Maza apmēra prasības

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Gibraltārā Augstākajai tiesai piekrīt maza apmēra prasības un to izskatīšanas procesu sauc par maza apmēra prasību procesu (small claims track).  Maza apmēra prasību procedūru var izmantot, ja skartā naudas summa ir mazāka par 10 000 GBP. Tomēr strīda skartā summa nav vienīgais faktors, ko ņem vērā. Citi apsvērumi ir, piemēram, prasības veids un lietas taisnīgai izskatīšanai nepieciešamās sagatavošanās apjoms un veids. Dažos apstākļos vienkāršas lietas, kurās skartā vērtība ir lielāka par 10 000 GBP, var izskatīt maza apmēra prasību procedūrā, ja gan prasītājs, gan atbildētājs tam piekrīt.

Pieņemot lēmumu par to, vai izskatīt lietu maza apmēra prasību procedūrā vai parastajā tiesas procedūrā, tiesnesis ņem vērā ne vien prasītāja un atbildētāja viedokli, bet arī šādus faktorus:

• strīdā iesaistītā summa, kam parasti nevajadzētu būt lielākai par 10 000 GBP,
• prasības veids; parasti tās ir patērētāju prasības (piem., par pārdotajām precēm, defektīvām precēm vai nekvalitatīvi padarītu darbu), prasības par negadījumiem, strīdi par preču īpašumtiesībām un strīdi starp izīrētājiem un īrniekiem par remontdarbiem, drošības naudu, īres maksas kavējumiem utt., bet ne par valdījumu.

Tiesnesis, pieņemot lēmumu par to, vai lieta būtu jāizskata maza apmēra prasību procesā, ņem vērā lietas taisnīgai izskatīšanai nepieciešamās sagatavošanās apjomu un veidu. Tiesnesis patur prātā, ka šai procedūrai vajadzētu būt pietiekami vienkāršai, lai cilvēki varētu tikt galā ar savām lietām bez advokāta palīdzības, ja tie vēlas bez tās iztikt. Piemēram, prasībai vajadzētu būt tādai, lai būtu nepieciešama tikai minimāla sagatavošanās galīgajai tiesas sēdei. Lietās, ko izskata maza apmēra prasību procesā, parasti nav daudz liecinieku vai sarežģītu tiesību jautājumu.

Ja prasības summa ir mazāka par 10 000 GBP, bet tā attiecas arī uz personisku aizskārumu vai mājokļa dzīvojamo telpu nolaisto stāvokli un zaudējumiem, kas izriet no šā stāvokļa, prasību neizskata maza apmēra prasību procesā, izņemot gadījumus, kad neviena no summām, kas tiek prasītas par personisko aizskārumu, nolaisto stāvokli un zaudējumiem, nepārsniedz 1000 GBP.

Ja maza apmēra prasību procesā izskata lietas, kas skar par 10 000 GBP lielākas summas, piemēro atšķirīgus izmaksu noteikumus. Šādos gadījumos lietā uzvarējusī puse var prasīt lietā zaudējušajai pusei segt izmaksas, tai skaitā advokāta izmaksas. Tomēr šīs izmaksas nevar būt lielākas par tām, kuras būtu uzdots segt gadījumā, ja lieta būtu izskatīta paātrinātajā procesā (fast track). Sīkāka informācija par izmaksām ir sniegta tālāk tekstā.

1.2 Procedūras piemērošana

Lai gan vairumu lietu, kurās skartā summa nepārsniedz 10 000 GBP, izskata maza apmēra prasību procesā, tas nenotiek automātiski. Tiesnesis, pieņemot lēmumu par to, kādā procedūrā lieta tiks izskatīta, ņem vērā prāvnieku viedokli. Pat ja strīda skartā summa ir mazāka par 10 000 GBP, tiesnesis var izvēlēties izskatīt lietu parastajā tiesas procedūrā, nevis maza apmēra prasību procedūrā.

Ja prasību apstrīd (vai pret to aizstāvas), prasītājam nosūta atbildētāja argumentācijas kopiju. Pusēm ir arī jāiesniedz “Procesa izvēles anketa”. Informācija, ko puses sniedz šajā anketā, palīdz tiesnesim izlemt, kurš ir lietas izskatīšanai vispiemērotākais process. Ja puses uzskata, ka lieta būtu jāizskata kā maza apmēra prasība maza apmēra prasību procesā, pusēm tas būtu jānorāda anketā. Tomēr, lai gan prasītāja un atbildētāja viedokli ņem vērā, tieši tiesnesis izlemj, kādā procesā lieta tiks izskatīta.

Kā aprakstīts iepriekš, tiesnesis var nolemt, ka lieta, kurā skartā vērtība ir mazāka par 10 000 GBP, tiks izskatīta parastajā procedūrā. Šo lēmumu pieņem lietas izskatīšanas sākumā.

Tiesnesis var brīvi pārcelt lietu no maza apmēra prasību procesa uz parasto procedūru, ja viņš to uzskata par piemērotu. Ja lietu izvēlas izskatīt maza apmēra prasību procesā un pēc tam to pārceļ uz citu procesu, noteikumus par izmaksām maza apmēra prasību procesā beidz piemērot pēc lietas pārcelšanas. No lietas pārcelšanas dienas piemēro paātrinātā procesa vai liela apmēra prasību (multi-track) procesa izmaksu noteikumus.

1.3 Veidlapas

Maza apmēra prasību procedūrā ir obligāti jāizmanto īpašas veidlapas.

Lai ierosinātu prasību, prasītājam ir jāaizpilda veidlapa N1, kas ir pieejama kopā ar aizpildīšanas norādījumiem gan prasītājam, gan atbildētājam. Kad prasītājs ir aizpildījis veidlapu, viņam jāsagatavo viena kopija sev, viena tiesai un viena katram atbildētājam. Tiesa nosūta kopiju katram atbildētājam. Sīkāka informācija ir pieejama lapā par tiesvedību.

Kā minēts iepriekš, ja pret prasību aizstāvas, tiesa nosūta atbildētāja argumentācijas kopiju prasītājam un procesa izvēles anketu abām pusēm.

Ja tiesnesis nolemj lietu izskatīt maza apmēra prasību procesā, tiesa nosūta pusēm veidlapu N157 (paziņojums par lietas nodošanu maza apmēra prasību tiesai), kurā ir sniegta informācija par to, kad notiks tiesas sēde un kas ir jādara, lai tai sagatavotos.

Ja strīda skartā summa ir lielāka par 10 000 GBP, bet abas puses ir piekritušas lietas izskatīšanai maza apmēra prasību procedūrā, tiesa nosūta veidlapu N160 (paziņojums par lietas izskatīšanu maza apmēra prasību procesā (ar pušu piekrišanu)). Arī tajā ir sniegta informācija par to, kad notiks tiesas sēde un kas ir jādara, lai tai sagatavotos.

Ja tiesnesis nolemj, ka prasību var izskatīt, pamatojoties tikai uz rakstveida pierādījumiem, un tiesas sēde nav vajadzīga, tiesa nosūta pusēm veidlapu N159 (paziņojums par lietas izskatīšanu maza apmēra prasību procesā (bez tiesas sēdes)). Tajā norāda datumu, līdz kuram prasītājam vai atbildētājam jāpaziņo tiesai, vai viņš iebilst pret lēmumu izskatīt lietu tikai uz rakstveida pierādījumu pamata. Ja kāda no pusēm iebilst, prasību izskata tiesas sēdē. Tiesnesis atbildes nesniegšanu var uzskatīt par piekrišanu.

Ja puse tiesas sēdē zaudē, bet ne puse, ne tās pārstāvis šajā sēdē nav piedalījušies, izmanto veidlapu N244 (paziņojums par pieteikumu), lai iesniegtu sprieduma atcelšanas pieteikumu.

1.4 Advokāta palīdzība

Maza apmēra prasību procedūrai jābūt vienkāršai, lai personas, kas pārstāv pašas sevi (tās sauc par pašpārstāvētiem prāvniekiem (litigants-in-person)) var viegli saprast tiesvedību. Ja prasītājs vai atbildētājs ir pašpārstāvēts prāvnieks, tiesnesis to ņem vērā un vada tiesvedību tā, lai pašpārstāvētais prāvnieks saprastu, kas notiek un kas pusēm procesā ir jādara.

Ja prasītājs vai atbildētājs izvēlas neizmantot advokātu, kopā ar viņu tiesas sēdē var atrasties kāds, kas var runāt viņa vārdā. Šo personu sauc par pārstāvi nespeciālistu (lay representative), un tas var būt jebkurš prāvnieka izvēlēts cilvēks, piemēram, laulātais, radinieks, draugs vai konsultants. Ja iespējams, pārstāvim nespeciālistam nevajadzētu būt vienlaikus arī lieciniekam. Pārstāvis nespeciālists nevar apmeklēt tiesas sēdi bez sevis pārstāvētās personas, ja vien prāvnieks no tiesas nav saņēmis atļauju pārstāvim nespeciālistam pārstāvēt prāvnieku bez prāvnieka klātbūtnes.

Konsultāciju aģentūrām var būt grūti palaist darbiniekus pildīt pārstāvja nespeciālista pienākumus tiesas sēdēs, tāpēc attiecīgajai pusei ir ieteicams ar tām sazināties pēc iespējas drīz, ja ir vajadzīga to palīdzība. Konsultāciju aģentūras informē puses par to, vai tās var vai nevar sniegt palīdzību. Daži pārstāvji nespeciālisti var vēlēties saņemt samaksu, un prāvniekam jāpārliecinās, ka viņš zina, tieši cik daudz būs jāmaksā. Ja pārstāvis nespeciālists neatbilstoši uzvedas, tiesnesis var lūgt pārstāvi pamest tiesas sēdi.

Prāvniekam jāsamaksā attiecīgā maksa sevis ieceltajam pārstāvim nespeciālistam pat tad, ja prāvnieks lietā uzvar. Tāpēc prāvniekam būtu jāapsver, vai prasības summa atsver šādas izmaksas. Turklāt pārstāvji nespeciālisti, kas prasa samaksu par palīdzības sniegšanu, var nebūt nevienas profesionālas organizācijas biedri, un tādā gadījumā, ja prāvnieks nav apmierināts ar viņu sniegto palīdzību, nav nevienas regulatīvas struktūras vai organizācijas, kam iesniegt sūdzību.

Prāvniekiem ar invaliditāti ir pieejama papildu palīdzība. Ja prāvniekam ir invaliditāte, kas apgrūtina tiesas apmeklēšanu vai saziņu, viņam būtu jāsazinās ar attiecīgo tiesu, kas varētu sniegt papildu palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Maza apmēra prasību process ir daudz neformālāks, un stingrus pierādījumu sniegšanas noteikumus nepiemēro. Maza apmēra prasību procesā izskata vienkāršākas lietas, kas skar mazākas summas. Tāpēc tiesa sēdē var izmantot jebkuru tiesvedības metodi, ko tā uzskata par taisnīgu. Tiesai nav jālūdz sniegt pierādījumus ar zvērestu, un tiesnesis var izvēlēties ierobežot pratināšanu jautājumu krustugunīs, ja viņš to uzskata par atbilstošu. Tomēr tiesnesim ir jānorāda, kāpēc viņš ir pieņēmis lēmumu ierobežot pratināšanu jautājumu krustugunīs. Tiesnesis var nolemt uzdot jautājumus jebkuram no lieciniekiem vai tiem visiem, pirms ļauj citām personām viņus iztaujāt.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja tiesnesis uzskata, ka prasību var izskatīt bez tiesas sēdes, izmantojot tikai rakstveida pierādījumus, tiesa par to informē prāvniekus ar veidlapu N159 (sk. iepriekš). Minētajā paziņojumā norāda datumu, līdz kuram prasītājam vai atbildētājam jāpaziņo tiesai, vai viņš iebilst pret lēmumu izskatīt lietu tikai uz rakstveida pierādījumu pamata. Ja kāda no pusēm iebilst, prasību izskata tiesas sēdē. Tiesnesis atbildes nesniegšanu var uzskatīt par piekrišanu. Ja neviena puse neiebilst pret tiesneša lēmumu iztikt bez tiesas sēdes, lietu var izskatīt rakstveida procesā.

1.7 Sprieduma saturs

Gibraltārā tiesas spriedumos parasti norāda tikai tiesneša lēmumu un rīkojumus pusēm, ja tādi ir. Tomēr tiesnesim ir jāsagatavo paziņojums par galveno sprieduma motivējumu, ja vien to nepaziņo mutiski un neieraksta tiesa. Tiesnesis drīkst motivējumu norādīt tik īsi un vienkārši, cik to pieļauj lietas būtība. Parasti tiesnesis motivējumu norāda mutiski tiesas sēdē, bet viņš var arī to norādīt vēlāk vai nu rakstveidā, vai arī tiesas sēdē, kas ir noteikta tieši šim nolūkam. Ja tiesnesis lietā ir pieņēmis lēmumu bez tiesas sēdes, tiesnesim ir jāsagatavo paziņojums par tā motivējumu, un tiesa nosūta tā kopiju katrai pusei.

1.8 Izmaksu kompensācija

Izmaksu atlīdzināšanai piemēro ierobežojumus. Pašlaik lietā uzvarējusī puse var pieprasīt atlīdzināt šādas izmaksas:

• tiesas izdevumi, kas tai radušies,
• ne vairāk kā 260 GBP par juridiskajām konsultācijām, ja prasība ietvēra pieteikumu tiesas aizliegumam (injunction) (rīkojumam, ar ko kādam uzdod izbeigt kaut ko darīt) vai rīkojumam par īpašu izpildījumu (order for specific performance) (rīkojumam, ar ko kādam uzdod kaut ko darīt, piemēram, izīrētājam uzdod veikt remontdarbus); nevienā citā kategorijā tiesāšanās izdevumi netiek segti,
• ne vairāk kā 90 GBP dienā lietā uzvarējušajai pusei un katram tās lieciniekam par peļņu, kas nav gūta tiesas sēdes apmeklēšanas dēļ,
• samērīgi izdevumi, kas radušies par papildu ceļu un nakšņošanu pusei vai lieciniekiem,
• ja tiesnesis ir atļāvis izmantot liecinieku ekspertu un attiecīgā puse galu galā uzvar lietā, tiesnesis var uzdot lietā zaudējušajai pusei segt daļu liecinieka izmaksu. Tomēr tiesnesis var atļaut segt ne vairāk kā 200 GBP par katru liecinieku ekspertu. Ar to var nepietikt, lai samaksātu visu eksperta honorāru, jo īpaši tad, ja eksperts sagatavo rakstveida ziņojumu un apmeklē tiesas sēdi,
• tiesnesis var uzdot segt vēl citas izmaksas pusei, kas rīkojusies nesaprātīgi,
• ja prasības finansiālā vērtība pārsniedz maza apmēra prasību procesam noteikto robežvērtību, bet tiesnesis ir nolēmis prasību izskatīt maza apmēra prasību procesā, izmaksas novērtē atbilstoši šim procesam, ja vien puses nevienojas, ka būtu jāpiemēro paātrinātā procesa izmaksu noteikumi.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Ja lietā zaudējusi puse vēlas pārsūdzēt tiesneša lēmumu, tai ir vajadzīga atļauja to darīt. Ja šī puse/prāvnieks piedalās tiesas sēdē, kurā pieņem lēmumu, puse vai prāvnieks var lūgt tiesnesim atļauju tiesas sēdes beigās.

Prāvniekam, kas vēlas pārsūdzēt, jābūt pietiekamam pamatojumam (vai iemesliem) pārsūdzēt lēmumu. Viņš nevar iebilst pret tiesneša lēmumu tikai tāpēc, ka uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu.

Ja prāvnieks vēlas pārsūdzēt, viņam jārīkojas ātri. Laiks, kurā prāvniekam, kas vēlas pārsūdzēt lēmumu, ir jāiesniedz apelācijas sūdzība, ir īss.

Ja lietā zaudējusī puse nav ne piedalījusies, ne tikusi pārstāvēta tiesas sēdē, tā var iesniegt pieteikumu par tiesas sēdē pasludinātā sprieduma atcelšanu un prasības atkārtotu izskatīšanu.

Attiecīgajai pusei ir jāiesniedz pieteikums 14 dienu laikā pēc sprieduma saņemšanas. Lai iesniegtu pieteikumu, tai būtu jālūdz tiesai veidlapa N244 (paziņojums par pieteikumu).

Tiesa informē puses par to, kad tām jāierodas uz tiesas sēdi, kurā tiesnesis izskatīs pieteikumu.

Tiesnesis apmierina sprieduma atcelšanas pieteikumu tikai tad, ja:

prāvniekam/pusei ir bijis labs iemesls

• neapmeklēt tiesas sēdi un netikt tajā pārstāvētam(-ai) vai
• nesniegt tiesai rakstveida paziņojumu

un attiecīgajai pusei ir vērā ņemama iespēja uzvarēt atkārtotajā tiesas sēdē.

Ja puses pieteikums tiek apmierināts un spriedums tiek atcelts, tiesa nosaka jaunu tiesas sēdi prasības izskatīšanai. Ja prasība ir vienkārša, tiesnesis var nolemt iztiesāt lietu uzreiz pēc tiesas sēdes, kurā izskatīts pieteikums.