Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Polija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Polijā ir atļauts iegūt pierādījumus videokonferences režīmā saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulas (EK) 1206/20012 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās 10.–12. pantu un 17. pantu, kā arī saskaņā ar 1970. gada 18. marta Hāgas Konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās [2000. gada Likumu vēstnesis Dziennik Ustaw Nr. 50, 582. punkts] attiecībā uz pārējām valstīm (uz kurām neattiecas regulas noteikumi).

Videokonferenču rīkošanu reglamentē Civilprocesa kodeksa 235. panta 2. un 3. punkts un Tieslietu ministrija 2010. gada 24. februāra Dekrēts par tehnisko aprīkojumu un līdzekļiem, kas civilprocesā ļauj iegūt pierādījumus attālināti.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Polijas tiesību aktos šādi ierobežojumi nav paredzēti — ekspertus, lietas dalībniekus un lieciniekus var nopratināt, izmantojot videokonferenci.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Polijas tiesību aktos nav paredzēti nekādi īpaši noteikumi attiecībā videokonferencē iegūstamo pierādījumu veidu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Polijas tiesību aktos nav paredzēti nekādi īpaši noteikumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci. Parasti nopratināšanu veic tiesā saskaņā ar Regulas Nr. 1206/2001 17. pantu, kurā noteikts, ka nopratināšanas vietu nosaka tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Polijas tiesību aktos nav sīki izstrādātu noteikumu par videokonferences ierakstīšanu — lēmumu par videokonferences ierakstīšanu pieņem tiesnesis, kas iegūst pierādījumus.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Tiesas sēdes parasti notiek poļu valodā. Ja nopratināmā persona nesaprot poļu valodu, tiesas sēdē piedalās tulks.

Nav īpašu noteikumu par nopratināšanu saskaņā ar 17. pantu, bet, ja centrālā institūcija piekrīt tiešai pierādījumu iegūšanai, tā var pieprasīt, lai tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nodrošina tulka pakalpojumus.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Ja pierādījumus iegūst saskaņā ar 10.–12. pantu, tulka pakalpojumus būtībā nodrošina tiesa, kas saņem pieprasījumu (parasti tulkus izraugās no zvērināto tulku saraksta). Tomēr izņēmuma gadījumos tiesa var apstiprināt lietas dalībnieka ieteiktu tulku.

Ja pierādījumus iegūst saskaņā ar 17. pantu, kad centrālā institūcija pieprasa, lai tiesa, kas sniedz pieprasījumu, nodrošina tulka pakalpojumus, tiesa, kas saņem pieprasījumu nodrošina tulka klātbūtni.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Ja pierādījumus iegūst saskaņā ar 10.–12. pantu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, paziņo lieciniekiem/pusēm nopratināšanas laiku un vietu vismaz septiņas dienas pirms nopratināšanas dienas. Izņēmuma gadījumos tiesa, kas saņem pieprasījumu, paziņo lieciniekiem/pusēm nopratināšanas laiku un vietu trīs dienas pirms nopratināšanas dienas.

Ja pierādījumus iegūst saskaņā ar 17. pantu, centrālā institūcija paziņo lieciniekiem/pusēm, ka tā piekrīt nopratināšanai un ka nopratināšanu var rīkot tikai pamatojoties uz brīvprātības principu, nepiemērojot piespiedu pasākumus. Par nopratināšanas laika un vietas paziņošanu atbild tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Ja pierādījumu iegūšana, izmantojot modernās tehnoloģijas, rada izmaksas tiesai, kas saņem pieprasījumu, tiesa piemēro Civilprocesa kodeksa 1135¹ panta 3. punkta noteikumus, kuros paredzēts, ka tad, ja ārvalsts tiesas vai citas institūcijas pieprasījuma izpilde var radīt izmaksas, kas saistītas ar Polijas tiesību aktos neparedzētas metodes izmantošanu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, atliek pieprasījuma izpildi, kamēr attiecīgā ārvalsts tiesa vai cita institūcija noteiktā termiņā nav veikusi atbilstīgu avansa maksājumu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Centrālā institūcija paziņo lieciniekiem/pusēm, ka tā piekrīt nopratināšanai un ka nopratināšanu var rīkot tikai pamatojoties uz brīvprātības principu, nepiemērojot piespiedu pasākumus.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesa pārbauda personas identitāti, lūdzot uzrādīt atbilstīgus dokumentus, piemēram, personas apliecību, pasi vai autovadītāja apliecību.

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Ja pierādījumus iegūst saskaņā ar 17. pantu un tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē centrālo institūciju par savu nodomu nopratināt liecinieku, nododot zvērestu, centrālā institūcija var pieprasīt zvēresta tekstu. Ja zvērests ir pretrunā valsts, kas saņem pieprasījumu, tiesību pamatprincipiem, centrālā institūcija ir tiesīga nepiekrist nopratināšanai vai pieprasīt izmantot Polijas tiesību aktos paredzēto zvēresta tekstu.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

Parasti visās tiesās ir darbinieki, kas atbild par tehniskā aprīkojuma darbību. Problēmu gadījumā var sazināties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu Polijā.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Kopumā Polijas tiesības aktos nav paredzēta prasība sniegt papildu informāciju. Tomēr noteiktos gadījumos papildu informācija var būt vajadzīga.

Lapa atjaunināta: 14/03/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu