Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas čehu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Čehija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Procedūru reglamentē Likums Nr. 99/1963 (grozītais Civilprocesa kodekss) un —galvenokārt — Tieslietu ministrijas Rīkojums Nr. 505/2001 par rajona tiesu, reģionālo tiesu un augstākās tiesas iekšējiem noteikumiem.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Rīkojuma Nr. 505/2001 10.a punktu tiesnešu palātas priekšsēdētājs (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski) var izmantot tehnisko aprīkojumu attēla un skaņas pārraidei (videokonference), lai uzklausītu liecinieku vai ekspertu, ja tiek nodrošināta pienācīga tiesību aizsardzība un personu drošība, ja tas vajadzīgs drošības vai citu pamatotu iemeslu dēļ un ja tas ir tehniski iespējams.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Rīkojuma Nr. 505/2001 11.a punktu ekspertus un lieciniekus var nopratināt, izmantojot videokonferenci.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Videokonferenci var izmantot tikai liecinieku un ekspertu nopratināšanai.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Ja tiesnešu palātas priekšsēdētājs (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski) piekrīt nopratināt liecinieku vai ekspertu, izmantojot videokonferenci, tiesas pavēstē norāda vietu, kurā lieciniekam vai ekspertam jāierodas uz nopratināšanu. Proti, var izmantot arī citas nopratināšanai piemērotas vietas (piemēram, eksperta vai liecinieku atrašanās vieta, piemēram, slimnīca vai laboratorija).

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Liecinieka sniegtā liecība tiek ierakstīta. Var noteikt prasību stenografēt liecības daļas. Alternatīvas metodes var būt visas liecības ierakstīšana oficiālā datu nesējā vai ierakstīšana audio datu nesējā vai audio un video datu nesējā, ja likums to ļauj vai ja tiesnešu palātas priekšsēdētājs (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski) pieņem lēmumu par šādas metodes izmantošanu.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Lieciniekam, kas nepārvalda valodu, kurā notiek tiesvedība, saskaņā ar Konstitucionālā akta Nr. 2/1993 (Pamattiesību un pamatbrīvību harta) 37. panta 4. punktu ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 18. panta 2. punktu tiesa vajadzības gadījumā tiesas sēdē nodrošina tulka pakalpojumus pusei, kuras dzimtā valoda nav čehu valoda.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 18. panta 1. un 2. punktu tiesa nodrošina lietas dalībniekiem vienādas iespējas izmantot savas tiesības, un vajadzības gadījumā tiesas sēdē nodrošina tulka pakalpojumus pusei, kuras dzimtā valoda nav čehu valoda.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Uzaicinot nopratināmo personu uz tiesu, tiesa rīkojas saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 51. pantu, izņemot gadījumus, kad likumā vai īpašos noteikumos paredzētas citas prasības attiecībā uz tiesas pavēstēm, tiesas pavēstē iekļauj šādu informāciju: tās lietas nosaukums, kuras izskatīšanā nopratināmajai personai jāpiedalās, tiesas sēdes nosaukumus, norises vieta un ierašanās laiks, uzaicinājuma iemesls, nopratināmās personas statuss un pienākumi tiesvedībā un attiecīgā gadījumā paredzamais tiesas sēdes ilgums. Pavēsti nosūta papīra formātā vai elektroniski, un steidzamos gadījumos uzaicinājumu uz tiesu nodod, izmantojot tālruni vai faksu. Ja liecinieka vai eksperta nopratināšanai izmanto videokonferenci un nopratināmajai personai jāierodas citā tiesā, tiesa, kurā nopratināmajai personai jāierodas, izdot pavēsti, un tiesa, kura iesniedz pieprasījumu, lūdz minēto otru tiesu sadarboties šā uzdevuma izpildē (pieprasījuma vēstule). Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 115. panta 2. punktu tiesas pavēstes lietas dalībniekiem nosūta laicīgi, lai uzaicinātās personas varētu pienācīgi sagatavoties (parasti vismaz 10 dienas pirms uzklausīšanas), ja nav paredzēta iepriekšēja uzklausīšana.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Videokonferences izmantošana ir saistīta ar informācijas pārraidīšanas izmaksām. Šīs izmaksas sedz tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu un ierosinājusi rīkot videokonferenci.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 126. panta 1. punktu ikvienai fiziskai personai, kura nav tiesvedībā iesaistītā puse, saņemot tiesas pavēsti, jāierodas tiesā un jāsniedz liecība. Personas var atteikties no liecības sniegšanas tikai tad, ja liecības sniegšanas dēļ pret šo personu vai šai personai tuviem cilvēkiem var sākt kriminālvajāšanu. Pirms nopratināšanas lieciniekus vienmēr informē par liecības sniegšanas nozīmību, liecinieku tiesībām un pienākumiem un par kriminālsodu saistībā ar nepatiesas liecības sniegšanu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 126. panta 2. punktu nopratināšanas sākumā tiesa pārbauda liecinieka identitāti. Parasti lieciniekam lūdz uzrādīt personas apliecību vai pasi.

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Saskaņā ar Likuma Nr. 91/2012 par starptautiskajām privāttiesībām 104. panta 1. punktu liecinieki, eksperti un lietas dalībnieki nopratināšanā var nodot zvērestu, ja to pieprasa otras valsts iestāde. Liecinieku un lietas dalībnieku zvērests tiek nodots šādi: „Zvēru pie sava goda, ka uz visiem tiesas uzdotajiem jautājumiem atbildēšu, sakot tikai patiesību, un neko nenoklusēšu.” Ekspertu zvērests tiek nodots šādi: „Zvēru pie sava goda, ka manā atzinumā sniegtā informācija, ciktāl man zināms, ir precīza un patiesa.” Jauna zvēresta gadījumā veic attiecīgas izmaiņas zvēresta tekstā.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

Par konkrētiem pasākumiem vienojas videokonferences sagatavošanas gaitā, pamatojoties uz tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesas, kas saņem pieprasījumu, vajadzībām.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Par konkrētiem pasākumiem vienojas videokonferences sagatavošanas gaitā, pamatojoties uz tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesas, kas saņem pieprasījumu, vajadzībām.

Lapa atjaunināta: 28/02/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.