Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Portugāle
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem tās tiesas tiesneša, kas iesniedz pieprasījumu, pienākums ir tieši iegūt pierādījumus no videokonferencē nopratināmām personām bez tās tiesas tiesneša līdzdalības, kas saņem pieprasījumu. Šis noteikums attiecas uz iekšējām lietām, kurās nopratināšanu veic, izmantojot videokonferenci. Šādu procedūru piemēro pārrobežu gadījumiem, kad tās dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, lūdz veikt nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. pantu.

Pārrobežu gadījumos tās dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, kā alternatīvu var lūgt veikt nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 10.–12. pantu.

Galvenie valsts procesuālie noteikumi, kas reglamentē pierādījumu iegūšanu no ekspertiem, lieciniekiem un lietas dalībniekiem, izmantojot videokonferenci, ir šādi:

Eksperti

Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 486. pants.

Ekspertu ierašanās uz galīgo nopratināšanu.

1. – Eksperti pēc kāda no lietas dalībnieku pieprasījuma vai tiesneša rīkojuma ierodas uz galīgo nopratināšanu, lai sniegtu pieprasītos paskaidrojumus, apliecinot tos ar zvērestu.

2. – Iestāžu, laboratoriju vai oficiālo dienestu ekspertus nopratina viņu darba vietā, izmantojot telekonferenci.

Liecinieki

Civilprocesa kodeksa 502. pants.

Nopratināšana, izmantojot telekonferenci.

1. – Lieciniekus, kuru dzīvesvieta atrodas ārpus attiecīgā rajona vai autonomo reģionu gadījumā ārpus attiecīgās salas, uzaicina lietā iesaistītās puses saskaņā ar 507. panta 2. punktu, ja tie šajā saistībā apstiprinājuši piedāvājumu būt par lieciniekiem, vai tos nopratina, izmantojot telekonferenci īpašā tiesas sēdē apgabaltiesā, kas atrodas viņu dzīvesvietas rajonā.

2. – Tiesa, kas izskata lietu, nosaka nopratināšanas datumu, konsultējoties ar tiesu, kurā lieciniekam jāsniedz liecība, un nosūta lieciniekam pavēsti par ierašanos uz nopratināšanu.

3. – Nopratināšanas dienā tiesas, kurā tiek sniegta liecība, darbinieks noskaidro liecinieku personas identitāti, savukārt turpmāko nopratināšanu veic tiesa, kas izskata lietu, un abu pušu advokāti, izmantojot telekonferenci, bez tiesas, kurā tiek sniegta liecība, tiesneša līdzdalības.

4. – Lieciniekus, kuru dzīvesvieta atrodas aizjūras teritorijā, nopratina, izmantojot telekonferenci, ja viņu dzīvesvietā ir vajadzīgais tehniskais aprīkojums.

5. – Lietu izskatīšanā tiesās, kas atrodas Lisabonas un Portu lielpilsētu teritorijās, nopratināšana, izmantojot telekonferenci, netiek veikta, ja liecinieka dzīvesvieta atrodas attiecīgajā rajonā, izņemot 520. pantā minētos gadījumus.

Civilprocesa kodeksa 520. pants.

Tieša saziņa starp tiesu un personām, kuras sniedz pierādījumus.

1. – Ja personai, kura sniedz liecību, nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti savlaicīgi ierasties tiesā, tiesnesis, saņemot abu pušu piekrišanu, var noteikt, ka vajadzīgos paskaidrojumus pareiza lēmuma pieņemšanai attiecīgajā lietā var sniegt, izmantojot tālruni vai citus tiešo sakaru līdzekļus starp tiesu un liecinieku, ja izmeklējamo vai noskaidrojamo faktu būtība ir saderīga ar šo procedūru.

2. – Tiesas uzdevums ir, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus, nodrošināt patiesu liecību sniegšanu bez spaidiem, nosakot, ka liecības sniegšanas laikā liecinieku pavada tiesas darbinieks un ka liecības saturu un liecības sniegšanas apstākļus norāda protokolā.

3 – Civilprocesa kodeksa 513. pantu [zvērests un iepriekšēja nopratināšana, ko veic tiesnesis] un iepriekšējā panta 4. punkta pirmo punktu [tiesnesis var izdot rīkojumu sniegt pierādījumus viņam personīgi] piemēro gadījumos, uz kuriem attiecas šis pants.

Puses

Civilprocesa kodeksa 456. pants.

Liecību sniegšanas laiks un vieta.

1. – Parasti liecības sniedz galīgajā nopratināšanā, ja vien lieta nav jāizskata steidzami vai ja liecinieks nevar ierasties tiesā.

2. – Civilprocesa kodeksa 502. panta noteikumus par pierādījumu sniegšanu, izmantojot telekonferenci, piemēro lietas dalībniekiem, kuru dzīvesvieta atrodas ārpus rajona vai autonomo apgabalu gadījumā ārpus attiecīgās salas.

3. – Pierādījumus var sniegt arī iepriekšējā nopratināšanā, un šajā gadījumā iepriekšējā punkta noteikumus piemēro, ieviešot tajos vajadzīgos pielāgojumus.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav noteikti nekādi īpaši ierobežojumi. Portugāles tiesību aktos paredzēts, ka lieciniekus, lietas dalībniekus un ekspertus var nopratināt, izmantojot videokonferenci, kā noteikts iepriekš minētajās tiesību normās.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Sk. atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Parasti personu nopratināšana, izmantojot videokonferenci, notiek tiesā. Tomēr oficiālo dienestu ekspertu nopratināšana, izmantojot videokonferenci, notiek viņu darba vietā. Izņēmuma gadījumā apstākļos, kas minēti Civilprocesa kodeksa 520. pantā (citēts atbildē uz 1. jautājumu), tiesa var nopratināt videokonferences režīmā personu, kura atrodas citā vietā, nevis tiesā.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Jā, nopratināšanu, kas veikta, izmantojot videokonferenci, vienmēr ieraksta tiesas skaņu ieraksta sistēmā saskaņā ar Portugāles Civilprocesa kodeksa 155. panta noteikumiem.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Ja Portugāle ir dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, valodu, kādā notiek nopratināšana, var noteikt, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

(a) Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 10.–12. pantu, lieto portugāļu valodu. Ārvalstnieki nopratināšanā var lietot citu valodu, ja viņi neprot portugāļu valodu. Šajā gadījumā tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē par šo faktu tiesu, kas saņem pieprasījumu, lai tā var nodrošināt tulka klātbūtni tiesā, kas saņem pieprasījumu.

(b) Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. pantu, lieto valodu, kas paredzēta tās tiesas dalībvalsts tiesību aktos, kas iesniedz pieprasījumu. Ja jānopratina personas, kuras nepārvalda šo valodu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nodrošināt tulka klātbūtni tiesā, kas iesniedz pieprasījumu. Kā alternatīvu tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var lūgt Portugāles tiesai (kas saņem pieprasījumu) nodrošināt tulka klātbūtni tiesā, kas saņem pieprasījumu.

Visos a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kuros jānodrošina tulka klātbūtne tās dalībvalsts tiesā, kas iesniedz pieprasījumu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, lūdz tās dalībvalsts tiesu, kura iesniedz pieprasījumu, apmaksāt tulka pakalpojumus saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 18. panta 2. punkta noteikumiem.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Šī informācija ir sniegta atbildē uz 6. jautājumu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Portugāles tiesību aktos personas nopratināšanas procesa un pavēstes par ierašanos tiesā nosūtīšanas procedūru reglamentē Portugāles Civilprocesa kodeksa 7. panta 3. punkts, 172. panta 5. un 6. punkts, 220. pants, 247. panta 2. punkts, 251. panta 1. punkts, 417., 507., 508. un 603. pants.

Parasti tiesas sekretāra uzdevums ir pēc savas iniciatīvas paziņot lieciniekiem, ekspertiem, lietas dalībniekiem un to pārstāvjiem dienu un laiku, kad tiem jāierodas uz tiesas sēdi saskaņā ar tiesas rīkojumu. Īpaši gadījumā, kad lietas dalībnieks pieprasa liecinieka nopratināšanu, izmantojot videokonferencei, tiesas sekretāra uzdevums ir nosūtīt pavēsti attiecīgajam lieciniekam.

Paziņojumu ar uzaicinājumu lieciniekiem, ekspertiem un citām personām (piemēram, tulkam vai tehniskajam konsultantam) ierasties tiesā nosūta ar ierakstītu vēstuli, kurā norāda tiesas sēdes dienu, vietu un iemeslu. Paziņojuma nodošanu uzskata par izpildītu arī tad, ja saņēmējs atsakās pieņemt vēstuli; pasta pakalpojumu sniedzējs to attiecīgi reģistrē.

Paziņojumu ar uzaicinājumu lietas dalībniekam ierasties uz tiesas sēdi vai liecību sniegšanu nosūta kā attiecīgajam lietas dalībniekam adresētu ierakstītu vēstuli, kurā norāda tiesas sēdes dienu, vietu un iemeslu. Ja šajā gadījumā lietas dalībnieks ir izraudzījies advokātu vai ja lietas dalībnieku vienlaikus pārstāv advokāts (advogado) un jurists (solicitador), paziņojumu nosūta arī minētajam advokātam un juristam.

Lietas dalībnieku pārstāvjiem paziņojumu nosūta elektroniski saskaņā ar 2013. gada 26. augusta Ministra rīkojuma (Portaria) Nr. 280/2013 25. pantu. Paziņojuma izdošanas datums tiek apstiprināts IT sistēmā.

Likumā nav skaidri noteikts, cik dienas pirms tiesas sēdes jānosūta paziņojums. Visos iepriekš minētajos gadījumos paziņojuma nodošanu uzskata par izpildītu trešajā dienā pēc tā reģistrēšanas vai nosūtīšanas elektroniskā veidā. Ja trešā diena nav darbdiena, paziņojuma nosūtīšanu uzskata par izpildītu pirmajā darbdienā pēc minētās trešās dienas. Tādējādi praktisku apsvērumu dēļ jāievēro vismaz iepriekš minētais nosūtīšanas termiņš attiecībā pret tiesas sēdēs dienu, lai paziņojuma nosūtīšanu var uzskatīt par pienācīgi izpildītu.

Steidzamos gadījumos lieciniekus, citas personas, lietas dalībniekus vai to pārstāvjus var uzaicināt (vai atcelt uzaicinājumu) uz tiesas sēdi, nosūtot telegrammu vai izmantojot tālruni vai citus līdzīgus telekomunikācijas līdzekļus. Saziņu pa tālruni vienmēr reģistrē lietas protokolā un rakstiski apstiprina.

Ja uzaicinātā persona neierodas uz tiesas sēdi, šīs personas pienākums ir attaisnot savu neierašanos dienā, kad notiek attiecīgā tiesas sēde vai piecu dienu laikā (kalendārās dienas, ja pēdējā diena nav darbdiena, termiņu pagarina līdz nākamajai darbdienai).

Portugāles tiesību aktos nav paredzēti piespiedu pasākumi gadījumos, kad persona neierodas uz tiesas sēdi. Ja liecinieks neierodas uz tiesas sēdi pēc tam, kad ir ticis pienācīgi informēts, un ja liecinieks neattaisno savu neierašanos juridiski noteiktajā termiņā, viņam var piespriest naudas sodu, un tiesnesis var izdot rīkojumu par liecinieka piespiedu atvešanu. Minētos soda līdzekļus nepiemēro, ja tiesas sēde tiek atlikta citu iemeslu dēļ, nevis liecinieka neierašanās dēļ. Ja eksperts vai cita persona neierodas uz tiesas sēdi pēc tam, kad ir pienācīgi informēta, un ja šī persona neattaisno savu neierašanos juridiski noteiktajā termiņā, tai var piespriest naudas sodu. Ja kāda no lietā iesaistītajām pusēm neierodas uz tiesas sēdi pēc tam, kad ir pienācīgi informēta, un ja tā neattaisno savu neierašanos juridiski noteiktajā termiņā, tai var piespriest naudas sodu, un tiesa var brīvi interpretēt lietas dalībnieka neierašanos pierādījumu iegūšanas nolūkā. Turklāt, ja tiesa uzskata, ka lietas dalībnieka atteikums ierasties uz tiesas sēdi padara neiespējamu pierādīšanas pienākuma izpildi, tiesa var uzlikt pierādīšanas pienākumu otram lietas dalībniekam.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Videokonferences sistēmas izmantošana ir bez maksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Ja Portugāles tiesa ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. pantu, tā paziņo nopratināmajai personai par ierašanos noteiktā tiesā citā dalībvalstī (kas saņem pieprasījumu), nosūtot pavēsti pa pastu, izmantojot vienu no metodēm, kas minētas atbildē uz 8. jautājumu, atkarībā no konkrētās lietas. Iespēja nosūtīt paziņojumu pa pastu ir paredzēta 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 14. pantā. Šajā paziņojumā nopratināmo personu informē par to, ka tās ierašanās uz nopratināšanu ir brīvprātīga.

Ja Portugāles tiesa ir tiesa, kas saņem pieprasījumu, tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, pienākums ir nosūtīt paziņojumu nopratināmajām personām un informēt tās, ka ierašanās uz nopratināšanu ir brīvprātīga.

Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesa, kas saņem pieprasījumu, savstarpēji vienojas, ka paziņojumu nopratināmajai personai un informēšanu par to, ka ierašanās uz nopratināšanu, ir brīvprātīga, var veikt tās dalībvalsts tiesa, kas saņem pieprasījumu. Praksē tā var notikt neatkarīgi no tā, vai Portugāles tiesa ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, vai tiesa, kas saņem pieprasījumu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Nopratināšanai noteiktajā laikā tiesas darbinieks pārbauda, vai nopratināmā persona ir ieradusies, un informē par to tiesnesi, kas veiks nopratināšanu, vai tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, ja tā veic tiešu nopratināšanu.

Ja nopratināšanu veic Portugāles tiesas tiesnesis, sākoties procedūrai un pirms persona sniedz liecību, veic šādus pasākumus: i) persona, kas sniedz liecību, liecinieks vai eksperts nodod tiesnesim zvērestu; ii) tiesnesis uzdod iepriekš izskatāmus jautājumus, lai noskaidrotu nopratināmās personas identitāti.

Tiesnesis var veikt iepriekšēju iztaujāšanu nopratināmās personas identitātes noskaidrošanas nolūkā, lūdzot nosaukt personas vārdu/uzvārdu, profesiju, adresi, ģimenes stāvokli un citus faktus, ko tiesnesis uzskata par vajadzīgiem personas identificēšanas nolūkā.

Lai novērtētu liecības ticamību, tiesnesis arī vaicā nopratināmajai personai, vai šī persona ir kāda lietas dalībnieka radinieks, draugs vai ienaidnieks un vai šī persona ir tieši vai netieši ieinteresēta lietā.

Ja iepriekšējas iztaujāšanas laikā tiesnesis secina, ka liecinieks nav piemērots nopratināšanai vai ka viņš nav persona, kas būtu jānopratina, šim lieciniekam liedz iespēju sniegt liecību. Liecinieks nav piemērots liecības sniegšanai, ja, neņemot vērā to, ka viņam nav psihisku traucējumu, viņam trūkst dabisku spēju (fizisku vai garīgu spēju) sniegt liecību.

Iepriekšēja iztaujāšana arī ļauj tiesnesim pārbaudīt gadījumus, kuros saskaņā ar Portugāles civilprocesa kodeksu liecinieki vai lietas dalībnieki var attiekties sniegt liecību.

No pierādījumu sniegšanas liecinieka statusā var atteikties šādas personas (izņemot lietas, kurās jāapliecina bērna dzimšana vai nāve):

a)    augšupējie radinieki lietās, kurās iesaistīti viņu pēcnācēji, audžuvecāki lietās, kurās iesaistīti viņu adoptētie bērni, un otrādi;

b)    vīratēvs/sievastēvs vai vīramāte/vīratēvs lietās, kurās iesaistīts viņa/viņas znots vai vedekla, un otrādi;

c)    dzīvesbiedri vai bijušie dzīvesbiedri lietās, kurās iesaistīts otrs dzīvesbiedrs vai bijušais dzīvesbiedrs;

d)    kopdzīves partneri vai personas, kuras dzīvojušas kopā līdzīgi kā laulātie pāri, lietās, kurās iesaistīts viens no partneriem.

Tiesneša pienākums ir informēt iepriekš minētās personas, ka tām ir tiesības atteikties no pierādījumu sniegšanas.

Personas, kurām jāievēro dienesta, valsts amatpersonu vai valsts noslēpuma neizpaušanas saistības, atbrīvo no pierādījumu sniegšanas attiecībā uz faktiem, ko ietver šāds noslēpums. Šādos gadījumos tiesnesis pārbauda šāda atbrīvojuma likumību un, ja uzskata par vajadzīgu, atceļ noslēpuma neizpaušanas pienākumu.

Lietā iesaistītās puses var sniegt pierādījumus tikai saistībā ar personiskiem faktiem. Civillietā nav atļauts lietā iesaistītās puses pierādījumu sniegšanā pievērsties noziedzīgai vai nelikumīgai rīcībai, saistībā ar kuru šī puse ir atbildētāja krimināllietā.

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Portugāles tiesību aktos ir paredzēti šādi noteikumi.

  • Pirms liecības sniegšanas tiesnesis izskaidro nopratināmajai personai sniedzamā zvēresta morālo nozīmi un pienākumu sniegt patiesu liecību, kā arī brīdina par sankcijām, kas piemērojamas par nepatiesas liecības sniegšanu.
  • Pēc tam tiesnesis lūdz liecinieku nodot šādu zvērestu: „Zvēru pie sava goda, ka teikšu patiesību un tikai patiesību.”
  • Atteikšanās nodot zvērestu ir līdzvērtīga atteikumam sniegt pierādījumus; abos gadījumos piemēro sodu par necienīgu izturēšanos pret tiesu, ja vien tas nav pamatoti, un tiesnesis attiecīgi piespriež šai personai sodu.

Ja citas dalībvalsts tiesa tieši iegūst pierādījumus no Portugāles, izmantojot videokonferenci, saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. pantu, tās dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē Portugāles tiesu (kas saņem pieprasījumu) par šādiem personas, kas sniegs pierādījumus, identitātes datiem: vārds/uzvārds, profesija, adrese, ģimenes stāvoklis un cita informācija, ko uzskata par vajadzīgu personas identifikācijas nolūkā, kā arī informē par statusu, kādā persona tiks nopratināta (piemēram, kā lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tehniskais konsultants), valodu, kuru lieto šī persona, un to, vai ir vajadzīgs uzaicināt tulku uz tiesu, kas saņem pieprasījumu.

Minētie dati ir vajadzīgi, lai Portugāles tiesa (kas saņem pieprasījumu) var, no vienas puses, veikt pasākumus tulka pakalpojumu nodrošināšanai un, no otras puses, pārbaudīt, vai nopratināmā persona ir ieradusies uz videokonferenci norādītajā laikā.

Tomēr, ņemot vērā, ka Portugāles tiesas tiesnesis neiesaistās tiesvedībā, zvērestu videokonferencē nodot tās dalībvalsts tiesas tiesnesim, kas iesniedz pieprasījumu. Tas pats attiecas uz iepriekšējo iztaujāšanu, ja tāda tiek veikta, un uz jautājumiem, kas saistīti ar piemērotību liecināšanai, atteikumu sniegt pierādījumus vai liecinieka atbrīvošanu no pierādījumu sniegšanas, un kurus izskata tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, tiesnesis, kā noteikts 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. panta 6. punktā.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu un tiesa, kas saņem pieprasījumu (tiklīdz to noteikusi centrālā institūcija), izveido tiešus sakarus videokonferences plānošanas nolūkā un nosaka arī dienu, kad tiks veikta iepriekšēja pārbaude.

Praktisku apsvērumu dēļ pēc iespējas ir vēlams veikt minēto pārbaudi pirms paziņojuma nosūtīšanas lieciniekam; šajā nolūkā pārbaudes dienu plāno pietiekami savlaicīgi, lai varētu laikus nosūtīt paziņojumu lieciniekam.

Dienā, kad notiek videokonferences pārbaude un nopratināšana videokonferences režīmā, katras tiesas zālē atrodas IT tehniskais speciālists, telekomunikāciju tehniskais speciālists vai tiesas darbinieks, kuram ir atbilstīgas zināšanas.

Portugālē Tiesu finanšu vadības un infrastruktūras institūts (Instituto de Gestão Financeira e Estruturas da Justiça vai IGFEJ) ir izveidojis īpašu komandu, kas pieejama videokonferenču rīkošanai tiesās.

Organizatorisku apsvērumu dēļ pēc iespējas informē IGFEJ par sistēmas pārbaudes dienu un nopratināšanas dienu, paziņojot par to trīs dienas iepriekš. Tas sniedz IGFEJ iespēju pārbaudīt, vai ir nodrošināti videokonferencei nepieciešamie tehniskie apstākļi, lai varētu nekavējoties novērst sakaru traucējumus starp tiesu iestādēm un uzraudzītu videokonferences sistēmas pārbaudes.

Videokonferences plānošana citā dalībvalstī pēc Portugāles tiesas pieprasījuma

Portugāles tiesa (kas iesniedz pieprasījumu) vispirms lūdz IGFEJ izveidot videokonferences rīkošanai vajadzīgos tehniskos apstākļus, novērst jebkādus sakaru traucējumus starp tiesu iestādēm un uzraudzīt videokonferences sistēmas pārbaudes.

Lai novērstu tehniskas problēmas, Portugāles tiesa lūdz tās dalībvalsts tiesu, kas saņem pieprasījumu, iecelt kādu no sava videokonferenču nodrošināšanas dienesta darbiniekiem par atbildīgo personu, kas uzrauga sistēmas pārbaudes un/vai nodrošina vajadzīgo tehnisko palīdzību sadarbībā ar portugāļu tehniskajiem speciālistiem.

Ja Portugāles tiesas ir tās, kas iesniedz pieprasījumu, tās bieži lūdz palīdzību Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktam Portugālē, kas tieši sazinās ar tiesu iestādēm, kas saņem pieprasījumu, lai plānotu videokonferences pārbaudes un norises dienu. Ja kontaktpunkts saņem informāciju par tehniskām problēmām, tas tieši sazinās ar komandām, kuras atbild par videokonferences nodrošināšanu katrā no iesaistītajām dalībvalstīm, pieprasot vajadzīgo savienojumu, informāciju vai tehniskos pielāgojumus un attiecīgi informējot iesaistītās tiesu iestādes. Tas ļauj pārvarēt valodas barjeras un nodrošināt sekmīgu videokonferences norisi.

Videokonferences plānošana Portugāles tiesā pēc citas dalībvalsts pieprasījuma

Portugālē Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral da Administração da Justiça vai DGAJ) ir centrālā institūcija, kas ir atbildīga par citu dalībvalstu pieprasījumu saņemšanu un apstiprināšanu saskaņā ar 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. pantu. Tiklīdz pieprasījums tiek apstiprināts, DGAJ norāda tās dalībvalsts tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, Portugāles tiesu (kas saņem pieprasījumu), kurā notiks videokonference. Pēc tam tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesa, kas saņem pieprasījumu, savstarpēji nepastarpināti vienojas par dienu, kad tiks veikta pirmā sistēmas pārbaude, un dienu, kad notiks nopratināšana videokonferences režīmā.

Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāts kā centrālā institūcija veicina tiešu saziņu starp tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesu, kas saņem pieprasījumu, kā arī sazinās ar IGFEJ videokonferenču nodrošināšanas atbalsta komandu, lai novērstu visas tehniskās problēmas. Turklāt Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunkts Portugālē var arī pēc pieprasījuma sekmēt vajadzīgo saziņu.

Izmantojot tiešos sakarus, tiesas var rezervēt videokonferences telpu un izraudzīties personālu tehnisko savienojumu izveidei un videokonferences norises uzraudzīšanai attiecīgi tiesā, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesā, kas saņem pieprasījumu. Parasti Portugālē izraugās tiesas darbinieku, kuram ir atbilstīgas zināšanas, un ir vēlams, lai viņam palīdz Portugāles tiesas IT tehniskais speciālists.

Ja videokonference noris IP, to obligāti rīko Portugālē. Šajā saistībā Portugāles tiesa savlaicīgi lūdz IGFEJ nodrošināt ārējo savienojumu.

Ja videokonferences rīko, izmantojot telesakaru tīklu (ISDN), savienojumu ar Portugāles tiesām var izveidot no citu dalībvalstu tiesām.

Ja radušās tehniskas problēmas, Portugāles tiesas IT tehniskais speciālists vai IGFEJ tehniskais speciālists var sniegt vajadzīgo palīdzību.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Veicot videokonferences pieprasījumu, aizpilda 2001. gada 28. maija Regulas Nr. 1206/2001 pielikumā ietvertās I veidlapas 12. aili vai šīs veidlapas pielikumu, norādot šādus datus.

1. Tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, izmantotā videokonferences aprīkojuma tehniskie dati, proti:

  • saziņas protokols (piemēram, H.323, H.320);
  • video protokoli (piemēram, H.261, H.263 un H.264);
  • audio protokoli (piemēram, G.711a, G.711u, G.722, G.729);
  • satura koplietošanas protokols, ja vajadzīgs [piemēram, H.239 vai BFCP (SIP)];
  • drošība: H.235 un attiecīgais atbalstītais šifrējums;
  • maksimālais atbalstītais joslas platums;
  • savrupais serveris, MCU vai vārteja;
  • MCU vai vārtejas gadījumā norāda, vai tai ir IVR.

2. Tiesas ISDN un vai publiskā IP savienojuma dati.

3. Pieprasījums ieplānot videokonferences sistēmas pārbaudi pirms pierādījumu sniegšanas.

4. Personas, kas nodrošinās videokonferences norises atbalstu (vēlams, tiesas darbinieks kopā ar IT vai telekomunikāciju tehnisko speciālistu, kas nodrošina palīdzību tiesai), vārds/uzvārds un kontaktinformācija (tālrunis, fakss un e-pasts).

NB:

Šajā vietnē sniegtā informācija nav saistoša Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktam, tiesām vai citām struktūrām un iestādēm. Tā arī neatbrīvo no pienākuma iepazīties ar piemērojamiem tiesību aktiem. Šī informācija tiek sistemātiski atjaunota un papildināta atbilstīgi izmaiņām judikatūrā.

Lapa atjaunināta: 05/07/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu