1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?
Pierādījumus ir iespējams iegūt videokonferencē, piedaloties tās dalībvalsts tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, vai arī šīs dalībvalsts tiesa var iegūt pierādījumus tieši. Visās civillietās un komerclietās piemēro Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku — ZPP) 114.a pantu, kurā paredzēts, ka tiesa, pamatojoties uz pušu piekrišanu, atļauj pusēm un to likumīgajiem pārstāvjiem nopratināšanas laikā atrasties citur, nevis tiesā, un veikt procesuālās darbības šajā vietā, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta skaņas un attēla pārraide no vietas, kur notiek nopratināšana, uz pušu un to pārstāvju atrašanās vietu un otrādi (videokonference). Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa var arī nolemt iegūt pierādījumus, nopratinot puses un lieciniekus, un iegūstot pierādījumus no ekspertiem.
2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?
Videokonferenci var izmantot pušu un liecinieku nopratināšanai, kā arī, lai iegūtu pierādījumus no ekspertiem. Puses un to pārstāvji (piemēram, advokāti) var veikt visas procesuālās darbības, izmantojot videokonferenci.
3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?
Parasti puses un to likumīgie pārstāvji attālināti var veikt visas procesuālās darbības. Civilprocesa likumā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz iespēju iegūt pierādījumus, izmantojot videokonferenci, nosakot pilnīgu pierādījumu sarakstu (pušu un liecinieku nopratināšana, pierādījumu iegūšana no eksperta). Tādējādi videokonferenci nevar izmantot, lai iegūtu pierādījumus, pārmeklējot telpu vai veicot dokumentu pārbaudi.
4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?
Parasti puses un to likumīgie pārstāvji attālināti var veikt visas procesuālās darbības. Attiecībā uz otras puses atrašanās vietu ārpus tiesas ierobežojumu nav.
5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?
Civilprocesa likuma 125.a pants ir juridiskais pamats tiesas sēdes audiovizuālai ierakstīšanai. Saskaņā ar šo pantu tiesas priekšsēdētājs var izdot rīkojumu par tiesas sēdes audiovizuālu ierakstīšanu. Tas nozīmē, ka tiesas priekšsēdētājam, kurš vada tiesas sēdi, ir tiesības pēc saviem ieskatiem pieņemt lēmumu par tiesas sēdes audiovizuālas ierakstīšanas lietderību. Saskaņā ar 114.a pantu pusei nav tiesību pieprasīt, lai tiesa atļauj rīkot videokonferenci. Iniciatīvu par videokonferences izmantošanu var uzņemties arī tiesa, un šādā gadījumā tai jāsaņem pušu piekrišana. Lēmumu, ar kuru tiesa izdod rīkojumu par videokonferences izmantošanu, pieņem pietiekami savlaicīgi pirms plānotās tiesas sēdes, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs tehniskajiem sagatavošanās pasākumiem, un puses pietiekami savlaicīgi informē par to, vai tām jāierodas tiesā.
Kopš 2011. gada Slovēnijā vismaz viena sēžu zāle katrā apgabaltiesā (11 apgabalos) ir aprīkota ar videokonferences iekārtu un iekārtu videokonferences savienojuma ierakstīšanai. Ir iespējams veikt tikai skaņas vai tikai attēla ierakstīšanu vai attēla un skaņas vienlaicīgu ierakstīšanu. Ir pieejamas arī trīs videokonferenču iekārtas, ko var izmantot vietējā tiesā vai citās tiesās. Ņemot vērā, ka videokonferences savienojums tiek izveidots, izmantojot centrālas piekļuves punktu, katru videokonferenci var ierakstīt pēc tiesneša rīkojuma.
6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?
Saskaņā ar regulas 10.–12. pantu nopratināšanu var veikt tiesa, kas saņem pieprasījumu, oficiālajā tiesvedības valodā (slovēņu valodā un nacionālo kopienu valodās, kuras oficiāli lieto tiesās šo etnisko kopienu apdzīvotos apgabalos, proti, itāļu vai ungāru valodā) un vajadzības gadījumā veic tulkošanu attiecīgajai pusei un citiem procesa dalībniekiem saprotamā valodā pēc šo dalībnieku ierosinājuma vai tad, ja tiesa konstatē, ka attiecīgā puse vai cits procesa dalībnieks nesaprot slovēņu valodu.
Saskaņā ar regulas 17. pantu nopratināšanu tieši vada tiesa, kas iesniedz pieprasījumu. Šādā gadījumā nopratināšanu var veikt citā valodā, ja tiek nodrošināts atbilstīgs tulkojums pusei un citiem procesa dalībniekiem saprotamā valodā.
7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?
Ja izmanto tiesas tulku pakalpojumus, tos nodrošina tiesa, kas saņem pieprasījumu, vai tiesa, kas iesniedz pieprasījumu (ņemot vērā vienošanos starp tiesām). Turklāt tulki var atrasties tiesā, kas saņem pieprasījumu, vai tiesā, kas iesniedz pieprasījumu, vai citā vietā.
Parasti tiesas tulki atrodas kopā ar personu, kurai vajadzīgs tulkojums, proti, tiesā, kas saņem pieprasījumu, ja tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, vada nopratināšanu savas tiesvedības valodā saskaņā ar regulas 17. pantu, vai tiesā, kas iesniedz pieprasījumu, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, vada nopratināšanu saskaņā ar regulas 10.–12. pantu.
8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?
Nopratināmajai personai nosūta personīgu rakstisku uzaicinājumu ierasties tiesā. Tiesas pavēstē cita starpā norāda personas nopratināšanas laiku un vietu. Lieciniekus, kas vecuma, slimības vai smagas fiziskas invaliditātes dēļ nevar ierasties tiesā, var nopratināt mājās. Civilprocesa likumā nav noteikts, cik ilgā laikā pirms nopratināšanas jāizsūta tiesas pavēstes, tomēr pusēm jādod pietiekami daudz laika, lai sagatavotos nopratināšanai — vismaz 15 dienas no tiesas pavēstes saņemšanas dienas. Šo termiņu nepiemēro, ja persona ir uzaicināta uz tiesu liecinieka statusā.
9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 153. pantu puse, kas lūdz iegūt pierādījumus, veic naudas summas iemaksu, lai segtu izmaksas, kas rodas pierādījumu iegūšanas laikā. Ja pierādījumu iegūšanu ierosinājušas abas puses, tiesa var nolemt, ka abas puses iegulda vienādu summu. Šīs izmaksas tiek atlīdzinātas, ņemot vērā lietas iznākumu.
Slovēnijas Republikā videokonferenci var izmantot bez maksas.
10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?
Civilprocesa likumā nav noteikti papildu nosacījumi.
11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?
Pirms liecinieku nopratināšanas tos lūdz nosaukt vārdu, uzvārdu un tēva vārdu, profesiju, adresi, dzimšanas vietu, vecumu un saistību ar pusēm (Civilprocesa likuma 238. panta 3. punkts).
12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?
Civilprocesa likumā nav paredzēta zvēresta nodošana. Saskaņā ar 238. pantu tiesa pirms nopratināšanas norāda lieciniekiem, ka to pienākums ir teikt patiesību un neko nenoklusēt, kā arī brīdina par sekām, kas draud par nepatiesas liecības sniegšanu.
13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?
Civilprocesa likumā nav paredzēts šāds noteikums.
Parasti vismaz vienu nedēļu pirms videokonferences tiek pārbaudīts, vai savienojums darbojas un vai tā kvalitāte ir apmierinoša, kā arī novērš visas nepilnības. Tādējādi tiek nodrošināts, ka tehniskais speciālists, kas atrodas nopratināšanas telpā, var nodrošināt videokonferences netraucētu norisi, jo pirms tam ir veikta iekārtas pārbaude. Tiesas, veicot pieprasījumu vai pēc tam, apmainās ar to personu kontaktinformāciju, kuras atbild par videokonferences tehniskajiem aspektiem.
14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?
Civilprocesa likumā nav paredzēts šāds noteikums.
Parasti tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nosūta tiesai, kas saņem pieprasījumu, pieprasījumu kopā ar veidlapu, kurā norādīta visa videokonferences sistēmas tehniskā informācija un par videokonferences tehniskajiem aspektiem atbildīgā speciālista kontaktinformācija. Abām tiesām ir vajadzīga informācija par videokonferences sistēmām, savienojuma veidu (ISDN, IP), savienojuma ātrumu, adresi (tālruņa numurs), pārbaudē lietojamo valodu, pārbaudes dienu un laiku, vajadzības gadījumā laika starpību, un par tehniskajiem jautājumiem atbildīgā tehniskā speciālista kontaktinformācija.
