1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?
To var darīt divējādi.
Noteikumi un nosacījumi:
- Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil ( LEC)) 177. pants saskaņā ar 2015. gada 30. aprīļa Likumu Nr. 29/1015 par starptautisko tiesisko sadarbību civillietās;
- Konstitutīvā likuma par tiesu varu (Ley Orgánica del Poder Judicial (LOPJ)) 229. pants attiecībā uz videokonferencēm; Konstitutīvā likuma par tiesu varu 229. panta 3. punkts atļauj videokonferencēs izjautāt, iegūt pierādījumus, vienlaicīgi nopratināt vairākus lieciniekus, nopratināt, sniegt ziņojumus, apstiprināt eksperta atzinumus un veikt tiesvedību, klātesot tiesnesim vai tiesā, attiecīgā gadījumā klātesot vai piedaloties lietas dalībniekiem, vienmēr nodrošinot, ka katram lietas dalībniekam ir iespēja uzdot jautājumu un apstrīdēt otra lietas dalībnieka pierādījumus, un nodrošinot tiesības uz aizstāvību. Tās parasti ir atklātas tiesas sēdes, izņemot atsevišķus gadījumus;
-Tiesu ģenerālpadomes (Pleno del Consejo General del Poder Judicial) plenārsēdes 2005. gada 15. septembra nolīguma IV sadaļas II nodaļa, ar ko apstiprina Regulu Nr. 1/2005 par tiesvedības papildu aspektiem (74.–80. pants).
Gadījumi, kad Spānija lūdz ārvalsts pārvaldes iestādi sadarboties
Šajos gadījumos izmanto Likumu 29/2015, ievērojot ES tiesību aktu prioritātes principu, kas nodrošina, ka šajā jomā prioritāri piemēro Eiropas Savienības līgumu noteikumus un to starptautisko līgumu un nolīgumu noteikumus, kurus parakstījusi Spānija.
Jomā, kas saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību civillietās, Spānijas pārvaldes iestādes var sadarboties ar ārvalstu pārvaldes iestādēm; lai gan nepastāv prasība piemērot savstarpīguma principu, valdība var ar Karaļa dekrētu noteikt, ka pārvaldes iestādes nesadarbojas ar tās ārvalsts pārvaldes iestādēm, kura atkārtoti noraidījusi pieprasījumus sadarbībai vai ar likumu aizliegusi savām valsts iestādēm nodrošināt sadarbību.
Ja Spānijas iestādēm jāizveido tieši sakari starp tiesām, vienmēr jāievēro katrā valstī spēkā esošie likumi. Tieši sakari starp tiesām nozīmē, ka saziņa starp valsts un ārvalstu tiesām notiek bez starpnieka palīdzības. Šāda saziņa neietekmē un neapdraud iesaistīto tiesu neatkarību vai lietas dalībnieku tiesības uz aizstāvību.
Spānijas iestādes noraida pieprasījumus starptautiskajai tiesiskajai sadarbībai civillietās, ja:
a) pieprasītās sadarbības mērķis ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai;
b) procedūra, kas saistīta ar sadarbības pieprasījumu, ir tikai Spānijas tiesu kompetencē;
c) plānotās darbības saturs nav Spānijas tiesas, kas saņem pieprasījumu, kompetencē. Attiecīgā gadījumā tā Spānijas tiesa var nosūtīt pieprasījumu kompetentajai iestādei un informēt par to iestādi, kas iesniedz pieprasījumu;
d) pieprasījums starptautiskajai sadarbībai neatbilst saturam un obligātajām prasībām, kas noteiktas Likumā Nr. 29/2015 attiecībā uz pieprasījuma izskatīšanu;
e) valdība ar Karaļa dekrētu nosaka, ka Spānijas pārvaldes iestādes nesadarbojas ar tās ārvalsts pārvaldes iestādēm, kura atkārtoti noraidījusi pieprasījumus sadarbībai vai ar likumu aizliegusi savām valsts iestādēm nodrošināt sadarbību.
2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?
Nav ierobežojumu attiecībā uz citu lietas dalībnieku dalību nopratināšanā vai jebkuras citas personas pierādījumu sniegšanu liecinieka vai eksperta statusā. Par pierādījumu un ekspertu sniegtās informācijas piemērotību lemj tiesa.
3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?
Ierobežojumi — kuri vienmēr tiek noteikti izņēmuma gadījumā un kurus ievieš ar pamatotu tiesas lēmumu, ņemot vērā ierobežojuma samērīgumu, — skar pamattiesību aizsardzību vai nepilngadīgu bērnu interešu aizsardzību.
4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?
Procedūrai jānotiek tiesā, kurā noris tiesvedība un kurā iegūti pierādījumi atklātā tiesas sēdē vai izņēmuma gadījumā slēgtā tiesas sēdē. Nav ierobežojumu attiecībā uz tās personas atrašanās vietu, kura piedalās procesā, kas noris videokonferences režīmā. Tiesas sekretārs tiesā (Letrado de la administración de justicia), kurā noris tiesvedība, apliecina videokonferences procedūrā iesaistīto personu identitāti, iepriekš iesniedzot vai uz vietas parādot dokumentus vai pamatojoties uz personiskajām zināšanām.
5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?
Jā. Turklāt tās ir jāieraksta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 147. pantu lietas mutiskas izskatīšanas, uzklausīšanas un uzstāšanās ieraksta informācijas nesējā, kas ir piemērots skaņas un attēla ierakstīšanai un atskaņošanai. Spānijā visās tiesu iestādēs ir audiovizuālā ieraksta ierīces tiesas procesa vai lietas izskatīšanas ierakstīšanai. Tiesas sekretārs saglabā ierakstus DVD formātā. Lietā iesaistītajām pusēm uz viņu rēķina var izsniegt ieraksta kopiju.
6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?
Ja ir iesaistīta Spānijas tiesa, procedūrā un dokumentācijā būtu jālieto spāņu valoda, lai gan var izmantot arī kādu no citām oficiālajām valodām, ko lieto noteiktos valsts reģionos (Galīcijā, Katalonijā, Valensijā, Basku zemē), ja videokonferences režīmā nopratināmās personas pārvalda šīs valodas un vēlas tajās izteikties.
Attiecībā uz 17. pantu nav nekādu iebildumu pret tās valsts valodas, kura iesniedz pieprasījumu, izmantošanu, jo pierādījumu iegūšana tiek veikta, ievērojot brīvprātības principu.
7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?
Civillietās gan procedūras laikā, gan procedūras dokumentēšanai pēc tās norises var nodrošināt tulku pakalpojumus; ja tos nenodrošina puse, kurai tulkojums nepieciešams, tos nodrošina attiecīgi tiesas dienesti, kuri dažu autonomo apgabalu gadījumā ir decentralizēti. Pārējos gadījumos šos pakalpojumus nodrošina Tieslietu ministrija. Maksu par šo pakalpojumu sniegšanu attiecina uz to lietas dalībnieku, kurai piespriests atlīdzināt izdevumus, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.
Lai efektīvi nodrošinātu turpmāku iztaujāšanu un pierādījumu iegūšanu, tulks var atrasties gan tiesas zālē, gan kopā ar personu, kura tiks nopratināta videokonferences režīmā.
Jebkurā gadījumā tulkam būs jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību un pildīt savu pienākumu pēc iespējas objektīvi.
8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?
Nopratināšanas iekšējā kārtība Regulas 10. pantā paredzētajā gadījumā ir noteikta Civilprocesa likuma 301. pantā un turpmākajos pantos attiecībā uz pušu nopratināšanu, 360. pantā un turpmākajos pantos attiecībā uz liecinieku nopratināšanu un 335. pantā un turpmākajos pantos attiecībā uz ekspertu veikto ziņojumu sagatavošanu un to iesniegšanu nopratināšanai un konfrontējošai nopratināšanai atklātās tiesas sēdēs.
9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?
Būtībā videokonference ir bezmaksas pakalpojums, tomēr, ja ieinteresētās puses vēlas iegūt ieraksta kopiju, tām pašām jānodrošina atbilstīgs informācijas nesējs vai jāsedz izmaksas.
10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?
Tas tiek veikts saskaņā ar Spānijas tiesas norādījumiem.
11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?
Sk. atbildi uz 4. jautājumu iepriekš.
Tiesas sekretārs tiesā, kurā noris tiesvedība, apliecina videokonferences procedūrā iesaistīto personu identitāti, iepriekš iesniedzot vai uz vietas parādot dokumentus vai pamatojoties uz personiskajām zināšanām.
12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?
Jānošķir divi šādi gadījumi:
a) pusēm nopratināšanas laikā nav jānodod zvērests vai jāapzvēr, lai gan paziņojumā par pārbaudi attiecīgais lietas dalībnieks jāinformē, ka neattaisnotas neierašanās gadījumā tiesa var izskatīt faktus, ar kuriem šis lietas dalībnieks ir personiski saistīts, kā apstiprinātus; šo faktu atzīšana par neapstrīdamiem ir īpaši nelabvēlīga attiecīgajam lietas dalībniekam;
b) liecinieki: pirms liecības sniegšanas katram lieciniekam jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību, brīdinot lieciniekus par sodu, kas draud par nepatiesas liecības sniegšanu civillietās. Tiesa informē lieciniekus par minēto sodu, ja liecinieks par to nav informēts.
Lieciniekiem, kuri ir nepilngadīgas personas vecumā, kurā neiestājas kriminālatbildība, nav jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību;
c) eksperti: iesniedzot atzinumu, ekspertiem jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību un jāpaziņo, ka viņi rīkojušies vai attiecīgajā gadījumā rīkosies pēc iespējas objektīvi, ņemot vērā faktorus, kas kādai no pusēm var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi, un ka viņi ir informēti par kriminālsodu, ko var piemērot, ja tie nepilda savus pienākumus kā eksperti. Šo zvērestu vai solījumu atkārto uzklausīšanas laikā, ja atzinums tiek iesniegts pretrunu procedūrai, kurā tiesa uzklausa abas puses.
13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?
Par audiovizuālo saziņas līdzekļu nodrošināšanu vienojas iepriekš. Vecākā tiesneša sekretariāts (Secretaría del Decanato) vai tiesas darbinieki nosaka videokonferences norises datumu, laiku un vietu un nodrošina pietiekamu darbinieku skaitu videokonferences nodrošināšanai. Parasti iepriekš veic pārbaudes, lai pārliecinātos par savienojuma un aprīkojuma pareizu darbību.
14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?
Informācija, ko uzskata par piemērotu, lai pierādījumu iegūšanas process notiktu atbilstīgi un nevainojami.
