Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas ungāru versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Ungārija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Ungārijas 1952. gada Likumā Nr. III par civilprocesa kodeksu paredzēts, ka tiesa var pēc lietā iesaistītās puses ierosinājuma vai pēc savas iniciatīvas nopratināt lietā iesaistīto pusi, citus lietas dalībniekus, ekspertu vai liecinieku, izmantojot nepārtrauktu telekomunikāciju tīklu (videokonferenci). Nopratināšana videokonferences režīmā ir īpaši piemērota, ja tā var paātrināt tiesvedības norisi vai ja vietā, kur tiek izskatīta lieta, nopratināšanas sarīkošana būtu ļoti sarežģīta vai izmaksu ziņā dārga.

Noteikumi par nopratināšanu videokonferences režīmā ir ietverti Civilprocesa kodeksā.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferences režīmā. Šo metodi var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses vai citus lietas dalībniekus, kā arī lieciniekus un ekspertus.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Videokonferenci var izmantot, lai uzklausītu lietā iesaistītās puses vai citus lietas dalībniekus un nopratinātu ekspertus vai lieciniekus.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšanu videokonferences režīmā var rīkot tiesu iestādes vai citas struktūras telpās, kuras ir pielāgotas šim nolūkam.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Civilprocesa kodeksā nav noteikumu attiecībā uz attēla un skaņas ierakstīšanu nopratināšanā, ko rīko videokonferences režīmā. Tomēr Civilprocesa kodeksā ir noteikts, ka nopratināšanā, ko rīko, izmantojot videokonferenci, nopratināšanas protokolā reģistrē apstākļus, kādos nopratināšana notikusi, norādot, kādas personas atrodas telpā, kurā tiek veikta nopratināšana.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 10.–12. pantu, piemēro Civilprocesa kodeksa noteikumus. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesvedība notiek ungāru valodā, bet nevienai personai nevar radīt neizdevīgāku situāciju ungāru valodas nezināšanas dēļ. Tiesvedības laikā ikvienai personai ir tiesības lietot savu dzimto valodu vai reģiona vai mazākumtautības valodu, kā noteikts starptautiskajos nolīgumos. Vajadzības gadījumā tiesas uzdevums ir pieaicināt tulku.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, nopratināšanu rīko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar 17. panta 6. punktu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 10.–12. pantu un ir radusies vajadzība nodrošināt dzimtās valodas, reģiona vai mazākumtautības valodas lietošanu, tiesas uzdevums ir nodrošināt tulka pakalpojumus.

Civilprocesa kodeksā nav noteikumu attiecībā uz tulka atrašanās vietu nopratināšanā, ko rīko videokonferences režīmā.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, piemēro 17. panta 4. un 6. punktu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Civilprocesa kodeksā nav īpašu noteikumu par uzaicinājumu uz nopratināšanu, ko rīko videokonferences režīmā. Pavēsti ar uzaicinājumu ierasties uz nopratināšanu saņēmējam nosūta tā, lai kvīti, kas apstiprina pavēstes piegādi saskaņā ar likumu, tiesa varētu saņemt pirms nopratināšanas.

Ja atbildētājam līdz ar pavēsti jānosūta sūdzība, nopratināšanu rīkot tā, lai nodrošinātu, ka atbildētājs sūdzību saņem vismaz piecpadsmit dienas pirms nopratināšanas. Tiesas priekšsēdētājs neatliekamos gadījumos var šo termiņu saīsināt.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, piemēro 17. panta 4. un 6. punktu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Izmaksas var būt mainīgas, un tās sedz tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Saskaņā ar 17. panta 2. punktu tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē attiecīgo personu, ka nopratināšanā tiek ievērots brīvprātības princips.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Videokonferences režīmā nopratināmās personas identitāti pārbauda, pamatojoties uz:

– attiecīgās personas sniegto informāciju, lai pārbaudītu šīs personas identitāti un adresi;

– attēla datu pārsūtīšanas ceļā uzrādītu oficiālu dokumentu, kas uzskatāms par derīgu personas identitātes apliecināšanai, vai uzturēšanās dokumentu.

Tiesa izmanto arī elektroniskos līdzekļus vai tiešos datubāzes vaicājumus, lai apstiprinātu, ka:

– videokonferences režīmā nopratināmās personas sniegtā informācija personas identitātes un adreses pārbaudei atbilst reģistrētajai informācijai;

– videokonferences režīmā nopratināmās personas uzrādītais oficiālais dokuments, kas uzskatāms par derīgu personas identitātes apliecināšanai, un uzturēšanās dokuments atbilst reģistrētajai informācijai un ir derīgs.

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu lietas izskatīšanā zvērests nav jānodod.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

Šajā saistībā nav noteiktas īpašas tiesību normas. Par to savstarpēji vienojas tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesa, kas saņem pieprasījumu. Tomēr Civilprocesa kodeksā ir noteikts, ka videokonferences norises telpā atrodas persona, kura atbild par nopratināšanai vajadzīgā videokonferences tehniskā aprīkojuma darbību.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Parasti cita informācija nav vajadzīga.

Lapa atjaunināta: 16/10/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.