Maksātnespēja un bankrots

Francija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Uz personu, kas veic komercdarbību vai nodarbojas ar amatniecību, lauksaimnieku, citu fizisku personu, kas ir pašnodarbināta, tostarp tādu brīvo profesiju pārstāvjiem, kuras reglamentē tiesību vai normatīvs akts vai kurām ir aizsargāts nosaukums, kā arī uz privāto tiesību subjektu var attiekties aizsardzības (procédure de sauvegarde), reorganizācijas tiesas uzraudzībā (procédure de redressement judiciaire) vai likvidācijas tiesas ceļā (procédure de liquidation judiciaire) procedūras.

Maksātnespējas procesu ir iespējams uzsākt individuālam komersantam (auto-entrepreneur).

Aizsardzības procesu var uzsākt tikai personai, kas veic saimniecisko darbību. Reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā persona var jau būt izbeigusi darbību procedūras uzsākšanas laikā.

Privāto tiesību subjekti, kam var uzsākt maksātnespējas procesu, ietver komerciālus uzņēmumus, bezpeļņas uzņēmumus, ekonomisko interešu grupas, biedrības, arodbiedrības, profesionālās vai nozaru biedrības un uzņēmumu padomes.

Maksātnespējas procesu nevar uzsākt privāttiesību grupējumiem, kam nav juridiskas personas statusa, piemēram, kopuzņēmumiem vai izveides posmā esošiem uzņēmumiem.

Tāpat izņēmums attiecas arī uz visām juridiskajām personām, kuru darbību reglamentē publiskās tiesības.

Paātrinātā aizsardzības un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Parādnieks var izmantot paātrināto aizsardzības procedūru (procédure de sauvegarde accélérée) vai paātrināto finansiālās aizsardzības procedūru (procédure de sauvegarde financière accélérée), ja revidents ir apliecinājis parādnieka pārskatus vai ja tos ir sagatavojis grāmatvedis un ja parādnieks nodarbina vairāk nekā 20 darbiniekus vai apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir lielāks par EUR 3 miljoniem, vai bilances kopsumma ir lielāka par EUR 1,5 miljoniem. Parādniekiem, kas ir sagatavojuši konsolidētus pārskatus, ir pieejama arī paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Aizsardzības procedūru uzsāk, ja parādniekam ir radušies nepārvarami sarežģījumi, taču tas vēl nav sasniedzis posmu, kad pārtrauc veikt maksājumus.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru uzsāk, ja parādnieks ar tam pieejamajiem līdzekļiem nespēj pildīt īstermiņa saistības un ir sasniedzis maksājumu pārtraukšanas posmu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā mērķis ir saglabāt uzņēmējdarbību un darbvietas un dzēst saistības. Uzņēmuma vadītājam šī procedūra ir jāpieprasa 45 dienās no maksājumu pārtraukšanas dienas.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūru ierosina, kad uzņēmums ir sasniedzis maksājumu pārtraukšanas posmu un reorganizācija tiesas uzraudzībā ir acīmredzami neiespējama.

Tikai parādnieks var pieprasīt aizsardzības procedūras uzsākšanu.

Turpretim reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru var pieprasīt ne vien parādnieks, bet arī kreditors vai prokurors, ar nosacījumu, ka nenotiek izlīguma procedūra (procédure de conciliation — pirmsmaksātnespējas procedūra).

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu stājas spēkā tā datumā, proti, no pasludināšanas dienas plkst. 00.00.

Par uzsākšanas spriedumu parādniekam paziņo astoņu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, to paziņo arī maksātnespējas administratoriem un prokuratūrai, tostarp citās dalībvalstīs, kur parādniekam ir uzņēmums.

Spriedums stājas spēkā nekavējoties attiecībā uz visiem apsvērumiem.

Piecpadsmit dienās no sprieduma pieņemšanas dienas uzsākšanas spriedums tiek reģistrēts komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā, tirdzniecības reģistrā vai īpašā reģistrā, ko ved apgabaltiesas reģistratūra.

Izraksts no sprieduma tiek iekļauts Bodacc (civiltiesisku un komerciālu paziņojumu oficiālajā laikrakstā) un juridisku paziņojumu reģistrā vietā, kur ir parādnieka juridiskā adrese vai uzņēmuma adrese.

Paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Pastāv arī paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra.

Paātrināto aizsardzības procedūru var uzsākt pēc tāda parādnieka pieprasījuma, kas ir uzsācis izlīguma procedūru un sniedz pierādījumus par tāda plāna projekta sagatavošanu, ar kura īstenošanu paredzēts nodrošināt uzņēmuma turpmāku darbību.

Tas, ka parādnieks ir pārtraucis maksājumu veikšanu, nerada šķēršļus paātrinātās aizsardzības procedūras uzsākšanai, ja vien šī situācija nav radusies vairāk nekā 45 dienas pirms ir iesniegts pieprasījums par izlīguma procedūras uzsākšanu.

Paātrināto finansiālās aizsardzības procedūru var uzsākt uz tādiem pašiem nosacījumiem kā paātrinātās aizsardzības procedūru un gadījumos, kad parādnieka pārskati liecina, ka tā parādi ļauj plānu pieņemt kreditoriem, kas ir kredītiestāžu komitejas dalībnieki.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procedūra aptver visus parādnieka aktīvus.

Juridiskas personas gadījumā ir ietverti tikai šīs personas aktīvi.

Ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs, procedūrā ir iesaistīta arī viņa personīgā manta.

Taču likumā noteikts, ka profesionāli kreditori nevar arestēt tāda individuālā uzņēmēja galveno dzīvesvietu, kas veic komerciālu, rūpniecisku darbību, nodarbojas ar amatniecību vai ir brīvas profesijas pārstāvis.

Izņēmuma no aresta deklarācija var attiekties uz citu zemi un ēkām, kas netiek izmantotas uzņēmējdarbības mērķiem. Šāda deklarācija, kurai ir jābūt notariāli apstiprinātai un publicētai, ir spēkā tikai attiecībā uz profesionāliem kreditoriem, kuru prasības rodas pēc publicēšanas.

Izņēmums attiecībā uz parādnieka galvenās dzīvesvietas arestu, ko veic profesionāli kreditori, ir paredzēts parādnieka un viņa ģimenes aizsardzībai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādnieka ieguldījumu izslēgšana

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Ja ir uzsākta aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra, parādnieka ieguldījumi netiek izslēgti, un parādnieks turpina vadīt savu uzņēmumu.

Aizsardzības procedūrā tiesa var iecelt administratoru, lai uzraudzītu parādnieku vai palīdzētu tam pārvaldīt uzņēmumu saskaņā ar tiesas spriedumā noteiktajām pilnvarām. Noteiktos gadījumos (uzņēmumā ir vismaz 20 darbinieku un apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir vismaz EUR 3 miljoni) šāda iecelšana ir obligāta.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras laikā tiesa var arī iecelt administratoru (administrateur judiciaire), kas palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā. Iecelšana ir obligāta tādos pašos gadījumos kā aizsardzības procedūras gadījumā.

Likvidācija tiesas ceļā

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā parādniekam tiek atņemtas tiesības pārvaldīt savus līdzekļus un rīkoties ar tiem. Likvidators (liquidateur) izmanto savas tiesības un veic pasākumus saistībā ar parādnieka uzņēmuma aktīviem. Līdz ar to likvidators uzņemas parādnieka aktīvu pārvaldību.

Maksātnespējas administratori

Maksātnespējas administratori ir tiesas iecelti pārstāvji, kas ir prokuratūras uzraudzībā un ir reglamentētu profesiju pārstāvji.

Šiem specializētajiem profesionāļiem ir jābūt reģistrētiem valsts sarakstos un ir jāizpilda stingras prasības attiecībā uz atbilstību un labu reputāciju.

Tāpat var tikt ieceltas personas, kas nav reģistrētas šādos sarakstos, taču kurām ir nepieciešamā pieredze vai kvalifikācija saistībā ar konkrēto lietu.

Maksātnespējas administratorus ieceļ tiesa, uzsākot procedūru.

Maksātnespējas administratoriem saskaņā ar vispārējām tiesībām var rasties civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība.

Administratoru amata atlīdzību nosaka pēc skalas, kas noteikta ar rīkojumu; šo atlīdzību saskaņā ar skalu tiesa piedzen no parādnieka.

Maksātnespējas administratoru un parādnieka tiesības

Tiesas iecelts administrators

Principā tiesa, kas uzsāk aizsardzības procedūru vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru, ieceļ administratoru, kura kandidatūru aizsardzības procedūrā var piedāvāt parādnieks vai prokuratūra.

Administrators nav jāieceļ obligāti, ja parādnieks nodarbina mazāk nekā 20 darbiniekus vai tā apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir mazāks par EUR 3 miljoniem.

Paātrinātajā aizsardzības procedūrā un paātrinātajā finansiālās aizsardzības procedūrā administrators vienmēr ir jāieceļ obligāti.

Aizsardzības procedūrā parādnieka ieguldījumi netiek izslēgti, un parādnieks turpina rīkoties ar saviem aktīviem un pārvaldīt tos, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.

Tiesas iecelts administrators (ja tāds tiek iecelts) saskaņā ar tiesas noteiktajām pilnvarām uzrauga parādnieku vai palīdz tam pārvaldīt uzņēmumu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tiesas ieceltais administrators palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā.

Tiesas ieceltajam administratoram vai parādniekam ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu uzņēmuma tiesības pret tā parādniekiem, kā arī nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu tā ražotspēju.

Tiesas ieceltam administratoram tiek piešķirtas īpašas pilnvaras, piemēram, ar savu parakstu izmantot tāda parādnieka bankas kontus, kuram ir liegta čeku izsniegšana, pieprasīt spēkā esošu līgumu darbības turpināšanu, kā arī īstenot nepieciešamo štatu samazināšanu.

Tiesas iecelts saņēmējs

Kopējā procedūrā tiesai ir obligāti jāieceļ saņēmējs (mandataire judiciaire).

Tā uzdevums ir pārstāvēt kreditorus un to kopējās intereses.

Saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, ietverot arī algu prasījumus, kā arī ierosinājumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai un tad nodod sarakstu bankrotu tiesnesim.

Likvidators

Tiesa ieceļ likvidatoru ar likvidācijas tiesas ceļā rīkojumu.

Likvidatoram ir jāpārbauda prasījumi un jārealizē parādnieka aktīvi, lai veiktu maksājumus kreditoriem.

Tas veic darbinieku atlaišanu, kā arī var izvēlēties turpināt spēkā esošu līgumu darbību.

Likvidators pārstāv parādnieku, kura ieguldījumi ir izslēgti, un tādējādi izmanto lielāko daļu savu tiesību un veic lielāko daļu pasākumu saistībā ar šiem aktīviem likvidācijas tiesas ceļā procedūrā. No otras puses, tas nevar neizmantot parādnieka tiesības, kas nav finanšu tiesības.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Ieskaits ir veids, kā dzēst savstarpējās saistības zemākās summas apmērā.

To var izmantot tikai starp divām personām, kam ir simetriski savstarpējie prasījumi un parādi.

Tādējādi ieskaita rezultātā tiek īstenots ātrāks divpusējs maksājums par savstarpējiem prasījumiem.

Pēc būtības parādnieks nedrīkst apmaksāt prasījumus, kas radušies pirms tam, kad ir pieņemts spriedums par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras uzsākšanu.

Taču aizliegums maksāt iepriekš radušos prasījumus nav piemērojams ar ieskaitu sedzamiem saistītiem prasījumiem. Savstarpēji vienāda veida prasījumi, kas izriet vai atvasināti no viena un tā paša līguma vai līgumu kopuma izpildes vai neizpildes, tiek uzskatāmi par saistītiem.

Ja pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu rodas prasījums, kas ir saistīts ar agrāk radušos prasījumu, to ir iespējams segt ar iepriekšējā prasījuma savstarpēju ieskaitu, ja vien iepriekšējais prasījums ir iesniegts.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Spēkā esošo līgumu darbības turpināšanas procedūra

Maksātnespējas procedūras uzsākšana neietekmē starp parādnieku un tā līgumpartneriem (piegādātājiem, klientiem) noslēgto līgumu spēkā esamību dienā, kad procedūra tiek uzsākta.

Spēkā esošs līgums ir tāds, kas pastāv vai tiek izpildīts laikā, kad procedūra ir uzsākta, kā arī secīgas izpildes līgums, kura spēkā esamība nav beigusies konkrētajā datumā, vai tūlītējas izpildes līgums, kas vēl nav izpildīts, bet ir jau noslēgts.

Konkrēti nosacījumi, kas attiecas uz spēkā esošiem līgumiem, nav piemērojami darba līgumiem.

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Principā līgumu darbība turpinās automātiski.

Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms uzsākšanas sprieduma.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc uzsākšanas sprieduma, šai pusei tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai tiesas ieceltais administrators var izmantot iespēju, kas balstīta uz sabiedrisko kārtību un ļauj tam pieprasīt līguma darbības turpināšanu, ar nosacījumu, ka tiek veikta samaksa par tam sniedzamajiem pakalpojumiem.

Ja nav tiesas iecelta administratora, parādnieks ar tiesas ieceltā saņēmēja piekrišanu var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi.

Tiesas ieceltais administrators var arī izvēlēties izpildāmo līgumu izbeigt vai maksāt pa daļām, ja tiek konstatēts, ka nav pietiekami līdzekļu, lai izpildītu parādnieka saistības.

Līgumpartneris var oficiāli informēt tiesas ieceltu administratoru (vai parādnieku, ja administrators nav iecelts), lai lemtu par līguma nākotni.

Spēkā esošs līgums tiek izbeigts automātiski, ja tiesas iecelts administrators (vai parādnieks) nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja netiek veikts maksājums un ja nav saņemta līgumpartnera piekrišana turpināt līgumattiecības.

Tāpat tiesas ieceltais administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) var arī lūgt bankrota tiesnesim pasludināt spēkā esošu līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu parādnieku vai īstenotu tā sanāciju, ar nosacījumu, ka tādējādi netiek radīts pārmērīgs kaitējums līgumpartnera interesēm.

Likvidācija tiesas ceļā

Līdzīgi kā aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procesa laikā, būtībā tiek saglabāti visi spēkā esošie līgumi. Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc uzsākšanas sprieduma, tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai likvidators var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi, sniedzot parādniekam apsolītos pakalpojumus.

Līgumpartneris var sniegt likvidatoram oficiālu paziņojumu, lai lemtu par līguma nākotni.

Līgums tiek izbeigts automātiski, ja likvidators nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja parādnieka saistību izpilde ir saistīta ar naudas summas samaksu dienā, kad līgumpartneris ir informēts par likvidatora lēmumu neturpināt līgumu, kā arī maksājuma neizpildes gadījumā, ja līgumpartneris nepiekrīt turpināt līgumiskās attiecības.

Ja ir paredzētas citas darbības, nevis naudas summas samaksa, likvidators var arī lūgt bankrota tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams likvidācijas darbībām un ja līgumpartnera interesēm netiek radīts pārmērīgs kaitējums.

Spēkā esošo līgumu nodošana

Aizsardzības, kā arī reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā, ja tiek dots rīkojums pilnībā vai daļēji nodot saistības, tiesa var noteikt tos līgumus par īri, nomu vai preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri ir nododami, jo ir vajadzīgi uzņēmējdarbības turpināšanai.

Līgumpartneris, kura līgums šādi nav nodots, var lūgt bankrota tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja administrators, parādnieks (ja administrators nav iecelts) vai likvidators neprasa tā turpmāku izpildi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procedūras gadījumā kreditoriem ir pienākums izmantot savas tiesības pret parādnieku tikai maksātnespējas procedūras ietvaros un tie nedrīkst veikt individuālus pasākumus pret parādnieku, lai saņemtu maksājumu.

Spriedums par likvidācijas tiesas ceļā procedūras izbeigšanu, kas balstīts uz apsvērumiem par nepietiekamiem aktīviem, nenozīmē, ka parādnieki atgūst tiesības ierosināt individuālas procedūras pret parādnieku.

Šim noteikumam ir izņēmumi:

  • prasības, kas saistītas ar mantām, kas iegūtas no mantojuma, kurš radies likvidācijas tiesas ceļā procedūras laikā;
  • gadījumi, kad prasījums rodas no nodarījuma, kurā ir konstatēta parādnieka vaina, vai kad prasījums ir saistīts ar kreditora personiskajām tiesībām;
  • gadījumi, kad prasījums rodas no krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, kaitējot sociālās aizsardzības institūcijām. Prasības krāpniecisko izcelsmi nosaka vai nu ar tiesas lēmumu, vai ar sodu, ko piemēro sociālās aizsardzības institūcija.

Tāpat kreditori atgūst tiesības ierosināt individuālas procedūras, ja:

  • ir pasludināts parādnieka personiskais bankrots;
  • parādnieks ir atzīts kā vainīgais par krāpnieciska bankrota veikšanu;
  • parādniekam attiecībā uz jebkuru no tā aktīviem vai juridiskai personai, kuru tas ir vadījis, iepriekš ir veikta likvidācijas tiesas ceļā procedūra, kas izbeigta nepietiekamu aktīvu dēļ mazāk nekā piecos gados pirms tādas procedūras uzsākšanas, kura attiecas uz parādnieku; parādniekam piecos gados pirms šīs dienas ir bijuši norakstīti parādi;
  • procedūra ir uzsākta kā teritoriālā procedūra Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkta izpratnē.

Turklāt krāpniecības gadījumā attiecībā uz vienu vai vairākiem kreditoriem tiesa atļauj jebkuram kreditoram atsākt individuālu procedūru pret parādnieku. Tiesa pieņem lēmumu, kad procedūra tiek pabeigta, pēc parādnieka, likvidatora un uzraugu uzklausīšanas vai atbilstošas uzaicināšanas. Tiesa pēc jebkuras ieinteresētās personas lūguma uz identiskiem nosacījumiem var pēc tam pieņemt lēmumu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pārtrauc vai liedz ierosināt tādas prasības pret parādnieku, kuru mērķis ir saņemt naudas summas maksājumu vai atcelt līguma darbību, pamatojoties uz naudas summu maksājumu neveikšanu.

Tāpat tiek apturēta izpildes procedūra un saglabāšanas pasākumi.

Kreditoru pirms kopējās procedūras uzsākšanas ierosināta prasība tiek pārtraukta vai apturēta.

Līdz ar to tiek skarti visi iepriekšējie kreditori neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav nodrošināti.

Procedūras pārtraukšana un aizliegums ir piemērojams visām maksātnespējas procedūrām.

Nepabeigtās procedūras tiek pārtrauktas, līdz procesu virzošais kreditors ir nācis klajā ar savu prasījumu.

Pēc tam tās automātiski tiek atsāktas, taču vienīgi, lai apstiprinātu prasību un fiksētu tās apmēru, izslēdzot pret parādnieku vērstu spriedumu.

Citas tiesvedības un izpildes procedūras, kas nav minētas iepriekš, turpinās parādnieka novērošanas periodā pēc tiesas iecelta saņēmēja un tiesas iecelta administratora pievienošanas, ja tā pienākums ir palīdzēt parādniekam vai pārstāvēt to, vai pēc procedūras atsākšanas pēc tiesas iecelta saņēmēja vai tiesas iecelta administratora iniciatīvas.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

Ar mērķi pieņemt aizsardzības pasākumu plānu ar kreditoriem tiek veiktas konsultācijas par maksājumu termiņiem vai parāda atlaišanu.

Tiesas iecelts administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) nosūta priekšlikumus tiesas ieceltam saņēmējam, kas pārstāv kreditorus.

Tiesas ieceltais saņēmējs saņem piekrišanu — individuāli vai kopīgi — no katra kreditora, kas ir iesniedzis prasījumu.

Tiesas ieceltajam saņēmējam nav pienākuma konsultēties ar kreditoriem, kuru gadījumā plāna projektā nav mainīti maksājuma nosacījumi vai ir paredzēta pilna apmaksa skaidrā naudā, tiklīdz plāns ir apstiprināts vai prasījumi ir pieņemti.

Kreditoru komitejas

Ja parādnieka darbinieku skaits pārsniedz 150 darbiniekus, bet apgrozījums — EUR 20 miljonus, tiek izveidota kreditoru komiteja, kas pauž savu viedokli par saistību dzēšanas plānu projektiem. Tiesa var izlemt piemērot šos noteikumus arī zemāku robežvērtību gadījumā.

Kreditoru komitejas tiekas atsevišķās sapulcēs pa dažādām kreditoru kategorijām, lai iesniegtu priekšlikumus, ko tie varēs iztirzāt un par kuriem kopīgi lemt, t. i., mazākuma kreditoriem ir jāpiekrīt vairākuma kreditoru lēmumam.

Pastāv kredītiestāžu komiteja, kurā ietilpst finanšu uzņēmumi un kredīta vai līdzīgas iestādes, un komiteja, kas sastāv no galvenajiem preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Ja ir iesaistīti obligāciju turētāji, tiek organizēta visu to kreditoru pilnsapulce, kas ir Francijā izdotu obligāciju turētāji, lai iztirzātu kreditoru komitejas pieņemto plāna projektu.

Tiesas iecelts administrators konsultējas ar kreditoru komitejām par plāna projektu, un tās balso par plāna pieņemšanu, pirms tiesa var pieņemt lēmumu.

Ja pastāv kreditoru komitejas, jebkurš kreditors, kas ir komitejas loceklis, var piedāvāt alternatīvas parādnieka iesniegtajam plāna projektam.

Tādējādi plāna projektu var izstrādāt parādnieks (iespējams, saņemot palīdzību no tiesas iecelta administratora) vai — reorganizācijas tiesas uzraudzībā gadījumā — administrators, kas saņēmis parādnieka palīdzību, taču tā var arī būt kreditoru-komitejas locekļu iniciatīva. Komiteju pieņemto plānu un, ja atsevišķs, plānu, ko atbalsta parādnieks vai administrators, var vienlaicīgi iesniegt tiesā.

Paātrinātā aizsardzības procedūra

Uzsākot paātrināto aizsardzības procedūru, ir obligāti jāizveido kreditoru komitejas — kredītiestāžu komiteja un preču un pakalpojumu piegādātāju komiteja —, kā arī attiecīgajā gadījumā obligāciju turētāju pilnsapulces.

Notiek individuālas apspriešanās ar kreditoriem, kas nav komiteju locekļi.

Paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Ja tiek uzsākta paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra, ir jāizveido tikai kredītiestāžu komiteja un attiecīgajā gadījumā obligāciju turētāju pilnsapulces.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Parādnieka aktīvus var realizēt, daļēji vai pilnībā nododot uzņēmējdarbību vai nododot aktīvus atsevišķi. Uz šiem darījumiem attiecas citi noteikumi.

Uzņēmējdarbības nodošanu pieprasa tiesa, to neveic maksātnespējas administrators.

Aizsardzības procedūras gadījumā uzņēmējdarbības nodošana var būt tikai daļēja. Reorganizācijas vai likvidācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tā var būt daļēja vai pilnīga.

Šādos gadījumos tiesa pieņem lēmumu, kurā nosaka laikposmu, kurā pārņemšanas piedāvājumi ir jānosūta tiesas ieceltam saņēmējam, likvidatoram vai administratoram (ja tāds ir). Piedāvājumiem ir jābūt sagatavotiem rakstveidā un jāsatur obligāti vajadzīgā informācija.

Uz atsevišķu aktīvu nodošanas gadījumiem attiecas atšķirīgi noteikumi.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā periodā parādnieks, ja tā ieguldījumi nav izslēgti, var turpināt viens pats rīkoties ar saviem aktīviem, ievērojot administratora atbildības jomas.

Ja atsavināšana, kas paredz aktīvu realizāciju, nav daļa no uzņēmuma ikdienas pārvaldības, pirms tam ir jāsaņem atļauja no bankrota tiesneša.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna izpildes gaitā parādnieks atgūst pilnīgu kontroli pār saviem aktīviem.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā likvidatoram aktīvu nodošanai ir jāsaņem bankrota tiesneša atļauja.

Nekustamo īpašumu pārdod ar tiesas rīkojumu. Bankrota tiesnesis nosaka minimālo cenu un pārdošanas darījuma pamatnosacījumus. Viņš var arī atļaut pārdošanu izsolē, ievērojot tiesneša noteikto minimālo cenu. Visbeidzot, tiesnesis var atļaut pārdošanu privātā kārtā par cenu un ar nosacījumiem, ko šis tiesnesis noteicis.

Tad likvidators sadala pārdošanas ieņēmumus atbilstoši kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtībai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi prasījumi, kas radušies pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu, ir jāiesniedz neatkarīgi no to būtības vai veida: komerciāli, civiltiesiski, administratīvi (valsts kase, sociālās labklājības vai sociālās drošības iestādes) vai soda sankciju veidā (naudas sods). Nav būtiski, vai prasījums ir nenodrošināts vai privileģēts, vai tā izpildes termiņš ir nokavēts vai vēl nav pienācis, noteikts vai nosacījuma. Šie noteikumi neattiecas uz darbiniekiem.

Prasījumi, kas atbilstoši izriet pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu ar mērķi īstenot procedūru vai apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam tā uzņēmējdarbības veikšanai, tiek maksāti noteiktajā termiņā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Visiem kreditoriem, kuru prasījumi rodas pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, ir jāiesniedz prasījumi tiesas ieceltam saņēmējam aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā vai likvidatoram likvidācijas procedūrā.

Prasījumi ir jāiesniedz divos mēnešos no dienas, kad spriedums par procedūras uzsākšanu ir juridiski publicēts.

Tāpat parādnieks var iesniegt kāda no saviem kreditoriem prasījumu uz tādiem pašiem nosacījumiem.

Tāpat ir jāiesniedz noteikti prasījumi, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu, prasījumi, kam nav privileģētu tiesību uz apmaksu, prasījumi par labu uzņēmumam, vai prasījumi, kas ir saistīti ar procedūras prasībām.

Iesniegtajā prasījumā ir jānorāda to summu apmērs, kurām ir iestājies termiņš un kurām termiņš vēl iestāsies, to apmaksas termiņi, privileģēto tiesību būtība vai esošais nodrošinājums, kā arī procentu aprēķināšanas nosacījumi.

Prasījums nav jāiesniedz kādā noteiktā formā. Iesniegumā ir nepārprotami jāpauž kreditora nolūks prasīt viņa prasījuma apmaksu, tikt iekļautam prasījumu sarakstā un piedalīties procedūrā.

Pēc parādnieka apsvērumu saņemšanas tiesas ieceltais saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, kā arī savus priekšlikumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai.

Saraksts tiek nodots bankrota tiesnesim, un par to tiek paziņots tiesas ieceltajam administratoram.

Pirms prasījuma atzīšanas vai noraidīšanas bankrota tiesnesis pārbauda tā spēkā esamību, apmēru un būtību atbilstoši iesnieguma autora iesniegtajiem pierādījumiem un attiecīgajā gadījumā pierādījumiem, ko iesniedz uzklausītās personas un tiesas ieceltais saņēmējs.

Kreditoriem, kas noteiktajā termiņā nav iesnieguši savus prasījumus, tiek liegtas turpmākas tiesības, un tāpēc nevar piedalīties sadalē vai pieprasīt dividendes, ja tiek pieņemts plāns vai tiek realizēti parādnieka aktīvi, ja vien bankrota tiesnesis neatceļ liegumu.

Ja liegums tiek atcelts, viņi var piedalīties sadalēs, kas seko to pieteikumam.

Paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Parādnieks sagatavo katra kreditora, kas piedalījies izlīguma procedūrā, iesniedzamo prasījumu sarakstu. Sarakstu apliecina parādnieka revidents, un to iesniedz tiesas kancelejā.

Tiesas iecelts saņēmējs katram kreditoram nosūta izrakstu no saraksta attiecībā uz šā kreditora prasījumu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Privileģētam kreditoram ir garantijas, kas nodrošina prioritāru maksājumu salīdzinājumā ar pārējiem šā parādnieka parastiem, nenodrošinātiem kreditoriem, ja pret parādnieku ir uzsākta kolektīva procedūra.

Tādējādi kreditoram var būt privileģēts stāvoklis:

  • ja tam ir parādnieka piešķirta vai ar tiesas lēmumu saņemta garantija, vai
  • ja tam ar likumu tiek piešķirtas prioritāras tiesības tā statusa dēļ.

Ne visi privileģētie kreditori ir vienlīdzīgi. Ja savstarpēji konkurē vairāki privileģētie kreditori, tie saņem samaksu likumā paredzētajā secībā, taču pirms nenodrošinātajiem kreditoriem.

Nenodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts no parādnieka aktīviem, kas paliek pāri pēc maksājumu veikšanas privileģētajiem kreditoriem. Sadale tiek veikta proporcionāli prasījumiem.

Privilēģiju secība

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  2. tiesas izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras īstenošanas prasības: izmaksas, kas saistītas ar aizsardzību, aktīvu pārdošanu un no pārdošanas gūto ienākumu sadali starp kreditoriem (inventārs un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
  3. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: sniedz labumu kreditoriem, kas iemaksā skaidru naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  4. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  5. prasījumi, kas ir garantēti ar darbinieku vispārējo privilēģiju – atlīdzības samaksa par sešiem darba mēnešiem pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  6. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu privilēģiju vai hipotēku;
  7. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
  2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: izmaksas saistībā ar aktīvu saglabāšanu un realizāciju un ieņēmumu sadali starp kreditoriem (inventarizācijas un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
  4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: sniedz labumu kreditoriem, kas iemaksā skaidru naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  5. privilēģija prasījumiem, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. Valsts Kases privilēģija;
  7. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
  8. prasījumi, kas ir garantēti ar citām vispārējām maksām, kuras piesaistītas kustamam īpašumam;
  9. nenodrošināti prasījumi.

Likvidācija tiesas ceļā

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  2. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
  3. prasījumi, kas ir garantēti ar izlīguma privilēģiju: dod labumu kreditoriem, kuri nodrošina papildu naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbība turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  4. prasījumi, kas garantēti ar īpašām maksām, kas piesaistītas nekustamajam īpašumam;
  5. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
  2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 sešdesmit darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
  4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija;
  5. privilēģija prasījumiem, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. prasījumi, kas ir garantēti ar preču hipotēku, vai prasījumi, kas ir garantēti ar tehnikas vai aprīkojuma ķīlu;
  7. valsts kases privilēģija;
  8. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
  9. citas kustamā īpašuma vispārējās privilēģijas (Civilkodeksa (Code civil) 2331. pants) un algu vispārējās privilēģijas;
  10. nenodrošināti prasījumi.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra tika uzsākta ar mērķi izglābt uzņēmumu, saglabāt uzņēmējdarbību un darbavietas un dzēst saistības, izmantojot plānu. Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu var pieņemt tikai tad, ja ir izpildīti tālāk uzskaitītie nosacījumi.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmumu var glābt, parādnieks aizsardzības procedūrā vai administrators reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā, vai kreditors, ja ir izveidotas kreditoru komitejas, sagatavo plāna projektu. To veido trīs daļas:

  • ekonomiskā un finanšu daļa, kurā ir noteiktas izredzes turpināt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz darbības iespējām un paņēmieniem, tirgus apstākļiem un pieejamajiem finanšu līdzekļiem;
  • saistību dzēšanas nosacījumu un noteikumu izvirzīšana un garantijas, kas uzņēmuma vadītājam ir jāsniedz, lai nodrošinātu plāna īstenošanu;
  • sociālā daļa, kurā ir noteikts un pamatots nodarbinātības līmenis un izredzes un paredzētie sociālie nosacījumi uzņēmējdarbības turpināšanai. Ja projektā ir paredzēta darbinieku atlaišana ekonomisku apsvērumu dēļ, tajā norāda pasākumus, kas jau ir veikti, kā arī nosaka rīcību, kas veicama, lai atvieglotu to darbinieku atkārtotu iekļaušanos darbā, kuru nodarbinātība ir apdraudēta, un kompensāciju viņiem.

Plānā ir norādītas visas saistības, kuras ir uzņēmušās personas, kas ir atbildīgas par tā īstenošanu, un kuras ir nepieciešamas, lai uzņēmums varētu turpināt darbību.

Tad tiesa lemj par plāna projektu, ko tai iesniedz parādnieks vai kreditors.

Tiesa lemj par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna vai pārdošanas plāna pieņemšanu. Plānam ir arī līgumisks aspekts, ja ir izveidota kreditoru komiteja.

Plāna darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 10 gadus vai 15 gadus lauksaimnieku gadījumā.

Tiesa ieceļ administratoru vai saņēmēju, kas uzrauga plāna īstenošanu visā tā darbības laikā.

Ar plāna pieņemšanu tiek izbeigts novērošanas periods. Parādnieks atgūst kontroli pār aktīviem un atkal var pārvaldīt savu uzņēmumu, ievērojot pasākumus, ko tam tiesa ir piemērojusi plānā.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā izvirzīto nosacījumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam pastāv risks, ka plāns tiks atcelts un procedūra tiks atsākta.

Pāreja uz likvidāciju tiesas ceļā

Likvidāciju tiesas ceļā var pasludināt tāda novērošanas perioda laikā, kas sākts ar spriedumu par aizsardzību vai reorganizāciju tiesas uzraudzībā, vai tam noslēdzoties.

Tiesai ir jāpasludina likvidācija tiesas ceļā, tiklīdz tiek konstatēts, ka uzņēmuma darbības turpināšana nav iespējama, vai tad, ja reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā nebija iespējams pieņemt pārdošanas plānu.

Fiziskas personas-parādnieka saistību izbeigšanās likvidācijā tiesas ceļā

Parādnieka ieguldījumi tiek izslēgti ar dienu, kad ir pasludināta likvidācija tiesas ceļā, un šis process ilgst līdz likvidācijas pabeigšanai. Tajā brīdī parādnieka tiesības tiek atjaunotas, un tas atkal var īstenot pasākumus.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas pabeigšana liedz kreditoriem, kas nav iesnieguši prasījumus, veikt pasākumus attiecībā uz parādnieku.

Individuālas procedūras atsākšana izņēmuma kārtā ir paredzēta tikai tad, ja likvidācija tiesas ceļā ir izbeigta aktīvu nepietiekamības dēļ.

Laiks, kad maksātnespējas procedūra tiek uzskatīta par pabeigtu

Novērošanas periods ir periods no dienas, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu, līdz tāda sprieduma pieņemšanas dienai, ar ko pieņem aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu vai pasludina likvidāciju tiesas ceļā.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā novērošanas perioda laikā uzņēmējdarbība turpinās un parādnieks ar noteiktiem ierobežojumiem principā turpina pārvaldīt savu uzņēmumu.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmums var turpināt darbību, novērošanas periods beidzas ar aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu.

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna pieņemšana ļauj parādniekam atgūt kontroli pār savu uzņēmumu, bet neizbeidz procedūru.

Procedūra beidzas tad, kad bankrota tiesnesis apstiprina administratora un tiesas ieceltā saņēmēja uzdevuma izpildes pārskatu. Tad tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par procedūras pabeigšanu. Tas ir tiesas lēmums, ko nevar pārsūdzēt.

Juridiski tas nozīmē, ka procedūra ir slēgta tad, kad ir izdots rīkojums par tās pabeigšanu.

Taču procedūras sekas nebeidzas ar rīkojuma par procedūras pabeigšanu pieņemšanu, jo vēl arvien ir spēkā aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāns.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā izvirzīto nosacījumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam pastāv risks, ka plāns tiks atcelts un procedūra tiks atsākta.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz uzņēmums, kuram tiek veikta maksātnespējas procedūra.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Ja tiesa uzsāk reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru, būtībā parādnieka maksājumu pārtraukšanas laiks ir diena, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu.

Taču tiesa var nolemt, ka maksājumi ir pārtraukti citā datumā līdz pat 18 mēnešus pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas dienas.

Šādā gadījumā laikposms no maksājumu pārtraukšanas dienas līdz reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras vai likvidācijas tiesas ceļā procedūras uzsākšanas dienai tiek uzskatīts par “termiņu, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem”.

Noteiktas darbības, ko parādnieks veicis termiņā, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem, un kam piemīt krāpnieciska rakstura pazīmes, tiek atceltas.

Saistībā ar procedūru kompetentās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā nonāk prasība par tādu darbību anulēšanu, kas veiktas termiņā, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem.

Prasību var ierosināt tikai tiesas iecelts administrators, tiesas iecelts saņēmējs, likvidators vai prokuratūra.

Kreditori var individuāli celt prasību par parādnieka juridisko darbību anulēšanu vai darīt to kopā ar tiesas iecelta saņēmēja starpniecību.

Minētā darbība ir spēkā neesoša attiecībā uz visiem un tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku.

Attiecībā uz neatbilstīgām darbībām ir divpadsmit gadījumi, kad piemērojama obligāta spēkā neesamība:

  • visas darbības, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu;
  • visi līgumi par savstarpēju labuma apmaiņu, kuros parādnieka saistības lielā mērā pārsniedz otras puses saistības;
  • visi maksājumi, neatkarīgi no to veida, par parādiem, kuriem maksāšanas veikšanas dienā nav iestājies termiņš;
  • visi maksājumi par parādiem, kuriem iestājies termiņš, kas nav veikti skaidrā naudā, ar vekseli, bankas pārskaitījumu, nodošanas aktiem vai ar citu uzņēmējdarbībā parasti atzītu maksājuma veidu;
  • visi noguldījumi vai summu pārskaitījumi pēc mantas ieķīlāšanas bez galīgā tiesas sprieduma saņemšanas;
  • visas ar līgumu iegūtas hipotēkas, likumiskas hipotēkas vai laulāto likumiskas hipotēkas un apgrūtinājuma vai ķīlas tiesības, kas piesaistītas parādnieka aktīviem par iepriekš ar līgumu izveidotiem parādiem;
  • visi aizsardzības pasākumi, ja vien reģistrācija vai aresta rīkojums nepastāvēja pirms maksājumu pārtraukšanas;
  • uzņēmuma darbinieku pilnvarošana vai iespējas līgumu izmantošana;
  • mantu vai tiesību iekļaušana fiduciārā īpašumā, ja vien iekļaušana nav veikta vienlaicīgi ar līgumiska parāda garantiju;
  • tādi ieguldījumu līguma grozījumi, kas ietekmē tiesības vai aktīvus, kuri jau ir iekļauti fiduciārā īpašumā, lai garantētu līgumiskus parādus, kas radušies pirms šāda grozījuma veikšanas;
  • ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs ar ierobežotu atbildību, aktīvu novirzīšana vai novirzīšanas izmaiņas, kur ienākumu samaksa nav novirzīta uzņēmējdarbībai un tā rezultātā tiek samazināti procedūrā ietvertie aktīvi par labu citiem šā uzņēmēja aktīviem;
  • parādnieka notariāls iesniegums par izņēmumu no aresta.

Tiesai šie akti ir jāatceļ neatkarīgi no tā, vai puses ir rīkojušās labticīgi vai negodīgi.

Tiesa var atcelt arī darījumus, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu, un iesniegumus par aresta izņēmumu, kas īstenoti sešos mēnešos pirms dienas, kad ir pārtraukti maksājumi. Šajos gadījumos atcelšana nav obligāta.

Lapa atjaunināta: 11/05/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu