Tiesas atļaujas.
  • Uzņēmumu brīvprātīgas vienošanās gadījumā jebkurš kreditors, kam ir saistoša šī vienošanās, nevar uzsākt tiesvedību, lai izpildītu parādu (jo tam ir saistoša pieņemtā vienošanās). Pēc apstiprināšanas kreditors varētu veikt šādu darbību, ja tie nebūtu samaksāti.
  • Ja iesniegts pieteikums par bankrotu, Tiesa var apturēt jebkuru tiesvedību pret parādnieku vai tā īpašumu vai atļaut to turpināt saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tiesa uzskata par piemērotiem. Neviens bankrotējušā indivīda kreditors nedrīkst uzsākt prasību pret personu vai īpašumu bez Tiesas atļaujas, kamēr indivīds nav atbrīvots no bankrota procedūras.
  • Ja parādnieks plāno izteikt priekšlikumu saviem kreditoriem par IBV, tie (vai, ja uz tiem attiecas bankrota procedūra, tad pilnvarnieks vai oficiālais pārņēmējs) var iesniegt Tiesā pieteikumu izdot pagaidu rīkojumu. Tas ļauj tiesai apturēt jebkādu tiesvedību pret parādnieku vai tā īpašumu un neļauj uzsākt šādu tiesvedību. Pagaidu rīkojums arī liedz iesniegt bankrota rīkojumu pret parādnieku. IBV priekšlikums ietvertu informāciju par to, kā tiks izbeigtas notiekošās procedūras, un apstiprināšanas gadījumā tas būs saistošs visiem kreditoriem.
  • IBV veikšana neļauj kreditoriem vērsties pret parādnieku saistībā ar to parādu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

  • Likvidācija un administrēšana rada moratoriju. Tiesvedību, kas maksātnespējas procedūras sākuma dienā vēl nav pabeigta, nevar turpināt bez pilnvarotās personas piekrišanas vai tiesas atļaujas.
  • Kreditors, kas ir iesaistīts vēl nepabeigtā tiesvedībā, pēc KVK vai IBV apstiprināšanas, nevar turpināt šādu tiesvedību, jo tam ir saistoši KVK vai IBV noteikumi (neatkarīgi no tā, vai viņš pats balsoja par to apstiprināšanu).
  • Uzņēmuma maksātnespējas procedūrā kreditori iesaistās, piedaloties kreditoru sanāksmēs un citos lēmumu pieņemšanas procesos. Tie var arī izveidot komiteju un ievēlēt tās locekļus. Pilnvarotajām personām, izņemot oficiālo pārņēmēju, regulāri (ik pēc 6 vai 12 mēnešiem, atkarībā no procedūras) jāinformē kreditori par lietas virzību.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

  • Uzņēmuma maksātnespējas procedūrā kreditori iesaistās, piedaloties kreditoru sanāksmēs un citos lēmumu pieņemšanas procesos. Tās var arī izveidot komiteju un ievēlēt tās locekļus. Pilnvarotajām personām, izņemot oficiālo pārņēmēju, regulāri (ik pēc 6 vai 12 mēnešiem, atkarībā no procedūras) jāinformē kreditori par lietas virzību, un bankrota un likvidācijas gadījumā jāsasauc kreditoru galīgā sapulce, lai ziņotu par maksātnespējas procesa pārvaldību.
  • Lēmumi var ietvert pilnvarotās personas iecelšanu vai atcelšanu, pilnvarotās personas atalgojuma apstiprināšanu, komitejas izveidi, brīvprātīgas vienošanās priekšlikuma izskatīšanu vai jebkuru citu lēmumu, attiecībā uz kuru pilnvarotā persona nosaka, ka ir nepieciešama kreditoru iesaiste.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

  • IBV priekšlikums var paredzēt, ka uzraudzītājs rīkojas ar parādnieka aktīviem.
  • PAR aktīvus izslēdz no tiesvedības, bet oficiālajam pārņēmējam ir tiesības pieprasīt ziņas par parādnieka rīcību un īpašumu.
  • Bankrota gadījumā īpašums pāriet pilnvarniekam pēc iecelšanas amatā, neprasot tā nodošanu vai cedēšanu. Pilnvarnieka pienākums ir piekļūt, realizēt un izplatīt kreditoriem bankrotējušo īpašumu.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

  • Uzņēmuma maksātnespējas procedūrā var pieteikt visus parādus un saistības, kas uzņēmumam radušās pirms maksātnespējas procedūras sākuma. Arī nākotnē maksājamie parādi var tikt pieprasīti, bet diskontēti līdz pašreizējām vērtībām.
  • Saistības, kas radušās noteiktu noziedzīgu darbību rezultātā (piemēram, nelegālā narkotiku tirdzniecībā), administrēšanas vai likvidācijas procesā nav pierādāmas.
  • Saistības, kas radušās pēc procesa uzsākšanas, uzskata par “izdevumiem”. Tiem ir sava samaksas hierarhija, bet pirms naudas sadales kreditoriem tiem visiem jābūt samaksātiem.
  • IBV priekšlikumā ir pilnībā jāatklāj parādnieka saistības un jānorāda, kā kreditoriem ir jāmaksā. Parādus, kas parādniekam radušies pēc priekšlikuma pieņemšanas, maksātnespējas procesā nevar pieprasīt, ja vien tam nav paredzēti īpaši noteikumi.
  • Konkrēti parādi nav iekļauti PAR procedūrā, un tie ir jāmaksā parādniekam. Tie ietver soda naudas, neizmaksātās televīzijas licenču maksas, studentu aizdevumus un nodrošinātus parādus. PAR kreditoru prasījumi netiek celti, jo nenotiek aktīvu sadale.
  • Bankrota procedūrā var pieprasīt parādus, kas ir maksājami bankrota rīkojuma dienā vai kas ir nomaksājami nākotnē sakarā ar pienākumu, kas noslēgts pirms bankrota. Bankrota procedūrā nevar pieprasīt soda naudu, studējošo aizdevumu parādus, nokavējuma naudu par parādu, kas nomaksājams ģimenes lietās, un parādus, kas maksājami saistībā ar konfiskācijas rīkojumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

  • Kreditori var iesniegt prasījumu (parāda apliecinājumu) jebkurā tiesvedības brīdī. Prasība jāiesniedz, lai varētu balsot jebkurā sanāksmē (vai citā lēmumu pieņemšanas procedūrā) vai saņemt sadalījumu.
  • Administrēšanas, likvidācijas vai bankrota procesā, kur paredzēts veikt sadali, pilnvarotā persona rakstīs visiem kreditoriem, kam vēl jāpierāda savi prasījumi, norādot, ka tiks veikta sadale, aicinot tos iesniegt prasījumus un nosakot pēdējo termiņu šādai iesniegšanai, lai tos iekļautu šādā sadalē.) Pilnvarotā persona var izskatīt prasības, kas iesniegtas pēc šī datuma, bet viņai nav pienākuma to darīt.
  • Tiesas īstenotā likvidācijā un bankrota procedūrā ir standarta veidlapa, kas ir jāiesniedz, lai pierādītu. Nevienai citai procedūrai nav standarta veidlapas, bet citu procedūru tiesiskajā regulējumā ir noteikts, kas ir jāiekļauj pierādījumos sadales nolūkos.
  • Ja kreditors neiesniedz prasību laikus, tas nevar traucēt sadali.
  • Brīvprātīgas vienošanās gadījumā prasība iesniegt pierādījumu pilnvarotajai personao tiek apmierināta, rakstiski paziņojot par prasību.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

  • Daži prasījumi, kas izriet no nodarbinātības, tiek uzskatīti par prioritāriem un ir samaksājami pēc procedūras izdevumu segšanas, bet pirms mainīga nodrošinājuma turētāju un nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas.
  • Neviens prasījums nav pakārtots ar tiesību aktiem, izņemot bankrota procedūras gadījumus, kad parāds, kas pienākas personai, kura bankrota brīdī bija bankrotējušā indivīda laulātais vai civilais partneris, ierindojas pēc parāda, kas pienākas citiem kreditoriem, kopā ar procentiem par šiem parādiem.
  • Ja trešā persona apmierina parādnieka parādu, šai trešajai personai maksātnespējas procesā ir subrogētais prasījums.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

  • Kreditori piekrīt parādnieka (uzņēmuma brīvprātīgās vienošanās gadījumā– ar vērtības apstiprinājumu > 75 %) vai maksātnespējas pilnvarotās personas (administrēšana, vienkāršs vairākums vai visu nodrošināto kreditoru vairākuma privileģēto kreditoru apstiprinājuma gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka nav iespējama atgriešanās pie nenodrošinātiem kreditoriem) izteiktajiem priekšlikumiem.
  • KVK gadījumā, kad tas apstiprināts, visiem nenodrošinātajiem kreditoriem priekšlikuma pieņemšanas brīdī vienošanās ir saistoša.
  • Tiesas apstiprinājums nav vajadzīgs reorganizācijas plāniem, bet cietusī puse var vērsties tiesā, ja uzskata, ka viņas intereses ir nevajadzīgi aizskartas.
  • Ir detalizēti procesuālie noteikumi par to, kā izbeigt un noslēgt visas uzņēmuma maksātnespējas procedūras, gan likvidācijas, gan reorganizācijas procedūru.
  • Tiklīdz kreditori ir vienojušies par IBV priekšlikumu, to īsteno kopā ar maksātnespējas procesa administratoru kā uzraudzītāju. Tam nav nepieciešams tiesas apstiprinājums, kaut gan uzraudzītājam ir jāziņo par sanāksmes rezultātiem, kas notiek, lai apstiprinātu priekšlikumu tiesai. Puse var vērsties tiesā, lai pārskatītu kreditoru lēmumu par to, vai pieņemt priekšlikumu, pamatojoties uz būtisku pārkāpumu.
  • Ja pēc apstiprināšanas parādnieks nav izpildījis IBV noteikumus, taduzraudzītājs var iesniegt pieteikumu par tā bankrotu.
  • PAR parādi tiek dzēsti 12 mēnešus pēc rīkojuma izdošanas. Šajā procesā nav paredzēta tiesas iesaistīšanās.
  • Bankrota gadījumā pilnvarniekam ir jānosūta kreditoriem galīgais ziņojums pirms to atbrīvošanas. Ja pilnvarotais nav oficiālais pārņēmējs, viņam jāsasauc kreditoru pēdējā sapulce, kurā kreditori var iebilst pret atbrīvošanu. Ja tas tā notiek, tad pilnvarniekam ir jāpiesakās to atbrīvošanai Departamentā, pretējā gadījumā pilnvarnieks saņem viņu atbrīvojumu, kad tas paziņo uzņēmumu reģistratoram, ka pēdējā sapulce ir notikusi.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

  • Kreditori var pieprasīt viņiem iedalītos (bet viņu bankas kontā vēl neiemaksātos) līdzekļus pēc procedūras noslēgšanas (šādus līdzekļus tur departaments).
  • Ziemeļīrijas tiesību aktos ir noteikts, kad tiesvedība tiek pabeigta, kad pilnvarotā persona tiek atbrīvota no savām pilnvarām.
  • IBV gadījumā priekšlikums piedāvā kreditoriem noteiktu atmaksas summu par vienu parāda vienību. Kreditoriem ir pienākums pieņemt to kā maksājumu pilnā apmērā, ja priekšlikums tiek pieņemts, tādējādi viņi nevar pieprasīt daļu no šī parāda pēc tam, kad tiesvedība ir pabeigta.
  • Bankrota procesā un PAR procedūrā parādus dzēš, kad tiek pabeigta tiesvedība, izņemot tos parādus, kas nav daļa no procedūras.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

  • Ziemeļīrijas tiesību akti nosaka skaidru maksājumu hierarhiju līdzekļiem, kas realizēti no aktīviem . Izmaksas un izdevumi ir jāsedz (no realizācijām), pirms līdzekļi tiek atdoti kreditoriem.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

  • Ja maksātnespējīgais ir devis priekšroku konkrētam kreditoram pirms oficiālās maksātnespējas procedūras (t. i., samaksājis tiem pirms citiem kreditoriem), vai ja tas ir noslēdzis samazinātas vērtības darījumu (t. i., pārdevis kaut ko lētāk nekā tā vērtība),pilnvarotā persona var vērsties pret saņēmēju.
  • Pēc tam, kad pilnvarotā persona ir iesniegusi pieteikumu bankrota, likvidācijas vai administrēšanas procedūrā, tiesa var atsaukt minēto veidu darījumus un dot rīkojumu saņēmējam atjaunot stāvokli, kāds tas būtu, ja darījums nebūtu noticis.
  • Prasījumiem atcelt priekšrocību maksājumus jābūt saistītiem ar darījumiem, kas notikuši sešus mēnešus pirms administratora iecelšanas, likvidācijas uzsākšanas vai bankrota pieteikuma iesniegšanas, vai divus gadus pirms šiem notikumiem, ja privileģētais maksājums veikts asociētajai personai.
  • Prasībām atcelt samazinātas vērtības darījumus jāattiecas uz darījumiem, kas veikti divos gados pirms šiem notikumiem, vai bankrota procedūrā piecu gadu laikā, ar nosacījumu, ka attiecīgā persona tobrīd bijusi maksātnespējīga vai kļuvusi maksātnespējīga darījuma rezultātā.
  • Pilnvarotā persona administrēšanas, likvidācijas, bankrota vai brīvprātīgas vienošanās procedūra var vērsties tiesā, lai saņemtu rīkojumu par tāda darījuma atcelšanu, kura rezultātā apkrāpti kreditori. Šādu iesniegumu var iesniegt arī darījumā cietušais ar tiesas atļauju.
  • Administrēšanas un likvidācijas procedūrās pilnvarotā persona var arī celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret jebkuru tādas sabiedrības direktoru, kura ir iesaistīta tirdzniecībā, un kurš bija informēts par maksātnespēju, kas izraisīja papildu zaudējumi kreditoriem, krāpniecisku tirdzniecību vai maldināšanu.
  • Gadījumā, ja tiesā tiek iesniegts pieteikums par likvidāciju vai bankrotu, īpašuma atsavināšana, kas veikta pēc lūgumraksta iesniegšanas, ir spēkā neesoša, ja vien Tiesa nav noteikusi citādi.
Lapa atjaunināta: 21/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja un bankrots - Skotija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

2016. gada Bankrota likuma (Skotija) (“2016. gada likums”) 1. pantā ir teikts, ka “parādnieka mantu var sekvestrēt”. Tas nozīmē, ka maksātnespējas procedūru var sākt pret dažādiem subjektiem, kas 2016. gada likumā definētas kā “parādnieki”. Šie subjekti ir dzīvs parādnieks, miris parādnieks vai viņa testamenta izpildītājs, vai persona, kam ir tiesības tikt ieceltai par miruša parādnieka testamenta izpildītāju, trasts, partnerība (tostarp likvidēta partnerība), komandītsabiedrība (tostarp likvidēta komandītsabiedrība) 1907. gada Komandītsabiedrību likuma nozīmē, juridiska persona vai struktūra, kas nav juridiska persona.

Maksātnespējas procedūru var sākt arī pret uzņēmumiem (kas ir vai nav juridiskas personas) saskaņā ar 1986. gada Maksātnespējas likumu (“1986. gada likums”).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Fiziskās personas maksātnespējas procedūru var ierosināt vai nu ar parādnieka pieteikumu (tai skaitā tad, ja tas iesniegts minimālu līdzekļu procesa (minimal asset process) ietvaros), vai arī ar kreditora lūgumu šerifa tiesā. Parādnieks var arī noslēgt trasta līgumu, kas ir brīvprātīga maksātnespējas procedūra starp attiecīgo personu un tās kreditoriem.

Maksātnespējas procedūru var sākt pret dzīvu parādnieku, pamatojoties uz viņa pieteikumu, ja:

  • viņa parādu kopsumma (ieskaitot procentus) pieteikuma iesniegšanas dienā ir vismaz 3000 GBP,
  • piecu gadu laikposmā, kas beidzas iepriekšējā dienā pirms parādnieka pieteikuma iesniegšanas, parādnieks nav ticis atzīts par maksātnespējīgu,
  • parādnieks ir saņēmis parādu konsultanta konsultāciju,
  • parādnieks ir sniedzis garantiju paziņojumu (kas ietver arī garantiju, ka pēc parādnieka atzīšanas par maksātnespējīgu viņš pilnvarniekam samaksās summu, kas noteikta ar kopējo finansiālā novērtējuma rīku),
  • parādnieks ir “acīmredzami maksātnespējīgs” (apparently insolvent), vai arī noteiktajā periodā viņam ir piešķirts apliecinājums, ka viņa manta uzskatāma par maksātnespējīga parādnieka mantu, vai arī viņš ir piešķīris trasta līgumu, kas nav aizsargāts trasta līgums tāpēc, ka kreditori pret to iebilst vai tam nepiekrīt,

un pieteikuma izskatīšanā parādnieku neuzskata par “acīmredzami maksātnespējīgu” tikai tāpēc vien, ka viņš ir piešķīris trasta līgumu vai sniedzis kādu paziņojumu saviem kreditoriem.

Maksātnespējas procedūru pret dzīvu parādnieku, pamatojoties uz viņa pieteikumu, var sākt arī “minimālu līdzekļu procesa” ietvaros, ja ir izpildīti noteikti kritēriji. Kritēriji ir šādi:

  • ar kopējo finansiālā novērtējuma rīku ir noteikts, ka parādniekam nav jāsniedz ieguldījums savas maksātnespējas procedūrā, vai arī viņš ir vismaz sešus mēnešus līdz pieteikuma iesniegšanas dienai (ieskaitot) ir saņēmis noteiktu maksājumu,
  • parādnieka parādu (tai skaitā procentu) kopējā summa pieteikuma iesniegšanas dienā ir vismaz 1500 GBP, bet ne vairāk kā 17 000 GBP,
  • parādnieka aktīvu kopējā vērtība pieteikuma iesniegšanas dienā nepārsniedz 2000 GBP,
  • parādnieka katra atsevišķā aktīva vērtība nepārsniedz 1000 GBP,
  • parādniekam nepieder zeme,
  • parādniekam ir izsniegts apliecinājums, ka viņa manta uzskatāma par maksātnespējīga parādnieka mantu,
  • 10 gadu laikā līdz iepriekšējai dienai pirms parādnieka pieteikuma iesniegšanas dienas parādnieks nav bijis atzīts par maksātnespējīgu, pamatojoties uz parādnieka iesniegtu pieteikumu minimālu līdzekļu procesa ietvaros, un
  • 5 gadu laikā līdz iepriekšējai dienai pirms parādnieka pieteikuma iesniegšanas dienas parādnieks nav bijis atzīts par maksātnespējīgu, pamatojoties uz parādnieka iesniegtu pieteikumu, kas nav saistīts ar minimālu līdzekļu procesu, vai uz lūgumu atzīt viņa maksātnespēju.

Maksātnespējas procedūru pret dzīvu parādnieku var sākt arī pēc tiesīga kreditora (qualified creditor) (vai tiesīgu kreditoru) lūguma, ja parādnieks ir “acīmredzami maksātnespējīgs” un tiesīgais kreditors parādniekam ir izsniedzis bukletu “Padomu un informācijas kopums parādu jomā” (“DAIP”) ne vairāk kā 12 nedēļas pirms lūguma iesniegšanas. DAIP ir 2002. gada Parāda kārtošanas un īpašuma atsavināšanas likuma (Skotija) (“2002. gada likums”) 10. panta 5. punktā minētais DAIP.

Iepriekš tekstā minētais tiesīgais kreditors ir kreditors, kas lūguma iesniegšanas dienā (vai attiecīgā gadījumā parādnieka pieteikuma iesniegšanas dienā) ir parādnieka kreditors attiecībā uz nodrošinātiem vai nenodrošinātiem likvīdiem vai nelikvīdiem parādiem vai parādu par kopējo summu vismaz 3000 GBP, izņemot eventuālos vai nākotnes parādus vai summas, kas maksājamas saskaņā ar konfiskācijas rīkojumu. Tiesīgie kreditori ir kreditori, kas minētajā datumā ir parādnieka kreditori attiecībā uz iepriekš minētajiem parādiem, kuru kopējā summa ir vismaz 3000 GBP.

Tā kā “acīmredzama maksātnespēja” ir viens no kritērijiem, kas parādniekam jāizpilda, lai viņš varētu iesniegt pieteikumu pats par savu maksātnespēju, vai ko piemēro, ja kreditors iesniedz lūgumu atzīt parādnieka maksātnespēju, ir svarīgi saprast, ko šis termins nozīmē. Acīmredzamu maksātnespēju Skotijā konstatē tad, kad:

  • parādnieka mantu atzīst par maksātnespējīga parādnieka mantu vai viņš ir atzīts par bankrotējušu Anglijā, Velsā vai Ziemeļīrijā; vai
  • persona, kuras īpašumam pašreizējā brīdī nav piemērots aresta rīkojums (restraint order), kuras īpašums nav aizturēts saskaņā ar attiecīgām aizturēšanas pilnvarām vai pamatojoties uz tām un kuras īpašumam nav piemērots konfiskācijas vai apķīlāšanas rīkojums, ir rakstveidā paziņojusi saviem kreditoriem, ka ir pārtraukusi maksāt savus parādus parastajā uzņēmējdarbības gaitā; vai
  • uz viņu attiecas galvenā maksātnespējas procedūra dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste;
  • parādnieks piešķir trasta līgumu;
  • pēc tam kad parādniekam ir tikusi izsniegta pienācīgi sagatavota parāda samaksas prasība (charge for payment), prasības izpildes termiņā maksājums netiek saņemts (izņemot gadījumu, kad notikuma brīdī parādnieks spēj un vēlas samaksāt parādus to maksāšanas termiņā vai kad parādnieks tajā brīdī būtu bijis spējīgs samaksāt parādus to maksāšanas termiņā, ja vien uz parādnieka īpašumu neattiektos aresta rīkojums, konfiskācijas rīkojums vai apķīlāšanas rīkojums);
  • ir izdots tiesas lēmums par parādnieka mantas daļas piespriešanu (decree of adjudication) parāda samaksai vai nodrošinājumam (izņemot gadījumu, kad notikuma brīdī parādnieks spēj un vēlas samaksāt parādus to maksāšanas termiņā vai kad parādnieks tajā brīdī būtu bijis spējīgs samaksāt parādus to maksāšanas termiņā, ja vien uz parādnieka īpašumu neattiektos aresta rīkojums, konfiskācijas rīkojums vai apķīlāšanas rīkojums);
  • parādnieks maksā tiesas lēmumā vai parāda dokumentā (kas definēts 2002. gada likuma 10. pantā) noteiktu parādu saskaņā ar parāda samaksas programmu atbilstoši minētā likuma 1. daļai un šī programma tiek atcelta (izņemot gadījumu, kad notikuma brīdī parādnieks spēj un vēlas samaksāt parādus to maksāšanas termiņā vai kad parādnieks tajā brīdī būtu bijis spējīgs samaksāt parādus to maksāšanas termiņā, ja vien uz parādnieka īpašumu neattiektos aresta rīkojums, konfiskācijas rīkojums vai apķīlāšanas rīkojums);
  • parādnieka kreditors attiecībā uz likvīdu parādu, kura summa (vai likvīdiem parādiem, kuru kopējā summa) ir vismaz 1500 GBP, ir izsniedzis parādniekam noteiktas formas pieprasījumu, kuru tam personīgi piegādājis tiesas darbinieks un kurā parādniekam prasa vai nu samaksāt parādu (vai parādus), vai sagādāt nodrošinājumu tā (vai to) samaksai, un trīs nedēļu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas dienas parādnieks nav ne izpildījis pieprasījumu, ne ar ierakstītu sūtījumu darījis kreditoram zināmu, ka viņš noliedz parāda esību vai to, ka summa, ko kreditors pieprasījis kā parādu, ir nekavējoties samaksājama.

Maksātnespējas procedūru pret dzīvu parādnieku var sākt arī pagaidu administrators vai dalībvalsts likvidators, kas iecelts galvenajā maksātnespējas procedūrā.

Pilnvarnieks, kas rīkojas saskaņā ar trasta līgumu, var sākt maksātnespējas procedūru pret dzīvu parādnieku tikai tad, ja parādnieks nav izpildījis pienākumu, kas tam noteikts trasta līgumā un ko tas saprātīgi būtu varējis izpildīt, vai saprātīgu norādījumu vai prasību, ko tam izvirzījis pilnvarnieks trasta līguma vajadzībām, vai tad, ja pilnvarnieks savā lūgumā apgalvo, ka kreditoru interesēs būtu pasludināt maksātnespēju.

Maksātnespējas procedūru var sākt arī pret mirušu parādnieku, pamatojoties uz lūgumu, ko iesniedzis tiesīgs mirušā parādnieka kreditors (vai tiesīgi viņa kreditori), pagaidu administrators, galvenajā maksātnespējas procedūrā iecelts dalībvalsts likvidators vai pilnvarnieks, kas rīkojas uz trasta līguma pamata. Maksātnespējas procedūru pret mirušu parādnieku var sākt arī, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ko iesniedzis testamenta izpildītājs vai persona, kam ir tiesības tikt ieceltai par testamenta izpildītāju attiecībā uz konkrēto mantu.

Lai parādnieks varētu noslēgt trasta līgumu, atmaksas periodam jābūt vismaz 48 mēnešus ilgam, ja vien netiek panākta vienošanās par citu kārtību. Trasta līgumi arī paredz, ka personai ir jāmaksā noteikta summa mēnesī visu līguma spēkā esības laiku. Tomēr brīvprātīgs trasta līgums nav saistošs nevienam kreditoram, kas nepiekrīt tā noteikumiem, un, lai tas kļūtu aizsargāts, parādu summai jābūt vismaz 5000 GBP.

Uzņēmumu maksātnespēju Skotijā var atrisināt likvidācijas (brīvprātīgas vai uz tiesas rīkojuma pamatotas), reorganizācijas (uzņēmuma brīvprātīgas parādu noregulēšanas (company voluntary arrangementCVA) vai administrēšanas) vai īpašumtiesību nodošanas ceļā. Administrēšanu var izmantot arī kā likvidācijas procedūru, tā nav tikai reorganizācijas process.

Kreditori (privāti vai valsts) var iesniegt pieteikumu tiesā, lūdzot likvidēt uzņēmumu (obligāta likvidācija) vai iecelt tam administratoru, bet arī uzņēmums pats var pieņemt lēmumu likvidēties (maksātspējīga vai maksātnespējīga uzņēmuma brīvprātīga likvidācija; maksātspēju nosaka pēc spējas samaksāt visus parādus 12 mēnešu laikā). Uzņēmums var arī iesniegt lūgumu tiesai par tā likvidāciju. Arī valsts sekretārs var iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma likvidāciju, ja likvidācija ir sabiedrības interesēs. Šādiem uzņēmumiem nav jābūt maksātnespējīgiem.

Obligātas likvidācijas pamats var būt uzņēmuma nespēja samaksāt savus parādus (maksātnespēja), un šī nespēja jāpierāda ar neapmierinātu likumisku maksājuma pieprasījumu (statutory demand for payment) vai neizpildītu spriedumu. Tiesa var arī prasīt uzņēmumu likvidēt tāpēc, ka šāda likvidācija ir pamatota un taisnīga (just and equitable). Jebkurā brīdī pēc obligātas likvidācijas lūguma (kas saņemts no jebkuras puses) iesniegšanas tiesā tiesa var iecelt pagaidu likvidatoru. Viņš parasti tiek iecelts tādēļ, lai aizsargātu uzņēmuma aktīvus līdz likvidācijas tiesas sēdei. Pagaidu likvidatora pilnvaras ir izklāstītas tiesas rīkojumā, ar kuru viņš tiek iecelts.

Lai uzņēmumam ieceltu administratoru, tam jābūt maksātnespējīgam vai jāpastāv iespējai, ka uzņēmums par tādu kļūs. Judikatūrā ir atzīts, ka “iespēja” šajā kontekstā jāsaprot kā iespēja, ka tas, visticamāk, notiks. Uzņēmums vai tā vadītāji, tāpat arī mainīga nodrošinājuma turētājs var iecelt administratoru (šāda iecelšana notiek ārpus tiesas).

Uzņēmums var piedāvāt CVA. Lai to piedāvātu, uzņēmumam nav jābūt maksātnespējīgam. CVA var piedāvāt arī pilnvarotā persona likvidācijas vai administrēšanas procedūrā (ja kāda no šīm procedūrām jau ir sākusies).

Tiklīdz procedūra ir sākusies (vai nu līdz ar uzņēmuma lēmumu likvidēties, vai arī ar tiesas rīkojumu par administrēšanu vai likvidāciju, vai ar paziņojuma par administratora iecelšanu iesniegšanu tiesā (gadījumos, kad administrators nav iecelts ar tiesas rīkojumu)), pilnvarotā persona var rīkoties.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Viss parādnieka īpašums ar dažiem izņēmumiem, sākot ar maksātnespējas procedūras sākuma datumu, pāriet pie pilnvarnieka kā daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Manta pāriet pie pilnvarnieka, un parādniekam tiek atņemtas īpašumtiesības uz šo mantu. Pilnvarnieks iegūst tiesības arī uz mantu, kas pāriet pie parādnieka pēc sekvestrēšanas dienas, bet pirms parādnieka atbrīvošanas no atlikušajām saistībām un parādiem. Parādnieka mantas kopums neietver īrnieka tiesības, kas tam ir saskaņā ar nodrošinātu īri 1988. gada Mājokļu likuma (Skotija) II daļas nozīmē vai saskaņā ar aizsargātu īri 1984. gada Īres likuma (Skotija) nozīmē, attiecībā uz kuru saskaņā ar kādu no minētā likuma VIII daļas noteikumiem nav likumīgi pieprasīt iemaksu kā priekšnoteikumu īres tiesību piešķiršanai, vai saskaņā ar nodrošinātu Skotijas īri 2001. gada Mājokļu likuma (Skotija) nozīmē.

Īpašums, kas nepāriet pie pilnvarnieka, ietver īpašumu, kas tiek turēts ārpus dzīvojamās mājas un kā atsavināšana saskaņā ar 2002. gada likuma 11. panta 1. punktu būtu neatbilstīga, un īpašumu, kas tiek turēts dzīvojamajā mājā un nav nebūtiski aktīvi 2002. gada likuma 3. daļas nozīmē. Nav ietverts arī īpašums, ko parādnieks pārvalda uzticības pārvaldības režīmā kādas citas personas uzdevumā. Papildus tam, ja parādniekam, uz ko attiecas minimālo līdzekļu process, ir pamatota vajadzība izmantot transportlīdzekli, parādniekam piederošs transportlīdzeklis, kura vērtība nepārsniedz 3000 GBP, arī netiek uzskatīts par aktīvu.

Parādnieka mantas pāriešana pie pilnvarnieka neskar izīrētāja tiesības uz īrnieka mantu kā īres maksas nodrošinājumu.

Jāpatur prātā, ka noteikumi par īpašuma pāriešanu neskar nodrošināta kreditora tiesības, kam ir dodama priekšroka pār pilnvarnieka tiesībām.

Saskaņā ar trasta līgumu parādnieka aktīvus nodod administrēšanai kreditoru labā un parādu samaksas nolūkā, tomēr parādnieks var nodot tikai tādus aktīvus, kurus var brīvprātīgi nodot. Ja trasta līgums kļūst aizsargāts, piemēro 2016. gada likuma noteikumus par vienošanos attiecībā uz parādnieka nekustamo īpašumu (heritable property).

Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā maksātnespējas procedūra attiecas uz visu uzņēmumam piederošo īpašumu, lai arī kurā vietā pasaulē tas atrastos. Termins “īpašums” (property) tiesību aktos ir definēts plaši.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Pilnvarniekam fiziskas personas maksātnespējas vai trasta līguma gadījumā (vai pilnvarotajai personai) ir jābūt kvalificētam maksātnespējas procesa administratoram. Maksātnespējas procesa administratora jēdziens 1986. gada likumā attiecībā uz Skotiju ir definēts tāpat kā attiecībā uz Angliju un Velsu. Ja kāda persona, izņemot Bankrota administrāciju (Accountant in Bankruptcy), Skotijā pilda pilnvarnieka funkcijas, nebūdama kvalificēts maksātnespējas procesa administrators, šī persona izdara pārkāpumu.

Maksātnespējas procesa administratoram jābūt fiziskai personai. Maksātnespējas procesa administratoru licences var izdot tikai profesionāla struktūra, kam valsts sekretārs ir atļāvis to darīt. Lai saņemtu licenci, kandidātam ir jānokārto eksāmeni un noteiktu skaitu stundu jāpraktizējas maksātnespējas jomā.

Katrā fiziskas personas maksātnespējas gadījumā ir iesaistīts pilnvarnieks, kura galvenās funkcijas ir šādas:

  • atgūt, pārvaldīt un realizēt parādnieka mantu neatkarīgi no tā, vai manta atrodas Skotijā vai citviet,
  • sadalīt mantu starp parādnieka kreditoriem atbilstoši to attiecīgajām tiesībām uz mantu,
  • noskaidrot parādnieka maksātnespējas iemeslus un ar to saistītos apstākļus,
  • noskaidrot parādnieka saistību un aktīvu stāvokli,
  • pilnvarojuma laikā dokumentēt informāciju maksātnespējas procedūras grāmatā (sederunt book), lai sniegtu precīzu pārskatu par sekvestrēšanas procesu,
  • regulāri dokumentēt savas darbības ar parādnieka īpašumu un šādus pārskatus jebkurā saprātīgā laikā darīt pieejamus apskatei komisijas locekļiem (ja tādi ir), kreditoriem un parādniekam, un
  • neatkarīgi no tā, vai pilnvarnieks vēl ir vai vairs nav iesaistīts maksātnespējas procedūrā, sniegt Bankrota administrācijai informāciju, kas tai nepieciešama, lai varētu veikt savas funkcijas saskaņā ar 2016. gada likumu.

Pilnvarnieks, pildot savas funkcijas, ņem vērā arī ieteikumus, ko tam snieguši komisijas locekļi (ja tādi ir).

Ja pilnvarniekam ir pamatots iemesls aizdomām, ka parādnieks ir izdarījis pārkāpumu maksātnespējas jomā attiecībā uz saviem aktīviem, savu rīcību ar aktīviem vai savu rīcību saistībā ar savu uzņēmējdarbību vai finanšu lietām vai ka kāda cita persona ir izdarījusi pārkāpumu maksātnespējas jomā savos darījumos ar parādnieku, pagaidu pilnvarnieku vai pilnvarnieku attiecībā uz parādnieka aktīviem, uzņēmējdarbību vai finanšu lietām, pilnvarnieks par šo jautājumu ziņo Bankrota administrācijai. Papildus tam, ja pilnvarniekam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka parādnieka rīcība ir bijusi tāda, ka attiecībā uz to šerifs varētu apmierināt pieteikumu par rīkojumu, ar ko nosaka ar bankrotu saistītus ierobežojumus (bankruptcy restrictions order), pilnvarnieks par šo jautājumu ziņo Bankrota administrācijai. Uz šiem ziņojumiem attiecina absolūtu imunitāti (absolute privilege).

Ja Bankrota administrācija ir pilnvarniece, tā var lūgt šerifam norādes konkrētā jautājumā, kas radies maksātnespējas procedūrā.

Ja parādnieks, kreditors vai jebkura cita ieinteresēta persona nav apmierināta ar kādu pilnvarnieka rīcību, bezdarbību vai lēmumu, tā var iesniegt pieteikumu šerifa tiesā, un šerifs pēc šāda pieteikuma iesniegšanas var apstiprināt, atcelt vai grozīt pilnvarnieka rīcību vai lēmumu vai dot pilnvarniekam norādījumus, vai izdot tādu rīkojumu, ko tas uzskata par piemērotu.

Atalgojumu, ko saņem maksātnespējas procesa administrators, kurš pilda pilnvarotās personas funkcijas uzņēmuma maksātnespējas procedūrā, nosaka kreditori. Maksātnespējas procesa administrators var iesniegt pieteikumu tiesā, ja viņš uzskata, ka kreditoru noteiktā atalgojuma aprēķina bāze nav pietiekama. Kreditori var iesniegt pieteikumu tiesā, ja viņi uzskata, ka atalgojums ir pārmērīgs.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Parādu, kas radies pirms maksātnespējas, var ieskaitīt pret prasījumu pret kreditoru, kurš radies pirms maksātnespējas. Parādu, kas radies pēc maksātnespējas, var ieskaitīt pret prasījumu, kurš radies pēc maksātnespējas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Lai gan pilnvarnieks fiziskas personas maksātnespējas procedūrā pārstāv gan kreditorus, gan parādnieku, pilnvarnieks nepārstāv parādnieku attiecībā uz viņa saistībām. Tāpēc pilnvarnieks, uzņemoties pilnvaras un pārņemot mantu valdījumā, nekļūst saistīts ar parādnieka kreditoriem ar saistībām vai līgumiem, kas turpinās pēc maksātnespējas procedūras sākuma. Tomēr pilnvarnieks ar kreditoru atļauju var pieņemt līgumu. Tādējādi pilnvarnieks vai nu uzliks saistības tieši kreditoriem (vai tiem, kas devuši atļauju), vai arī pats uzņemsies saistības, saglabājot iespēju vērsties pret kreditoriem ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Pilnvarnieks, kurš pieņem līgumu bez kreditoru atļaujas, ir personīgi atbildīgs par saistībām.

Pilnvarnieks var noslēgt līgumu, ja tiek uzskatīts, ka tam būs labvēlīga ietekme uz parādnieka mantas administrēšanu, ja vien līguma pieņemšanu neliedz skaidri noteikti vai izsecināmi līguma noteikumi.

Dažos līgumos pilnvarniekam var nebūt nekas jādara, bet viņš var vienkārši pieprasīt no līguma izrietošo labumu, piemēram, iekasēt maksājumu. Citos līgumos pilnvarnieks var izpildīt saistības un veikt nepieciešamo darbību, jo tādējādi tiks radīts labums mantai.

Ja pilnvarnieks nepieņem līgumu, otra puse var pieprasīt atlīdzināt zaudējumus kā ierindas kreditors maksātnespējas procedūrā, izņemot gadījumu, kad otra puse pēc maksātnespējas procedūras sākuma ir izbeigusi līgumu vai piekritusi to izbeigt, ja vien līgumā nav īpaša noteikuma.

Pilnvarnieka pilnvaras līgumu slēgšanas jomā fiziskas personas maksātnespējas procedūrā ir noteiktas 2016. gada likuma 110. pantā. Pilnvarniekam 28 dienu laikā no brīža, kad ir saņemts rakstveida pieprasījums no jebkuras puses, kas ar parādnieku noslēgusi līgumu, ir jāpieņem attiecīgais līgums vai jāatsakās to pieņemt. 28 dienu periodu var pagarināt, pamatojoties uz šerifa tiesā iesniegtu pieteikumu, ja pilnvarnieks ir Bankrota administrācija, vai uz Bankrota administrācijai iesniegtu pieteikumu, ja administrācija nav pilnvarniece. Šādus perioda pagarināšanas lēmumus var pārskatīt vai pārsūdzēt. Bankrota administrācija var arī pirms lēmuma pieņemšanas vai pārskatīšanas nodot lietu šerifam, lai tas sniegtu norādījumus. Ja pilnvarnieks rakstveidā neatbild uz līgumslēdzējas puses iesniegtu pieprasījumu 28 dienu laikā (vai garākā periodā, ja piemērojams), uzskata, ka pilnvarnieks ir atteicies pieņemt līgumu.

Maksātnespējas procedūras laikā var turpināt saņemt noteiktus pakalpojumus (komunālos, sakaru un IT pakalpojumus, ko uzskata par “būtiskiem”), nesamaksājot kavētus maksājumus, kas maksātnespējas procedūras sākumā vēl nav samaksāti.

Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā maksātnespējas procedūras pilnvarotajai personai nav pienākuma izpildīt parādnieka uzņēmuma noslēgtos līgumus. Likvidators var neatzīt neienesīgu līgumu, ar to izbeidzot maksātnespējīgās personas intereses/saistības, kas izriet no līguma (otra līgumslēdzēja puse var maksātnespējas procedūrā pieprasīt atlīdzību par maksātnespējas nodarītajiem zaudējumiem/kaitējumu). Piegādātāji, kas nenodrošina būtiskās piegādes, līdz ar maksātnespējas procedūras sākumu var izbeigt līgumus (ja ar viņiem noslēgtajā līgumā tas ir paredzēts). Par neapmaksātajām precēm/pakalpojumiem iesniedz prasījumu maksātnespējas procedūrā.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Saskaņā ar 2016. gada likuma 109. panta 5. punktu fiziskas personas maksātnespējas procedūras pilnvarnieks var ierosināt ar parādnieka mantu saistītu tiesvedību, tajā aizstāvēties vai to turpināt.

Parasti, ja maksātnespējas procedūras sākuma dienā kādam ir prasījums pret parādnieku, viņš šo prasījumu izvirza maksātnespējas procedūrā. Tomēr apstrīdētu parādu nokārtošanai vispiemērotākais veids varētu būt tiesvedība pret parādnieku.

Likvidācijas un administrēšanas procesi rada moratoriju. Pēc šā procesa sākšanas pret uzņēmumu nevar ierosināt tiesvedību bez pilnvarotās personas piekrišanas vai tiesas atļaujas.

CVA gadījumā kreditors, kuram šis līgums ir saistošs, nevar vērsties tiesā, lai atgūtu parādu (jo viņam ir saistošs apstiprinātais līgums). Kreditors, pret kuru saistības radušās pēc līguma apstiprināšanas, var vērsties tiesā, ja viņam nav samaksāts.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Parādnieks nevar sākt vai turpināt tiesvedību, ko ir gatavs uzņemties pilnvarnieks. Pilnvarnieks būtu jāinformē par tiesvedību, lai viņš varētu iesaistīties vai aizstāvēties tajā. Tomēr tiesvedība var turpināties, neraugoties uz pilnvarnieka nostāju.

Tiesvedību, kas skar statusu, piemēram, tiesvedību par laulības šķiršanu, var uzņemties parādnieks, pat ja attiecībā uz viņu ir sākta maksātnespējas procedūra. Tiesvedība, kas attiecas uz kompensāciju par sāpēm un ciešanām, kuras radījis miesas bojājums (solatium), attiecas uz pusi personīgi, tāpēc pilnvarniekam nav tiesību sākt tiesvedību, tomēr pilnvarnieks var iesniegt tiesā prasību par finansiāliem zaudējumiem (patrimonial loss) vai iesaistīties tiesvedībā, kurā tiek pieprasīta kompensācija par sāpēm un ciešanām, ko radījis miesas bojājums, vai arī parādniekam var būt jāziņo pilnvarniekam par tiesvedības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.

Skotijā ir spēkā noteikumus, ar kuru parādniekam ir atļauts paziņot par savu nolūku iesniegt maksātspējas pieteikumu vai noslēgt trasta līgumu, iesniedzot pieteikumu moratorijam. Viens no moratorija aspektiem ir tas, ka moratorijs parādnieku sešas nedēļas aizsargā no kreditoru veiktām parādu atgūšanas darbībām (diligence). Tādējādi šajā posmā pirms maksātnespējas procedūras sākuma var turpināties tiesvedība, bet nav atļauts izpildīt pasludināto spriedumu par parāda atgūšanu.

Likvidācijas un administrēšanas procesi rada moratoriju. Tiesvedību, kas maksātnespējas procedūras sākuma dienā vēl nav pabeigta, nevar turpināt bez pilnvarotās personas piekrišanas vai tiesas atļaujas.

Kreditors, kas ir iesaistīts vēl nepabeigtā tiesvedībā, pēc CVA apstiprināšanas nevar turpināt šādu tiesvedību, jo viņam ir saistoši CVA noteikumi (neatkarīgi no tā, vai kreditors pats ir vai nav balsojis par tā apstiprināšanu).

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditori var iesaistīties maksātnespējas procedūrā vairākos veidos, tostarp kreditoru sanāksmēs. Pilnvarniekam 60 dienu laikā no maksātnespējas pasludināšanas ir jānolemj, vai jāsasauc likumā paredzētā kreditoru sanāksme. Ja sanāksmi notur, klātesošie kreditori var nobalsot par pilnvarnieka nomaiņu. Ja pilnvarnieks izlemj nesasaukt sanāksmi, kreditori sanāksmi var pieprasīt, un pilnvarniekam ir pienākums sasaukt sanāksmi, ja to pieprasa ne mazāk kā ceturtdaļa (vērtības izteiksmē) kreditoru (šo daļu aprēķina pēc maksājamā parāda kopsummas). Kreditori jebkurā laikā var sasaukt citas sanāksmes. Sanāksme ir jānotur, ja to pieprasa viena desmitdaļa kreditoru pēc skaita vai viena trešdaļa kreditoru pēc vērtības (ko aprēķina pēc maksājamā parāda). Kreditoru sanāksmē var izdot norādījumus pilnvarniekam, bet pilnvarniekam un citiem kreditoriem ir tiesības tos pārsūdzēt šerifa tiesā. Jebkurā kreditoru sanāksmē var ievēlēt komisijas locekļus. Komisijas locekļus var ievēlēt, lai tie sniegtu vispārējas konsultācijas un pārraudzītu bankrota administrēšanu, tostarp revidētu pilnvarnieka pārskatus. Komisijas locekļi ir kreditori vai to pilnvaroti pārstāvji. Ja nevienu komisijas locekli neievēlē, šo funkciju pilda Bankrota administrācija.

Pilnvarniekiem ir jāsagatavo pārskati pirmā gada beigās un pēc tam periodiski līdz maksātnespējas procedūras beigām. Pārskati jārevidē Bankrota administrācijai vai ievēlētiem komisijas locekļiem. Kreditoriem nosūta lēmuma par pilnvarnieka kārtējiem izdevumiem un atalgojumu kopijas. Kreditori var lūgt uzrādīt pārskatus un var pārsūdzēt lēmumu.

Parasts trasta līgums nav saistošs kreditoriem, kamēr viņi nav piekrituši tā noteikumiem, kā rezultātā tas kļūst aizsargāts.

Uzņēmuma maksātnespējas procedūrā kreditori iesaistās, piedaloties kreditoru sanāksmēs un citos lēmumu pieņemšanas procesos. Viņi var arī izveidot komiteju un ievēlēt tās locekļus. Pilnvarotajām personām ir regulāri jāinformē kreditori (reizi 6 vai 12 mēnešos atkarībā no procedūras) par lietas virzību.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Pilnvarnieks fiziskas personas maksātnespējas procedūrā administrē maksātnespējas procedūru kreditoru vārdā un ir pilnvarots apzināt un atgūt parādnieka mantu, kuru pilnvarniekam ir tiesības pārņemt savā valdījumā. 2016. gada likuma 109. pantā ir teikts, ka pilnvarnieks, lai atgūtu parādnieka aktīvus, pēc iespējas drīz pēc savas iecelšanas pārņem valdījumā visus parādnieka aktīvus (ievērojot minētā likuma 113. pantu par parādnieka ģimenes mājokli), kurus pilnvarniekam ir tiesības pārņemt savā valdījumā, un jebkurus parādnieka turējumā vai kontrolē esošus dokumentus, kas attiecas uz viņa aktīviem, uzņēmējdarbību vai finanšu lietām. Pilnvarniekam arī jāsagatavo un jāuztur mantas inventāra saraksts un vērtējums un pēc tam jānosūta inventāra saraksta un vērtējuma kopija Bankrota administrācijai. Pilnvarniekam ir arī tiesības piekļūt visiem dokumentiem, kas ir saistīti ar parādnieka aktīviem, uzņēmējdarbību vai finanšu lietām un ko parādnieks vai kāds cits parādnieka vārdā ir nosūtījis trešai personai, un kas atrodas pie šīs trešās personas, un izgatavot šādu dokumentu kopijas. Ja kāda persona traucē pilnvarnieku, kas īsteno vai cenšas īstenot pilnvaras piekļūt dokumentiem, šerifs pēc pilnvarnieka pieteikuma var uzdot minētajai personai pārtraukt traucēt pilnvarnieku. Pilnvarnieks var arī pieprasīt izsniegt īpašumtiesības apliecinošu dokumentu vai citu parādnieka dokumentu, neraugoties uz to, ka pret īpašumtiesības apliecinošo dokumentu vai citu dokumentu ir izvirzīta aizturējuma tiesību pretenzija, bet neskarot aizturējuma tiesību turētāja prioritāti.

Pēc aktīvu atgūšanas pilnvarniekam manta ir jāpārvalda un jārealizē. Saskaņā ar 2016. gada likuma 109. pantu pilnvarnieks pēc iespējas drīz pēc savas iecelšanas apspriežas ar Bankrota administrāciju par savu funkciju izpildi un ar dažiem izņēmumiem ievēro visus vispārīgos vai konkrētos norādījumus, ko tam attiecīgā gadījumā devuši kreditori, šerifs pēc komisijas locekļu pieteikuma vai Bankrota administrācija par to, kā pilnvarniekam būtu jāpilda šīs funkcijas.

Pilnvarnieks var veikt šādas darbības:

  • turpināt vai izbeigt parādnieka uzņēmējdarbību,
  • sākt vai turpināt tiesvedību par parādnieka mantu vai aizstāvēties šādā tiesvedībā,
  • izveidot nodrošinājumu jebkurai mantas daļai,
  • ja parādnieka mantā ietilpst tiesības, opcijas vai cita veida pilnvaras, veikt maksājumus vai uzņemties saistības, lai kreditoru labā iegūtu īpašumu, uz kuru attiecas konkrētās tiesības, opcijas vai pilnvaras,
  • aizņemties naudu, ciktāl pilnvarniekam tas nepieciešams, lai nosargātu parādnieka mantu, un
  • noformēt vai saglabāt apdrošināšanas polises attiecībā uz parādnieka uzņēmējdarbību vai īpašumu.

Pilnvarnieks parādnieka mantu var pārdot vai nu izsolē, vai pēc privātas vienošanās.

Ja pārdod daļu parādnieka nekustamā īpašuma, kas kreditoram vai kreditoriem ir piešķirts kā parāda nodrošinājums, un ja nodrošinātā kreditora vai kreditoru tiesībām ir priekšroka pār pilnvarnieka tiesībām, piemēro šādus noteikumus:

  • pilnvarnieks šo daļu var pārdot tikai pēc visu šo kreditoru piekrišanas, ja vien viņš neiegūst pietiekami augstu cenu, lai dzēstu visus šos nodrošinājumus,
  • kreditoram ir aizliegts rīkoties, lai izmantotu nodrošinājumu attiecībā uz konkrēto daļu, pēc tam, kad pilnvarnieks ir informējis kreditoru, ka viņš plāno šo daļu pārdot, un pilnvarniekam ir aizliegts sākt konkrētās daļas pārdošanas procedūru pēc tam, kad kreditors pilnvarnieku ir informējis, ka viņš plāno sākt attiecīgās daļas pārdošanas procedūru,
  • ja pilnvarnieks vai kreditors ir sniedzis paziņojumu (kā norādīts iepriekš), bet ir nepamatoti novilcinājis pārdošanu, tad, ja šerifs to atļāvis, kreditors, kam ir sniegts paziņojums, var izmantot savu nodrošinājumu vai otrā gadījumā pilnvarnieks var pārdot attiecīgo daļu.

Pilnvarnieka uzdevums realizēt parādnieka mantu ietver arī uzdevumu pārdot parādniekam pienākošos parādus ar iespēju piedzīt zaudējumus no mantas vai bez tās.

Pilnvarnieks var pārdot ātrbojīgus produktus, neievērojot dotos norādījumus, ja pilnvarnieks uzskata, ka šādu norādījumu ievērošana negatīvi ietekmēs pārdošanu.

Ja pilnvarnieks vai kāda ar viņu saistīta persona, vai kāds no komisijas locekļiem iegādājas kādu parādnieka mantu saskaņā ar 2016. gada likuma 109. pantu, to uzskata par neatbilstīgu rīcību.

Pilnvarniekam jāievēro 2016. gada likuma 109. panta 7. punkta prasības un viņš var veikt visu, kas pieļauts 109. pantā, tikai tiktāl, ciktāl, viņaprāt, tas dos finansiālu labumu parādnieka mantai un atbilst kreditoru interesēm.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kreditoru prasījumi maksātnespējas procedūrā Skotijā ir parādi, kuru maksāšanas termiņš maksātnespējas procedūras sākuma datumā parasti jau ir pienācis. Ja parādnieks ir iesniedzis pieteikumu, par maksātnespējas procedūras sākuma dienu uzskata pieteikuma apmierināšanas dienu. Ja maksātnespējas procedūra sākta uz kreditora lūguma pamata, par maksātnespējas procedūras sākuma dienu uzskata dienu, kad izdots pirmais parādnieka izsaukums uz tiesu (warrant to cite).

Pilnvarnieka izdevumus un atalgojumu, tā kreditora izdevumus, kas iesniedzis lūgumu par parādnieka maksātnespēju vai piekritis šādam lūgumam, un parādu procentus par laiku no maksātnespējas procedūras sākuma līdz parāda samaksai arī sedz no mantas (ja ir iegūti pietiekami līdzekļi).

Prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procedūras sākuma, nevar apmierināt. Tāpēc kreditoram, kura prasījums rodas pēc mantas sekvestrēšanas, ir tāds prasījums pret parādnieku, kura dēļ var tikt ierosināta jauna maksātnespējas procedūra. Ir atbilstīgi pret vienu un to pašu parādnieku vienlaikus vērst vairākas maksātnespējas procedūras.

Uzņēmuma maksātnespējas procedūrā var pieteikt visus parādus un saistības, kas uzņēmumam radušās pirms maksātnespējas procedūras sākuma. Var iesniegt prasījumu arī par parādiem, kas maksājami nākotnē, bet par vērtību, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai. Saistības, kas radušās noteiktu noziedzīgu darbību rezultātā (piemēram, nelegālā narkotiku tirdzniecībā), administrēšanas vai likvidācijas procesā nav pierādāmas. Saistības, kas radušās pēc procedūras sākuma, uzskata par “izdevumiem”. Tiem ir sava samaksas hierarhija, bet pirms naudas sadales kreditoriem tiem visiem jābūt samaksātiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

2016. gada likuma 122. pantā ir izklāstīti noteikumi par prasījumu iesniegšanu fiziskas personas maksātnespējas gadījumā. Lai tiktu atzītas kreditora tiesības (ciktāl ir pieejami līdzekļi) uz dividendi no parādnieka mantas, kreditoram ir jāiesniedz prasījums pilnvarniekam ne vēlāk kā “attiecīgajā dienā”. “Attiecīgā diena” ir diena, kad ir pagājušas 120 dienas pēc dienas, kad kreditoram ir paziņots par to, vai pilnvarnieks plāno sasaukt likumā paredzēto sanāksmi, vai, ja kreditoram paziņojums netiek sniegts, diena, kad ir pagājušas 120 dienas pēc dienas, kad pilnvarnieks sniedzis kreditoram paziņojumu, ar ko aicina iesniegt prasījumus.

Ja kreditors pilnvarniekam iesniedz prasījumu novēloti (pēc attiecīgās dienas), pilnvarnieks, ievērojot pārskata periodu, var atzīt kreditora tiesības (ja ir pieejami līdzekļi) uz dividendi no parādnieka mantas, ja prasījums ir iesniegts ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms pārskata perioda beigām un ja ir bijuši ārkārtas apstākļi, kuru dēļ nav bijis iespējams prasījumu iesniegt līdz attiecīgajai dienai.

Lai pārliecinātos par kreditora iesniegtā prasījuma derīgumu vai summu, pilnvarnieks var kreditoram pieprasīt iesniegt papildu pierādījumus. Pilnvarnieks var lūgt arī jebkuru citu personu, kas, viņaprāt, var iesniegt attiecīgus pierādījumus, uzrādīt šādus pierādījumus. Ja kreditors vai šī cita persona atsakās vai kavējas to darīt, pilnvarnieks var iesniegt šerifa tiesā pieteikumu rīkojumam, ar ko pieprasa kreditoram vai šai citai personai ierasties uz privātu iztaujāšanu pie šerifa.

Kreditora prasījumi jāiesniedz noteiktā formā, kas aprakstīta 2016. gada Bankrota noteikumos (Skotija).

Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā kreditori var prasījumu (parāda pierādījumu) iesniegt jebkurā procedūras brīdī. Lai varētu balsot sanāksmē (vai citā lēmumu pieņemšanas procedūrā) vai saņemt sadalītās mantas daļu, ir jābūt iesniegtam prasījumam. Administrēšanas vai likvidācijas procedūrā, kurā paredzēta mantas sadale, pilnvarotā persona nosūta visiem kreditoriem, kam vēl jāpierāda savi prasījumi, rakstveida paziņojumu, ka tiks sadalīta manta un ka viņi tiek aicināti iesniegt prasījumus, un šajā paziņojumā norāda pēdējo datumu, līdz kuram to var izdarīt, lai viņu prasījumi tiktu ņemti vērā mantas sadalē. Pilnvarotā persona var izskatīt arī prasījumus, kas iesniegti pēc minētā datuma, bet viņai tas nav obligāti jādara. Ja likvidāciju veic tiesa, ir jāiesniedz standarta veidlapa, lai pierādītu parādus. Nevienā citā procedūrā nav standarta veidlapas, tomēr šo citu procedūru tiesiskajā regulējumā ir norādīts, kas ir jāiekļauj pierādījumā, kuru iesniedz saistībā ar mantas sadalīšanu. Ja kreditors neiesniedz prasījumu laikus, viņš nevar iejaukties mantas sadalīšanā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Fiziskas personas maksātnespējas procedūrā mantas sadalē ievēro šādu prioritāro secību:

  1. parādnieka mantas administrēšanā iesaistītā pagaidu pilnvarnieka izdevumi un atalgojums;
  2. parādnieka mantas administrēšanā iesaistītā pilnvarnieka izdevumi un atalgojums;
  3. ja parādnieks ir miris, radušies mirēja aprūpes un bēru izdevumi saprātīgā apjomā un mirušās personas mantas administrēšanā radušies izdevumi saprātīgā apjomā;
  4. saprātīgi izdevumi, kas radušies kreditoram, kurš iesniedzis lūgumu par parādnieka maksātnespēju vai piekritis parādnieka pieteikumam par parādnieka maksātnespēju;
  5. parastie prioritārie parādi (izņemot procentus, kas par tiem radušies līdz maksātnespējas procedūras sākuma dienai);
  6. sekundārie prioritārie parādi (izņemot procentus, kas par tiem radušies līdz maksātnespējas procedūras sākuma dienai);
  7. parastie parādi;
  8. likumiskie procenti, kas radušies par parastajiem prioritārajiem parādiem, sekundārajiem prioritārajiem parādiem un parastajiem parādiem laikā no maksātnespējas procedūras sākuma dienas līdz parāda samaksas dienai; un
  9. atliktais parāds.

Pārpalikums, kas palicis pēc pilnīgas visu parādu samaksas, pāriet atpakaļ parādniekam vai viņa mantiniekiem vai juridiskajiem tiesību pārņēmējiem.

Daži prasījumi, kas izriet no nodarbinātības, tiek uzskatīti par prioritāriem un ir samaksājami pēc procedūras izdevumu segšanas, bet pirms mainīga nodrošinājuma turētāju un nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas procedūru parasti uzskata par noslēgtu, kad administrēšana ir pabeigta un pilnvarnieks ir samaksājis kreditoriem visas dividendes, pabeidzis visus pārskatus un ir atbrīvots no pilnvarnieka pienākumu pildīšanas. Tomēr Skotijas judikatūrā ir atzīts, ka maksātnespējas procedūra var turpināties pat tad, ja parādnieka parādi ir dzēsti un pilnvarnieks ir atbrīvots no savu pienākumu pildīšanas. Tas ir tāpēc, ka procesu var atjaunot ar pieteikumu tiesai vai tagad dažos apstākļos arī ar pieteikumu Bankrota administrācijai.

Maksātnespējas procedūras noslēgšanas sekas saskaņā ar 2016. gada likuma 145. pantu ir tādas, ka parādnieks Apvienotajā Karalistē ir atbrīvots no visiem parādiem un saistībām, par kuriem viņš bija atbildīgs maksātnespējas procedūras sākuma dienā. Tādējādi kreditori vairs nevar prasīt šo parādu samaksu. Tomēr ir arī izņēmumi: parādnieks nav atbrīvots no pienākuma samaksāt soda naudu, kas noteikta miertiesā (vai apgabaltiesā), saistībām, kas tam noteiktas ar kompensācijas rīkojumu 1995. gada Kriminālprocesa likuma (Skotija) (“1995. gada likums”) 249. panta nozīmē, saistībām, ar kurām tiek zaudēta naudas summa, kas iemaksāta tiesā saskaņā ar 1995. gada likuma 24. panta 6. punktu, saistībām, kas radušās krāpšanas vai uzticības laušanas dēļ, pienākuma maksāt uzturlīdzekļus vai uzturnaudu saskaņā ar kādu tiesību aktu vai tiesību normu vai maksāt periodisku pabalstu, kas maksājams pēc laulības šķiršanas saskaņā ar tiesas rīkojumu vai pienākumu, ar noteikumu, ka tie nav uzturlīdzekļi vai periodisks pabalsts, ko varētu iekļaut kreditora prasījuma summā, vai uzturlīdzekļi 1991. gada Likuma par uzturlīdzekļiem bērniem (“1991. gada likums”) nozīmē, kurus par kādu periodu līdz sekvestrēšanas dienai nav samaksājusi persona, kam tie bija jāsamaksā, vai darba devējs, kurš tos atskaitījis vai kuram tie bija jāatskaita saskaņā ar 1991. gada likuma 31. panta 5. punktu.

Trasta līguma darbības beigās parādnieku atbrīvo no visiem trasta līgumā paredzētajiem parādiem ar noteikumu, ka viņa pilnvarnieks uzskata, ka viņš ir izpildījis savas trasta līgumā paredzētās saistības.

Noteikums par mierizlīgumu Skotijā tika atcelts attiecībā uz maksātnespējas lūgumiem, kas iesniegti pēc 2015. gada 1. aprīļa, saskaņā ar 2014. gada Bankrota un parādu konsultāciju likuma (Skotija) 18. pantu.

Ir detalizēti procesuālie noteikumi par to, kā izbeigt un noslēgt visas uzņēmuma maksātnespējas procedūras, gan likvidācijas, gan reorganizācijas procedūru.

Reorganizācijas plāni nav jāapstiprina tiesai, tomēr neapmierinātā puse var iesniegt pieteikumu tiesā, ja tā uzskata, ka tās intereses ir nepamatoti aizskartas.

Kreditori sniedz savu piekrišanu par priekšlikumiem, ko iesniedzis parādnieks (CVA gadījumā; jāsaņem piekrišana no 75 % pēc vērtības) vai maksātnespējas procedūras pilnvarotā persona (administrēšanas gadījumā; vienkāršs balsu vairākums vai visu nodrošināto un lielākās daļas prioritāro kreditoru apstiprinājums gadījumos, kad nenodrošināto kreditoru prasības, visticamāk, netiks apmierinātas).

CVA gadījumā, kad tas tiek apstiprināts, šis noregulējums kļūs saistošs visiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kam bija tiesības balsot par priekšlikumiem.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc maksātnespējas procedūras noslēgšanas kreditori var pārsūdzēt to, kā pilnvarnieks sadalījis mantu, un viņiem ir arī tiesības iesniegt pieteikumu procedūras atsākšanai un atjaunošanai.

Papildus tam, kā jau aprakstīts iepriekš, lai gan maksātnespējas procedūras noslēgšana un parādnieka atbrīvošana no saistībām parasti nozīmē, ka parādnieks Apvienotajā Karalistē ir atbrīvots no visiem parādiem un saistībām, kas viņam bija maksātnespējas procedūras sākuma dienā, ir izņēmumi. Tāpēc kreditoriem joprojām var būt tiesības censties atgūt šos konkrētos izņēmuma parādus, pat ja maksātnespējas procedūra ir noslēgta.

Kreditori var arī pieprasīt viņiem iedalītos (bet viņu bankas kontā vēl neiemaksātos) līdzekļus pēc procedūras noslēgšanas.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumi būtu jāsedz ar līdzekļiem, kas iegūti no mantas. Tomēr, ja nepietiek līdzekļu procedūras izmaksu un izdevumu segšanai un pilnvarnieks ir Bankrota administrācija, šīs izmaksas sedz valsts kase. Ja pilnvarnieks ir maksātnespējas procesa administrators, nevis Bankrota administrācija, pilnvarnieks var lūgt kreditoru, kas iesniedzis lūgumu, nodrošināt trūkstošos līdzekļus gadījumā, ja ar iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, lai segtu procedūras izmaksas un izdevumus. Izmaksas un izdevumi ir jāsedz (ar realizācijā iegūtajiem līdzekļiem) pirms līdzekļu atdošanas kreditoriem.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Atsavināšanu bez atlīdzības vai par pārāk mazu atlīdzību (gratuitous alienation), negodīgas prioritātes un citus krāpnieciskus darījumus var apstrīdēt saskaņā ar vispārīgajām tiesībām un atbilstīgi 2016. gada likuma 98. panta 11. punktam un 99. panta 8. punktam.

Atsavināšanu, par kuru parādnieks nav saņēmis nekādu vai ir saņēmis pārāk mazu atlīdzību, var apstrīdēt jebkurš kreditors, kurš ir kreditors tāpēc, ka tam pienākas parāds, kas radies maksātnespējas procedūras sākuma dienā vai pirms tās, vai pirms trasta līguma piešķiršanas, vai pirms parādnieka nāves. To var apstrīdēt arī pilnvarnieks, pilnvarnieks, kas rīkojas saskaņā ar trasta līgumu, vai attiecīgā gadījumā tiesas ieceltais īpašuma administrators.

Atsavināšanu, par kuru parādnieks nav saņēmis nekādu vai ir saņēmis pārāk mazu atlīdzību, var apstrīdēt, ja atsavināšanas rezultātā kāds parādnieka īpašums ir nodots citam vai parādnieks ir atbrīvojies vai atteicies no kāda prasījuma vai tiesībām un ir radušās kādas no šīm sekām:

  • parādnieka manta ir kļuvusi par maksātnespējīga parādnieka mantu (izņemot gadījumu, kad tas noticis pēc parādnieka nāves, ja parādnieks ir fiziska persona), vai
  • parādnieks ir piešķīris trasta līgumu, kas ir kļuvis par aizsargātu trasta līgumu, vai
  • parādnieks ir miris, un 12 mēnešu laikā pēc viņa nāves viņa manta ir kļuvusi par maksātnespējīga parādnieka mantu, vai
  • parādnieks ir miris, un minēto 12 mēnešu laikā saskaņā ar 1889. gada Tiesas iecelto īpašuma administratoru likuma (Skotija) 11.A pantu tiesa ir iecēlusi īpašuma administratoru parādnieka mantas administrēšanai, un parādnieka nāves dienā manta bija absolūti maksātnespējīga parādnieka manta, un
  • atsavināšana notikusi attiecīgā dienā.

Atsavināšanas diena ir diena, kurā atsavināšana stājas pilnīgā spēkā, un “attiecīga diena”, ja no atsavināšanas labumu gūst:

  • ar parādnieku saistīta persona, ir diena, kas pienākusi ne agrāk kā piecus gadus pirms maksātnespējas procedūras sākuma dienas, trasta līguma piešķiršanas vai attiecīgā gadījumā parādnieka nāves,
  • jebkura cita persona, ir diena, kas pienākusi ne agrāk kā divus gadus pirms minētās dienas.

Apstrīdēšanas gadījumā tiesa izdod lēmumu par dokumenta atcelšanu vai īpašuma atjaunošanu parādnieka mantā tādā apmērā, cik tas nepieciešams, vai citu veidu atlīdzināšanu, bet tiesa neizdod šādu lēmumu, ja persona, kas cenšas aizstāvēt atsavināšanu, pierāda, ka:

  • uzreiz pēc atsavināšanas vai vēlāk parādnieka aktīvi bijuši lielāki par viņa saistībām vai
  • manta atsavināta par pietiekamu pretapmierinājumu, vai
  • atsavinātā manta bijusi:
    • dāvana dzimšanas dienā, Ziemassvētkos vai citā ierastā gadījumā vai
    • labdarības nolūkā ar parādnieku nesaistītai personai uzdāvināta dāvana,

ko, ņemot vērā visus apstākļus, parādniekam bija pamatots iemesls dāvināt, neskarot tiesības, kas iegūtas labticīgi un par pretvērtību no atsavinātās mantas saņēmēja vai ar tā starpniecību.

Parādnieka piešķirtu negodīgu prioritāti var apstrīdēt saskaņā ar likumu. Apstrīdēt var kreditors, kurš ir kreditors tāpēc, ka tam pienākas parāds, kas radies maksātnespējas procedūras sākuma dienā, aizsargāta trasta līguma piešķiršanas dienā vai parādnieka nāves dienā vai pirms kāda no šiem notikumiem. Apstrīdēt var arī pilnvarnieks, pilnvarnieks, kas rīkojas saskaņā ar aizsargātu trasta līgumu, vai tiesas iecelts īpašuma administrators. Darījumam jābūt tādam, kas radījis prioritāti kādam kreditoram uz kreditoru kopuma rēķina, un šai prioritātei jābūt radītai ne agrāk kā 6 mēnešus pirms maksātnespējas procedūras sākuma dienas, dienas, kurā parādnieks piešķīris trasta līgumu, kas kļuvis par aizsargātu trasta līgumu, vai parādnieka nāves dienas, ja 12 mēnešu laikā pēc nāves manta kļūst par maksātnespējīga parādnieka mantu vai tiesa ieceļ īpašuma administratoru. Tomēr darījumu nevar apstrīdēt, ja tas veikts parastajā tirdzniecības vai uzņēmējdarbības gaitā, ja tas ir bijis naudas maksājums par parādu, kura samaksas termiņš bija pienācis brīdī, kad tas tika samaksāts (ja vien darījums nav veikts uz aizliegtas vienošanās pamata, lai kaitētu kreditoru kopumam), ja tas bijis darījums, kurā puses bija uzņēmušās savstarpējas saistības (neatkarīgi no tā, vai puses savas attiecīgās saistības izpilda vienlaikus vai atšķirīgos laikos), ja vien darījums nav veikts uz aizliegtas vienošanās pamata, vai ja ar to parādnieks personai, kurai izsniegta pavēle par aresta uzlikšanu parādnieka mantai, kas atrodas pie viņas, vai naudas summām, kas pienākas parādniekam (arrestee), piešķīris pilnvarojumu izmaksāt arestētos līdzekļus vai to daļu kreditoram, pēc kura prasības tiesa izdevusi pavēli par aresta uzlikšanu parādnieka īpašumam, kas atrodas pie trešās personas, vai naudas summām, ko parādniekam pienākas saņemt no trešās personas (arrester), ja ir izdots lēmums par samaksu vai pavēle par paātrināto parāda atgūšanu (summary diligence) un ja arests mantai ir uzlikts pirms lēmuma vai pavēles izdošanas — kamēr tiesvedība vēl turpinās (arrestment on the dependence) — vai pēc lēmuma vai pavēles izdošanas, to izpildot (arrestment in execution). Ja tiesa apstrīdēšanas gadījumā iebildumu apmierina, tā izdod lēmumu par dokumenta atcelšanu vai īpašuma atjaunošanu parādnieka mantā tādā apmērā, cik tas nepieciešams, vai citu veidu atlīdzināšanu ar noteikumu, ka tas neskar tiesības, kas iegūtas labticīgi un par pretvērtību no kreditora, kam tika radīta prioritāte, vai ar tā starpniecību.

Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, ja uzņēmums ir radījis priekšrocību konkrētam kreditoram neilgu laiku pirms oficiālas maksātnespējas procedūras vai ir noslēdzis darījumu par pazeminātu vērtību, pilnvarotā persona var vērsties tiesā pret saņēmēju. Tiesa, pamatojoties uz likvidācijas vai administrēšanas procedūras pilnvarotās personas pieteikumu, var anulēt viena vai otra veida darījumu un uzdot saņēmējam atjaunot stāvokli līdz tādam, kāds būtu bijis, ja darījums nebūtu noticis.

Prasībām par prioritāru maksājumu anulēšanu jāattiecas uz darījumiem, kas notikuši sešu mēnešu periodā pirms administratora iecelšanas vai likvidācijas sākšanas vai divu gadu periodā, ja prioritārais maksājums veikts ar parādnieku saistītai personai.

Prasībām par tādu darījumu atcelšanu, kas veikti par pazeminātu vērtību, jāattiecas uz darījumiem, kas veikti divu gadu periodā līdz minētajiem notikumiem.

Administrēšanas vai likvidācijas procedūrā vai brīvprātīgajā noregulējumā pilnvarotā persona var iesniegt tiesā pieteikumu rīkojumam, ar ko tiek atcelts darījumus, ar kuru ir apkrāpti kreditori. Šādu pieteikumu ar tiesas atļauju var iesniegt arī darījumā cietušais.

Administrēšanas un likvidācijas procedūrā pilnvarotā persona var arī vērsties tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību no uzņēmuma vadītājiem, kas iesaistījušies tirdzniecībā, zinādami par maksātnespēju un tādējādi radīdami papildu zaudējumus kreditoriem, krāpnieciskā tirdzniecībā vai nepareizi izmantojuši pilnvaras.

Ja tiesai iesniedz lūgumu par likvidāciju, īpašuma atsavināšanai, kas notikusi pēc lūguma iesniegšanas, nav juridiska spēka, ja vien tiesa nelemj citādi.

Lapa atjaunināta: 14/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.