Maza apmēra prasības

Rumānija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Jaunā Civilprocesa kodeksa, kas stājās spēkā 2013. gada 15. februārī, 1025.–1032. pants īpaši reglamentē šo maza apmēra prasību procedūru.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1025. pantā noteikts, ka prasības summa, neņemot vērā procentus, tiesvedības izmaksas un citus papildu ieņēmumus, dienā, kad prasības pieteikumu iesniedz tiesā, nedrīkst pārsniegt RON 10 000.

Ņemot vērā šo robežvērtību (ratione materiae), maza apmēra prasību procedūru nevar piemērot nodokļu, muitas vai administratīvās lietās vai saistībā ar valsts atbildību par darbībām vai bezdarbību, īstenojot valsts varu. Līdzīgi procedūru nepiemēro arī prasībām saistībā ar: civilstāvokli vai fizisku personu tiesībspēju; īpašumtiesībām, ko rada ģimenes attiecības; mantošanu; maksātnespēju, vienošanos ar kreditoriem, procedūrām, kas ietver maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību un citu juridisku personu likvidāciju, vai citām līdzīgām procedūrām; sociālo nodrošinājumu; darba tiesībām; nekustamā īpašuma nomu vai īri, izņemot tiesvedību saistībā ar parādiem un naudas atmaksu; šķīrējtiesām; privātās dzīves neaizskaramības un ar to saistītu tiesību pārkāpumiem.

1.2 Procedūras piemērošana

Jaunais Civilprocesa kodekss paredz, ka maza apmēra prasību procedūra ir alternatīva procedūra. Prasītājs var izvēlēties starp maza apmēra prasību procedūru un parasto tiesvedības procedūru. Ja prasītājs vēršas tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, to izskata saskaņā ar parasto procedūru, ja vien prasītājs ne vēlāk kā līdz pirmajai uzklausīšanai skaidri nepieprasa piemērot īpašu procedūru. Ja prasību nevar izskatīt, piemērojot maza apmēra prasību procedūru, tiesa par to paziņo prasītājam, un, ja prasītājs neatsauc savu prasību, to izskata parastajā kartībā. Pirmās instances kompetentā tiesa, kas izskata prasību, ir reģiona tiesa. Teritoriālo kompetenci nosaka parastajā kārtībā.

1.3 Veidlapas

Tieslietu ministra 2013. gada 29. janvāra Rīkojums Nr. 359/C, ar ko apstiprina veidlapas, kuras izmanto maza apmēra prasību procedūrā, ko paredz Likuma Nr. 134/2010 par Civilprocesa kodeksu 1025.–1032. pants, nosaka maza apmēra prasību procedūrā obligāti izmantojamās standarta veidlapas. Standarta veidlapas ir šādas: pieteikuma veidlapa; veidlapa, ar ko groza vai/un labo prasības pieteikuma veidlapu; atbildes veidlapa.

1.4 Advokāta palīdzība

Palīdzību sniedz atbilstīgi tiesneša darbības ierobežojumiem, nevis ņemot vērā konkrētās lietas veidu.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Tiesa var pieņemt arī citus pierādījumus papildus tiem, ko iesniegušas puses. Taču netiek pieņemti pierādījumi, kuru administrēšana rada nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar iesniegtās prasības vai pretprasības summu.

1.6 Rakstiska procedūra

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1028. pants un turpmākie panti nosaka, ka prasītājs uzsāk maza apmēra prasību procedūru, aizpildot prasības pieteikuma veidlapu un iesniedzot to kompetentajai tiesai vai nosūtot to šādai tiesai pa pastu, vai nosūtot, izmantojot jebkurus citus līdzekļus, kas nodrošina piegādi un saņemšanas apstiprinājumu. To dokumentu kopijas, kurus prasītājs ir iecerējis izmantot tiesvedībā, arī iesniedz vai nosūta kopā ar prasības pieteikuma veidlapu. Ja prasītāja sniegtā informācija nav pietiekami skaidra vai ir neatbilstīga vai ja prasības pieteikuma veidlapa nav aizpildīta pareizi, tiesa sniedz iespēju prasītājam aizpildīt vai labot veidlapu vai iesniegt papildu informāciju vai dokumentus, izņemot gadījumus, kad ir acīmredzams, ka prasības pieteikums nav pamatots vai nav pieņemams. Prasības pieteikumu noraida, ja ir acīmredzams, ka tas nav pamatots vai nav pieņemams. Ja prasītājs tiesas noteiktajā termiņā neiesniedz trūkstošo informāciju vai neizlabo prasības pieteikuma veidlapu, pieteikums tiek noraidīts.

Maza apmēra prasību procedūra ir rakstiska procedūra, un to īsteno tikai tiesā. Tiesa var uzdot pusēm ierasties tiesā, ja tā uzskata, ka pušu klātbūtne ir nepieciešama, vai ja to pieprasa kāda no pusēm. Tiesa var noraidīt šādu pieprasījumu, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, mutiskas debates nav vajadzīgas. Noraidījuma iemeslus sniedz rakstiski, un noraidījumu nevar pārsūdzēt.

Tiesa pēc pareizi aizpildītas prasības pieteikuma veidlapas saņemšanas nosūta atbildes veidlapu atbildētājam, pievienojot tai prasības pieteikuma veidlapas kopiju un prasītāja iesniegto dokumentu kopijas. Atbildētājam 30 dienās pēc dokumentu saņemšanas jāiesniedz pareizi aizpildīta atbildes veidlapa, kā arī to dokumentu kopijas, kurus atbildētājs ir paredzējis izmantot lietas izskatīšanā. Atbildētājs var neizmantot atbildes veidlapu un sniegt atbildi ar jebkādiem citiem atbilstīgiem līdzekļiem. Tiesa nekavējoties izsniedz prasītājam atbildētāja atbildes kopiju vai attiecīgā gadījumā pretprasību, kā arī atbildētāja iesniegto dokumentu kopijas. Ja atbildētājs iesniedz pretprasību, prasītājam 30 dienās pēc tās saņemšanas jāiesniedz pareizi aizpildīta atbildes veidlapa vai jāsniedz atbilde, izmantojot jebkādus citus līdzekļus. Pretprasību, ko nevar izskatīt, piemērojot šo procedūru, atdala un izskata parastā kārtībā. Tiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildu informāciju termiņā, kas noteikts šim nolūkam, taču nepārsniedz 30 dienas pēc atbildētāja vai attiecīgā gadījumā prasītāja atbildes saņemšanas. Ja tiesa nosaka termiņu, kad pusēm jāierodas tiesā, tām izsniedz tiesas pavēsti par ierašanos tiesā. Ja tiesa nosaka termiņu procesuālas darbības veikšanai, tā informē attiecīgo pusi par sekām, kas iestājas, ja noteiktais termiņš netiek ievērots.

Tiesa pieņem spriedumu 30 dienās pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas vai attiecīgā gadījumā pēc mutiskās uzklausīšanas. Ja attiecīgā puse nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, tiesa pieņem spriedumu par galveno prasību vai pretprasību, ņemot vērā dokumentus, kas attiecas uz lietu. Pirmās instances tiesas pieņemts spriedums ir piemērojams no tā pieņemšanas dienas, un to izsniedz pusēm.

1.7 Sprieduma saturs

Nav.

1.8 Izmaksu kompensācija

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1031. pants nosaka, ka tiesā zaudējusī puse pēc otras puses pieprasījuma sedz tiesvedības izmaksas. Taču tiesa neuzliek pienākumu segt tās puses, kuras labā pieņemts spriedums, nepamatotas izmaksas vai izmaksas, kuras nav samērīgas ar prasības summu.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1032. pants nosaka, ka tiesas spriedumu var pārsūdzēt tribunālā 30 dienās pēc tā izsniegšanas. Pamatotos gadījumos apelācijas tiesa var apturēt īstenošanu ar nosacījumu, ka tiek iemaksāta drošības nauda 10 % apmērā no apstrīdētās summas. Apelācijas tiesas lēmumu izsniedz pusēm, un tas ir galīgs.

Lapa atjaunināta: 31/07/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu