Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovēņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Procentu likmes

Slovēnija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai attiecīgajā dalībvalstī ir paredzēti “likumiskie procenti”? Ja tā, kā šajā dalībvalstī tiek definēts termins “likumiskie procenti”?

Procentu jēdziens ir definēts Saistību tiesību kodeksa (Obligacijski zakonik) (Uradni list RS 374. pantā (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis); UL RS Nr. 83/01, 28/06, 40/07; turpmāk — „STK”), kas paredz, ka debitors papildus pamatsummai maksā procentus, kad to paredz tiesību akti vai vienošanās kreditora un debitora starpā.

Ja debitors kavē finansiālo saistību pildīšanu, viņš saskaņā ar STK 378. panta 1. punktu papildus pamatsummai maksā arī procentus.

Līgumā paredzētos procentus reglamentē STK 382. pants, kas paredz, ka līgumslēdzējas puses var vienoties, ka debitors no finansiālo saistību rašanās līdz to apmaksas termiņam papildus pamatsummai maksā līgumā paredzētos procentus.

Slovēnijā saliktie procenti ir aizliegti — tas nozīmē, ka vēl nesamaksātiem procentiem neuzkrājas procenti, ja vien tiesību akti neparedz citādi. Līdz ar to līguma noteikums, kas paredz procentu pieskaitīšanu nesamaksātiem procentiem, nav spēkā. Tomēr līgumā var vienoties, ka procentu likme var kļūt augstāka, ja debitors laikus nesamaksā procentus.

Tomēr Patērētāju aizsardzības likuma (Zakon o varstvu potrošnikov) 27. a pants (UL RS Nr. 98/04 — oficiālais konsolidētais teksts, 114/06 — ZUE, Nr. 126/07, 86/09, 78/11, 38/14 un 19/15) paredz, ka neatkarīgi no vispārīgajiem saistību noteikumiem gadījumā, ja patērētājs kavē apmaksu, līgumslēdzējas puses var nepiekrist piemērot augstākas procentu likmes nekā SK noteiktās.

Saskaņā ar STK, ja norunātā nokavējuma vai līgumā paredzētā procentu likme ir par vairāk nekā 50 % augstāka par likumā noteikto nokavējuma procentu likmi, šāda vienošanās uzskatāma par līgumu, kas vērsts uz iedzīvošanos, ja vien kreditors nespēj pierādīt, ka viņš/viņa neguva labumu no debitora grūtībām vai tā sarežģītās finansiālās situācijas, viņa/viņas nepietiekamās pieredzes, nevērības vai atkarības vai ka viņa/viņas sev vai kādam citam gūtais labums nav acīmredzami nesamērīgs ar to, ko viņš/viņa sniedza vai apņēmās sniegt vai izdarīt. Šis pieņēmums nav piemērojams komerclīgumiem, t.i., ekonomisko darbību īstenojošu uzņēmumu (uzņēmumi un citas juridiskās personas, kas īsteno ekonomisko darbību, vai individuālie komersanti) starpā noslēgtiem līgumiem.

2 Ja atbilde ir “jā”, kāds ir likumisko procentu apmērs/likme un tiesiskais pamats? Ja ir paredzētas dažādas likumisko procentu likmes, no kādiem apstākļiem un nosacījumiem ir atkarīga to piemērošana?

STK 378. panta 2. punkts paredz, ka kavējuma procentu likme ir 8 % gadā, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Saskaņā ar STK 379. pantu kreditors un debitors var vienoties par nokavējuma procentu likmi, kas augstāka vai zemāka par tiesību aktos paredzēto nokavējuma procentu likmi (līgumā norunātā procentu likme). Kā jau tika uzsvērts, vienošanos par augstāku nokavējuma procentu likmi nevar panākt, ja maksājumu kavē patērētājs, kurš ir līgumslēdzēja puse.

Īpašs procentu likmi reglamentējošs likums ir Likums par likumā noteikto kavējuma procentu likmi (Zakon o predpisani obrestni meri zamudnih obresti) (UL RS Nr. 11/07 — oficiālais konsolidētais teksts, turpmāk — „ZPOMZO-1”). Šī likuma 2. pants paredz, ka likumā noteiktā nokavējuma procentu likme saskaņā ar 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvā 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 200, 8.8.2000., 35. lpp.) ir vadošā procentu likme, kam pieskaitīti 8 procentpunkti. Likumā noteiktā procentu likme piemērojama uz sešu mēnešu periodu, sākot no 1. janvāra vai 1. jūlija. Vadošā procentu likme ir procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām, ko tā veikusi pirms attiecīgā sešu mēnešu perioda pirmā kalendārās dienas. Par finansēm atbildīgais ministrs publicē likumā noteikto kavējuma procentu likmi un tās izmaiņas Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī. Likumā noteiktā nokavējuma procentu likme, kas piemērojama no 2015. gada 1. jūlija un ir spēkā uz sešu mēnešu periodu, ir 8,05 %.

Līgumā noteikto procentu likmi paredz STK 382. pants. It īpaši gadījumos, kad tika panākta vienošanās par līgumā noteiktajiem procentiem, bet ne par faktisko procentu likmi un apmaksas datumu, procentu likme gadā ir 6 %, un šie procenti jāapmaksā tādā pašā termiņā kā pamatsumma. Līgumā noteikto procentu piemērošana tiek izbeigta, ja nesamaksāto procentu summa ir lielāka par pamatsummu.

3 Attiecīgos apstākļos – vai ir pieejama papildu informācija par to, kā aprēķina likumiskos procentus?

Informācija par pamata un nokavējuma procentu likmēm ir pieejama arī Slovēnijas Bankas tīmekļa vietnē.

Provizorisko procentu aprēķinu var iegūt Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļa vietnē.

4 Vai internetā var brīvi piekļūt minētajam tiesiskajam pamatam?

Slovēnijas Republikas Saistību tiesību kodekss

Likums par likumā noteikto nokavējuma procentu likmi

Patērētāju aizsardzības likums

Lapa atjaunināta: 22/02/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.