50. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Tiesas, kuras ir kompetentas izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu
Mantas aresta tiesnesis (juge des saisies/beslagrechter) pirmās instances tiesā (tribunal de première instance/Rechtbank van eerste aanleg, Tiesu kodeksa (Code judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) 1395/2. pants).
50. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Iestāde, kas norādīta kā kompetenta iegūt informāciju par kontu
Beļģijas Valsts tiesu izpildītāju asociācija (Chambre nationale des huissiers de justice/Nationale Kamer van Gerechtsdeurwaarders, Tiesu kodeksa 555/1. panta 1. punkta 1. un 25.°apakšpunkts).
50. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Metodes, ar ko iegūt informāciju par kontu
Tiesu kodeksa, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, kad tika veikti vairāki papildu īstenošanas pasākumi, 555/1. panta 2. punktā paredzēta ES regulas 14. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto iespēju kombinācija.
Tāpēc sākotnējā posmā pēc tiesas pieprasījuma Valsts tiesu izpildītāju asociācija var lūgt Beļģijas Centrālās bankas (Banque nationale de Belgique/Nationale Bank van België) kontaktpunktam sniegt vajadzīgo informāciju.
Pamatojoties uz tur iegūto informāciju, Valsts tiesu izpildītāju asociācija vajadzības gadījumā var lūgt vienai vai vairākām bankām sniegt datus.
50. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Tiesas, kurās iesniedz pārsūdzību pret atteikumu izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu
Apelācijas tiesa (Cour d’appel/Hof van Beroep, Tiesu kodeksa 602. panta 1. un 6.°apakšpunkts).
50. panta 1. punkta e) apakšpunkts — Iestādes, kas ir norādītas kā kompetentas saņemt, pārsūtīt un izsniegt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu un citus dokumentus
Tiesu izpildītājs (huissier de justice/gerechtsdeurwaarder, 196. pants 2018. gada 18. jūnija likumā, ar ko nosaka dažādus civiltiesību noteikumus un noteikumus, ar kuriem veicina alternatīvus strīdu izšķiršanas veidus).
50. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu
Tiesu izpildītājs (Tiesu kodeksa 519. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).
50. panta 1. punkta g) apakšpunkts — Apmērs, kādā var apķīlāt kopīgus un nominālus kontus
Beļģijā kontu apķīlāšanu reglamentē Tiesu kodekss (IV nodaļas II sadaļas 5. daļa) (http://www.ejustice.just.fgov.be/eli/loi/1967/10/10/1967101056/justel). Kontu apķīlāšanas rīkojumus var izsniegt attiecībā uz kopīgiem kontiem. Ja parādnieka banka ir informēta par summām, kas attiecināmas uz atsevišķiem kopīga konta turētājiem, kontu apķīlāšanas rīkojums attieksies tikai uz to summu, kas pieder apķīlāšanai pakļautajam parādniekam, pretējā gadījumā konta atlikums pilnā apmērā tiks norādīts paziņojumā, kas jāsniedz parādniekam. Šajā gadījumā jebkurš konta turētājs, uz kuru apķīlāšana neattiecas, var iesniegt pieteikumu par to, lai arests tiktu daļēji atcelts, ja viņš var sniegt pierādījumus par savu aktīvu daļu.
— Šo pieteikumu var iesniegt pirmās instances tiesas mantas aresta tiesnesim (Tiesu kodeksa 1395. pants).
— Attiecībā uz trasta kontiem (comptes de qualité/kwaliteitsrekeningen un comptes de tiers/derdenrekeningen) būtu jānošķir šādas lietas:
- parādnieks ir konta turētājs:
- neskarot Hipotēku likuma (loi hypothécaire/Hypotheekwet) 8/1. pantu, kurā skaidri atzīts, ka daži trasta konti, kas saskaņā ar likumu ir obligāti (t. i., konti, kurus tur advokāti, tiesu izpildītāji, notāri un nekustamā īpašuma aģenti), ir nošķirti no konta turētāja aktīviem un ka šī nošķiršana var tikt izmantota pret trešām personām, likumdevējs faktiski nav paredzējis, ka šajos trasta kontos glabātie līdzekļi ir atbrīvoti no konta turētāja privāto kreditoru veiktas apķīlāšanas. Tādējādi principā var uzdot bankai apķīlāt minētos līdzekļus. Ja bankai ir uzdots apķīlāt līdzekļus, tai ir jānorāda konkrētais konta veids (Tiesu kodeksa 1452. pants); tomēr mantas aresta tiesnesim var iesniegt iebildumus. Tāpēc konta arestam pakļautais parādnieks var iesniegt pieteikumu par kontu apķīlāšanas rīkojuma atcelšanu.
- Parādnieks ir trasta konta beneficiārs.
- Trasta konta beneficiāram ir prasījums pret konta turētāju saistībā ar viņa vārdā pārvaldītajiem līdzekļiem. Šo prasījumu var arestēt beneficiāra kreditori, jo jebkurš kreditors var pieprasīt apķīlāt līdzekļus, ko trešā persona ir parādā kreditora parādniekam (Tiesu kodeksa 1445. pants). Kontu apķīlāšanas rīkojums jāizsniedz konta turētājam (= pilnvarotajai personai), nevis bankai. Tas ir tāpēc, ka šajā scenārijā bankai ir saistības tikai attiecībā uz konta turētāju, nevis attiecībā uz beneficiāru.
50. panta 1. punkta h) apakšpunkts — Noteikumi, kas piemērojami summām, kuras ir atbrīvotas no apķīlāšanas
Beļģijā konkrētu summu atbrīvošanu no apķīlāšanas reglamentē Tiesu kodeksa 1409., 1409.bis un 1410. pants (http://www.ejustice.just.fgov.be/eli/loi/1967/10/10/1967101056/justel). Minētajos noteikumos paredzēti ierobežojumi attiecībā uz konkrētiem ieņēmumu veidiem, proti, algām, aizstājošiem ienākumiem, sociālajiem pabalstiem un uzturlīdzekļiem, kā arī to atbrīvošana no apķīlāšanas. Uz algām un aizstājošiem ienākumiem, kas zemāki par noteiktu līmeni, apķīlāšanu neattiecina.
Lai palīdzētu izpildiestādēm un, vajadzības gadījumā, parādniekiem–trešām personām noteikt, vai summas kontā var tikt apķīlātas, Tiesu kodeksa 1411.bis panta 3. punktā darba devējiem un maksājumu aģentūrām paredzēts pienākums — kas ieviests ar krimināltiesībām — norādīt īpašu kodu, veicot maksājumus. Šis kods mainīsies atbilstīgi kontā iemaksāto aizsargāto ienākumu veidam.
Šī koda norādīšanas prasība neskar parādnieka tiesības pierādīt ar jebkādiem likumīgiem līdzekļiem, ka viņa norēķinu kontā ieskaitītās summas ir atbrīvotas no apķīlāšanas (Tiesu kodeksa 1411.bis panta 2. punkta 1. apakšpunkts). Turklāt Tiesu kodeksa 1411.bis panta 2. punkta 2. apakšpunktā paredzēta vienkārša prezumpcija, ka summas, ko parādnieka darba devējs iemaksājis viņa norēķinu kontā, ir daļēji atbrīvotas no apķīlāšanas. Šo prezumpciju piemēro tikai darījumiem starp parādnieku un viņa kreditoriem.
50. panta 1. punkta i) apakšpunkts — Maksa par līdzvērtīgu valsts rīkojumu īstenošanu vai informācijas par kontu sniegšanu, ja bankas šādu maksu iekasē, un informācija par pusi, kura ir atbildīga par minētās maksas segšanu
Saskaņā ar Tiesu kodeksa 1454. pantu parādniekam–trešai personai sniedzamā paziņojuma izmaksas sedz parādnieks. Nav paredzēts noteikums par citu izdevumu atgūšanu, kas bankai radušies saistībā ar kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildi vai (daļēju) atcelšanu.
Saskaņā ar Tiesu kodeksa 555/1. panta 2. punktu, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, karaļa parakstītajā rīkojumā ir noteiktas maksas par kontu informācijas pieprasījumu apstrādi un paredzēti nosacījumi un kārtība informācijas vākšanai. Atbilstīgā gadījumā daļa no šīm izmaksām jāsedz bankai, kura sniegusi informāciju pēc Beļģijas izraudzītās iestādes pieprasījuma (sk. iepriekš 50. panta 1. punkta b) apakšpunktu), tādā apmērā, kāds paredzēts rakstiskajā līgumā par kompensācijas kārtību, kas noslēgts ar bankām vai to pārstāvi, neskarot regulas 43. panta 3. punktu (sk. 3. panta 2. punktu Karaļa 2019. gada 22. aprīļa rīkojumā (Arrêté Royal/Koninklijk besluit), ar ko nosaka maksas par informācijas pieprasījumu apstrādi saistībā ar kontiem, kuri minēti Tiesu kodeksa 555/1. panta 2. punkta 6. apakšpunktā, un paredz nosacījumus un kārtību informācijas vākšanai (http://www.ejustice.just.fgov.be/eli/arrete/2019/04/22/2019030412/justel). Šobrīd līgums par kompensācijas kārtību ar bankām nav noslēgts.
Minētās maksas tiks piemērotas iekšzemes informācijas pieprasījumiem atbilstīgi Tiesu kodeksa jaunajam 1447/1. un 1447/2. pantam (kas, iespējams, stāsies spēkā 2020. gadā), un informācijas pieprasījumiem atbilstīgi regulas 14. pantam.
50. panta 1. punkta j) apakšpunkts — To maksu likmes vai citu noteikumu kopums, kurā ir izklāstīta piemērojamā maksa, ko iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta Apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē
Attiecībā uz tiesu izpildītāja darbību likmes ir norādītas Karaļa 1976. gada 30. novembra rīkojumā, ar ko nosaka likmes tiesu izpildītāju veiktiem pasākumiem civillietu un komerclietu jomā un likmes konkrētiem pabalstiem.
Attiecībā uz informācijas sniegšanu atbilstīgi Tiesu kodeksa 555/1. panta 2. punktam, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, karaļa parakstītajā rīkojumā ir noteiktas maksas par kontu informācijas pieprasījumu apstrādi un paredzēti nosacījumi un kārtība informācijas vākšanai. Karaļa 2019. gada 22. aprīļa rīkojums, ar ko nosaka maksas par informācijas pieprasījumu apstrādi saistībā ar kontiem, kuri minēti Tiesu kodeksa 555/1. panta 2. punkta 6. apakšpunktā, un paredz nosacījumus un kārtību informācijas vākšanai (http://www.ejustice.just.fgov.be/eli/arrete/2019/04/22/2019030412/justel), stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu 2019. gada 1. janvārī.
50. panta 1. punkta k) apakšpunkts — Līdzvērtīgu valsts rīkojumu prioritātes kārtība, ja tāda ir noteikta
Saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem konta apķīlāšana nepiešķir parādam preferenciālu statusu. Saskaņā ar Hipotēku likuma 17. pantu un 19. panta 1.°punktu tikai tās juridiskās izmaksas, kas tiešā veidā rodas no konta apķīlāšanas, saņem preferenciālu statusu.
50. panta 1. punkta l) apakšpunkts — Tiesas vai izpildes iestāde, kas ir kompetenta piešķirt tiesiskās aizsardzības līdzekli
Pret kontu apķīlāšanas rīkojumu — pirmās instances tiesas mantas aresta tiesnesis (Tiesu kodeksa 1395/2. panta 2. punkts).
Pret kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildi — pirmās instances tiesas mantas aresta tiesnesis (“juge des saisies”/“beslagrechter”) (Tiesu kodeksa 1395/2. panta 2. punkts).
50. panta 1. punkta m) apakšpunkts — Tiesas, kurās jāiesniedz pārsūdzība, un pārsūdzības iesniegšanas termiņš, ja tāds ir noteikts
Apelācijas tiesa (Cour d’appel/Hof van beroep, Tiesu kodeksa 602. panta 1. punkta 7.°apakšpunkts).
Principā saskaņā ar Tiesas kodeksa 1051. pantu apelāciju var iesniegt viena mēneša laikā pēc sprieduma izsniegšanas vai paziņošanas dienas.
50. panta 1. punkta n) apakšpunkts — Tiesas nodevas
Civilprocesa izmaksas reglamentē Tiesas kodeksa 1017.–1022. pants.
Juridiskās izmaksas katrā lietā atšķiras un ir nosakāmas atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem.
1017. pantā kā vispārīgajā noteikumā noteikts, ka pat tad, ja nav iesniegts pieteikums, galīgajā spriedumā lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, tiks piespriests segt izmaksas, ja vien konkrētos tiesību aktos nav paredzēta cita kārtība un netiek skarta neviena vienošanās, kas panākta starp pusēm un iekļauta spriedumā. Tomēr visas liekās izmaksas, tostarp 1022. pantā minēto procedūras maksu, segs tā puse, kas tās radījusi, pat tad, ja nav iesniegts pieteikums.
Tiesas kodeksa 1018. pantā norādītas attiecīgās izmaksas:
- 1) dažādas tiesas un reģistrācijas nodevas un zīmognodeva, kas samaksāta pirms Zīmognodevas kodeksa atcelšanas; tiesas nodevās ir ietvertas iekļaušanas nodevas, sagatavošanas nodevas un kopiju izsniegšanas nodevas (Reģistrācijas, hipotēku un tiesas kancelejas nodevu kodeksa (Code des droits d’enregistrement, d’hypothèque et de greffe/Wetboek registratie-, hypotheek- en griffierechten) 268. pants un turpmākie panti):
- principā atkarībā no pieteikuma vērtības tiek iekasēta iekļaušanas nodeva (droit de mise au rôle/rolrecht) robežas no 100 EUR līdz 500 EUR (mantas aresta tiesnesis) vai no 210 EUR līdz 800 EUR (apelācijas tiesa) (kodeksa 269/1. pants). Šī nodeva ir jāmaksā, kad lieta tiek iekļauta sarakstā,
- principā sagatavošanas nodeva (droit de rédaction/opstelrecht) 35 EUR apmērā tiek iekasēta par tiesu kanceleju dokumentiem vai dokumentiem, kas tām iesniegti bez tiesas iejaukšanās (kodeksa 270/1. pants),
- principā kopijas izsniegšanas nodeva (droit d’expédition/expeditierecht) robežās no 0,85 EUR līdz 3 EUR par lappusi tiek iekasēta par tiesas kancelejas izsniegtām kopijām vai izrakstiem (kodeksa 271. un 272. pants).
Reģistrācijas nodevas (3 % no pamatsummas) tiek iekasētas par nolēmumiem saistībā ar pamatsummu, kas pārsniedz 12 500 EUR (izņemot juridiskās izmaksas);
- 2) tiesas dokumentu maksa un saistītie ieņēmumi un algas;
- 3) sprieduma kopijas izsniegšanas maksa — no 0,85 EUR līdz 3 EUR par lapu;
- 4) pierādījumu savākšanas pasākumu izmaksas, jo īpaši lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas;
- 5) tiesnešu, reģistrācijas amatpersonu un to personu ceļa un uzturēšanās izdevumi, kam jāceļo tiesas rīkojuma dēļ, un to dokumentu izmaksas, kas sagatavoti vienīgi tiesvedības vajadzībām;
- 6) kodeksa 1022. pantā minētā procedūras nodeva. Principā to maksā lietas dalībnieks, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, un tā ir kompensācija par advokāta honorāru un izdevumiem, kas radušies lietas dalībniekam, kuram spriedums ir labvēlīgs. Šīs procedūras nodevas apmēru aprēķina saskaņā ar prasījuma vērtību. Karaļa 2007. gada 26. oktobra rīkojumā ir noteikta pamatsumma, minimālā summa un maksimālā summa. Atkarībā no maksimālās un minimālās summas tiesnesis var samazināt vai paaugstināt pamatsummu. Šīs summas ir saistītas ar patēriņa cenu indeksu;
- 7) saskaņā ar 1734. pantu norīkotā mediatora nodevas, ieņēmumi un izmaksas;
- 8) ieguldījums, kas minēts 4. panta 2. punktā 2017. gada 19. marta likumā, ar ko izveido budžeta fondu otrā līmeņa juridiskajai palīdzībai (aide juridique de deuxième ligne/juridische tweedelijnsbijstand).
50. panta 1. punkta o) apakšpunkts – Valodas, kas ir pieņemamas dokumentu tulkojumiem
Nav papildu valodas.
